Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija sēdē

Akceptēts likumprojekts “Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas – Krievijas robežlīguma projekta atbilstības izvērtēšanu Latvijas Republikas Satversmei”.
Likumprojekts izstrādāts kā speciāls likums, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 85.pantā noteikto, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.
Speciāls likums šajā situācijā nepieciešams, jo šobrīd spēkā esošais Satversmes tiesas likums pieļauj parakstītu starptautisko līgumu (arī līdz apstiprināšanai Saeimā) konstitucionālo kontroli, bet neparedz starptautisko līgumu projektu preventīvo konstitucionālo kontroli, t.i., starptautisko līgumu projektu konstitucionalitātes pārbaudi pirms to parakstīšanas.
Ņemot vērā, ka Satversmes tiesas likums neparedz Satversmes tiesai veikt starptautisko līgumu projektu preventīvo konstitucionālo kontroli, bet Latvijas Republikas 85.pantā noteikts, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas, un Satversmes tiesa 2005.gada 4.janvārī savā spriedumā lietā Nr.2004-16-01 atzinusi, ka gadījumā, ja likumā nav iekļautas visas attiecīgo jomu regulējošās tiesību normas, tas nevar tikt uzskatīts par vienīgo attiecīgās jomas tiesību avotu, līdz ar to speciāla likuma pieņemšana par starptautiska līguma projekta atbilstības izvērtēšanu Latvijas Republikas Satversmei ir tiesiska un pamatota.
Likuma mērķis ir lūgt Satversmes tiesu kā vienīgo institūciju, kas ir tiesīga autoritatīvi interpretēt Satversmi, izvērtēt 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas – Krievijas robežlīguma projekta, kas akceptēts ar Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra rīkojumu Nr.612 “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu” atbilstību Satversmei.
Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā Satversmes tiesa izskata lietu par līguma projekta atbilstību Satversmei.
Likumprojekts paredz, ka lietas ierosināšanas, sagatavošanas, nodošanas izskatīšanai un izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments tiktāl, ciktāl šis speciālais likums nenosaka citādi.
Likumprojekta 4.pants paredz, ka, ierosinot, sagatavojot, nododot izskatīšanai un izskatot lietu, nav piemērojamas vairākas Satversmes tiesas likumā ietvertās tiesību normas. Proti, uz šo lietu neattiecas tiesību normas, kas regulē to, ka pieteikumā tiek norādīta un kā lietā iesaistās institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu. Nav pieļaujama lietas sagatavošanas termiņa pagarināšana, kā arī tiesvedību lietā var izbeigt tikai pēc iesniedzēja lūguma. Likumprojektā paredzētas atšķirīgas prasības, kas norādāmas, sastādot spriedumu.
Likumprojektā ietvertās tiesību normas izkārtotas atbilstoši Satversmes tiesas procesa stadijām – lietas ierosināšana (6.p.), sagatavošana (7.p.), nodošana izskatīšanai (8.p.) un izskatīšana (9.p.).
Likumprojekta 6.pants noteic, ka Satversmes tiesa ierosina lietu pilnā sastāvā, turklāt – 20 dienu laikā. Tas ir izņēmums no vispārējās kārtības, kas lietu ierosina Satversmes tiesas kolēģija trīs tiesnešu sastāvā, un to dara mēneša laikā vai ilgāk, ja pagarina likumā atvēlēto termiņu lēmuma pieņemšanai. Likumprojektā noteiktajai atšķirīgai kārtībai ir divi mērķi. Pirmkārt, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 26.panta pirmās daļas otro teikumu, tikai tiesa pilnā sastāvā var lemt par likumā neregulētiem jautājumiem. Otrkārt, lietas ierosināšanai atvēlētais termiņš – viens mēnesis – ir pārāk ilgs, jo to var arī pagarināt, ja lieta ir īpaši sarežģīta.
Likumprojekta 8. pantā noteikts, ka Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Šī norma likumprojektā ietverta tādēļ, ka lietā par robežlīguma projekta atbilstību Satversmei nav institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu. Vienīgais lietas dalībnieks ir Ministru kabinets – pieteikuma iesniedzējs. Satversmes tiesas 2004. gada statistika liecina: no 18 spriedumiem tikai viena lieta izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Pārējās izskatītas rakstveida procesā. Tātad lietas par robežlīguma projekta atbilstību Satversmei izskatīšana rakstveida procesā neapgrūtinās objektīvu un vispusīgu lietas izskatīšanu.
Lai būtu iespējama visu nepieciešamo pierādījumu iegūšana un attiecīgo personu uzklausīšana, likumprojekta 7.pantā noteiks, ka, lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par liecinieka nopratināšanu un pats nopratina liecinieku. Liecinieks tiek brīdināts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu. Šobrīd Satversmes tiesā liecinieku var nopratināt tikai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Savukārt noteikt ekspertīzi vai pieaicināt kādu personu viedokļa sniegšanai var arī tiesnesis vienpersoniski, pieņemot lēmumu un brīdinot ekspertu par kriminālatbildību. Piemēram, Lietuvas Konstitucionālās tiesas likuma 36.pants pieļauj arī pašam Konstitucionālās tiesas tiesnesim aicināt un nopratināt liecinieku, kā arī aicināt to uz tiesas sēdi. Līdz ar to šāda liecinieka aicināšanas kārtība ir pieļaujama un, ja lietu izskata rakstveida procesā, pat nepieciešama.
Likumprojekta 9.panta pirmā daļa paredz, ka sprieduma lietā jāpieņem piecu mēnešu laikā kopš lietas ierosināšanas. Šā panta otrajā daļa noteikts, ka iepriekšminēto termiņu sprieduma pieņemšanai nevar pagarināt vai apturēt.
Likumprojekta 1.pantā ietvertā mērķa pilnīgai sasniegšanai nepieciešams gūt atbildes uz vairākiem tiesību jautājumiem, kas saistīti ar robežlīguma projekta iederību nacionālajā tiesību sistēmā. Pēc šo jautājumu analīzes sprieduma secinājuma daļā atbildes uz šiem jautājumiem Satversmes tiesa, līdzīgi kā Eiropas Kopienu tiesa, izskatot lietu par dalībvalsts iesniegtu lietu par prejudiciālu jautājumu, ietver sprieduma nolēmumu daļā.
Likumprojekts paredz, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas un zaudē spēku likumprojekta 9.pantā minētā sprieduma publicēšanas dienā.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumos Nr.14 “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti””.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no jauna apstiprināta Latvijas Valsts oficiālā simbolika, tai skaitā 1990.gadā atjaunotā Latvijas Valsts himna. Līdz šim normatīvajos aktos nav noteikts himnas atskaņojuma versiju standarts, novedot līdz situācijai, ka himna ne vienmēr tiek atskaņota pietiekami kvalitatīvi. Himna dažkārt dzirdama ar “norautām” beigām, tonalitātēs, kas nepiemērotas masu dziedāšanai, u.tml. Sporta pasākumos himnas atskaņošanai tiek atvēlēts ierobežots laiks (maksimums 55 sekundes), tādēļ īpaša nepieciešamība ir pēc Latvijas Valsts himnas saīsinātas (bez atkārtojumiem) versijas.
Lai novērstu šīs nepilnības, Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Komponistu savienību nodibināja Latvijas Republikas Valsts himnas komisiju, kura ir izstrādājusi himnas aranžējumu standartus dažādiem izpildītāju sastāviem, ieskaitot saīsināto himnas versiju atskaņošanai sporta pasākumos.
Grozījums nosaka, ka himnas atskaņošanai un tiražēšanai izmanto šādus himnas aranžējuma variantus (atskaņotāju sastāvus un tonalitātes): partitūras ar simfonisko orķestri: simfoniskajam orķestrim Si bemol mažorā;korim (jauktajam korim, sieviešu korim, vīru korim) un simfoniskajam orķestrim Si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un simfoniskajam orķestrim Fa mažorā. Partitūras ar pūtēju orķestri: pūtēju orķestrim Si bemol mažorā; korim (jauktajam korim, sieviešu korim, vīru korim) un pūtēju orķestrim Si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un pūtēju orķestrim Fa mažorā. Koris, klavieres, ērģeles: jauktajam korim a cappella Si bemol mažorā; sieviešu korim a cappella Si bemol mažorā; vīru korim a cappella Si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam Fa mažorā; klavierēm Si bemol mažorā; korim (jauktajam korim, sieviešu korim, vīru korim) un klavierēm Si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un klavierēm Fa mažorā; ērģelēm Si bemol mažorā; korim (jauktajam korim, sieviešu korim, vīru korim) un ērģelēm Si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un ērģelēm Fa mažorā.
Himnas īsās versijas atskaņošanai un tiražēšanai izmanto himnas aranžējumu simfoniskajam orķestrim un pūtēju orķestrim Si bemol mažorā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.305 “Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu””.
Noteikumu projekts paredz svītrot dotācijas piešķiršanas termiņu, kurš iepriekš bija noteikts līdz 2003.gada 31.decembrim, tādā veidā dodot iespēju piešķirt vienreizējo dotāciju Liepājas rajona Sakas novadam un Preiļu rajona Riebiņu novadam, kuri izveidoti saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumiem.
Noteikumi paredz, ka pašvaldību apvienošanās gadījumā tiek sagatavots attiecīgs Ministru kabineta noteikumu projekts dotācijas piešķiršanai. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām un pastāvošai praksei noteikumus izdot, pamatojoties uz noteikumiem, nevar, tādēļ sagatavotie grozījumi paredzēs piešķirt vienreizējo dotāciju saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.
Noteikumu projekts paredz precizēt dotācijas apmēru tad, ja pašvaldībai papildus tiek pievienota cita pašvaldība, nosakot, ka dotācijas apmērs skaitāms no pievienoto pašvaldību iepriekšējā saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem, neskaitot saņemtās mērķdotācijas no valsts budžeta.
Vienlaikus sagatavots rīkojums “Par vienreizējas dotācijas piešķiršanu Liepājas rajona Sakas novadam un Preiļu rajona Riebiņu novadam”, kurš nosaka vienreizējas dotācijas piešķiršanu Liepājas rajona Sakas novadam un Preiļu rajona Riebiņu novadam, kā arī piešķirtās dotācijas apmērus. Rīkojums paredz, ka Valsts kase atbilstoši finansēšanas plānam pārskaita: Liepājas rajona Sakas novada pašvaldībai vienreizēju dotāciju 9677,34 latu apmērā no līdzekļiem, kas valsts budžetā 2005.gadam paredzēti Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei; Preiļu rajona Riebiņu novada pašvaldībai vienreizēju dotāciju 23 968,17 latu apmērā no līdzekļiem, kas valsts budžetā 2005.gadam paredzēti Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei.

Pieņemti “Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana”, kuri nosaka reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana. Noteikumi neattiecas uz reklāmām, kas izvietotas uz ēkām.
Reklāmas objekti (reklāmas objekti ir jebkuras formas vai jebkura veida priekšmeti, konstrukcijas vai būves, kas speciāli veidotas reklāmas izvietošanai) un informācijas objekti (norādes, zīmes vai citi tamlīdzīgi līdzekļi, kas nav paredzēti satiksmes organizēšanai un neatbilst satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kuru izvietošanu nosaka attiecīgs valsts standarts) nedrīkst: aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, kā arī pasliktināt to redzamību un uztveršanu; apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus; ierobežot transportlīdzekļu vadītājiem redzamību krustojumos vai izbraukšanas vietās uz ceļa no blakus teritorijām; atrasties uz viena balsta ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekli.
Informācijas objektā kopumā nedrīkst būt vairāk par 30 vārdiem vai atsevišķiem simboliem, vai atsevišķiem attēliem, vai atsevišķām skaitļu kombinācijām.
Noteikumi nosaka, kā notiek reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana ārpus apdzīvotām vietām. Reklāmas objektus izvieto: ne tuvāk par 50 metriem no valsts galveno un 1.šķiras autoceļu klātnes šķautnes un ne tuvāk par 30 metriem no pārējo autoceļu klātnes šķautnes (attālums mērāms no reklāmas objekta malas, kas atrodas vistuvāk autoceļam); autoceļam piegulošajā stāvvietā vai atpūtas vietā – paralēli autoceļa asij gar stāvvietas vai atpūtas vietas malu, bet ne tuvāk par 10 metriem no autoceļa brauktuves malas. Minimālais attālums starp reklāmas objektiem ir vismaz 250 metru.
Informācijas objektus izvieto: pie valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī pie autoceļiem, kur diennakts vidējā satiksmes intensitāte pārsniedz 3000 automašīnas diennaktī, – pie nobrauktuves uz objektu perpendikulāri tā autoceļa asij, no kura nogriežas, ne tuvāk par 10 metriem no autoceļa klātnes šķautnes un ne tuvāk par 2 metriem no nobrauktuves klātnes šķautnes, bet ne tālāk par 20 metriem no nobrauktuves klātnes šķautnes; pie autoceļiem, kur diennakts vidējā satiksmes intensitāte nepārsniedz 3000 automašīnas diennaktī, – pie nobrauktuves uz objektu perpendikulāri tā autoceļa asij, no kura nogriežas, ne tuvāk par 2 metriem no autoceļa klātnes šķautnes un ne tuvāk par 2 metriem no nobrauktuves klātnes šķautnes, bet ne tālāk par 20 metriem no nobrauktuves klātnes šķautnes. Pie vienas nobrauktuves var izvietot ne vairāk kā vienu informācijas objektu.
Noteikts, ka reklāmas objektus vai informācijas objektus nedrīkst izvietot virs autoceļa. Reklāmas objekta vai informācijas objekta minimālais redzamības attālums ir vismaz 15 reizes lielāks par lielāko redzamo reklāmas objekta vai informācijas objekta izmēru.
