Par priekšlikumiem cukura tirgus sakārtošanai

Zemkopības ministrija izstrādājusi koncepciju par vietējā cukura izmantošanu saldumu un citu izstrādājumu ražošanā. Vakar, 19.septembrī, šis jautājums tika iekļauts Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Zemkopības ministrs Atis Slakteris pauda pārliecību, ka šis dokuments palīdzēs sakārtot cukura tirgu Latvijā. Koncepcijas mērķis ir palielināt konditorejas un saldumu izstrādājumu konkurētspēju vietējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt cukura patēriņu, cukurbiešu un cukura ražošanas apjomus.

Šogad ir noteikta cukura ražošanas kvota, tomēr cukura pārstrādātāji ir pārliecināti, ka tā neatrisinās vienu no galvenajām problēmām — vietējā cukura augsto cenu. Pašlaik Latvijas ražojumi nespēj konkurēt ar ārvalstu saldumiem un konditorejas izstrādājumiem tieši tāpēc, ka importētās produkcijas ražotāji izmanto galvenokārt subsidēto vai pārprodukcijas cukuru. Cukura izmantošanas koncepcijas projekta autori atzīst, ka Latvijā importētais cukurs ir gandrīz divreiz lētāks par vietējo. Savukārt Latvijas saldumu eksportu neveicina noteiktie muitas tarifi. Izdevīgākā situācijā nekā Latvijas saldumu ražotāji ir Lietuvas un Igaunijas cukura pārstrādātāji. Lietuvā, piemēram, cukura cena eksporta produkcijai tiek pazemināta ar akcīzes nodokli un cenu kompensācijām. Savukārt igauņu ražotāji izmanto Eiropas Savienības (ES) subsidēto cukuru.

Zemkopības ministrijas speciālisti atzīst, ka ik gadu samazinās cukura ražošana un tā patēriņš valstī. 1998.gadā valstī tika saražoti 68 tūkstoši tonnu cukura, 1999.gadā — 64,4 tūkstoši tonnu, bet 2000.gadā — 60 tūkstoši tonnu. Turklāt eksporta produkcijas ražotāji galvenokārt izmanto importēto lēto cukuru. Tādējādi Latvijā ievērojami samazinās cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas iespējas. Nav noslēpums, ka aktīvi darbojas arī nelegālā cukura ievedēji. Līdz ar to Latvijas tirgū aizvien vairāk parādās importa saldumi, bet vietējās produkcijas ražošana sarūk. Speciālisti ar bažām konstatē, ka tādējādi Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, nespēs iegūt maksimālo cukura ražošanas kvotu.

Zemkopības ministrija iesniedza Ministru kabinetā divus variantus cukura ražošanas, cukura tirgus un saldumu ražošanas problēmu risināšanai. Viens no tiem paredz akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram, otrs — ieviest Latvijā Eiropas Savienības cukura tirgus organizācijas principus. Izvēloties šo modeli, rastos iespēja aizvietot importēto cukuru, kas tiek ievests eksporta produkcijas ražošanai, ar pašražoto cukuru. Tādējādi varētu palielināt cukurbiešu audzēšanu Latvijā. Tad Latvijā darbotos ES cukura organizācijas pamatprincipi.

Pašlaik ES cukura tirgus organizēts, veicot intervences pasākumus, izmantojot cukura ražošanas kvotas, ievedmuitas nodokli cukuram, importa nodevas cukuru saturošiem produktiem, eksporta cenu kompensācijas. Ikvienai no ES dalībvalstīm tiek piešķirta A un B cukura kvota. A kvota nozīmē, ka tā atbilst cukura valsts iekšējam patēriņam, bet B kvota nodrošina A kvotas izpildi. Tā atbilst eksporta iespējām. B kvotas cukuru eksportē ar cenu kompensācijas metodēm. Eksporta kompensācijas lieto, lai segtu cenas starpību starp ES cukura un pasaules tirgus cenu. Savukārt cukura ražotāji maksā ražošanas nodevas. To apjoms ir atkarīgs no kvotas. A un B kvotas cukuru apliek ar pamatnodevu — 2% no intervences cenas. B kvotas cukuru iespējams aplikt ar papildu nodevu — līdz 37,5% no baltā cukura intervences cenas. B kvotas cukurbiešu cena ir 60% no A kvotas cukurbiešu cenas.

