Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 19.februāra sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2005., Nr. 100 (3258) https://www.vestnesis.lv/ta/id/111305

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada 19.februāra sēdes stenogramma
Vakara sēdē

Vēl šajā numurā

29.06.2005., Nr. 100 (3258)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 19.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts– 108.

Par darba kārtību. Kolēģi, jūsu garastāvoklis ir visai apsveicama lieta, bet runa tagad ir par darba kārtību.

Dz.Ābiķis: Vadoties pēc situācijas savā vēlēšanu apgabalā– Kurzemes rajonā, es aicinu deputātus būt apdomīgiem un neiekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par attieksmi pret PSRS referenduma organizēšanu jautājumā par PSRS saglabāšanu. Mēs attieksmi pret šo pasākumu varam izteikt arī pēc aptaujas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Man ir lūgums papildus iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par Liepājas pilsētas tautas tiesas tiesneša pirmstermiņa atbrīvošanu no ieņemamā amatā. Tas būtu viens.

Un otrs priekšlikums būtu iekļaut likumprojektu par grozījumiem Kriminālkodeksa...

Priekšsēdētājs: Es lūdzu, pārtrauciet. Man jums jāatvainojas, kolēģi Endziņ, bet deputātam Salītim un visiem pārējiem ļausim izrunāties pēc sirds patikas un pēc tam turpināsim. Kolēģi Dobeli, vai jūs patlaban kārtību ievedat vai nekārtību? Kārtību? Tad tā turpiniet. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Otrs priekšlikums ir iekļaut darba kārtībā likumprojektu par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 129. un 130.pantā un Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.1 un 204.2 pantā kā steidzamu.

Priekšsēdētājs: Ir iesniegti 20 deputātu paraksti. Paldies. Vienu mirklīti. Lūdzu, pie pirmā mikrofona, un pēc tam jūs.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka šīm divām dienām darba kārtība varbūt ir visnotaļ pārdomāta, bet tā nekādā ziņā neatbilst šodienas situācijai, jo līdz 3.martam ir atlicis pavisam maz laika. Es ierosinātu šos darba kārtības priekšlikumus kritiski izvērtēt, iztīrīt ārā visu, kas tā vai citādi nav saistīts ar 3.datumu. Manuprāt, šajās divās nedēļās noteikti vajadzētu pieņemt deklarāciju par cilvēku tiesībām Latvijas Republikā. Noteikti. Tas vispār šeit neparādās.

Attiecībā uz mūsu lēmumu par aptauju jāteic, ka jau šobrīd republikā ir vesela virkne ļoti grūti atrisināmu jautājumu. To skaitā ir viens no tādiem, kā balsos tie gados vecie Latvijas iedzīvotāji, kas nedzīvo pastāvīgā dzīvesvietā, bet pie saviem bērniem. Manuprāt, mums vajadzētu tempā izstrādāt dažus papildinājumus šim lēmumam, ņemot vērā jau šodienas praksi un saskaņojot to ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Viss pārējais jātīra ārā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Plotniek, ar to tīrīšanu... Es saprotu jūsu nodomu, bet vajadzēs kaut kā konkrēti realizēt jūsu priekšlikumu balsojot, es tā nevaru piedāvāt– tīrīt ārā. Vienīgais, ko esmu precizējis,– pieņemt deklarāciju par cilvēku tiesībām.

A.Plotnieks: Jā, papildus iekļaut deklarāciju par cilvēku tiesībām. Vai nu likumu, vai deklarāciju, tie ir vienādi juridiski spēki. Man nav iebildumu, lai būtu likums. Kas attiecas uz 20.februāri, tad acīm redzami mēs varētu visus pirmos darba kārtības jautājumus atlikt uz laiku pēc 3.datuma, it īpaši tāpēc, ka tas attiecas uz valsts īpašuma konversiju. Šobrīd, manuprāt, nedz Latvijā, nedz šai zālē nav vienprātības, un mēs neko izlemt nevarēsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai attiecībā uz papildinājumiem likumā par aptauju jums ir konkrēti priekšlikumi? Vai jūs ierosināt iekļaut tagad? Rakstiski vajadzētu iesniegt. Nu, nekas. Papildinājumi likumā par aptauju.

Lūdzu, kolēģi Kehri!

O.Kehris: Es lūdzu svītrot no 20.februāra darba kārtības pirmo jautājumu– lēmuma projektu par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipu sagatavošanu, jo šis jautājums nav pietiekami apspriests frakcijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es saprotu tā: ja komisijas vadītājs ierosina, tad mēs jautājumu svītrojam bez balsošanas, jo mums nav iespēju to izskatīt. Lūdzu, kolēģi Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Vakar PSRS Augstākajā padomē izskatīja darba kārtību visai nākamajai sesijai. Un šajā darba kārtības izskatīšanas laikā vismaz četri krievu deputāti uzstājās ar šādu priekšlikumu, kuru vislabāk formulēja Sobčaks: */“Izskatīt jautājumu par pretvalstisko, pretparlamentāro un pretpadomju apvērsumu Baltijas republikās ar mērķi veikt parlamentāro izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības.”/

Vakardien Lukjanovs burtiski izmuļļāja to jautājumu, tā arī neviens neatbildēja un uz balsošanu nelika. Tagad mums vajadzētu vienoties, lai mūsu delegācija panāk, ka šo jautājumu ietver darba kārtībā kā parlamenta komisijas izveidošanu. Tieši ar tādu uzdevumu– pretvalstisku apvērsumu izpēte. Mums tas būtu ārkārtīgi izdevīgi, turklāt nevajag jautājumus steidzināt, vajag dot tā sagatavošanai kādas divas nedēļas.

Mums vajadzētu, lai tūlīt sazvanās ar Maskavu, lai saistās ar mūsu delegāciju, lai tomēr panāk šā jautājuma ietveršanu darba kārtībā. Jo, es atkārtoju, vakar Lukjanovs sēdi tikpat skaisti novadīja kā vienmēr, un šis jautājums palika kaut kur ārpusē, neskatoties uz to, ka visi tie, kas ierosināja šo jautājumu, bija ļoti ietekmīgi krievu deputāti.

Un nākamais. Pēc tam mums ir jāvienojas par pašu darbu šajā virzienā, jāsagatavo visi materiāli un jāvienojas, kas uzstāsies šajā jautājumā. Es uzskatu, ka tas politiski ir ārkārtīgi svarīgi. Un tie krievu tautības deputāti, kas šajā jautājumā uzstājās, arī teica: */“lai būtu citiem par mācību”./ Jo bieži tādas komitejas var veidot arī citās republikās un visas Padomju Savienības mērogā. Un bija vakar arī tādas uzstāšanās par varas lietošanu kā Alkšņa un Petrušenko runas. Redziet, kā iet Amerikā, paskatieties, kā dumpojas Filadelfijā. Es uzskatu, ka šīs komisijas izveidošana un izpētes darbs būtu mums politiski ārkārtīgi izdevīgs. Tieši ar tādu politisku mērķi– pretvalstisku apvērsumu izpēte, nosodīšana un vainīgo saukšana pie atbildības.

Priekšsēdētājs: Vai jūs rakstiski iesniegsit?

J.Bojārs: Es varētu iesniegt, bet galvenais tagad ir dot komandu mūsu delegācijai, lai šo jautājumu ietver darba kārtībā. Jo vakar, es atgādinu, Lukjanovs to izmuļļāja. Viņš ir ļoti spējīgs spīkers.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es lūdzu– iedodiet formulējumu. Man nav tiesību dot komandu. Vai vairs priekšlikumu nav? Par ko balsosim vispirms? Vispirms jāpārreģistrējas? Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Un tagad, kolēģi, uzmanību! Mēģināsim operatīvi izteikt savu attieksmi pret visiem šiem priekšlikumiem, kurus izteikuši kolēģi. Lūdzu reģistrēšanās rezultātu. 112.

Kolēģi, uzmanību! Tagad par balsošanu. Varētu domāt, ka mums būtu jāsāk balsot par kolēģa Plotnieka priekšlikumu, jo viņš ierosina neiekļaut darba kārtībā, bet mēs vēl arī neesam neko iekļāvuši. Es pat nezinu, par ko loģiskāk būtu balsot. Laikam ir jābalso par katru punktu, jo citādi mēs tagad nobalsosim it kā par Prezidija ierosināto un pēc tam ņemsim ārā. Tādās situācijās laikam jābalso par katru atsevišķi.

No zāles: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Jo citādi laikam būs neliels sajukums. Jums nav citu priekšlikumu?

19.februāris. Likumprojekts par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 129. un 130.pantā un tālāk kā tekstā. Klāt vēl 20 deputātu iesniegums– izskatīt kā steidzamu. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli, vai varam balsot?

No zāles: Varam balsot.

Priekšsēdētājs: Balsojam. Lūdzu rezultātu. Paldies. Nākamais balsojums– lēmuma projekts par attieksmi pret PSRS referenduma organizēšanu jautājumā par PSRS saglabāšanu. Lūdzu, pie trešā mik­rofona.

R.Rikards: Par balsošanas motīviem. Es uzskatu, ka šis jautājums šodien noteikti ir jāatrisina, jo Augstākajai padomei ir jābūt savai attieksmei. Es arī esmu no Kurzemes rajona deputātiem, tāpat kā Ābiķis, un tur gaida noteiktu mūsu attieksmi. Tātad šodien šo lēmumu vajag pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Gulbis: Šoreiz diemžēl nevaru piekrist Rikarda teiktajam un tomēr atbalstu Ābiķi. Sestdien, svētdien un arī vakar, būdams mūsu rajonā, redzēju, kas tur pašlaik notiek. Situācija ir ļoti saspīlēta. Padomes vadītājs pašreiz dara visu, lai nemainītu ne komisijas, neko citu, faktiski pārsvarā visas vecās komisijas ir veidotas Latvijas PSR apstākļos. Un, ja mēs pašreiz izteiksim savu attieksmi, kāda tā ir, tas var pārvērsties līdz ļoti asiem konfrontācijas momentiem. Un es domāju, ka par to katram deputātam šoreiz ir labi jāpadomā. Tas nav joka jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jums informācijai tikai pateikšu, ka mūsu lēmumu ļoti gaida PSRS Augstākajā padomē un divreiz dienā mums zvana. Nē, es nejokoju, es jums konkrēti daru zināmu to informāciju, kāda ir manā rīcībā. Un otrs jautājums– igauņi ir nolēmuši pieņemt šo lēmumu pēc 3.marta aptaujas. Tādu informāciju es šodien saņēmu no Igaunijas.

Lūdzu, deputāt Dobeli! Es atvainojos. Vēl kāds vēlas izteikties?

I.Geidāns: Man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Mēs pagājušajā nedēļā, beidzot plenārsēdi, iesniedzām vairāk nekā 20 deputātu parakstītu priekšlikumu lēmumam par šo referendumu. Kad tas mums visiem tiks izdalīts? To vajadzētu ietvert šodienas darba kārtībā, bet izdalīts nav.

Priekšsēdētājs: Noskaidrosim, kur šis teksts ir palicis. Es jums momentā nevaru atbildēt. Es atvainojos, Birkava kungs acīmredzot atbildēs.

V.Birkavs: Tūdaļ pēc pagājušās plenārsēdes dokuments galīgajā redakcijā tika iesniegts, bet acīmredzot tehniskas kļūmes dēļ tas nav nonācis līdz plenārsēdei. Šodien no rīta es vēlreiz pārbaudīju, tas ir sagatavots un acīmredzot patlaban ir ražošanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Par balsošanas motīviem. Kamēr mums nav tas projekts izdalīts, tikmēr mēs nevaram risināt jautājumu par tā iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! 482.dokuments.

V.Birkavs: Lūdzu vēlreiz vārdu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Birkavs: 482.dokuments tika apspriests iepriekšējā plenārsēdē, un darba grupa to pārveidoja. Tā ka tas vairs neatbilst iesniegtajam dokumentam.

Priekšsēdētājs: Pēc stundas deputāti to saņems. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Dozorcevs: */Par balsošanas motīviem. Es ierosinu tomēr iekļaut darba kārtībā šo punktu un balsot par tieši tādā redakcijā, kādā bija frakcijas locekļiem vakar izsniegtais dokuments. Man tāds ir. Es nezinu, kāda ir problēma. Manuprāt, visi frakcijas locekļi vakar saņēma šo dokumentu, kas sastāv no motivācijas un viena punkta. Kā mēs arī vienojāmies savas frakcijas sēdē./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Vairākuma nav.

Trešais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par PSRS Bruņoto spēku... un tā tālāk. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Balsojam. Lūdzu rezultātu. Paldies. Jautājums iekļauts darba kārtībā.

Ceturtais punkts– lēmuma projekts “Par papildinājumiem lēmumā par Latvijas Republikas likuma “Par valsts uzņēmumu” spēkā stāšanās kārtību”. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Paldies. Iekļauts darba kārtībā.

Likumprojekts “Par rajonu, pilsētu, pagastu tautas deputātu statusu” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Paldies. Iekļauts darba kārtībā.

20.februāra pirmo jautājumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem” komisija svītro.

Nākamais jautājums– likumprojekts par arhīviem otrajā lasījumā. Kā jūs atceraties, deputāts Plotnieks šo jautājumu ierosināja neizskatīt un viņš savus argumentus izteica. Vai ir vēl kādi argumenti, kurus vajag izteikt? Nav. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais– likumprojekts par koplīgumiem. Vienu mirklīti, vēl nebalsojam. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Valdības uzdevumā es lūgtu šo jautājumu… (neskaidri).

Priekšsēdētājs: Tagad viss jāsāk no gala. Es atkārtošu. Aivars Krūmiņš valdības uzdevumā lūdz šo jautājumu iekļaut darba kārtībā.

A.Krūmiņš: Trešo punktu par darba koplīgumiem un arī ceturto, kas saistās ar izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par trešo punktu. Lūdzu rezultātu. Paldies.

Ceturtais– par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. Paldies. Iekļauts.

Nākamais ir deputāta Endziņa priekšlikums par Liepājas pilsētas tautas tiesneša pilnvarām. Balsosim. Rezultātu. Paldies. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais priekšlikums rakstiski nav iesniegts, bet es esmu fiksējis tā, kā to teica deputāts Plotnieks,– pieņemt deklarāciju par cilvēku tiesībām Latvijas Republikā. Ja jums ir cits viedoklis, lūdzu, izsakiet to, bet tikai daudzmaz ievērojiet klusumu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Nosaukums “deklarācija” mani ne visai apmierina, jo starp­tautiskajā praksē ar nosaukumu “deklarācija” parasti apzīmē dokumentus, kuriem nav obligāts raksturs. Ja šis likumprojekts mūs neapmierina, tad jāizstrādā labāks vai šis jāpielabo, bet tam ir jābūt likumam, jo vienīgi likums, nevis deklarācijas dod personai garantijas sabiedrībā. Jānosauc obligāti par likumu. Profesors Plotnieks varbūt pārteicās.

Priekšsēdētājs: To viņš pats precizēs, ko viņš ir domājis. Lūdzu, pie trešā mikrofona, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Mēs šo likumprojektu neesam izskatījuši komisijā, jo pirmdien nebija klāt autors, un tādēļ es uzskatu, ka mēs nevaram iekļaut šodienas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Pilnīgi pievienojoties šeit izteiktajam juristu viedoklim, tomēr gribu informēt godātos kolēģus, ka no pulksten 9.00 līdz 10.00 bija informācijas un preses grupas paplašināta sēde, kurā piedalījās lielāko masu informācijas līdzekļu vadītāji un kurā tika runāts par aptauju. Tieši šāda dokumenta pieņemšanas nepieciešamība vairākkārt tika uzsvērta. Un arī es atbalstu šo profesora Plotnieka ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Man ir jautājums Likumības komisijai. Šo 4.dokumentu mēs izstrādājām jau 6.janvārī, un ar 431.numuru tas visiem tika izdalīts. Cik mēnešu ir jāgaida, lai Likumības komisija to izskatītu? Es runāju par šo konstitucionālo likumu “Cilvēka tiesības un pienākumi”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs acīmredzot runājat par Likumdošanas komisiju.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums tomēr neiekļaut darba kārtībā šo jautājumu, jo tas, par ko tikko runāja deputāts Geidāns, ir projekts, kurš tika izdalīts frakcijas locekļiem, bet tas vēl nav apspriests frakcijā, mēs neesam saņēmuši arī priekšlikumus no Panteļejeva komisijas. Mēs varētu domāt par to, lai sagatavotu un iekļautu darba kārtībā jaunnedēļ, bet šonedēļ, ja arī mēs nobalsojam, tas nav tādā tehniskā līmenī, lai to varētu pavairot un izdalīt atbilstoši mūsu reglamentam– trīs dienas iepriekš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk informācijas nav. Mēs varētu balsot. Lūdzu. Lūdzu rezultātu. Par– 60, pret un atturas– kopā 40. Jautājums iekļauts darba kārtībā. Bet katrā ziņā mūsu attiecīgais reglaments un procedūras jautājumi jāievēro. Šī deklarācija ir jāizskata komisijās vai komisijā, jo citādi būs lieli sarežģījumi, izskatot plenārsēdē.

Nākamo jautājumu arī iesniedza deputāts Plotnieks. Kolēģi, uzklausiet! Runa ir par papildinājumiem likumā “Par aptauju”. Šie papildinājumi precīzi netika formulēti, bet varēja saprast, ka runa ir par to, kādā veidā var balsot veci cilvēki, kuri atrodas nevis savā pastāvīgajā pieraksta vietā, bet pie radiniekiem, it sevišķi pie saviem pilngadīgajiem bērniem. Nav jautājumu? Balsosim. Lūdzu rezultātu. Arī iekļauts darba kārtībā.

Un tagad deputāta Bojāra ierosinājums– par parlamentārās izmeklēšanas ierosināšanu jautājumā par pretlikumīga apvērsuma mēģinājumiem pret likumīgi ievēlēto varu Baltijas republikās un vainīgo saukšanu pie atbildības. Es ceru, ka nevajadzētu pašreiz apspriest no redakcijas viedokļa, jo jautājuma būtība ir skaidra. Man liekas, ka jebkurš apvērsums ir pretrunīgs. Nē? Labi, es nekomentēju. Nolasījis es esmu, un lemiet! Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Repša: Es gribētu palīdzēt varbūt formulēt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Repša: Tas, ko Bojārs ļoti pareizi izteicis priekšlikumā par tām aktivitātēm Maskavā šinī sakarībā, varētu būt Augstākās padomes vadības un acīmredzot arī Ārlietu komisijas uzdevums. Bet tas, kas loģiski iederas mūsu sesijas darba kārtībā, varētu būt– noklausīties Latvijas Republikas prokurora ziņojumu par to darbu, jo nu jau ir pagājis vairāk nekā mēnesis kopš 13.janvāra un 20.janvāra notikumiem, mums beidzot vajadzētu dzirdēt, kādi tad ir rezultāti šai izmeklēšanai. Un, ja šo jautājumu paņem vēl plašāk, atcerieties, savā laikā, man liekas, tas bija rudenī, tika izveidota speciāla komisija, kas izpētītu komunistiskās partijas aktivitātes pēc 4.maija. Iespējams, ka šinī kontekstā arī tur vēl kādi rezultāti varētu nākt klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kungi! Es vēlreiz gribu precizēt, par ko lūdzu balsot. Es lūdzu balsot par to, lai mēs dodam rīkojumu Latvijas delegācijai Maskavā jebkuriem līdzekļiem panākt šīs parlamentārās izpētes jeb izmeklēšanas komisijas radīšanu PSRS Augstākajā padomē. Mēs dodam rīkojumu. Par to balsojam. Un, otrām kārtām, sagatavot šo jautājumu kapitāli šeit ar visu mūsu valsts orgānu jeb institūciju palīdzību. Treškārt, jāvienojas par to, kas tādā gadījumā, ja mēs vienosimies, ka tas jādara, uzstāsies republikas vārdā. Lai atkal nebūtu tāda grūstīšanās ar pleciem un vainas novelšana no viena uz otru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi Krastiņ!

A.Krastiņš: Pirmkārt, es uzskatu, ka profesora Bojāra pirmais ieteikums dot rīkojumu PSRS tautas deputātiem Maskavā no Latvijas Republikas vismaz ir nekorekts, jo mums nav ne tādu tiesību, ne pienākumu dot šādu rīkojumu. Ja profesors Bojārs, pats būdams PSRS tautas deputāts, var vienoties par to, ja mūsu Ārlietu komisija var tur līdzēt, tad tas ir cits jautājums, bet Latvijas Republikas Augstākā padome nekādu rīkojumu deputātiem nevar dot. Tas ir pirmkārt. Vienīgi ir iespējams Latvijas Republikas Augstākajai padomei nākt klajā ar paziņojumu, kurš vēršas pie mūsu deputātiem PSRS Augstākajā padomē, jo šai apvērsuma mēģinājumā tik tiešām bija iejauktas PSRS struktūras. Tam ir jābūt oficiālam Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumam, ar kuru mēs vēršamies pie PSRS Augstākās padomes, bet nekādā gadījumā uzdevuma došana. Nekas tamlīdzīgs, tas ir pilnīgi neiespējami.

Otrkārt, tiešām jautājums par šo izmeklēšanas komisiju vispirms mums jānoklausās, jo Latvijas Republikas Prokuratūrā ir krimināllieta par šo glābšanas komiteju jeb sabiedrības glābšanas komiteju, taču šāda noklausīšanās varētu būt tikai slēgtā sēdē. Un es uzskatu, ka nevis slēgtā plenārsēdē, bet izveidot komisiju, kuras slēgtā sēdē ir jānoklausās. Ir tādi fakti, kurus nevajadzētu zināt ne vienam otram no Augstākās padomes deputātiem, un teikšu atklāti, ne arī presei. Tai jābūt slēgtai komisijai, kā to parasti visos normālos parlamentos mēdz darīt. Šāda komisija ir jāizveido, un tā ir jānoklausās, pēc tam šī komisija var ziņot Augstākajai padomei par rezultātiem, nevis darboties pašdarbības līmenī. Tāpēc es domāju, ka šobrīd var lemt tikai par šāda paziņojuma pieņemšanu kā par Augstākās padomes dokumentu. Un par komisijas izveidošanu. Divi atsevišķi jautājumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, jums pēdējo reizi vārds.

J.Bojārs: Cienījamie kungi! Jautājums ir par to, vai mēs panāksim, lai ietver darba kārtībā vai ne. Rīt to varbūt var izdarīt. Lūgt, lai ietver darba kārtībā šo jautājumu. Tas ir galvenais. Un tad taisīsim visas tās izmeklēšanas. Šodien vai rīt vēl varētu ietvert, jo pēc Sobčaka uzstāšanās vakar šis jautājums vēl ir aktuāls.

Priekšsēdētājs: Paldies. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš: Es tomēr nesaprotu to nostāju. Kādās attiecībās mēs esam ar šiem PSRS tautas deputātiem? Cik es saprotu, visnotaļ draudzīgās. Un šeit kopējā sēdē varētu pārrunāt šo jautājumu. Pārrunāt kopējā sēdē, bet pieņemt lēmumu, kurā mēs uzliekam viņiem par pienākumu šādi rīkoties, mums nav nekādu tiesību. Bet, kas attiecas uz uzaicinājumu, tas ir cits jautājums. Frakcijas vadība var zvanīt un runāt ar viņiem. Tas ir iespējams normālā darba kārtībā, bet lēmums, es domāju, nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, atcerieties, mums bija liela sēde, kurā piedalījās visa frakcija un PSRS deputāti no Latvijas, un tad mēs vienojāmies, ka šī sadarbība būs tāda, ka mēs viņus informēsim par tām nostādnēm, ko Latvijas Republikas deputāti vēlētos, lai PSRS deputāti Maskavā realizē. Šāda vienošanās ir, man liekas, ka mūsu vēlēšanās vienkārši jādara zināma. Vislabāk jau, bez šaubām, būtu, ja to izdarītu Gorbunova kungs, piezvanītu un parunātu ar šiem mūsu pārstāvjiem Maskavā. Varbūt mēs pašreiz varam nesteigties ar oficiālu lēmumu, kas uzliek kaut kādu pienākumu. Bet varētu būt tāds lēmums, ka mēs atbalstām šo iekļaušanu darba kārtībā, ar kuru mēs atbalstām Sobčaku un tos krievu demokrātus, kas izvirzījuši šo prob­lēmu Maskavā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Es ierosinātu pieņemt lēmumu, ka sakarā ar Sobčaka un citu PSRS tautas deputātu priekšlikumu iekļaut PSRS Augstākās padomes darba kārtībā jautājumu tādā formulējumā, mēs pilnvarojam deputātus no Latvijas šo priekšlikumu atbalstīt. Pilnvarojam! Svarīgs ir formulējums “pilnvarot”, ja mēs savā laikā pieņēmām lēmumu, ka bez īpaša pilnvarojuma neatļaujam viņiem runāt Latvijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, sakoncentrēsimies un izteiksim savu attieksmi. Nerunājot par formulējuma detaļām, ierosinājums paliek. Kolēģi, uzrakstiet abi savus formulējumus, jo jūs viens uz otru atsaucaties, bet man ir grūti jūsu domu fiksēt. Kamēr kolēģi uzraksta, mēs drusciņ paprātosim. Šeit faktiski ir divas principiālas lietas. Lūdzu uzmanību! Viena lieta, ja runājam par pilnvarošanu, jo tas faktiski ir viens un tas pats jautājums– gan iekļaušana darba kārtībā, gan izmeklēšanas komisijas izveidošana. Tikai vieni kolēģi ierosina speciāli pilnvarot PSRS Augstākās padomes deputātus šai misijai, bet otrs viedoklis, kuru pauda kolēģis Andrejs Krastiņš, ir priekšlikums, ka Latvijas Republikas Augstākā padome varētu pieņemt paziņojumu par apvērsuma mēģinājumu Latvijas Republikā un izteikt lūgumu PSRS Augstākajai padomei izveidot izmeklēšanas komisiju, respektīvi, viens parlaments griežas pie otra parlamenta. Tā ir viena pieeja, un otru pieeju tūlīt formulēs. Es tā saprotu šīs principiālās atšķirības. Kā es saprotu, kolēģa Dineviča priekšlikums šeit arī tiek iekļauts.

Lūdzu, kolēģi Bērz!

A.Bērzs: Šajā sakarā man ir vēl trešais priekšlikums. Tā kā atsevišķi preses izdevumi, piemēram, laikraksts “Sovetskaja Latvija”, ir metuši ēnu uz atsevišķiem Latvijas Augstākās padomes deputātiem, ka viņi ir līdzdarbojušies šajā valsts apvērsuma mēģinājumā, piemēram, attiecinot to uz deputātu Rubiku, tad neatkarīgi no tā, vai izmeklēs PSRS Augstākā padome vai izmeklēs prokuratūra, mums Augstākajā padomē ir jāizveido īpaša komisija, kas noskaidrotu jautājumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu līdzdalību šā apvērsuma mēģinājumā. Man priekšlikums– izveidot komisiju deputātu lietu izmeklēšanā.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka par šo priekšlikumu mēs balsosim atsevišķi, nevis saistībā ar šiem diviem priekšlikumiem, ko izteica deputāts Plotnieks un deputāts Bojārs. Lūdzu uzmanību.

Sakarā ar PSRS tautas deputāta Sobčaka un citu PSRS tautas deputātu priekšlikumiem iekļaut PSRS Augstākās padomes darba kārtībā jautājumu par parlamenta izmeklēšanas komisijas izveidošanu, kas izskatītu antikonstitucionālo pretpadomju apvērsuma mēģinājumu Latvijā un Lietuvā, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj: pilnvarot PSRS tautas deputātus no Latvijas Republikas atbalstīt šo priekšlikumu Latvijas Republikas vārdā. Tas būs pirmais balsojums.

Otru balsosim Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu par apvērsuma mēģinājumu Latvijas Republikā, kurā izteikts lūgums PSRS Augstākajai padomei izveidot izmeklēšanas komisiju. Ja jautājumu nav, tad balsosim. Deputāts Kinna.

J.Kinna: Vai mēs balsojam par iekļaušanu darba kārtībā?

Priekšsēdētājs: Jā. Vispirms balsosim par deputāta Plotnieka un Bojāra priekšlikumiem. Lūdzu rezultātu. Par– 53. Varētu domāt, ka mums tik un tā jābalso par otru priekšlikumu. Tikai jāatzīmē 52. Tagad deputāta Krastiņa priekšlikums. Lūdzu. Rādiet īkšķi uz leju vai uz augšu. Paldies. Divi. Tātad 68. Līdz ar to darba kārtībā iekļauts jautājums deputāta Andreja Krastiņa redakcijā.

Deputāts Bērzs lūdza iekļaut jautājumu par īpašas komisijas izveidošanu, kura izvērtētu Augstākās padomes deputātu dalību apvērsuma mēģinājumā. Lūdzu rezultātu. Ir iekļauts darba kārtībā. Attiecībā uz prokurora atskaiti es saprotu, ka deputāts Rolands Repša piekrita tam priekšlikumam, kuru izteica arī deputāts Andrejs Krastiņš. Mēs tūlīt sāksim izskatīt pirmo darba kārtības punktu.

Kolēģi, es gribēju informēt par iesniegumiem, kurus saņem Augstākā padome, un lūgt vienu no tādiem iesniegumiem izskatīt Likumdošanas jautājumu komisijā, lai tā izsaka savu attieksmi, jo man kaut kādā veidā jāreaģē uz šiem Augstākajai padomei adresētajiem iesniegumiem. Šo iesniegumu no Ventspils atveda deputāts Aivars Lembergs, un to ir parakstījuši Ventspils padomes deputāti. Kā var spriest pēc uzvārdiem, tie galvenokārt ir krievu un citu tautību deputāti, un tas ir šāds: */“Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas Augstākā padome ierosina visiem republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties Vislatvijas aptaujā par republikas kā neatkarīgas demokrātiskas valsts valstisko iekārtu nākotnē. Viens no demokrātijas elementiem ir pilsonības institūts, tāpēc starpreģionālā deputātu grupa ierosina Ventspils pilsētas padomei uzstāties ar aicinājumu republikas Augstākajai padomei pirms aptaujas sākuma pieņemt likumu par Latvijas Republikas pilsonību vai lēmumu, kas garantētu visiem republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības uz Latvijas pilsonību bez priekšnoteikumiem. Tāds likums vai lēmums ļaus aptaujas dalībniekiem pieņemt apzinātu lēmumu.”/

Arī citus tāda veida iesniegumus es esmu nodevis Likumdošanas jautājumu komisijai, lai paši deputāti izvērtē un arī komisija izvērtē savu attieksmi pret šiem iesniegumiem, jo tie ir adresēti Augstākajai padomei. Ar manu rezolūciju, ka tiks pieņemts zināšanai vai kaut kā citādi, manuprāt, nepietiek, tas nebūtu visai korekti.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad kā steidzams mūsu darba kārtībā papildus tika iekļauts punkts likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 129. un 130.pantā un Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.1 un 204.2 pantā” pirmajā lasījumā. Endziņa kungs ir gatavs ziņot. Es lūdzu kolēģus sagatavoties jautājumiem, lūdzu pierakstīties sekretariātā jautājumu uzdošanai un debatēm.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumdošanas jautājumu komisija ierosina izskatīt projektu par grozījumiem Kriminālkodeksa 129. un 130.pantā un Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.1 un 204.2 pantā. Kā jūs zināt, mēs esam pieņēmuši lēmumu par Latvijas Republikas iedzīvotāju aptaujas organizēšanu 3.martā, un šajā lēmumā mēs paredzam arī to, ka tajos gadījumos, kad Latvijas iedzīvotājiem traucē brīvi paust savu viedokli iedzīvotāju aptaujā, vainīgās personas var tikt sauktas pie likumā paredzētās atbildības, bet šobrīd šādas likumā paredzētas atbildības diemžēl nepastāv ne Kriminālkodeksā, ne Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Kriminālkodeksa 129.pantā ir runāts par kavēšanu izlietot vēlēšanu tiesības un 130.pantā– par vēlēšanu dokumentu viltošanu, nepareizu balsu skaitīšanu vai aizklātās balsošanas pārkāpšanu. Analoģiska ir situācija arī ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kura panti skan šādi: 204.1 pants– “Ziņu un materiālu nenodošana vēlēšanu komisijā un tās lēmumu neizpildīšana” un 204.2 pants– “Aģitācija tautas deputātu vēlēšanu dienā”. Tāpēc arī Likumdošanas jautājumu komisija ierosina izdarīt grozījumus šajos pantos, izmainot attiecīgo redakciju, lai tiktu paredzēta atbildība arī iedzīvotāju aptaujas norises gaitā vai referenduma gaitā.

Deputāti ir iepazinušies ar šo projektu. Mēs esam saņēmuši deputāta Jundža priekšlikumu. 129.pantā viņš liek priekšā pašā pirmajā teikumā, kur ir runa par kavēšanu brīvi realizēt tiesības un tā tālāk, precizēt: “par personu kavēšanu brīvi realizēt...” Domājam, ka šāds priekšlikums ir ņemams vērā, kā arī viņa ierosinājums papildināt 204.2 pantu, kur dispozīciju beigt ar vārdiem “nolūkā ietekmēt aptaujas rezultātus”. Kāda ir labojumu būtība? Labojumu būtība ir radīt iespēju tiesiski, juridiski vērsties pret tām personām vai amatpersonām, kuras traucē balsot iedzīvotāju aptaujā vai referendumā, kad tiek izmantota vardarbība vai viltus, draudi, uzpirkšana, vai citi prettiesiski veidi, kā arī vēlēšanu, iedzīvotāju aptaujas vai referenduma dokumentu viltošana, par ko runa 130.pantā, vai nepareiza balsu skaitīšana, vai aizklātas balsošanas pārkāpšana. Tātad radīt juridisko bāzi iespējamai atbildībai tajos gadījumos, kad kāda persona mēģinātu traucēt realizēt iedzīvotāju aptauju šajā konkrētajā gadījumā.

Kas attiecas uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tad salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju, mēs grozījām arī 204.2 pantu, kas bija diezgan neprecīzs un kuru praksē bija grūti izmantot. Iepriekšējais teksts skanēja šādi: “par aģitāciju tautas deputātu vēlēšanu dienā pārrunās, runās, mītiņos un sapulcēs”. Vislielāko neskaidrību radīja šis formulējums “aģitācija pārrunās”, jo praktiski pierādīt un konstatēt šeit pārkāpumu nav iespējams, tāpēc arī šis jēdziens “aģitācija pārrunās” ir izslēgts, atstājot tikai šādu formulējumu: “aģitāciju runās, mītiņos un sapulcēs”. Jums izsniegtajā tekstā ir tehniska kļūda, kur aiz vārdiem “referenduma dienā” ir likts komats. Šeit komats nedrīkstētu būt, jo runa ir par aģitāciju tautas deputātu vēlēšanu, iedzīvotāju aptaujas un referenduma dienā runās, mītiņos. Tātad nevis izdalīts kā atsevišķs sastāvs aģitācija vispār un tad “runās, mītiņos”, bet tieši šeit ir domāta aģitācija runās, mītiņos. Šis komats ir lieks, tā ir tehniska kļūda. Tas īsumā man būtu viss par šo projektu, kāds jums ir izsniegts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus. Jautājumu uzdod deputāts Ēlerts. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ēlerts: Endziņa kungs, kuru no šo divu kodeksu pantiem varat piemērot komisijas loceklim, kurš, teiksim, ļaunprātīgi nepilda savus pienākumus vai, kā saka, izturas noziedzīgi bezdarbīgi?

