Prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis

Konference bija organizēta priekšzīmīgi. Dažādie runātāji, sākot ar Helsinku universitātes kancleru prof. K.Raivio, pazīstamo somu vēsturnieku (Somijas Zinātņu akadēmijas delegācijas pašreizējo prezidentu) prof. M.Klingi, somu ģeologu prof. M.Sārnisto, beidzot ar Igaunijas parlamenta spīkeri prof. E.Ergmu, dāņu kvantu biofiziķi prof. H.Boru (slavenā Nīlsa Bora mazdēlu) un Lietuvas ZA prezidentu Z.Rudziku u.c., vispusīgi iztirzāja sasāpējušus jautājumus, ieskaitot attiecības ar Krieviju.
Savā ziņā šī bija jubilejas konference, jo 1. Baltijas intelektuālās sadarbības konference notika Kauņā 1935.gadā, bet 6.konferenci 1940.gada jūnijā varmācīgi pārtrauca PSRS iebrukums Baltijā. No Latvijas puses piedalījās akadēmiķi J.Ekmanis, A.Siliņš, Dr. J.Kristapsons un šo rindiņu autors. J.Stradiņš nolasīja vienu no pirmās sēdes plenārlekcijām, kuras teksts tiek publicēts.
Nākamo, 11. Baltijas intelektuālās sadarbības konferenci paredzēts sarīkot Rīgā 2007.gada septembrī.
Baltijas problēma pasaulē ir aktualizējusies sakarā ar triju neatkarību atjaunojušo Baltijas valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā (2004) un ar šo valstu vēstures, robežjautājumu un Otrā pasaules kara norišu skaidrojumu, īpaši Krievijas un Vācijas attiecību kontekstā. Tādēļ būtiski ir noskaidrot pamatjautājumus, pamatjēdzienus: kas tad īsti ir Baltija? kas ir Baltijas nācijas? kas ir Baltijas valstis? Kādas ir šā jēdziena robežas? Gan vēstures retrospekcijā, gan šīsdienas skatījumā, gan nākotnes perspektīvā. Un te nu jāsaka: skaidrs, viennozīmīgs jēdziens ir vienīgi Baltijas jūra, bet viss pārējais, kas saistīts ar Baltiju, pasaulē ir ticis un tiek traktēts ļoti atšķirīgi. Baltija ir daudznozīmīgs termins un jēdziens. To var izprast kā ģeogrāfisku reģionu un ģeopolitiski neviennozīmīgu struktūru, – plašākā nozīmē kā reģionu ap Baltijas jūru, šaurākā nozīmē – trīs Baltijas valstis šīs jūras austrumos – Igauniju, Latviju un Lietuvu. Baltijas nācijas ģeogrāfiskā ziņā Austrumbaltijā ietver igauņus, latviešus un lietuviešus, varbūt arī somus, taču no lingvistiskā viedokļa baltu tautas ir tikai lietuvieši un latvieši, jo vienīgi tie runā indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai piederošās valodās (kopā ar izmirušo senprūšu valodu).

1. Trīs Baltijas valstis – kopējais un atšķirīgais

Traktējot Baltiju šaurākā nozīmē, – triju Baltijas valstu un triju Baltijas tautu politisku, etnokulturālu un intelektuālu kopību, var vaicāt, vai pat šīs trīs Baltijas valstis savā iekšējā būtībā ir tik vienotas, vai šīs trīs tautas būtībā ir tik līdzīgas, radniecīgas mentalitātē, kultūrā, pagātnē. Vai tās pašas sevi uztver kā vienotu veselu, vai tās patiešām jūtas saistītas, vai varbūt jēdziens “Baltija” no ārpuses, no lielvalstīm, no lielajām tautām ir introducēts mazliet māksloti kā kopības jēdziens reģiona vieglākai uztverei un klasifikācijai. Un atkal jāatzīst, ka arī te atbilde nav tik viennozīmīga. Arī šaurākajā terminā “Baltija” dažādos laikmetos ir ielikts pavisam atšķirīgs saturs vai vismaz akcentētas un liktas kopā visai atšķirīgas reģiona iezīmes. Ir bijušas gan Baltijas provinces (guberņas) cara Krievijā, gan neatkarīgās Baltijas valstis, gan savienotās republikas Baltijā PSRS sastāvā, tad atkal neatkarīgās valstis.
Atcerēsimies katras Baltijas valsts vispārzināmas īpatnības.
Igaunija – 1,4 miljoni, pamatiedzīvotāji igauņi, somugru cilmes tauta, 13.gs. vācu krustnešu (daļēji dāņu) pakļauta, no 13.gs. līdz 1561.gadam attīstijās Livonijas konfederācijas ietvaros, pēc tam kā zviedru valsts sastāvdaļa, no 1721. līdz 1918.gadam Krievijas impērijas sastāvdaļa, no 1918. līdz 1940.gadam neatkarīga Baltijas valsts, no 1940. līdz 1991.gadam PSRS sastāvā inkorporēta savienota republika, kopš 1991.gada neatkarīga Baltijas valsts. Kulturālā ziņā vācu, skandināvu un daļēji krievu ietekmē, ar spēcīgu nacionālu kultūru. Vadošā konfesija – luterānisms.
Latvija – 2,3 miljoni, pamatiedzīvotāji latvieši, indoeiropiešu tauta (ļoti neliela daļa pamatiedzīvotāju – tagad gandrīz pilnīgi pārlatviskotie somugru cilmes lībieši) no 13.gs. līdz 1561.gadam arī attīstījās Livonijas konfederācijas sastāvā, pēc tam 16.–18.gs. sašķelta Polijas un Zviedrijas sastāvā (Vidzeme – poļu, zviedru, Latgale – poļu), atsevišķi Kurzemes hercogvalsts (1562–1795). No 1721. (1772, 1795) līdz 1918.gadam Krievijas impērijas sastāvdaļa no 1918.gada līdz 1940.gadam neatkarīga Baltijas valsts, no 1940. līdz 1991.gadam PSRS sastāvā inkorporēta savienota republika, kopš 1991.gada – neatkarīga Baltijas valsts. Kulturālā ziņā vācu, poļu un krievu, mazāk – skandināvu ietekmē, spēcīga nacionālā kultūra. Konfesionāli – luterāņi, daļa – katoļi.
Lietuva – 3,7 miljoni, pamatiedzīvotāji lietuvieši, indoeiropiešu tauta. 13.gs. izveidoja Lietuvas lielhercogisti (karalisti), kas pletās no Baltijas līdz Melnajai jūrai, 1569.gadā – Ļubļinas ūnija ar Poliju, no 1795.gada – Krievijas impērijas sastāvdaļa, no 1918. līdz 1940.gadam neatkarīga Baltijas valsts (Viļņu līdz 1939.gadam okupē Polija), no 1940. līdz 1991.gadam PSRS sastāvā inkorporēta savienota republika, kopš 1991.gada atkal neatkarīga Baltijas valsts. Katoliska valsts, ar ilgu valstiskuma vēsturisku tradīciju (atšķirībā no Igaunijas un Latvijas).
No šā tīri formālā redzams, ka trim valstīm ir gan kopējas iezīmes, gan būtiskas atšķirības vēsturē, kultūrā, reliģijā. Kas tad ļauj visas tās apzīmēt par Baltijas valstīm, par Baltijas tautām? Kad radās šis kopjēdziens un pats termins “Baltija”?