Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.01.2001., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1138

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

04.01.2001., Nr. 2

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi

Šogad notiks liels pavērsiens uzņēmējdarbības vides attīstībā, kas būs saistīts ar elektroniskās komercijas (e-komercijas) ieviešanu, iepazīstinot ar Ekonomikas ministrijas (EM) galvenajiem plānotajiem darbiem šajā gadā, prognozēja ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Nākotnē vairs nerunāsim par uzņēmējdarbības vidi klasiskajā izpratnē — uzņēmēji vairāk darbosies tieši e-vidē. Šai sakarā A.Kalvītis minēja EM pērn decembrī Ministru kabinetā prezentēto programmu "E-Latvija", kas jau akceptēta un ir viena no jaunās ekonomikas sastāvdaļām. Janvārī tiks izstrādāts rīcības plāns šīs programmas īstenošanai, katrai ministrijai un atbildīgajai institūcijai uzdodot nodrošināt, lai šogad Latvija šajā jomā pavirzītos vairāk uz priekšu nekā pērn. Kā zināms, mūsu valstī par e-lietām sāka runāt tikai kopš vasaras, pēc tam, kad Eiropas Savienība bija akceptējusi attiecīgo Eiropas programmu.

Tā kā augstajām tehnoloģijām nepieciešami lieli ieguldījumi no valsts puses, šā gada budžetā aptuveni vienu trešo daļu investīciju programmas veido tieši investīcijas informātikas attīstībai. Naudas izteiksmē tie ir 16,5 miljoni latu. A.Kalvītis izteica pārliecību, ka šī tendence tiks saglabāta. Nākamā gada budžetā šai jomā plānots investīcijas palielināt.

EM ir izstrādājusi un iespējams jau janvārī Ministru kabinetā prezentēs e-komercijas koncepciju, kas ietver konkrētu rīcības plānu. Šajā sakarā ļoti daudz atbildīgu pienākumu ir ne vien EM, bet arī Tieslietu ministrijai (TM), kuras speciālistiem ir jāizstrādā elektroniskā dokumenta likums. Tā trūkums šobrīd kavē visas EM aktivitātes minētajā jomā. Tādēļ EM gada pirmajos mēnešos cieši sadarbosies ar TM, lai sakārtotu likumdošanas bāzi e-komercijas ieviešanai.

Kā pastāstīja A.Kalvītis, EM darba grupa izstrādājusi arī nacionālo inovāciju koncepciju, kas paredz izveidot Nacionālo inovāciju programmu. Pēc EM plašsaziņas līdzekļiem sniegtās informācijas, šajā koncepcijā uzsvērts, ka strauja Latvijas tautsaimniecības izaugsme un sociālās labklājības pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no spējas radīt un realizēt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus pasaules tirgū. Lai to panāktu, valstij jāīsteno mērķtiecīga inovatīvā politika, jo arī ekonomiski augsti attīstīto pasaules valstu pieredze liecina, ka pēdējos gadu desmitus to ekonomika bijusi atvērta inovācijām. Šī pieredze arī rāda, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums ir tieši proporcionāls inovatīvu, uz jaunām tehnoloģijām balstītu produktu eksporta pieaugumam.

Analizējot statistikas datus, nākas secināt, ka Latvija šai ziņā krietni atpaliek no attīstītajām pasaules valstīm, kurās zinātņietilpīgo ražošanas nozaru īpatsvars eksporta struktūrā ir aptuveni 30 līdz 50 procentu, kamēr Latvijā tas nepārsniedz 6 procentus. Arī mazo un vidējo uzņēmumu skaits Latvijā ir neliels — uz 1000 iedzīvotājiem tikai 15 MVU, bet ES valstīs tas sasniedz pat piecdesmit. Tas viss izskaidrojams ar pētniecības darbu mazo finansējumu, šā darba vājo tehnisko nodrošinājumu, pasaules līmenim neatbilstošu tehnoloģisko izglītību augstskolās, inovatīvajai darbībai nepietiekami labvēlīgo likumdošanas vidi un daudziem citiem iemesliem.

Ministrs pauda cerību, ka janvārī vai februārī nacionālā inovāciju koncepcija tiks apstiprināta valdībā, un raksturoja to kā ļoti būtisku jaunās ekonomikas sastāvdaļu, bez kuras Latvijā būtu grūti ieviest jaunās ekonomikas elementus.

Viņš atzina, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs vajadzīgs valsts finansiālais atbalsts, jo mazs uzņēmums pats nevar ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu, lai īstenotu vienu vai otru biznesa ideju.

 

Valsts līdzdalība ir īpaši nepieciešama līdz brīdim, kad inovatīvu ideju jau iespējams pārvērst produktā. Viens no galvenajiem EM uzdevumiem šajā gadā būs jaunās ekonomikas ieviešana Latvijā kontekstā ar uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidošanu.

Otrs nozīmīgs darba lauks ministrijai šogad pavērsies arī sakarā ar akcentu mainīšanu nodokļu politikā. Kā zināms, EM pērn atjaunoja Tautsaimniecības padomes darbību, un dialogs ar uzņēmējiem palīdz paplašināt redzesloku un izprast reālo situāciju, sacīja A.Kalvītis. Nevienam nav noslēpums, ka nodokļu slogs uzņēmējiem šobrīd ir pietiekami smags. Par to liecina arī pagājušā gada nogalē notikusī diskusija par uzņēmumu ienākuma nodokli. Šobrīd EM sadarbībā ar Finansu ministriju izskata jautājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanu vai investīciju atbrīvošanu no šā nodokļa. Attiecīga koncepcija valdībā acīmredzot tiks iesniegta martā. Pašlaik tiek veikta rūpīga analīze.

Latvijai šogad acīmredzot nāksies atgriezties pie diskusijas par diferencēta pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu, prognozēja ekonomikas ministrs. Mūsu valstī šobrīd ir vesela virkne produktu, kas netiek aplikti ar PVN, tai pašā laikā Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur ir tikai viena PVN likme 18 procentu vērtībā. A.Kalvītis pieļāva, ka EM viedoklis šajā jautājumā pēc rūpīgu aprēķinu veikšanas precīzi tiks formulēts martā.

Tā kā EM ir atbildīga par privatizācijas procesu valstī, ministrs dažos vārdos raksturoja arī lielo valsts uzņēmumu privatizācijas gaitu, paužot gandarījumu, ka šis gads šai ziņā ir sācies krietni optimistiskāk nekā iepriekšējie. Pamats tam, protams, ir pašā pērnā gada nogalē tiklab valdībā, kā arī Privatizācijas aģentūras valdē un padomē pieņemtie valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas nosacījumi. Ja notikumi attīstīsies saskaņā ar plānu, tad, iespējams, jau šā gada pirmajā pusē LK tiks privatizēta, sacīja A.Kalvītis. Tas būšot liels ieguvums Latvijas ekonomikai, jo dažādas nebūšanas un skandāli, viņaprāt, privātos uzņēmumos atšķirībā no valsts uzņēmumiem bieži vien nav iespējami.

Tiks turpināts darbs arī pie a/s "Ventspils nafta" privatizācijas, bet tas, pēc A.Kalvīša domām, būšot vēl komplicētāks process nekā LK privatizācija. Kā zināms, EM savā pārraudzībā ņēmusi a/s "Latvenergo", tālab tai šogad veicams liels darbs arī enerģētikas jautājumu risināšanā. Pirmām kārtām tas būs saistīts ar valdībā apstiprinātā "Latvenergo" restrukturizācijas plāna realizāciju, kas jāveic līdz 2002.gadam. Vienlaikus EM šogad izstrādās jaunu enerģētikas politiku, jo pašreizējā vairs neatbilst nedz tiem mērķiem un uzdevumiem, kādi šai sfērai izvirzīti Eiropā un pasaulē, nedz arī politikai, ko gatavojas īstenot Latvijas valdība. Vistuvākajā laikā enerģētikas politikā tiks mainīti akcenti virzienā uz uzņēmumu restrukturizāciju. Tālab jābūt skaidrām atbildēm uz jautājumiem par jaunu ģenerējošo jaudu nepieciešamību, par to, cik lielas investīcijas turpmākajos gados būtu vajadzīgas šajā nozarē.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!