Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 418 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2005., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/111208-ambulatorajai-arstesanai-paredzeto-zalu-un-medicinisko-iericu-iegades-izdevumu-kompensacijas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.419

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos Nr.1036 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

28.06.2005., Nr. 99

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 418

Pieņemts: 14.06.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.418

Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 28.§)

Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību (turpmāk — kompensācijas kārtība).

2. Kompensācijas kārtība ietver pasākumu kopumu, kas pacientam nodrošina iespēju iegādāties zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus atbilstoši šiem noteikumiem sedz no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem (turpmāk — zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtie līdzekļi).

II. Kompensācijas kārtības pamatprincipi

3. Zāļu iegādes izdevumus, ņemot vērā slimības raksturu un smaguma pakāpi, saskaņā ar šiem noteikumiem kompensē pacientiem, kuriem ir diagnosticēta kāda no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām un ir nepieciešams lietot kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles vai medicīniskās ierīces. Zāļu iegādes izdevumus kompensē, piemērojot šādas kompensācijas kategorijas:

3.1. I kategorija — kompensācija 100 % apmērā, ja attiecīgās slimības ārstēšanā bez zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta dzīvības funkcijas;

3.2. II kategorija — kompensācija 90% apmērā, ja attiecīgās slimības ārstēšanā bez zāļu lietošanas ir apgrūtināta pacienta dzīvības funkciju uzturēšana;

3.3. III kategorija — kompensācija 75% apmērā, ja attiecīgās slimības ārstēšanā bez zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta veselību līdzšinējā stāvoklī;

3.4. IV kategorija — kompensācija 50% apmērā, ja attiecīgās slimības ārstēšanā ir nepieciešama zāļu lietošana, lai uzlabotu pacienta veselības stāvokli.

4. Zāles un medicīniskās ierīces kompensējamo zāļu sarakstā iekļauj, svītro no tā, kompensējamo zāļu sarakstu (speciālie zāļu nosaukumi vai vispārīgie nosaukumi kopā ar preču zīmi vai ražotāja nosaukumu un medicīnisko ierīču nosaukumi) veido un uztur, kā arī šo noteikumu 1.pielikumā minēto slimību racionālas farmakoterapijas rekomendācijas zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros izstrādā Zāļu cenu valsts aģentūra.

5. Kompensējamo zāļu saraksts sastāv no divām sadaļām — A saraksta un B saraksta. Sarakstus veido atbilstoši šādiem principiem:

5.1. A sarakstā iekļauj savstarpēji aizvietojamu zāļu nosaukumus zāļu vispārīgā nosaukuma, zāļu farmakoterapeitiskās grupas vai diagnozes ietvaros un savstarpēji aizvietojamu medicīnisko ierīču nosau­kumus atbilstoši šo noteikumu 27.punktā minētajiem kritērijiem;

5.2. B sarakstā iekļauj tādu zāļu un medicīnisko ierīču nosaukumus, kurām sarakstā nav savstarpēji aizvietojamu zāļu vai medicīnisko ierīču.

6. Zālēm, kuras iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā, jābūt:

6.1. iekļautām Latvijas Republikā reģistrēto zāļu sarakstā vai reģistrētām Eiropas Zāļu aģentūras centralizētajā zāļu reģistrācijas procedūrā, vai paralēli ievestām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu ievešanu un izplatīšanu, vai jābūt atļaujai zāles ievest un izplatīt Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Farmācijas likuma 10.panta 7.punktu;

6.2. klasificētām kā recepšu zālēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klasifikāciju;

6.3. reģistrētai indikācijai, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām;

6.4. uz konkrētu laiku noteiktai aptiekas cenai vai cenai, kura ir lētāko zāļu aptiekas cena savstarpēji aizvietojamas grupas ietvaros (turpmāk — references cena), ko apstiprina Zāļu cenu valsts aģentūra, pamatojoties uz zāļu vai medicīnisko ierīču reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka), tā pilnvarota pārstāvja, zāļu vai medicīnisko ierīču vairumtirgotāja vai tā pilnvarota pārstāvja piedāvāto zāļu vairumtirdzniecības realizācijas cenu (turpmāk — kompensācijas bāzes cena), par kuru zāles pārdod aptiekai.

7. Medicīniskām ierīcēm, kuras iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā, jābūt:

7.1. reģistrētām Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā;

7.2. uz konkrētu laiku noteiktai aptiekas vai references cenai, kuru apstiprina Zāļu cenu valsts aģentūra, pamatojoties uz kompensācijas bāzes cenu.

8. Glikēmijas teststrēmeļu iegādei grūtniecēm un bērniem, kā arī stomas aprūpes medicīnisko ierīču iegādei piemēro kompensāciju 100 % apmērā. Citu kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču iegādes izdevumus (neatkarīgi no attiecīgajai diagnozei piemērojamā kompensācijas apmēra) kompensē 50 % apmērā.

9. Homeopātiskās zāles kompensējamo zāļu sarakstā neiekļauj.

III. Zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā pamatprincipi

10. Lai izvērtētu zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, zāļu vai medicīnisko ierīču reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks), viņa pilnvarots pārstāvis, zāļu vai medicīnisko ierīču vairumtirgotājs, viņa pilnvarots pārstāvis (turpmāk — iesniedzējs) iesniedz Zāļu cenu valsts aģentūrā rakstisku iesniegumu.

11. Iesniedzējs atbild par iesniegumam pievienotajā dokumentācijā ietverto ziņu patiesumu. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Zāļu cenu valsts aģentūrā iesniedzējs nav tiesīgs pēc savas iniciatīvas grozīt iesniegumā minēto informāciju. Iesniedzējam ir tiesības iesniegt papildu informāciju. Ja pēc šīs informācijas saņemšanas nepieciešams veikt reģistrētā iesnieguma atkārtotu ekspertīzi, Zāļu cenu valsts aģentūrai ir tiesības pieprasīt, lai iesniedzējs iesniegtu jaunu iesniegumu.

12. Ja zāles ir iekļautas Latvijas Republikā reģistrēto zāļu sarakstā vai reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūras centralizētajā zāļu reģistrācijas procedūrā, vai medicīniskā ierīce ir reģistrēta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā, iesniedzējs iesniegumam pievieno šādus dokumentus un informāciju:

12.1. patentu vai konkrēto zāļu papildu aizsardzības sertifikātu ar tajā norādītu derīguma termiņu;

12.2. medicīniskajām ierīcēm — medicīniskās ierīces aprakstu latviešu valodā;

12.3. oriģinālajām zālēm — iesniedzēja apstiprinātu klīnisko pētījumu kopsavilkumu un publikāciju kopijas, norādot atsauci uz avotu, kas pierāda šo zāļu priekšrocības salīdzinājumā ar citu Latvijā pieejamu alternatīvu terapiju;

12.4. zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja realizācijas cenu attiecīgajā ražotājvalstī un Eiropas Savienības dalībvalstīs valūtā un latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam iesnieguma iesniegšanas dienā;

12.5. ietekmes uz valsts budžetu aprēķinu, ietverot salīdzinošo terapiju, pacientu mērķa grupas un pacientu skaitu, kā arī aprēķinu par iespējamo kompensācijas kārtībā Latvijā pārdodamo zāļu un medicīnisko ierīču apjomu un prognozējamo apgrozījumu;

12.6. farmakoekonomiskos aprēķinus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā apstiprinātām zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijām (ja iesniedz iesniegumu jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā);

12.7. kompensācijas bāzes cenas paaugstināšanas pamatojumu (ja iesniedz atkārtotu iesniegumu);

12.8. apliecinājumu, ka tiks nodrošināta pastāvīga zāļu un medicīnisko ierīču esība tirgū līdz to iekļaušanas termiņa beigām kompensējamo zāļu sarakstā;

12.9. zāļu vai medicīnisko ierīču reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) izsniegtu pilnvaru, ja iesniegumu iesniedz reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) pilnvarots pārstāvis;

12.10. dokumentu, kas apliecina, ka iesniedzējs komercdarbību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā ir reģistrējies Uzņēmumu reģistrā, kā arī pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu.

13. Ja zāles ieved un izplata Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Farmācijas likuma 10.panta 7.punktu, iesniedzējs iesniegumam pievieno šādu informāciju:

13.1. zāļu lietošanas instrukciju latviešu valodā un oriģinālvalodā;

13.2. vairumtirdzniecības cenu ražotājvalstī un eksportētājvalstī valūtā un latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam iesnieguma iesniegšanas dienā;

13.3. apliecinājumu, ka tiks nodrošināta pastāvīga zāļu esība tirgū līdz to iekļaušanas termiņa beigām kompensējamo zāļu sarakstā;

13.4. aprēķinu par iespējamo kompensācijas kārtībā Latvijā pārdodamo zāļu apjomu, prognozējamo apgrozījumu (latos) un pacientu skaitu;

13.5. Zāļu valsts aģentūras atļaujas nereģistrēto zāļu ievešanai turētāja izsniegtu pilnvaru, ja iesniegumu iesniedz pilnvarots pārstāvis.

14. Ja zāles ir paralēli ievestas, iesniedzējs iesniegumam pievieno šādu informāciju:

14.1. ražotāja cenu ražotājvalstī un eksportētājvalstī valūtā un latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam iesnieguma iesniegšanas dienā;

14.2. apliecinājumu, ka tiks nodrošināta pastāvīga zāļu esība tirgū līdz to iekļaušanas termiņa beigām kompensējamo zāļu sarakstā;

14.3. aprēķinu par iespējamo kompensācijas kārtībā Latvijā pārdodamo zāļu apjomu, prognozējamo apgrozījumu (latos) un pacientu skaitu;

14.4. paralēlā ievedēja izsniegtu pilnvaru, ja iesniegumu iesniedz pilnvarots pārstāvis.

15. Iesniegumam kompensācijas nosacījumu pārskatīšanai iesniedzējs pievieno šādus dokumentus un informāciju:

15.1. klīnisko pētījumu kopsavilkumu un publikāciju kopijas, kas pierāda šo zāļu priekšrocības salīdzinājumā ar citu Latvijā pieejamu alternatīvu terapiju konkrētai diagnozei (atbilstoši Starptautiskai statistiskai slimību un veselības problēmu klasifikācijai (SSK — 10.redakcija), Pasaules veselības organizācija, 1992) un pacientu mērķa grupai;

15.2. ietekmes uz budžetu aprēķinu, ietverot salīdzinošo terapiju, pacientu mērķa grupas un pacientu skaitu, kā arī aprēķinu par iespējamo kompensācijas kārtībā Latvijā pārdodamo zāļu un medicīnisko ierīču apjomu un prognozējamo apgrozījumu;

15.3. farmakoekonomiskos aprēķinus saskaņā ar 2.pielikumā apstipri­nātajām zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijām, kas pierāda izmaksu efektivitāti konkrētai diagnozei un pacientu mērķa grupai.

16. Zāļu cenu valsts aģentūrai papildus šo noteikumu 10., 12., 13., 14. un 15.punktā minētajiem dokumentiem un informācijai ir tiesības pieprasīt, lai iesniedzējs iesniegtu lēmuma pieņemšanai nepieciešamās papildu ziņas, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 20.punktā minētajiem kritērijiem.

17. Iesniedzējs Zāļu cenu valsts aģentūrā samaksā rēķinu, kas izrakstīts atbilstoši publisko pakalpojumu izcenojumiem. Minētais rēķins ietver:

17.1. maksu par iesnieguma zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā izskatīšanu;

17.2. maksu par iesnieguma kompensācijas nosacījumu pārskatīšanai izskatīšanu;

17.3. maksu par kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības un apstiprinātās kompensācijas bāzes cenas, references un aptiekas cenas ievērošanas uzraudzību, indikāciju, kontrindikāciju, blakusparādību, terapeitiskās efektivitātes un izmaksu salīdzināšanu ar jaunām zālēm, regulāru apstiprinātās kompensācijas bāzes cenas pārskatīšanu, ņemot vērā izmaksu salīdzinājumu un pārdošanas apjomu zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmā (turpmāk — maksa par zāļu un medicīnisko ierīču uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā);

17.4. maksu par iesnieguma izskatīšanu kompensācijas bāzes cenas maiņai, pirms beidzies zāļu vai medicīniskās ierīces iekļaušanas termiņš kompensējamo zāļu sarakstā;

17.5. maksu par zāļu un medicīnisko ierīču apgrozījuma datu analīzi (ja tā veikta, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu).

18. Zāļu cenu valsts aģentūrai, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu, ir tiesības atcelt maksu par iesnieguma zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā izskatīšanu vai maksu par zāļu un medicīnisko ierīču uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā, vai maksu par iesnieguma izskatīšanu kompensācijas bāzes cenas maiņai šādos gadījumos:

18.1. ņemot vērā plānoto gada apgrozījumu un iepriekšējo gadu apgrozījumu zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmā, ja zāles un medicīniskās ierīces ir būtiski nepieciešamas ārstēšanas procesa nodrošināšanai un ja iepriekšējā gada apgrozījums zāļu iegādes izdevumu kompensācijā nepārsniedz 1500 latu;

18.2. ja zāles ievestas un izplatītas Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Farmācijas likuma 10.panta 7.punktu.

19. Ja iesniedzējs nav samaksājis par iesnieguma izskatīšanu, Zāļu cenu valsts aģentūrai ir tiesības neizskatīt iesniegumu līdz samaksas saņemšanai.

20. Izvērtējot nepieciešamību iekļaut zāles kompensējamo zāļu sarakstā, Zāļu cenu valsts aģentūra ņem vērā šādus kritērijus:

20.1. efektīvākais un lētākais konkrētās slimības ārstēšanas veids;

20.2. publicēti klīnisko pētījumu dati par konkrētu zāļu priekšrocībām farmakoterapeitiskās grupas vai diagnozes ietvaros;

20.3. zāļu atbilstība ārstu profesionālo asociāciju izstrādātajām konkrētas slimības ārstēšanas shēmām un starptautiskajām vadlīnijām;

20.4. zāļu vieta attiecīgās slimības ārstēšanas shēmā (piemēram, pirmās vai otrās izvēles zāles, pacientu grupa ar noteiktu diagnozi, kuriem attiecīgo zāļu lietošana ir pamatota);

20.5. ietekme uz slimības gaitu (piemēram, samazinās hronisku slimību biežums, invaliditāte, mirstība, stacionāras ārstēšanas nepieciešamība);

20.6. zāļu formas un stipruma atbilstība ārstēšanas shēmai;

20.7. zāļu iepakojuma dozējuma vienību skaita (fasējuma) atbilstība ārstēšanas kursam;

20.8. ārstēšanas izmaksas, lietojot attiecīgās zāles, to ietekme uz zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto budžetu (tai skaitā iespējamo zāļu lietošanas izraisīto blakņu ietekme uz ārstēšanas gaitu un ārstēšanas izmaksām);

20.9. ārstēšanas izmaksu un iegūstamā rezultāta salīdzinājums ar plašāk lietoto vai citu iespējamo terapiju, kur zāļu lietošanas izmaksas aprēķina pēc to terapeitiskās dienas devas, zāļu aptiekas cenas, ārstēšanas kursa ilguma un prognozējamā pacientu skaita.

21. Paralēli ievesto zāļu kompensācijas bāzes cenai ir jābūt vismaz par 15% zemākai nekā to kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cenai, pret kurām ir veikta paralēlā ievešana. Pārējo kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo vai iekļauto zāļu izmaksas ar paralēli ievesto zāļu izmaksām nesalīdzina.

22. Zāles, kuru efektivitāte, salīdzinot ar plašāk lietoto vai salīdzinošo terapiju, ir augstāka, bet kuru iekļaušana kompensācijas sistēmā varētu radīt papildu izdevumus no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā, piemērojot medicīniska rakstura izrakstīšanas nosacījumus (pacientu grupa diagnozes ietvaros, kam attiecīgo zāļu iegāde tiek kompensēta) atkarībā no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu apjoma.

23. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KBC = KMRC + KMRC x LP, kur

KBC — kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cena latos;

KMRC — kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja cena latos;

LP — lieltirgotavas uzcenojums procentos (3.pielikums).

24. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču aptiekas cenu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KMAC = KBC x k + X + PVN, kur

KMAC — kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču aptiekas cena latos;

KBC — kompensācijas bāzes cena latos;

k — korekcijas koeficients procentos (4.pielikums);

X — korekcijas summa latos (4.pielikums);

PVN — aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis.

25. Starpību starp zāļu vai medicīnisko ierīču cenu aptiekā un kompensācijas summu, kuru pacientam par ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm sedz no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, sedz pacients.

26. Novērojot kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu lietošanu, zāļu ražotājs sedz izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo zāļu iegādi un to lietošanas novērojumiem.

IV. Zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušana A sarakstā un zāļu un medicīnisko ierīču cenas aprēķins atbilstoši references cenas principam

27. A sarakstā iekļauj savstarpēji aizvietojamas zāles un medicīniskās ierīces, kurām:

27.1. ir vienādas indikācijas, kuru ārstēšanai kompensē zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumus;

27.2. ir vienāds zāļu ievadīšanas vai medicīnisko ierīču lietošanas veids;

27.3. pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, nav terapeitiskās efektivitātes un blakņu ziņā klīniski nozīmīgu atšķirību;

27.4. ir vienādas pacientu mērķa grupas.

28. A sarakstā zāles grupē savstarpēji aizvietojamās grupās, ņemot vērā zāļu formu, zāļu stiprumu un iepakojuma lielumu, katrai grupai nosakot references zāļu nosaukumu, kas ir lētākais attiecīgajā grupā.

29. Katrai A sarakstā iekļautai savstarpēji aizvietojamai grupai tiek aprēķināta references cena. References cena ir pamats kompensācijas summas aprēķinam, kuru pacientam par ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm sedz no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem.

30. Kompensācijas summa A sarakstā iekļautajām zālēm un medi­cīniskajām ierīcēm veidojas, to references cenai piemērojot šajos noteikumos noteikto kompensācijas procentu.

31. Lai aprēķinātu references cenu A sarakstā iekļautajiem zāļu un medicīnisko ierīču nosaukumiem, piemēro šādus principus:

31.1. references cenu aprēķina katram zāļu nosaukumam, ietverot formu, stiprumu un iepakojuma lielumu, un katra nosau­kuma medicīniskajai ierīcei;

31.2. references cenu katram zāļu nosaukumam aprēķina, pamatojoties uz savstarpēji aizvietojamās grupas references zāļu nosaukuma ārstēšanas izmaksām atbilstoši zāļu vispārīgā nosaukuma definētajai diennakts devai anatomiski terapeitiski ķīmiskajā klasifikācijā ar definēto diennakts devu (Pasaules veselības organizācijas ieteikta zāļu klasifikācija zāļu patēriņa pētījumu vajadzībām) (turpmāk — ATC/DDD klasifikācija), zāļu formai, stiprumam un iepakojuma lielumam;

31.3. dažādiem zāļu vispārīgiem nosaukumiem references cenas aprēķinam izmanto zāļu stiprumus atbilstoši ATC/DDD klasifikācijai;

31.4. dažādu zāļu formu izmaksas drīkst atšķirties no tablešu un kapsulu zāļu formas izmaksām saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā norādīto zāļu aktīvās vielas vienas vienības izmaksu starpību;

31.5. ja viena zāļu vispārīgā nosaukuma atšķirīgām zāļu formām atbilstoši iesniegtajai klīniskai dokumentācijai terapeitiskā diennakts deva neatbilst definētajai diennakts devai ATC/DDD klasifikācijā, references cenu aprēķina, vadoties pēc iesniegtajā klīniskajā dokumentācijā minētajām devām;

31.6. viena zāļu vispārīgā nosaukuma lielāka stipruma zāļu aktīvās vielas vienas vienības cena ir zemāka par tuvākā mazākā stipruma zāļu aktīvās vielas vienas vienības cenu;

31.7. viena zāļu vispārīgā nosaukuma vienāda stipruma zāļu lielāka iepakojuma vienas vienības cena ir zemāka par tuvākā mazākā iepakojuma vienas vienības cenu;

31.8. kombinēta sastāva zāļu lietošanas izmaksas nedrīkst pārsniegt kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto atsevišķi lietojamo tāda paša zāļu vispārīgā nosaukuma lētāko zāļu izmaksu summu.

32. Zāļu cenu valsts aģentūrai ir tiesības pārskatīt A sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču apstiprināto references un aptiekas cenu, pamatojoties uz:

32.1. iesniedzēja iesniegtu pamatojumu kompensācijas bāzes cenas izmaiņām. Zāļu cenu valsts aģentūra nepārskata references un aptiekas cenu, ja cenas pārskatīšanas dēļ paredzamais izmaksu pieaugums nav samērojams ar zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem;

32.2. lēmumu par tādu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, kuras lietojot ārstēšanas izmaksas ir zemākas par sarakstā jau iekļauto zāļu izmaksām;

32.3. rakstisku zāļu ražotāja, zāļu vairumtirgotāja, aptiekas vai Valsts farmācijas inspekcijas iesniegumu, ka lētākais zāļu nosaukums attiecīgajā savstarpēji aizvietojamajā grupā pastāvīgi nav pieejams tirgū. Šajā gadījumā references cenu pārrēķina pēc nākamā lētākā zāļu nosaukuma attiecīgajā savstarpēji aizvietojamajā grupā.

V. Zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušana B sarakstā

33. B sarakstā iekļauto zāļu kompensācijas bāzes cenu iesniedzējs pamato ar farmakoekonomisko aprēķinu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā apstiprinātajām zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijām un kurā pierādīta zāļu izmaksu efektivitāte veselības aprūpes sistēmā kopumā vai noteiktai pacientu grupai.

