Draugi mīļie, es esmu patiešām sašutis par šīm lietām! Un pēc tam visādi nacionāļi runā par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, redziet, kādreiz palīdzējusi veidot bēdīgi slaveno Valodas likumu, Izglītības likumu, Integrācijas un visādus citādus šos likumus, kas Latvijas valsti un latviešus ved nebūtībā. Muļķības! Mēs esam vienmēr cīnījušies un cīnīsimies pret šādu nenormālu rīcību, ka latvietis, vēl bēdīgāk, Latvijas parlamentārietis, aizver acis un dodas tumsā, nezinot, ka tūlīt vienu metru tālāk ir milzīga bedre, kurā iekritīs iekšā. Jūs gribat būt... tāpat kā ar šo te Eiropas Konstitūcijas pieņemšanu. Redziet, mēs, latvieši, tie lielie gudrinieki...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns.
Tūlīt beidzu.... Tie lielie gudrinieki, mācīsim Franciju... parādīsim, kā viņiem rīkoties.
Kolēģi, deputāti! Atjēdzieties!
Sēdes vadītāja.
Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, “par” neviens deputāts nav runājis. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova, Viļņa Edvīna Breša, Pētera Ontužāna, Ulda Brieža, Jāņa Porieša un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Šmita, Andreja Nagļa, Pētera Simsona, Daiņa Turlā, Oskara Kastēna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt ir deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP).
Godātie kolēģi! Dažus vārdus par to, kāpēc Latvijas Pirmā partija ir iesniegusi šī likuma grozījumus. Pagājušā gada beigās valstīs bija 12 000 spēļu automātu, 28 ruletes spēles galdi, 110 kāršu un kauliņu spēles galdi, 616 spēļu automātu zāles, 2 bingo spēļu zāles un 15 kazino. Un šodien Rīga ir kļuvusi par Eiropas pilsētu, kur uz vienu iedzīvotāju ir visvairāk spēļu automātu. Un jebkurš remonts ēkas pirmajos stāvos jau tiek uztverts kā kārtējās spēļu zāles atvēršana, kas kā ļauna sērga sāk pārpludināt mūsu Latviju. Un paskatieties, kas notiek! Izbrauciet kaut vai pa Marijas un Čaka ielu līdz Artilērijas ielai, un jūs saskaitīsiet 19 spēļu zāles. Uz vienas ielas! Un aizvien biežāk vērojam situācijas, kad spēļu zāles un kazino tiek atvērti netālu no skolām un bērnudārziem. Kā piemēru varu minēt Aspazijas bulvārī esošo Rīgas Centra amatniecības pamatskolu, kur mācās vairāk nekā 300 bērnu vecumā no 6 līdz 15 gadiem. Turpat blakus esošajā mājā atrodas kazino “Labirints”, dažus metrus tālāk – kazino “777” un tālāk laimētava “Fēnikss”. Kā atzina kāda skolas darbiniece, bērni iegriežas šajos kazino, un aptauja rāda, ka gandrīz 40% no skolniekiem apmeklē spēļu zāles un kazino.
Latvijas Pirmās partijas prioritāte ir sabiedrība, kas brīva no narkotiku, alkohola un azartspēļu atkarības. Un ikvienam bērnam, ikdienu mērojot ceļu uz skolu vai bērnudārzu, nevajadzētu iet vai braukt garām desmitiem azartspēļu ellēm, kur savu nākotni pazaudē daudzu ģimeņu tēvi un mātes.
Latvijas Pirmās partijas deputāti piedāvā likumā iestrādāt normu, kas aizliedz organizēt un rīkot izlozes un azartspēles visu veidu ēkās vai būvēs, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no izglītības iestādēm, baznīcām un kulta celtnēm. Pērn izložu un azartspēļu organizētāju apgrozījums sasniedza 73 miljonus, gada laikā palielinājās par gandrīz 40 procentiem. Un bieži vien kā argumentu min to, ka mēs iegūstam miljonus nodokļos.
Bet cik maksā viena izpostīta ģimene? Cik maksā viena cilvēka dzīvība? Cik maksā viena cilvēka veselība? Un, ja mums svaru kausos jānoliek vienā kausā – miljoni un otrā svaru kausā – viena cilvēka dzīvība, ģimenes miers –, tad es nedomāju, ka mūsu sirdsapziņa ļautu izvēlēties šo pirmo kausu.
Un likums “Par izlozēm un azartspēlēm” paredz, ka, pašvaldībai pieņemot lēmumu par azartspēļu aizliegumu kādā noteiktā teritorijā, kazino, spēļu zāles vai bingo zāles īpašniekiem ir trīs gadi laika, lai pārtrauktu savu uzņēmējdarbību un pārceltu biznesu uz citu vietu. Mēs uzskatām, ka šī norma ir pārāk liberāla. Latvijas Pirmās partijas deputāti iesniedz likuma grozījumus, kas atļauj pašvaldībām šo aizliegumu konkrētajā teritorijā realizēt gada laikā.
Saprotot, ka situāciju nevarēs izmainīt vienā dienā, Latvijas Pirmās partijas deputāti strādās pie izmaiņām likumdošanā ar mērķi ierobežot un kontrolēt šo biznesu, jo arī Rīgas iedzīvotāji – 76 procenti – ir par to, lai ierobežotu šo biznesu.
Un Latvijas Pirmās partijas frakcija aicina katru deputātu, kam patiešām rūp cilvēku nenonākšana azartspēļu verdzībā, balsot un atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 26.maija Saeimas sēdē un virzīt likumprojektu “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā pirmajā lasījumā Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Rugātes, Brieža, Estas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Ir deputātiem iebildumi? Ir? Nav. Deputātiem iebildumu nav.
Tātad Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu pusstundu. Tiekamies zālē pulksten 10.06.
Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki, lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Labdien! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam šā gada 19.maijā”. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Kiršteinam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, atturas – 1. Atvaļinājums deputātam piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Viļa Krištopana lūgumu “Piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 19.maijā”. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vilim Krištopanam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Jāņa Šmita lūgumu “Piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.maijā”. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Šmitam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Kārļa Valdemiera iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi tieslietu ministres priekšlikumu “Par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju iecelt Kārli Valdemieru”. Juridiskā komisija atbalsta minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Dainas Alksnes iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi tieslietu ministres ierosinājumu – iecelt par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi Dainu Alksni. Juridiskā komisija atbalsta minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
25.maijā komisija izskatīja abus šos kandidātus, un abi kandidāti atbilst likuma prasībām. Lūdzu izvēlēties un balsot par vienu no viņiem. Ar zīmēm.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli tātad šīs vēlēšanas notiek ar vēlēšanu zīmēm. Tieši tādēļ es lūdzu balsošanas ... balsu skaitītāju vārdā runāt Jevgeniju Stalidzāni.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Tātad mums šodien būs balsojums ar vēlēšanu zīmēm par lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.
Gribu jūs brīdināt, ka ir izvirzīti tātad divi kandidāti, un jūsu pienākums ir par vienu no kandidātiem atzīmēt atzīmi “par”. Ja “par” atzīmēto kandidātu skaits būs lielāks par vienu, tad vēlēšanu zīme tiek uzskatīta par nederīgu. Par nederīgu tiek uzskatīta arī tāda vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu vienlaikus atzīmēts “par” un “pret” vai par kādu kandidātu nav atzīmēta atbilde ne “par”, ne pret” vai ir izdarītas papildu atzīmes.
Lūdzu, esiet organizēti un nāciet uz Zaļo zāli caur šīm durvīm!
Balsu skaitīšanas komisiju lūdzu pie darba!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs uzsākam vēlēšanu procedūru, es gribētu mūsu visu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt mūsu kolēģi deputātu Imantu Kalniņu. (Aplausi.)
Daudz laimes mēs vēlam arī mūsu kolēģim deputātam Dzintaram Zaķim. (Aplausi.)
Vārds īsam paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Aicinu visu Baltijas asamblejas Latvijas delegāciju uz sēdi Sarkanajā zālē vēlēšanu laikā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vārds balsu skaitītājiem, un viņus pārstāv Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).

Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitīšanas protokols nr.36 par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu.
Tātad kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes. Sabojātu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 18 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 92 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 83 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 9 vēlēšanu zīmes.
Pret abiem kandidātiem balsots 3 vēlēšanu zīmēs. Par Dzintru Geku nobalsojuši ir 63 deputāti. Par Aleksandru Šuņinu – 17 deputāti.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ir ievēlēta Dzintra Geka ar 63 balsīm.
Seko komisijas paraksts. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Paldies! Tātad lēmums ir pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mums bija vēlēšanas ar balsošanas zīmēm, mēs esam arī izsmēluši savu pārtraukumu. Vai deputāti uzskata, ka būtu nepieciešams vēl kāds papildu pārtraukums vai nē?
Ja nē, tad mēs turpināsim savu darbu.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Vinetas Muižnieces iekļaušanu Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 26.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 8, neviens neatturas. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Lagzdiņa, Porieša, Dalbiņa, Rugātes, Vasaraudzes iesniegumu ar lūgumu noteikt, ka likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīt kā trešās sadaļas 1.jautājumu pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, tātad darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Saeimas Ārlietu komisija ar sešām balsīm “par”, divām “pret” un diviem deputātiem nebalsojot nosūta šo Konvenciju izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Darba grupa, vairākus mēnešus strādājot, ir analizējusi dažādu valstu pieredzi, un izvērtējot, es ceru, arī tagad debatēs, un, iesniedzot priekšlikumus, zināmā mērā tiks ņemti vērā to Eiropas mazo valstu pieredze, kurās ir ļoti stingri noteikumi attiecībā uz imigrantiem, kuras aizsargā savu nacionālo kultūru un identitāti.
Divi galvenie jautājumi, kuri debašu laikā tika apspriesti, bija par Konvencijas attiecināšanu uz tām etniskajām grupām, kurām nav savas valsts, vai arī uz tām, kuras ilgstoši ir dzīvojušas Latvijas teritorijā – vairākās paaudzēs. Ekeusa kungs, piemēram, uzskata, ka viena paaudze ir 33 gadi. Mēs zinām, ka Latvijas valsts ir dibināta 1918.gadā. Bet gan Pavalstniecības likumā, gan līgumā ar Krieviju par pilsoņiem tika atzīti tie, kuri dzīvoja līdz 1914.gada 1.augustam (ir tāds termins), tāpēc šeit precīzi netiek šis datums definēts, bet jebkurā gadījumā šeit valdības iesniegtajā likumprojektā ir rakstīts “vairākās paaudzēs”.
Vācijā šīs “vairākās paaudzes” skaita apmēram 1000 gadu ilgā periodā un attiecina šo Konvenciju tikai uz sorbiem, frīziem vai dāņiem. Viņi neattiecina šo Konvenciju uz vēlāko laiku imigrantiem, ne tikai pēc Otrā pasaules kara, bet arī 20.gadsimta. Savā laikā daudz baltgvardu imigrēja uz Vāciju, miljoniem turku, vairāk – pāris miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kas tur tagad dzīvo, un citiem.
Nākamais jautājums bija par to, vai konvencijas tiek ratificētas bez atrunām, vai tām tiek pievienotas deklarācijas, vai dažos gadījumos, kā dažas valstis ir izdarījušas, deklarācijas netiek pievienotas, bet valdība attiecīgi ar savu vēstuli izskaidro, kādā veidā šī Konvencija tiek pielietota.
Man ļoti simpātiska šķita Luksemburgas pieredze, kurā dzīvo 40% nepilsoņu, likumīgi iebraukuši, kura ratificē Konvenciju bez atrunām un paziņo, ka attiecībā uz šo Konvenciju Luksemburgā nav nekādu minoritāšu.
Lihtenšteina, kurā dzīvo 34% ārzemnieku un nepilsoņu, arī paziņo, ka šīs Konvencijas izpratnē Lihtenšteinā nav nevienas personas, kura būtu pieskaitāma pie minoritātēm. To pašu paziņo Malta. Ļoti interesanta ir Kipras pieredze. Kipra paziņo, ka Kiprā ir tikai divas kopienas – grieķu un turku, un dod trīs mēnešus, kas ir ļoti interesanti manā izpratnē, manorītiem, latīņiem un armēņiem – izšķirties, pie kuras kopienas viņi grib piederēt. Pie turku kopienas vai pie grieķu kopienas.
Nevar šeit runāt, kā daži apgalvo, par kaut kādu lielu Eiropas Savienības valstu spiedienu, jo divas lielākās Eiropas Savienības valstis kā, piemēram, Francija ir paziņojusi, ka Francijā minoritāšu vispār nav, tāpēc tā arī neparaksta Konvenciju un neratificē. Otrs piemērs ir Vācija, kura lieto šo tūkstošgadu dzīvošanas principu pret tām tautībām jeb etniskajām grupām, kurām praktiski nav savas valsts, izņemot Dāniju, jo Dānija ir īpašs gadījums. Dānijā tiek regulāri apkopota statistiska par imigrantiem, un Dānija izceļas ar īpaši šauru Konvencijas pielietojumu, attiecinot to tikai uz vāciešu nacionālo minoritāti Dienvidjitlandē, tas ir apmēram 0,4% no valsts iedzīvotājiem. Dānija ir arī valsts, kas ļoti sīki skaidro savā vēstulē Eiropas Padomei, kādā veidā viņa šo Konvenciju pielieto, un uzsver, ka Konvencijas 10., 11., 14.pants nosaka, ka darīšanas ar apvidiem, kurus tradicionāli ievērojamā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas, nozīmē to, ka Konvencijas nosacījumi satur teritoriālos ierobežojumus.
Es domāju, ka valdības iesniegtais projekts tādā gadījumā ir ļoti labs, jo tas nenorāda ne šinī gadījumā, kādas ir šīs tautības, ne arī teritorijas, jo šajā skaidrojošajā vēstulē var precīzi arī paskaidrot, ka ir jādzīvo etniskajai minoritātei vienkopus savā teritorijā.
Nu... jūs ziniet, ka ir dažādi pētījumi arī Latvijā, un man personīgi arī ļoti patika raksts, kuru bija uzrakstījis Mežs par to, ka Latvijā šis teritoriālais princips ir vairākos gadījumos, tas ir, Lībiešu krasts, daži ciemi Abrenes apriņķī, daži vecticībnieku ciemi un, ja nemaldos, vairāki poļu ciemi, kuros kādreiz bija samērā etnisks, teiksim, viendabīgs poļu iedzīvotāju skaits.
Bet es domāju, ka tā kā situācija mainās, un iespējams, ka arī daudzos šajos te teritoriālajos apgabalos vairs nav pietiekamā skaitā šīs etniskās minoritātes, tad pareizi ir nesaistīt rokas ar konkrētiem skaitļiem, tautībām, gadiem vai konkrētu, teiksim, teritoriju.
Pats galvenais, ko es gribētu, lai deputāti – gan koalīcijas partneri, gan opozīcijas pārstāvji – izvērtē, vai šī Konvencija neapdraud mūsu nacionālo identitāti. Tātad tas ir Valodas likums, acīmredzot, Izglītības likums.
Esmu spiests apbēdināt tos, kuriem varbūt likās, ka, pieņemot šo Konvenciju, varēs mainīt esošo Izglītības likumu un ka proporcija 40 : 60 ir nepareiza, Konvencijā ir precīzi pateikts attiecībā uz izglītību: ja nepieciešams veikt pasākumus, lai veicinātu kultūras, vēstures un valodas apguvi.
Tur nav nekas teikts, ka fizika vai matemātika, kā to dara Latvijā vēl skolās, būtu jāmāca nevis valsts, bet citās valodās, tur nekas nav teikts, ka nevarētu, piemēram, dibināt privātās skolas, tieši otrādi – Konvencija paredz privāto skolu dibināšanu, un Konvencijā ir precīzi pateikts, ka šīs Konvencijas pieņemšana nerada valstī nekādas finansiālas saistības. Tā ir valdības un Saeimas brīva griba, kādā veidā pieņemt mūsu budžetu un cik daudz finanšu līdzekļu attiecināt vēstures vai ģeogrāfijas mācīšanai.
Pēdējais, ko es varbūt gribētu pateikt, runājot par valodu. Skatoties dažādu valstu pieredzi, es domāju, ka mums vistuvākā ir Šveices atruna, kur ir precīzi pateikts, ka konvencija ir spēkā par tik, par cik tā nav pretrunā ar federālo un kantonos esošo valodas lietošanas... esošajiem valodas lietošanas noteikumiem.
Tātad, ja Konvencija nebūs pretrunā ar Valsts valodas likumu un Latvijas Satversmi, ja tā precīzi norādīs, ka jāpalīdz mazākumtautībām apgūt savu valodu un vēsturi, es domāju, ka tā nekādā mērā neapdraudēs mūsu nacionālo identitāti un nekādā mērā neradīs kaut kādas problēmas. Es domāju, ka, protams, tas ir atkarīgs no parlamenta un valdības labās gribas, kā viņi interpretēs šo lietu. Bet katrā gadījumā temats dažādām diskusijām un debatēm ir pietiekams.
Un, kā es jau teicu, komisija aicināja likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Paldies par uzmanību!
Es atvainojos, jā, kā steidzamu! Tātad kā steidzamu.
Sēdes vadītāja.
“Pret” steidzamību ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mēs nupat apsveicām mūsu godājamo Imantu Kalniņu viņa goda dienā. Bet viņš, tā miermīlīgi noskaņots būdams, ir pilnvarojis mani pateikt viņa svētāko pārliecību par to, ko mēs te patlaban darām. Centīšos konceptuāli to pateikt. Tāda līšana kā šodien Saeimā ilgu laiku nav redzēta.
Tātad – kāpēc šāda steiga? Viena no atbildēm ir: “Tāpēc, ka koalīcija ir pamatīgi izgāzusies – gan Latvijā, gan ārpus Latvijas –, ar piepūstiem vaigiem stumjot uz priekšu neveiksmīgo robežlīgumu.” Un šķiet, ka stums vēl ilgi. Un tagad ņemsies tur ar Satversmes tiesas “stumdīšanu”, raustīšanu, pārkāpjot visu to, kas ir starptautiski pieņemts. Kas jūs spiež? Nāciet, lūdzu, atbildiet: “Kas jūs spiež? Kam jūs kalpojat?”

Man pārtraukumā bija runa ar dažiem kolēģiem no “Jaunā laika”. Diemžēl nācās konstatēt, ka viņiem galīgi nekādas sajēgas nav par to, kas šeit notiek. Bet viņi skatīsies... (Starpsaucieni.) Viņi skatīsies uz īkšķi, bet nu kulturālāk ir zaļo kartiņu pacelt augšā. Tas ir kulturālāk, tā ka tas arī notiks. Tad jūs, draugi mīļie, latviešu tautas mīlētāji, cienītāji un godātāji! (Starpsauciens: “Neviens jūs nemīl!”) Uz kurieni jūs skrienat? Ko jūs gribat panākt ar šādu skriešanu? Es jums teicu: “Izlasiet Latvijas Republikas Satversmi! Kas ir galvenais lēmējs Latvijas valstī?” Tā ir Saeima. Un, ja Saeima ir galvenais lēmējs, tad jūs gribat tikko no valdības saņemtu dokumentu mežonīgā steigā “stumt uz priekšu”. Kur tad ir tā Saeimas loma? Patlaban mēs taisāmies pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Atļausiet minēt trīs reizes, cik jūs noteiksiet ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu. Vienu minūti, divas vai trīs? Diez vai daudz vairāk! (Starpsauciens: “Ilgi nebūs!”) Tā ir jūsu nostādne pret to, kā jāizturas pret nopietniem dokumentiem, starptautiskiem dokumentiem, par ko te strīdas visu laiku. Tātad jāsāk ir ar to.
Tātad runa vairs nav par Kaganoviču vai viņam līdzīgiem. Runa ir par attieksmi pret mūsu darbu. Kas tad tā ir par attieksmi? Kur tad ir tā iespēja strādāt ar priekšlikumiem, diskutēt, kas tā tāda minoritāte? Šis izplūdušais jēdziens ir amizants, bet par to mēs parunāsim tad, kad būs debates, esmu pieteicies debatēs jums par prieku. Lūk! Bet patlaban ir runa par procedūru, par attieksmi, kādu pauž Saeima, kā pilnīgi patstāvīga lēmējinstitūcija. Pilnīgi! Atnāk, kāds parausta, diemžēl ārpus Latvijas parausta, kādam vajag augstu ķebli kaut kur dabūt. Viņš atļaujas spiest uz valdību. Šī mīklainā persona. Kam ir tiesības spiest uz valdību? Interesanti. Izņemot Saeimu ir vēl kādam tiesības? Padomājiet, lūdzu! Par ko jūs, koalīcija, esat pārvērtušies? Par raustāmo ampelmani, kuru rausta aiz diedziņa! Un tad man vārgā balstiņā saka: “Ziniet, te ārzemes mums visu laiku saka...!” Piedošanu, lūdzu. Bet mēs kaut ko pateiksim ārzemēm? Un kurš no jums to darīs? Tas ir mans jautājums.
Protams, ka šī te elles mašīna tagad darbosies. Bet es uzskatīju par savu pienākumu pateikt nu tā īsos vārdos, kāda ir mana attieksme pret šādu darbu, ja to var vispār par darbu Saeimā nosaukt.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “pret”. “Par” steidzamību neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 10, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Cienījamie kolēģi, atklājam debates par pirmo lasījumu!
Pirmais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mani nedaudz pārsteidza Ārlietu komisijas optimisms par sagatavoto likumprojektu. Un kāpēc?
Vispirms jau runājot par tā saucamo izvēles formu. Komisija ir izvēlējusies likumprojektā visas atrunas un deklarācijas iekļaut kā likumprojekta tekstu. Man šķiet, ka tomēr piemērotāka atruna būtu pievienotā forma un pievienotā deklarācija. Bet nerunāsim par formu.
Runāsim par būtību, ko ir ierakstījusi Ārlietu komisija, akceptējusi, un ko ir ierakstījusi valdība 3. un 4.pantā, kur runa ir par atrunām. Ka nepiemēros konkrētos konvencijas pantus, gan tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā Latvijas Satversmei un likumiem. Man šķiet, ka tās ir tā saucamās “mīkstās” atrunas, kuras varas maiņas gadījumā, teiksim, ja šīs Saeimas sastāvs mainās, ka šīs atrunas ir iespējams piemērot pret latviešu tautas interesēm. Un ir iespējams grozīt gan Izglītības likumu, gan arī Valodas likumu. Man šķiet, ka te daudz piemērotākas būtu stingras atrunas, ka mēs nepiemērojam, neatkarīgi no tā, vai tas ir pretrunā, vai nav pretrunā. Un es arī esmu sagatavojis priekšlikumus, zinot, ka valdošā koalīcija ir vienojusies par īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, šķiet, par 10 minūtēm. Mani priekšlikumi ir sagatavoti, un es tos iesniegšu Ārlietu komisijai. Un es aicinu jūs, kolēģi, kas strādājat Ārlietu komisijā, tomēr izvērtēt manus priekšlikumus nevis pēc formas, bet pēc būtības.
Pēc formas kā pievienotais dokuments tas nederēs, bet pēc būtības tajā ir vairāki priekšlikumi, kuru pieņemšanas rezultātā būtu lielākas garantijas, ka mēs nelegalizējam okupācijas sekas un neradām šos apstākļus. Pašreizējā redakcija rada šādus apstākļus.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Nu ko, cienītie kolēģi! Attīstīsim savu domu tagad tālāk! Uzstādīsim sev jautājumu – kāpēc Latvija ir tāda neveiksminiece ārpolitikā daudzus gadus? Tāpēc, ka šī cienījamā līšana ir ārkārtīgi raksturīga visiem tiem, kas paskatās uz ārzemnieku vienu vai divas reizes. Šī pretīgā klanīšanās, nu Austrumu pusei tā mazāk jau tagad. Tur tādas lietišķas darbības ir, bet Rietumu pusei. Šī te jūsmošana par Rietumiem. Paskatīsimies, cik viņi par mums jūsmos.
Varbūt atgādināšu šo un to no vēstures. Mūsu šeit pat nesenajā Saeimā 1994.gadā tādi paši kā jūs te sēdēja, aptuveni tādi paši pēc ģīmja līdzīgi bija, un nobalsoja par to, ka Latvijā drīkst palikt uz līguma pamata, drīkst palikt desmitiem tūkstošu ne tikai militārpensionāru, bet VDK darbinieki un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Ar visām ģimenēm! Tagad jūs brīnāties, kāpēc tāds naids, kāpēc tādi izlēcieni? Tāpēc, ka tas tika pieļauts! Cilvēks šeit jūtas ērti. Viņš noslauka savu ģīmi Valsts karogā, un neviens viņam neko īpašu nevar izdarīt. Viņš turpina sēdēt Saeimā.
Nu, aizmirsās! Dažus kolēģus arī šeit, Saeimā, nosauca par fašistiem. Nu tagad ticis līdz tiesai. Bet tikai tagad, tāpēc ka mūsu kolēģi noreaģēja uz kaut kādu šādu te tā saucamo domu.
Jā, un šie militāristi un visi pārējie turpina to, ko viņi ir iesākuši. Un faktiski tā ir okupācijas turpināšanās, nekas cits vairāk tas nav. Tāpēc ka daudzi no viņiem ir devuši tādus zvērestus, kurus viņi nekad nepārkāps.
Vēl atgādināšu 1998.gadu, kad apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savu priekšvēlēšanu naudu ieguldīja tajā kampaņā, kas bija domāta pilsoņu pārliecināšanai, – neatbalstīt “mīksto” Pilsonības likumu, pareizāk sakot, šā likuma mīkstināšanu. Kas notika? Diemžēl augstas amatpersonas atļāvās tanī dienā rupji pārkāpt visus likumus un kabīnē, blakus kabīnei skraidīja vēlēšanu dienā un aģitēja balsot par “mīksto” variantu. Kādam bija sasolījuši, no kāda kaut ko vajadzēja. Un tie nemaz tik slikti šodien nedzīvo. Acīmredzot tie daži, kas cer uz šīsdienas labiem rezultātiem, skries uz attiecīgām vietām un ziņos: “Izpildījām. Grūti mums nācās, bija visādi dullie, bet mums tādi ir. Mēs jau ar laiku no viņiem tiksim vaļā. Bet mēs ar lielām mokām, bet izpildījām.”
Tā, lūk, tautas nobalsošana “panāca” (pēdiņās) to, ko jūs tagad daži gribat pārtraukt – mežonīgo naturalizāciju.
Tālāk. Kā tad bija ar Valodas likuma mīkstināšanu? Arī bija niknais variants – uz priekšu, aizstāvēsim dzimto valodu! Mani kolēģi, daži, šeit sēdošie, arī sākumā bija par nikno variantu. Pietika Latvijas Valsts prezidentei atmest atpakaļ nikno variantu, variants kļuva mīksts. Valodas likums praktiski Latvijā šodien nedarbojas. Un tie daži entuziasti, un diemžēl tie nav tie augstākie pārstāvji, kas mēģina savā ikdienā cīnīties par latviešu valodas tiesībām, diemžēl nekādu lielo sabiedrības atbalstu nesaņem. Izņemot tad, kad parādās vajadzīgais brīdis.
Paldies Dievam, ka tad, kad mēs “tēvzemieši” sapratām, ka valodai draud jau briesmas, paskatieties stenogrammās, mēs ielikām 4.pantā teikumu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. To mēs izdarījām! Tikai nezin kāpēc citi grib to aizmirst. Saeima tanī brīdī bija miermīlīga, viņiem nekas tur nebija īpaši vajadzīgs, un nobalsoja, tiešām nobalsoja par grozījumu Satversmē. Kura tur līdz tam nebija! Lūdzu to atcerēties! Tā ir viena no lietām, kas mums tiešām ir izdevusies, un to mēs panācām par spīti visam, tāpat kā mēs panācām to, ka Satversmē ir aizliegums nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās.