Zemkopības ministrija uzskata, ka šis variants Latvijas apstākļiem nav piemērotākais, jo pašlaik Latvijā ir citāda cukura tirgus situācija nekā ES. Šādu variantu varētu ieviest pakāpeniski, līdz Latvija kļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Taču, lai to veiktu, nepieciešami vairāki svarīgi priekšnosacījumi. Šis ES modelis nav reāls arī tāpēc, ka Latvija kā Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts ir apņēmusies neieviest eksporta kompensācijas. Lai gan šī varianta nosacījumi ļautu izmantot pašmāju cukuru eksporta produkcijai, tas tomēr neatrisinātu iekšējā tirgus konkurētspējas problēmas. Turklāt, izvēloties šo variantu un pieņemot nodevu sadales proporciju atbilstoši ES nosacījumiem, B kvotas cukurbiešu cena radītu zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem. B kvotas cukurbiešu cenas palielināšana samazina nodevu ieņēmumus. Tā rezultātā kompensācija ir nepietiekama.

Zemkopības ministrija piedāvā valdībai izvēlēties variantu, kas nosaka ieviest akcīzes nodokli vietējam baltajam cukuram un importētajiem saldumiem. Projekts paredz akcīzes nodokļa likmi Ls 0,03 par kilogramu cukura. Plānots, ka akcīzes nodokli varētu ieviest no 2001.gada. Iespējams, ka ar nodokli apliks visu Latvijā saražoto A kvotas un importēto cukuru, kā arī tos produktus, kuru sastāvā ir cukurs, kas pārsniedz 45%.

Paredzēts, ka nākamajā gadā cukura ražošanas kvota tiks palielināta. Tā varētu būt no 65 līdz 70 tūkstošiem tonnu cukura. No akcīzes nodokļa ieņēmumiem tiks izmaksāta kompensācija par cukuru, kas iepirkts pārstrādei. Tā iespējama ap Ls 130 par tonnu. Ieņēmumus no akcīzes nodokļa pārskaitīs Zemkopības ministrijas kopējā budžetā. Zemkopības ministrija uzskata, ka akcīzes nodoklis cukuram ir nepieciešams, lai veidotu finansu resursus un lai vietējie saldumu ražotāji spētu iegādāties vietējo cukuru par cenu, kas nodrošinātu produkcijas konkurētspēju gan vietējā, gan ārējā tirgū. Koncepcijas autori prognozē, ka, ieviešot šo modeli, būtu arī vairāki citi pozitīvi momenti. Piemēram, pārstrādes uzņēmumiem, iepērkot cukuru, vajadzēs mazāk apgrozāmo līdzekļu. Latvijā ražotie saldumi būtu konkurētspējīgāki ne tikai vietējā, bet arī Baltijas valstu tirgū. Tomēr šis process var radīt arī dažas problēmas — var samazināties vidējā cukurbiešu cena un to rentabilitāte. Turklāt mazumtirdzniecības cena var palielināties. Tā kā cukura ražošanas kvota šajā gadā jau ir noteikta un zemniekiem jau ir zināmi šāgada cukurbiešu audzēšanas noteikumi, izstrādāto variantu, visticamāk, iespējams ieviest tikai nākamā gada cukurbiešu ražai. Zemkopības ministrija ir pārliecināta, ka Latvijā visoptimālāk būtu ieviest akcīzes nodokli cukuram. Šī procedūra daļēji atbilst Eiropas Savienības cukura tirgus principiem.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"