34. Kompensācijas summa B sarakstā iekļautajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kuru pacientam par ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm sedz no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, veidojas, to aptiekas cenai piemērojot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto kompensācijas apmēru.

35. Izvērtējot B sarakstā iekļaujamo viena zāļu vispārīgā nosaukuma izmaksas, ņem vērā šādus kritērijus:

35.1. dažādu zāļu formu izmaksas drīkst atšķirties no tablešu un kapsulu zāļu formas izmaksām saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā norādīto izmaksu starpības robežu, rēķinot pēc zāļu terapeitiskās diennakts devas;

35.2. viena vispārīgā nosaukuma lielāka stipruma zāļu aktīvās vielas vienas vienības cena ir zemāka par tuvākā mazākā stipruma zāļu aktīvās vielas vienas vienības cenu;

35.3. viena vispārīgā nosaukuma vienāda stipruma zāļu lielāka iepakojuma vienas vienības cena ir zemāka par tuvākā mazākā iepakojuma vienas vienības cenu;

35.4. kombinēta sastāva zāļu lietošanas izmaksas nedrīkst pārsniegt kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto atsevišķi lietojamo tā paša zāļu vispārīgā nosaukuma lētāko zāļu izmaksu summu.

36. Zāļu cenu valsts aģentūra pieņem lēmumu par B sarakstā esošo zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu A sarakstā, ja ir pieņemts lēmums par terapeitiski aizvietojama jauna zāļu nosaukuma vai zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

37. Zāļu cenu valsts aģentūrai ir tiesības pārskatīt B sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču apstiprināto aptiekas cenu, pamatojoties uz:

37.1. iesniedzēja iesniegtu pamatojumu kompensācijas bāzes cenas izmaiņām. Zāļu cenu valsts aģentūra nepārskata kompensācijas bāzes cenu un aptiekas cenu, ja cenas pārskatīšanas dēļ paredzamais izmaksu pieaugums nav samērojams ar zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem;

37.2. iesniegumu par zāļu un medicīnisko ierīču atkārtotu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, ņemot vērā zāļu un medicīnisko ierīču pārdošanas apjomu iepriekšējā iekļaušanas periodā, ja pārdošanas apjoms ir pieaudzis vairāk nekā par 10% gadā, izņemot gadījumus, ja norādītajā laikposmā ir uzsākta šo zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācija pacientiem ar citām diagnozēm vai papildinātas to lietošanas indikācijas;

37.3. zāļu un medicīnisko ierīču pārdošanas apjoma izvērtēšanas rezultātiem par katru iekļaušanas perioda gadu, ja tas ir pieaudzis vairāk nekā par 10 % gadā, salīdzinot ar iepriekšējo iekļaušanas perioda gadu, izņemot gadījumus, ja norādītajā laikposmā ir uzsākta šo zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācija pacientiem ar citām diagnozēm vai papildinātas to lietošanas indikācijas.

VI. Lēmumu pieņemšana un paziņošana

38. Zāļu cenu valsts aģentūra iesniegumu zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā (nosakot zāļu un medicīnisko ierīču piederību A vai B sarakstam un attiecīgi apstiprinot A sarakstā iekļautajām zālēm— references cenu, B sarakstā iekļautajām zālēm — aptiekas cenu) izskata 180dienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas, neieskaitot laiku, kas nepieciešams šo noteikumu 16.punktā minētās papildu informācijas saņemšanai, un laiku no rēķina izrakstīšanas līdz tā apmaksai.

39. Zāļu cenu valsts aģentūra iesniegumu par zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenas pārskatīšanu izskata 90dienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas, neieskaitot laiku, kas nepieciešams papildu informācijas saņemšanai, un laiku no rēķina izrakstīšanas līdz tā apmaksai.

40. Zāļu cenu valsts aģentūra lēmumu par to, kurām šo noteikumu 1.pielikumā minētajām diagnozēm attiecīgās zāles tiek kompensētas no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, pieņem un zāļu kompensācijas nosacījumus nosaka, pamatojoties uz zāļu klīnisko un izmaksu efektivitāti, ārstēšanas shēmām un ārstu profesionālo asociāciju ieteikumiem.

41. Lēmumu par kompensācijas nosacījumu pārskatīšanu, indikāciju vai pacientu mērķa grupu paplašināšanu pieņem, pamatojoties uz zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu izvērtēšanu.

42. Lēmumā par zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā norāda šādu informāciju papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajai:

42.1. zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanas termiņš (laikposms, kurā zāles vai medicīniskās ierīces ir kompensējamo zāļu sarakstā);

42.2. zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cena, aptiekas vai — attiecīgi — references cena;

42.3. diagnozes, kurām konkrētās zāles vai medicīniskās ierīces tiek kompensētas;

42.4. konkrēto zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas nosacījumi;

42.5. lēmuma spēkā stāšanās laiks.

43. Zāles un medicīniskās ierīces kompensējamo zāļu sarakstā konkrētu slimību ārstēšanai iekļauj uz diviem gadiem. Lai zāles un medicīniskās ierīces atkārtoti iekļautu sarakstā, iesnieguma iesniedzējs pusgadu pirms termiņa beigām iesniedz Zāļu cenu valsts aģentūrā jaunu iesniegumu.

44. Zāļu cenu valsts aģentūrai ir tiesības neiekļaut kompensējamo zāļu sarakstā zāles un medicīniskās ierīces:

44.1. ja tās neatbilst kādām no šo noteikumu 6., 7., 12., 13., 14., 15., 20., 21., 33. un 35.punktā minētajām prasībām un kritērijiem;

44.2. ja to terapeitiskā un izmaksu efektivitāte nav pamatota (izmaksas nav samērojamas ar lietošanas rezultātu);

44.3. ja izmaksas ir efektīvas, bet zāļu iekļaušanai nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. Šajā gadījumā Zāļu cenu valsts aģentūra bez iesniedzēja atkārtota iesnieguma atkārtoti lemj par zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā pēc attiecīgo budžeta līdzekļu piešķiršanas, ja iesniedzējs Zāļu cenu valsts aģentūrai nav paziņojis par iesnieguma atsaukšanu.

45. Zāļu cenu valsts aģentūra pieņem lēmumu par zāļu un medicīnisko ierīču svītrošanu no kompensējamo zāļu saraksta, ja:

45.1. zāles un medicīniskās ierīces normatīvajos aktos par zāļu izplatīšanu noteiktajā kārtībā ir izņemtas no tirgus vai aizliegta to izplatīšana;

45.2. netiek ievērota kompensācijas bāzes cena;

45.3. kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanas laikā iesniedzējs nenodrošina to pastāvīgu esību tirgū;

45.4. iesniedzējs mēneša laikā pēc rēķina nosūtīšanas nav samaksājis par zāļu un medicīnisko ierīču uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā;

45.5. iesniedzējs iesniedzis iesniegumu par zāļu vai medicīnisko ierīču svītrošanu no kompensējamo zāļu saraksta.

46. Zāļu cenu valsts aģentūra rakstiski informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu un 10dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas sniedz tā pamatojumu, kā arī ievieto informāciju par pieņemto lēmumu Zāļu cenu valsts aģentūras mājas lapā internetā.

47. Zāļu cenu valsts aģentūra ne vēlāk kā 15dienas pirms zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanas vai izmaiņu veikšanas kompensējamo zāļu sarakstā informē Veselības ministriju un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru par pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, svītrošanu no kompensējamo zāļu saraksta, kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu vai medicīnisko ierīču cenas maiņu un kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu vai medicīnisko ierīču kompensācijas nosacījumu maiņu.

48. Iesniedzējam Zāļu cenu valsts aģentūras lēmumu ir tiesības apstrīdēt Veselības ministrijā, par to iesniedzot sūdzību Zāļu cenu valsts aģentūrā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

49. Valsts farmācijas inspekcija kontrolē kompensācijas kārtības ievērošanu farmaceitiskās darbības uzņēmumos un par konstatētajiem pārkāpumiem rakstiski informē Zāļu cenu valsts aģentūru.

VII. Finanšu līdzekļu uzraudzība

50. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra administrē zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu sadali, ņemot vērā plānoto ģimenes ārsta vai speciālista izrakstīto recepšu skaitu un zāļu vidējās izmaksas attiecīgajai diagnozei vai diagnožu grupai, izņemot slimības šādās diagnožu grupās un diagnozēs, kurām zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtos līdzekļus sadala, pamatojoties uz attiecīgo pacientu skaitu un slimības ārstēšanas izmaksām:

50.1. diagnožu grupā “15. Psihiski un uzvedības traucējumi”;

50.2. diagnozēs “E10 Insulīnatkarīgs cukura diabēts” un “E11 Insulīnneatkarīgs cukura diabēts”;

50.3. diagnožu grupā “5. Audzēji”;

50.4. diagnozē “N18 Hroniska nieru mazspēja”;

50.5. diagnozē “Z94.0 Transplantēta niere”;

50.6. diagnožu grupā “3. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi”;

50.7. diagnozēs “Q87.1 Iedzimto anomāliju sindromi ar dominējošu mazu au­gumu”, “Q96 Tērnera (Turner) sindroms”, “E23.0 Hipopituitārisms” un “E34.3 Citur neklasificēts mazs augums”, ņemot vērā katram pacientam nepieciešamo augšanas hormona preparāta daudzumu gadā;

50.8. diagnozē “E22.0 Akromegālija un hipofiziārais gigantisms”, ņemot vērā katram pacientam nepieciešamo augšanas hormona inhibitora preparāta daudzumu gadā;

50.9. diagnozē “Z93 Mākslīgā atvere” (ar apakšdiagnozēm), ņemot vērā katram pacientam nepieciešamo stomas aprūpes medicīnas ierīču veidu un daudzumu gadā.

51. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra reizi mēnesī sniedz pārskatu Veselības ministrijai un Zāļu cenu valsts aģentūrai par zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu izlietojumu, norādot arī visus tos gadījumus, kuros zāļu iegādes izdevumi kompensēti saskaņā ar šo noteikumu
X nodaļu.

VIII. Ārstniecības personu pienākumi

52. Ārsts, ņemot vērā slimības raksturu un smaguma pakāpi, nosaka attiecīgajam pacientam piemērotāko, efektīvāko un izmaksu ziņā lētāko ārstēšanas veidu.

53. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces uz īpašās receptes veidlapas izraksta ārsts, kurš ir līgumattiecībās ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru.

54. Izrakstot A sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces, kuru aptiekas cena ir augstāka nekā references cena, ārsts par to informē pacientu.

55. Izrakstot insulīna preparātus, ārsts par to izdara ierakstu cukura diabēta slimnieka insulīna kartē saskaņā ar normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedību noteikto kārtību. Insulīna karšu iespiešanu, izplatīšanu un uzskaiti nodrošina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.

IX. Aptieku pienākumi

56. Aptieka, kura ir līgumattiecībās ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, izsniedz zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumi tiek daļēji vai pilnīgi segti no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, ja tās ir izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas.

57. Ja ārsts, izrakstot kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, izrakstītajai zāļu formai un dozējumam atbilstošās kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles.

58. Ja ārsts, izrakstot kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, uz receptes nav norādījis, ka izrakstītās zāles nedrīkst aizvietot, farmaceits informē pacientu par zāļu aizvietošanas iespējām, piedāvājot lētākās atbilstošās kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, ievērojot šādus nosacījumus:

58.1. izrakstīto un piedāvāto zāļu aktīvās vielas ir identiskas;

58.2. piedāvāto zāļu forma un dozējums ir vienāds ar izrakstīto zāļu formu un dozējumu.

59. Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas summu, ņemot vērā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču aptiekas cenu, references cenu un diagnozes kompensācijas kategoriju, nosaka aptiekā.

60. Aptieka informē Zāļu cenu valsts aģentūru, ja zāļu vairumtirgotavās nav iespējams iegādāties kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces par kompensācijas bāzes cenu.

X. Zāļu iegādes kompensācija individuāliem pacientiem

61. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, pamatojoties uz pacienta iesniegumu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par zāļu iegādes izdevumu kompensāciju individuāliem pacientiem zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros, ja iesniegumam pievienots attiecīgās ārstniecības nozares speciālistu konsilija (ja tajā piedalās vismaz divi attiecīgās ārstniecības nozares vadošie speciālisti) lēmums, kurā apstiprināta diagnoze un zāļu lietošanas nepieciešamība, šādos gadījumos:

61.1. diagnoze nav iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā, bet ir uzskatāma par retu (noteikta ne vairāk par pieciem iedzīvotājiem no 10000), dzīvību apdraudošu vai smagu un hronisku, un zāļu lietošana nepieciešama dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa uzturēšanai;

61.2. diagnoze ir iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā, un dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa uzturēšanai nav piemērotas nevienas no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm un nepieciešama tādu zāļu lietošana, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.

62. Pacientiem, kuriem noteikta šo noteikumu 61.1.apakšpunktā minētā diagnoze, zāļu iegādei piemēro kompensāciju 100% apmērā.

63. Pacientiem, kuriem noteikta šo noteikumu 61.2.apakšpunktā minētā diagnoze, zāļu iegādei piemēro kompensāciju šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā apmērā.

64. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra apkopo un reizi gadā (līdz 31.decembrim) iesniedz Zāļu cenu valsts aģentūrā informāciju par iesniegumiem zāļu iegādes izdevumu kompensācijai šajā nodaļā paredzētajos gadījumos (ieskaitot gadījumus, ja zāļu kompensācija atteikta), norādot iesniegumā minēto diagnozi un zāles.

65. Zāļu cenu valsts aģentūra izvērtē šo noteikumu 64.punktā minēto informāciju un sniedz Veselības ministrijai priekšlikumus 1.pielikuma papil­dināšanai.

66. Zāļu iegādes izdevumu kompensācijai šajā nodaļā paredzētajos gadījumos izlieto ne vairāk kā 1% no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem.

67. No zāļu iegādes kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem nekompensē izdevumus par zālēm, par kurām paredzēts maksāt no citas valsts budžeta apakšprogrammas līdzekļiem.

XI. Noslēguma jautājumi

68. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumus Nr.1024 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 204.nr.).

69.  Šo noteikumu 4.pielikums stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

70. Šo noteikumu 6. un 7.pielikums ir spēkā līdz 2006.gada 31.de­cembrim.

71. Kompensācijas kārtību saskaņā ar 6.pielikumā minēto plānu ievieš likumā par valsts budžetu kārtējam gadam zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros.

72. Kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšana un savstarpēji aizvietojamu zāļu grupu iekļaušana A sarakstā notiek pakāpeniski saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā minēto plānu.

73. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/105/EEK par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu apdrošināšanas sistēmās.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418

Slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi tiek kompensēti

Nr.
p.k.

Diagnozes grupa/diagnoze

Diagnozes kods saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju
(SSK – 10.redakcija)

Kompensācijas apmērs
(%)

Ierobežojumi

1. Acu un to palīgorgānu slimības

1.1.

Glaukoma

H40.1–H40.6; H40.8

90

1.2.

Konjunktivīts

H10.0–H10.5; H10.8; H10.9

50

bērniem līdz 3 g.

2. Ausu un aizauss paugura slimības

2.1.

Nestrutojošs vidusauss iekaisums

H65.0–H65.4; H65.9

50

bērniem līdz 3 g.

3. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi

3.1.

Talasēmija

D56.0–D56.4; D56.8; D56.9

100

3.2.

Iegūtas hemolītiskās anēmijas

D59.0; D59.1

100

3.3.

Iegūta izolēta sarkanās rindas šūnu aplāzija

D60.0; D60.1; D60.8; D60.9

100

3.4.

Citas aplastiskas anēmijas

D61.0–D61.3; D61.8; D61.9

100

3.5.

Pārmantots VIII faktora deficīts

D66

100

3.6.

Pārmantots IX faktora deficīts

D67

100

3.7.

Villebranda slimība

D68.0

100

3.8.

Purpura un citi hemorāģiski stāvokļi

D69.3; D69.4; D69.6

100

3.9.

Citur neklasificēta Langerhansa šūnu histiocitoze

D76.0

75

3.10.

Sarkoidoze

D86.0–D86.3; D86.8; D86.9

75

4. Asinsrites sistēmas slimības

4.1. Reimatisms

4.1.1.

Akūts reimatisms bez norādes par sirds bojājumu

I00

50

4.1.2.

Akūts reimatisms ar sirds bojājumu

I01.0–I01.2; I01.8

50

4.1.3.

Reimatiska horeja

I02.0; I02.9

75

4.1.4.

Reimatiskas mitrālā vārstuļa kaites

I05.0–I05.2; I05.8

75

4.1.5.

Reimatiskas aortas vārstuļa kaites

I06.0–I06.2; I06.8

75

4.1.6.

Reimatiskas trikuspidālā vārstuļa kaites

I07.0–I07.2; I07.8

75

4.1.7.

Vairāku vārstuļu kaites

I08.0–I08.3; I08.8

75

4.1.8.

Citas reimatiskas sirds slimības

I09.0–I09.2; I09.8; I09.9

75

4.2. Hipertensīvas slimības

4.2.1.

Esenciāla (primāra) hipertensija

I10

75

4.2.2.

Hipertensīva kardiopātija

I11.0; I11.9

75

4.2.3.

Hipertensīva nefropātija

I12.0; I12.9

75

4.2.4.

Hipertensīva kardionefropātija

I13.0–I13.2; I13.9

75

4.2.5.

Sekundāra hipertensija

I15.0–I15.2; I15.8; I15.9

75

4.3. Sirds išēmiskās slimības

4.3.1.

Angina pectoris (stenokardija)

I20.0; I20.1; I20.8; I20.9

75

4.3.2.

Akūts miokarda infarkts

I21.0–I21.4; I21.9

50

sākot ar pirmo ambulatorās aprūpes dienu

4.3.3.

Hroniska sirds išēmiskā slimība

I25.0–I25.6

75

4.4. Citas sirds slimības

4.4.1.

Kardiomiopātija

I42.0; I42.2; I42.8

75

4.4.2.

Paroksismāla tahikardija

I47.1; I47.2

75

4.4.3.

Priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās

I48

75

4.4.4.

Sirds mazspēja

I50.0; I50.1; I50.9

100

4.5. Cerebrovaskulāras slimības

4.5.1.

Subarahnoidāls asinsizplūdums

I60.0–I60.9

75

pirmajā pusgadā pēc subarahnoidāla asinsizplūduma

4.5.2.

Intracerebrāls asinsizplūdums

I61.0–I61.6; I61.8; I61.9

75

pirmajā gadā pēc intracerebrāla asinsizplūduma

4.5.3.

Smadzeņu infarkts

I63.0–I63.6; I63.8; I63.9

75

pirmajā gadā pēc smadzeņu infarkta

4.5.4.

Citas cerebrovaskulāras slimības

I67.4; I67.7; I67.8

75

4.6. Artēriju, arteriolu un kapilāru slimības

4.6.1.

Ekstremitāšu artēriju ateroskleroze

I70.2

75

5. Audzēji

5.1. Lūpas, mutes dobuma un rīkles ļaundabīgi audzēji

5.1.1.

Lūpas ļaundabīgi audzēji

C00.0–C00.6; C00.8; C00.9

100

5.1.2.

Mēles saknes ļaundabīgs audzējs

C01

100

5.1.3.

Citu un neprecizētu mutes daļu ļaundabīgs audzējs

C02.0–C02.4; C02.8; C02.9

100

5.1.4.

Smaganu ļaundabīgs audzējs

C03.0; C03.1; C03.9

100

5.1.5.

Mutes pamatnes ļaundabīgs audzējs

C04.0; C04.1; C04.8; C04.9

100

5.1.6.

Aukslēju ļaundabīgs audzējs

C05.0–C05.2; C05.8; C05.9

100

5.1.7.

Citu un neprecizētu mutes daļu ļaundabīgs audzējs

C06.0–C06.2; C06.8; C06.9

100

5.1.8.

Pieauss dziedzera ļaundabīgs audzējs

C07

100

5.1.9.

Citu un neprecizētu lielo siekalu dziedzeru ļaundabīgs audzējs

C08.0; C08.1; C08.8; C08.9

100

5.1.10.

Mandeles ļaundabīgs audzējs

C09.0; C09.1; C09.8; C09.9

100

5.1.11.

Rīkles mutes daļas ļaundabīgs audzējs

C10.0–C10.4; C10.8; C10.9

100

5.1.12.

Aizdegunes (nasopharynx) ļaundabīgs audzējs

C11.0–C11.3; C11.8; C11.9

100

5.1.13.

Bumbierveida dobuma (sinus/recessus pyriformis) ļaundabīgs audzējs

C12

100

5.1.14.

Rīkles apakšējās daļas (hypopharynx) ļaundabīgs audzējs

C13.0–C13.2; C13.8; C13.9

100

5.1.15.

Lūpas, mutes dobuma un rīkles ļaundabīgi audzēji ar citu un neprecizētu lokalizāciju

C14.0; C14.2; C14.8

100

5.2. Gremošanas orgānu ļaundabīgi audzēji

5.2.1.

Barības vada ļaundabīgs audzējs

C15.0–C15.5; C15.8; C15.9

100

5.2.2.

Kuņģa ļaundabīgs audzējs

C16.0–C16.6; C16.8; C16.9

100

5.2.3.

Tievās zarnas ļaundabīgs audzējs

C17.0–C17.3; C17.8; C17.9

100

5.2.4.

Resnās zarnas ļaundabīgs audzējs

C18.0–C18.9

100

5.2.5.

Sigmveida un taisnās zarnas savienojuma ļaundabīgs audzējs

C19

100

5.2.6.

Taisnās zarnas ļaundabīgs audzējs

C20

100

5.2.7.

Tūpļa (anus) un tūpļa kanāla (canalis analis) ļaundabīgs audzējs

C21.0–C21.2; C21.8

100

5.2.8.

Aknu un intrahepatisko žultsvadu ļaundabīgs audzējs

C22.0–C22.4; C22.7; C22.9

100

5.2.9.

Žultspūšļa ļaundabīgs audzējs

C23

100

5.2.10.

Citu un neprecizētu žultsceļu daļu ļaundabīgs audzējs

C24.0; C24.1; C24.8; C24.9

100

5.2.11.

Aizkuņģa dziedzera ļaundabīgs audzējs

C25.0–C25.4; C25.7–C25.9

100

5.2.12.

Ļaundabīgs audzējs pārējos un neprecīzi definētos gremošanas orgānos

C26.0; C26.1; C26.8; C26.9

100

5.3. Elpošanas sistēmas un krūšu dobuma orgānu ļaundabīgi audzēji

5.3.1.

Deguna dobuma un vidusauss ļaundabīgi audzēji

C30.0; C30.1

100

5.3.2.

Deguna blakusdobumu ļaundabīgi audzēji

C31.0–C31.3; C31.8; C31.9

100

5.3.3.

Balsenes ļaundabīgs audzējs

C32.0–C32.3; C32.8; C32.9

100

5.3.4.

Trahejas ļaundabīgs audzējs

C33

100

5.3.5.

Bronhu un plaušu ļaundabīgs audzējs

C34.0–C34.3; C34.8; C34.9

100

5.3.6.

Aizkrūtes dziedzera (thymus) ļaundabīgs audzējs

C37

100

5.3.7.

Sirds, videnes un pleiras ļaundabīgi audzēji

C38.0–C38.4; C38.8

100

5.3.8.

Citas un neprecizētas lokalizācijas elpošanas sistēmas un krūšu dobuma orgānu ļaundabīgi audzēji

C39.0; C39.8; C39.9

100

5.4. Kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgs audzējs

5.4.1.

Ekstremitāšu kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgi audzēji

C40.0–C40.3; C40.8; C40.9

100

5.4.2.

Citas un neprecizētas lokalizācijas kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgi audzēji

C41.0–C41.4; C41.8; C41.9

100

5.5. Melanoma un citi ļaundabīgi ādas audzēji

5.5.1.

Ļaundabīga ādas melanoma

C43.0–C43.9

100

5.5.2.

Citi ļaundabīgi ādas audzēji

C44.0–C44.9

100

5.6. Mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgi audzēji

5.6.1.

Mezotelioma

C45.0–C45.2; C45.7; C45.9

100

5.6.2.

Kapoši sarkoma

C46.0–C46.3; C46.7–C46.9

100

5.6.3.

Perifērisko nervu un veģetatīvās (autonomās) nervu sistēmas ļaundabīgi audzēji

C47.0–C47.6; C47.8; C47.9

100

5.6.4.

Retroperitoneālo audu un vēderplēves ļaundabīgs audzējs

C48.0–C48.2; C48.8

100

5.6.5.

Pārējo saistaudu un mīksto audu ļaundabīgi audzēji

C49.0–C49.6; C49.8; C49.9

100

5.7. Krūts ļaundabīgs audzējs

5.7.1.

Krūts ļaundabīgs audzējs

C50.0–C50.6; C50.8; C50.9

100

5.8. Sieviešu dzimumorgānu ļaundabīgi audzēji

5.8.1.

Ārējo dzimumorgānu (vulva) ļaundabīgi audzēji

C51.0–C.51.2; C51.8; C51.9

100

5.8.2.

Maksts ļaundabīgs audzējs

C52

100

5.8.3.

Dzemdes kakla ļaundabīgs audzējs

C53.0; C53.1; C53.8; C53.9

100

5.8.4.

Dzemdes ķermeņa ļaundabīgs audzējs

C54.0–C54.3; C54.8; C54.9

100

5.8.5.

Neprecizētu dzemdes daļu ļaundabīgs audzējs

C55

100

5.8.6.

Olnīcu ļaundabīgs audzējs

C56

100

5.8.7.

Citu un neprecizētu sieviešu dzimumorgānu daļu ļaundabīgs audzējs

C57.0–C57.4; C57.7–C57.9

100

5.8.8.

Placentas ļaundabīgs audzējs

C58

100

5.9. Vīriešu dzimumorgānu ļaundabīgi audzēji

5.9.1.

Dzimumlocekļa ļaundabīgs audzējs

C60.0–C60.2; C60.8; C60.9

100

5.9.2.

Prostatas ļaundabīgs audzējs

C61

100

5.9.3.

Sēklinieka ļaundabīgs audzējs

C62.0; C62.1; C62.9

100

5.9.4.

Citu un neprecizētu vīriešu dzimumorgānu daļu ļaundabīgs audzējs

C63.0–C63.2; C63.7–C63.9

100

5.10. Urīnizvadorgānu ļaundabīgs audzējs

5.10.1.

Nieres ļaundabīgs audzējs, izņemot nieres bļodiņu

C64

100

5.10.2.

Nieres bļodiņas ļaundabīgs audzējs

C65

100

5.10.3.

Urīnvada ļaundabīgs audzējs

C66

100

5.10.4.

Urīnpūšļa ļaundabīgs audzējs

C67.0–C67.9

100

5.10.5.

Citu un neprecizētu urīnizvadorgānu daļu ļaundabīgs audzējs

C68.0; C68.1; C68.8; C68.9

100

5.11. Acs, smadzeņu un citu CNS daļu ļaundabīgs audzējs

5.11.1.

Acs un acs palīgorgānu ļaundabīgs audzējs

C69.0–C69.6; C69.8; C69.9

100

5.11.2.

Smadzeņu apvalku ļaundabīgs audzējs

C70.0; C70.1; C70.9

100

5.11.3.

Galvas smadzeņu ļaundabīgs audzējs

C71.0–C71.9

100

5.11.4.

Muguras smadzeņu, kraniālo nervu un citu centrālās nervu sistēmas daļu ļaundabīgi audzēji

C72.0–C72.5; C72.8; C72.9

100

5.12. Vairogdziedzera un citu endokrīno dziedzeru ļaundabīgi audzēji

5.12.1.

Vairogdziedzera ļaundabīgs audzējs

C73

100

5.12.2.

Virsnieru ļaundabīgs audzējs

C74.0; C74.1; C74.9

100

5.12.3.

Pārējo endokrīno dziedzeru un radniecīgu struktūru ļaundabīgi audzēji

C75.0–C75.5; C75.8; C75.9

100

5.13. Neprecīzi apzīmēti, sekundāri un nelokalizēti ļaundabīgi audzēji

5.13.1.

Citas un neprecīzi apzīmētas lokalizācijas ļaundabīgi audzēji

C76.0–C76.5; C76.7; C76.8

100

5.13.2.

Sekundārs un neprecizēts limfmezglu ļaundabīgs audzējs

C77.0–C77.5; C77.8; C77.9

100

5.13.3.

Sekundārs elpošanas un gremošanas orgānu ļaundabīgs audzējs

C78.0–C78.8

100

5.13.4.

Sekundārs citas lokalizācijas ļaundabīgs audzējs

C79.0–C79.8

100

5.13.5.

Ļaundabīgs audzējs bez norādes par lokalizāciju

C80

100

5.14. Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgi audzēji

5.14.1.

Hodžkina slimība

C81.0–C81.3; C81.7; C81.9

100

5.14.2.

Folikulāra (nodulāra), ne Hodžkina limfoma

C82.0–C82.2; C82.7; C82.9

100

5.14.3.

Difūza, ne Hodžkina limfoma

C83.0–C83.9

100

5.14.4.

Perifērisko un ādas T šūnu limfomas

C84.0–C84.5

100

5.14.5.

Citi un neprecizēti, ne Hodžkina limfomas veidi

C85.0; C85.1; C85.7; C85.9

100

5.14.6.

Ļaundabīgas imūnproliferatīvas slimības

C88.0–C88.3; C88.7; C88.9

100

5.14.7.

Multiplā mieloma un ļaundabīgi plazmas šūnu audzēji

C90.0–C90.2

100

5.14.8.

Limfoleikoze

C91.0–C91.5; C91.7; C91.9

100

5.14.9.

Mieloleikoze

C92.0–C92.5; C92.7; C92.9

100

5.14.10.

Monocitāra leikoze

C93.0–C93.2; C93.7; C93.9

100

5.14.11.

Citas precizētas leikozes

C94.0–C94.5; C94.7

100

5.14.12.

Neprecizētu šūnu leikoze

C95.0–C95.2; C95.7; C95.9

100

5.14.13.

Citi un neprecizēti limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgi audzēji

C96.0–C96.3; C96.7; C96.9

100

5.15. Neatkarīgi (primāri) multipli ļaundabīgi audzēji

5.15.1.

Neatkarīgi (primāri) multipli ļaundabīgi audzēji

C97

100

5.16. Neskaidras vai nezināmas dabas audzēji

5.16.1.

Mutes dobuma un gremošanas orgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D37.0–D37.7; D37.9

100

5.16.2.

Vidusauss, elpošanas un krūšu kurvja orgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D38.0–D38.6

100

5.16.3.

Sieviešu dzimumorgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D39.0–D39.2; D39.7; D39.9

100

5.16.4.

Vīriešu dzimumorgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D40.0; D40.1; D40.7; D40.9

100

5.16.5.

Urīnizvadorgānu audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D41.0–D41.4; D41.7; D41.9

100

5.16.6.

Smadzeņu apvalku audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D42.0; D42.1; D42.9

100

5.16.7.

Smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D43.0–D43.4; D43.7; D43.9

100

5.16.8.

Endokrīno dziedzeru audzējs ar neskaidru vai nezināmu dabu

D44.0–D44.9

100

5.16.9.

Īstā policitēmija (polycythaemia vera)

D45

100

5.16.10.

Mielodisplastiskie sindromi

D46.0–D46.4; D46.7; D46.9

100

5.16.11.

Pārējie limfaudu, asinsrades un radniecīgu audu audzēji ar neskaidru vai nezināmu dabu

D47.0–D47.3; D47.7; D47.9

100

5.16.12.

Citas un neprecizētas lokalizācijas audzēji ar neskaidru vai nezināmu dabu

D48.0–D48.7; D48.9

100

6. Ādas un zemādas slimības

6.1. Bulozās dermatozes

6.1.1.

Pemfiguss (pemphigus)

L10.0–L10.5; L10.8

75

6.1.2.

Dīringa slimība

L13.0

75

6.2. Dermatīti un ekzēmas

6.2.1.

Atopiskais dermatīts (neirodermīts)

L20.0; L20.8; L20.9

75

bērniem līdz 18 g.

6.2.2.

Iekšķīgi lietotu vielu izraisīts dermatīts

L27.0–L27.2; L27.8; L27.9

75

bērniem līdz 3 g.

6.3. Papuloskvamozās dermatozes

6.3.1.

Zvīņēde (psoriasis)

L40.0–L40.5; L40.8

75

7. Elpošanas sistēmas slimības

7.1.

Akūts nazofaringīts

J00

50

bērniem līdz 3 g.

7.2.

Akūts faringīts

J02.0; J02.8; J02.9

50

bērniem līdz 3 g.

7.3.

Akūts laringīts un traheīts

J04.0–J04.2

50

bērniem līdz 3 g.

7.4.

Augšējo elpceļu infekcija ar multiplu un neprecizētu lokalizāciju

J06.0; J06.8; J06.9

50

bērniem līdz 3 g.

7.5.

Gripa, ja vīruss nav identificēts bērniem

J11.0; J11.1; J11.8

50

bērniem līdz 3 g.

7.6.

Streptococcus
pneumoniae ierosināta pneimonija

J13

50

bērniem līdz 3 g.

7.7.

Citur neklasificēta bakteriāla pneimonija

J15.0–J15.9

50

bērniem līdz 3 g.

7.8.

Citu mikroorganismu ierosināta, citur neklasificēta pneimonija

J16.0; J16.8

50

bērniem līdz 3 g.

7.9.

Neprecizēta mikroorganisma ierosināta pneimonija

J18.0–J18.2; J18.8; J18.9

50

bērniem līdz 3 g.

7.10.

Akūts bronhīts

J20.0–J20.9

50

bērniem līdz 3 g.

7.11.

Cita hroniska obstruktīva plaušu slimība

J44.0; J44.1; J44.8; J44.9

75

7.12.

Astma

J45.0; J45.1; J45.8; J45.9

75

7.13.

Bronhektāzes

J47

50

7.14.

Hipersensitivitātes pneimonīts, ko izraisījuši organiski putekļi

J67.0–J67.9

75

7.15.

Citas intersticiālas plaušu slimības

J84.0; J84.1; J84.8; J84.9

75

7.16.

Elpošanas orgānu bojājums citur klasificētu slimību dēļ

J99.0; L99.1; J99.8

75

8. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības

8.1.

Citi hipotireozes veidi

E03.0–E03.5;

E03.8

90

8.2.

Tireotoksikoze

E05.0–E05.5; E05.8; E05.9

75

8.3.

Insulīnatkarīgs cukura diabēts

E10.0–10.9

100

8.4.

Insulīnneatkarīgs cukura diabēts

E11.0–E11.9

100

8.5.

Hipoparatireoze

E20.0; E20.1; E20.8; E20.9

75

8.6.

Akromegālija un hipofiziārais gigantisms

E22.0

100

8.7.

Hipofīzes hiperfunkcija

E22.1–E22.2; E22.8

90

8.8.

Hipopituitārisms

E23.0

100

8.9.

Hipofīzes hipofunkcija un citi traucējumi

E23.1; E23.2

90

8.10.

Adrenoģenitāli traucējumi

E25.0; E25.8

75

8.11.

Citas virsnieru slimības

E27.1; E27.3; E27.4

90

8.12

Primārā olnīcu mazspēja

E28.3

90

8.13.

Priekšlaicīga pubertāte

E30.1

90

8.14.

Citur neklasificēts mazs augums

E34.3

100

8.15.

Aktīvs rahīts

E55.0

100

bērniem līdz 3 g.

8.16.

Lipoproteīnu vielmaiņas traucējumi un citas lipidēmijas

E78.0–E78.2

50

8.17.

Minerālu vielmaiņas traucējumi

E83.0; E83.1

90

8.18.

Cistiskā fibroze

E84.0; E84.1; E84.8; E84.9

90

8.19.

Citur nekvalificēti pēcmanipulācijas endokrīni un vielmaiņas traucējumi

E89.0–E89.6; E89.8; E89.9

90

9. Gremošanas sistēmas slimības

9.1. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas slimības

9.1.1.

Kuņģa čūla

K25.3; K25.7

50

9.1.2.

Divpadsmitpirkstu zarnas čūla

K26.3; K26.7

50

9.1.3.

Neprecizētas lokalizācijas peptiska čūla

K27.3; K27.7

50

9.1.4.

Gastrojejunāla čūla

K28.3; K28.7

50

9.2. Neinfekciozi enterīti un kolīti

9.2.1.

Krona (Crohn) slimība (reģionāls enterīts)

K50.0; K50.1; K50.8; K50.9

75

9.2.2.

Čūlains (ulcerozs) kolīts

K51.0–K51.5; K51.8; K51.9

75

9.3. Aknu slimības

9.3.1.

Toksisks aknu bojājums ar hronisku aktīvu hepatītu

K71.5

100

9.3.2.

Citur neklasificēts hronisks aktīvs hepatīts

K73.2

100

9.3.3.

Primāra biliāra ciroze

K74.3

100

9.4. Žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības

9.4.1.

Cita veida hroniski pankreatīti

K86.1

75

9.5. Citas gremošanas orgānu slimības

9.5.1.

Citur neklasificēta malabsorbcija pēc ķirurģiskas operācijas

K91.2

90

10. Infekcijas un parazitāras slimības

10.1. Pārsvarā seksuāli transmisīvas infekcijas

10.1.1.

Svaigs sifiliss

A51.0–A51.5; A51.9

50

10.2. Vīrusinfekcijas ar ādas un gļotādu bojājumiem

10.2.1.

Jostas roze ar citu nervu sistēmas daļu iesaisti

B02.2

50

10.3. Vīrushepatīti

10.3.1.

Hronisks vīrushepatīts

B18.0–B18.2

75

11. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības

11.1. Iekaisīgas poliartropātijas

11.1.1.

Reaktīvas artropātijas

M02.3; M02.8

75

11.1.2.

Seropozitīvs reimatoīdais artrīts

M05.0–M05.3; M05.8

75

11.1.3.

Cita veida reimatoīdais artrīts

M06.0–M06.4; M06.8

75

11.1.4.

Citas psoriātiskas artropātijas

M07.3

75

11.1.5.

Juvenilais artrīts

M08.0–M08.4; M08.8; M08.9

100

11.2. Saistaudu sistēmslimības

11.2.1.

Nodozais poliarterīts un radniecīgi stāvokļi

M30.0–M30.3

75

11.2.2.

Citas nekrotizējošas vaskulopātijas

M31.3; M31.4; M31.5

75

11.2.3.

Sistēmiska sarkanā vilkēde

M32.0; M32.1; M32.8

75

11.2.4.

Dermatopolimiozīts

M33.0–M33.2

75

11.2.5.

Sistēmiska sklerodermija

M34.0–M34.2; M34.8

75

11.2.6.

Citi sistēmiski saistaudu bojājumi

M35.0; M35.3; M35.6

75

11.3. Spondilopātijas

11.3.1.

Ankilozējošais spondilīts

M45

50

11.3.2.

Citur neklasificēts sakroileīts

M46.1

50

11.3.3.

Spondiloze

M47.0; M47.1

50

11.4. Kaulu blīvuma un struktūras pārmaiņas

11.4.1.

Osteoporoze ar patoloģisku lūzumu

M80.0–M80.5; M80.8; M80.9

75

lūzums osteoporozes dēļ pierādīts rentgenoloģiski

11.4.2.

Osteoporoze bez patoloģiska lūzuma

M81.0–M81.6; M81.8; M81.9

50

pierādīta osteodensito­metriski

11.4.3.

Osteoporoze citur klasificētu slimību dēļ

M82.0; M82.1; M82.8

50

pierādīta osteodensito­metriski

12. Noteikti perinatālā perioda stāvokļi

12.1.

Cita jaundzimušo galvas smadzeņu patoloģija

P91.0–P91.5; P91.8; P91.9

100

12.2.

Jaundzimušo muskuļu tonusa pārmaiņas

P94.0–P94.2; P94.8; P94.9

100

12.3.

Cita perinatālajā periodā sākusies patoloģija

P96.0–96.5; P96.8; P96.9

100

13. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas

13.1.

Iedzimto anomāliju sindromi ar dominējošu mazu augumu

Q87.1

100

13.2.

Tērnera (Turner) sindroms

Q96.0–Q96.4; Q96.8; Q96.9

100

14. Nervu sistēmas slimības

14.1. Ekstrapiramidāli un kustību traucējumi

14.1.1.

Parkinsona (Parkinson) slimība

G20

90

14.2. Demielinizējošas CNS slimības

14.2.1.

Multiplā skleroze

G35

90

14.3. Epizodiski un paroksismāli traucējumi

14.3.1.

Epilepsija

G40.0–G40.8

100

14.3.2.

Cerebrāla transitoriska išēmiska lēkme un radniecīgi sindromi

G45.0–G45.4; G45.8; G45.9

75

pirmajā gadā pēc cerebrālas transitoriskas išēmiskas lēkmes

14.4. Neiromuskulārās sinapses un muskuļu slimības

14.4.1.

Myasthenia gravis un citas mioneirālas patoloģijas

G70.0–G70.2; G70.8

90

14.4.2.

Iedzimtas miopātijas

G71.2

90

14.5. Cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi

14.5.1.

Bērnu cerebrālā trieka

G80.0–G80.4; G80.8

100

14.6. Centrālās nervu sistēmas primāras sistēmiskas atrofijas

14.6.1.

Hantingtona horeja

G10

75

14.6.2.

Pārmantota ataksija

G11.0–G11.4; G11.8; G11.9

75

14.6.3.

Motoriskā neirona slimības

G12.2

75

14.7. Ekstrapiramidāli un kustību traucējumi

14.7.1.

Distonija

G24.0–G24.5; G24.8; G24.9

75

14.8. Citas deģeneratīvas nervu sistēmas slimības

14.8.1.

Alcheimera slimība

G30.0; G30.1; G30.8; G30.9

75

14.9. Nervu, nervu saknīšu un pinumu patoloģija

14.9.1.

Trijzaru nerva (n. trigeminus) patoloģija

G50.0; G50.1; G50.8.; G50.9

50

14.9.2.

Nervu saknīšu un pinumu patoloģija

G54.5; G54.6

50

14.9.3.

Kauzalģija

G56.4

50

14.10. Polineiropātijas un citas perifēriskās nervu sistēmas slimības

14.10.1.

Pārmantota un idiopātiska neiropātija

G60.0–G60.3; G60.8; G60.9

75

14.10.2.

Iekaisīga polineiropātija

G61.0; G61.1; G618; G61.9

75

14.10.3.

Citas muguras smadzeņu slimības

G95.0–G95.2; G95.8; G95.9

50

15. Psihiski un uzvedības traucējumi

15.1.

Alcheimera demence

F00.0–F00.2; F00.9

75

15.2.

Demence citu citur klasificētu slimību dēļ

F02.0; F02.2; F02.8

75

15.3.

Citi psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ

F06.0; F06.2

75

15.4.

Šizofrēnija

F20.0–F.20.6; F20.8

100

15.5.

Šizotipiski traucējumi

F21

75

15.6.

Persistējoši murgi

F22.0; F22.8; F22.9

75

15.7.

Šizoafektīvi stāvokļi

F25.0–F25.2; F25.8; F25.9

75

15.8.

Bipolāri afektīvi traucējumi

F31.0–F31.9

75

15.9.

Rekurenti depresīvi traucējumi

F33.0-F33.4; F33.8; F33.9

75

15.10.

Vidēji smaga garīga atpalicība

F71.0–F71.1; F71.8–F71.9

75

15.11.

Smaga garīga atpalicība

F72.0–F72.1; F72.8–F72.9

75

15.12.

Dziļa garīga atpalicība

F73.0–F73.1; F73.8–F73.9

75

15.13.

Neorganiska enurēze

F98.0

75

16. Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem

16.1.

Mākslīgā atvere

Z93.1–Z93.6

100

16.2.

Transplantēta niere

Z94.0

100

16.3.

Sirds un asinsvadu implantāti un transplantāti

Z95.1; Z95.2; Z95.5

100

17. Uroģenitālās sistēmas slimības

17.1.

Nefrotiskais sindroms

N04.0–N04.9

100

17.2.

Hronisks tubulointersticiāls nefrīts

N11.0; N11.1; N11.8; N11.9

100

17.3.

Hroniska nieru mazspēja

N18.0; N18.8; N18.9

100

17.4.

Prostatas hiperplāzija (prostatas adenoma)

N40

75

17.5.

Endometrioze

N80.0–N80.6; N80.8; N80.9

75

17.6.

Pārmērīgas, biežas un neregulāras menstruācijas

N92.0–N92.6

75

17.7

Traucējumi mākslīgas menopauzes dēļ

N95.3

75

18. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas

18.1.

Neprecizēta radiācijas ietekme

T66

90

18.2.

Muguras smadzeņu bojājuma sekas

T91.3

90

19. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods

19.1. Citi sievietes veselības traucējumi grūtniecības dēļ

19.1.1.

Venozas komplikācijas grūtniecības laikā

O22.3; O22.9

90

19.2. Citi citur neklasificēti stāvokļi dzemdniecībā

19.2.1.

Citur klasificētas slimības, kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu

O99.1; O99.4

90

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418

Zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijas

1. Zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijas (turpmāk — vadlīnijas) ir metožu kopums, kuras lieto farmakoekonomiskās analīzes veikšanai, pieņemot lēmumu par zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā vai svītrošanu no tā.

2. Iesniedzot pieteikumu zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, iesniedzējs veic farmakoekonomiskos aprēķinus saskaņā ar vadlīnijām.

3. Izvērtējot pieteikumu zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, Zāļu cenu valsts aģentūra nosaka zāļu un medicīnisko preču lietošanas izmaksas un izvērtē ietekmi uz veselības aprūpes sistēmas rādītājiem un izmaksām saskaņā ar vadlīnijām.

4. Farmakoekonomiskajā analīzē ievēro šādas prasības:

4.1. skaidri noteikts izpētes jautājums;

4.2. norādīts analīzes veicējs, tā kvalifikācija un saistība ar analīzes pasūtītāju;

4.3. analīzi pamato ar publicētu klīnisko pētījumu datiem, kas apliecina zāļu terapeitisko ekvivalenci vai terapeitisko pārākumu un kuros izvirzīti primārie un sekundārie ieguvumi un norādīti to izpētes rezultāti;

4.4. analīzi drīkst pamatot ar nepublicētiem klīniskiem pētījumiem, ja tie iesniegti zāļu reģistrācijai;

4.5. ievērota atbilstība zāļu indikācijām, kuras ir apstiprinātas attiecīgajā valstī. Analīzē iekļauto pacientu skaits atbilst klīniskajā pētījumā norādītajam pacientu skaitam, un tajā iekļauta visa papildu informāciju, kas attiecas uz pētāmo jautājumu;

4.6. klīniskā pētījuma apakšgrupu datus norāda papildus, ja pastāv būtiskas terapeitiskās efektivitātes vai izmaksu atšķirības;

4.7. salīdzinātas izmaksas un ieguvumi, lietojot jaunās zāles un citu alternatīvu terapiju (standarta vai praksē plašāk lietoto terapiju attiecīgajā valstī):

4.7.1. ja zāles pieder jau esošai farmakoterapeitiskai grupai, salīdzinošais preparāts ir visbiežāk lietotās šīs grupas zāles;

4.7.2. ja zāles pieder jaunai farmakoterapeitiskai grupai, salīdzinošais preparāts ir visbiežāk lietotās alternatīvās zāles noteiktas indikācijas gadījumā;

4.7.3. salīdzinošai terapijai var izvēlēties arī nemedikamentozu terapiju vai neārstēšanas principu, ja kāds no tiem tiek plaši lietots praksē;

4.7.4. salīdzinošo zāļu devas un terapijas ilgums atbilst zāļu aprakstā un ārstēšanas vadlīnijās norādītajai devai un klīniskajā pētījumā lietotajām devām. Ja izvēlētas atšķirīgas devas no klīniskajā pētījumā lietotajām devām, sniedz atšķirību pamatojumu;

4.7.5. alternatīvu izvēlei sniedz pamatojumu.

5. Izšķir šādus farmakoekonomiskās analīzes veidus (sniedz pamatojumu konkrēta veida izvēlei):

5.1. izmaksu minimizēšanas analīze (IMA), kuru lieto, ja jauno zāļu terapeitiskā vērtība ir vienāda ar salīdzinošās alternatīvas terapeitisko vērtību. Pieņemot, ka ieguvumi ir līdzvērtīgi, salīdzina tikai izmaksas;

5.2. izmaksu efektivitātes analīze (IEA), kuru lieto, salīdzinot izmaksas un iegūtos rezultātus starp divām vai vairākām alternatīvām ārstēšanas metodēm, kuras vieno kopīgs mērķis. Iegūtos rezultātus mēra fiziskās vienībās. Analīzes mērķis ir aprēķināt izmaksas uz vienu papildus iegūtā rezultāta vienību, lietojot izmaksu efektivitātes pieauguma koeficientu;

5.3. izmaksu lietderīguma analīze (ILA), kuru lieto tikai kā papildinājumu izmaksu efektivitātes analīzei. Izmaksu lietderīguma analīze ir vispārīga izmaksu efektivitātes analīzes forma, kas vērsta uz sabiedrību kopumā. Ieteicamais galarezultāts šim analīzes veidam ir iegūti kvalitatīvi dzīves gadi, ko izmanto, lai aprēķinātu izmaksas par vienu papildus iegūto dzīves gadu, ietverot pacienta personisko viedokli (lietderīgumu) jeb dzīves kvalitātes novērtējumu. Analīzē paskaidro lietderīguma vērtību izcelsmes avotu un sniedz izmantotās dzīves kvalitātes novērtēšanas metodes (vispārējas vai slimībai atbilstošas) pamatojumu.

6. Zāļu terapeitisko vērtību nosaka to lietošanas rezultāts (individuālam pacientam vai veselības aprūpes sistēmai kopumā):

6.1. mirstības samazināšana;

6.2. slimības izraisīto komplikāciju samazināšana;

6.3. slimības izraisīto blakusparādību samazināšana;

6.4. veiksmīgi kontrolētu slimības simptomu skaits;

6.5. hospitalizācijas gadījumu skaita un atkārtošanās samazinājums.

7. Ja farmakoekonomiskā analīze veikta citā valstī, pētījuma rezultātus piemēro Latvijas veselības aprūpes sistēmas nosacījumiem. Būtiskākie izvērtējamie kritēriji:

7.1. papildterapijas izvēle un biežums;

7.2. pacientu vecuma un dzimuma īpatsvars;

7.3. pacientu slimības smaguma pakāpes novērtējums;

7.4. salīdzināmās terapijas izvēle.

8. Izmantoto klīnisko pētījumu izvēles kritēriji:

8.1. saprotams pētījuma dizains;

8.2. randomizēti, dubultakli un kontrolēti pētījumi (atklāti pētījumi, ja to izvēle ir pamatota);

8.3. skaidri definēts pētāmais jautājums;

8.4. atbilstoši pamatrādītājiem salīdzināmas pacientu grupas;

8.5. klīniski atbilstošs ārstēšanas kursa nobeigums un ilgums, kas balstīts uz “apzinātas ārstēšanas” analīzi;

8.6. iegūto rezultātu klīniskā un statistiskā nozīmība.

9. Klīnisko pētījumu analīzē drīkst izmantot atsevišķu klīnisko pētījumu vai meta analīzi (vairāku klīnisko pētījumu apkopojumu). Meta analīze palielina iegūto rādītāju precizitāti, nosakot klīniskās atšķirības starp jaunām zālēm un salīdzināmo terapiju. Ja aprēķinu pamatā ir meta analīze, norāda pētījumu atlases kritērijus un veiktos statistiskos testus.

10. Klīnisko pētījumu rezultātus norāda kā iegūto rezultātu atšķirību kopsavilkumu starp jaunajām zālēm un salīdzinošo terapiju. Katrs salīdzinājums ietver šādus datus:

10.1. attiecīgo terapiju saņēmušo pacientu skaits;

10.2. pacientu skaits, kuri pārtraukuši terapiju;

10.3. veiksmīgo un neveiksmīgo gadījumu skaits, kas izteikts kā gadījumu iestāšanās risks jeb attiecība starp gadījumu skaitu grupā un kopējo pacientu skaitu grupā (norādot ticamības intervālu);

10.4. izmaiņas grupas vidējos rādītājos (norādot ticamības intervālu).

11. Lai noteiktu jauno zāļu un salīdzināmās terapijas efektivitātes atšķirības, farmakoekonomiskajā analīzē aprēķina un lieto absolūtā riska starpību, kas ir starpība starp gadījumu iestāšanās risku pētāmajā grupā un gadījumu iestāšanās risku kontroles grupā. Vienlaikus aprēķina efektivitātes relatīvos rādītājus, kas ir attiecība starp gadījumu iestāšanās risku pētāmajā grupā un gadījumu iestāšanās risku kontroles grupā.

12. Farmakoekonomisko analīzi veic, pamatojoties uz veselības aprūpes tiešajām izmaksām, kas ietver:

12.1. zāļu izmaksas (tai skaitā papildterapijas un blakusparādību ārstēšanas izmaksas);

12.2. medicīnas pakalpojumu izmaksas;

12.3. slimnīcu pakalpojumu izmaksas;

12.4. diagnostisko un laboratorijas izmeklējumu izmaksas;

12.5. jebkuras citas tiešās veselības aprūpes izmaksas.

13. Ja papildus veic farmakoekonomisko analīzi, kas vērsta uz sabiedrību kopumā, tajā iekļauj arī citas izmaksas (tiešās un netiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes sistēmas):

13.1. sociālo pakalpojumu izmaksas;

13.2. ar pacienta pārvietošanos saistītos izdevumus;

13.3. citas izmaksas pacientam vai viņa ģimenei.