Tā bija mūsu prasība tad, kad “Latvijas ceļš” uzstādīja savas prasības par Satversmes grozījumiem.
Jā, to mēs panācām! Un, ja tas nebūtu, kāda izskatītos šodien Rīgas dome, ja visi iedzīvotāji, nepilsoņi būtu piedalījušies Rīgas domes vēlēšanās? Kā tad jūs locītos, ko? To jūs arī esat aizmirsuši! To jūs arī esat aizmirsuši.
Tālāk. Turpināsies acīmredzot, par Izglītības likumu runājot. Vai tad tas ir tāds, kādu mēs bijām iecerējuši? Nav! Nu labi! Jūs esat devuši iespēju šiem kolēģiem to izmantot tā, kā viņiem tas ir izdevīgi, un viņi to arī darīs. Ko, jūs šaubāties varbūt? Jūs varbūt šaubāties, ka dažas dienas pēc šīs Konvencijas pieņemšanas nenāks priekšlikumi no turienes? Runājot par citiem likumiem? Kaudzēm nāks! Kaudzēm nāks... (Starpsauciens: “Nāks? Nāks!”) jā, nu viņi mums darbu sagādās... protams. Man jau darbs patīk.
Bet tad būs atkal lielā tēlošana, kurš ir lielāks latviešu tautas mīlētājs. Tas te bieži ir redzams. Tad, kad visi dabūja kārtīgi pa cepuri Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tad, kad gandrīz puse no Eiropas Parlamenta deputātiem ir no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tad jūs visi sapratāt, cik svarīgs ir nacionālisms šodien, ka bez tā būs grūti, un tāpēc te ir kolēģi, viena liela partija, varena partija, kur viens pasaka, ka Abrene nav vajadzīga un ka vispār latvieši ir iekarojuši Abreni... Izlasiet šodienas “Neatkarīgo Rīta Avīzi”. Tur viens ģēnijs to ir uzrakstījis no Tautas partijas. Abreni latvieši ir iekarojuši nežēlīgi, šitie varenie karotāji.... un tāpēc mums vispār nav nekādu tiesību uz Abrenei. Melns uz balta tur ir uzrakstīts.
Tā kā lūdzu... Tā kā... Bet tanī pašā laikā cits atkal pasaka: ziniet, ko, mēs esam tie īstie un vienīgie!
Lūk, nacionālisms tagad ir kļuvis par tādu īpatnēju izmantošanas produktu. Kā pret to vērsties? Nu, kā nu kurš pratīs. Un tāpēc šad un tad vajag atcerēties, kas te ir noticis tad, kad ir bijuši būtiski balsojumi. Atcerēties, kā viens vai otrs ir uzvedies, vadoties pēc principa – “Vajag! Mūs pasauca uz pārrunām... mums to lika izdarīt. Citādi, redziet, tur, tā... tanī valdībā var kaut kas iet šķībi.” Nav šīs gribas, nav šīs pārliecības. Acīmredzami neviens nav ieguvis izšķirošu pārsvaru nevienās vēlēšanās, un tagad turpināsies mīcīšanās un tieksme, nākamajās vēlēšanās kādam atkal varbūt kaut kas sanāks.
Neizslēdzam iespēju, ka būs jauni varoņi. Tādi parasti atrodas īsi pirms vēlēšanām, bet nu esošie arī kaut kā gribēs sevi saglabāt, savu pašcieņu.
Redziet, es tomēr arī gribētu atgādināt tiem saviem kolēģiem, kas šeit sēž no 1990.gada. Kā jūs zināt, tādu vairs nav daudz – aptuveni desmit, nu, tur mēs varam skaitīt plus vai mīnus. Bet nu tie acīmredzot ir ar kaut kādu savu īpašu pieeju visam tam, kas šeit notiek, un labi atceras, es ceru. Un, ja neatceras, patlaban izdod stenogrammu apkopojumu, un tur skaidri var izlasīt, ko kurš tad ir teicis. Arī par 1992.gada darbu šeit, Latvijas Republikas Augstākajā padomē (toreiz vēl bija Augstākā padome).
Un tāpēc jau ir šie te vēsturiskie izteicieni, ka ir tādi pustrakie, kas ir tie, kas dzen uz priekšu ideju, un pēc tam parādās pragmatiķi, kuri ar smīnu izmanto šo ideju savās interesēs.
Nu, jāsaka, man ļoti patīk Eduards Veidenbaums. Un šoreiz es mēģināšu atcerēties vienu pantiņu no viņa dzejoļiem. Un tas pirmais bija: “Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo...” Bet es runāšu par to pēdējo pantiņu:
“Un ārprātīgie ir ceturtā suga.
Diemžēl ka viņu tik visai nedaudz.
Pie sirds kam ķeras šī bēdu luga,
Kas muļķus pie gaismas, pie brīvības sauc.”
Diemžēl ļoti būtisks dzejolis. Tur ir arī runa par prātīgiem cilvēkiem, kas “ar stīvu apkakli un baltām manšetēm pasaules drūzmā kā valdnieki brauc...” un tā tālāk.
Nu padomājiet, kolēģi! Jums balsu pietiks. Bet varbūt katrā frakcijā no koalīcijas atradīsies daži cilvēki, kas vismaz parādīs kaut kādu savu attieksmi un neatbalstīs šādu pieeju dokumenta izskatīšanai. Tas, ka tas desmit gadus kaut kur gulēja, tā nav mūsu vaina. Bija mums tāda valdība, kas arī ne ar ko nerēķinājās, bet vienkārši parakstīja Konvenciju. Izdarīja – un cauri! Un smaida. (Starpsaucieni.) Un smaida! Piedošanu, Konvenciju parakstīja valdība, ko vadīja Valdis Birkavs (es tā atgādināšu tiem, kas to nezina). Nu palasiet tomēr drusciņ grāmatas arī! Nevajag demonstrēt savu nezināšanu šeit – tas nav tas labākais rādītājs.
Tā ka doma, ka mēs ar šīs Konvencijas apstiprināšanu pieliksim kaut kam punktu, ir smieklīga. Mēs vienkārši... Būs apmēram tas pats, kas bija ar Valsts valodas likumu. Mēs varēsim kādiem tur kungiem vai dāmām pateikt: “Bet mēs taču izdarījām!” Bet dzīvē viss turpināsies. Dzīvē viss turpināsies! Kāds slaucīs karogā ģīmi, kāds ņirgāsies par latviešiem un nesaņems par to nekādu sodu. Jā, sodu varbūt saņems kāds latvietis, kas stingrāk paudīs savu nacionālo pārliecību. Tādam Latvijā ir lielākas iespējas saņemt sodu nekā tādam, kas nogāna latviešus. Diemžēl vēsturiska patiesība attiecas uz šodienu.
Tā ka es aicinu: tad, kad runāsim par priekšlikumu iesniegšanu, nu nedariet sev kaunu un neatbalstiet priekšlikumu sagatavošanas un iesniegšanas laiku dažas minūtes. Tā nestrādā pie nopietniem dokumentiem!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, nacionālisms nekad nav devis labus rezultātus, nacionālās identitātes stiprināšana – jā. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Dzirdēji, Ozoliņ!” Un deputāts L.Ozoliņs: “Es par viņu neatbildu!”)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mēģināšu savaldīt emocijas, kuras, protams, manī vārās tāpat kā pirmajā uzstāšanās reizē, un savādāk tas nevar būt, jo notikumi šodien Saeimā ir ārkārtīgi svarīgi, un tas, kas šeit notiek, dabīgi, ka mani apkauno, pazemo, un reizē ar mani ārkārtīgi daudzus cilvēkus visā Latvijā, latviešus, tos, kuri arī mūs klausās un dzird. Un lai tad viņi novērtē beidzot, kas ir kas Latvijā. Un kas aizstāv latviešu intereses, un kas tikai izliekas aizstāvam latviešu intereses. Tas ir tas svarīgākais! Un šī maldināšana arī novedusi pie tā – pie šāda Saeimas sastāva, kas grib par katru cenu dzīt šos dažādos līgumus, likumus, neapturēt tādus likumus, nepasludināt moratoriju, lai izstrādātu stingrākus, piemēram, Pilsonības likumu. Sen nobriedusi situācija – pārtraukt pilsonības izdāļāšanu pa labi un pa kreisi! Simts tūkstoši jau nepilsoņu... jaunpilsoņu. Un tagad jūs viņus ar savu definīciju ieliekat minoritātes statusā. Vai tā nav nenormālība? Kā to savādāk nosaukt? Simts tūkstoši nepilsoņu, un te jūs rakstāt arī uzreiz tanī pašā laikā, kas paaudzēm dzīvojuši Latvijā tur tā un tā, un tā, un tā. Es atvainojos, bet jaunpilsonis ir arī tas, kurš piecus gadus nodzīvojis Latvijā vai desmit, un nekādās paaudzēs viņš nav dzīvojis. Bet pēc šīs definīcijas viņš ir pilsonis. Viņš ir minoritāte!
Draugi, mīļie, jūs esat uztaisījuši vienu totālu, kolosālu putru! Vienu totālu, kolosālu putru! (Starpsauciens: “Pareizi!”) Paši to neapzinoties un mēģinot nu tēlot, nu redziet, mēs tomēr kaut kur, kaut kā, kaut ko te atrakstāmies, ierakstām pāris iebildes.
Konvencijas mērķis – kāpēc tā tika radīta – ir aizstāvēt mazās tautas. Un, lūk, šīs Konvencijas pamatu pamats. Un mazā tauta šajā zemē, šajā valstī ir latviešu tauta, kuras intereses ir jāaizstāv. Un tikai tad var domāt par tiem, kuri šeit sabraukuši, kuriem ir savas dzimtenes, kuriem ir brāļi un māsas tur, tepat, tuvu aiz robežas. Bet nē! Redziet, viņu intereses mēs aizstāvēsim! Viņus mēs iekļausim tagad visādā viltus veidā – minoritātes statusā. Bet es atvainojos, ko jūs šādā veidā darīsiet? Kā jūs selekcionēsiet pilsoņus pēc tā – “paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā?” Jums tomēr būs jānosaka, kurš tad būs tradicionāli ilgi te dzīvojis Latvijā un kurš – nebūs. Tātad šī selekcija, kaut kāda atlase jums būs jāizdara, jo šāds teikums ir pēc pilsoņiem. Pilsoņi un šāda piebilde. Tad, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, kā jūs to darīsiet. Lai gan pilsoņus dalīt aizliedz, liekas, arī Satversme. Visi pilsoņi ir vienlīdzīgi. Bet ko jūs te esat ierakstījuši?
Kiršteina kungs saka – lielākais no Latvijas nacionāļiem, kā izrādās, un Berklava kungs apgrieztos laikam, es atvainojos par šo salīdzināšanu, kapā, kuru pielīdzina Kiršteina kungam, kurš it kā veic šo misiju, ko veica šis dižais cilvēks – Berklava kungs. Viņš nepiekristu šīm muļķībām! Viņš jau 5.Saeimā, mēs sēdējām blakus ar Berklava kungu, viņš uzstājās pret to visādos iespējamos veidos! Un Kiršteina kungs šodien saka apmēram tā: “Latvijā nav tādu vietu, kur minoritātes ir noteicošā pārsvarā.” Es atvainojos, septiņās pilsētās latvieši ir mazākumā. (Dep. Dz.Ābiķis no zāles: “Meli!”) Pēc tam, kad pēc jūsu programmas vēl pusmiljons nepilsoņu iegūs pilsonību, tātad faktiski visi nepilsoņi būs pilsoņi, minoritāte būs noteicošā šajās pilsētās un ne tikai pilsētās.

Draugi mīļie! Tāda ir jūsu sapratne un jūsu šīs piebildes un definīcija par minoritāti. Nu, saprotiet taču vienu reizi par visām reizēm! Un apstādiniet šo “buldozeru” koalīcijas partiju sastāvā! Un izrādās, ka šodien, balsojot gan par steidzamību, gan par izskatīšanu pirmajā lasījumā, jums pievienojās arī “sarkanie”, kuriem it kā nepatiktu šīs atrunas un šī definīcija, bet viņi redz, ka tā ir tomēr viņiem par labu. Tā ir viņu platforma pēc būtības. Un viņi klusē, un viņi atbalsta. Vai tas vien neliecina, ka jūsu nostādnes ir absolūti nepareizas attiecībā pret Latvijas nacionālajām interesēm? Un tās vajadzētu revidēt. Un šis “buldozers”, kurš iedarbināts ar 5.ātrumu, brauc. Jūs paskatieties – vajadzētu mums, deputātiem, ļoti normāli pastrādāt pie priekšlikumiem, bet izskatās, patiešām pašlaik, kā ir noskaidrojies, ka patiešām 5 – 10 minūtes tiks dotas priekšlikumu iesniegšanai. Jūs, draugi mīļie, aizskarat manas kā deputāta tiesības strādāt pie attiecīgā dokumenta, iedziļināties un iesniegt attiecīgos priekšlikumus.
Un galvenā priekšlikuma būtība, kurai būtu jābūt šajā definīcijā par minoritātēm, es tūlīt pateikšu apmēram, bet es droši vien to nepaspēšu iesniegt, jo “buldozers” ir iedarbināts un “buldozers” brauc. Un tur vajadzētu būt šādai piebildei: “Minoritātē...”, ieklausieties! , “neietilpst tās personas, kas Latvijā ieradušās pēc okupācijas.” Neietilpst! Šīs personas neietilpst minoritātē. Tātad minoritātē neietilpst manis minētās 100 tūkstoš naturalizējušās personas, jo vairums no tām – vismaz 95% ir iebraukušas pēc okupācijas. Un jūs viņas padarāt par minoritāti. Un ar šo muļķīgo atrunu, ka, redziet, paaudzēm dzīvojošie... Nepareizi. Visas personas, kuras iebraukušas pēc okupācijas, minoritātē nedrīkst ietilpt! Vai patiešām to ir tik sarežģīti un grūti apjaust?
Pēc būtības jūs šodienas nepilsoņus ar šo definīciju jau padarāt par minoritāti, jo viņi ir potenciālie pilsoņi un stāv milzīgās rindās, un dižā naturalizētāja Aldermanes kundze, kurai jūs visu laiku dodat svētību un naudu, ar milzīgu cītību visus aicina pilsonībā, liek viņiem un ļauj viņiem nokārtot pilsonības iegūšanas eksāmenu ar pārsimt vārdiem, kurus viņi pēc pāris nedēļām aizmirst. Un viss kārtībā! Un tiek “cepti” un veidoti šie nepilsoņi – šī minoritāte. Šī minoritāte izplešas un izpletīsies. Tātad 500 000 nepilsoņu, 1000 jau ir ieguvuši...
Draugi mīļie! Parēķiniet galvā un notikumos, kas aiz tā var sekot, 600 tūkstoši cilvēku iegūs minoritātes statusu! Ko tad jūs darīsiet? Ko tad jūs darīsiet, es jums jautāju, kad visi šeit iebraukušie... visādos veidos kļūs par pilsoņiem un par minoritāti. Ko tad jūs darīsiet? Tagad ar vieglu roku, pieņemot šo Konvenciju.
Es gribētu teikt, ka ar vienu Konvenciju jūs stājaties pretī citai Konvencijai. Atceraties 1949.gada Ženēvas Konvenciju, kurā ir ļoti precīzi pateikts, ka reizē ar okupācijas armijas aiziešanu no attiecīgās valsts jāaiziet prom arī civilokupantiem, vienalga, kā mēs viņus nosauksim – cilvēkiem, kuri ienāca reizē un pēc šīs armijas un armijas atrašanās laikā attiecīgajā valstī. Šie cilvēki atrodas šeit un nav aizgājuši! Viņi iegūst tagad pilsonību un minoritātes statusu! Tad es atvainojos... vai šī Konvencija nav pretrunā ar 1949.gada Ženēvas Konvenciju? Nāciet, gudrie, paskaidrojiet visas šīs lietas, par ko es esmu uztraucies šodien!
Diez vai jūs varat paskaidrot, jo argumentu nav. Jums ir tikai iedarbināts buldozers, kurš brauc pāri faktiski latviešu tautas interesēm, un viss. Es gribētu šodien paskatīties Repšes kungam acīs un paprasīt viņam, ko viņš saka par visām šīm lietām? Kādreizējais LNNK cilvēks. Un kurš dibināja partiju un teica, ka aizstāvēs latviešu nacionālās intereses. Kāpēc viņš nepasaka saviem cilvēkiem, tiem, kuri viņu ļoti nopietni klausa un ieklausās: “Stop šādai minoritāšu konvencijai!” Tā būtu nostāja, latviska nostāja, pilsoniska nostāja un valstiska nostāja!
Savādāk jūs jau kļūdas esat pieļāvuši šeit, divus gadus atrazdamies Saeimā. Mūsu 8 parlamenta deputāti no dažādām partijām tagad Briselē cīnās, burtiski cīnās ar vienu Ždanoku, kuru jūs ielaidāt iekšā tur. Jūs ielaidāt tur iekšā, pieļaujot muļķību! Nu, domājiet taču!
Jums ir nokārtas galvas daudziem, tāpēc ka jūs pieļaujat kļūdu. Jūs klausāt nezināmam... es jau teicu, nezināmam onkulim. Kurš tad ir tas lielais onkulis? Van der Stūls tas nav. Kurš tad tas ir? Kurš tas ir, kas jūs te rausta, kā mans kolēģis Dobeļa kungs teica, aiz tās aukliņas un kuram jūs klausāt? Kas tas ir par tādu stipru onkuli?
Nu taču apstājieties! Jāķerās pavisam pie citām nopietnām lietām! Jāpasludina moratorijs naturalizācijā un jāizstrādā stingrs pilsonības piešķiršanas likums, draugi mīļie! Sen tas ir nobriedis. Sen! Un, ja mēs to neizdarīsim, mēs šai valstij padarīsim galu nākotnē.
Vai to ir tik grūti saprast, atrodoties kaut vai divas reizes... divus gadus. Saeimā šeit?
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns. ... Vai patiešām grūti saprast? Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Rugātes, Dalbiņa, Vasaraudzes, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu: izskatot likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” pirmajā lasījumā, Saeimas deputāti lūdz saīsināt debates līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm – uzstājoties otro reizi. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par uzstāšanās laika saīsināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 18, atturas – 5. Uzstāšanās laiks ir saīsināts. Tātad, cienījamie kolēģi, nākamie deputāti, kas uzstājas debatēs, lūdzu atcerieties, ka jūsu runāšanas laiks pirmo reizi ir 5 minūtes, otro reizi – 2 minūtes.

Nākamais debatēs uzstājas deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Beigu beigās, pēc desmit gadiem, mēs sākam nopietni apspriest šo Konvenciju. Es atceros, pirms trim četriem gadiem vēl 7.Saeima, kad mēs gribējām ķerties pie Konvencijas... Minoritāšu konvencijas tarifikācijas, tad eksdeputāte Birznieces kundze pateica, ka pa gadiem sešiem vai septiņiem vēl nu nav īsti vai pareizi pārtulkots šīs Konvencijas teksts. Tagad es redzu, cik kvalitatīvi ir pārtulkota Eiropas Konstitūcija, un tas patiešām liecina, ka mēs necienām valsts valodu. Mēs tikai ilgi un dikti klausījāmies, ko teica kolēģis Juris Dobelis, kolēģis Tabūns. Es nezinu, vai viņi izliekas, vai patiešām nesaprot, ka nacionālradikāļi pirmkārt ir vēsturiskā perspektīvā savas tautas ienaidnieki un tikai pēc tam visas pārējās tautas ienaidnieki.
To, ka pēc desmit gadiem mēs beigu beigās nopietni sākam izskatīt šo jautājumu, bez šaubām, es vērtēju pozitīvi. Es domāju, ka mēs nevarējām šodien neķerties pie šī jautājuma. Tikai šinī gadsimtā mēs saņēmām no Eiropas struktūrām septiņus ieteikumus, no tiem piecus – lai mēs izskatītu steidzami šo jautājumu, un divus – lai mēs izskatītu šo jautājumu un ratificētu “rāmju” konvenciju bez atrunām.
Bet mums ļoti patīk pieņemt deklarācijas. Mēs pieņēmām Neatkarības deklarāciju 1990.gadā. Ja mums ir sirdsapziņa, mums jāatzīstas, ka līdz šai baltai dieniņai vēl nav izpildīts 8.pants. Ne citāts, bet pēc satura precīzi... Tur bija apsolīts Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir PSRS pase, ja viņi nevarēs vai negribēs iegūt Latvijas pilsonību, viņiem šis 8.pants jau no 1990.gada garantē ekonomiskas, kultūras, sociālas tiesības, kā arī politiskas brīvības. Vai tas ir līdz galam izpildīts?
1996.gadā mēs pieņēmām Deklarāciju par okupāciju. Bet mums taču vajadzēja vēl vienu līdzīgu pieņemt, un nesen mēs pieņēmām deklarāciju, kura nosodīja PSRS totalitāro komunismu. Attiecīgi pārmetumi Krievijai, kas mums nav ekonomiski izdevīgi.
Tālāk sekoja... nu, es nerunāšu par vēl daudzām citām deklarācijām. Bet mēs arī atkal kārtējo reizi... nu, es varu atkārtot par to vienpusējo deklarāciju pie līguma par... pie robežlīguma ar Krieviju. Un kur mēs palikām? Šodien mēs kā tā vecmeita... patiešām varam apsveikt Lietuvu, falši smaidot. Viņi jau pirms dažiem gadiem parakstīja robežlīgumu ar Krieviju. Mēs varam apsveikt Igauniju, viņi arī to izdarīja. Bet mēs paši palikām – atkārtoju – kā tā vecmeita, kuru precēt neviens negrib.
Vai tas mums ir izdevīgi? Vai lietuvieši un igauņi ir muļķīgāki par mums? Es domāju, ka... Un kārtējā deklarācija... Starp citu, pēdējo... salīdzinoši daudz gadus, pēdējā laikā tikai Malta pieņēma vienu nenozīmīgu atrunu. Mēs atkal gribam saņemt kritiku, atkal būsim tie bērni, kurus lamās. Un mēs varbūt pēc trim četriem gadiem, kā tas jau bija, un ne vienu reizi, kļūsim gudrāki un labosimies.
Tātad paskatiet... Starp citu, igauņi arī bija gudrāki. Viņi ratificēja Konvenciju un pēc tam atsevišķi pieņēma savu deklarāciju. Mēs visu uzreiz vienā maisā. Tātad mēs faktiski izkropļojam vai nogriežam 10.pantu, 11.pantu, mēs lokāmies kā čūska pannā un mēģinājām noteikt tādu minoritāšu definīciju, ka es domāju, ka laikam Dobeļa kungs teica, ka Tautas partijas... atvainojiet, “Jaunā laika” deputāti neko nesaprot, vai ka šie saprot, kas ir tagad minoritāte un kas nav minoritāte. Un nepilsoņi, tātad viņi ir nepilsoņi. Tagad viņi nav minoritāte. Varbūt parīt jūs pateiksiet, ka viņi ir necilvēki. Es domāju, ka...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāt, jūsu laiks ir beidzies!
J.Pliners.
Es beidzu. Es domāju, ka konceptuāli nedrīkst atbalstīt tādā veidā, kādā mēs gribam pieņemt, un vai jums nav jocīgi, ka mēs – tie deputāti, kuri pārstāv pārsvarā minoritāšu intereses, nepiedalījāmies jūsu balsošanā? Paldies.
Es aicinu balsot “pret” un pieņemt konvenciju bez jebkādām atrunām!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partijas vārdā es vēlos izteikt pateicību labējām partijām par patiesu vēlmi iekļaut Saeimas darba kārtībā, nodot komisijām un pieņemt ļoti svarīgu dokumentu.
Tiešām, vēl 1995.gadā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju. Un no šī brīža ir apņēmusies nepieņemt normatīvos aktus, kas būtu pretrunā ar minēto konvenciju. Šobrīd konvenciju ir ratificējušas 36 Eiropas Padomes dalībvalstis. Beidzot arī valdošā koalīcijā ir panākta vienošanās un valdība konvenciju ratifikācijai esot iesniegusi, atsaucoties it kā uz premjera Kalvīša un integrācijas ministra Latkovska aicinājumiem to parlamentā pieņemt jau maijā. Bet ir laiks pateikt īstos iemeslus šīs konvencijas ratifikācijai.
Viens no īstajiem iemesliem – Eiropas izdarītais spiediens uz Latvijas labējo valdību, kā saka, Eiropas koka nūja.
Cits iemesls. Dažu kreiso partiju pārstāvju nopietns skaidrojošs darbs Eiropas institūcijās un Latvijā. Tajā skaitā labējo Saeimas deputātu vidū. Mēs esam šo darbiņu izdarījuši. Ņemiet par labu.
2005.gadā mēs atzīmējām Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību parakstīšanas 10.gadadienu. Mums ir prieks, ka beidzot pēc 10 gadiem ir sācies Konvencijas ratifikācijas process.
21.gadsimtā Latvija saņēmusi septiņas rekomendācijas ratificēt Konvenciju. Tai skaitā 5 rekomendācijas izdarīt to steidzami un 2 – bez atrunām. Šādas rekomendācijas pauda Eiropas Komisija 2002.gada, Eiropas Parlaments – 2003.gadā, Eiropas Padome rekomendēja Latvijai izdarīt to četras reizes. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vārdā – 2001. un 2003.gadā, Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību – 2002.gadā. Un Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra vārdā – 2004.gadā. Pēdējā EDSO Parlamentārās asamblejas rekomendācijā – 2004.gadā ir iekļauts aicinājums ratificēt Konvenciju pēc iespējas ātrāk un bez atrunām.
Diemžēl šķiet, ka šīs rekomendācijas pagaidām netiks ņemtas vērā. Jo valdības darba grupa izstrādā nozīmīgas atrunas un ignorē nepilsoņu un jaunpilsoņu piederību minoritātēm. Bet tas nenozīmē, ka Konvencija tiks ratificēta tīri deklaratīvi. Tas nozīmē, ka Konvencija tiks ratificēta vienkārši pa daļām – pakāpeniski.
Bet, pirms jūs, kolēģi, balsosiet “par”, man gribētos pievērst jūsu uzmanību vēl diviem būtiskiem aspektiem.
Pirmām kārtām, mēs uzskatām, ka izstrādātās atrunas ir vienkārši aicinājums diskusijai Saeimā par ratifikācijas procesu.
Un otrām kārtām, diemžēl Deklarācijā iekļautās atrunas tikai radīs neskaidrības un problēmas, kuras mēs valdībai svinīgi solām veiksmīgi atrisināt.
Tautas saskaņas partija atbalsta Konvencijas ratifikāciju bez ierobežojošajiem nosacījumiem. Tikai tas, mūsuprāt, var veicināt vienotību un saskaņu Latvijas sašķeltajā sabiedrībā.
Un pēdējais. Es uzskatu, ka šis balsojums ir balsojums pret minoritātēm un bez minoritātēm. Savādi gan!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šodien ir otra vēsturiskā diena, jo tik īsā laikā un ļoti grūti ir pārdzīvot divus tādus milzu notikumus. Viens gan ir ar pozitīvu nozīmi. Un tā ir ASV prezidenta runa 7.maijā Mazajā ģildē, kurā dažiem izredzētajiem izdevās piedalīties. Es to klausījos, un es uzsveru to, ka prezidents atzina ASV valsts vainu Latvijas otrreizējā okupācijā. Tas bija liels notikums, manuprāt, ne tikai Latvijas, Baltijas, bet varbūt arī Eiropas nozīmē.
Šajā pašā laikā, dažas dienas vēlāk, Eiropas Parlaments nosodīja totalitārā komunisma režīmu. Eiropas Padome jau pagājušajā gadā izveidoja Totalitārā komunisma režīma nosodīšanas komisiju. Un mūsu parlaments pieņēma deklarāciju par to.
Manuprāt, šinī laikā, kad vēl īsti nav novērtētas okupācijas sekas, par tām ir tikai sākts runāt, – par tām runāja arī Eiropas Parlamentā mūsu pārstāvētie deputāti, par tām runāja arī ASV prezidents, manuprāt, par tām runāja arī Putina kungs, pagaidām vēl šauboties, – uzdrošinoties runāt pēc savas pārliecības un atzīt to, ka tomēr Latvija ir vardarbīgi, nežēlīgi pakļauta totalitāram komunistiskam režīmam šos 55 gadus, ko mēs kopā esam pārdzīvojuši.
Manuprāt, latviešu tauta jūtas pašreiz ļoti slikti. Un varbūt šī depresija pieaug. Tas ir skaidrojams ar to, ka tik svarīgs jautājums kā Minoritāšu konvencija ar šādu definīciju, kāda ir ieteikta no valdības puses, ir nepieņemama. Man tā ir nepieņemama! Un, ja kāds to izlasītu un rūpīgi izstudētu, es domāju, arī jebkuram Latvijas pilsonim tā būtu nepieņemama.
Man gribētos... Es vēlētos šo definīciju par minoritātēm raksturot varbūt ar jau vēsturē iegājušajiem prezidenta Putina vārdiem: “Sapogi v smjatku”, – vai “maltu zābaku omlete”. Ja jūs varētu izlasīt to un būtu tik laipni tagad, tad jūs konstatētu, ka šeit tiešām ir sajaukti jēdzieni, atrunas, nesaprotami, neskaidri kalambūri, kurus vajadzētu tomēr īsti izrunāt. Bet šī steiga, šķiet, ka tā nav vajadzīga ne parlamentam, ne mūsu tautai. Šķiet, ka tā ir vajadzīga tādām personām, kuras vēlas tālāk izvirzīties starptautiskā un varbūt pat pasaules līmenī. Notiek atkal spēle ar mazo valsti, ar novārdzināto un noasiņojošo tautu.
Tātad 2.pants ir sekojošais: “Latvijas Republika paziņo, ka termins “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas... (uzsveru, reliģijas) vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem. (Un ja kāds sevi sauc par latvieti, tad nevajag to saistīt ar nacionālismu. Tā gan ir mana piezīme.), paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju un valodu.”
Un tagad ļoti uzmanīgi, lūdzu... klausieties, man tas ir pasvītrots... “Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai (klausieties... tiktāl tas ir ļoti labi!), bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus.” Šķiet, ka tā ir “maltu zābaku omlete”.
Manuprāt, tagad, kad visā pasaulē, kad arī ASV Senāts ir atbalstījis domu vai prasību...
Sēdes vadītāja.
Godājamais deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
... aicināt Putinu atzīt Latvijas okupāciju, šis nav īstais laiks pārspriest tos jautājumus, kas ir tieši saistīti ar Latvijas ilgstošo sāpju ceļu līdz šim laikam, līdz šodienai.
Tāpēc lūdzu noraidīt pirmajā lasījumā un atkārtoti izskatīt šo Konvenciju, precizējot definīciju, kas tad ir nacionālā minoritāte.
Paldies par uzmanību! (Starpsaucieni: “Pareizi! Beidzot, Leopold!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Pēdējo 10 gadu laikā man bija iespēja piedalīties ļoti daudzās diskusijās par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju ļoti daudzās valstīs. Un es nonācu pie secinājuma, ka visi nacionālisti ir vienādi. Visi apgalvo, ka mūsu valstī situācija ir unikāla, tāpēc tie noteikumi, kas darbojas demokrātiskajā Eiropā, mums neder. Visi apgalvo, ka Konvencijas ratifikāciju it kā prasot kāds no malas – Eiropas Padome, Eiropas Savienība. Viņi vienkārši nesaprot, ka Konvencijas ratifikācija ir vajadzīga pirmām kārtām mums pašiem. Ka Konvencija – tā ir vairāku gadu desmitu darba rezultāts, tas ir principu dokuments. Tā nosaka vispārējos noteikumus, vispārējos principus, kurus var izmantot, lai nodrošinātu, ka kultūras, valodas, reliģijas ziņā daudzveidīgas valstis var mierīgi dzīvot un dažādas etniskās grupas var mierīgi sadzīvot.
Un vēl viens kopīgs moments visiem nacionālistiem – tā ir necieņa pret savu tautu. Jo es neņemos par to spriest, bet man tās vaimanas, ka, redziet, latviešu tautai tas ir drauds, tas ir bīstami, – tas ir zināms aizvainojums. Es ticu latviešu valodas, latviešu kultūras dzīvotspējai. Un mani argumenti, ja es būtu latvietis, es būtu aizvainots laikam, dzirdot šādas lietas.
Diemžēl Saeima, valdība un Saeima ļoti bieži pēdējā laikā rīkojas pēc principa – solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ. Varbūt tas ir saistīts ar to, ka mūsu valdošajā koalīcijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas ļoti cītīgi mācījās savā laikā Ļeņina darbus.
Tā notika pavisam nesen ar robežlīgumu, tā notiek diemžēl arī ar Mazākumtautības konvencijas ratifikāciju. Protams, kā Agešina kungs atzīmēja, pat tādā apgrieztā veidā ratifikācija ir ļoti būtiska un ļoti svarīga. Kāpēc? Tāpēc, ka beidzot mēs varēsim spriest par minoritāšu tiesību problēmām juridiskajā kontekstā. Līdz šim diskusijas bija tīri politiskas, ideoloģiskas un līdz ar to nebija auglīgas, jo, no vienas puses, radikāli noskaņotie cilvēki kliedz, ka Konvencija ir bīstama latviešu tautai un ka ar mazākumtautību tiesībām mums viss ir pilnīgā kārtībā, viss ir nodrošināts pat labāk, nekā Konvencija prasa, un, no otras puses, pastāvīgi runā, ka visas mazākumtautību tiesības tiek pārkāptas. Konvencijas ratifikācija pieliks punktu šāda tipa diskusijām. Konvencijas ratifikācija atvērs iespēju profesionālam juridiskam monitoringam vai pārraudzībai, un Eiropas Padomes pilnvarota institūcija, kvalificēti eksperti beidzot dos savu slēdzienu, kur mūsu likumdošana un prakse atbilst vispārējiem mūsdienu Eiropas principiem un kur neatbilst.
Tie, kas ir pret Konvencijas ratifikāciju pilnā apjomā, acīmredzot baidās no šādiem slēdzieniem, jo acīmredzot saprot, ka viss nebūt nav tik labi, kā to apgalvo mūsu propaganda. Tie, neapšaubāmi, klusē.
Bet diemžēl mēs kārtējo reizi izdomājam šādu Konvencijas ratifikācijas variantu, kas nesīs arī ļoti nopietnas problēmas. Es pat tik daudz nerunāšu par to, ka mūs kritizēs. Valdība to pati atzīst. Mēs ļoti labi zinām, ka no 36 valstīm, kas līdz šim ir ratificējušas šo Konvenciju, tikai viena valsts – Malta – izdarīja ļoti maznozīmīgu atrunu, un tā neattiecas uz tā saucamām Konvencijas substantīvām normām.
Tas pats attiecas arī uz deklarāciju. Patiešām, dažās valstīs pieņēma deklarācijas, kuras nosaka, uz kādām grupām šī Konvencija attieksies. Bet tas nebūt nav visās valstīs, tā ir mazākajā daļā no visām valstīm, tas ir kopumā tikai 14 no 36. Absolūti lielākā dalībvalstu daļa nekādas deklarācijas nav pieņēmusi.
Un var ilgi strīdēties par tām deklarācijām. Es domāju, ka, jo dedzīgāk cilvēki par to strīdas, jo labāk viņi parāda, ka viņi vienkārši nezina, kas ir Konvencija un kā tā darbojas. Igaunija arī pieņēma attiecīgu deklarāciju, bet igauņi tagad paši atzīst, ka šī deklarācija palika uz papīra, to nevar īstenot. Latvijas likumdošana aizliedz jebkuras atšķirības starp pilsoņiem, jebkuru diskrimināciju – neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida. Ja tas jums palīdzēs nobalsot “par” šo Konvenciju – nu, labi, balsojiet par šo deklarāciju! Tautas saskaņas partija nepiedalīsies šādā izkropļotā veidā. Bet es ļoti ceru, ka jūs par to nobalsosiet, un šīs atrunas agri vai vēlu būs jāatsauc.
Paldies!
Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tikai uzvedies pieklājīgi!”)
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, valdības piedāvātais dokuments ir ļoti pārdomāts un izsvērts.
Cienījamais Dobeļa kungs! Manuprāt, jūs apvainojāt kolēģus, tai skaitā mani, sakot, ka mēs neviens šeit gandrīz neesam iepazinušies ar Konvencijas tekstu. Es nezinu, kāda prakse ir jūsu frakcijā, bet Tautas partijas frakcija šai Konvencijai ir veltījusi vairākas speciālas sēdes, kurās mēs Konvencijas tekstu izanalizējām pa pantiem un arī izdarījām secinājumus, kādas būs sekas no viena vai otra panta pieņemšanas. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kur ir rezultāti?”)
Otrkārt. Jūs teicāt, ka mūs te šobrīd, Konvencijas ratificēšanas atbalstītājus, kāds rausta. Nu, ja atgriežamies tādā ne pārāk senā pagātnē, tad varbūt ir gan daži piemēri raustīšanas sakarā, kas skar arī jūs tieši, Dobeļa kungs. Arī es esmu deputāts pietiekami ilgi un neuzskatu, ka mani kāds būtu raustījis. Tiesa, es esmu centies ieklausīties cilvēkos, kuri attiecīgā jomā ir kompetentāki par mani, bet tas nenozīmē, ka kāds mani raustītu. Savukārt jūs savā laikā dabūjāt iesauku “Pastnieks”, kad nesāt šo Haritonova atbrīvošanas vēstuli. (Starpsaucieni.) (No zāles deputāts J.Dobelis: “Beidz muldēt!” Un...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, neapvainosim personiski viens otru!
Dz.Ābiķis.
Un man... Vai jūs to darījāt dēļ brīvas gribas – es drusku šaubos. Tāpat es šaubos, vai tā bija jūsu vienpersoniska iniciatīva kopā ar dažiem ekstrēmistiem apcietināt padomju armijas...
Sēdes vadītāja.
Es aicinu runāt par konkrēto likumprojektu...
Dz.Ābiķis
...ģenerāli, kurš... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tu atkal esi piedzēries!”) Un savā laikā izraisījās diezgan nopietns konflikts valstī.
Tā ka par to raustīšanu drusciņ pašam vajadzētu padomāt.
Jūs kritizējāt šodien...

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, arī izsaukumi no zāles lai būtu pieklājīgi!
Dz.Ābiķis.
...Valsts valodas likumu. Es labi atceros, tad, kad Valsts valodas likums...(Starpsaucieni.) (No zāles deputāts: “J.Dobelis: “Tu esi piedzēries!”)
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, es jums izsaku aizrādījumu!
Dz.Ābiķis.
... tika pieņemts, tika diskutēts šeit, Saeimā, un es vadīju šo izskatīšanas procedūru, ka jūs pienācāt pie tribīnes un dauzījāt ar dūri pa tribīni, un aicinājāt izbeigt šīs lietas skatīšanu. Pat Valsts prezidentei neizturēja nervi, un viņa bija spiesta mūs pamest.
Kas notika, Dobeļa kungs, apmēram dažus mēnešus pēc tam? Jūsu partijas, es atkārtoju – partijas līdzpriekšsēdētājs Jānis Straume (Starpsaucieni)(No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Runā par tēmu!”). Jānis Straume valsts svinīgajā pasākumā paziņoja, ka Valodas likums ir ļoti stingrs, labs, un to dzirdēja visi klātesošie...(No zāles deputāts J.Dobelis: “Tas nav par tēmu!”)
Sēdes vadītāja.
Ābiķa kungs, lūdzu par likumprojektu!
Dz.Ābiķis.
... deputāti un arī ārvalstu vēstnieki. Un man ir tāda sajūta, ka paies daži mēneši, un jūs, neskatoties uz to, ka šodien aktīvi iestājaties pret dokumenta ratifikāciju, teiksiet: “Vai cik labi, ka mēs to izdarījām!”
Ir... Kas ir ļoti būtisks šajā dokumentā? Pirmkārt, ka tie panti, kas mums nav pieņemami, ka mēs esam gatavi ratificēt tikai šos pantus ar iebildēm, ciktāl tie nav pretrunā ar mūsu Satversmi un Valodas likumu.
Un, otrkārt, ir ļoti labi, ka Konvencijas pārējie panti daudz mums palīdzēs, īstenojot gan izglītības politiku, gan valodas politiku, padarot to stingrāku un konsekventāku. Jo Konvencija ne tuvu neizvirza tādas prasības Latvijai, kādas jau šodien mēs gadiem ilgi īstenojam reālajā dzīvē. Es varu nosaukt tikai dažus piemērus. Piemēram, Konvencijas 13.pants paredz, ka izglītības sistēmas ietvaros puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Un šīs tiesības baudīšana nerada pusēm nekādas finansiālas saistības. Gan Plinera kungs, gan citi no viņa kompānijas ir vairākkārt publiski uzstājušies un arī griezušies, ja es nemaldos, pat Eiropas institūcijās ar ziņojumiem, kāpēc Latvijā finansiāli atbalsta tikai tās privātskolas, kurās mācības ir latviski, bet kurās nav citās valodās. Nu redziet, mums tagad ir Konvencija, un Konvencijā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka šo tiesību baudīšana nerada valstij nekādas finansiālas saistības. Līdzīgi varētu runāt arī par citiem pantiem.
Manuprāt, ir ļoti labi, ka Konvencijā... nevis Konvencijas, bet paša likuma ievaddaļā ir paredzēts, ka personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus. Tātad tie cittautieši, kuri pēc tautības ir atbilstoši attiecīgajai minoritātei, bet kuri varbūt nav pilsoņi vai kuri ir jaunpilsoņi, varēs izmantot tiktāl, cik tas nebūs pretrunā ar mūsu likumdošanu, Konvencijā paredzētās tiesības. Un tas ir ļoti pareizi. Jo vai mēs šodien prasīsim kādam bērnam, kurš stājas 1.klasē poļu vai lietuviešu skolā, dokumentus, analizēsim, kas ir bijis viņa vectētiņš vai vecmāmiņa, vai viņam ir kādi sakari ar pirmskara Latviju? Es domāju, ka tas būtu nepareizi, ja mēs to darītu, un ja mēs nedotu iespējas tur, kur tas ir atbilstoši normatīviem iespējams, atvērt šādas poļu, lietuviešu vai ukraiņu, vai krievu tautības bērnu klases.
Manā izpratnē mēs pārāk daudz aizraujamies ar teoretizēšanu par mazākumtautību tiesībām un daudz citām lietām. Ja mēs gribam valstij izdarīt labu, tad ir svarīgi īstenot dzīvē praktiskas lietas. Un tā nav, Tabūna kungs, ka nekas nav mainījies uz labu. Mums ir izdevies tomēr īstenot diezgan veiksmīgi izglītības pāreju latviešu valodā, un nu jau ir pagājis gads un...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, jūsu laiks ir beidzies!
Dz.Ābiķis...
...sabiedrība ir nomierinājusies, un mēs esam ar to tikuši galā.
Un tāpat neviena Konvencija, neviens starptautisks dokuments mums neliedz Rīgā atvērt latviešu mācībvalodas bērnudārzus, atvērt latviešu mācībvalodas bērnudārzu grupiņas tiem cittautiešu bērniem, kas to vēlas, un tādu ir daudz! Neviens neliedz mums tur, kur normatīvi neprasa, aizvērt klases ar krievu mācībvalodu tur, kur tam nav nekādu priekšnosacījumu, un bērni ļoti veiksmīgi var iekļauties latviskajā vidē, mācoties latviskajās... latviešu valodā.
Sēdes vadītāja.
Ābiķa kungs! Jūsu laiks ir beidzies!
Dz.Ābiķis.
Jā, mums ir vairāk jādomā par praktiskiem lēmumiem. Tie ir ļoti pamatīgi jāīsteno dzīvē. Un mazāk mums jāfilozofē par teorētiskiem jautājumiem, kuriem bieži vien nav seguma.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Trīs piezīmes tikai, kur es gribu atbildēt uz zināmām neprecizitātēm.
Pirmais. Šī Konvencija nav atbilde, kā te daži teica, uz neveiksmīgu robežlīgumu. Tā bija ierakstīta Valdības deklarācijā, bet es gribu pateikt, lai visi vienreiz zina un lai šī tēma beidzas. Eiropas Savienība ir oficiāli atzinusi parakstīto robežlīgumu ar pievienoto deklarāciju kā pilnīgi pieņemamu. Viss! Nav ko stāstīt šeit, ka ir kaut kādas problēmas. Tieslietu komisāra pārstāvis Petro Petručio paziņoja, ka strīds par robežu un tas, ka nav līguma ar Krieviju, nav šķērslis, lai Latvija pievienotos Šengenas līgumam tāpat kā Slovēnija.
Savukārt ārlietu komisāra pārstāve Emma Udina paziņoja, ka tā ir Krievijas problēma, jo Krievija nevar uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību par bezvīzu režīmu. Un tā ir Krievija, nevis Eiropas Savienība, kurai šīs sarunas ir vajadzīgas. Tāpēc beigsim runāt par robežu, viss ir izdarīts tā, kā vajag. Ir vajadzīgs laiks. Un manā izpratnē šis laiks varētu būt līdz jaunas administrācijas izveidošanai Krievijā. Viss!

Tagad es gribētu atbildēt Tabūna kungam. Nevis pilsoņi, nevis jaunpilsoņi, Tabūna kungs, bet pilsoņi, kuri paaudzēm ilgi dzīvojuši Latvijā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Rīgā pēc 30.gadu vidū esošās tautskaites, piemēram, krievu izcelsmes Latvijas pilsoņu nebija vairāk par 7,4%. Tātad, kā dalīsim? Tabūna kunga jautājums ir pilnīgi pamatots. Tas nozīmē, ka skolās pašreiz ir pilnīgi nepareiza politika, ja no 1. līdz 12.klasei pašreiz latviešu valodā mācās tikai 48% bērnu. Jā, tur ir pa vienai skolai citām tautībām. Pārsvarā mācības notiek krievu skolās. Saskaņā ar šo Konvenciju, Tabūna kungs, ja jūs būsiet izglītības ministrs, Rīgā nav jābūt vairāk par 7% skolu, kurās māca krievu valodu un vēsturi. Un neko vairāk! Šī Konvencija neprasa 40%. Tā prasa varbūt 10%. Tātad tā ir Latvijas politika un laba griba. Un, ja Latvija jau ir devusi piecas reizes vairāk, nekā šī Konvencija prasa, tad tā ir tikai tās valdības problēma, kas to realizē.
Un pēdējais. Daži nezina, es nosaukšu: Andora, Francija, Monako un Turcija vispār nav Konvenciju parakstījušas, tas ir mūsu kolēģiem, lai zinātu, desmit vai cik gadus. Beļģija, Gruzija, Grieķija, Islande un Nīderlande, viņi nav ratificējuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns – otro reizi. Atgādinu, runāšanas laiks otro reizi ir 2 minūtes. Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es izsaku atzinību Leopoldam Ozoliņa kungam, kuram ir pietiekami dūšas un latviskās stājas, lai, atrodoties koalīcijā, pateiktu “nē” šādam Konvencijas variantam. Un viņš no šī “buldozera”, kuru es jums raksturoju, kas pašlaik brauc pa Latviju, saka: “Es lecu ārā!” Malacis! Pareizi.
Un es aicinātu no šī “buldozera” lekt ārā arī citiem, kamēr nav par vēlu! Lūk!
Bet Ābiķa kungam... ziniet, jūs, pieredzējis deputāts ar milzīgu stāžu šeit, Saeimā, varētu nu gan sagādāt kādu argumentu, nevis nodarboties ar demagoģiju, kad argumentu nav. Jūsu arguments ir sekojošs: tev nav taisnība tāpēc, ka tev ir plakanā pēda! Lai gan tam cilvēkam pat plakanās pēdas nav. Tā jūs apmēram apgāžat un mēģināt kaut ko mest uz Dobeļa kungu. Tā nav deputāta cienīga lieta!
Cienījamie kolēģi! Šodien nerunāja neviens par bērniem, kuri automātiski iegūst pilsonību, un tādu jau ir ārkārtīgi daudz. Tātad bērns pēkšņi, kurš nav dzīvojis te un viņa vecāki nav dzīvojuši arī paaudžu paaudzēs, ir minoritāte! Vai tas nav absurds? Tas ir absurdu absurds.
Un tādēļ nu vajadzētu taču saprast... Jūs ziniet, te tiek runāts arī par to, ka kaut kas kaut kam ir apsolīts... Droši vien! Bet kas tas ir par tādu savdabīgu Ribentropa–Molotova paktu, ko tauta nezina, ko mēs, deputāti, nezinām... Kāds kaut kur kaut kam ir apsolījis un tagad nu bīda šīs lietas cauri.
Es teikšu, ka tā ir daļa no kaut kāda... pilsonības savdabīga nulles varianta. Jā! Iegūs pilsonību tagad, es jau runāju par to... iegūs pilsonību visi šeit sabraukušie, un viss kārtībā! Un lems varu šeit, Latvijā. Un lems varu, un tad jums nepaprasīs nevienam šeit sēdošajam...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies...
Deputāts Jakovs Pliners. Otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Saprotot, ka tas ir bezjēdzīgi, tomēr vēlreiz gribu griezties pie jūsu sirdsapziņas un pievērst jūsu uzmanību tikai trim tēzēm.
Pirmais. Izskatāmo likumprojektu izstrādāja darba grupa. Vai šajā darba grupā darbojās minoritāšu pārstāvji? Nedarbojās.
Vai darba grupā piedalījās juristi? Es šaubos.

Otrais. Šeit Ozoliņa kungs runāja par okupāciju. Vai jūs nedomājat, ka vilciens ir aizgājis? Ja bija okupācija, tad pilsoniskajiem okupantiem, ja tas būs atzīts, tad pilsoniskajiem okupantiem būtu jāpamet valsts, jāatstāj valsts. Mēs jau sen viņiem izsniedzām nepilsoņu pases. Tātad Latvijas valsts uzņemas par šiem cilvēkiem atbildību, un šodien jau ir par vēlu runāt par kaut kādu okupāciju.
Un trešais. Pasaulē pazīstamam krievu dzejniekam Aleksandram Puškinam bija tāds dzejoļu cikls, kuru viņš uzrakstīja Boldino zem devīzes: kas noticis? Taču nekas nav noticis.
Un tieši tā jūs gribat pieņemt izskatāmo likumprojektu.
Ja jūs Konvenciju ratificētu bez atrunām, tad, manuprāt, gada laikā vajadzētu vismaz demokratizēt Izglītības likumu un Valodas likumu. Jūs desmit gadus apgalvojat, ka visi Latvijas likumi pilnīgi atbilst Minoritāšu konvencijai. Bet tomēr baidāties to ratificēt bez atrunām. Tas pats par sevi runā labāk par jebkuriem dokumentiem, par jebkurām jūsu runām.
Un es ceru, ka jūs tomēr agrāk vai vēlāk sapratīsiet, ka latvieši tikai tad dzīvos savā dzimtenē laimīgi, turīgi, brīvi, visur varēs izmantot savu dzimto valodu, valsts valodu, ne no kā nav... es domāju, ka ... nu jāapsargā šo latviešu valodu...
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies...
J.Pliners.
... ja tās pašas tiesības baudīs arī minoritātes. Tikai tad. Un tāpēc ir vērts ratificēt “rāmju” konvenciju bez atrunām.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kas notiek tad, ja cilvēkam trūkst savas pārliecības un prasmes aizstāvēt savus uzskatus? To jau ir uzskatāmi pierādījuši vairākkārt gan Krievijas prezidents, gan Krievijas Domes deputāti un citi darboņi.
Un tāpēc man nāk prātā mūsu pazīstamās darbinieces Elitas Veidemanes atmiņas “Vīrieši manā mūžā”. Es domāju, ka autore jau nu zina, par ko viņa raksta un ko viņa raksta savās atmiņās. Un daži vīrieši tur izskatās krietni nožēlojami – vairāk nekā nožēlojami. Un viens no tiem ir Dzintars Ābiķis. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Šņepstes, Porieša, Pietkeviča un citu deputātu iesniegto lūgumu sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu pēc likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – 3. Pārtraukumu izsludināsim pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā.
Turpināsim debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).

