Novilcina kompensācijas noziegumos cietušajiem

Konference rosināja rast piemērotāko mehānismu noziegumos cietušajiem radīto zaudējumu atlīdzināšanai. Domu apmaiņā piedalījās un pieredzē dalījās eksperti no Lielbritānijas, Zviedrijas, Čehijas un mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Savukārt pašreizējo situāciju Latvijā raksturoja un ieteikumus sniedza pašmāju eksperti.

Kas notiek ar cietušajiem?

2004.gadā Latvijā reģistrēti 62 tūkstoši noziedzīgu nodarījumu. Tai skaitā ir 199 slepkavības, 381 cietušajam ir izdarīti smagi miesas bojājumi, bet 319 cilvēku cietuši izvarošanā. Aiz šiem skaitļiem ir reāli cilvēki – cietušie, kuru dzīves lielākoties neatgriezeniski mainītas. Vēl daudz vairāk ir to, kuri paši nav cietuši noziegumā, bet pieredzējuši sāpes, kas jāpārdzīvo, kad cieš tuvinieki. Vardarbīgos noziegumos cietušajiem visvairāk ir nepieciešama ārstēšana un nereti arī psihologa palīdzība.
Pēc noziedzīgā nodarījuma lielākā uzmanība tiek pievērsta vainīgā meklēšanai un sodīšanai, retāk tiek domāts par cietušo un viņa vajadzībām.
Cietušo atbalsta centra pārstāves Ingrīdas Lankas pieredze liecina, ka bieži vien cietušajiem netiek izskaidrotas viņu tiesības, bet policijā pret upuriem izturas līdzīgi kā pret likumpārkāpēju. “Tiesībsargājošās iestādēs tiek akcentēta indivīda sodīšana, pierādot viņa vainu vai nevainīgumu, bet Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās cietušā tiesības bieži tiek ierobežotas,” norādīja I.Lanka.

Cietušajam ir tiesības uz atlīdzību

Lai cietušais varētu apmaksāt ārstēšanos un lai no viņa ienākumiem atkarīgie ģimenes locekļi spētu turpināt dzīvi, kamēr cietušais nav darbaspējīgs, ir vajadzīga nauda. Iztikas līdzekļi nepieciešami arī citām vajadzībām, lai cietušais spētu atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.
Kā ziņojumā par valsts kompensāciju noziegumos cietušajiem norāda tā autores I.Dzenovska un Sigita Līdaka, šobrīd Latvijas tiesību akti dod iespēju cietušajam saņemt atlīdzību par nozieguma rezultātā radušos mantisko kaitējumu un varbūtējo negūto peļņu, bet prasīt morālā kaitējuma atlīdzību var tikai izvarošanas gadījumos.
Mantisko kaitējumu, zaudētās peļņas atlīdzību un morālā kaitējuma atlīdzību cietušais var saņemt tikai tad, kad pierādīta apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Lai šo atlīdzību saņemtu, civilprasība ir jāpiesaka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, un šo prasību izskata kopā ar krimināllietu.

Lielākoties cietušais nesaņem neko

Tomēr realitātē stāvoklis ir cits – lielākajā daļā gadījumu cietušajiem neizdodas saņemt zaudējumu atlīdzību. Cietušajam nauda, lai apmaksātu ārstēšanos un rehabilitāciju, ir nepieciešama uzreiz pēc noziedzīgā nodarījuma. Bet tiesas process aizņem laiku, tāpēc zaudējumu atlīdzību cietušais saņem varbūt pēc vairākiem gadiem, lielākoties gan nesaņem vispār.
Kā konferencē norādīja Daugavpils tiesas tiesnese Jana Zīle, vainīgā persona, no kuras jāpiedzen zaudējumi, parasti atrodas apcietinājumā un ir maksātnespējīga. Ir arī gadījumi, kad apsūdzētais jau laikus visu sev piederošo atsavina, lai izvairītos no zaudējumu atlīdzināšanas. Latvijas tiesu prakse morālā kaitējuma piedziņas ziņā ir niecīga.
No visiem pagājušogad izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem atklāti ir mazāk nekā puse. Gadījumos, kad vainīgais netiek atrasts vai arī neizdodas pierādīt viņa vainu, cietušajam nav no kā piedzīt zaudējumus, norādīja vairāki konferences dalībnieki.
Gada laikā noziegumos cietušie ir iesnieguši 12 tūkstošus civilprasību par kopumā astoņu miljonu latu zaudējumu atlīdzību. Zaudējumi vismaz daļēji piedzīti ir tikai tūkstots gadījumos (8,3 procenti no iesniegtajām prasībām) kopumā par 150 tūkstošiem latu (mazāk nekā 2 procenti no prasītā). Šokējošie skaitļi norāda uz to, ka “sociālais taisnīgums un tiesiskums Latvijā pastāv tikai uz papīra,” konferences ievadā norādīja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups.

Citur zaudējumus atlīdzina valsts

Viens no veidiem, kā palīdzēt cietušajam atjaunot tādu stāvokli, kāds bijis pirms nozieguma, ir materiālā kompensācija, kuru maksā valsts. Šādā gadījumā cietušajiem nav jāgaida, līdz tiek atrasts vainīgais un saņemts notiesājošs spriedums, turklāt arī zaudējumu atlīdzības iespējas nav atkarīgas no nozieguma izdarītāja materiālā stāvokļa.
Daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī ASV, Kanādā un Austrālijā noziegumos cietušie jau ilgu laiku var saņemt kompensāciju no valsts. Pastāv atšķirīgas kompensāciju izmaksas sistēmas un kārtība, piemēram, cietušais no valsts var nesaņemt pilnīgi visu zaudējumu atlīdzību. Tomēr arī daļēja atlīdzība ir vērtīga, lai palīdzētu cietušajam cīnīties ar nozieguma sekām.

Arī Latvijai pienākums maksāt kompensāciju

2004.gada 29.aprīlī ES pieņemta direktīva Nr.2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem. Tajā noteikts, ka līdz šā gada 1.jūlijam katrā dalībvalstī jāizveido valsts kompensāciju shēma, lai nodrošinātu kompensāciju noziegumos cietušajiem. Savukārt līdz 2006.gada 1.janvārim ir jāizstrādā mehānisms, kā cietušais varēs saņemt zaudējumu atlīdzību neatkarīgi no tā, kurā ES valstī noziegums izdarīts. Dalībvalstis var noteikt kompensācijas apjomu un izmaksāšanas kārtību. Vienīgais nosacījums – tai jābūt taisnīgai un atbilstīgai, ziņojumā norāda “Providus” pētnieces.

Kaut gan kompensācijas shēmai jāsāk darboties pēc pusotra mēneša, Latvijā atbilstoša likumprojekta izstrāde sākta tikai nesen. I.Dzenovska “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja, ka “Providus” kopš gada sākuma jau vairākkārt informējis Tieslietu ministriju par direktīvas prasībām un spēkā stāšanās termiņiem, tomēr darba grupa likumprojekta izstrādei izveidota pēdējā brīdī.
Likumprojekta par valsts atlīdzību noziegumos cietušajiem darba grupas vadītājs, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks tiesu jautājumos Edgars Puriņš gan cer, ka darbs pie likumprojekta neieilgs. Viņš pauda pārliecību, ka līdz rudenim projekts būs pabeigts un to varēs virzīt izskatīšanai Saeimā.

Kādai jābūt atlīdzības kārtībai

Vēl nav zināms, kura ministrija būs atbildīga par kompensācijas mehānisma izveidi, kā notiks tā finansēšana un vai tiks radīta jauna institūcija darbam ar atlīdzību izmaksu, informēja E.Puriņš.
Saskaņā ar direktīvu tiesības uz atlīdzību būs tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušajiem. Atlīdzības saņemšanas kārtībai ir jābūt vienkāršai un cietušajiem viegli pieejamai. Mācoties no ārvalstu pieredzes, I.Dzenovska ierosināja kompensācijas apjomu noteikt saskaņā ar vienotu tarifu sistēmu atkarībā no nozieguma smaguma, jo pretējā gadījumā cietušajiem ir grūtības ar zaudējumu apmēra pierādīšanu.
Nākamais solis ir sabiedrības informēšana par cietušo tiesībām, tai skaitā par jauno atlīdzības mehānismu, kā arī par to, kas jādara, lai šīs tiesības izmantotu.
Zvērināta advokāte Guna Kaminska teic, ka nauda ir tikai līdzeklis cietušā vajadzību apmierināšanai. Sāpes naudā nevar atmaksāt. Cietušajiem nereti ir ļoti vajadzīga palīdzība, konsultācijas, atvainošanās. Jādomā ne tikai par kompensāciju izmaksu, bet arī par kopumā labāku praksi noziegumos cietušo tiesību ievērošanā un aizsardzībā.