Noteikumi nosaka reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu apdzīvotās vietās. Reklāmas objektus ielu posmos, kur transportlīdzekļiem atļauts braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz 50 km/h, izvieto: ne tuvāk par 0,5 metriem no brauktuves malas, bet, ja ir nomale, – no nomales malas (attālums mērāms no reklāmas objekta malas, kas atrodas tuvāk brauktuvei); uz ietves, paredzot gājēju kustībai vismaz 75% no ietves platuma, bet ne mazāk kā 1,5 metrus platu brīvu ietvi; aiz ielu sarkanajām līnijām, bet ne tuvāk par 15,0 m no brauktuves malas, ja telpisko reklāmas objektu (apaļi vai trīsplakņu piloni, figurāli objekti) izmēri pārsniedz 1,8 m šķērsgriezumā un 4,5 m augstumā, bet vienpusējo un divpusējo reklāmas objektu izmēri – 1,5 m platumā un 2,5 m augstumā. 
Ielu posmos, kur transportlīdzekļiem atļauts braukt ar ātrumu, kas pārsniedz 50 km/h, reklāmas objektus izvieto ne tuvāk par 30 metriem no brauktuves malas. Reklāmas objektus izvieto ne tuvāk par 30 metriem no tuvākās krustojuma robežas.
Informācijas objektus izvieto pie nobrauktuves uz objektu perpendikulāri tās ielas asij, no kuras nogriežas, ne tuvāk par 5 metriem no ielas brauktuves malas un ne tuvāk par 1 m no nobrauktuves klātnes šķautnes, bet ne tālāk par 10 metriem no nobrauktuves klātnes šķautnes. Pie vienas nobrauktuves atļauts izvietot ne vairāk kā vienu informācijas objektu.
Reklāmas objekta vai informācijas objekta minimālais redzamības attālums ir vismaz 10 reizes lielāks par lielāko redzamo reklāmas objekta vai informācijas objekta izmēru (pielikums). Minimālais attālums starp reklāmas objektiem, kas izvietoti viens aiz otra, ir vismaz 30 metru. Attālumu nosaka starp vienā ielas pusē izvietotu reklāmas objektu savstarpēji tuvākajām malām.
Reklāmas objektus nedrīkst izvietot: ielu sadalošajās joslās, ja šo joslu platums nepārsniedz 10 metrus; tuvāk par 25 metriem no ceļa zīmēm (izņemot pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietu paviljonus); virs brauktuvēm (izņemot satiksmes pārvadu laidumus, uz kuriem nav izvietotas ceļa zīmes).
Atļauju reklāmas objekta vai informācijas objekta izvietošanai izsniedz ceļa īpašnieks vai tā pilnvarota persona, nosakot atļaujas derīguma termiņu. Lai saņemtu atļauju reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanai: gar valsts ceļiem, – ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona iesniedz valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts ceļi” saskaņošanai uzstādīšanas vietas situācijas plānu mērogā no 1:200 līdz 1:500, zemes īpašnieka atļauju un iesniegumu; gar pārējiem ceļiem, – ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona iesniedz ceļa īpašniekam saskaņošanai uzstādīšanas vietas situācijas plānu mērogā no 1:200 līdz 1:500, zemes īpašnieka atļauju, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” saskaņojumu un iesniegumu.
Noteikumi nosaka atbildību par noteikumu neievērošanu. Ja nav saņemti šajos noteikumos minētie saskaņojumi un atļaujas, reklāmas objekts vai informācijas objekts tiek uzskatīts par patvaļīgi uzstādītu, un tā īpašniekam attiecīgais objekts jādemontē. Ja mainās satiksmes organizācija uz ceļa, ceļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt reklāmas objekta vai informācijas objekta demontāžu mēneša laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas reklāmas objekta vai informācijas objekta īpašniekam.
Ja šajos noteikumos minētajos gadījumos reklāmas objekts vai informācijas objekts netiek demontēts, ceļa īpašnieks nosūta reklāmas objekta vai informācijas objekta īpašniekam brīdinājuma vēstuli. Ja mēneša laikā pēc brīdinājuma vēstules nosūtīšanas reklāmas objekts vai informācijas objekts netiek demontēts, ceļa īpašnieks organizē tā demontāžu. Ar demontāžu saistītos izdevumus sedz reklāmas objekta vai informācijas objekta īpašnieks.
Reklāmas objekti vai informācijas objekti, kas izvietoti gar ceļiem līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, sakārtojami atbilstoši šo noteikumu prasībām vai demontējami līdz 2007.gada 1.aprīlim.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs