Latgales zemnieku bēdu ieleja
Atguvušies no plūdiem, Latgales
zemnieki nedēļas nogalē saņēmuši jaunus ekstrēmos pārbaudījumus –
knišļu kolonijas ganībās līdz nāvei nonāvē mājlopus. Trīs
diennakšu laikā bojā gājušas vairāk nekā 400 govis, arī zirgi,
aitas un cūkas. Vairāki Latgales rajoni izsludinājuši ārkārtas
stāvokli. Kritiska situācija ir ne vienā vien Latgales un
Vidzemes rajonā, bet visvairāk šobrīd cietis Preiļu rajons, kur
vēl nav normalizējusies plūdu izraisītā ārkārtas situācija un
kritušo govju skaits ir vislielākais. Ziņu aģentūras vēsta, ka
mājlopi no kukaiņu kodumiem nobeigušies arī Madonas, Jēkabpils,
Aizkraukles, Daugavpils un Krāslavas rajonā. Visvairāk
parazītkukaiņi izplatījušies Aiviekstes upes baseinā. Knišļu
kāpuri attīstās straujos, tekošos ūdeņos. Kukaiņu lielo skaitu
speciālisti skaidro ar pēkšņo silto laiku un mitrumu. Daļa
kukaiņu varētu būt no pārzie- mojušās paaudzes.
Atbildīgās valsts institūcijas ir reaģējušas nekavējoties.
Zemkopības ministrija vēsta, ka zemnieki bez maksas saņem lopu
ārstēšanai vajadzīgos medikamentus. Katrā rajonā ir atvērti zāļu
saņemšanas punkti, bet Lauku atbalsta dienesta reģionālās nodaļas
informē zemniekus, kā rīkoties, lai mājlopus pasargātu no kukaiņu
uzbrukuma. Zemkopības ministrs Mārtiņs Roze atcēla savu vizīti
Briselē un jau svētdien devās uz Latgali. Pēc knišļu uzbrukumu
skarto pagastu apmeklēšanas zemkopības ministrs atzīst, ka
atsevišķos pagastos ir novērojis zemnieku bezatbildību. Lopi
arvien tiek laisti purvainās un mitrās ganībās un tādēļ pakļauti
drošai nāvei. Mobili uzsākta kritušo lopu aizvākšana no pļavām un
utilizācija. Pārtikas un veterinārais dienests kopā ar biologiem
meklē iespējas apdraudētajās teritorijās apturēt knišļu
vairošanos.
Lai gan nav pamata uzskatīt, ka problēma ir novērsta un
situ-ācija normalizējusies, zemkopības ministrs M.Roze paziņojis,
ka cietušajām saimniecībām noteikti jāatlīdzina zaudējumi. Vakar
notika Zemkopības ministrijas vadības grupas sēde. Kā “Latvijas
Vēstnesim” pastāstīja ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece, sēdē
apspriestas zaudējumu atlīdzināšanas iespējas. Ministrs M.Roze
paredz, ka palīdzību Latgales zemnieki varēs saņemt gan no
valsts, gan Eiropas Komisijas (EK). Visticamāk, EK jautājumu
izskatīs vienlaikus ar pavasara plūdu kompensācijām. M.Roze devis
norādījumus valsts sekretārei Laimdotai Straujumai informēt EK
par šīs nedēļas nogales ārkārtas situāciju.
No Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Latvijas
Zemnieku federācijas saņemts aicinājums valstij atbalstīt
miglošanu knišļu uzbrukumu skartajos Latvijas rajonos. Lopu nāve
ir ievērojami samazinājusi daudzu lopkopēju ganāmpulkus, tādēļ tā
jāvērtē kā pamatlīdzekļu zaudējums zemnieku saimniecībās.
D.Muceniece norādīja, ka viena no EK atbalsta formām varētu būt
investīcijas ganāmpulku atjaunošanai. “Patlaban zemniekiem ir
svarīgi ievērot noteikumus, lai stāvokli nepasliktinātu,” uzsvēra
D.Muceniece.
Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv