• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Neapjūkot: tautas dejās un tautiskās dejās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2005., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/111232

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 29.06.2005.

Laidiena Nr. 100, OP 2005/100

Vēl šajā numurā

28.06.2005., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Neapjūkot: tautas dejās un tautiskās dejās

Malā stāvētājam varētu šķist, ka nav jau atšķirības, kā mēs dejotājus saucam. Atšķirība tomēr ir, un IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies gan tautas, gan tautisko deju dejotāji.

DEJA1.PNG (103551 bytes) DEJA2.PNG (101092 bytes)

Skaidro svētku folkloras pasākuma “Pēterdiena Brīvdabas muzejā” mākslinieciskais vadītājs Ernests Spīčs: “Bieži vien tiek jauktas tautas dejas un tautiskās jeb tradicionālās jeb folkloras dejas. Tautas dejas drīzāk jāsauc par skatuves dejām, jo to galvenā būtība ir priekšnesums, tāpēc nozīmīga ir dejas stilistika, tērpi un rakstu simetrija. Tradicionālās kultūras vērtības savukārt nes folkloras jeb tautiskās dejas, kuras nākušas no sadzīves dancošanas un seno latviešu ikdienas rituāliem.” Folkloras dančos var iesaistīties ikviens – dancotāji var paķert kādu no skatītājiem un ievilkt dejā, nebēdājot par to, ka tiks izjaukts dejas solis.
Tradicionālās kultūras cienītāji mēdz pārmest tautas deju kolektīviem, ka tie izmantoto stilizētus tautastērpus, mūziku un deju soļus, bet tautas jeb skatuves deja nemaz nepretendē uz autentisku tradīciju saglabāšanu.
Zanda Mūrniece, deju lielkoncerta “Ritums” projekta vadītāja: “Nevar noliegt, ka tautas dejas no iepriekšējiem gadsimtiem ir paņēmušas visas spilgtākas tradīcijas, kas bijušas Latvijas kultūrā. Arī deju lielkoncerta “Ritums” mūzikā un dejā parādīsies gan vācu šlāgeris, gan Raimonda Paula un citu komponistu mūzika, gan tautasdziesmu apdares un folkloras kopu tradicionālā mūzika. Tradicionālo folkloras deju burvība atklājas, iesaistoties vai esot netālu un ieskatoties dejotāju sejās, bet plašāku publiku stadionā spēj aizraut tieši profesionāla horeogrāfija un precīzi laukuma zīmējumi. Tāpēc ir lieliski, ka Latvijas kultūrā blakus sadzīvo abi šie virzieni.”

DEJA4.PNG (130279 bytes)
Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programma ļauj izbaudīt gan tradicionālus dančus folkloras svētkos “Pēterdiena Brīvdabas muzejā”, gan skatuves deju krāšņos laukuma rakstus. “Skonto” stadionā notiks deju lielkoncerts “Ritums”, Kongresu namā – mūsdienu deju koncerti un Ķīpsalas izstāžu centrā – teatrāla deju spēle “Spēlēju, dancoju”, kurā tiek izspēlēta grupas “Iļģi” muzikālā versija Raiņa lugai “Spēlēju, dancoju”. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs katram dejotājam piešķīris tēlu, pat vairākus. Spēles gaitā dejotāji pārvēršas par vedējiem, zemesvēzīšiem, velnēniem, dzirkstelēm un citām radībām. Uzveduma režisors Uģis Brikmanis, kas jau vairākkārt piedalījies Raiņa populārās lugas uzvešanā, augstu vērtē jauniešu spēlētprieku un dejotprieku un saka: “Ja kāds man jautātu, kādu es redzu šo lugu, tad jau tagad ar pilnu pārliecību varu teikt – tieši tādu, kāda solās būt deju spēle “Spēlēju, dancoju” šā gada skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.”

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!