Kolēģi deputāti! Šodien patiešām ir slikta diena Dobelim un Tabūnam, bet ne tāpēc, ka “Jaunais laiks” un Tautas partija grib palīdzēt krieviem Latvijā. Viņi patiesībā grib maldināt pasaules sabiedrību, sakot, ka Latvijā it kā viss ir labi, mēs visu izpildījām, un tā tālāk, un tā joprojām. Bet kas ir labi? Labi ir tas, ka durvis ir atvērtas un gaisotne mūsu valstī būs tik brīva un tik svaiga, ja mēs cīnīsimies par to, lai visi cilvēki, kas šeit runā ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, jūtas šeit brīvi un savā etniskajā identitātē neapdraudēti. Šodien krievu cilvēki Latvijā ir etniski apdraudēti. Ko es gribu teikt ar šo faktu?
Piemēram, Latgalē ir pagasti, ir veselas pilsētas, kuru nosaukumi ir vēsturiski izveidojušies arī krievu valodā. Piemēram, Dvinska. Dvinsk – tas ir vēsturiskais Daugavpils nosaukums. Kāpēc cilvēki nevar izmantot savas dzimtās sādžas vai pagasta nosaukumu? Man šķiet, ka tas ir viens jautājums, kuru mums nākotnē – varbūt divu trīs gadu laikā – nāksies risināt.
Cits jautājums ir par to, vai cilvēki, kas dzīvo šajā pilsētā vai pagastā, drīkst izmantot savu dzimto valodu, runājot ar tiem pašiem krievu pašvaldības darbiniekiem, kuri ir šajā pagastā? Man šķiet, ka tas ir ļoti veselīgs jautājums. Pēc diviem trīs gadiem mēs to sasniegsim. Un šie cilvēki – no “Jaunā laika”, no Tautas partijas –, kuri tagad grib īstenot it kā nacionālu nostāju, viņi tagad... viņi paši virza Latviju uz šo pusi. Varbūt viņi neapzinās to, bet mūsu kustība uz demokrātiju, uz labāku dzīvi – tā ir neatgriezeniska no 1990.gada. 1990. gadā mēs nobalsojām par neatkarīgu un demokrātisku valsti, nevis par nacionālistisku etnokrātiju, kur puse no cilvēkiem justos kā garīgajā koncentrācijas nometnē. Un par to mēs balsojām 1990.gadā, un par to mēs balsosim nākotnē. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Kabanova kungs, lūdzu, nemaldiniet sabiedrību un nerunājiet sabiedrības vārdā par to, kā viņi jūtas.
Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tiešām par lietu gribu runāt un nevis mācīt šeit kolēģus par nacionālo stāju vai izteikt pārmetumus. Tad jau mēs varētu šos strīdus ilgi turpināt, bet tas ir neauglīgi.
Par lietu runājot – par šo Minoritāšu konvenciju. No mana viedokļa skatoties, es piekrītu, ka viss šis process ir drusciņ par ātru. Es nezinu, kāpēc, kas būtu zaudēts, ja nākošajā nedēļā mēs to būtu kārtojuši. Bet nu nekas. Var! Taču kas man pietrūkst – preambula. Šim mūsu likumam. Mums nav preambulas. Tāda... Nav tai jābūt tik izvērstai kā šinī vispārējā Konvencijā, bet mums ir jāpasaka skaidri tās lietas, kuras mēs tagad dzirdam šeit no kreisā spārna. Mums ir rūpe par savas tautas pastāvēšanu, kolēģi! Vai ne tā? Un šīs rūpes ir tādēļ, ka mēs piedzīvojām, ka 50 okupācijas gadu gaitā ar mērķtiecīgu cilvēku pārvietošanas politiku mēs jau drīz būtu sasnieguši minoritātes lomu paši savā zemē. Vēl 10 gadus ilgāk padomju vara, un būtu noticis tas, ka mēs vairs nebūtu vairākums, bet minoritāte šeit. (Starpsauciens). (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Un šī iemesla dēļ mums ir jābūt pie šīs Konvencijas pieņemšanas ārkārtīgi uzmanīgiem. Un es domāju, ka vēl mēs varam uz otro lasījumu šo to papildināt, un, proti, papildināt ar tieši skaidri un gaiši izteiktu preambulu, kas ir mūsu rūpe. Jo šī Konvencija parādīsies starptautiskajā līmenī. Skaidrs! Mūsu likumprojekts ir vērsts uz to – pievienoties Konvencijai. Un tur mums ir jāpasaka tas, un jau šinī mūsu likumā jāietver – ja tas ir iespējams, un es domāju, ka tas ir iespējams, – ka Latvija nedrīkst nekad pieļaut stāvokli, ka šeit latviešu valoda zaudē statusu kā vienīgā valsts valoda. Es zinu to mērķi, uz kurieni iet to cilvēku politika, kuri, kaut arī viņi nav okupanti, lielā mērā pārstāv okupantu intereses, kas bija kādreiz – Lielkrievijas šovinistu intereses pārstāv. Nelaimīgā kārtā. Viņi nav paši to izdomājuši. Viņi ir savas falsificētās vēstures upuri, kurā viņi dzīvo, un viņiem ir cits pasaules skatījums nekā mums, latviešiem. Taču tas neatbrīvo mūs no pienākuma skaidri un gaiši aizstāvēt savas pozīcijas. Un es domāju, ka mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts varam daudz drosmīgāk to darīt nekā jebkad agrāk. Tādēļ es atbalstu šīs Konvencijas pieņemšanu tagad un ceru, ka vēl dažus papildinošus vārdus varēsim tai pievienot.
Paldies par jūsu uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis, otro reizi.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kaut kā nedaudz dīvaini, ka gan intonācija, gan arī saturs zināmā mērā saskan šodien Tabūna kungam un Kabanova kungam. Kabanova kungs apgalvo, ka krievi Latvijā ir apdraudēti. Es nedaudz par to šaubos, jo Latvijā krievi šobrīd ir 28%, turklāt ģimenēs 36% pamatā runā krieviski. Jā, tie nav 50%, kā jūs mīlat dažreiz apgalvot, tāpat kā desmitkāršojot vai simtkāršojot mītiņos piedalošos skaitu. Bet es nedomāju, ka krievi ir apdraudēti. Jo, ja jau čigāni, kuriem nav bijušas savas skolas visus padomju laikus un tikai tagad ir iespēja mācīties atsevišķi, mēs šo iespēju esam sagādājuši, un čigāni ir savu valodu un kultūras savdabības saglabājuši. Es neticu, vai krievi, kuri ir pāris simtu reižu vairāk nekā čigāni, ir stipri vājāki par čigāniem Latvijā.
Un cienījamais Tabūna kungs! Jūs te vairākkārt pieminējāt: “Mēs esam vārgi, mazi. Lielās pilsētās mēs esam mazākumā.” Nu, nav vairs tā gluži! Mēs vairs neesam ne tik vārgi, ne tik mazi! Un tajās pašās lielajās pilsētās. Jā, Liepājā latvieši šobrīd ir 50,1%, bet jaunākajās klasēs jau 66% bērnu mācās latviešu plūsmā. Jūrmalā latviešu ir 50%, bet 70% jau jaunākajās klasēs mācās latviešu plūsmā. Rēzeknē latviešu ir mazāk nekā 50%, Rēzeknē ir 44% latviešu, bet skolās kopumā gandrīz 59% jau mācās latviešu mācībvalodas skolās. Un pat Rīgā, kur tiešām situācija ir smaga un latviešu joprojām ir mazāk nekā krievu, tiesa gan, nedaudz, bet mazāk, latviešu ir tikai 42%, skolās mazākajās klasēs, līdz 7.klasei ieskaitot, jau vairāk nekā 52% mācās latviski.
Tā ka mēs redzam, ka tendence uz latviešu valodas nostiprināšanu Latvijā pastāv. Un skaidrs, cienījamie kolēģi, ka, ratificējot šo Konvenciju, ja mēs mācēsim gudri šīs Konvencijas pietiekami elastīgos pantus izmantot, tad Konvencija palīdzēs mums kļūt arvien stiprākiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs – otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Vispirms nedaudz es gribētu jums pastāstīt arī par to laiku, kad darbojās 6.Saeima. Man bija tas gods trīs gadus strādāt tieslietu ministra amatā. Un tajā laikā nepārtraukti, regulāri Ārlietu ministrija “bombardēja” valdību ar prasību ratificēt šo Konvenciju. Un Tieslietu ministrija tajā laikā bija vienīgā, kas kategoriski iebilda pret šīs Konvencijas ratifikāciju. Tas ir tā uzziņai vēsturei.
Otrs, ko es gribētu teikt, godātais Ābiķa kungs, es nebūtu pieteicies debatēs, ja jūs nevadītos pēc principa: “Ko gribu – dzirdu, ko negribu – nedzirdu.” Stenogrammā varēsiet izlasīt, kā jums, labējai partijai un arī “Jaunajam laikam” pateicību izsaka Agešina kungs, visskaidrākajā veidā izsaka jums pateicību par to, ko jūs šobrīd darāt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Jau no tā laika, kad Konvencija bija parakstīta, mūsu Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti, kuri bija pārstāvēti kā 6., tā 7., tagad – 8.Saeimā, piedāvāja šo Konvenciju ratificēt. Un tagad izveidojas paradoksāla situācija. Konvencija it kā iet uz ratifikāciju. Bet ko jūs darāt? Jūs gribat izdarīt dažas atrunas.
Viena no atrunām vērsta uz to, lai palielinātu plaisu starp pilsoņiem un nepilsoņiem, jo tāds pats cilvēks, kuram ir tāda pati Latvijas Republikas pase, vairs nevarēs saņemt nacionālās minoritātes pārstāvja statusu.
Un otra atruna runā par valodas lietošanu. Tad ar to jūs darāt visu, lai tā Konvencija nestrādātu.
Šeit es sadzirdēju no “tēvzemiešiem” tādu domu, ka vajadzētu apturēt naturalizāciju. Nu, neizdosies jums to izdarīt, jo mums bija referendums, un Latvijas pilsoņu vairākums nobalsoja, lai tā naturalizācija būtu. Gribat jūs vai negribat, bet tas bija izdarīts. Un jūs nerespektējat Latvijas Republikas pilsoņu vairākuma lēmumu.
Mēs šajā gadījumā, kad jūs tās atrunas izdarījāt, mūsu frakcija nevar atbalstīt šādā variantā Konvencijas ratifikāciju un nepiedalīsies nevienā balsojumā.
Kungi! Ja jūs to gribat izdarīt, izdariet! Bet neesiet smieklīgi... jo, kad Eiropa uzzinās, kādā veidā jūs to izdarījāt... un es saprotu, kāpēc jūs darāt to tieši tagad. Jūs darāt to tieši tagad tāpēc, ka pašreiz notiek Eiropas Konstitūcijas ratifikācija. Un it kā neviens neuzzinās, ko jūs tagad izdarīsiet. Uzzinās! Un kad uzzinās, dabūsiet!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams, Kiršteina kungs? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 30 minūtes. Šodien.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums ir 7 dienas.
Sēdes vadītāja.
Tātad, cienījamie kolēģi! Mums ir divi priekšlikumi... Un izskatīšanas laiku, lūdzu?
Ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis.
Izskatīšanas laiks – pēc divām nedēļām Saeimā plenārsēdē, rēķinot no šodienas.
Sēdes vadītāja.
9.jūnijs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins.
Cienījamā priekšsēdētāja! Ievērojot to, ko es teicu, ka Konvencijas pielietojums ir atkarīgs no valdības, un tikai, un no viņas vēstules, kurā viņa varēs skaidrot, kā viņa izprot šo Konvenciju, jo šajā Konvencijā nav nekas tāds, kas būtu pretrunā, izņemot to, ko mēs esam arī ierakstījuši, ka nebūs nekādas pretrunas ar Valodas likumu, un visiem jau šie priekšlikumi ir zināmi, un praktiski jau tie ir tikai jānoformē, tad vajadzētu to izskatīt šodien.
Sēdes vadītāja.
Tātad mums ir divi priekšlikumi.
Pirmais priekšlikums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7 dienas, tātad 2.jūnijs, izskatīšanas laiks – 9.jūnijs.
Tas bija.... Lūdzu ieslēgt mikrofonu ... Jā, par priekšlikumu, lūdzu... Vārds deputātam Jurim Dobelim. 5 minūtes.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es nāku runāt par savu priekšlikumu, lai manis teiktais paliktu vēsturiskajai atmiņai.
Kā jūs domājat? Cik ir iespējami tūlīt pēc balsojuma pusstundas laikā iesniegt priekšlikumus? Vai tas ir vispār fiziski nopietni iespējams? Par to ir runa. Es atkārtoju vēl vienu reizi, ka tā ir visrupjākā, visrupjākā attieksme pret Saeimas deputāta darbu. Jūs paši saprotat, ka pusstunda ir praktiski tuvu nullei. Ja kāds ir nu tāds ģēnijs... Nu, labi. Kāds priekšlikums parādīsies... Taču nav bijusi iespēja pietiekoši skaidri strādāt pie priekšlikumiem tā iemesla dēļ, ka nebija jau nobalsots pirmajā lasījumā. Un, ja nav nobalsots pirmajā lasījumā, tā ir apsteigšana un tā nav nopietna attieksme pret dokumentu.
Tieši tāpēc tiešām ir brīnums, ka nu jau mēs esam aizgājuši līdz absurdam. Nu jau vairs pat nav vajadzīgs laiks priekš nopietnas dokumenta izstrādes! Nu ir valdībā bijis... kaut kur kaut kas ir bijis... pusstundas laikā ...
Nu, godīgi sakot, man būs ļoti interesanti uz jums, koalīcijas partneri, paskatīties, kā jūs pakāpeniski mainīsities, tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām! Tas būs ārkārtīgi interesanti.
Katrā ziņā man ir jāizsaka jums tikai nosodījums par jūsu attieksmi pret darbu.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”? Tāpēc ka par priekšlikumu deputāts Juris Dobelis runāja “par”, viens deputāts var runāt “pret”. Jūs runāsiet pret priekšlikumu? Pret? Nē. Jums ir vēl viens priekšlikums, ja? Lūdzu, tad no vietas jūs varat pateikt savu priekšlikumu! (Starpsaucieni.) Tas ir par termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā, ja? Deputāta kungs, jums ir cits priekšlikums par termiņiem, kad izskatīt otrajā lasījumā un kad iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam?
Tad, cienījamie kolēģi, mums ir divi priekšlikumi. Deputāta Dobeļa priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam septiņas dienas, tas ir, 2.jūnijs, un izskatīšanas laiks otrajā lasījumā – 9.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par Dobeļa kunga priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 29, atturas – 31 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes, izskatīšanas laiks otrajā lasījumā – šodienas sēdē. Paldies!
Cienījamie kolēģi, tiekamies zālē pulksten 13.30. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.05 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Lūdzu fiksēt stenogrammā, ka balsojumā par Konvencijas pieņemšanu pirmajā lasījumā esmu balsojis “pret”, bet izdrukā parādās, ka nebalso. Un es lūdzu tehniskos darbiniekus, ja ir iespējams, apskatīties, kāpēc šī “pret” poga jau otro reizi nav nostrādājusi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.
K.Strēlis (JL).

Cienījamie kolēģi! Deputātu basketbola izlasi jūnijā gaida divi pārbaudījumi. Tradicionālā ceļojošā kausa izcīņa ar Latvijas basketbola senioru klubu 9.jūnijā pulksten 16.00 Hanzas vidusskolā. Tas ir blakus topošajai hokeja hallei un Olimpiskajam centram. Pagājušajā gadā šo spēli kā rota godināja un labu spēli parādīja arī Saeimas priekšsēdētāja. Mēs ceram uz viņas līdzdalību arī šogad.
Otrs pārbaudījums – 17.jūnijā ar pusprofesionālo Iekšlietu ministrijas komandu Kandavā. Lūdzu deputātus gatavoties un pārējos – atbalstīt šos pasākumus. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Andrejam Naglim. Nagļa kungs, lūdzu!
A.Naglis (LPP).
Es gribu atzīmēt, ka balsošanas motīvs par likumprojektu ar numuru... par dokumenta nr.4276 pieņemšanu pirmajā lasījumā es balsoju “par”, bet atzīmēts ir, ka nepiedalījos balsojumā, it kā neesmu balsojis. Es balsoju “par”.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 13.20.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam. Nē? Paldies.
Cienījamie kolēģi, pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu šā gada 26.maijā deputātam Vladimiram Buzajevam un deputātam Jānim Jurkānam.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi, šodien nav klāt Inese Krastiņa, Jānis Šmits, Jānis Jurkāns, Jānis Škapars bija, jā, Māra Ceriņa ir, Aleksandrs Kiršteins ir, Vitālijs Orlovs ir, Inese Šlesere, manuprāt, nav. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, es atgādinu, mēs tiekamies zālē pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, es aicinātu deputātus atgriezties zālē, jo pēc minūtes mēs turpināsim Saeimas sēdi!
Cienījamie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 26.maija sēdes darba kārtībā un pārcelt tās 29.punktu – likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” kā darba kārtības pirmo punktu, atsākot Saeimas sēdi pēc pārtraukuma, tātad pirms 15. darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādājam ar dokumentu nr.4241. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, sagatavots trešajam lasījumam. Kopā 53 priekšlikumi.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.

4. – deputāta Jaundžeikara priekšlikums, kuru deputāts Jaundžeikars atsauc.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu, protams.
Dz.Zaķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.

6. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāti lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu? Tad, cienījamie kolēģi, balsosim par 8. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 6, atturas – 36. (Kāds kaut ko runā no vietas.)
Cienījamie kolēģi! Mums būs jābalso vēl vienu reizi, jo saskaņā ar parādītiem rezultātiem mums nav kvoruma.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Albertam Krūmiņam! Par procedūru.
A.Krūmiņš (JL).
Ne par procedūru. Es gribu uzstāties debatēs.
Sēdes vadītāja.
Nē. To pēc tam.
Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par 8. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 4, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Tātad 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz šī te priekšlikuma 1.apakšpunktu, kur ir teikts tā, ka energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizvietot ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu – iekārtu, ierīču, ietaišu, līniju un to piederumu ierīkošanai. Un tad 3.punktā ir teikts: “Tādā gadījumā, ja vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta, vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas.”

Es gribētu teikt, ka tādu priekšlikumu nevar pieņemt, jo šeit ir klaji ierobežotas privātīpašuma tiesības.
Lūdzu neatbalstīt šo 9.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa kungs!
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums komisijā tika gari un plaši diskutēts. Jārēķinās ar to, ka gan Aizsargjoslu likums nosaka kārtību, kādā ir saskaņojami ar īpašnieku tātad iespējamie apgrūtinājumi uz zemes, gan Ministru kabinetam ir deleģējums noteikt kārtību, kā tiks veikta atlīdzība par to, ka energokomersants apgrūtinās iespējamā īpašnieka zemi. Tātad jautājums ir jāskata kompleksi. Tā nav tikai viena likumprojekta panta, viena punkta problēma. Jāskata kompleksi. Kompleksi skatot, komisija uzskatīja par pareizu atbalstīt šo priekšlikumu. Tāpēc es lūgtu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 6, atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Tātad 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10.A priekšlikums. Un tagad mums ir jāskatās lapa... dokuments nr.4241A. Un 10.A – atbildīgas komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
12. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
33. un 34.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 35. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
42. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 44. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
48. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
49. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
50. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
51. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
52. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Līdz ar to visi uz trešo, galīgo, lasījumu sagatavotie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 1. Likums “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šim likumprojektam ir iesniegti 9 priekšlikumi, kas ir izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu komisijas priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
8. – Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1175.
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
9. – atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts... pareizāk sakot, un iestrādāts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
Arī 12.priekšlikumā, kā vairumā iepriekšējo, ir piedāvāts izslēgt lieku vārdu “rakstveida”. Arī šo Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Līdzīgs ir 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.
16. – finanšu ministra priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē notāriem pieejamās ziņas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
21. – būtisks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas palielina soda naudu kredītiestādei, ja tā pārkāpusi normas, no 5000 līdz 100 000 latiem. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Un 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā. Ir saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Latvijas kriminālprocesa kodeksā” pirms otrā lasījuma.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
Ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums Latvijas kriminālprocesa kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Zvejniecības likums””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Minētajā likumprojektā otrajam lasījumam komisija saņēma un izskatīja 19 priekšlikumus, no kuriem 1. iesniedza Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
2.priekšlikums – vides ministrs Vējonis. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš
3.priekšlikums – Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
4.priekšlikums – Zemkopības ministrija. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
5.priekšlikums – Zemkopības ministrija. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
6.priekšlikums – Zemkopības ministrija. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
7.priekšlikums – deputāts Sokolovskis. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Kalniņš.

8.priekšlikums – deputāts Sokolovskis. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Kalniņš.
9.priekšlikums – Tautsaimniecības komisija. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
10.priekšlikums – deputāts Pietkevičs. Neatbalstīja, redakcionāli precizēts pirmā lasījuma teksts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tomēr man vēl vienu reizi gribētos pievērst uzmanību zvejnieku problēmām. Mēs atceramies, ka Saeima pagājušajā sēdē nepieņēma grozījumus Zvejniecības likumā, jo Latvijas Zvejnieku federācija asi iebilda pret priekšlikumu, kas paredz astoņus mēnešus gadā aizliegt zveju valsts lielāko upju grīvās. Kas tad īsti ir noticis pagājušajā nedēļā un šonedēļ? Atbildi uz šo jautājumu, manuprāt, vēlas dzirdēt ikviens piekrastes zvejnieks, par kuriem ir runa Pietkeviča kunga priekšlikumā.
Vēl pirms dažām nedēļām zvejnieki bija noskaņoti vai nu neitrāli, vai nu optimistiski. Viņi cerēja, ka mencu un reņģu zvejas kvotas piekrastei ar nākamā gada janvāri tiks palielinātas, jo likumprojektā ir teikts, ka mencām tās sasniegtu 3%, bet reņģēm 4% no Latvijai paredzētās kopējās nozvejas. Pret šo teikumu it kā sākumā neviens nav iebildis. Taču notika tā, ka pēkšņi un negaidīti viens no “Jaunā laika” deputātiem Dzintars Zaķis ierosināja ietvert likumprojektā kādu citu zvejniekiem nepieņemamu aizliegumu. Viņš mudināja no 1.septembra līdz nākamā gada 15.maijam aizliegt jebkādu rūpniecisku zveju un makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 3 kilometru rādiusā no lielāko upju grīvām.
Turklāt izmaiņas paredz minētā laika posmā aizliegt zvejot un makšķerēšanu arī 500 metru rādiusā no piekrastes kanāliem un mazajām upītēm.
Grūti pateikt, kas slēpjas aiz šā priekšlikuma. Varbūt tā ir kāda atriebība piekrastniekiem par paaugstinātām mencu un reņģu kvotām.
Savādi liekas arī tas, ka Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur piedalījās Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, šo Dzintara Zaķa ierosinājumu noraidīja. Taču vēlāk, kad sēde jau notika bez zvejnieku pārstāvju un dažu deputātu klātbūtnes, priekšlikums toreiz tika atbalstīts.
Protams, ka Zvejnieku federācija šādā situācijā nevarēja klusēt un pauda savus argumentus. Un šīs izmaiņas netika apspriestas nedz Valsts zivsaimniecības pārvaldē, nedz nozares sabiedriskajās organizācijās.
Es uzskatu, ka daži politiķi, vēloties ierobežot zveju zivju nārsta periodā, ir pāršāvuši pār strīpu, jo liegums bija noteikts pārāk bargs. Tas nozīmē, ka, piemēram, līcī, Ventspilī, arī Pāvilostā un Liepājā, zveja praktiski nu vairs nebūs iespējama.
Grūti paredzēt, grūti paredzēt, neskatoties uz šo te likuma pašreizējo redakciju, kā risināsies notikumi turpmāk. Varbūt vēl kāds deputāts, kurš neko nejēdz zvejniecības jomā, atkal liks kāju zvejniekiem priekšā.
Es vienkārši vēlos pievērst jūsu uzmanību zvejnieku problēmām. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu... Debates slēdzu. Es atvainojos! Es atvainojos! Vienu sekundi!
Pirms mēs turpināsim debates, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam!
M.Pietkevičs (TP).
Es atsaucu savu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Tad debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas sakāms?
P.Kalniņš.
Jā. Es vienkārši gribētu piebilst, ka iepriekšējais runātājs nerunāja par lietu, jo tā bija tēma par iepriekšējo sagatavoto 11.priekšlikumu, kuru Tautsaimniecības komisija, skatot atkārtoti, noņēma. Un līdz ar to šie te aizliegumi no 1.septembra līdz 15.maijam kā priekšlikumi šajā likumā vairs vispār neeksistē.
Tādēļ lūdzu ejam tālāk!
11. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
12. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
13. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja un redakcionāli precizēja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
14. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.
16. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
18. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģi, atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Zvejniecības likums”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (JL).
Strādājam ar dokumentu nr.3597 – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Ir iesniegts viens priekšlikums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, un šis priekšlikums komisijā arī ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Vairāk priekšlikumu nav.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 18, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Circene.
31.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 31.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4240. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikums arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums. Deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es runāšu par šo priekšlikumu tāpēc, ka nu tas atkal skar tās mūsu visu sāpīgās vēstures lappuses, un šad un tad ir jāatgādina kaut kāda svēta patiesība. Kādreiz kolēģi to dzird, kādreiz arī ne.
Ko nozīmē darbība, ja valsts no saviem līdzekļiem atbalsta tos, kas valstij kaut ko ir devuši? Atbalsts par parādīto varonību, par padarīto darbu un tā tālāk.

