Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2005. gada 16. jūnija Dziesmu un deju svētku likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2005., Nr. 99 (3257) https://www.vestnesis.lv/ta/id/111203-dziesmu-un-deju-svetku-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu konglomerātu likums

Vēl šajā numurā

28.06.2005., Nr. 99 (3257)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 16.06.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Dziesmu un deju svētku likums

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju.

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir:

1) nodrošināt dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi;

2) nodrošināt dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu;

3) noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību.

3.pants. Dziesmu un deju svētki kā nacionāla vērtība

(1)Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk arī — Dziesmu un deju svētki).

(2)Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma

(1)Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.

(2)Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma tiek izstrādāta pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

5.pants. Dziesmu un deju svētku periodiskums

(1)Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.

(2)Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

(3)Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) amatierkolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana;

3) koru, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopu (kolektīvu), pūtēju orķestru skates un tautas lietišķās mākslas studiju izstādes;

4) diriģentu un vadītāju semināri;

5) novadu, rajonu dziesmu un deju, kā arī tautas mūzikas svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;

7) citi attiecīgajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pro­grammā paredzētie pasākumi un norises.

6.pants. Dziesmu un deju svētku dalībnieki un norises vieta

(1)Dziesmu un deju svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties jauktie, sieviešu un vīru kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c.

(2)Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.

(3)Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku koru un orķestru kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās; deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas tiek noteiktas atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai.

7.pants. Valsts institūciju kompetence Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju, norises laiku un vietu;

3) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

4) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

5) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai.

(2) Kultūras ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga tajā iesaistīto Kultūras ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu un iesniedz to Ministru kabinetam apstiprināšanai;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) savas kompetences ietvaros nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un pārrauga tajā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgo institūciju darbu;

2) apstiprina Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un tās nolikumu un nodrošina šīs padomes darbu;

3) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmu;

4) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

5) nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību;

6) iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.

(4)Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību.

(5)Veselības ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem.

8.pants. Dziesmu un deju svētku padome

(1)Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2)Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem — laika posmam starp kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz pieciem gadiem ievēlē padomes locekļi.

(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir 14 locekļi:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

5) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

6) divi koru nozares pārstāvji (pieau­gušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

7) divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

8) pūtēju orķestru nozares pārstāvis;

9) tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis;

10) tautas mūzikas nozares pārstāvis;

11) tradicionālās kultūras nozares pārstāvis;

12) profesionālās mūzikas pārstāvis.

(4)Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju pārstāvjus.

(5)Dziesmu un deju svētku padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Kultūras ministrija. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja un sekretariāta darbs tiek apmaksāts no valsts budžeta.

(6)Dziesmu un deju svētku padome:

1) veicina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas izstrādi un sniedz atzinumu par programmas projektu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) apstiprina ikgadējo rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanai;

3) iesaka Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sastāvu;

4) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu;

7) iesaka pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavo priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8) ierosina citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalās šādu jautājumu izskatīšanā un sniedz atzinumus par tiem.

9.pants. Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana

(1)No valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums:

1) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā;

2) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā.

(2)Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

1) kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku un tautas mūzikas svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;

2) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmā paredzēto pasākumu rīkošanai;

3) rajonu koru un pūtēju orķestru virs­diriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;

4) jaundarbu iepirkšanai;

5) autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6) koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai;

7) repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;

8) kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;

9) valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

(3)Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina attiecīgā kolektīva dibinātājs.

(4)Pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Pārejas noteikumi

1.Pēc šā likuma spēkā stāšanās nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek 2008.gadā.

2.Pēc šā likuma spēkā stāšanās nākamie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek 2010.gadā.

3.Dziesmu un deju svētku padome izveidojama ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, un tās pilnvaru laiks izbeidzas 2008.gada 1.septembrī.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 28.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!