"Eihels nodarbosies arī ar paplašināšanos"

Hanss Eihels vairs nevēlas būt tikai galvenais taupītājs vien. Finansu ministrs ir nolēmis darboties arī ārpolitikā. Eiropas Savienības paplašināšanu uz austrumiem viņš vairs nevēlas atstāt tikai Ārlietu ministrijas ziņā. Diplomāti ved sarunas par līgumiem, bet finansisti rūpējas par pārējo – tagad šis tradicionālais darba dalījums ir jāatstāj pagātnē: "Katrā gadījumā," tā Eiheļa ambīcijas interpretē kāds viņa padomnieks, "viņš rūpēsies, lai Berlīnes ES politikā būtu arī pamatīga finansiālās politikas komponente".

Eihels aktīvi darboties sāks nākamajā nedēļā. Ministrs apmeklēs kandidātvalstis. Vispirms Ungāriju un Slovākiju, bet nedēļas otrajā pusē – Bulgāriju. Eihels vēlas apmeklēt arī Slovēniju.

Eihelu pieņemt lēmumu apmeklēt kandidātvalstis iedrošināja viņa franču kolēģis Fabiuss, kurš uzskata, ka ES dalībvalstu finansu ministru sesijā, kura notiks novembrī, oficiālajā dienas kārtībā ir jāiekļauj arī ES paplašināšana uz austrumiem. Līdz šim ES finansu ministri šo politiski jūtīgo tēmu diskrēti apsprieda tikai pusdienu laikā.

Eihelu atbalsta arī kanclers. Tomēr kanclera dienesta paziņojums ir izplūdis un piesardzīgs: "Plašāk nodarboties ar ES paplašināšanas uz austrumiem tēmu un neatstāt to tikai Ārlietu ministrijai un tās diplomātiem". Taču aiz tā jau ir saskatāmas koncepcijas kontūras, un tā ir vērsta uz 2002. gada Bundestāga vēlēšanām. Vācijas valdība ņem vērā to, ka nākošajās vēlēšanu cīņās Eiropa spēlēs ļoti svarīgu lomu. Pašreiz daudz kas liecina, ka sarkani zaļajiem šī tēma varētu būt ļoti smaga.

Līdz šim tikai nelielos valdības centrāles pulciņos izstrādātie scenāriji atšķiras atkarībā no tā, kurš būs vadošais KDS/KSS kandidāts. Ja tas būs Bavārijas ministru prezidents Edmunds Štoibers, tad ir gaidāma populistiska vēlēšanu cīņa ar spēcīgiem vārdiem par briesmām, kādas šķietami draud atvēršanās uz austrumiem: lēta darbaspēka un noziedznieku masveida ieceļošana, draudi vidējā slāņa un zemnieku eksistencei pierobežas reģionos. Taču tad, ja kandidāte būs Angela Merkele, var nonākt līdz bezgalīgai runāšanai par sarkani zaļās valdības faktiskajām vai šķietamajām kļūdām. Visbeidzot — KDS taču neatteiksies no Helmūta Kola Eiropas idejas.

Pagājušā gada vasarā, Vācijas prezidentūras laikā, 15 ES dalībvalstu valdību vadītāji Berlīnē panāca kompromisu jautājumā par finansu ietvaru laikam līdz 2006. gadam. Līdz tam laikam ir jāpabeidz sarunas ar pirmajām piecām kandidātvalstīm, iespējams, papildus vēl arī ar Kipru. Šodien Ārlietu ministrijā Berlīnē saka, ka šo soli ir iespējams finansēt bez grūtībām. Runa esot tikai par 0,5% visu dalībvalstu sociālā kopprodukta.

Vislabprātāk Šrēders un Francijas prezidents Žaks Širaks - ņemot vērā savu zemnieku intereses - par izmaksām runātu tikai pēc vēlēšanu cīņām abās valstīs, tātad pēc diviem gadiem. Taču pie lielā ES katla, no kura tiek izmaksātas subsīdijas lauksaimniecībai, jaunpienācējas līdz 2006. gadam tāpat netiks pielaistas, tātad vācu un franču zemniekiem nekādas briesmas nedraud. Tomēr Eihela pārstāvim Torstenam Albigam ir zināms par briesmām: "Ja pieļauj, ka pašreizējās lauksaimniecības tiesības netiks mainītas un tiks attiecinātas arī uz Poliju, tad Eiropas politika piedzīvos kolapsu."

Iepriekšējā Bundestāga vēlēšanu cīņā VSP kandidātam Šrēderam vieglāk bija ievērot eiroskeptisko toni, nekā izteikt proeiropeiskus solījumus. Pa šo laiku iekšpolitiķis un VSP priekšsēdētājs tomēr ir iemācījies novērtēt to, ka viņa ārlietu ministrs Joška Fišers ar idejām par Eiropas nākotni ir izpelnījies uzmanību visā pasaulē. Valdība nevēloties pieļaut, ka "rodas šaubas" par tās piesaisti Eiropai: "Mēs nespējam iedomāties, ka līdz 2006. gadam varētu nenotikt ES paplašināšana."

Aģitēt par paplašināšanu valdībai nozīmē pilsoņus pārliecināt par Vācijas kā eksporta nācijas izredzēm, kādas sniegs 400 miljonu cilvēku lielais tirgus. Tirdzniecības rādītāji ar desmit kandidātvalstīm kontinenta austrumos un dienvidaustrumos ir daudzsološi. No 1993. gada līdz 1999. gadam eksporta apjoms no 30,1 miljardiem ir pieaudzis līdz 78,3 miljardiem marku, bet importa apjoms — no 26,8 līdz 72,8 miljardiem marku. Francijā arvien vairāk apskauž Vāciju to īpašo priekšrocību dēļ, kādas tā iegūs ES paplašināšanā.

Taču Šrēders grib būt pavisam drošs. Hansam Eihelam ir jābūt klāt. Finansu ministram jau laikus ir jāpalīdz zemniekiem, amatniekiem un arodbiedrībām kliedēt bažas par eksistenci dēļ uzbrukuma no austrumiem. Vienlaikus Eihelam, tāpat kā diskusijās par nodokļu reformām, ir jāiesaistās debatēs ar federālajām zemēm. Tās baidās par ieņēmumiem un kompetencēm Savienībā, kas kļūst arvien lielāka. Turklāt Eihelam ir jāpalīdz kancleram. Viņam ir jāgādā, lai pavalstis neizveidotu vienotu boikota fronti.

Nākamajā nedēļā Eihelam pirmo reizi sevi būs jāapliecina jaunajā lomā: viņam būs jāpierāda, ka politiski viņš nespiež uz bremzēm, kamēr diplomāti piedod gāzi, un ka Budapeštā, Bratislavā un Sofijā spēs saprast vāciešu bailes. Visās trijās pieturvietās viņš tiks konfrontēts ar atšķirīgām problēmām. Ungārijā 80% iedzīvotāju diez vai būs spējīgi vēl ilgāk gaidīt uz iestāšanos. Galvenokārt viņi nevēlas gaidīt, līdz Polija būs atrisinājusi problēmas ar lauksaimniecību. Eihels, kā dzird, grib atbalstīt sarunas ar katru kandidātvalsti atsevišķi.

Slovākijā Eihels cīņā pret bijušā ministru prezidenta Mečiara vadīto opozīciju grib sniegt atbalstu finansu ministrei Brigitai Šmēgnerovai, kas ir gatava realizēt reformas. Sofijā Eihels tiksies ar valdību, kurai gan ir izdevies panākt, ka hiperinflācija nokrītas zem 10%, taču, kā rāda Eihela ministrijas analīze, plašā sabiedrībā un parlamentā vēlēšanās iestāties ES vēl nav pārāk izteikta.

"Berliner Zeitung"

– 2000.08.11.

Klauss Virtgens