Tas pilnā mērā attiecas uz Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kur vispār neviena valsts, neviena partija, neviens cilvēks nevar neko pretim pateikt. Cilvēki ir cīnījušies par savas valsts neatkarību pret iebrucējiem. Un tur viss ir pilnīgi skaidrs.
Bet, ja šeit kārtējo reizi vēstures nezinātāji vai tie, kas izliekas, ka viņi nezina vēsturi, piekabina klāt tos tur, tad kādi ir viņu nopelni, cīnoties par Latvijas valsti? Valsts taču var atbalstīt tikai tos, kas cīnās par valsti. Par ko ir šie cīnījušies? Par Latviju? Par neatkarīgu Latviju viņi ir cīnījušies? Šad un tad ir interesanti paskatīties vēsturiskas filmas, kur demonstrē dokumentālus kadrus, kā, piemēram, vakar Krievijas televīzijā. Ir mums tāds pazīstams komentētājs Svanidze, un liekas, ka Krievijas politiķi un arī Putins, lai arī tā ir Krievijas televīzija, neatzīst to, ko tur stāsta. Tur ļoti skaisti vakar parādīja, kā plecu pie pleca draudzīgā saimē hitleriskā Vācija un fašistiskā PSRS kopīgi pakāpeniski sadarbojās no pašiem pirmsākumiem. Piemēram, tur bija tāds interesants fakts arī, ka jau 1938.gadā okupētajā Čehoslovākijā PSRS izvietoja savus rūpnieciskos pasūtījumus. Tas jums tā zināšanai.
Lūk! Līdz ar to sākumā taču bija šī lielā draudzība, ar poļu asinīm stiprināta draudzība, ko atzīmēja Staļins, apsveicot Hitleru, un pēc tam arī Hitlers, apsveicot Staļinu. Tur bija mīlīga aprunāšanās savā starpā. Protams, Latvijas intereses tur galīgi nevienam nebija vajadzīgas.
Un tagad no visādiem šādiem notikumiem, gadiem un dažādām citām epizodēm salasa kaut ko, nosauc tādos cēlos vārdos un vēl grib, lai Latvija no sava budžeta viņiem maksā. Ļoti īpatnēji! Lūdzu, parādiet šo te cīnītāju nopelnus neatkarīgas Latvijas labā! Vai nu neatkarīgās Latvijas izcīnīšanā, atjaunošanā vai cīņā pret tiem, kas laupīja Latvijai šo neatkarību. Tad jums būtu iespēja kaut kā pamatot savu domu.
Bet piešķirt kaut kādas privilēģijas sarkanarmiešiem! Uz kāda pamata? Kas tie tādi ir? Cīnītāji pret savu veco draugu Hitleru? Nu tā nu sanāca, ko var darīt. Ko var darīt, ka nesadalīja to mantu savā starpā? Dalīja, dalīja, kamēr aizrijās abi divi. Lūk!
Līdz ar to nu saprotiet taču vienu un nerunājiet te par kaut kādu pazemošanu vai apsmiešanu. Valsts var no savas kases dot naudu tiem, kas ir cīnījušies par valsti, un nevienam citam. Un lūdzu vienreiz to saprast!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā Dobeļa kunga atgādinājumu, mēs tomēr uzskatām par lietderīgu paust savu viedokli šajā vēstures jautājumā. Un padomāsim par tiem drošsirdīgajiem cilvēkiem, par latviešu tautas labākajiem dēliem un meitām, kuri līdzās visas pasaules nācijām – tiem pašiem amerikāņiem, francūžiem un pieminētajiem poļiem, britiem – stājās demokrātijas aizstāvībā. Šie varoņi, ik mirkli riskējot ar savu dzīvību, cīnījās ar “brūno mēri”, kā dēvē nacismu visā civilizētajā Eiropā. Šodien šie varoņi jūsu dēļ ir spiesti dzīvot trūkumā un nabadzībā. Slavenā 21.Latviešu strēlnieku divīzija, 43.Gvardes latviešu strēlnieku divīzija, 1.latviešu aviācijas pulks, ar Suvorova Otrās pakāpes ordeni apbalvotais 130.latviešu strēlnieku korpuss, kā arī lielais daudzums tautas partizānu vienību. Un es vēl ilgi varētu uzskaitīt tās varonīgās vienības, kuras cīnījās par Dzimtenes brīvību un tās nākotni. 28 antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem no Latvijas tika piešķirts Padomju Savienības varoņa nosaukums. Un šī cīņa pret fašismu bija sīva, it īpaši ņemot vērā, ka Latvijas teritorijā hitlerieši plānoja izveidot reihskomisariātu “Ostlande”, vienu daļu no latviešiem pārvāciskojot, bet otru daļu – izsūtot aiz Urālu kalniem.
Kolēģi! Šos varoņus – patiesus savas tautas glābējus – pirms pāris nedēļām godināja visa Eiropa un visa civilizētā pasaule. Vācija, neskatoties uz to, ka pati bija kara iesācēja, Japāna, kaut arī tā karoja Hitlera pusē, ASV un Francija – visu šo lielvalstu prezidenti personīgi izteica pateicību kara veterāniem par viņu dižo varoņdarbu. Un padomājiet, kāds būs Latvijas tēls visas civilizētās pasaules acīs, ja mūsu Saeima nostādīs antihitleriskās koalīcijas karavīrus zemāk par Waffen SS cīnītājiem, jo ikviena normāla cilvēka uztverē esesieši jau sen kļuvuši par zemiskuma, sadisma un vardarbības simbolu. Tos uzskata par asinskāriem mierīgo iedzīvotāju slakteriem, par bērnu un sieviešu bendēm.
Padomājiet taču kaut reizi par to, kādu negatīvu ietekmi jūs atstāsiet uz jauno paaudzi, par kādiem cilvēknīdējiem izaugs mūsu jaunie latvieši, mūsu bērni un mazbērni, ja viņiem jau kopš bērnības mēs stāstīsim par to, ka leģionāri – tas ir labi, bet antifašisti ir slikti.
Atbalstot grozījumus piešķirt antifašistiem tādus pašus atvieglojumus, kādi ir Hitlera pusē karojošiem, jūs ne tikai pienācīgi atalgosiet savus tautiešus un līdzpilsoņus, bet arī uzlabosiet savu tēlu visas Latvijas un Eiropas acīs. Un es aicinu jūs balsot “par” mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tātad sarkanarmieši esot cīnījušies par demokrātiju un dzimtenes brīvību. Lūdzu, iedziļinieties šajos vārdos! Kad nomira Staļina paps? 1953.gada 5.martā. Apmēram astoņus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. Kāda bija demokrātija viņa valdīšanas laikā tajās visās nometnēs šaipus Urāliem un viņpus Urāliem? Kāda bija demokrātija slaveno PSRS varoņu Hruščova, Brežņeva un viņiem līdzīgo kaganoviču laikā? Un kas tā bija par dzimteni, par kuras brīvību esot cīnījušies sarkanarmieši? Kāda tad bija tā dzimtene? Un kas tad tie par apbalvojumiem “Padomju Savienības Varonis”? Nu ir gan ar ko plātīties! Ar ko tādā gadījumā dzelzs krusts ir sliktāks? Un kāda vaina tam ir? Ļoti labi izskatās. Lūk!
Protams, diemžēl Latvijai nebija savas armijas Otrā pasaules kara laikā, un tā ir cita lieta. Bet tikai tāpēc, tikai Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks ir tiesīgs pretendēt. Cilvēks, kas ir cīnījies par neatkarīgu Latviju. Nu es saprotu, ka viens otrs to nesapratīs. Tādi arī palieciet, un slaukiet savus ģīmjus Latvijas karogā, bet nākamreiz jūs par to dabūsiet sodu!
Sēdes vadītāja.
Es aicinātu apsvērt salīdzinājumus, Dobeļa kungs!
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es apgalvoju agrāk, es apgalvoju arī šodien, ka, ja uzvarētu hitlerieši, šeit nebūtu ne Latvijas, ne latviešu, ne valsts valodas. Lai arī ko patlaban neteiktu galma vēsturnieki un pašmāju politiķi, Otrajā pasaules karā fakti liecina par pretējo. Jau kopš 1941.gada 23.jūnija līdz 29.jūnijam, būdami pilnīgā aplenkumā ar fašistiem, pašaizliedzīgi cīnījās Liepājas strādnieki. Valsts pilsētās un ciematos darbojās pagrīdes antifašistu grupas. Rīgā pagrīdniekus vadīja Imants Sudmalis, Arvīds Rendnieks, Pāvels Leibčs, Ernests Saulītis, Viktorija Misa, Vitolds Jauntirāns, Frīdrihs Alba un citi. Vai viņi un viņu sekotāji ir sliktāki latvieši nekā tie, kuri bija iesaistīti Wafen SS?
1942.gadā savu cīņu uzsāka latviešu partizānu pulks, kuru vadīja Vilhelms Laiviņš un Otomārs Oškalns.
1943.gadā uz Viļa Samsona partizānu grupu bāzes tika izveidota Latvijas partizānu brigāde, kur pārsvarā strādāja, dienēja, cīnījās latvieši.
1944.gadā Latvijas antihitlerisko partizānu skaits bija ne mazāk par 12 tūkstošiem. Viņi iznīcināja vairāk nekā 30 tūkstošus hitleriešu, uzspridzināja 279 militāros ešelonus. Zem sarkanbaltsarkanā karoga karoja ar nacistiem arī astoņi Latvijas kuģi. No iznīcinātāju bataljoniem un strādnieku vienībām, kuras 1941.gadā aizstāvēja Rīgu, bija izveidoti divi Sarkanās armijas pulki. 1941.gada jūlijā viņi izcēlās kaujās Igaunijā un pie Lugas. Uz bijušās Latvijas armijas bāzes 1941.gadā tika izveidots 24.latviešu teritoriālais korpuss, kurš varonīgi karoja pret hitleriešiem. 1941.gada septembrī tika izveidota 21.Latviešu strēlnieku divīzija, kas vēlāk kļuva par 43.Gvardes latviešu strēlnieku divīziju.
Vismaz puse no divīzijas kareivjiem, karavīriem, bija etniskie latvieši. Tieši šiem varoņiem mēs varam pateikties par to, ka šodien Latvijai nav jāatvainojas antihitleriskās koalīcijas valstu priekšā par tiem noziegumiem, kurus bija pastrādājuši Latvijas pilsoņi, kas karoja Hitlera pusē.
Mums nav jāatvainojas par tiem vairāk nekā 40 brīvprātīgajiem policijas bataljoniem, par 600 tūkstošiem noslepkavotiem Latvijas teritorijā karagūstekņiem un civilpersonām. Tajā skaitā arī atvestiem no Rietumeiropas. Pateicoties šiem cīnītājiem, mums nav jāatvainojas par sadedzinātajām baltkrievu un krievu sādžām, par “varoņdarbiem” (pēdiņās) Ukrainā un Polijā.
Kaut gan pēc šodienas balsošanas par kara pabalstiem tiem hitleriskās koalīcijas karavīriem, turklāt vēl tad, ja šādus pabalstus nesaņems arī cīnītāji antifašisti, es domāju, ka kādreiz mums nāksies atvainoties.
Aicinu jūs demonstrēt veselo saprātu un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu – piešķirt kara pabalstus arī tām personām, kuras karoja, lai glābtu mūsu civilizāciju un latviešu tautu no iznīcināšanas. Tad, bez šaubām, arī mēs varam pievienoties. Tad šis balsojums būtu tieši par saskaņu sabiedrībā. Jā, visi šie cilvēki... Pieņemsim, ka viņi domāja, ka viņi cīnās par Latvijas brīvību un neatkarību. Visi viņi ir veci cilvēki – ap 80 gadiem. Kas mums traucē nobalsot par to, lai vieni un otri večuki saņemtu šo pabalstu? Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu, pirms jūs nākat te stundām ilgi debatēt, izlasīt, par ko mēs balsojam un ko šis likums paredz. Šis likumprojekts paredz to, ka mēs rūpējamies par Latvijas armijas virsniekiem, kara ierēdņiem, instruktoriem un tamlīdzīgi. Par tiem, kas ir dienējuši neatkarīgās Latvijas armijā. Un tāpēc arī komisija ierosina izslēgt no šī likumprojekta jautājumu, kas skar Nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, jo, ņemot vērā to, ka Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kas cīnījās pret okupācijas režīmu, ir atbalstāmi, mēs jau iepriekšējā likumā, likumā “Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” izdarījām grozījumu, kas paredz, ka turpmāk no Aizsardzības ministrijas piešķirtajiem budžeta līdzekļiem izmaksās ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pabalstus saņems. Bet šajā likumā mums nav jārunā par to, ka mums būtu jāpiešķir pabalsti citās armijās dienējošiem.
Tie, kas dienēja PSRS armijā, lai par viņiem rūpējas Krievija, kas ir PSRS mantiniece. Tie, kas dienēja amerikāņu armijā, tāpat saņem pensijas no Amerikas valsts budžeta līdzekļiem. Un mums nekādā gadījumā nav jārūpējas par tiem, kas dienēja okupācijas armijā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Divas piezīmes.
Es arī aicinu atbalstīt Nacionālās... Jā, 3.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt nacionālos karavīrus.
Bet es gribēju atbildēt uz Plinera kunga teikto šeit. Plinera kungs! Karoja pret padomju komunistisko režīmu Vlasova armija, par ko jūs esat aizmirsis, krievu atbrīvošanas armija ROA, Baltkrievu novada aizsardzība ar Baltkrievijas policijas vienībām, ukraiņu divīzija “Galīcija”, desmitiem divīziju un miljoniem cilvēku no bijušās PSRS. Jūs kaut ko tur esat aizmirsis. Un karoja Somija, turpinājums karā, un lepojās ar to, ka viņa karo pret staļiniskajiem noziedzniekiem. Tā ka nevajag nākt šeit un runāt muļķības.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Kiršteina kungs, saskaņā ar Kārtības rulli, otrajā lasījumā izskatot priekšlikumus, jārunā ir konkrēti par konkrēto priekšlikumu, nevis jādod atbildes uz kāda deputāta izteikumiem.
Tad nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie deputāti! Plinera, Aleksejeva sacītais, prātojumi un atziņas liecina par to, kādu nākotni mēs sev gatavojam, arī runājot par tikko izskatīto un vēl skatāmo, arī Minoritāšu konvenciju. Nedod Dievs, šitādus te laist pie varas, bet viņi raujas un viņi nonāks, ja mēs tā rīkosimies.
Bet, ja runājam par Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, tad, piemēram, es sestdien braukšu uz Viļaku, tur mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esam darījuši visu, lai arī tur, kā daudzās citās vietās, ļoti daudzās citās vietās Latgalē, kur pretošanās kustība bija visizteiktākā Latvijā, atklātu kārtējo pieminekli Nacionālās pretošanās kustības dalībniekam Suppem, kurš cīnījās pret šo varu, pret padomju varu, tieši Abrenes apvidū, kuru mēs tagad tā ar brīvu roku… un, kā viens no dižiem akadēmiķiem Freimanis šodien raksta pieminētajā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, saka, ka nē, ko jūs, Abreni mums nevajag un Abreni – otrādi – esot okupējuši latvieši.... Malacis!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Lūdzu par tematu!

P.Tabūns.
Tas ir... tā ir vistīrākā runa par šo tēmu. Lūk, tie ir nacionāli partizāni, šie ir Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kuri vēl nav visi apzināti, kuru kauli vēl gul mežmalās un kuriem ir jāatdod gods.
Un diez ko citi nav centušies visās Saeimās, izņemot “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, lai patiešām šiem cilvēkiem atdotu godu, vismaz mirušiem.
Bet šie te tagad, paskatieties ko... Viņi leģionārus padara par kaut kādiem monstriem, bet tos tur, kuri okupēja Latviju, – tie ir diži varoņi!
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, es aicinu runāt par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu.
P.Tabūns. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tad debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Urbanovičs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man gribētos atgādināt jums dažas lietas.
Pirmām kārtām šā gada 11.janvārī valdība steidzamības kārtā pieņēma grozījumu Militārpersonu izdienas pensiju likumā, ar kuru noteica, ka Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki caur Aizsardzības ministriju no valsts budžeta saņem ikmēneša pabalstu 50 latu apmērā. Aizsardzības ministrs Einars Repše likumprojekta anotācijās toreiz rakstīja, ka šīs personas, neskatoties uz piešķirtajiem atvieglojumiem nodokļu un nodevu maksāšanā, pensiju saņemšanā, sabiedriskā transporta lietošanā, bezmaksas medicīnisko aprūpi un bezmaksas sociālo rehabilitāciju, joprojām dzīvo smagos materiālos apstākļos un Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem trūkstot naudas dārgo medikamentu iegādei un mājokļa uzturēšanai. Bet šie cilvēki ziedojuši sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīmu īstenoto vardarbību un genocīdu.
Nav noslēpums, ka daļa personu, kurām piešķirts Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statuss un valdības pabalsts, Otrā pasaules kara laikā karoja Hitlera pusē. Protams, ka vairums no viņiem Hitlera leģionā tika mobilizēti pret pašu gribu un neapbruņotu civiliedzīvotāju slepkavībās nepiedalījās. Bet Latvijā dzīvo arī karavīri un pretošanās kustības dalībnieki, tai skaitā latvieši, kuri karoja antihitleriskās koalīcijas pusē un kuri nesaņem nekādu valsts palīdzību, lai gan šo cilvēku materiālais un veselības stāvoklis, iespējams, ir tāds pat slikts. Latvijā vācu okupācijas periodā pret noziedzīgo režīmu karoja arī citādi partizāni, ne tikai nacionālie. Latvijas iedzīvotāji tika mobilizēti ne tikai vācu leģionā, bet arī Sarkanajā armijā, un daži no viņiem paguva pat pakarot abu karojošo pušu armijās. Padomju pusē karojošie kā likums politiski represēto personu statusu nav saņēmuši un nekādus pabalstus un atvieglojumus no Latvijas valsts nesaņem.
Ar ko tad atšķiras Urbanoviča kunga priekšlikums no iepriekšējā? Šeit ir runa par ierindas karavīriem. Lieta ir tāda, ka Latvijā dzīvojošie ierindas karavīri un partizāni nesaņem militārpersonu pensijas vai palīdzību arī no Krievijas vai citām valstīm. Tieši šie cilvēki uz saviem pleciem iznesa visu kara smagumu, nesaņemot par to ne dienesta pakāpes, ne apbalvojumus, ne valsts atbalstu. Un starp viņiem, pēc Otrā pasaules kara veterānu organizācijas ziņām, ir apmēram 1000 cilvēku, kuru stāvoklis ir īpaši smags un bēdīgs, jo karadarbības rezultātā viņi ir ieguvuši invaliditāti un nevienam no viņiem neviena valsts nemaksā nekādu pabalstu. Arī viņiem ir nepieciešami līdzekļi medikamentu iegādei un sociālajai rehabilitācijai. Un arī Krievija rūpes par Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem neuzņemas.
Tautas saskaņas partija piedāvā šo netaisnību labot. Lūdzu atbalstīt 4. –Urbanoviča kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu redziet, kā ir sanācis! Kāds tad ir tas priekšlikums? Tātad tiem tur cīnītājiem, kuri nesaņem militārpersonu pensijas no citām valstīm. Nu tā āža kāja ir tā skaisti izlīdusi priekšpusē. Kur tad nu ir tā labvēlība no Krievijas puses pret saviem cīnītājiem? Kur ir slavenā Krievijas prezidenta Putina, kurš pēdējā laikā ir parādījis sevi kā lielu speciālistu kulinārijas jautājumos, mikroķirurģijas jautājumos un lopkopības jautājumos (es domāju, ka varbūt vēl kādā jautājumā viņš būs liels speciālists), kur tad ir viņa labvēlība pret tiem, kas cīnījās tās PSRS labā? Bet, redziet, lieta jau ir tāda, ka Krievija sevi ir pasludinājusi par PSRS tiesību pārmantotāju. Tiesības pārmanto, jā. Tas ir jauki. Bet pienākumus gan nevajag pārmantot. Tāpēc jau arī 9.maijā pa to Sarkano laukumu tajās vecajās sagrabējušajās mašīnās braukāja tāds neliels pulciņš to nevarīgo vecīšu. Pārējie klaiņoja pa Maskavas nomaļu parkiem un dzēra to šnabīti uz nošmulētiem soliem. Un tad, kad tam veterānam paprasa, ko tad tev tas Putins ir labu izdarījis? Viņš saka: “Neko viņš man nav izdarījis! Nu te man iedeva dažus rublīšus šajā dienā, un aizmirsīs atkal pēc tam.”
Ja jau jūs tik mīļi pret to Krieviju esat, brauciet ciemos pastāvīgi uz turieni, saņemat kaut kādus atbalstus un pabalstus tur, tad parūpējieties, lūdzu, lai Krievija kā PSRS tiesību pārmantotāja rūpējas par tiem dēliem un meitām, kas ir cīnījušies par PSRS interesēm! Citu interešu jau Latvijā nebija. Un nevarēja būt. Un šitā pļāpāšana, ka, redziet, izglāba latviešus no vāciešiem... Ziniet ko, vācieši te ir staigājuši septiņus vai astoņus simtus gadu. Šķiet, ka 20.gadsimta sākumā latvieši paši tika vaļā no visiem kungiem. Un brīvības cīņās latvieši paši sev izkaroja neatkarību. Un nebaidiet mūs, kā būtu bijis, ja būtu bijis. Ļoti interesanta spriedelēšana. Vajadzīgo faktu nevajadzīga pasniegšana.
Tāpēc, godātie iesniedzēji, ar šādu priekšlikumu lūdzu griezties Krievijas Domē pie saviem domubiedriem un domubrāļiem, un panāciet, ka Krievijas Dome un vēl tur citas struktūras tā vietā, lai sūtītu mums tikai ēzeļa ausis, atsūta no turienes arī pabalstus vienam otram. Tā ir jūsu iekšējā darīšana, bet tā nav Latvijas valsts darīšana. Paldies.
Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Es saprotu, Dobeļa kungs, ka jūs uzrakstījāt vienu runu un visu laiku to lasāt. Jūs nemaz par priekšlikumu nerunājat. Nu, izlasiet, lūdzu, kur ir rakstīts, ka mēs gribam iedot Krievijas pilsoņiem kaut kādu pabalstu? Runa ir par Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri karoja pret fašismu. Nu kāpēc jūs gribat runāt par Putinu, Krieviju, par ausīm un tā tālāk?
Parunāsim par konkrēto priekšlikumu. Jauno cilvēku 20 gados vai 18 gados iesauca PSRS armijā. Viņš karoja Latvijā... (Starpsauciens no zāles.) Jā, bet viņš karoja par Latviju! Latvijas teritorijā. (Starpsauciens no zāles.) Par kādu Latviju? Latviju bez fašistiem. Pret okupāciju viņš karoja. Un šodien, kad viņiem ir 80 gadi, jūs gribat viņus sadalīt pa pusēm – o, tas pareizi karoja, tas nepareizi karoja. Es nevaru, kā jūs variet dalīt vecus cilvēkus! Viņi visi ir trūcīgi, viņiem visiem vajag palīdzību gan zālēm, gan visas pārējās sociālās garantijas. Nu kāpēc jūs daliet viņus? Viņi ir labi šodien, rīt viņi būs slikti. Un es piesaucu... Ja mēs runājam par jautājumu, tad runāsim par konkrētu priekšlikumu. Mēs lūdzam atbalstīt priekšlikumu, ar kuru mēs gribam iedot arī sociālās garantijas Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri karoja pret fašismu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi, komisijā šie jautājumi tika ļoti nopietni izdebatēti vairākkārt, un fakts jau ir pirmkārt tas, ka šis likumprojekts ir par izdienas pensijām. Un pabalsti nevar būt likumā par izdienas pensijām. Tieši tāpēc tas ir jau pirmkārt iemesls, kāpēc tika noraidīts. Nu un, protams, arī visi pārējie iemesli.
Tā ka 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos, par 4.priekšlikumu mums ir jābalso. Lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 4, atturas – 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 31.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 1028. Tātad likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajam lasījumam.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
2. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.
K.Peters.
7. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
9. – Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
12. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.

K.Peters.
13. – deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jums visiem ir ļoti labi zināmi traģiskie ceļu satiksmes negadījumi naktī, kuri ir izraisīti pārsvarā jauniešu neuzmanības un nenopietnas attieksmes dēļ. Tādēļ ir ierosināti šie mani priekšlikumi, kuri paredz izsniegt autovadītāja apliecības un reģistrēt automašīnas un personas vārdu, kuri ir sasnieguši 20 gadu vecumu.
Pēc mana uzskata, izsniedzot vadītāja apliecības pusaudžiem, kuri vēl mācās skolā un neuztver automašīnu kā paaugstinātas bīstamības līdzekli, bet viņi to uztver jau par rotaļlietu, turklāt vecāki, dāvinot automašīnu saviem bērniem, kuri vēl nestrādā un pat nesaprot, ko nozīmē dzīvība un veselība un cik tā ir vērtīga, veicina ceļu satiksmes pārkāpumu palielināšanu. Jūs taču visi ļoti labi zināt par to.

Mani priekšlikumi tiek virzīti uz to, lai saglabātu bērnu dzīvību un veselību, un to, lai pastiprinātu vecāku atbildību.
Es esmu tēvs un vectēvs. Un manu bērnu un mazbērnu dzīvība un veselība ir vislielākā vērtība. Un, es domāju, jūs arī ļoti mīlat savus bērnus.
Tāpēc lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus un mūsu bērnu veselību un dzīvību! Šeit ir rakstīts par 13.priekšlikumu, un kopā ar vēl vienu priekšlikumu, tas ir 43.priekšlikums.
Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt manus priekšlikumus!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 13. – deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 53, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
14. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāte Silva Bendrāte vēlas runāt? Nē.
Pret 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Arī pret 15.priekšlikumu deputāti neiebilst.
K.Peters.
16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
17. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
18.priekšlikums – arī atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
20. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
21.priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... Vai deputāte Mūrniece ir pieteikusies? Nē. Tātad pret 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.

22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
24.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
26. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
27.priekšlikums. Zemkopības ministrijas. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 27. un 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
29.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
30.priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
32.– Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
34.– Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
35. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 35. un 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
37. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
39.priekšlikums – atbalstīts. Iekļauts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
41. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
42. – deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 54, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
43. – deputāta Solovjova priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
44. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
45. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 46.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
47. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 48. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
49. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
50. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
51. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
52. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
53. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
54. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
56. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
57.priekšlikums. Atbalstīts. Iestrādāts 58. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
59 . – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
60 . – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.

61. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 63.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
62. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 63. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir pēdējais šajā likumprojektā.
Sēdes vadītāja.
Pret 62. un 63.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.4237. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” trešajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija informē, ka priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti.
Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1 deputāts. Likums “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Izskatīsim dokumentu nr.4238. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” trešajā lasījumā.
Saņemts viens priekšlikums, ko iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste.
Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar numuru 4239 – likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” trešajam, galīgajam, lasījumam.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 4 priekšlikumus: 2 – no finanšu ministra Spurdziņa kunga un 2 – no pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.
Tātad 1.priekšlikums no finanšu ministra Spurdziņa ir iestrādāts 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Kampars.
3. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikumu – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi savā 4.priekšlikumā un ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Kampars.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Muitas likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Kopā likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, izskatīts sēdē.
1.priekšlikums – iesniedzis Saeimas deputāts Buzajeva kungs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Izglītības inovācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu noraidīt. Kāpēc?
Pirmkārt, mēs ņēmām vērā Saeimas Juridiskā biroja norādīto, ka arī Sabiedrības integrācijas fonda likums darbojas ļoti veiksmīgi, un tāpat kā Izglītības inovācijas fonds tas ir publisks nodibinājums, un juridiskā statusa maiņa nav nepieciešama. Tāpat ir jāļauj sākt darboties arī Izglītības inovācijas fondam.

Otrkārt. Izglītības inovācijas fonda likuma 3.pantā ir skaidri noteikts fonda uzdevums un mērķis – darboties izglītības sistēmā paralēli Izglītības un zinātnes ministrijai, bet ne Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, kā piedāvā likumprojekta autori.
Treškārt. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma vēstuli no tagadējās izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes, kura lūdz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju neatbalstīt minēto likumprojektu, jo ministrijā tagad šis likumprojekts ir vēlreiz pārskatīts, un šobrīd ministrijas attieksme ir negatīva.
Un ceturtkārt, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vērš uzmanību uz to, ka fonds vēl nav sācis savu darbību, lai gan likums ir stājies spēkā un aicina Izglītības un zinātnes ministriju operatīvāk risināt šo jautājumu.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi nolēma likumprojektu neatbalstīt un aicinu to pašu darīt arī Saeimai.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – neviens deputāts nav balsojis, pret – 88, atturas – 4. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).

Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātību, atbalstot komisijas nostāju iepriekšējā likumprojektā.
Kāpēc ir vajadzīgs izdarīt grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumā?
Pirmkārt, mums ir jāsaskaņo šis likums ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Otrkārt, ir jānodrošina katram indivīdam tiesības lietot Latvijas Nacionālās bibliotēkas literatūras fondu.
Treškārt, likumprojekts ierosina atteikties no domes, jo, kā pierādījies praksē, šādas Nacionālās bibliotēkas domes izveidošana nav bijusi mērķtiecīga un faktiski dome nav izveidota un nav nepieciešamības tādu veidot.
Un, treškārt, likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā 10.pantu, saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību, kas neparedz ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu.
Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu. Es ceru, ka tas viens cilvēks, kas balsoja “pret”, nav pret Nacionālās bibliotēkas nepieciešamību, un aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 8.jūnijam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 8.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Strādājam ar dokumentu nr.4122 – likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.
Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu un aicinu arī jūs atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka šis varbūt mūsu Saeimas vēsturē varētu būt visīsākais grozījums, jo pēc būtības ir tikai jānomaina viens cipars – divnieka vietā jāieraksta 4, lai 22 vietā būtu 24.
Es gribu uzsvērt, ka es šeit kāpu tribīnē, kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, lai neizsauktu televīzijas dusmas pret Pirmo partiju, kuri ir šī likuma ierosinātāji, jo vai nu lielākas dusmas vairs var būt, kā ierobežot laiku, kurā ir iespējams pelnīt naudu ar sabiedrībā pieprasītām pārraidēm, pieprasītām izrādēm.
Protams, ir viena lieta, ja pieauguši cilvēki prasa. Viņiem ir vajadzība pēc azartspēlēm, pēc ielasmeitām, pēc seriāliem, pēc šoviem, tērptiem rītasvārkos vai naktskreklos. Tas viss ir iespējams, tas viss ir pieļaujams, jo, kamēr ir pieprasījums, noteikti būs arī piedāvājums.
Taču mums ir jāapzinās, cik liels iespaids ir vizuālajai mākslai, ja tā varētu teikt, un kāds ļaunums rodas mūsu bērnu apziņā un saprašanā no tā, ja viņi redz vardarbīgas ainas filmās. Un viņi nespēj izvērtēt, ka sitiens ar beisbola nūju, pēc kura filmā varonis pieceļas, realitātē tā ir nāve. Tā ir nogalināšana.
Ja bērni neapzinās, ka, iemetot savu piekauto skolasbiedru upē, viņš neizpeldēs kaut kur krastā, bet tā atkal ir nāve. Tā ir slepkavība, jo ir viena dzīve, ko rāda filmās. Un otra ir šī realitāte.
Un mēs savā apakškomisijā esam vairākkārt un nopietni pievērsušies tādai tēmai kā nepilngadīgo noziedzība. Pēc Valmieras gadījuma it sevišķi. Mēs esam konstatējuši, ka cēloņi ir ģimenē, skolā, šajos dažādos izklaides pasākumos un, ja tā varētu teikt, arī informatīvajos avotos. Protams, ja nosacīti televīziju var uzskatīt par informācijas avotu. Bet, ja sabiedrība prasa izklaides un sabiedrībai pietiek ar... lai savu viedokli veidotu un priekšstatus, pietiek uzklausīt citu viedokļus – žurnālistu viedokļus, tad, protams, šinī gadījumā mēs sagaidām, ka būs iebildumi pret to, ka veselas divas stundas raidorganizācijām būs problēmas. Būs jāpārskata savas programmas. Un varbūt būs jāuzņemas tā atbildība tomēr, ko bieži vien raidorganizācijas neuzņemas arī attiecībā pret pieaugušo cilvēku informēšanu par notikumiem valstī, sabiedrībā, par valstiski svarīgām lietām, informācijas vietā sniedzot izklaidi.

Un šinī gadījumā mums ir jāapzinās, ka bez vecāku līdzdalības, arī šīs divas stundas pagarinot aizlieguma laiku, netiks sasniegts simtprocentīgs rezultāts. Ja mēs apzinātos, ka mūsu vecāki ir pietiekami atbildīgi un apzinīgi izturas pret savu bērnu garīgo veselību un garīgo audzināšanu, tad varbūt nevajadzētu ar šādām metodēm ierobežot televīzijas raidlaiku konkrētām programmām, it sevišķi, ka mēs taču dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos.
Es piekrītu, ka katrs apgrūtinājums, katrs ierobežojums, vienalga, vai tā ir alkohola aprite, vai tā ir smēķēšana, pie kuras mēs esam nopietni jau ķērušies, vai šinī gadījumā raidlaika ierobežošana, vai nākotnē, par ko mēs esam nolēmuši nupat spriest, par azartspēļu ierobežošanu kādā veidā... Tā visa ir nepatīkama šī biznesa, attiecīgā biznesa... attiecīgā pakalpojuma piedāvātājiem un attiecīgajiem uzņēmējiem. Bet mēs saprotam, ka savas nākotnes vārdā, savas tautas izdzīvošanas vārdā mēs nedrīkstam palaist savvaļā zemākos instinktus vai iekāres, vai tieksmi uz izklaidi un izpriecām, kas nāk par ļaunu mūsu bērniem, mūsu nākamajai paaudzei.
Tāpēc es ļoti aicinātu atbalstīt šo grozījumu, šī viena cipara nomaiņu, lai līdz pulksten 24.00, kad bērni vēl ir nomodā, lai publiski pieejamajos televīzijas tīklos netiktu rādītas šiem bērniem kaitīgas filmas, kaitīgas pārraides.
Ir cita lieta par slēgtajiem kanāliem, par kodētajiem, par kabeļtelevīziju, kur vecāku rokās ir vara pieļaut vai nepieļaut. Šinī gadījumā mēs esam spiesti lūgt atbalstīt šādu ierobežojumu mūsu bērnu interesēs un mūsu bērnu labā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.
31.maijs.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Porieša, Vasaraudzes, Rugātes, Dalbiņa iesniegumu ar lūgumu turpināt 26.maija Saeimas sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai un pulksten 15.00 izsludināt sēdē pārtraukumu uz vienu stundu.
(Troksnis zālē.)
Tātad mums ir divi priekšlikumi.
Pirmais priekšlikums. Pulksten 15.00 izsludināt sēdē pārtraukumu uz vienu stundu. Un otrais priekšlikums – turpināt sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai.
Cienījamie kolēģi! Tātad mums ir jābalso. Vispirms balsosim par pārtraukuma izsludināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 29, atturas – 1.
Un nākamais jautājums. Vai turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai, tātad pēc pārtraukuma? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 7. Tātad turpināsim sēdi pulksten 16.00 līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai.
Paldies.

Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas dalībnieki, lūdzu visus – iedzeriet kafiju un pēc 20 minūtēm uz sēdi Ārlietu komisijas telpās! Pulksten 15.25.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpināsim Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Otrajā lasījumā Preču un pakalpojumu drošuma likumā priekšlikumi nav iesniegti. Tādēļ lūdzu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Emsis.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.jūnijam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavoja likumprojektu otrajam lasījumam. Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums – vides ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūnijs.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija izskatīja grozījumus likumā “Par aviāciju”, un strādāsim ar dokumentu nr.4236. Pavisam ir izskatīti trīs priekšlikumi.
Komisija 1.priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
2.priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Arī 3.priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu balsot par atbalstu kopumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Aleksandra Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas Valsts ceļu policijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Aleksandra Bartaševiča izdarīto administratīvo pārkāpumu. Komisija nolēma atbalstīt Aleksandra Bartaševiča saukšanu pie administratīvās atbildības un lūdz Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2005.gada 31.decembrim”.
Komisijas vārdā, lūdzu, vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (TP).
Komisijas vārdā aicinātu atbalstīt iesniegto lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu... Es atvainojos. Pirms balsošanas atklājam debates.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Cik tad ilgi mēs reanimēsim šo izmeklēšanas komisiju? Jau ilgu laiku tādā ārkārtīgā vārgumā un bezspēcībā velk dzīvību un pievienoti dažādi dzīvību uzturošie aparāti. Un tagad atkal pagarināsim. Cik ilgi un kāpēc? Vai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai Repšes kungu un “Jauno laiku” turētu uz kaut kāda āķīša, sak, jūs tur kaut kur sāksiet mūs šķobīt un grozīt un rīkoties ne tā, nu tad mēs ar pilnu tvaiku celsim šo lietu gaismā un mēģināsim pēc iespējas to lietu darīt par nesmukāku, lai gan neko līdz šim nav izdevies pierādīt.
Mēs kādreiz ar Annu Seili no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī bijām šajā komisijā. Redzējām šo bezspēcību un šo nespēju neko tur pierādīt, ja nu bija ko pierādīt, tad varējāt pierādīt šī komisija. Ja nav ko pierādīt, tad ko jūs velkat šo suni aiz astes? Kāpēc?
Es izskaidroju tikai tādā veidā, ka jūs to paturat kā āķi, uz kura turēt “Jaunā laika” frakciju un Repšes kungu. Citādi es to nevaru izskaidrot. Jo tērējat naudu, priekšsēdis, es nezinu, Šmita kungs tur tagad ir vēl aizvien? Šmita kungs saņem algu kā šīs... Kāds cits jau var būt, jo tur jau notiek, es saku: neko nezinām, jo nekas nenotiek. Vienalga, kāds no komisijas vadītājiem saņem algu, tur arī sekretārs laikam vai vietnieks... tas arī saņem. Šad tad notiek viena, otra komisijas sēde tādā pavājinātā sastāvā, jo cik es saprotu, “Jaunā laika” deputāti jau arī aizgāja no šīs komisijas. Tā ir?
Nu, lūk! Šādā dīvainā sastāvā turpina darboties šī komisija. Un tagad lūdz pagarināt izmeklēšanas laiku vēl, nu faktiski, es teiktu, droši vien līdz 9.Saeimas vēlēšanām, lai attiecīgi darītu.
Kolēģi! Tas nav prātīgi, tas nav pieņemami. Un es lūdzu šo priekšlikumu noraidīt. Un, ja komisijai ir kaut kas sameklēts pret Repšes kungu, tad celiet gaismā. Ja nav, ja nespējat, tad nolieciet pilnvaras! Un tā arī pasakiet!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 29, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisija ir sagatavojusi likumprojektu un lūdz to izskatīt, gan steidzamības kārtā pieņemt savu lēmumu par to un balsot, gan arī šodien izskatīt pirmajā lasījumā.
Likumprojekts ir par pilsonības atzīšanu Pēterim Ugrjumovam. Lai nekavētu ilgi jūsu laiku, jūs varat iepazīties ar likumprojekta anotāciju, kurā izskaidrota situācija, kuras dēļ Pēterim Ugrjumovam Pilsonības likuma izpildes komisija nesaskatīja citu iespējamo ceļu, kādā veidā viņš var nonākt līdz mērķim – kļūt par Latvijas pilsoni. Un arī motivācija – kādēļ viņam ir šī Latvijas pilsonība nepieciešama.
Varu tikai piebilst to, ka Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Pēteris Ugrjumovs apliecināja savu gatavību vērsties Krievijas Federācijas vēstniecībā un uzsākt atteikšanās procedūras no Krievijas Federācijas pilsonības.
Un vēl pagaidām nevaru apliecināt, pagaidām nevaru pievienot šos dokumentus klāt, bet tie būs uz otro lasījumu, ka 23.maijā Itālijā Krievijas vēstniecībā, jo Pēteris Ugrjumovs dzīvo Itālijā šobrīd, viņš ir iesniedzis savu lūgumu atteikties no Krievijas pilsonības un ir saņēmis apstiprinājumu, ka šis dokuments ir reģistrēts. Viņš ir uzsācis tās procedūras, kurām ir nepieciešams laiks un arī attiecīgs pamatojums. Šis pamatojums ir mūsu lēmums, ka komisijā esam virzījuši likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā, un visu apstākļu dēļ komisijas lūgums ir arī lūgt likumprojektu izsludināt par steidzamu un vispirms balsot par steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 78, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Rugāte.
Paldies, kolēģi, par atbalstu komisijas lēmumam.
Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 1.jūnijam un izskatīšana otrajā lasījumā – 16.jūnijā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūnijs, izskatīšana – 16.jūnija sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Šņepstes, Porieša un Vasaraudzes iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu.
(Troksnis zālē.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieslēgt par procedūru.... uzstāties? Pret pārtraukumu, ja? Lūdzu!
Pret pārtraukuma izsludināšanu uzstāsies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Cik ilgi jūs turpināsiet savu teātri? Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, Ārlietu komisija vairs nav pilnā sastāvā. Tad ko jūs gribat panākt šī pārtraukuma laikā? Ja Ārlietu komisijai nav pilna sastāva, ko jūs gribat... te kādu apvest ap stūri? Es jums pirmīt jau pietiekami pieklājīgu priekšlikumu iesniedzu – pēc vienas nedēļas turpināt. Nē! Jūs vairs neesat spējīgi, Ārlietu komisija, neko izdarīt!

Tagad jūs turpināt.
Tā ka nemelojiet, lūdzu... Pietkevič, apsēdies un klausies tālāk... Lūk! Tā ka iemācieties vienreiz strādāt. Ja jūs gribējāt kādu šeit apmānīt, tad to vajag darīt profesionāli. Jūs to neprotat.
Kāds pārtraukums tagad! Ja nav Ārlietu komisija spējīga strādāt, kā jūs varat sludināt pārtraukumu!? Kas notiks tanī pārtraukumā? Ko jūs tur darīsiet? Un es aicinu saprātīgi domājošos Ārlietu komisijas pārstāvjus – pietiek ķēzīties šodien! Beidziet šo teātri un ejiet mājās!
(Izsaucieni no zāles.)
Sēdes vadītāja.
“Par” pārtraukuma izsludināšanu runās deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Tātad Ārlietu komisija ir saņēmusi vairākus desmitus priekšlikumu attiecībā uz Minoritāšu konvenciju. Ārlietu komisija uzsāka darbu un pusi priekšlikumu izvērtēja. Diemžēl tādēļ, ka atsākās mūsu sēde, Ārlietu komisija nepaspēja tātad nobalsot par visiem priekšlikumiem.
Es aicinātu pievērst uzmanību tos, kas tātad ir pret to, ka šodien izskata šo Konvenciju, ar kādu sajūsmu un prieku to atbalsta kreisā opozīcija. (Izsaucieni no zāles.) Tieši tā....
Tādēļ es aicinātu atbalstīt priekšlikumu izsludināt uz stundu pārtraukumu, komisijai sanākt un pieņemt lēmumu par visiem priekšlikumiem un turpināt mūsu darbu atbilstoši tam, kā mēs lēmām. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu uz vienu stundu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 26, atturas – 3. (Starpsaucieni.) Izsludinām pārtraukumu uz vienu stundu. Tātad tiekamies plenārsēžu zālē pulksten 17.20.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Ģīļa, Šņepstes, Bieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas otrajā lasījumā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē kņada.) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par darba ... Jā. Lūdzu! Jūs runāsiet “pret” darba kārtības izmaiņām, ja? Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Jānis Lagzdiņš, redziet, vairs negrib strādāt nekādu darbu. Viņš grib mākslīgi pārcelties uz citu komisiju. Izplatīdams baumas un sniegdams intervijas, ka tas viss šodien notiekot tāpēc, ka esot desmitiem tūkstošu saniknotu krievu paredzējuši rīkot demonstrācijas citā dienā. Un šodien par katru cenu tas ir jāizdara, lai viņi to nedarītu. Tas ir vairāk nekā smieklīgi. Ja kāds gribētu sarīkot demonstrāciju, viņš sen to būtu izdarījis. Un nevajag smīdināt cilvēkus! Tagad Jānis Lagzdiņš parāda savu īsto seju. Strādāt viņš vairs negrib. Viņam vajag par katru cenu mākslīgi, jūs esat noveduši jau Leopoldu Ozoliņu līdz tam, ka viņa veselības stāvoklis ir ļoti slikts šodien, pateicoties jūsu ākstībām. Nu, protams, Lagzdiņam varbūt ir drusku labāks veselības stāvoklis.
Par ko jūs pārvērtīsiet šo komisiju? Par ko jūs pārvērtīsiet? Jānis Lagzdiņš neko nejēdz no ārpolitikas! Tagad par katru cenu dosies tur, dosies tur, lai būtu kvorums. Pieņemu, ka vēl tāds pats ārpolitikas zinātājs bez svešvalodas zināšanām dosies uz šo komisiju. Tas ir vairāk nekā nožēlojami!
Apskatīsimies, kas notiks vēl šovakar!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņām. “Par” darba kārtības izmaiņām neviens nevēlas runāt. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam! Lūdzu!
P.Tabūns (TB/LNNK).
Mēs neesam saņēmuši nekādu dokumentu. Par ko tad mēs balsojam? Parasti deputātiem ir jāsaņem dokuments. Tik tālu esam nonākuši, ka Lagzdiņa kungs pieceļas un saka: “Balsojiet par mani!”
Sēdes vadītāja.
Cienījamais... lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Tabūnam.
Cienījamie kolēģi! Mēs pašreiz balsojam par darba kārtības izmaiņām. Dokumenti jums tūlīt arī būs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam. Lūdzu!
A.Golubovs (LSP).
Sakarā ar to, ka man uz galda nav dokumenta, kur ir desmit deputātu paraksti, es nevaru to nokontrolēt, arī nevaru nokontrolēt, ka tieši desmit deputāti, nevis trīs par desmit parakstījās, es lūdzu atsaukt šo balsojumu, kamēr katram deputātam nebūs dokuments uz galda.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Balsojumu mēs nevaram atsaukt. Jums tiek izdalīti dokumenti...
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs izsludina 15 minūšu pārtraukumu, lai visiem deputātiem uz galda būtu visi dokumenti.
Tiekamies zālē pēc 15 minūtēm. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Ģīļa, Šņepstes, Brieža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 26.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas otrajā lasījumā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam. Par procedūru jūs gribat runāt? Jeb par darba kārtības izmaiņām?
Deputāts Aleksandrs Golubovs runās “pret” darba kārtības izmaiņām.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! 8.Saeimas laikā, kad mēs sākām strādāt, pēc priekšlikuma, kurš bija izvirzīts no “Jaunā laika” frakcijas, bija pieņemts nolikums par to, kā veidojas komisijas. Par tām kvotām, kuras ir katrai komisijai.
Šis te lēmuma projekts, kuru izvirzīja pašreiz Tautas partijas deputāti, ir pretrunā ar šo nolikumu, jo tagad veidojas tāda kolīzija, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā paliek tikai viens Tautas partijas deputāts, bet tajā pašā laikā Ārlietu komisijā būs trīs Tautas partijas deputāti. Tas ir pretrunā ar nolikumu, kur ir pateikts: kamēr katrā no komisijām nav pa diviem deputātiem, trešo nekur nevar ievēlēt.

Šajā gadījumā vai nu mēs mainām šo nolikumu, par kuru mēs nobalsojām, vai atceļam šo nolikumu, vai nu, ja nu jūs to neizdarīsiet, es pacelšu tos dažus lēmumus, kad šie argumenti bija pret mūsu deputātiem, kurus mēs gribējām virzīt uz komisijām un šajā gadījumā man būs tiesības vērsties Satversmes tiesā, un visi lēmumi, kuri būs pieņemti pēc tam, kad Lagzdiņš ies uz Ārlietu komisiju, būs atcelti ar Satversmes tiesas lēmumu. Es panākšu tur uzvaru.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Jums ir jāzina, ka Saeimai ir tiesības pieņemt lēmumus, un, ja deputātu vairākums nobalso par šādu lēmumu, tātad Saeima ir tiesīga to darīt saskaņā gan ar Satversmi, gan arī ar Kārtības rulli.
Tātad viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņu, tad lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 24, atturas – 2. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Ķikustes, Ceriņas, Bērziņa, Šiliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projekta “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.
Tad “pret” darba kārtības izmaiņu jūs vēlaties runāt, Rasnača kungs?
“Pret” darba kārtības izmaiņām runās deputāts Dzintars Rasnačs. Rasnača kungs, jums jānāk priekšā šeit.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Visu cieņu “Jaunā laika” deputātiem! Bet jūs neesat ievērojuši Kārtības ruļļa nosacījumus. Ja Saeimas priekšsēdētājai būtu jānolasa visu desmit cilvēku uzvārdi, tad viņa paliktu pie deviņiem. Tā ka reāli šobrīd ir tikai deviņi parakstītāji. Paldies.
Tā ka nav iekļaujams darba kārtībā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis ir parakstījis šo te iesniegumu, tā ka... Nē, nē, nē! Deputāts Kārlis Šadurskis ir parakstījis.
Dz.Rasnačs. Es runāju par dokumentu, kas ir jāparaksta desmit deputātiem.
Sēdes vadītāja.
Tur ir arī. Viņš arī tai skaitā ir parakstījies.
Dz.Rasnačs.
Pēdējais uzvārds nav atšifrēts. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Ir desmit! Ir desmit deputāti parakstījuši.
Dz.Rasnačs.
Pēdējais uzvārds. Deviņi uzvārdi ir atšifrēti, bet desmitais nav atšifrēts. Un, ja tas nav formāli izdarīts, tad tas nav iekļaujams. (Starpsaucieni, aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Es domāju, ka ir jābūt parakstītam dokumentam, nevis atšifrētam dokumentam. Un pēdējo parakstu ir uzlicis deputāts Klauss. (Starpsaucieni.)
Cienījamie kolēģi, lūdzu turpināsim balsošanas procedūru, mainot darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – 3. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Klausa, Lasmaņa, Liepiņas, Ontužāna, Kantānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.
“Pret” darba kārtības izmaiņām pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK).
Dīvaina situācija, ka man tagad jārunā pret Kārļa Šadurska ievēlēšanu attiecīgajā komisijā, jo mēs daudzos jautājumos kādreiz, kad viņš bija izglītības un zinātnes ministrs, sapratāmies un runājām par šīm lietām. Bet, redziet, tagad, kad situācija nonāk smieklīgā, izķēmotā veidā, man ir jāiebilst. Un to es arī darīšu, jo paskatieties, cik smieklīga pašlaik kļūst situācija. Jūs tagad darīsiet visu iespējamo – varbūt līdz pusnaktij vai līdz rītam –, izdomājat visādus variantus, liesiet manis jau pieminētajā buldozerā benzīnu, mainīsiet eļļu un par katru cenu dzīsiet šo buldozeru uz priekšu. Nu, paldies Dievam, kāds kaut kur ir ielējis... laikam Leopolds Ozoliņš, kurš drusciņ sasirdzis diemžēl patiešām, ir iebēris arī smiltis... ir iebēris arī smiltis, un buldozers drusciņa sabuksējis un apstājies uz vietas.
Draugi mīļie! Nu, kā tad jūs šitā nonākat patiešām līdz tādam absurdam?
Tagad Kiršteina kungu Ārlietu komisijā uzraudzīs divi revidenti. Divi revidenti – Lagzdiņa kunga personā un Šadurska kunga personā. Divi spēcīgi frakciju vadītāji. Nu, Aleksandr, nu turies! Tā ka tev būs bēdīgi tagad, un tevi noliks pie vietas.
Vārdu sakot, saturies! Mēs, protams, balsosim pret šādu variantu, bet nu, redziet, cik smieklīgā... visa zāle smejas. Visi deputāti smejas. Patiešām, redziet, cik absurdā situācijā jūs esat nostādījuši paši sevi, ja gribat dzīt šo buldozeru absolūti par katru cenu uz priekšu.
Nu, lai jums veicas! Smiesies arī tauta par jums!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam par procedūru.
A.Golubovs (LSP).
Kā pareizi norādīja Kusiņa kungs un jūs par to, ka Saeima var pieņemt arī citu lēmumu, tad Saeima nobalsoja par nolikumu, kā formē Saeimas komisijas. Šis nolikums nav atmainīts. Lēmuma par šā nolikuma atcelšanu nebija, un Šadurska kungs, kurš grib piedalīties Ārlietu komisijas darbā, būs ceturtais spēks misijā no savas frakcijas, un tas ir pretrunā ar to nolikumu.
Sēdes vadītāja.
Bet Saeima var pieņemt lēmumus ar balsu vairākumu. Jebkurus lēmumus. Arī par deputātu piedalīšanos komisijā vai viņu atsaukšanu no kādas komisijas. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska iekļaušanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 22, atturas – 1. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Šadurska, Mūrnieces, Kampara, Šiliņa, Kantānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut lēmuma projektu “Par Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas un ievēlēšanu Ārlietu komisijā” pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” skatīšanas otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Par lēmuma projekta izskatīšanu pirms ...
Cienījamais Dobeļa kungs! Ja jūs uzmanīgi klausītos, jūs būtu sapratis, par kādiem lēmuma projektiem ir runa. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Ir? Tad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Kārļa Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā” un lēmuma projektu “Par Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” pirms darba kārtības jautājuma, kurā mēs izskatām likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim! (Liels troksnis.)
J.Dobelis (TB/LNNK).
Slēdziet iekšā! Paldies. Tātad, Ūdres kundze, jūs nolasījāt, un to es gribu redzēt stenogrammā, ievēlēt, vispirms ievēlēt Kārli Šadurski un pēc tam atsaukt. Kā tas ir iespējams?

Cienījamie kolēģi! Mēs balsojām Saeimā ar balsojumu par lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā, un lēmuma projekti darba kārtībā ir iekļauti secībā, ka vispirms Kārlis Šadurskis ir atsaukts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un pēc tam tiek ievēlēts ar otru lēmuma projektu par Ārlietu komisijas biedru. Tātad es atvainojos, ja es nepareizā secībā nolasīju darba kārtību.
J.Dobelis.
Es jums piedodu.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam. Par procedūru.
A.Golubovs (LSP).
Sakarā ar to, ka man uz galda nav tā dokumenta, kuru jūs tikko nolasījāt, es to uz sava galda neredzu... Kamēr nebūs izdalīts, balsojums nav pareizs.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Golubova kungs! Visiem deputātiem ir uz galda šis dokuments, un tikai jums uz galda nav tāda dokumenta.
Tad, cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.
Tātad atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Līdz pagājušā gada 11.novembrim es strādāju Juridiskajā komisijā, taču nu tur tā darba atmosfēra bija tāda, ka visu laiku Jaunups ar Pietkeviču strīdējās... (Zālē skaļas ovācijas.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tātad, pirmkārt, mums ir jārunā par tematu un, otrkārt, lūdzu... Lūdzu uzmanību ļoti nopietnai debatei.
Dz.Rasnačs.
Jā... Tas ir par... (Zālē liels troksnis.) Tas ir par tēmu, jo es no šīs komisijas aizgāju uz to komisiju, kurā strādāja Jānis Lagzdiņš. Un tagad Jānis Lagzdiņš... Vai tiešām man ir jāiet tagad uz...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, kas sēž zālē! Lūdzu uzmanību runātājam... Un savas replikas, lūdzu, klusāk izsakiet...
Dz.Rasnačs.
Nē, es vienkārši aicinu... balsojums ir aizklāts, un nedariet pāri Jānim Lagzdiņam.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā kā man ir 15 minūtes, es tā lēnām runāšu...
Ieskatīsimies nedaudz vēsturē... Ko mēs izdarījām šodien vai ko mēs esam izdarījuši... jeb skaitās, ka esam izdarījuši?
It kā Konvencija ir pieņemta pirmajā lasījumā. Es jums piedāvāju ļoti kulturālu priekšlikumu. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – viena nedēļa, kuru jūs mierīgi varējāt pieņemt. Ko jūs izdarījāt? Ko jūs iesniedzāt? Jūs iesniedzāt: priekšlikumu iesniegšanas laiks – pusstunda. Cik ilgs laiks ir pagājis no tā brīža, kad jūs pieņēmāt šo pusstundu? Jūs neesat spējīgi šodien pieņemt normālu dokumentu. Kāpēc jūs gribat paši sevi apkaunot?
Sarunās ar cilvēkiem, kas te strādā 15 gadus, es diemžēl esmu spiests konstatēt, ka šo cilvēku viedoklis ir, ka kaut kas tāds 15 gadu laikā šeit nav piedzīvots.

Šī te mērkaķošanās ar dokumentiem, kaut kāda drebelīga roka ir parakstījusi.... Es nezinu, kādas slimības jums te izplatītas, ja jau vairs neprot kārtīgi uzrakstīt... Paņemiet tos tā saucamos dokumentus, kuri faktiski ir papīri... Kas tur ir uzrakstīts un kādā rokrakstā? Pastiprinātā nervozitātes līmenī cilvēks ir centies kaut ko uzrakstīt.
Tagad jūs par katru cenu gribat piebāzt komisiju ar cilvēkiem, kam ārlietās nav ne pieredzes, ne arī viņiem tā ir sirdslieta. Ko viņi tur darīs? Kāds būs viņu ieguldījums Ārlietu komisijas darbā? Tāds, ka viņi būs tas tā saucamais kvorums? Un ar to jums pilnīgi pietiek?
Labi! Pieņemsim, jūs gribat par katru cenu šodien pieņemt dokumentu. Tad man ir jāsāk izplatīt baumas. Pēc nesen saņemtām baumām, ir bijusi saruna starp Krievijas un Latvijas pārstāvjiem: par katru cenu stumt uz priekšu tomēr to nelaimīgo robežlīgumu. Un šinī sakarībā ir arī kaut kāda kompensācija vajadzīga. Ir vajadzīgs dot iespēju, lūk, pieņemt šādu dokumentu, lai turpinātos diskusijas, jo, neapšaubāmi, tās turpināsies pēc šīs ratifikācijas. Vai jūs to nesaprotat? Pateikt, ka jūs esat atrisinājuši kādu no jautājumiem – nu nevajadzētu tā runāt, ja jūs nesaprotat, ko jūs runājat.
Tagad mēs esam nonākuši līdz paradoksu paradoksam. Plātāmies ar papīreļiem, skraidām. Tūlīt kas notiks? Tūlīt atkal tiks pieprasīts vismaz stundas pārtraukums. Varbūt savu nespēju vienreiz vajadzētu drusciņ slēpt? Paņemiet vienas dienas pārtraukumu kaut vai tādā gadījumā. Nu jūs taču nevarat pa stundu neko izdarīt! Ko jūs esat izdarījuši iepriekšējo pārtraukumu laikā? Kur ir tie tā saucamie rezultāti? Tagad jūs to pašu gribat turpināt. Nu pie kāda tad secinājuma var nonākt, šito visu skatoties?
Jūs brīnāties, ka mēs asi runājam. Nu bet kā lai nerunā asi? Kāda ir jūsu uzvedība? Jūs no rīta, neko nepasakot iepriekš, skrienat un tik nopietnu dokumentu iekļaujat darba kārtībā. Pēc tam kaut kādā nesaprotamā mērkaķa ātrumā jums ir vajadzīgi šie priekšlikumi. Jūs taču vispār negribat vairs tajā būtībā iedziļināties! Nemaz!
Tad daži no tā saucamās koalīcijas, kura vairs nav nekāda koalīcija – nesmīdiniet mani! – jums taču absolūti nekur nav vienādu uzskatu, izņemot to, ka kādreiz vienā buldozerā jāpabrauc daži kilometri kopā. Un pieminiet manus vārdus, un jūs to paši saprotat: jo tuvāk nāks nākamās vēlēšanas, jo interesantāk te būs. Ziniet, 15 gadu laikā mēs esam redzējuši interesantus gadījumus. Viss kas ir bijis un noticis. Te pirmīt viens kolēģis no jums atļāvās personīgi par mani runāt un nevis par dokumentu. Viņš aizrādījumus par to nesaņēma. Bet es, tikai pieliekot pie tā, ko viņš teica, varu pateikt, ka partija, kurā bija kādreiz Dzintars Ābiķis, saņēma ziedojumus no tā viena konkurenta, un tieši tāpēc bija tāds uztraukums toreiz, ka benzīna uzpildes stacijā viens, saprotiet, ir jānovāc un otrs ar uzvārdu Tovancevs pazuda no Latvijas uz daudziem gadiem. Diemžēl...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, lūdzu, par lēmuma projektu runājiet!
J.Dobelis.
Tas tieši attiecas uz lēmuma projektu. Pilnīgi precīzi! Tas attiecas uz to, kā šeit izturas pret dokumentiem. Vai jūs pati varat izlasīt, ko jums tur aiznes? Lūk! Un tāpēc jūs arī jaucat, kas tur pirmais un kas ir otrais.
Tāpēc es vienkārši izsaku savas domas par to, kas šeit notiek. It kā mums būtu jābūt koleģiāliem citam pret citu. Ja jums bija baumas, ka te nezin kādas briesmīgas sacelšanās tiek rīkotas sakarā ar Konvencijas pieņemšanu, kaut kā līdz tam nekādas sacelšanās te nav bijušas, un es neticu, ka tuvākajā laikā kaut kādas tādas lietas varētu būt. Bet, ja jums ir tādas baumas, tad nāciet un pasakiet, ka jūs tāpēc to darāt! Bet skraidīt pie žurnālistiem un taisnoties par savu nevarību ar šādām baumām ir smieklīgi – vairāk nekā smieklīgi!
Jā, nu tiešām, ko šie jaunizceptie locekļi tur darīs? Ko viņi vispār ir spējīgi izdarīt? Viņi pat Kiršteina kungu nevar pievaldīt. Ko jūs tur velti sapņojat? Šad un tad Kiršteina kungs pasaka kaut ko tādu, kas jums visiem nepatīk. Bet nu jārēķinās ar viņu ir, citādi viņš vēl vairāk kaut ko var pateikt. Tā ka tagad diemžēl šādi te lēmuma projekti ir nožēlojami. Nekas cits neatliks, kā balsot “pret” un novēlēt jums vienreiz pamatīgi izgāzties ar šādu uzvedību.

Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Neaiciniet deputātus stāstīt baumas, jo baumas, man liekas, vairāk attiecas... ir tuvinātas dzeltenajai presei, nevis

būtu jārunā par tām šeit, Saeimā.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Tās gan ir katra deputāta tiesības, lai viņš pēc tam var atbildēt, vai viņš izplata baumas vai neizplata, bet pateikt viņš drīkst šeit. Un jums, cienījamā Ūdres kundze, nav tiesību aizrādīt šādas lietas. Jūs man to esat darījusi vismaz reizes desmit.
Sēdes vadītāja.
Sēdes vadītājam ir tiesības aizrādīt deputātiem.
P.Tabūns.
Ja nepiedienīgi uzvedas – tad tikai.
Sēdes vadītāja.
Arī ja nepiedienīgi runā.
P.Tabūns.
Cienījamie kolēģi! Redziet, cik tālu mēs esam nonākuši, un tad mēs brīnāmies, ka mūs tauta Saeimu, 100 deputātus, jau uztver nenopietni, sauc par absurda teātri un tā tālāk, un tā joprojām. Un, redziet, es jums pateikšu pavisam rūgtus vārdus, jums, valdības koalīcijas partijām.
Tāpēc jau “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK negāja šajā koalīcijā (Zālē izsaucieni.), ka mēs paredzējām jūsu šādu te māžošanos. Jums laikrakstā, šajā te žurnālā “Nedēļa”, arī vienu no valdības locekļiem Latkovski – integrācijas ministru, kurš nokļuvis ļoti dīvainā situācijā, grib it kā integrēt, bet tajā pašā laikā...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs! Vai jūs runāsiet par lēmuma projektu!
P.Tabūns.
Viņam saka: “Ko jūs māžojaties!” Žurnālists saka. Un tā, draugi mīļie, es esmu pieredzējis četru Saeimu laikā visādus pigoriņus, bet šādus vēl neesmu pieredzējis. Nu tad turpiniet līdz rītam un tālāk, bet tas godu mums nedara. Tas godu mums nedara! Mēs ieteicām jums ļoti normāli: “dodiet laiku priekšlikumu iesniegšanai, kaut vai vienu dienu, pēc tam nedēļas laikā mēs varam izskatīt, normāli izvērtēt komisijā. Un nebūtu vajadzības ievēlēt te divus uzraugus vai revidentus (Starpsauciens: “Divus āžus!”), un viss būtu kārtībā! Izskatītu normāli, padiskutētu Saeimā, pieņemtu šos priekšlikumus un varētu droši vien izlemt visu tā, kā Saeimai pienākas. Bet redziet, ko jūs izdarījāt! Un tagad jūs esat strupceļā, paši panikā un nezināt, ko darīt. Redziet, kā ir ar to buldozeru!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 24, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 21, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 24, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Slaktera, Lagzdiņa, Šņepstes, Porieša lūgumu šā gada 26.maija Saeimas sēdē izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu pirms likumprojekta “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” izskatīšanas otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu uz vienu stundu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 3. Tātad Prezidijs izsludina pārtraukumu uz vienu stundu.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas kolēģi! Lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi tūliņ. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Satiekamies plenārsēžu zālē pulksten 19.15.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Rugātes, Vasaraudzes un Dalbiņa iesniegumu ar lūgumu vēl izdarīt pārtraukumu jeb pagarināt pārtraukumu uz 45 minūtēm. (Smiekli.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma pagarināšanu vēl uz 45 minūtēm! Lūdzu zvanu! 45! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 23, atturas – 2. Tātad pārtraukums tiek pagarināts vēl uz 45 minūtēm. Tātad tiekamies pulksten 20.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Turpināsim Saeimas sēdi!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

Cienījamie kolēģi! Tātad mēs izskatām likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”.
Komisijas vārdā runās deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otrais lasījums.
A.Kiršteins (TP).
Paldies par lielo godu. Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu ar reģistrācijas nr.1225.
1.priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu... Es atvainojos! Atklājam debates. Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie deputāti! Man ļoti žēl, ka komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas nekādā veidā neierobežo šo mūsu lēmumu pieņemt Minoritāšu konvenciju, bet gan tikai paskaidro tuvāk, lai nebūtu pārpratumu, uz ko šī Minoritāšu konvencija attiecas un kādos apstākļos tā ir pieņemta. Tāpēc man būtu tomēr lūgums balsot par to un pieņemt to.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātie deputāti! Cienījamā deputāte Liene Liepiņa! Darba grupa, izstrādājot tieši šo redakciju, par kuru šobrīd jūs esat iesniegusi papildinošu redakciju, ir debatējusi par šo jautājumu pēc būtības, ar kuru jūs vēlaties papildināt iesniegto Ministru kabineta redakciju. Un ir nākusi pie vienprātīgas atziņas, ilgā laikā debatējot par šo jautājumu, ka tas, ar ko jūs vēlaties papildināt šo 1.pantu, ir skaidrojošā pielikuma ziņojuma vai nacionālā ziņojuma saturs, kas izklāsta Eiropas Padomei Latvijas pozīcijas un Latvijas konsekvences attiecībā uz vēsturiskajām, īpašajām situācijām, kas ir Latvijā. Un ka tas nekādā veidā netraucē tās lietas izklāstam tad, ja tas atrodas šajā skaidrojošajā ziņojumā. Taču Konvencijas kontekstā Latvijas šodien pieņemamajā likumprojektā tam nav pamatojuma būt, jo tas neatbilst Konvencijas likumprojekta, kuru ir sagatavojusi Latvijas valdība, pamatbūtībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Tas ir mazākais, kas mums ir jāietilpina šinī likumā, kas ir tomēr kaut kāds Saeimas pieņemts dokuments, nevis paskaidrojums. Paskaidrojumu ir ļoti daudz. Bibliotēkas ir pilnas ar dažādiem paskaidrojumiem, ja kāds meklē paskaidrojumu. Mums vajag skaidri un gaiši zināt, ko mēs gribam, no kurienes mēs nākam, kas mēs esam.
Un es nevaru citādi saprast šo stāvokli, kāpēc mēs kaunamies, no kā mēs baidāmies, kas ir mūsu nelaime, ka mēs nevaram šeit pirmajā teikumā jau pateikt, no kurienes mēs nākam. Proti, no 50 gadu okupācijas, kurā mērķtiecīgi mēģināja latviešu skaitu samazināt un cittautiešus iepludināt. Aizmirsies mums tas?
Kaunamies to pateikt. Nesapratīs mūs rietumnieki. No kā mēs īsti kaunamies? Vai mēs joprojām dzīvojam kaut kādā tādā vergu mentalitātē, ka mēs nevaram skaidru valodu runāt? Mums ir jāzina, kas mēs esam, no kurienes mēs nākam un kāpēc mūsu likums attieksmē uz minoritāti nevar būt tāds kā Spānijas vai Vācijas, vai Itālijas. Mēs esam pilnīgi citā cilvēku proporcijā. Ja uz 80 miljoniem vāciešu tur ir pārsimt tūkstošu sorbu, tad es saprotu šo ideālismu – uzturēt vienai iznīkstošai valodai un kultūrai, darīt iespējamo pretimnākšanu, lai tā nepazustu, jo katra kultūra un katra valoda ir bagātība Eiropā. Tā ir šīs... Minoritāšu konvencijas sākotnējā ideja un jēga. Mēs atrodamies pilnīgi citā proporcijā. Un tad mēs ... lai ver vaļā iespēju cilvēkiem, kas šeit tikai pēc Otrā pasaules kara jeb kopš Otrā pasaules kara ieradušies līdzvērtīgi minoritātēm, kuru kultūra un valoda ir jāsaglabā, piešķirt nezin kādas iespējas.
Cienījamie kolēģi! Ja mēs šo punktu nevaram pieņemt, es tiešām esmu ārkārtīgi sašutis un varu tikai pret šādu Konvenciju ... pret šādu likumprojektu visā tā kopumā balsot.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. Mēs beigsim debates un tad par procedūru... Par šo 1.priekšlikumu, jā?
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Doma, kā jūs redzat, Liepiņas kundzei ir bijusi laba. Ieklausieties kaut vai šādā priekšlikuma daļā: “Ņemot vērā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas gados radīto latviešu tautas apdraudējumu, ar mērķtiecīgu cilvēku pārvietošanu panākt, ka latvieši kļūst par minoritāti savā etniskajā dzīves telpā, uzskatot, ka Latvija nevar pilnībā īstenot tādu minoritāšu politiku, kā spēj skaitliski lielās nācijas.”
Tātad doma patiešām ir laba. Bet diemžēl izpildījums ir vājš. Un kāpēc vājš? Tāpēc ka nebija laika pastrādāt pie priekšlikumiem! Tas ir tas, par ko mēs visu dienu šodien runājam, ka jūs esat sasteiguši to lietu, gribat pieņemt vienas dienas laikā, gribējāt vienas stundas laikā pieņemt, un jūsu kolēģe, labu gribēdama un labu domu vadīta, ir piedāvājusi jums priekšlikumu, bet tas nav izstrādāts līdz galam. To vajadzēja noslīpēt, un viss būtu kārtībā. Bet nu redziet, divi spēka zari – Lagzdiņa kungs un Šadurska kungs – nāca palīgā Kiršteinam, šo to palaboja, un palaboja pat uz slikto pusi, un atkal mēs esam tepat, un, tā sakot, buldozeriņš atkal strādā. Benzīns ir ieliets, un viss ir okei.
Draugi mīļie! Šādā veidā nekas prātīgs nevar iznākt. Jūsu kolēģe, “Jaunais laiks”, ir ļoti labi domājusi, bet jūs paši neļāvāt viņai formulēt šo priekšlikumu tā, kā nākas. Un te nu jūs varat vainot tikai sevi. Un paskatieties! Jūs taču neatbalstāt savas kolēģes priekšlikumu! Žēl! Un vainojiet paši sevi.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš... Nē, jūs nerunāsiet... Deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā jūsmīgā pļāpāšana, ka kaut kur kaut kādos dokumentos, saprotiet, ir kaut kas citur pateikts... Un tāpēc nevar deputātes Liepiņas priekšlikumu atbalstīt. Kur tad ir tie argumenti, kāpēc to nevar atbalstīt? Lūdzu, “Jaunais laiks”, jūs taču visu laiku runājat par nacionālām vērtībām! Kur parādās, kur izpaužas jūsu nacionālās vērtības? Ar runāšanu par nacionālām vērtībām ir stingri par maz. Stingri par maz!
Tagad jūsu pašu partijas biedre ierosina jēdzīgu priekšlikumu. Mēs taču it kā meklējam kopīgu valodu. Nākamo nedēļu, es ceru, jūs atbalstīsiet mūsu priekšlikumus, bet tas būs cits likumprojekts. Bet kāpēc jūs negribat atbalstīt? Kas jums traucē atbalstīt? Nāciet ar argumentiem šeit un pasakiet! Nu kā var vienkārši neatbalstīt, tā – vienkārši nepatīk un neatbalsta. (Starpsauciens.) Kaut kā nesanāk. Šadurska kungs, nāciet un pasakiet! Jūs taču kā liels speciālists tagad darbojaties Ārlietu komisijā. Nāciet un pasakiet savu viedokli! Jūs tik daudz esat runājis par nacionāliem jautājumiem, par mīlestību pret latviešu tautu un par daudz ko citu. Nāciet un pasakiet, kāpēc jums nepatīk šis priekšlikums. Es gribu redzēt, kā jūsu frakcija balsos.

Ja jau šitā, tad kas jūs dzen? Es vairs nerunāšu par buldozeru, es par kaut kādu... es runāšu par kaut kādu ceļu gludinātāju – to lielo rulli, kas braukā pa ceļu. Nu pēc tā jau sāk izskatīties. Nu jau pašu koalīcijas pārstāvju priekšlikumi tiek noraidīti! Kas tad jūs tagad – sašaurināt koalīciju? Jums tur iekšēji nacionāli grupējumi veidosies? Un nākat un... Diemžēl argumenta neviena nav. Neviena argumenta! Neviens no koalīcijas nav spējīgs atnākt uz šejieni un jēdzīgu argumentu pateikt. Nu nav neviens, nu! Sēž visi vēsā mierā un smaida. Tāpēc ka ir pieņemts lēmums, ka vajag.
Tāpēc aicinu atbalstīt deputātes Liepiņas priekšlikumu un parādīt vienreiz kaut kādu savu ideoloģijas sastāvdaļu. Ja jums nav šīs nacionālās ideoloģijas, tad kāda ideoloģija tad jums ir? Tad man jāprasa: kas jūs finansē un kas jūs uztur? (Starpsaucieni.) Par kādu naudu jūsu ideoloģija tiek izkopta, ja jūs vairs neesat spējīgi paši savas deputātes priekšlikumu atbalstīt?
Es vienkārši aicinu atbalstīt. Un varat pat šoreiz nebaidīties. Man liekas, ka tā opozīcijas daļa noteikti to neatbalstīs. Tad jūs būsiet vienā laivā ar viņiem pret savas frakcijas pārstāvi. Diemžēl.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš. Nē? Deputāte Liene Liepiņa. Otro reizi.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie deputāti! Man vienkārši ir mazliet jāpretojas Dobeļa kunga izteikumiem par mūsu partijas ideoloģijas trūkumu vai maksāšanu, vai nezin ko. Mēs domājam vienādi šajā punktā. Jautājums šeit ir vienmēr: kādā veidā šādi raksti vai priekšlikumi mūsu likumprojektos, kādā veidā tie atsauksies uz mūsu politiku, uz ārpolitiku? Un tur ir jautājums par to, kādu taktiku mēs izvēlamies. Tāpēc, ja daži no maniem kolēģiem to neatbalsta, es to neņemu ļaunā, lai gan mans uzskats visnotaļ ir... Es nepiekrītu Rugātes kundzei, ka pietiek ar to, ka valdība kaut ko skaidro. Ja mēs pieņemam likumprojektu, tad, manuprāt, šajā likumā ir jābūt ļoti skaidri pateiktam, uz ko tas attiecas. Jo šis likums pastāvēs daudz ilgāk nekā mūsu valdības. Un valdības mainīsies, un interpretēs šādi, un interpretēs tādi. Un tas, manuprāt, šāds stāvoklis nav pieļaujams. Likumā ir jābūt skaidri un gaiši pateiktam, ka viss, kas seko, ir interpretējams. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt manu likumprojektu, lai arī... grozījumu, lai arī tas nav perfekti noformulēts, tam es piekrītu, bet tā doma tur ir ļoti skaidri izteikta, un es lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai par 1.priekšlikumu ir komisijas viedoklis vēl kāds? Lūdzu, deputāts Kiršteins.
A.Kiršteins.
Jā, es gribētu izteikt pateicību Liepiņas kundzei, un es domāju, ka viss šeit ir ļoti labi, bet kāds bija komisijas viedoklis, arī Liepiņas kundze bija komisijā un izteica savas domas, un ir trīs lietas, ko es gribētu pateikt.
Pirmkārt, šī Konvencija neparedz plašu minoritāšu skaidrojumu, un tāpēc tur nav uzskaitītas entās tautības. Konvencijas preambulā ir teikts: aizsargāt un, ja nepieciešams, veicināt. Tātad mums nav lielo tautu valodas ne jāaizsargā, ne arī jāveicina pēc būtības, bet tas, Liepiņas kundze, ko jūs uzrakstījāt, ir ļoti labs materiāls, ko pielikt klāt pie skaidrojošā dokumenta vēstulē.
Otrs. Mēs esam daudz vairāk to uzrakstījuši Totalitārā komunisma nosodīšanas deklarācijā, ASV kongresa rezolūcijā par okupāciju un Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Otrā pasaules kara rezultātiem, kur ir viss pateikts tik spēcīgi, ka mums nav viss jāpārraksta šeit, mēs varētu sākt tad par deportācijām... un vēl divdesmit punktus, ko ierakstīt šeit. Bet tas ir labs kā skaidrojošais elements, bet es uztveru... te ir viena kļūda. Te ir teikts, ka Latvija nevar pilnībā īstenot minoritāšu politiku, kā to dara lielās valstis. Tad es gribu teikt, ka tieši otrādi. Lielās valstis neatver skolas minoritātēm, bet Latvija ir izdarījusi nevajadzīgi desmitreiz vairāk, kā to neprasa Konvencija.
Un tāpēc mēs to attiecināsim, teiksim, pret līviem vai mazajām tautām, kuras izmirst un kuras ir jāaizsargā, un šo jūsu dokumentu, es domāju, ļoti labi var pielikt klāt. Tāds bija komisijas viedoklis.
Tāpēc es aicinu pašreiz atbalstīt komisijas viedokli – neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Lūdzu balsot par 1. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 54, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pirms mēs skatām tālāk priekšlikumus, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valerijam Agešinam par procedūru.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka astoņi Tautas saskaņas partijas deputāti Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs un citi ir iesnieguši trīs priekšlikumus, bet tabulā iestrādāts tikai viens priekšlikums, mēs lūdzam pārtraukt jautājuma izskatīšanu, kā arī lūdzam sasaukt Ārlietu komisijas sēdi un izskatīt mūsu priekšlikumus pēc būtības un iestrādāt tos tabulā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Agešina kunga informācija principā ir pareiza. Tādēļ Prezidijs izsludina 45 minūšu pārtraukumu, un vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Zālē kņada, starpsaucieni.)
A.Kiršteins.
Jā... Kolēģi...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ja jūs uzmanīgi klausīsities, jūs dzirdēsit, cikos notiks Ārlietu komisijas sēde.
A.Kiršteins.
Tātad pulcējamies Ārlietu komisijas zālē Ārlietu komisijas dalībnieki. Tūliņ.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs tiksimies pulksten 21.05.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. Skatām to otrajā lasījumā.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! 2.priekšlikums, tāpat kā 3., 4. un 5., kuri ir līdzīgi, komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Par kuru priekšlikumu, tikai tagad es nesapratu? Pret 2.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav.
Tātad atklājam debates par 3.priekšlikumu. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Mēs uzskatām, ka pirmo reizi Latvijas likumdošanas praksē Saeima gatavojas pārkāpt Pilsonības likumā un Satversmē garantēto Latvijas pilsoņu tiesību vienlīdzības principu, nodalot pilsoņus, kuri Latvijā dzīvo vairākās paaudzēs (pilsoņi no dzimšanas), un pilsoņus, kuri par tādiem kļuvuši naturalizācijas ceļā, piemēram, pirms sešiem vai septiņiem gadiem.
Šis ir jauns solis valdošo partiju piekoptajā Latvijas iedzīvotāju segregācijas politikā, kuras kaitīgās sekas nav apšaubāmas. Saskaņā ar Pilsonības likuma 4.pantu Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi. No šīs te piedāvātās redakcijas to izsecināt mēs nevaram. Un līdz ar to lūdzam atbalstīt 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Kiršteins. Jā. Es ceru, ka Cileviča kungs izskaidros Agešina kungam, ka visas Eiropas Savienības valstis nodala jaunās un vecās minoritātes vai pārceļotāju tiesības no minoritāšu jēdziena šīs Konvencijas izpratnē. Tāpēc aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Urbanoviča, Agešina, Orlova, Bartaševiča, Klementjeva, Ribakova, Vidavska un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Par 4.priekšlikumu.
A.Kiršteins.
4.priekšlikums. Tāpat ir noraidīts, un 5. – tāpat ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Par 4.priekšlikumu mēs atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man grūti neatsaukties uz Kiršteina kunga aicinājumu, bet diemžēl nevis kolēģim Agešinam jāskaidro situācija, bet Kiršteina kungam, ka tā nebūt nav, ka visas Eiropas valstis nodala vecās un jaunās minoritātes. No izdalītā materiāla, kā arī no vairākām publikācijām, arī šīsdienas “Dienā”, mēs varam skaidri redzēt, ka vairākums to valstu, kas ratificējušas šo Konvenciju, nekādā veidā neierobežo tās grupas, uz kurām Konvencija tiek attiecināta šajās valstīs.

Sešas dalībvalstis patiešām izstrādāja deklarācijas, nosakot vispārējos kritērijus, līdzīgi tam, kā tas tiek piedāvāts mūsu likumprojektā, piecas dalībvalstis uzskaitīja konkrētas minoritāšu grupas, uz kurām Konvencija attiecas. Trīs dalībvalstis pasludināja, ka minoritāšu Konvencijas izpratnē viņu teritorijā vispār nav. Tātad kopumā tās ir 14 no 36 dalībvalstīm. Tātad lielākā daļa nekādus ierobežojumus vai norobežojumus nenosaka, ratificējot šo Konvenciju.
Tā ir patiesība, ka dažas dalībvalstis nosaka, kas... definē nacionālās minoritātes savā nacionālajā likumdošanā. Bet tā arī nebūt nav vispār plaši izplatīta parādība. Lielākā dalībvalstu daļa nekādā veidā neierobežo šādas tiesības un vadās pēc Konvencijas pamatprincipa. Ja ir pieprasījums no kādas konkrētas grupas un ja valstī pastāv iespējas, ņemot vērā proporcionalitātes principu, apmierināt šo pieprasījumu, tad tas ir jādara. Šis pieprasījums ir jāapmierina. Tāda ir Konvencijas pamatdoma. Tieši tāpēc Konvenciju sauc par Vispārējo vai angliski frame vai burtiski ietvaru Konvenciju. Tā nenosaka kaut kādus konkrētus skaitļus vai proporcijas.
Tātad man tiešām ir ļoti žēl, ka mēs tā vietā, lai vienkārši paskatītos.... jo internetā visi šie materiāli ir pieejami, var ļoti viegli izlasīt, kādas ir deklarācijas, kādas ir atrunas vai pareizāk, ka nekādu atrunu nav, no 36 valstīm tikai vienīgi Malta izdarīja vienu ļoti maznozīmīgu atrunu 15.pantam.

Tā ka... Un mēs... Man ir ļoti žēl, ka mēs viens otru pierunājam un dezinformējam, ka visas Eiropas valstis tā rīkojas. Visas Eiropas valstis tā nerīkojas. Dažas rīkojas tā, dažas rīkojas savādāk. Katra valsts iet savu ceļu, un atsaukties uz citu valstu piemēru, protams, var un zināmos gadījumos arī vajag, bet uz patiesiem piemēriem, nevis tā, kā politiski izdevīgi vai neizdevīgi ir šajā brīdī.
Un man šķiet, ka patiešām šī deklarācija nekas ārkārtējs nav. Kā praktiski īstenot šo deklarāciju, neviens līdz šim neizskaidroja. Un es domāju, ka to tiešām ir ļoti grūti izdarīt, jo kā var pārbaudīt, cik paaudzēs dzīvoja... šī viena vai otra persona, jo tā ir diezgan fundamentāla problēma, jo minoritāte tiek definēta kā grupa, bet tajā pašā laikā Konvencija nosaka individuālas tiesības. Un tā ir nopietna juridiska problēma. Diemžēl mēs juridiski nespriežam šeit. Mēs visu dienu dzirdam galvenokārt politiskus paziņojumus un politiskas pozīcijas. Un patiešām ir ļoti žēl, jo mēs apspriežam starptautisku līgumu, juridisku dokumentu. Man ļoti gribētos, lai šajā diskusijā tomēr mēs izmantotu vairāk juridiskus argumentus.
Manā skatījumā šis priekšlikums – izslēgt 2.pantu – ir visnotaļ atbalstāms, jo tas vienalga paliek uz papīra. To nekādā veidā nevar īstenot, jo mūsu situācija būtiski atšķiras no Vācijas situācijas, kur patiešām ir dažas minoritātes, kas dzīvoja tur gadsimtiem ilgi, un ir pavisam jaunas minoritātes. Kuras ir tās jaunās minoritātes? Mums vēl nav pietiekams skaits vai liels skaits imigrantu no Āzijas, no Āfrikas valstīm, un faktiski katrā etniskā grupā ir aptuveni puse to veco pilsoņu pēcnācēju un iebraucēju pēc kara. Tā ka, kā to praktiski var nodalīt indivīdu līmenī, nu diez vai tas ir iespējams. Tas arī šodien tika atzīmēts debatēs.
Tā ka es aicinu jūs tomēr runāt juridiski un, galvenais, nemaldināt kolēģus un nemaldināt radioklausītājus.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie deputāti! Pēc šīs runas man tomēr gribējās atgādināt vēlreiz, ka 1990.gadā Kopenhāgenā tika izstrādāti pamatprincipi un pamatdoma, kāpēc ir vajadzīga konvencija tieši par minoritātēm. Un tur tik tiešām ir runa par tām minoritātēm, kuru eksistence ir apdraudēta. Latvijā par tāda veida minoritāti nu mēs tiešām nevaram runāt, kas attiecas uz mūsu vairumu sveštautiešu. Šeit tādām prasībām atbilst lībieši un čigāni varbūt, bet nekādas citas minoritātes.
Un tāpēc, man liekas, vienalga, kādas citas valstis kādā situācijā ir ko parakstījušas – ar vai bez atrunām –, tad mūsu situācijā mums diemžēl ir jāpasaka skaidri un gaiši, kas ir minoritāte mūsu zemē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Šeit, šajā 2.pantā, valdošā koalīcija grib noteikt, kas ir nacionālās minoritātes. Bet Konvencijas gars ir tāds, ka tieši minoritāte nosaka, vai viņa ir minoritāte vai nav minoritāte. Un tieši viņa pieprasa valstij atzīt viņu par minoritāti. Diemžēl jūs to nesaprotat. Tas ir no vienas puses.
Bet, no otras puses, jūs izdarījāt vēl vienu soli tam, lai sašķeltu mūsu sabiedrību, lai mums nebūtu saskaņas, lai mums nebūtu nekādas integrācijas. Tad ko jūs gribat panākt ar to? Jūs gribat panākt to, lai mūsu zemē nebūtu miera un saticības.
Nedariet, lūdzu, to un atbalstiet mūsu – manu tieši – priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Redziet, cik jauku domu mēs dzirdējām! Kara rezultātā, okupācijas rezultātā atbrauc šeit cilvēki, paliek virsnieki, šeit ieved darbaspēku no visām malām no Padomju Savienības. Un viņi tagad definēs, kas ir minoritāte. Tā mums vēl trūka!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?
Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valērijam Agešinam par procedūru!
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka likumprojekta redakcijā, kādu to otrajā lasījumā ierosina pieņemt Ārlietu komisija, ir kļūdas, piemēram, 9.rindkopā, un neprecizitātes, mums nav skaidrs šīs te redakcijas teksts un jēga. Un mēs lūdzam pārtraukt dokumenta izskatīšanu un izlabot šo dokumentu komisijas sēdē. Paldies!
A.Kiršteins. Labi! Tepat labo, kur ir kļūda!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Agešina kungs! Lūdzu, nosauciet, kur tieši ir kļūda! (Zālē izsaucieni.)
Cienījamie kolēģi! Tā ir redakcionāla kļūda. Ir pazudis tiešām burts, viens burts “p”. Un es nedomāju, ka šāda vēl kāda kļūda ir tekstā, un es domāju, ka redakcionālas kļūdas vienmēr var izlabot.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam beiguši debates. Komisijas vārdā vai ir kas vēl?
A.Kiršteins.
Nē. Balsosim.
Sēdes vadītāja.
Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
5.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Kiršteins.
6.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
7.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums attiecas uz minoritātes definīciju. Konvencija ir brīnišķīga, bet definīcija, man šķiet, ir vai nu kalambūrs, vai metamorfozes juceklis, vai kāda neatbilstība jēgai. Un, ja jūs ieskatītos šajā 2.pantā, kas ir jūsu priekšā, tad, lasot apmēram no vidus, kur ir rakstīts, ka personas, kas nav Latvijas pilsoņi... kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus.
Šodien “Panorāmā” tikko jūs skaidri dzirdējāt, kā komentētāji izteicās, ka mēs skaidri definēsim minoritātes jēdzienu. Man nav saprotams šis 2.pants, nav saprotama šī definīcija. Un vajadzētu tomēr laiku, lai ne tikai es, bet arī mūsu vēlētāji, iedzīvotāji, saprastu šo definīciju, kas tad ir minoritāte.

Tikko Liene Liepiņa skaidroja, ka minoritāte Latvijā varētu būt čigāni un līvi. Un, lūk, šis priekšlikums ir ietverts manā priekšlikumā.
Jāpiezīmē, ka Nīderlande tikko ir akceptējusi... ratificējusi šo Konvenciju un līdzīgi kā Latvijai, kā Latvija bija gājusi uz to desmit gadus. Nīderlande noteica ļoti šauru Konvencijas lietojumu, to attiecinot tikai uz frīziem, kuru situāciju var salīdzināt ar lībiešu situāciju Latvijā. Bet Konvencija neattiecas uz pēckara migrantiem, kuru kopskaits ir no 1 līdz 2 miljoniem un turpina strauji augt.
Tātad Nīderlande aizsargā savus pilsoņus, savus iedzīvotājus, kas veido šo valsti, savu kultūru un savu valodu.
Latvijas situācija ir īpatna. Mēs ar šo te kalambūru, ar konvencijas minoritātes definīciju, ar šīm metamorfozēm un neskaidrībām ienesam milzu jucekli mūsu sabiedrībā.
Un tā, piemēram, nav skaidrs, vai pie minoritātēm, ja viņi vēlas sevi identificēt, attiecas “sovjeti”, kas ir apmēram 450 tūkstoši Latvijā šodien, un 17 tūkstoši atvaļināto vai neatvaļināto virsnieku, kuru repatriācijai bija paredzēti līdzekļi, kuri savā laikā tika iztērēti nelietderīgi. Šodien it kā esot atjaunots Repatriācijas fonds, kas savulaik bija izveidots pie Vides ministrijas. Kāds ir šodien šī fonda liktenis, tomēr nav zināms.
Manuprāt, latvieši ir pat minoritāte, un tas ir nevis manuprāt, to rāda statistika, ka latvieši ir minoritāte lielākajās pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, nerunājot par Daugavpili.
Tāpēc es rosinu attiecināt minoritātes jēdzienu tikai uz tām tautām, kultūrām un tautībām, kurām nav savas etniskās dzimtenes. Un tie būtu lībieši un čigāni.
Lūdzu atbalstīt manu ieteikto priekšlikumu, jo Latvijas Konvencija ir atvērtāka salīdzinājumā ar citām Eiropas Padomes valstīm, jo ļauj baudīt minoritāšu tiesības arī tiem, kuri Eiropā tradicionāli netiek uzskatīti par minoritāti. Kāpēc mums atkal jāiet pa priekšu savā vājumā, gļēvulībā, nekonsekvencē, neaizstāvot savu tautu, kura jau ir kļuvusi lielpilsētās – septiņās lielpilsētās! – par minoritāti? Uzskatu to par lielu kaunu mūsu deputātiem un īpaši mūsu koalīcijai.
Arī citās valstīs par mazākumtautību neuzskata iedzīvotāju grupas, kas ieceļojušas pēc Otrā pasaules kara, lai arī daudzi no viņiem ir ieguvuši pilsonību. Okupācijas sekas taču nav izvērtētas. Manuprāt, tuvojas ļoti ātri tas laiks, kad izvērtēs šīs okupācijas sekas, jo par to runā Eiropas Parlaments un runā ASV Senāts, to apliecina ASV prezidents, to apliecina mūsu deklarācija. Manuprāt, īpaši šī steiga ir kāda – grūti pateikt, kāda – spēka inspirēta. (Starpsaucieni.) Kas par to cīnās? To būtu jājautā tiem, kas ir...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
...prasījuši šo.... Nu tad man jāsaka tā. Man jālūdz piedošana pamātei un jāsaka: “Bye, bye, beauty!”
Uz redzēšanos! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Okupācija bija?”)
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā piedāvāts noteikt, ka tikai līvi un čigāni ir nacionālās minoritātes. Nu diemžēl Ozoliņa kungs tā neatceras arī citas minoritātes, bet tas lai ir uz viņa sirdsapziņas. Par čigāniem neviens šeit strīdēties nestrīdēsies. Bet, kā laikam varēja uzzināt vēl tajā laikā, kad mācījās skolā no vēstures mācībām Leopolds Ozoliņš, ka līvi un latgalieši bija tās nācijas, no kurām sākās latviešu tauta. To pašu nosaka arī pašreizējā mūsu vēsture, kuru māca skolniekiem, kā arī tiem, kas iziet naturalizāciju. To jūs varat visi izlasīt tajās grāmatās, kuras tagad ir. Un, ja jūs to nelasījāt, tad varbūt jums vajadzētu arī aiziet pamācīties vēsturi. (Starpsauciens: “Tu neesi čigāns!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Leopolds Ozoliņa kungs ir piedāvājis daudz, daudz labāku variantu nekā pastiprinātā ar diviem lielāko frakciju vadītājiem Ārlietu komisija, kura strādāja, bet diemžēl čiks vien ir iznācis – nevis labāks, bet sliktāks variants. Tādēļ, draugi mīļie, es jūs aicinu atbalstīt tieši šo Leopolda Ozoliņa variantu. Protams, daudz precīzāks un būtību izsakošs ir “Tēvzemes un Brīvības”/LNNK priekšlikums, par ko mēs vēl runāsim. Bet es aicinu atbalstīt šo Ozoliņa kunga piedāvāto, kur minoritāte ir minēta līvi un čigāni.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka visi izlasīja Konvencijas 1.pantu, kas pilnīgi nepārprotami apgalvo, ka mazākumtautību tiesības ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa. Un kā jebkuras cilvēktiesības, tās jānodrošina bez jebkādas diskriminācijas.
Konvencijas pārraudzības mehānisms darbojas jau kopš tās stāšanās spēkā 1998.gadā. Un vairākkārt, sniedzot savus atzinumus par Konvencijas īstenošanu vairākās dalībvalstīs, Eiropas Padomes vadošās institūcijas uzsvēra, ka patiešām, dalībvalstīm ir tiesības noteikt savas mazākumtautības definīcijas. Bet tās definīcijas nevar būt patvaļīgas un nekādā gadījumā nevar būt diskriminējošas. Jebkurā gadījumā, ja valsts kaut kādā veidā ierobežo to grupu skaitu, uz kurām Konvencija tiek attiecināta, tas jāpamato un ļoti nopietni jāpamato, un mēs esam pārsvarā pieauguši cilvēki, un patiešām tas ir mīts, ka mazākumtautības, slāvu izcelsmes mazākumtautības, parādījās Latvijā tikai okupācijas rezultātā. Nu tā tas taču nav! Mēs visi zinām, ka 40% no krieviem ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, tātad viņi ir Latvijas pilsoņu pēcnācēji. 40% – tas ir ļoti liels skaits. Poļu ir pat vairāk, ebreju ir pat vairāk, ukraiņu un baltkrievu ir drusciņ mazāk, bet šīs minoritātes pastāvēja Latvijā vienmēr. Un es esmu absolūti pārliecināts, ka šādu diskriminējošu definīciju būs neiespējami aizstāvēt. Mēs šodien daudz dzirdējām par mūsu ārpolitikas neveiksmēm, ka mūs nesaprot... Nu, šādas lietas nav iespējams aizstāvēt.
Tāpēc es saprotu un atbalstu Ozoliņa kunga vēlmi īpaši aizstāvēt līvus un čigānus. Tas ir ļoti labi, bet to diez vai var panākt, izslēdzot citas tradicionālās minoritātes no šīs definīcijas.

Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! No 4.maija mums Saeimā ir jauna goda plāksne – Felikss Trasūns, latgaliešu Saeimas deputāts. 1925.gads – es atvainojos... Francis Trasūns... 1925.gads. Citāts: “Tā divas latgalietes, skolotājas, kuras bija pabeigušas Rēzeknes skolotāju semināru, gribēja dabūt vietu, un skolas inspektors izteicās, ka viņas neprot valsts valodu.”
Otrais citāts: “Latgalieši netiek pielaisti pierobežas joslā.” Tas ir tikai viens gadījums, ka latviešu nacionālā valsts aprobežo minoritātes, vienu minoritāti jau iznīcināja, latgaliešu minoritāti, tā vairs nav minoritāte. Tagad jūs gribat pārlatviskot krievus. Neizdosies!
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs! Jūs, pirmkārt, nerunājat patiesību, Latgalē... Latgale nekad nav bijusi nekāda minoritāte, un, otrkārt, lūdzu, es izsaku jums aizrādījumu, jo jūs nodarbojaties ar nacionālā naida kurināšanu starp tautām.
Deputāts Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es brīnos par Cileviča kungu. Man likās tāds izglītots cilvēks ar augstu intelektu, vai ne... veikls un pārstāv Latviju starptautiskās organizācijās, bet neklausās deputātu teikto, interpretē... Vai jūs tā vienmēr darāt, ka jūs interpretējat savā skatījumā un savā pārliecībā šeit teikto? Manuprāt, es ļoti labi skaidroju, un man palīdzēja Liene Liepiņa un arī Paulis Kļaviņš, kuri izteicās, ka Latvijai šeit ir īpašs latviešu valodas, latviešu kultūras statuss. Un tāpēc mēs nevaram uzņemt tik milzīgi daudz visdažādākos veidos šeit nokļuvušo cilvēku. Un galvenokārt – iebraukušu tanku un deportāciju aizsegā, ieņemot šīs vietas, no kurām cilvēki tika izsūtīti uz tālām Sibīrijas un Kazahstānas attālām vietām.

Manuprāt, ka šodien ir pienācis tieši tas laiks izvērtēt, kas tad ir minoritātes. Un es uzskatu – un Liene Liepiņa arī to apliecināja savā uzstāšanās reizē –, ka minoritāte ir nacionalitāte, valoda, kultūra, kura ir jāaizsargā. Sakiet, vai krievu valoda, krievu kultūra, krievu dziesmas ir jāaizsargā? Tā ir milzu kopa cilvēku, kopa kuri paši sevi pasludinājuši par kopienu, piedāvā latviešiem kļūt par otro kopienu, un tagad viņi, nabadziņi, ir “apbižoti” (piedodiet – apvainoti!), jūtas aizskarti, ka viņiem nav, lūk, šīs minoritātes tiesības. Lai pagaida 5–10 minūtes, viņiem tas viss būs!
Es domāju, ka Ukraina arī nesūdzas. Armēņu restorāni ir brīnišķīgi, to ir vairāk nekā desmit Latvijā, kur armēņu ēdienus piedāvā bagātīgā klāstā. Kabanova kungs, apmeklējiet šos restorānus! Tur ir labs armēņu konjaks, un jūs varat pārliecināties, ka tas ir ļoti kvalitatīvs.
Manuprāt, jāaizsargā tieši šie izzūdošie, unikālie etniskie grupējumi vai tautas, vai vienības, varētu teikt. Līvi taču ir palikuši vairs tikai 163! Čigāni – daži tūkstoši ir, un viņiem tiešām ir grūti. Ir jābūt šai sociālai palīdzībai čigāniem, lai gan skolas jau ir nodibinātas un čigānu valodu un čigānu kultūru jau māca arī skolās atsevišķi. Tāpēc aicinu...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūs uzstāšanās laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Būsim godīgi pret saviem vēlētājiem! Nebaidīsimies, nelaiposim, nebūsim gļēvi!
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tā 2.panta kalambūra vietā.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas sakāms? Lūdzu!
A.Kiršteins.
Jā! Pēc pirmās kāzu nakts krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs dienasgrāmatā ierakstīja: “Ne tas,” – bet sieva ierakstīja: “Ne tur” savā dienasgrāmatā. Man šie runātāji atgādina tieši to pašu. (Starpsaucieni.)
Divas reizes deputāte Liepiņa...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, izvēlieties savus izteicienus atbilstoši, jā...
A.Kiršteins.
Divas reizes deputāte Liepiņa pateica, ka šī Konvencija ir domāta apdraudētām, izmirstošajām mazajām minoritātēm, mazajām tautām. Atkal nāk un runā par nepilsoņiem, kas ir iebraukuši, maļ katrā priekšlikumā un tā tālāk. Nu nevajag ākstīties šeit! Un izlasiet, godājamie kolēģi, 2.pantu, kur ir pieminētas arī reliģiskās minoritātes. Un dievturi nav minoritāte, kura var izmirt? Un vecticībnieki divos ciemos? Tad ko mēs te visu sarakstīsim iekšā? Nu nav jēgas. Tas variants, kas tagad ir, attiecas, kā es paskaidroju pašā pirmajā lasījumā, uz mazajām, apdraudētajām minoritātēm. Un nevajag šeit pīt virsniekus iekšā, padomju pilsoņus un vēl kaut ko!
Tāpēc komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 33, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Zommeres, Vasaraudzes un Rugātes priekšlikumu. Izskatot likumprojektu “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” otrajā lasījumā, Saeimas deputāti lūdz saīsināt debates līdz trijām minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz vienai minūtei, uzstājoties otro reizi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni. “Ir! Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par deputātu iesniegto priekšlikumu: saīsināt debates! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 23, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Kiršteins.
8.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
9.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
11.priekšlikums. Nav atbalstīts no komisijas. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 47, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
12.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Latvija jau šodien Nacionālo minoritāšu valodas un kultūras saglabāšanai un attīstībai dara nesalīdzināmi vairāk, nekā Vispārējā minoritāšu aizsardzības konvencija prasa. Šīs saistības Latvija brīvprātīgi uzņēmusies, jo esam demokrātiska valsts un katra cilvēka brīva izvēle savas tautas tradīcijas valodas un kultūras kopšanā mums šķiet dabiska un neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa. Tāpat kā prasība, kopjot savu etnisko savdabību, būt lojālam savai valstij Latvijai mums šķiet neatņemama prasība Latvijas pilsoņiem, kam šī deklarācija ir adresēta.
Savukārt ir pilnīgi skaidrs, ka deklarācijas ratifikācija neatņems nevienu jau eksistējošu privilēģiju, ko Latvijas tauta ļauj baudīt nepilsoņiem. Jo, piemēram, likuma par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības 2.pantā, kur runāts par nepilsoņu tiesībām un pienākumiem, ir noteikts, ka nepilsonim ir tiesības, citēju: “saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros un tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem”. Ir loģiski, ka šī likuma noteiktās tiesības, ko mēs ikdienā ievērojam, pieminēta arī šai Konvencijas ratifikācijas deklarācijā. Savukārt Latvijai nav nekāda pienākuma paplašināt šīs Konvencijas darbību no minoritāšu aizsardzības līdz jebkurai tautībai piederošu imigrantu aizsardzībai. Tāpēc ir ieteicams mainīt pirmā lasījuma formulējumu, citēju: “personas, kas nav Latvijas pilsoņi” pret formulējumu “personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi”. Jo iepriekšējais formulējums līdztekus nepilsoņiem ietver arī ārvalstniekus, patvēruma meklētājus, bēgļus, bijušos PSRS pilsoņus, kam tagad ir Krievijas pilsonība, vai citu valstu pilsoņus, pret kuru nacionālās savdabības aizsardzību Latvijai nav nekādas atbildības.
Pirmā lasījuma plašais formulējums nākotnē varētu nozīmēt arī ļoti nopietnas valsts saistības jebkuru ekonomisku vai politisku bēgļu, vai darba meklētāju, piemēram, Eiropas Savienības ietvaros, atbalstam, kas īpaši aktuāli varētu kļūt, savienībai paplašinoties. Mums šodien nevajag uzņemties šādu šobrīd pēc apjoma pat nenovērtējamas saistības. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu!
Un vēl viena piebilde, godātie kolēģi! Tiem godātiem deputātiem, kas kā vanagi seko drukas kļūdām tabulā, es ļoti no sirds un draudzīgi lūdzu – esiet tikpat kritiski pret savām valodas kļūdām!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK).
Strādājuši jau jūs esat, komisija, bet nekādas jēgas nav un nekas labāks jums tur nav iznācis. To pašu vien jūs ierakstījāt: pilsoņi... tātad pilsoņi, visi jaunpilsoņi... Tātad es jau runāju un neatkārtošu vēl un vēlreiz... Simts tūkstoši jūsu izpratnē ieguvušie pilsonību ir minoritāte. Vēl pusmiljons, ja iegūs, – arī būs minoritāte. Un tad mēs nonāksim tādā skābputrā, ka mūs izsmies nākamās paaudzes. Mēs vienkārši krītam kaunā. Un, ja tikai tādu lietu var sastrādāt...
Jūs taču solījāt! Tautas partija solīja! Ārlietu ministrs solīja! Ārlietu komisijas vadītājs solīja, ka imigranti nebūs ieslēgti Konvencijā. (Starpsaucieni no zāles: “Strādājuši jau esat, bet jēgas nekādas!”) Kur tad viņi ir? Visi ir iekšā! Visi ir iekšā!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šīsdienas ilgais darbs bija tā vērts, lai Ārlietu komisija akceptētu vienu sakarīgu priekšlikumu, kas ir šis. Visu dienu mēs strādājām, lai tikai vienu šo akceptētu. Kam tā steiga bija vajadzīga? Ja Ārlietu komisija nopietnāk strādātu, ja te būtu līdzīgi kā ar šo priekšlikumu, mēs būtu uzlabojuši to redakciju. Bet tagad tā redakcija, kas ir, nākotnē mums pašiem atspēlēsies.
Tā ka es personīgi uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti veiksmīgs un tas noteikti būtu jāatbalsta. Bet kopumā projektu neatbalstu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 12. – Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 6, atturas – 12. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Kiršteins.
13.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
14.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es jūs jau aicināju šodien skatīties uz šo likumprojektu no juridiskā viedokļa. Un, patiešām, šeit ir ļoti nopietnas juridiskas problēmas. Ne jebkuras atrunas – bet šeit mēs tieši strādājam ar atrunas projektu – tiek pieļautas. Un, tā kā Vispārējā konvencija nekādus pantus šai ziņā neietver, tad darbojas vispārējie principi, ko nosaka Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām. Tātad atrunas nevar būt pretrunā ar Konvencijas mērķi un objektu.
Kiršteina kungs šodien atsaucās uz Šveices Deklarāciju un pateica, ka tā ir vislabākā, bet viņš to nepareizi interpretēja. Šveices Deklarācija sludina, ka Konvencijas normas tiek ievērotas tiktāl, kamēr tās nenonāk pretrunā ar valodu lietošanas principiem vai, pareizāk sakot, oficiālo valodu noteikšanu konfederācijas un kantonu līmenī. Un tas ir viss! Drīzāk šeit ir analoģija ar Beļģijas atrunu, ko tā izdarīja, parakstot Konvenciju 2001.gadā. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma īpašu rezolūciju, kur ļoti stingri kritizēja Beļģiju, aicināja to atsaukt šo atrunu, ratificēt Konvenciju un brīdināja, ka gadījumā, ja tas netiks izdarīts, tad šo atrunu var uzskatīt par esošu pretrunā ar Vīnes Konvencijas principiem. Tādā gadījumā ratifikācija vienkārši netiks pieņemta.
Mēs faktiski gribam pieņemt absolūti līdzīgu atrunu, un es baidos, ka arī sekas būs tādas pašas. Patiešām, tiesības izmantot mazākumtautības valodu līdzās valsts oficiālajai valodai tajās vietās, kuras mazākumtautības apdzīvo vēsturiski vai nozīmīgā skaitā. Tas ir viens no Konvencijas stūrakmeņiem. Ja mēs izslēdzam šo pantu, tad kas paliek pāri? Tātad domāju, ka var pareģot, ka mūs par to ļoti nopietni kritizēs, ka politiski mēs ļoti daudz ko zaudēsim, un es, protams, nevaru paredzēt, bet var būt arī diezgan nopietnas juridiskas sekas, ja vilkt zināmas paralēles ar Beļģijas situāciju.
Tāpēc es aicinu jūs vēlreiz padomāt, vai tas ir vajadzīgs, atcerieties tos visus sludinājumus un paziņojumus, ka Latvija nodrošina daudz vairāk nekā Konvencijā paredzētas tiesības. Ja mēs tagad piedāvājam atrunu attiecībā uz vienu no Konvencijas pamatpantiem, tad mēs skaidri parādām, ka šie apgalvojumi bija tīra propaganda un nekas vairāk.
Domāju, ka Latvijai ir visas iespējas nodrošināt šīs Konvencijas normas īstenošanu. Lielā mērā tas jau tiek darīts, nekā jauna šeit īpaši varētu arī nebūt, tāpēc es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 14. – deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
15.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
A.Kiršteins.
16.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Kiršteins.
16.a priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
17.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kāpēc tad jūs tā baidāties pieminēt visu Konvenciju? Kāpēc jūs izraujat no visas Konvencijas 10.panta otro daļu, un tikai? Un tomēr pietiekami pieredzējis deputāts Aleksandrs Kiršteins nenoņem savu priekšlikumu, acīmredzot viņš zina, kāpēc viņš to dara. Tad, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc jums nepatīk tas, ka min par visu Konvenciju, ka tā ir saistoša – visa Konvencija... visa Konvencija ir saistoša tik, cik tā nav pretrunā ar Satversmi un visiem mūsu normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu. Lūdzu, pamatojiet, kāpēc šāda izraušana un kam šī izpatikšana ir domāta?
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 17. – deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 26, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
18.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Kiršteins.
19.priekšlikums.... Līdz ar to, tā kā nav atbalstīts 17.priekšlikums, tad es pats noņemu 19.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Jā. Lūdzu!
A.Kiršteins.
20.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
20.a.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Plašās diskusijas par šo atrunu, faktiski šī panta būtība tika atspoguļota neadekvāti. Šeit nav runa tikai par ielu nosaukumiem. Es aicinu jūs pievērst uzmanību tam, par ko vispār šis pants runā. Tas runā par tradicionāliem vietvārdiem. Tātad es... man grūti iedomāties, ka tradicionālus vietvārdus var saistīt ar jūsu iemīļoto tēmu – okupāciju un tā tālāk. Nu bija daži jaunie vietvārdi, tādi kā Stučka, bet vairs sen nepastāv. Te ir runa patiešām par tādiem vietvārdiem kā Maļinovka vai Judovka, vai Terehova un tā tālāk. Tātad faktiski tas jau tiek īstenots, un šādu vietvārdu esamība, šāda Latvijas, īpaši Latgales, toponīmika ļoti skaidri atspoguļo Latvijas daudzkultūru vēsturi. Tātad pret ko jūs gribat cīnīties? Jūs gribat pārdēvēt Maļinovku? Vai kaut ko tādu? Jo faktiski šeit... šo pantu var interpretēt ļoti dažādi. Es, godīgi sakot, neredzu reālu vajadzību atšķirībā no iepriekšējā panta, kas patiešām ir cieši saistīts ar konkrētā cilvēka tiesību īstenošanu, kad pensionāriem nav iespēju īstenot tās tiesības, ko viņiem paredz Satversme un Latvijas likumdošana. Tāpēc, ka viņi nevar paši uzrakstīt iesniegumu vai sūdzību pašvaldībai valsts valodā, nevar samaksāt par tulkojumu un tulki netiek nodrošināti. Dažās pašvaldībās ir, bet vairākumā nav.
Šis pants nav saistīts ar cilvēka tiesībām. Tam drīzāk ir simboliska nozīme. Un nedomāju, ka to var interpretēt tikai tā, ka ielu nosaukumi ir divās valodās. Ja, teiksim, krievu vai poļu izcelsmes ciemata nosaukums tiek uzrakstīts latviešu burtiem, tā tas ir. Bet faktiski līdz ar to šis pants jau tiek īstenots. Tāpēc domāju, ka šeit notiek zināmā mērā cīņa ar vējdzirnavām un nekādas absolūti vajadzības izdarīt šādu atrunu nav.
Es vēlreiz gribu atgādināt, ka tas ir pirmais gadījums Konvencijas vēsturē, kad viena valsts iesniedz pat divas atrunas un abas attiecībā uz substantīviem Konvencijas pantiem. Tātad domāsim tomēr pēc būtības. Man nav nekādu ilūziju pēc tik sīvas cīņas valdošās koalīcijas starpā. Es nedomāju, ka jūs vēl esat spējīgi ieklausīties opozīcijas priekšlikumos. Bet es domāju, ka mums būs jāatgriežas pie šīs tēmas diskusijā jau nevis ar opozīciju, bet ar Eiropas Padomi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
A.Kiršteins.
Godājamais Cileviča kungs! Es, kad biju iesniedzis savu priekšlikumu, un arī komisijā pamatoju, ka man personīgi patīk Kvebekas valodas pieredze, kur angļu tirgotāji zaudēja tiesā, jo viņi saņēma atbildi, ka nekāda diskriminācija nenotiek tāpēc, ka ir jāaizsargā šī franču valoda šajā provincē, un tā tālāk. Jūs labi zināt, kāda situācija ir ar latviešu valodu pašreiz, sevišķi pēc 1999.gada mīkstinājumiem, un ka faktiski šī situācija jāmaina un likums ir jāpadara stingrāks. Un līdz ar to es domāju, ka mums nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 20.a – deputātu Urbanoviča, Agešina, Orlova, Bartaševiča, Klementjeva, Ribakova, Vidavska un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kiršteins.
21.priekšlikums bija ļoti interesants. Komisija to ilgi apsprieda. Tas ir Dzintara Rasnača kunga priekšlikums. Tomēr tas ir tik radikāls, ka tad būtu jāmaina visa šī likuma uzbūve un kārtība, un līdz ar to, protams, komisija to nevarēja atbalstīt. Lai gan jāsaka, ka daža laba doma te bija ļoti pareiza.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Protams, šis projekts tapa pirms šīs sēdes, zinot, ka tik īsā laikā būs jāiesniedz priekšlikumi, un bija domāts nedaudz citai likuma formai – īsajai formai – kā pievienotā atruna un pievienotā deklarācija.
Bet jebkurā gadījumā es te nesaskatu nekādas īpašās pretrunas, vēl jo vairāk, tas nostiprina to, ko... pastiprina to, kas ir apstiprināts, respektīvi, no tā saucamās mīkstās atrunas mēs pārejam uz stingro atrunu, ja mēs runājam par konkrēto divu pantu divām daļām. Un īpaši nozīmīgs ir deklarācijas 2. pants un 3.pants.
Deklarācijas 2.pants skaidri pasaka, ka šīs Konvencijas ratifikācija nav uzskatāma ne par tiešu vai netiešu okupācijas fakta legalizēšanu, respektīvi, tas ir garāk uzrakstīts. Vienkārši, taupot laiku, to jums minu.
Un 3.pants, protams, vēršas pret tādiem, kas aicina dažādas publiskas akcijas rīkot gan pret izglītības reformu, gan pret citām lietām. Te jau mēs nosakām starptautiskā dokumentā, ka šīs Konvencijas ratifikācija nav interpretējama tādā veidā, ka varētu iesaistīties kaut kādās darbībās, kas būtu vērstas pret teritoriālo vienotību, suverenitāti, iekšējo drošību, ārējo drošību un kas provocētu etniska, rasu vai reliģiska rakstura naidu.
Tā ka es aicinu to vēlreiz izlasīt, un varbūt pēc gadiem varēsim izvērtēt, vai tomēr nevajadzēja stingrāku šo Konvencijas likumu pieņemt.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas sakāms? Lūdzu!
A.Kiršteins.
Es jau teicu – ne tas un ne tur... Un daļa 2.pantā... tas ir ļoti labi aprakstīts Okupācijas deklarācijā.

Komisijai likās interesants arī priekšlikums par 150 gadiem, bet uzreiz bija jautājums: “Kāpēc, teiksim, 150, nevis 200 vai 1000 kā Vācijā?” Un, kā es jau teicu, mums ir valsts dibināšanas datums pamatots (tas ir 1918.gads) ar tautu pārvietošanos, kas sākās Pirmā pasaules kara rezultātā. Un šis skaitlis, gadaskaitlis, ir virknē dokumentu – 1914.gada 1.augusts.
Kāpēc es to saku? Ja mēs ierakstām vienu precīzu skaitli, godājamie kolēģi, vai mēs ierakstām vienu precīzu minoritāti, mēs uzreiz konstatējam, ka mēs varam aizmirst kaut ko. Mēs varam aizmirst dievturus, varbūt mēs vara, aizmirst vecticībniekus... Un šeit uzreiz sākas strīdi. Kāpēc, teiksim, 150 gadi, nevis 200 vai 500? Tāpēc es teicu vēlreiz, ka mums ir viens neapstrīdams datums – tas ir valsts dibināšanas datums. Otrs varētu būt tiešām (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir labs priekšlikums) tās aizsargājamās minoritātes, par kurām runāja Liepiņas kundze, un tās te Latvijā varētu būt, ja runā par valodu, lingvistiskām minoritātēm, līvi. Un ir tieši labi, ka mēs šeit neizvērsām milzīgi garus paskaidrojumus, neuzskaitījām kaut kādas tautības, kur sāktos strīdi, kāpēc nav ierakstīta kāda no 90 etniskajām tautībām, kas dzīvoja Padomju Savienībā un kurai nebija savas valsts, un kura arī var Latvijā vēsturiski atrasties, un tā tālāk.
Tāpēc visumā interesanto priekšlikumu mēs bijām spiesti diemžēl noraidīt manis minēto divu iemeslu dēļ.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 21. – deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 49, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 9, neviens deputāts neatturas. Likums “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” pieņemts. Paldies. (Svilpieni.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Es vēlreiz deputātiem atgādinu, ka jūs atrodaties Saeimas sēžu zālē!
Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Krastiņa, Jānis Jurkāns, Jānis Lagzdiņš... manuprāt, ir... Leopolds Ozoliņš... arī ir vēl aizvien... jā... Aigars Pētersons un Inese Šlesere.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 26.maija sēde ir slēgta. Paldies.