• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stiprinās Latvijas un Kanādas militārā sadarbība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.2000., Nr. 318/320 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10595

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente - tiekoties ar Kanādas aizsardzības ministru

Vēl šajā numurā

13.09.2000., Nr. 318/320

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stiprinās Latvijas un Kanādas militārā sadarbība

Šodien beidzas Kanādas aizsardzības ministra Artura Egltona divu dienu vizīte Latvijā

Pie Ministru prezidenta

K2.JPG (19210 BYTES) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 12.septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Kanādas aizsardzības ministru Arturu Egltonu (attēlā) . Sarunas sākumā Ministru prezidents izteica gandarījumu, ka Latvijas un Kanādas divpusējie kontakti attīstās, kam apliecinājums ir arī Kanādas aizsardzības ministra vizīte Latvijā. Abas amatpersonas atzina, ka Latvijas un Kanādas sadarbība aizsardzības jomā ir sekmīga gan divpusējās Militārās apmācības palīdzības programmas, gan arī programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Ministru prezidents izteica cerību, ka arī turpmāk Kanādas augstākās amatpersonas sarunās ar ASV un Eiropas vadītājiem atbalstīs Latvijas integrāciju transatlantiskajās un citās rietumvalstu organizāciju struktūrās. Latvija arī cer, ka Kanāda izrādīs stingru atbalstu paplašināšanas turpināšanai jau NATO 2002. gada sanāksmē, kā arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanai NATO.

Sarunas gaitā A.Bērziņš informēja A.Egltonu par Krievijas un NATO attiecībām jautājumā par Latvijas un visu Baltijas valstu dalību NATO.

Valdības preses departaments

Preses konferencē

Vakar, 12. septembrī, viesis tikās ar Latvijas Valsts prezidenti, Ministru prezidentu, aizsardzības ministru un NBS komandieri. Vakar pēcpusdienā Aizsardzības ministrijā notika Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska, Kanādas aizsardzības ministra Artura Egltona un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera, zemessardzes pulkveža Raimonda Graubes preses konference.

 

Pirmais žurnālistus uzrunāja Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

— Man ir prieks būt kopā ar tādas lielas valsts kā Kanāda aizsardzības ministru. Ir gandarījums, ka Egltona kungs apmeklējis Latviju. Šī vizīte bija gaidīta jau kopš mana priekšgājēja Jundža kunga laikiem, un tā ir nozīmīga vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, Kanāda ir viena no lielākajām NATO dalībvalstīm, kurai ir viens no lielākajiem aizsardzības potenciāliem. Tātad viens no spēcīgākajiem NATO balstiem ar savu militāro kapacitāti. Otrkārt, Kanāda ir viena no transatlantiskās saites stiprinātājām. Latviešu sabiedrībai Kanāda, neraugoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu, ir tuva arī tāpēc, ka Kanādā dzīvo daudzi mūsu tautieši. Bet vissvarīgākais ir tas, ka mēs ar ministru varējām pārrunāt pašreizējās NATO attīstības tendences un Latvijas lomu tajās, kā arī reģionālās drošības aspektus un, protams, Kanādas un Latvijas divpusējās attiecības, ko varam uzskatīt par sekmīgām. Varējām arī izvērtēt Kanādas atbalstu Latvijai mūsu valstu savstarpējo projektu ietvaros un arī domāt par iespēju paplašināt šo atbalstu. Gribu vēl piebilst: man prieks, ka arī mūsu valsts augstākās amatpersonas — Valsts prezidente un Ministru prezidents — tikās ar mūsu ievērojamo viesi.

 

Kanādas nacionālās aizsardzības ministrs Arturs Egltons žurnālistiem teica:

— Es priecājos būt Latvijā. Šī ir mana pirmā vizīte jūsu valstī. Kā jau Latvijas aizsardzības ministrs teica, Kanādā dzīvo daudz latviešu. Īpaši daudz Toronto pilsētā, kuras mērs es biju 80. gados, un kopš tiem laikiem man ir labas attiecības ar Kanādas latviešiem. Šodien man bija ļoti patīkami iepazīties ar vēl vienu bijušo Kanādas latvieti, bijušo Monreālas iedzīvotāju, kas tagad ir Latvijas Valsts prezidente. Šorīt es tikos arī ar jūsu premjerministru, un man bija tikšanās arī ar jūsu Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Tās visas bija ļoti auglīgas tikšanās. Es ierados ar atbalsta apliecinājumiem jūsu valsts virzībai uz NATO. Kā zināms, Latvija ir NATO kandidātvalsts, un mēs vēlamies, cik plaši vien iespējams, palīdzēt Latvijai sagatavošanās procesā, pildot rīcības plānu dalībai NATO. Šai nolūkā mēs Latvijai sniedzam palīdzību militārās apmācības programmas ietvaros. Laika gaitā, kopš Latvija ir NATO programmas "Partnerattiecības mieram" dalībniece, mēs Kanādā esam apmācījuši lielāku skaitu Latvijas virsnieku, galvenokārt angļu un franču valodas apguves uzlabošanā. Mēs esam palīdzējuši jūsu virsniekiem arī sagatavoties darbībai starptautiskajās miera spēku misijās — Kanādai šajā jomā ir īpaši liela pieredze.

 

NBS komandieris, Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube:

— Es vēlreiz gribu uzsvērt Kanādas lielo nozīmi Latvijas NBS sagatavošanās aspektā. Kanāda bija un ir Latvijai patiešām nozīmīgs partneris mūsu virsnieku sagatavošanā, viņu izglītības nostiprināšanā. Pavisam valodas apguves kursus Kanādā beiguši apmēram 60 Latvijas NBS virsnieki, un plānojam, ka šogad attiecīgo mācību kursu izies vēl 35. Manuprāt, ir arī ļoti nozīmīgi, ka šo kursu laikā mūsu karavīriem ir iespēja kontaktēties gan ar latviešu, gan kanādiešu ģimenēm, tā vēl vairāk padziļinot mūsu tautu savstarpējo saprašanos.

 

"Latvijas Vēstnesis":Ministru kungi, skaidrs, ka šodien neviens nevar skaidri pateikt tieši, kad Latvija tiks uzņemta NATO. Taču es jūs lūdzu pateikt savu viedokli — vai šī vizīte ir kaut par soli sekmējusi Latvijas virzību uz NATO un palielinājusi mūsu valsts izredzes iestāties šajā Latvijas drošībai tik nozīmīgajā organizācijā?

A.Egltons: — Es ceru, ka jums ir taisnība. Latvija jau ir NATO kandidātvalsts. Ir jau arī skaidra NATO valstu vadītāju Vašingtonas apspriedē noteiktā rīcības programma, kas Latvijai kā kandidātvalstij jāizpilda, un Latvija šo programmu arī sekmīgi pilda. Kā zinām, šogad Latvija kopā ar vēl astoņām citām NATO kandidātvalstīm Viļņā izteica vēlmi, lai šīs valstis tiktu uzņemtas NATO 2002. gadā, kad atkal notiks NATO valstu vadītāju apspriede. Es, protams, nezinu, kāds būs šīs gaidāmās apspriedes lēmums. Taču Kanāda pieņems arī pati savu lēmumu, un domāju, ka tas būs Latvijai labvēlīgs. Taču jums kā kandidātvalstij, protams, pašiem ir daudz darāmā, un mēs Latvijai palīdzēsim šai ceļā.

Ģ.V.Kristovskis: — Es esmu pārliecināts — katra diena mūs ved tuvāk NATO, radot Latvijai aizvien lielāku drošību. Šādas vizītes, protams, vēl paātrina mūsu virzības tempu. Mēs gan nevaram sagaidīt, ka kopīgi ar Kanādas ministru tagad varēsim, tā teikt, ieņemt NATO cietoksni un uzvilkt tajā arī savu karogu.

Taču šādas vizītes valstīm palīdz iepazīt vienai otru. Īpaši nozīmīgi, ka Kanāda kā NATO dalībvalsts šādas vizītes laikā var pārliecināties, cik skaidri mums pašiem ir savi mērķi.

Vai mēs darām visu to labāko, kas mūsu spēkos, sagatavojoties iestājai NATO. Vai mūsu virsnieku un civilistu vidū ir pietiekami daudz profesionāļu, kas varēs nodrošināt visu nepieciešamo uzdevumu izpildi, Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti. Šādas vizītes noteikti vairo arī mūsu pārliecību ceļā uz Latvijas stratēģisko mērķi — iestāties NATO.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!