14. Ja farmakoekonomisko analīzi veic, izmantojot ārvalstīs veiktus ekonomiskos pētījumus, visas izmaksas koriģē atbilstoši vietējās veselības aprūpes nosacījumiem, kā arī norāda attiecīgos datu ieguves avotus. Izmaksas koriģē saskaņā ar šādiem principiem:

14.1. nosaka tās farmakoekonomiskā pētījuma izmaksu pozīcijas, kuras atbilst attiecīgās valsts praksei;

14.2. nosaka izmaksu vienību skaitu (piemēram, konsultāciju skaits, gultas dienu skaits);

14.3. norāda izmaiņas izmaksās par vienu vienību;

14.4. visas izmaksas norāda latos.

15. Ja aprēķinos iekļauj tiešās vai netiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes, tās norāda atsevišķi un aprēķinus veic nodalīti no citiem, iekļaujot:

15.1. tiešās veselības aprūpes izmaksas;

15.2. tiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes sistēmas;

15.3. netiešās izmaksas ārpus veselības aprūpes sistēmas.

16. Rezultātu kopsavilkuma analīzē parāda šādus atbilstošo alternatīvu lietošanas salīdzinājuma rādītājus:

16.1. terapijas izmaksas par iegūtā rezultāta vienību katrai alternatīvai (piemēram, izmaksas par vienu novērstu nāves gadījumu, iegūtu dzīves gadu, novērstu hospitalizācijas gadījumu);

16.2. izmaksu efektivitātes analīzē aprēķina izmaksu efektivitātes pieauguma rādītāju, lai parādītu izmaksu atšķirības viena papildus iegūtā rezultāta sasniegšanai ar jaunajām zālēm;

16.3. aprēķina abu salīdzināmo terapiju kopējās izmaksas un kopējos ieguvumus veselības aprūpes sistēmai. Norāda kopējos līdzekļu ietaupījumus veselības aprūpē, ja tādi ir.

17. Farmakoekonomiskajā analīzē ietver izmaksu un ieguvumu diskontēšanu, kas ir ekonomiskās analīzes standarta iezīme. Nākotnes izmaksas un ieguvumi tiek diskontēti attiecīgi par 5% gadā. Ja izmanto citu diskonta likmi, pamato to.

18. Sensitivitātes (jutīguma) analīzi izmanto, lai noteiktu, cik lielā mērā analīzē iegūtie rezultāti ir atkarīgi no ietekmējošo faktoru izmaiņām (piemēram, terapeitiskā rezultāta iestāšanās laiks, slimības prevalence (pacientu skaits populācijā), slimības incidence (jaunu gadījumu skaits gadā)). Sensitivitātes analīzē norāda izmantotos statistiskos testus un galveno mainīgo lielumu ticamības intervālus.

19. Ja farmakoekonomisko analīzi nav iespējams veikt saskaņā ar iepriekš aprakstītām metodēm, var izmantot ekonomiskās modelēšanas tehniku (piemēram, lai izveidotu pietiekamu analīzes perioda garumu, ja klīniskie dati iegūti pārāk īsā laikposmā; ja klīniskais pētījums ir veikts atšķirīgas sistēmas ietvaros). Ekonomisko modeli prezentē tā, lai veikto analīzi būtu iespējams pārbaudīt, vienlaikus iesniedzot datu izklājlapas elektroniskā veidā vai izmantoto programmatūru. Modelī izmantotos efektivitātes un izmaksu rādītājus pamato. Ekonomiskajā modelī izmanto zinātniski pamatotus datus.

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenas aprēķināšanai piemērojamais lieltirgotavas uzcenojums

Nr.
p.k.

Zāļu ražotāja cena
(latos)

Lieltirgotavas uzcenojums
(%)

1.

0,01–1,99

10

2.

2,00–3,99

9

3.

4,00–7,99

7

4.

8,00–14,99

6

5.

15,00–19,99

5

6.

20,00 un vairāk

4

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču aptiekas cenas aprēķināšanai piemērojamie korekcijas koeficienti un korekcijas summas

Nr.
p.k.

Kompensācijas bāzes cena
(latos)

Korekcijas koeficients
(%)

Korekcijas summa
(latos)

1.

0,01–0,99

1,30

0,00

2.

1,00–1,99

1,25

0,05

3.

2,00–2,99

1,20

0,15

4.

3,00–4,99

1,17

0,30

5.

5,00–9,99

1,15

0,40

6.

10,00–14,99

1,10

0,90

7.

15,00–19,99

1,07

1,35

8.

20,00–49,99

1,05

1,75

9.

50,00 un vairāk

1,00

4,25

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418

Maksimālā pieļaujamā zāļu izmaksu starpība viena zāļu vispārīgā nosaukuma atšķirīgām zāļu formām

Nr.
p.k.

Zāļu forma

Izmaksu starpība

1.

Tabletes un kapsulas

0 %

2.

Šķīstošas tabletes

20 %

3.

Ilgstošas darbības tabletes un kapsulas

20 %

4.

Aerosoli

30 %

5.

Mikstūras u.c. šķidrās formas

40 %

6.

Supozitoriji

100 %

7.

Pastas, ziedes, geli

100 %

8.

Injekcijas

100 %

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418

Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ieviešanas plāns

Nr.
p.k.

Diagnozes kods saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju
(SSK – 10.redakcija)

Diagnoze

1. No 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim

1.1.

E20

Hipoparatireoze

1.2.

E83.1

Dzelzs vielmaiņas traucējumi

1.3.

E89

Citur nekvalificēti pēcmanipulācijas endokrīni un vielmaiņas traucējumi

1.4.

E89.0

Pēcmanipulācijas hipotireoze

1.5.

E89.1

Pēcmanipulācijas hipoinsulinēmija

1.6.

E89.2

Pēcmanipulācijas hipoparatireoze

1.7.

E89.3

Pēcmanipulācijas hipoparapituārisms

1.8.

E89.4

Artificiāla olnīcu mazspēja

1.9.

E89.5

Artificiāla sēklinieku mazspēja

1.10.

E89.6

Pēcmanipulācijas virsnieru garozas hipofunkcija

1.11.

E89.8

Citi artificiāli endokrīni un vielmaiņas traucējumi

1.12.

E89.9

Artificiāli endokrīni un vielmaiņas traucējumi, neprecizēti

1.13.

M80

Osteoporoze ar patoloģisku lūzumu

1.14.

M81

Osteoporoze bez patoloģiska lūzuma

1.15.

M82

Osteoporoze citur klasificētu slimību dēļ

2. No 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 30.jūnijam

2.1.

B18.0

Hronisks B vīrushepatīts ar delta vīrusu

2.2.

B18.1

Hronisks B vīrushepatīts bez delta vīrusa

2.3.

B18.2

Hronisks C vīrushepatīts

2.4.

E28.3

Primāra olnīcu mazspēja

2.5.

K86.1

Cita veida hroniski pankreatīti

2.6.

K91.2

Citur neklasificēta malabsorbcija pēc ķirurģiskas operācijas

2.7.

N92.0

Regulāras pārmērīgas un biežas menstruācijas

2.8.

N92.1

Neregulāras pārmērīgas un biežas menstruācijas

2.9.

N92.2

Pārmērīgas menstruācijas pubertātē

2.10.

N92.3

Ovulācijas asiņošana

2.11.

N92.4

Pārmērīga premenopauzes asiņošana

2.12.

N92.5

Citi precizēti neregulāru menstruāciju veidi

2.13.

N92.6

Neprecizētas neregulāras menstruācijas

2.14.

N95.3

Traucējumi mākslīgas menopauzes dēļ

2.15.

O22.3

Dziļo vēnu flebotromboze grūtniecības laikā

2.16.

O22.9

Neprecizētas venozas komplikācijas grūtniecības laikā

2.17.

O99.1

Citas asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnmehānismu traucējumi, kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu

2.18.

O99.4

Asinsrites sistēmas slimības, kas sarežģī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdību periodu

2.19.

F98.0

Neorganiska enurēze

3. No 2006.gada 1.jūlija līdz 2006.gada 31.decembrim

3.1.

M02.3

Reitera (Reiter) slimība

3.2.

M02.8

Citas reaktīvas artropātijas

3.3.

M07.3

Citas psoriātiskas artropātijas

3.4.

M31.3

Vegenera (Wegener) granulomatoze

3.5.

M31.4

Aortas loka sindroms

3.6.

M31.5

Milzšūnu arterīts ar reimatisku polimialģiju

3.7.

M35.0

Sausais sindroms (Šegrēna-Gužero)

3.8.

M35.3

Reimatiska polimialģija

3.9.

M35.6

Recidivējošais panikulīts (Vēbera-Kriščena)

3.10.

M45

Ankilozējošais spondilīts

3.11.

M46.1

Citur neklasificēts sakroileīts

3.12.

G54.5

Neiralģiska amiotrofija

3.13.

G54.6

Ekstremitātes fantoma sindroms ar sāpēm

3.14.

G56.4

Kauzalģija

3.15.

B02.2

Jostas roze ar citu nervu sistēmas daļu iesaisti

3.16.

T91.3

Muguras smadzeņu bojājuma sekas

Veselības ministrs G.Bērziņš

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418

Plāns zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanai A sarakstā

Nr.
p.k.

Iekļaušanas
datums

Izvērtējamās zāļu grupas

1.

2005.gada 1.jūlijs

Zāļu vispārīgie nosaukumi (septiņas zīmes anatomiski ķīmiskajā klasifikācijā), kas iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā atbilstoši diagnozēm ar kompensācijas apmēru 90%, 75% vai 50%, ja zāļu vispārīgā nosau­kuma ietvaros iekļauti vairāk nekā viena ražotāja zāļu nosaukumi

2.

2006.gada 1.janvāris

Zāļu vispārīgie nosaukumi (septiņas zīmes anatomiski ķīmiskajā klasifikācijā), kas iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā atbilstoši diagnozēm ar kompensācijas apmēru 100%, ja zāļu vispārīgā nosaukuma ietvaros iekļauti vairāk nekā viena ražotāja zāļu nosaukumi

3.

2006.gada 1.jūlijs

Zāļu grupas (trīs zīmes anatomiski ķīmiskajā klasifikācijā), kurās ietvertie zāļu vispārīgie nosaukumi iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā atbilstoši diagnozēm ar kompensācijas apmēru 90%, 75% vai 50%, ja zāļu grupas ietvaros iekļauti vairāk nekā viena ražotāja zāļu nosaukumi

4.

2007.gada 1.janvāris

Zāļu grupas (trīs zīmes anatomiski ķīmiskajā klasifikācijā), kurās ietvertie zāļu vispārīgie nosaukumi iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā atbilstoši diagnozēm ar kompensācijas apmēru 100%, ja zāļu grupas ietvaros iekļauti vairāk nekā viena ražotāja zāļu nosaukumi

Veselības ministrs G.Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!