• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latgales zemnieku bēdu ieleja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2005., Nr. 85 https://www.vestnesis.lv/ta/id/109274

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piekrastes zvejnieki apmierināti, pārējie iebilst

Vēl šajā numurā

31.05.2005., Nr. 85

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latgales zemnieku bēdu ieleja

Atguvušies no plūdiem, Latgales zemnieki nedēļas nogalē saņēmuši jaunus ekstrēmos pārbaudījumus – knišļu kolonijas ganībās līdz nāvei nonāvē mājlopus. Trīs diennakšu laikā bojā gājušas vairāk nekā 400 govis, arī zirgi, aitas un cūkas. Vairāki Latgales rajoni izsludinājuši ārkārtas stāvokli. Kritiska situācija ir ne vienā vien Latgales un Vidzemes rajonā, bet visvairāk šobrīd cietis Preiļu rajons, kur vēl nav normalizējusies plūdu izraisītā ārkārtas situācija un kritušo govju skaits ir vislielākais. Ziņu aģentūras vēsta, ka mājlopi no kukaiņu kodumiem nobeigušies arī Madonas, Jēkabpils, Aizkraukles, Daugavpils un Krāslavas rajonā. Visvairāk parazītkukaiņi izplatījušies Aiviekstes upes baseinā. Knišļu kāpuri attīstās straujos, tekošos ūdeņos. Kukaiņu lielo skaitu speciālisti skaidro ar pēkšņo silto laiku un mitrumu. Daļa kukaiņu varētu būt no pārzie- mojušās paaudzes.
Atbildīgās valsts institūcijas ir reaģējušas nekavējoties. Zemkopības ministrija vēsta, ka zemnieki bez maksas saņem lopu ārstēšanai vajadzīgos medikamentus. Katrā rajonā ir atvērti zāļu saņemšanas punkti, bet Lauku atbalsta dienesta reģionālās nodaļas informē zemniekus, kā rīkoties, lai mājlopus pasargātu no kukaiņu uzbrukuma. Zemkopības ministrs Mārtiņs Roze atcēla savu vizīti Briselē un jau svētdien devās uz Latgali. Pēc knišļu uzbrukumu skarto pagastu apmeklēšanas zemkopības ministrs atzīst, ka atsevišķos pagastos ir novērojis zemnieku bezatbildību. Lopi arvien tiek laisti purvainās un mitrās ganībās un tādēļ pakļauti drošai nāvei. Mobili uzsākta kritušo lopu aizvākšana no pļavām un utilizācija. Pārtikas un veterinārais dienests kopā ar biologiem meklē iespējas apdraudētajās teritorijās apturēt knišļu vairošanos.
Lai gan nav pamata uzskatīt, ka problēma ir novērsta un situ-ācija normalizējusies, zemkopības ministrs M.Roze paziņojis, ka cietušajām saimniecībām noteikti jāatlīdzina zaudējumi. Vakar notika Zemkopības ministrijas vadības grupas sēde. Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece, sēdē apspriestas zaudējumu atlīdzināšanas iespējas. Ministrs M.Roze paredz, ka palīdzību Latgales zemnieki varēs saņemt gan no valsts, gan Eiropas Komisijas (EK). Visticamāk, EK jautājumu izskatīs vienlaikus ar pavasara plūdu kompensācijām. M.Roze devis norādījumus valsts sekretārei Laimdotai Straujumai informēt EK par šīs nedēļas nogales ārkārtas situāciju.
No Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Latvijas Zemnieku federācijas saņemts aicinājums valstij atbalstīt miglošanu knišļu uzbrukumu skartajos Latvijas rajonos. Lopu nāve ir ievērojami samazinājusi daudzu lopkopēju ganāmpulkus, tādēļ tā jāvērtē kā pamatlīdzekļu zaudējums zemnieku saimniecībās. D.Muceniece norādīja, ka viena no EK atbalsta formām varētu būt investīcijas ganāmpulku atjaunošanai. “Patlaban zemniekiem ir svarīgi ievērot noteikumus, lai stāvokli nepasliktinātu,” uzsvēra D.Muceniece.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!