A.Endziņš: Atkarībā no tā, kādā veidā šī bezdarbība izpaužas, var piemērot vai nu Kriminālkodeksa 129.pantu, vai Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.1 pantu. Tas ir atkarīgs no tā, kā konkrēti šī bezdarbība izpaudīsies, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir runa par ziņu un materiālu nenodošanu un par aptaujas komisiju lēmumu nepildīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Kiršteins: Vai ir padomāts par sekām? Mani mulsina viena lieta. Mēs visu laiku uzsveram, ka aptaujai atšķirībā no referenduma nav juridisku seku, bet tajā pašā laikā mēs grasāmies pieņemt virkni likumu, kas tieši pielīdzina šo aptauju jebkuram referendumam un kas ir ar juridiskām sekām. Ja tā ir vispārējā aptauja, tad sods nevarētu būt par to, ka tur ir kāds pārkāpums. Es runāju tieši par šo atšķirību. Kur beidzas aptauja, un kur sākas referendums ar likumīgām sekām?

A.Endziņš: Es paskaidroju. Referendums var būt arī konsultatīvs, tas ir pasaules praksē diezgan plaši izplatīts. Tātad nevis lemjošs, bet konsultatīvs. Tik un tā lems parlaments, varas orgāns. Un šinī gadījumā, ja aptauju oficiāli rīko valsts varas augstākais orgāns uz Augstākās padomes pieņemta lēmuma pamata, tad tā ir oficiāla. Un ja valsts to rīko, tad arī ir jāpakļaujas valsts varas orgānu gribai. Un šinī gadījumā nav būtiski svarīgi, vai tās ir vēlēšanas, kuru rezultātā tiek kaut kas ievēlēts, vai tas ir referendums ar juridiskām sekām, kur tauta balsojot izsaka savu gribu, un tādā gadījumā parlaments vairs nevar pieņemt lēmumu, vai tas ir konsultatīvs referendums, vai tā ir oficiāla aptauja. Tāpēc šeit nekādas atšķirības nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es neredzu nevienu deputātu, kas vēlētos uzdot jautājumus. Paldies Endziņa kungam. Tagad vajadzētu uzsākt debates, bet nav neviena deputāta, kurš vēlētos debatēt šinī jautājumā. Tāpēc lūgšu ieslēgt balsošanas režīmu un balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 85, pret– nav, atturas 3 deputāti. Paldies. Un kādas ir Endziņa kunga domas par izskatīšanu otrajā lasījumā?

A.Endziņš: Tā kā deputāts Jundzis izteica priekšlikumus, kuri ir jāiestrādā tekstā, mēs varētu izskatīt vai nu šodien pēcpusdienā, vai rīt no rīta. Kā deputāti nolems.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atsākot pēcpusdienas sēdi, deputāts Endziņš ziņos par gatavību izskatīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par PSRS Bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā” 2.punkta atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu, Jundža kungs! Deputātus lūdzu sagatavoties jautājumu uzdošanai un debatēm.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es atļaušos atgādināt, ka 8.janvārī minētā lēmuma 2.punktā mēs ierakstījām: “Uzskatīt par attaisnotiem visus alternatīvo darba dienestu pildošo iedzīvotāju darba kavējumus no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža līdz īpašam Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam”. Tātad kopš 8.janvāra puišiem, kas pilda alternatīvo darba dienestu, mēs ļāvām neierasties darbā un tajā pašā laikā šo neierašanos attaisnojām, neuzskatot to par neattaisnotu darba kavējumu. Pašreiz ir pienācis tāds brīdis, kad spriedze ir mazinājusies, iesaukums praktiski ir beidzies. Pēc Jazova pavēles, iesau­kums bija līdz 1.februārim, kaut gan jāteic, ka pēc 1.februāra vēl 30 puiši ir iesaukti karadienestā. Šodien es runāju ar kara komisāra vietnieku Teimera kungu. Viņš apgalvoja, ka iesaukums ir beidzies, kaut arī tas ir izpildīts tikai par 30 procentiem. 300 puiši šajā periodā– janvārī un februārī– ir aizgājuši brīvprātīgi dienēt.

Vēl es varētu teikt, ka kara komisariāts vienu otru savu solījumu šajā ziņā tomēr pilda. Tiešām tiem puišiem, kuri ir dezertējuši, precīzāk izsakoties, kuri ir bijuši spiesti dezertēt un kuri ir izteikuši gatavību dienēt tikai ne tajā daļā, kuru viņi ir pametuši, tiek ļauts šo dienestu pabeigt Rīgā vai arī Rīgas tuvumā celtniecības daļā. Tā ka te zināma sapratne vai izpratne ir. Tātad var secināt, ka situācija ir normalizējusies un vismaz līdz maijam mums tādi piespiedu pasākumi iesaukuma ziņā nedraud.

Šajā sakarībā mēs piedāvājam pieņemt mūsu iesniegto lēmuma projektu, varētu būt runa tikai pa divām izmaiņām šajā projektā. Manuprāt, lēmuma sākumā vārdus “sakarā ar panākto vienošanos jautājumā par PSRS Bruņoto spēku neiesaistīšanu Latvijā Latvijas iedzīvotāju piespiedu mobilizācijā PSRS Bruņotajos spēkos…” svītrot, jo tie pirmām kārtām neatbilst patiesajam stāvoklim un nav faktiski pierādāmi, jo rakstiski tādas vienošanās nav, bet mutiskās vienošanās ir diezgan izplūdušas. Šajā lēmumā nevajadzētu nekādu pamatojumu, vienkārši: “Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj”. Tas ir pirmais priekšlikums par piedāvāto projektu.

Un par 2.punktu deputāti izteica apsvērumus, ka diezin vai būtu pareizi, ka šis lēmums stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža. Tas nozīmē, ka pēcpusdienā puišiem jāiet jau uz darbu, citādi viņiem būs neattaisnots darba kavējums. Tāpēc ir ierosinājums, lai šis lēmums stātos spēkā no 1991.gada 25.februāra, tas ir, no pirmdienas. Un plaši par to jādara zināms arī sabiedrībai, protams, ar masu informācijas līdzekļu palīdzību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā vienīgais jautātājs ir pierakstījies deputāts Ēlerts. Lūdzu. Ja vēl kāds vēlas jautāt, piesakieties rakstiski. Mums ir tāda kārtība.

I.Ēlerts: Man ir jautājums par tiem alternatīvā dienesta puišiem, kas ir iesaistījušies alternatīvajā dienestā pēc dezertēšanas no padomju armijas. Vai visos gadījumos būtu lietderīgi viņiem ar kādu noteiktu datumu stāties darbā?

T.Jundzis: Es neizpratu jautājumu. Tātad runa ir par dezertieriem, nu par tā sauktajiem dezertieriem. Te nav nekādu problēmu. Viņiem ir divas iespējas. Viņš var iet pie kara komisāra un lūgt, lai viņu atstāj Rīgā, vai arī pildīt alternatīvo darba dienestu. Es neizpratu jautājuma būtību.

I.Ēlerts: Tātad alternatīvo dienestu pildot, viņš tomēr riskē, ka viņu var ķert un noķert. Es domāju, ka tā saukto dezertieru ķeršana vēl tomēr paliek spēkā.

T.Jundzis: Tagad es sapratu jautājumu. Tiešām, ar šiem tā sauktajiem dezertieriem, ar puišiem, kuri ir bijuši spiesti pamest savas dienesta vietas, situācija ir nedaudz sarežģītāka. Kopš ir pieņemts likums par alternatīvo dienestu, mums Latvijā faktiski nav neviena gadījuma, kad kāds no šiem alternatīvā dienesta puišiem būtu aizvests tieši ar varu un spēka palīdzību un kaut kur iesaistīts padomju armijas dienestā. Attiecībā uz tā sauktajiem dezertieriem, protams, tādi gadījumi ir bijuši. Es gan nevaru apgalvot, ka tādi gadījumi ir bijuši pēc tām izmaiņām, kas ir izdarītas septembrī un kas nosaka, ka šie tā saucamie dezertieri var arī pildīt alternatīvo dienestu. Tādi gadījumi man faktiski nav zināmi. Bet izslēgt tādu iespēju, ka šajā gadījumā armijas karaspēka daļu pārstāvji un prokuratūra likumu neievēros, nevar, jo tādu garantiju nav. Bet, no otras puses, mēs tā varētu filozofēt, protams, ilgi, bet cik tad ilgi mēs liksim puišiem slēpties mežos un nerādīties sabiedrībā?

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Geidāns uzdod jautājumu.

I.Geidāns: Cienījamais Jundža kungs! Vai līdz šim ir izdevies oficiāli vai pusoficiāli kādam no valdības locekļiem ar Latvijas kara komisāru vienoties, ka to zēnu alternatīvais dienests militarizētā ugunsdzēsēju komandā vai milicijā kaut kādā veidā tiek pielīdzināts kara­klausībai? Vai viņus no turienes neparaus prom?

T.Jundzis: Geidāna kungs! Te problēmu, kā jau es teicu, nav. Jo pagaidām, vēlreiz pasvītroju, nav neviena gadījuma, ka kāds no puišiem, kur viņš arī pildītu šo dienestu, veikdams visnepievilcīgāko darbu slimnīcā vai kādā celtniecības organizācijā, vai transporta iestādē, būtu iesaukts padomju armijā. Tādu gadījumu vienkārši nav. Tāpēc arī nav nepieciešama kaut kāda īpaša vienošanās par šiem milicijas vai ugunsdzēsības dienestā esošajiem alternatīvā dienesta puišiem. Vēl vairāk, arī Padomju Savienībā, kā jums zināms, grasās pieņemt mūsu likumam līdzīgu likumu par alternatīvo dienestu. Ārpuskaraspēka dienests– tā tas sauksies. Mums PSRS Augstākā padome, starp citu, atsūtījusi arī atzinumu par šo likumprojektu. Tāpēc, es domāju, ka te mums vismaz pagaidām reālas briesmas nedraud.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies Jundža kungam. Vai deputāti ir pierakstījušies debatēs? Man sekretariāts ziņo, ka debatēs neviens nav pierakstījies. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 489.lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. Par– 73, pret– 1, atturas– 8. Lēmums pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu darba kārtību nākamais ir punkts, kurš būtu bijis jāizskata pulksten 15.00, bet tas ir saistīts ar zināmu personu aicināšanu uz šejieni. Tas ir lēmuma projekts “Par papildinājumiem lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts uzņēmumu” spēkā stāšanās kārtību””. Kurš ir atbildīgais ziņotājs? Krūmiņa kungs, kādas ir iespējas sākt skatīt ātrāk šo dokumentu? Ja var uzreiz, tad– lūdzu. Vai Krūmiņa kungs var ziņot? Lūdzu.

Ģ.Krūmiņš: Godājamie deputāti! Pieņemot likumu “Par valsts uzņēmumu”, mums šajā likumā bija paredzēts tāds formulējums, ka Ministru padomes institūcijas, ministrijas vai departamenti var iecelt direktorus, saskaņot uzņēmumu statūtus un veikt tamlīdzīgas darbības. Pieņemot šo likumu trešajā lasījumā, diemžēl šie punkti ir izbalsoti ārā, bet praktiskā dzīve ir tāda, ka mums republikā ir ap 600 rūpniecības uzņēmumu, bet līdz 1.martam ir jānotiek šo uzņēmumu pārreģistrācijai. Pēc mūsu pieņemtā likuma “Par valsts uzņēmumiem” iznāk tā, ka visu šo direktoru apstiprināšanai un līgumu slēgšanai ar viņiem ir jānotiek Ministru padomes sēdēs. Tas normāli nav iespējams. Un tādēļ Ministru padome lūdza šo likumu izlabot, lai tur būtu tā, kā bija otrajā lasījumā. Respektīvi, 6.panta pirmā daļa jāpapildina ar vārdiem “vai tās attiecīgā institūcija, ministrija vai departaments” un 11.panta pirmajā daļā aiz vārdiem “Latvijas Republikas Ministru padomes” jāliek vārdi “vai tās institūcijas”. Tātad ar šo likumu, ar kuru mēs labojam likumu “Par valsts uzņēmumu”, mēs ļaujam Ministru padomei deleģēt šīs tiesības attiecīgām ministrijām vai departamentiem, kuru pārziņā šie valsts uzņēmumi tieši atrodas.

Kas attiecas uz jaunu valsts uzņēmumu dibināšanu, tas ir, uz 4.pantu, komisija uzskata, ka tomēr jaunu valsts uzņēmumu dibināšanu vajadzētu atstāt Ministru padomes kompetencē, nenododot šīs pilnvaras tieši attiecīgajām ministrijām vai departamentiem, tādēļ ka jaunu valsts uzņēmumu dibināšana tomēr ir diezgan plašs jautājums, kurš nebūtu lemjams tikai attiecīgās ministrijas interešu sfērā, jo jaunu valsts uzņēmumu dibināšana ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm, un tāpēc šos jautājumus vajadzētu izskatīt Ministru padomes sēdē. Tas īsumā būtu viss par šo ierosināto likumprojektu, par 494.dokumentu. Ja būs kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu nav. Debatēs ir pierakstījies tikai viens deputāts. Un tas ir deputāts Ēlerts. Paldies Krūmiņa kungam par ziņojumu.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, par tik īsu likumu gandrīz vai nevajadzētu debatēt. Tomēr par šo likumprojektu ir iesniegti trīs dokumenti– šorīt izdalītais Rūpniecības komisijas iesniegtais projekts un vakar izsniegtais Ekonomikas komisijas projekts. Katrā gadījumā es atbalstu to, ka likums būtu jāmaina, nevis jāapaudzē ar lēmumiem, kā to bija iesniegusi Ministru padome. Es ierosinu dot tiesības apstiprināt statūtus un iecelt uzņēmuma vadītājus triju veidu Ministru padomes institūcijām, tas ir, gan ministrijām, gan komitejām, gan departamentiem, kā arī pieņemt labojumu likumā “Par valsts uzņēmumu” 8.punkta trešajā daļā, papildinot ar vārdu “departamenti”, kas tur līdz šim nebija. Es savus priekšlikumus iesniegšu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl deputāti, kas vēlētos izteikties? Lūdzu, deputāt Zaščerinski! Mums gan līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes, bet nu nekas, lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Zaščerinskis: Tā kā ļoti daudziem no mums nav pašlaik līdzi likums “Par valsts uzņēmumiem”, varbūt ir grūti orientēties. Bet, tagad atceroties, es sapratu, ka šie punkti, ko mēs šodien labojam, skar arī statūtu apstiprināšanu. Apstiprinot statūtus, mēs atgriežamies pie tā paša jautājuma, ko runājām, kad pieņēmām tādu punktu. Tas nozīmē, ka institūcijas varēs apstiprināt statūtus, koriģēt gan valsts uzņēmumiem peļņu, gan visus citus jautājumus, kas saistās ar līdzekļu izmantošanu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš vēlas izteikties. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Šajos projektos, kas ir iesniegti attiecībā uz izmaiņām, nav ņemts vērā tas, ka ir nepieciešams vai nu papildināt, vai izmainīt pašu lēmumu par šā likuma “Par valsts uzņēmumu” spēkā stāšanos, jo tas termiņš, kas šeit tika noteikts, proti, ja atmiņa neviļ, 1.martā ir jāpabeidz visu uzņēmumu reģistrācija, ir nereāls. Un atskan signāli par to, ka Finansu ministrija sola pārtraukt kvartālu finansēšanu visiem tiem uzņēmumiem, kuri nebūs iesnieguši nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Faktiski mūsu pašu un valdības vainas dēļ tas netiek pildīts. Tātad acīmredzot bez tā, kas šeit ir likts priekšā, vēl būtu jāprecizē, kādas ir tās reālās iespējas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs ierosināt vēl papildināt 492.dokumentu– lēmumu par papildinājumiem par spēkā stāšanos. Ja es pareizi sapratu, tur vajadzētu ietvert arī termiņu maiņas.

A.Endziņš: Es vienkārši gribēju pateikt to, ka vēl piektdien, kad Juridiskās pārvaldes konsultante saistījās ar Uzņēmumu reģistra administrāciju, tika izteikts viedoklis, ka ne ātrāk par septembri, bet tas nesaistās ar visiem šiem priekšlikumiem. Un šeit, manuprāt, ir vajadzīgi tieši konkrēti valdības priekšlikumi, jo tas nebūs pareizi, ja mēs šeit kaut kādu datumu un termiņu noteiksim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā vairāk debatētāju nav, jālūdz Krūmiņa kungs tribīnē un jāuzklausa viņa kā atbildīgās komisijas vadītāja apsvērumi par iespējām pieņemt šos dokumentus šodien, tas ir, akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā un lēmuma projektu tādā formā, jo tas nav papildināts un ir, kā saka, bez valdības attieksmes noklausīšanās.

Ģ.Krūmiņš: Man ir priekšlikums– papildinājumus, kas šeit tika izteikti, iesniegt rakstveidā komisijai, un mēs tos ņemsim vērā, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Un attiecībā uz lēmuma projektu?

Ģ.Krūmiņš: Arī tos priekšlikumus vajadzētu rakstveidā iesniegt komisijai.

Priekšsēdētājs: Tātad lēmumu pašlaik nevar pieņemt, jo ir iesniedzami papildinājumi.

Ģ.Krūmiņš: Es nesapratu.

Priekšsēdētājs: Te ir divi dokumenti: ir lēmums, ko mēs varētu pieņemt uzreiz, un likumprojekts, kuru, protams, var pieņemt tikai pirmajā lasījumā. Tā kā arī lēmumam tika izteikti papildinājumi, tad var saprast, ka...

Ģ.Krūmiņš: Bet par kuru lēmumu ir runa?

Priekšsēdētājs: Varbūt Endziņa kungs paskaidros.

A.Endziņš: Es atvainojos, bet šinī gadījumā mums ir jāizšķiras, vai mēs pieņemsim par pamatu vienu, tas ir, lēmumu, vai mēs pieņemam likumu pirmajā lasījumā. Es katrā gadījumā atbalstu Ģirta Krūmiņa priekšlikumu par izmaiņām likumā. Jo tas ir precīzāk. Lēmums par spēkā stāšanās kārtību paliks kaut kur sāņus, un pēc kāda laika aizmirsīsies, kas tad galu galā likumā ir ietverts. Tā ka man ir priekšlikums ņemt par pamatu Rūpniecības komisijas iesniegto projektu, konkrēti Krūmiņa kunga projektu, un to varētu papildināt, par to jau es runāju, bet tas, kas saistās ar lēmumu par spēkā stāšanos, ir jāprecizē konkrēti ar valdību.

Ģ.Krūmiņš: Jā, to mēs papildināsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad noklausīsimies valdības viedokli, lai mēs varētu lemt. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Es, atbalstot Endziņa kunga priekšlikumu, lūgtu pirmajā lasījumā akceptēt likuma par izmaiņām Latvijas Republikas likumā par uzņēmumu to variantu, kuru ir sagatavojusi Rūpniecības komisija. Pirmajā lasījumā to varētu akceptēt un, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, strādāt tālāk, sagatavojot otrajam lasījumam. Jautājums par lēmuma projektu pagaidām ir jāatstāj atklāts, un, konkrēti ņemot vērā valdības priekšlikumus, to varētu ietvert izskatīšanai otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es saprotu, tas saskan ar Krūmiņa kunga izvirzīto koncepciju. Tātad mums būtu viens balsojums– šā likumprojekta akceptēšana pirmajā lasījumā, atstājot lēmuma projekta izskatīšanu pēc būtības tālākajiem lasījumiem. Vienlaikus ar likumprojektu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 493.dokumenta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 91, 92, pret– nav un atturas– 4. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši šo likumprojektu akceptēšanai pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Man būtu lūgums pirms pārtraukuma pieņemt vēl vienu lēmumu. Vēl viena minūte ir palikusi. Tas ir 490.dokuments par Liepājas pilsētas tautas tiesas tautas tiesneses Veras Glibko atbrīvošanu no ieņemamā amata pirms termiņa. Jums ir šis dokuments izsniegts. Tas faktiski ir bezstrīda dokuments. Cilvēks brauc prom. Vai ir kādi iebildumi? Vai kāds vēlas debatēt par šo lēmumu? Nē. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsosim par 490.dokumentu par Liepājas pilsētas tautas tiesas tautas tiesneses pirmstermiņa atbrīvošanu. Lūdzu rezultātu. Par– 92, pret– 2, atturas– nav. Paldies.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, ieņemiet vietas! Pirms mēs uzsākam darbu, vārdu paziņojumam lūdz mūsu kolēģe Zeltkalnes kundze. Lūdzu.

B.Zeltkalne: Es gan gribēju vārdu lūgt pēc plenārsēdes, bet varu pateikt arī tagad. Es ļoti lūdzu kolēģus, kuri ir valsts apbalvojumu komisijā, pulksten 14.00 blakus zālē pulcēties nelielai, pusstundu garai apspriedei. Un, ja kāds ir ieinteresēts piedalīties un grib kaut ko teikt, tad– lūdzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Ir izveidojusies šāda situācija: mūsu šīsdienas darba kārtībā ir palicis neizskatīts tikai viens punkts– par rajonu, pilsētu, pagastu padomju tautas deputātu statusu pirmajā lasījumā. Tas ir jautājums, kuru Prezidijs bija iekļāvis darba kārtībā kā rezerves punktu. Vai kāds var ziņot? Tātad tribīnē deputāts Lagzdiņš ziņojumam. Lūdzu gatavoties jautājumiem un debatēm.

J.Lagzdiņš: Godāto plenārsēdes vadītāj, godātie kolēģi! 1989.gada decembrī notika Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanas un tika ievēlēti vairāk nekā 14 000 vietējo padomju deputātu. Tika izveidotas vietējās varas institūcijas, kuru darbību regulē mums visiem zināmie pašvaldību likumi– par pilsētu padomēm, par pagastu padomēm un rajonu padomēm. Tātad normatīvie akti, kas regulē deputātu kolektīvo darbību, tas ir, šo varas institūciju darbību Latvijas Republikā, ir, bet nav normatīvo aktu, kuri regulētu deputātu individuālo darbu, tas ir, darbu ārpus padomes sesijām, kā arī noteiktu viņu tiesības un pienākumus sesiju laikā. Šajā sakarā man kā pašvaldības komisijas loceklim tika dots uzdevums izstrādāt likumprojektu par rajonu, pilsētu un pagastu padomju tautas deputātu statusu. Tas tika arī izdarīts pagājušā gada oktobrī un iesniegts Augstākās padomes Prezidijam, kurš arī to iekļāva darba kārtībā, bet sakarā ar to, ka pārējo pašvaldības likumu izstrādāšana aizkavējās, šis svarīgais likumprojekts par vietējo padomju deputātu statusu netika izskatīts jau ātrāk.

Kas tika ņemts vērā, izstrādājot šo likumprojektu? Pirmkārt, jau tas, ka vietējo padomju deputāti atšķirībā no Augstākās padomes deputātiem pamatā strādā gandrīz tikai individuāli, jo sesijas notiek ne biežāk kā divas trīs reizes gadā. Pilsētu padomju un rajonu padomju sesijas gan notiek biežāk. Bet lielāko darba un laika daļu vietējo padomju deputātiem vajadzētu veltīt individuālajam darbam. Tātad šī ir tāda būtiska iezīme, ar ko viņi atšķiras no Augstākās padomes deputātiem, jo mēs strādājam galvenokārt šajā zālē un nodarbojamies ar likumu un lēmumu izstrādāšanu un pieņemšanu.

Otrkārt, tika ņemta vērā politiskā situācija. Un, proti, tas, ka mūsu jaunajai republikai ir nepieciešams pēc iespējas vairāk mūsu valsts un tautas patriotiem dot vairāk tiesību, lai individuālajā darbā deputāti pēc iespējas sekmīgāk varētu ietekmēt vietējo problēmu risināšanu. Šajā sakarā arī tajos pantos, kuros ir runa par deputātu tiesībām, jūs redzēsit, ka viņu tiesības ir diezgan plašas. Un komisijas sēdē daži deputāti pat iebilda, ka šīs tiesības ir pārāk lielas.

Treškārt, tika ņemts vērā tas, ka atšķirībā no Augstākās padomes deputātiem vietējo padomju deputāti, tā teikt, ir cilvēki, kuri nākuši no tautas un kuri nav profesionāli likumdevēji un politiķi. Ar to es nekādā gadījumā negribu teikt, ka mēs visi esam profesionāli likumdevēji un politiķi. Mēs par tādiem kļūstam. Bet ir tomēr zināma atšķirība, jo šiem vietējo padomju deputātiem nav tās politiskās darbības pieredzes, kāda ir mums. Un tieši šā iemesla dēļ šis likumprojekts ir izstrādāts pēc iespējas detalizētāk, pēc iespējas detalizētāk šeit ir risinātas dažādas nianses, lai vietējo padomju deputātiem, paņemot šo likumu, ja tas tiks pieņemts, būtu viss skaidrs, lai tas būtu universāls dokuments, kurā viņi varētu rast atbildes uz dažādiem ikdienā risināmiem jautājumiem.

Ceturtkārt, izstrādājot likumprojektu, tika ņemta vērā citu valstu pieredze un neapšaubāmi arī mūsu Augstākās padomes deputātu pieredze, kā arī Igaunijas un Lietuvas atbilstošie likumprojekti. Jāteic, ka salīdzinājumā ar mūsu likumu par Augstākās padomes deputātu statusu šajā likumprojektā ir ļoti daudz dažādu grozījumu un izmaiņu. To jūs paši, rūpīgi izskatot likumprojektu, redzēsit.

Tagad pakavēšos konkrēti pie likumprojekta satura. Likumprojekts sastāv no trijām daļām. Pirmā daļa ir vispārīgie noteikumi. Otrā daļa regulē deputātu darbību padomē. Trešā, manuprāt, svarīgākā, regulē deputātu darbību sesiju starplaikos. Un vēl – arī ir ļoti svarīgi, to deputāti norādīja savās vēstulēs, to atzinīgi novērtēja arī vietējās padomes, kuras aktīvi piedalījās šā likumprojekta apspriešanā. Runa ir par deputātu darbības garantijām. Jāpiebilst, ka pagājušā gada oktobrī un novembrī šis likumprojekts tika nosūtīts visām rajonu un republikānisko pilsētu deputātu padomēm, kuras izskatīja šo likumprojektu, arī to prezidiji izskatīja. Bez tam likumprojekts tika nosūtīts visām Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēm, un arī no tām tika saņemti daudzi ierosinājumi un papildinājumi, kurus ņēmām vērā, izstrādājot galīgo projekta tekstu pirmajam lasījumam.

Kādiem jautājumiem, godājamie kolēģi, vajadzētu pievērst vērību, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā?

Tātad pirmais ir diskutējams jautājums– vai vajadzētu šajā likumprojektā, tātad likumā par tautas deputātu statusu, piešķirt tiesības visu līmeņu padomēm paredzētajos gadījumos anulēt savas padomes tautas deputātu pilnvaras. Šādas tiesības Augstākā padome, pieņemot likumu par Augstākās padomes deputātu statusu, nav sev piešķīrusi. Tātad jautājums ir tāds– vai mēs piešķirsim šīs tiesības vietējām padomēm? Kāda ir konstrukcija? Pievērsiet, lūdzu, uzmanību 3.panta 3.punktam un visam 4.pantam. Tur ir mēģināts šo problēmu atrisināt.

Likumprojekts paredz, ka padomei ir pienākums divos gadījumos, tātad ir divi situāciju bloki. Vienā gadījumā padomei ir pienākums anulēt savas padomes deputāta pilnvaras. Un tas ir gadījums, ja deputāts ir izdarījis kriminālnoziegumu un ir stājies spēkā tiesas pasludināts deputātu notiesājošs spriedums. Tā ir 4.panta pirmā rindkopa. Savukārt trijos gadījumos padome lemj, vai konkrētam deputātam, ņemot vērā viņa pasivitāti, viņa slinkumu iepriekšējā darbā, anulēt vai neanulēt viņa pilnvaras. Kā būs šajā likumprojektā– to lemsit jūs. Es tikai gribētu teikt dažus vārdus par to, kāds ir vietējo padomju deputātu un arī atsevišķu deputātu viedoklis.

Apmēram trīs ceturtdaļas uzskata, ka tomēr ir jādod tiesības šīs pilnvaras sliņķiem anulēt. Par notiesātajiem, es domāju, diskusijas nevarētu būt, jo kriminālnoziedznieki deputātu vidū nedrīkst būt. Diskutējams ir jautājums par otro momentu– anulēt vai neanulēt. Bet tāds ir vietējo padomju deputātu viedoklis. Kāda ir citu valstu pozīcija šinī jautājumā? Interesanti ir tas, ka tās valstis, kurām ir senas parlamentāras tradīcijas, piemēram, Centrāleiropas valstis, neparedz iespēju anulēt varas pārstāvju pilnvaras. Ja reiz cilvēks ievēlēts, tad viņš darbojas, lai arī ko tur nedarītu, visu savu pilnvaru laiku. Savukārt tās valstis, kuras ir atbrīvojušās no, tā sakot, diktatoriskiem režīmiem, no totalitārisma iekārtas, kā tas ir Portugālē un Spānijā, parlamentiem un arī vietējām varas institūcijām šādas tiesības dod. Tā ka mums pašiem šis jautājums ir jāizlemj.

Nākamais konceptuālais jautājums ir par to, kādā teritorijā vietējo padomju deputātiem ir jārealizē savas tiesības un papildu pienākumi. Šeit ir divas nostājas, divas pozīcijas. Vieni uzskata, ka šīs tiesības un pienākumi tiek realizēti tikai savā nelielajā vēlēšanu apgabalā, bet lielākā daļa no vietējo padomju deputātiem uzskata, un arī likumprojektu izstrādātāju viedoklis bija tāds, ka vietējo padomju deputātiem ir jādod tiesības realizēt savas tiesības un pienākumus visā attiecīgā rajona vai pilsētas teritorijā. Ja reiz tu esi ievēlēts, teiksim, Grobiņas pagastā, tad tev ir tiesības un pienākumi visā rajona teritorijā. Tu vari griezties pie attiecīgas Aizputes amatpersonas, kas darbojas Liepājā vai Rucavā, ja tas skar attiecīgā Grobiņas vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses.

Vēl ir būtiska atšķirība, un tas ir trešais konceptuālais jautājums, par kuru es jums lūdzu izteikt savu viedokli. Tas ir jautājums par to, kādā kārtībā ir jāiesniedz deputāta jautājumi un deputāta pieprasījumi. Jūs labi zināt, kā mēs iesniedzam deputātu jautājumus un iesniegumus. Jebkurā brīdī mēs varam paņemt papīra lapu, uzrakstīt savas domas un iesniegt šo dokumentu, uzrakstot virsrakstu “deputāta pieprasījums”, iesniegt to jebkurai valsts varas vai pārvaldes institūcijai un jebkurai amatpersonai. Ja mēs šādas tiesības dotu tiem 14 tūkstošiem vietējo padomju deputātu, ņemot vērā, ka deputāta pieprasījumam ir nopietnas juridiskas sekas, tad, manuprāt, ļoti pārslogotu varas un pārvaldes institūciju darbu. Manuprāt, šeit jābūt kaut kādai secībai un proti: pirms iesniedz deputāta pieprasījumu, kuram ir nopietnas tiesiskas sekas, vispirms obligāti būtu iesniedzams deputāta jautājums, kam šādu seku nav. Šis jautājums par kārtību, kādā iesniedzami deputāta jautājumi un deputāta pieprasījumi, ir regulēts 11., 12., 13. un 14.pantā. Piemēram, 13.pantā ir noteikts, ka deputāta pieprasījumu var iesniegt tikai tad, ja šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā ir bijis iesniegts deputāta jautājums. Pēc tam seko visi pārējie nosacījumi. 14.pantā tiek regulēta kārtība, kādā izskata deputātu pieprasījumus. Es sīkāk pie tā nepakavēšos, jūs droši vien esat izlasījuši un zināt, kāda ir šī kārtība.

Nākamais konceptuālais jautājums ir jautājums, kurš tiek risināts likumprojekta 22.pantā, un proti, tas ir jautājums par deputāta darbības materiālo nodrošinājumu. Šā panta redakcija tapa ļoti ilgā darbā, un tika ņemti vērā arī vietējo padomju ierosinājumi. Patlaban šis jautājums tiek risināts tādējādi, ka deputāts savas pilnvaras realizē gan darba laikā, gan no darba brīvajā laikā. Ja pilnvaras realizē tieši darba laikā, deputātam par to iepriekš rakstiski jāpaziņo struktūrvienības vadītājam, kura pakļautībā viņš strādā. Manuprāt, optimāls risinājums ir par to, kā deputātam maksāt par laiku, kuru viņš pavada strādājot, kā viņam tiek atlīdzināts. Ja deputāts veic savu darbu un deputāta pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā, tad viņš atlīdzību nesaņem. Savukārt, ja deputāts pilnvaras realizē sava pamatdarba laikā, tad budžeta iestādēs strādājošam deputātam attiecīgā budžeta iestāde saglabā vidējo darba algu, jo budžeta iestādes tiek finansētas no valsts budžeta, un šeit nevarētu būt problēmas. Ja mēs esam akceptējuši šo likumu, tad mēs arī par to atbildam. Ja deputāts strādā kooperatīvā, saimnieciskā uzņēmumā, kolhozā un tā tālāk, tad par to periodu, kad viņš darba laikā pilda deputāta pienākumus, viņam maksā attiecīgās padomes noteikto dienas naudu. Šādu risinājumu ir gājušas jau daudzas padomes, piemēram, Liepājā deputātam par vienu dienu maksā 25 rubļus. Es runāju par Liepājas pilsētu.

Sestais konceptuālais jautājums ir jautājums par deputāta imunitātes pakāpi. Šeit bija diezgan gara diskusija un sarakstīšanās ar tiesību aizsardzības iestādēm, un beigu beigās mēs nonācām pie tāda secinājuma, ka vietējās padomes deputātu imunitāte atšķirībā no Augstākās padomes deputātiem, kuriem ir imunitāte visas republikas, tas ir, Latvijas valsts teritorijā, ir attiecīgā rajona vai pilsētas teritorijā. Rīgas Centra rajona deputāts bauda imunitāti visas Rīgas pilsētas teritorijā, Liepājas apgabalā ievēlētais deputāts– Liepājas teritorijā, pagasta deputāts– attiecīgā rajona teritorijā. Šeit konstrukcija ir tāda, ka, pirms deputātu saukt pie kriminālatbildības un veikt citas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās darbības, attiecīgajām tiesību aizsardzības iestādēm ir jāgriežas ar rakstveida pieprasījumu attiecīgajā padomē. Šajā sakarībā es gribu lūgt jūsu padomu, it īpaši to deputātu padomu, kuri strādā vietējās padomēs. Varbūt te jāparedz tiesības dot atļauju padomju prezidijam– rajonu un republikānisko pilsētu padomju prezidijam. Pretējā gadījumā paies ļoti ilgs laiks, jo padome sanāk samērā reti, kamēr tiesību aizsardzības iestādes varēs uzsākt attiecīgās izmeklēšanas darbības. Un tas atsevišķos gadījumos var traucēt būtiski izmeklēšanas procesu. Bet tas arī ir diskutējams jautājums, un es domāju, ka vietējo padomju deputāti šeit izteiks savu viedokli.

Septītais konceptuālais jautājums ir jautājums par to, vai nepieciešams paredzēt administratīvo un kriminālo atbildību par šā likuma noteikumu pārkāpšanu. Šis jautājums ir regulēts likumprojekta 30.pantā, kurā ir noteikts, ka valsts iestāžu un visa veida uzņēmumu un organizāciju vadītājus un citas amatpersonas, kuras kavē deputātu realizēt šā likuma 9., 10. un 11.pantā paredzētās tiesības vai kuras nepilda šā likuma 19., 20. un 21.pantā uzliktos pienākumus, sauc pie administratīvās atbildības Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

Un vēl konceptuāls ir jautājums, kurš mums ir jāizlemj, tas ir jautājums par to, vai nepieciešams pieņemt likumu par kārtību, kādā tiek atsaukti vietējo padomju deputāti. Šis jautājums ir jāizlemj, pirmkārt, tādēļ, ka pati dzīve to prasa un šādu jautājumu nereti uzdod mūsu vēlētāji, un, otrkārt, tāpēc, ka apskatāmā likumprojekta pirmajā sadaļā ir paredzēts, ka deputātu pilnvaras izbeidzas pirms termiņa tad, ja vēlētāji likumā noteiktajā kārtībā ir viņu atsaukuši.
Kolēģi, ja mēs šo jautājumu šodien neizdiskutēsim un nepateiksim savu “jā” vai “nē”, mēs nevarēsim precīzi formulēt 3.panta redakciju. Attiecībā uz šo problēmu vietējo padomju deputātu viedoklis ir viennozīmīgs, viņi uzskata, ka jādod tiesības deputātu atsaukt, jo šādam stimulam ir jābūt. Esmu šajā sakarībā saņēmis veselu kaudzi atbilžu. Kuri kolēģi vēlas, var iepazīties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi būtu ziņotājam? Pirmo jautājumu uzdod deputāte Briņķe, gatavojas deputāts Edmunds Krastiņš.

I.Briņķe: Cienījamais Lagzdiņa kungs! Kā jūs vērtējat 27.pantā noteikto normu, ka iesniegumus par krimināllietas ierosināšanu, deputātu saukšanu pie kriminālatbildības, apcietināšanu, pakļaušanu kratīšanai un pat aizturēšanu vai administratīvu sodīšanu attiecīgā padome lems veselu mēnesi? Un pēc tam, protams, visi gali ūdenī.

J.Lagzdiņš: Šeit konstrukcija ir ļoti līdzīga tai, kura bija ietverta Augstākās padomes likumā par deputāta statusu. Es jau ziņojumā teicu, ka acīmredzot šīs tiesības jādod prezidijam, bet ļoti interesanti ir tas, ka tieši šādu 27.panta redakciju aizstāv vietējo padomju deputāti un vietējās padomes. Bet šis, kolēģi, būtu tas gadījums, kad mums jārīkojas nevis tā, kā uzskata vietējo padomju deputāti, bet tā, kā to prasa dzīve un mūsu reālie kriminālprocesi, kaut gan jāpiebilst, ka ne Augstākā tiesa, ne Tieslietu ministrija, ne Iekšlietu ministrija, ne arī ministri šādu 27.panta redakciju nenoraidīja. Bet šis jautājums, protams, ir diskutējams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Man ir jautājums par 23.pantu. Šeit ir paredzēts paplašināt deputāta tiesības bezmaksas braukšanai ar transporta līdzekļiem. Šajā variantā tās ir paredzētas visu rajonu teritorijā, līdz šim šīs tiesības bija šaurākas. Vai ir saņemta atsauksme vai piekrišana no Satiksmes ministrijas? Vai ir ņemts vērā, ka acīmredzot būs nepieciešami arī papildu līdzekļi no budžeta? Un, ja šis jautājums nav saskaņots ar Satiksmes ministriju, tad es gribu atgādināt, kāds liktenis ir mūsu pašu tiesībām braukt visu veidu transporta līdzekļos. Man personīgi vēl ne reizi nav izdevies braukt ar apliecību satiksmes mikroautobusā Rīga–Valmiera. Pēdējā laikā es pat vairs nemēģinu to darīt.

J.Lagzdiņš: Var būt nav pareizi tas, ka līdz ar šo likumprojektu jūsu izskatīšanai pirmajā lasījumā netika iesniegts lēmuma projekts par kārtību, kādā stājas spēkā šis likums par deputāta statusu. Tajā bija paredzēta kārtība, kādā ar attiecīgajām iestādēm norēķinās par transporta lietošanu. Aptuveni aprēķini rāda, ka šīs izmaksas nav lielākas par 100 tūkstošiem rubļu gadā. Starp citu, interesanti ir tas, ka, piemēram, Daugavpils rajona padomes priekšsēdētājs Geiba ierosina tādu redakciju, ka Daugavpils rajona deputātiem jādod tiesības braukt bez maksas ne vien Daugavpils rajona teritorijā, bet arī Daugavpilī, jo visas padomes institūcijas atrodas Daugavpils pilsētā, un tas būtu absurds, viņš saka, ja es nevarēšu braukt par velti tur, kur es strādāju, ka man būs jāpērk biļete, iebraucot pilsētā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Salīti!

B.Salītis: 3.panta 1.punkts skan šādi: “ja vēlētāji likumā noteiktajā kārtībā ir atsaukuši deputātu”. Vai tad tiešām ir noteikta kārtība, kādā var atsaukt deputātu? Vai tiek vākti paraksti, vai tas notiek kaut kā citādi?

J.Lagzdiņš: Šis ir tas jautājums, par ko es jau runāju. Šobrīd formāli darbojas PSRS 1972.gada likums par kārtību, kādā tiek atsaukti visu līmeņu deputāti. Vai mēs uzskatām, ka šis PSRS likums nav pretrunā ar mūsu Neatkarības deklarāciju? Tas ir viens jautājums, kas mums jāizvērtē jebkurā gadījumā, domājot par spēkā esamību. Bet mums acīmredzot ir jābalso par to, vai mēs dosim vēlētājiem tiesības atsaukt. Ja mēs nobalsosim, ka šādas tiesības nedosim, tad izsvītrosim šo 1.punktu un nekādu problēmu nebūs.

B.Salītis: Un otrs jautājums. Vai mēs domājam ar šo likumu pašreizējos apstākļos tiešām dot padomei tiesības anulēt deputāta pilnvaras? Šajos politiskajos apstākļos tas ir svarīgi.

J.Lagzdiņš: Trīs ceturtdaļas vietējo padomju deputātu viedoklis ir tāds, ka sliņķiem jāparāda durvis. Tāds ir vietējo padomju viedoklis. Ir arī padomes, kuras iebilst pret tādu anulēšanu, lai nebūtu nekādas anarhijas, lai tiktu liegta iespēja izrēķināties ar politiskiem pretiniekiem. Šāda anulēšana iespējama likumā norādītajos gadījumos. Skaidri un gaiši– ja tu neesi bijis tik un tik reižu, tad mēs izskatām jautājumu par to, vai tu vari būt deputāts.

Priekšsēdētājs: Jautātāju vairāk nav. Paldies, Lagzdiņa kungs. Debatēs ir pieteikusies viena deputāte. Lūdzu, deputāte Briņķe!

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi, esmu ļoti pārsteigta, ka vienīgi es esmu pieteikusies debatēs, jo es sevi nebūt neuzskatu par lielu speciālisti šajā jomā. Mums universitātē vairākus gadu desmitus mācīja tādu priekšmetu kā padomju celtniecība. Un šim priekšmetam nebija nekāda sakara ar celtniecību, bet tajā apskatīja šajā laikā formāli eksistējošu dažāda līmeņa padomju tautas deputātu statusu. Un dažkārt pat ir bijis tā, ka mācību grāmatas ir ievietotas celtniecības literatūras nodaļā, un šā iemesla dēļ juristu rokās tās nav nonākušas. Tomēr šodien es gribu pakavēties pie diviem tādiem jautājumiem.

Pirmkārt, jārunā par konceptuāla rakstura jautājumiem, proti, par 13. un 14.pantu. 13. un 14.pantā ir paredzēta deputāta pieprasījuma iesniegšanas un deputāta pieprasījuma izskatīšanas kārtība. 13.panta 4.rindkopā ir norādīts, ka deputāta pieprasījums tiek iesniegts padomes priekšsēdētājam un viņš nekavējoties to nosūta attiecīgās valsts iestādes, uzņēmuma vai organizācijas amatpersonām, kā arī nodod publicēšanai attiecīgajos preses izdevumos. Tāpat arī 14.pantā obligātā kārtā ir paredzēts, ka šīs atbildes uz deputāta pieprasījumu arī ir jāpublicē. Es gribētu mazlietiņ iebilst likumprojekta autoriem, jo domāju, ka deputāta pieprasījumu vajadzētu publicēt rajonā, pilsētā iznākošajos preses izdevumos pēc deputātu lūguma un ar padomes priekšsēdētāja piekrišanu, tātad rekomendējošā ceļā. Un tas pats attiecas uz atbildes publicēšanu.

8.pantā ir noteikti deputāta pienākumi padomē. Vispirms pievērsiet uzmanību 5.apakšpunktam. Tur ir teikts, ka deputāta pienākums ir ievērot deputāta ētikas normas. Es pagaidām nezinu, kādas ir atsevišķu cilvēku ētikas normas un kādas tad ir tam deputātam tās ētikas normas. Un es tāpat domāju, ka šeit vajadzētu teikt– “ievērot ētikas normas”. Bez tam 4.punkts, es domāju, nav formulēts veiksmīgā redakcijā, jo tur ir teikts: “Izpildīt pamatotus un likumīgus vēlētāju norādījumus.” Es, vadoties no savas darbības jomas vides aizsardzībā, gribu teikt, ka pie labākās gribas ir ļoti grūti izpildīt šos norādījumus, un domāju, ka citu līmeņu deputātiem tāpat. Varbūt vajadzētu formulēt citādi, bet es par to neesmu padomājusi. Bez tam visai nosacīti ir tādi jēdzieni kā pamatots un likumīgs. Kas tad noteiks pamatotību, un kas noteiks, ka tas ir likumīgs?

Un vēl par 27.pantu. Šeit zālē sēž Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāve, ar kuru es esmu ilgi kopā mācījusies. Mēs abas runājām par šo jautājumu. Tik tiešām šo termiņu vajadzētu īsināt, ja runa ir par deputāta saukšanu pie kriminālatbildības, apcietināšanu, pakļaušanu kratīšanai, aizturēšanu vai administratīvu sodīšanu. Kamēr padome šo jautājumu mēneša laikā skatīs, šie noziegumi vai arī dažādi administratīvie pārkāpumi var tikt slēpti, it sevišķi, ja praksē ir bijuši tādi gadījumi, ka rajona deputāti, rajona izpildkomitejas vadības amatpersonas ir pieķertas, piemēram, muitas noteikumu pārkāpšanā, kā arī mašīnas vadīšanā alkohola reibumā. Es domāju, ka par šo termiņu vajadzētu padomāt.

Un vēl mazlietiņ par 18.pantu. Paskatieties, lūdzu, pēdējo– 4.punktu, kur ir norādīti pašvaldības iestāžu amatpersonu pienākumi deputātu darba apstākļu nodrošināšanā. Lai deputāti varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldības iestāžu amatpersonām ir pienākums izsniegt deputātiem dokumentu norakstus. Kādi dokumentu noraksti ir domāti? Vai te ir runa, piemēram, par mana bērna dzimšanas apliecības vai laulības apliecības norakstu vai par kādiem citiem dokumentiem? Tātad padome notariāta kantora vietā man izsniegs šos dokumentus? Šeit būtu jāpapildina, ka ir pienākums izsniegt deputātiem pašvaldību lietvedībā esošo dokumentu norakstus. Tas būtu konceptuālas dabas jautājumiem.

Tālāk mazlietiņ par to, ko mēs, juristi, un arī Važņa kungs sauc par “blusiņām” likumprojektā. Es iesniegšu atsevišķus priekšlikumus. Piemēram, 1.panta trešo daļu vajadzētu izteikt tādā redakcijā, ka deputāti, realizējot savas pilnvaras, pamatojas uz Latvijas Republikas likumiem, jo arī Konstitūcija ir Latvijas Republikas likums, uz attiecīgās padomes lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī vadās pēc vēlētāju norādījumiem. 10.panta pirmajā daļā jāsvītro vārds “likumīgo”, jo nav likumīgu un nelikumīgu tiesību. 16.pantu arī es gribu formulēt citādāk, šo priekšlikumu es iesniegšu rakstveidā. 26.panta ceturtajā rindā ir runa par deputāta neaizskaramību. Vai nu tajā tekstā kaut kas ir par daudz, vai par maz, bet man tas nav īsti saprotams. Lai Lagzdiņa kungs paskatās, varbūt vienkārši tehnisku iemeslu dēļ tur kaut kas ir izlaists vai pierakstīts par daudz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlētos debatēt? Deputāts Salītis arī vēlas izteikties debatēs. Un, ja vēl kāds vēlas, tad vajag pierakstīties, lai mēs varētu aprēķināt laiku.

B.Salītis: Cienījamie deputāti, protams, es neko jaunu pateikt nevaru. Man tikai nav diez cik skaidrs, ka šajos politiskajos apstākļos mēs 3.pantā tomēr paredzam, ka vēlētājiem ir tiesības atsaukt deputātu. Man ir zināmas bažas, jo mēs ļoti labi zinām, kādā veidā un kā politiskā situācija mums ir traucējusi vai arī citkārt veicinājusi mūsu ievēlēšanu. Un vai šajos apstākļos būtu pareizi to paredzēt? Attiecībā uz 4.pantu, ka padome ir tiesīga anulēt deputāta pilnvaras. Es domāju, ka šeit ir pateikts skaidri un tā varētu palikt. Bet nav skaidrs 18.panta 2.punkts, kur ir teikts, ka padomei pēc deputāta pieprasījuma ir jānodrošina deputāts arī ar autotransportu. Es zinu apstākļus, kādi ir padomēm, un principā nodrošināt ar autotransporta līdzekļiem padomes nevar. Ja šāds lēmums būs, tad tas tik un tā netiks pildīts.

Otrs jautājums ir attiecībā uz 21.pantu. Te ir runa par materiālo nodrošinājumu. Vienā gadījumā ir teikts– budžeta iestādēs maksā, saglabājot vidējo darba algu, bet otrā gadījumā– pārējās iestādēs un organizācijās maksā dienas naudu, ja deputāts pilda savus pienākumus ārpus darba laika un dienas naudu nosaka padome. Vai šeit nevajadzēja paredzēt, lai dienas nauda nebūtu mazāka par vidējo darba algu, jo vienā gadījumā tiek saglabāta vidējā darba alga, bet otrā gadījumā netiek saglabāta. Man ir vēl arī priekšlikums par 20.panta 3.apakš­punktu, kur arī komisijai ir otrs variants– svītrot. Es arī pievienojos šim priekšlikumam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju nav. Man vienīgi jālūdz godājamais ziņotājs tribīnē, lai apkopotu debašu un jautājumu rezultātus. Pēc tam mēs varētu balsot.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Paldies tiem deputātiem, kuri izteica priekšlikumus. Par deputātes Briņķes priekšlikumiem es iepriekš biju informēts, daļa no tiem ir pamatoti, tāpēc tiks izdarīti attiecīgi grozījumi. Es vēlreiz lūdzu visus deputātus, kam ir kaut kādi redakcionāla rakstura priekšlikumi par likumprojekta tekstu, iesniegt tos man personīgi vai Tautas pašvaldības komisijai, lai otrajā lasījumā mēs sekmīgāk varētu balsot par katra panta redakciju. Pretējā gadījumā mums otrais lasījums var pārvērsties par tādu kā pirmā lasījuma atkārtojumu. Bet es tomēr lūdzu šodien balsot par diviem svarīgiem jautājumiem. Un, proti, tas ir jautājums, vai mēs padomēm dodam vai nedodam tiesības likumā norādītajos gadījumos anulēt savas padomes deputātu pilnvaras. Tātad runa ir par 3.panta 3.punktu un 4.panta otro daļu, jo pirmā daļa, manuprāt, kolēģi, diskusiju nevarētu izraisīt. Tātad tas jautājums, par ko mums šodien jābalso, ir konceptuāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums faktiski ir divi balsojumi, jo tas ir konceptuāls jautājums, vai padome var anulēt sava deputāta pilnvaras. Gadījumi te ir dažādi. Tātad viens balsojums konceptuāls, un pēc tam mēs varam balsot arī kopumā. Vai Lagzdiņa kungs uzskata, ka vēl kāds konceptuāls balsojums būtu?

J.Lagzdiņš: Vairāk konceptuālu balsojumu nav, jo pārējie ir tikai par atsevišķu pantu redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es lūdzu ieņemt savas pastāvīgās vietas, lai mums varētu labāk uzskaitīt balsošanas rezultātus. Lūdzu sagatavoties balsošanai. Vispirms reģistrācija. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Vai visi ir reģistrējušies? Paldies. Lūdzu rezultātu. 100 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Tātad viens konceptuāls balsojums, kurš attiecas uz šā likumprojekta 3.panta 3.punktā un 4.panta otrajā daļā ietvertajiem noteikumiem par padomju tiesībām anulēt šajās padomēs ievēlēto deputātu pilnvaras likumā noteiktajā kārtībā. Tātad balsojums ir– “jā” vai “nē”, gandrīz kā aptaujā. Konceptuāls balsojums, kurš ietver sevī vairāku pantu un sadaļu noteikumus. Deputāts Edmunds Krastiņš vēlas izteikties par balsošanas motīviem.

E.Krastiņš: Par balsošanas motīviem. Man tomēr liekas, ka tādā gadījumā, ja šie vietējie deputāti ir ievēlēti mažoritārās vēlēšanās, proti, katrs deputāts ir piesaistīts savam vēlēšanu apgabalam, tomēr šis likums par deputātu atsaukšanu un pat pagasta līmenī varētu tīri reāli darboties, bet mēs vēl nedrīkstam dot tiesības citiem deputātiem izdarīt šādu mandātu anulēšanu, turklāt 4.pantā minētie iemesli, godīgi runājot, reizēm var izrādīties visai apšaubāmi. Tādā gadījumā, ja ir proporcionāla vēlēšanu sistēma, varbūt par šādu lietu var runāt, bet, man liekas, ka tādā vēlēšanu sistēmā, kādā esam mēs, to tomēr darīt nevajadzētu. Tāpēc es aicinu no tā atteikties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Ja mēs piešķiram tiesības padomei anulēt deputātu tiesības, it sevišķi pagastos, tad tā, manuprāt, ir vairāk nekā diktatūra. Jo iedomājieties tādu situāciju: pagastā bieži vien deputāts pārstāv divas vai trīs mājas. Šo divu trīs standarta māju iedzīvotājiem var būt savdabīgas, specifiskas intereses, kas varbūt ir pilnīgā pretrunā ar visa ciema interesēm. Kāpēc tad ļaut visiem pārējiem deputātiem šo vienu deputātu, kurš tomēr uzstājas, lai aizkavētu šīs intereses sesijā, ņemt un vispār izsvītrot no sarakstiem? Tā, manuprāt, ir pat nepieredzēta diktatūra, ja mēs par tādu variantu izšķirsimies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Zaščerinskis: Es domāju, ka varētu piekrist anulēšanas variantam tiesas jautājumā, bet otrajā variantā pievienojos jau izteiktajām domām un ierosinu tādu variantu, ka varētu dot deputātu padomei tiesības ierosināt attiecīgajā apgabalā organizēt vēlēšanas ārpus paredzētajiem termiņiem, lai vēlētāji izlemj, vai tas ievēlētais ir tiesīgs turpināt savu darbu vai ne.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad motīvi ir izteikti. Šajā gadījumā var precizēt, ka mēs pašlaik balsojam par 3.panta 3.apakšpunktu un 4.panta otro daļu, tas ir, mēs nebalsojam par 4.panta pirmo daļu, kurš anulēšanu paredz, ja spēkā ir stājies tiesas spriedums par deputātu, jo tas laikam nav apstrīdams un tāpēc nav balsojams. Precizēsim, balsosim par 3.panta 3.punktu un 4.panta visu otro daļu. Tātad– par vai pret. Ja balsojums ir “par”, tad atstāj tādā redakcijā, kā tas ir paredzēts likumprojektā; ja nobalsots “pret”, tad neatzīst šādu koncepciju un komisijai būs jāizstrādā cits formulējums. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

R.Apsītis: Runājot par balsošanas motīviem, es gribētu klātesošajiem kolēģiem atgādināt, ka agri vai vēlu mums tomēr nāksies izskatīt arī kārtības ruļļa projektu, un arī tur šis pats konceptuālais jautājums dažādos variantos ir ietverts. Tātad mēs lemsim par to, vai attiecīgu motīvu dēļ Augstākajai padomei būs vai nebūs tiesības anulēt mūsu Augstākās padomes deputātu pilnvaras. Tādēļ šī koncepcija tiek attiecināta uz visām padomēm un iet cauri visām struktūrām, no apakšas līdz augšai. Padomāsim par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pie trešā mikrofona.

L.Muciņš: Es gribētu kolēģiem un arī kolēģim Apsītim atgādināt, ka, lai gan darba grupa reglamentā ir mēģinājusi izvirzīt jaunu koncepciju, diemžēl tomēr spēkā ir cits likums par Augstākās padomes deputātu statusu un tur ir atstāts spēkā pretējais princips, kas darbojas pagaidām, kamēr nav atcelts likums par atsaukšanu, ja tāds būs nepieciešams. Varbūt mēs to vēlāk vispār anulēsim. Otra koncepcija ir tāda, ka savu kolēģi nevar atsaukt citi deputāti, vai nu viņš ir izvirzīts šeit, vai arī zemākajās padomēs, bet šāds mandāts no tautas viņam ir.
Tātad pagaidām mums ir spēkā viens likums, un es aicinu pieņemt to koncepciju, kas ir šajā likumā, kas jau ir spēkā, un nemēģināt šajā likumā iestrādāt pilnīgi pretēju koncepciju tam, kas jau šobrīd ir spēkā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad izteiksim savu lēmumu balsojot. Balsojums “par” nozīmē, ka mēs akceptējam koncepciju, kāda ir izteikta likumprojektā, balsojums “pret”– ka mēs šo koncepciju noraidām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Ja kolēģis Emsis precīzāk savu īkšķi parādītu, tad es saprastu, bet pagaidām tas ir pavērsts uz kolēģes Briņķes pusi. Paldies. Rezultātu! Par– 26. Vai būtu vēl kāds no tiem, kas cēla roku, par? Paldies. Par– 25, pret– 51 un atturas– 17. Šāda koncepcija nav apstiprināta, un komisijai otrajam lasījumam būs jāpārstrādā arī šie panti. Tātad faktiski mēs no šā likumprojekta esam izslēguši 3.panta 3.punktu un 4.panta otru daļu.

Tā kā vairāk konceptuālu balsojumu nav, mums ir jābalso par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā kopumā, ievērojot mūsu izdarītās konceptuālās izmaiņas un labojumus. Vai ir kādas citas domas? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es tikai gribētu ierosināt: uz otro lasījumu, tā kā es sapratu no kolēģa atbildes uz manu jautājumu, ka nav bijusi šī saskaņošana ar Satiksmes ministriju, tomēr to izdarīt attiecībā uz 23.pantu, kas paplašina pašreizējās braukšanas bezmaksas tiesības, jo galu galā šis pants būs jārealizē attiecīgajām Ministru padomes institūcijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par motīviem mēs esam izteikušies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta– 465.dokumenta– akceptēšanu pirmajā lasījumā ar izdarītajām izmaiņām. Lūdzu rezultātu. Par– 92, pret– nav, atturas– 3. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā, un komisija var gatavoties otrajam lasījumam.

Godājamie kolēģi! Visi pārējie darba kārtībā iekļautie jautājumi ir no rītdienas darba kārtības. Vēl pagaidām nav gatavs izsniegšanai deputātiem neviens no šiem materiāliem, bet kanceleja sola, ka vairāki no šiem dokumentiem līdz pulksten trijiem varētu būt sagatavoti, tāpēc mēs pulcēsimies plenārsēdē pulksten trijos un turpināsim darbu plenārsēdē ar tiem dokumentiem, kuri būs gatavi izskatīšanai. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!