Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2005. gada 17. marta Karatiesu likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.2005., Nr. 52 (3210) https://www.vestnesis.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 1974.gada 1.novembra Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1978.gada protokolu

Vēl šajā numurā

01.04.2005., Nr. 52 (3210)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 17.03.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

 

Karatiesu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt karatiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.

 2.pants. Karatiesu izveidošana

(1) Ja valstī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, tieslietu ministrs izdod rīkojumu karatiesu darbības uzsākšanai.

(2) Latvijā darbojas viena vai vairākas pirmās instances karatiesas un viena otrās instances karatiesa. Tieslietu ministrs nosaka karatiesu darbības teritoriju un atrašanās vietu.

 3.pants. Lietu piekritība karatiesām

Karatiesām piekrīt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izņēmuma stāvokļa vai kara laikā izdarījuši:

1) karavīri;

2) civilpersonas:

a) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas pret karavīru, militāro darbinieku, karagūstekni, kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki, vai kā citādi apdraudējušas valsts aizsardzības spējas,

b) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas kopīgi ar karavīru,

c) ja to noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar citu noziedzīgu nodarījumu, kas ir karatiesas jurisdikcijā, un ja lietas ātrākas un objektīvākas izskatīšanas nolūkā ir lietderīga visu šo lietu izskatīšana tai pašā tiesā,

d) ja tās izdarījušas Krimināllikuma IX un X nodaļā (izņemot 90. un 92.pantā paredzētos noziedzīgus nodarījumus), 282., 282.1 un 282.2 pantā paredzētos noziedzīgus nodarījumus,

e) ja šīm personām ir militārā darbinieka statuss;

3) karagūstekņi.

 4.pants. Karatiesu darbības tiesiskais regulējums

(1) Lietu izskatīšanas principus un kārtību karatiesās nosaka šis likums, kā arī tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(2) Karatiesas izskata lietas, piemērojot izņēmuma stāvokļa un kara laikā spēkā esošos Latvijas Republikas normatīvos aktus.

 5.pants. Karatiesu darbības nodrošināšana

Karatiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētājs, kuras teritorijā darbojas karatiesa.

II nodaļa

Karatiesu tiesneši

6.pants. Karatiesu tiesnešu sagatavošana

(1) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavo darbam karatiesās kvalificētus tiesnešus no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu vidus. Tiesnešu apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi.

(2) Tieslietu ministrija izveido un uztur karatiesu tiesnešu reģistru. 

7.pants. Karatiesu tiesnešu norīkošana darbam karatiesās

Ar rīkojumu par karatiesu darbības uzsākšanu tieslietu ministrs norīko darbam karatiesās tiesnešus no karatiesu tiesnešu reģistrā iekļautajiem tiesnešiem. Darbam otrās instances karatiesā nenorīko rajona (pilsētas) tiesas tiesnešus.

III nodaļa

Prokurori un advokāti

8.pants. Prokuroru norīkošana darbam karatiesās

(1) Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar Aizsardzības ministriju no prokuratūras iestāžu prokuroru vidus sagatavo kvalificētus prokurorus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām. Prokuroru apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi.

(2) Ģenerālprokuratūra izveido un uztur to prokuroru reģistru, kuriem pēc tam, kad paziņots tieslietu ministra rīkojums par karatiesu darbības uzsākšanu, jāveic prokuroru funkcijas karatiesām piekritīgās lietās.

(3) Ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā nodrošināma šā panta otrajā daļā minēto prokuroru darbība, kā arī šo prokuroru darbības teritoriju atbilstoši karatiesu darbības teritorijai.

 9.pants. Advokātu norīkošana darbam karatiesās

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi izveido un uztur to advokātu reģistru, kuriem pēc tam, kad paziņots tieslietu ministra rīkojums par karatiesu darbības uzsākšanu, jāveic advokātu funkcijas karatiesām piekritīgās lietās. 

IV nodaļa

Procesuālie jautājumi

10.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības

(1) Karatiesām piekritīgās lietās pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija.

(2) Ja vien iespējams, karatiesām piekritīgajās lietās pirmstiesas kriminālprocess virzāms, piemērojot likumā noteikto neatliekamības kārtību neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma smaguma (klasifikācijas).

 11.pants. Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības pirmās instances karatiesā

(1) Pirmās instances karatiesā tiesnesis krimināllietas izskata vienpersoniski.

(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk pēc iespējas drīzāk, tomēr ne agrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais saņēmis lēmuma kopiju par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt vienas dienas laikā no nolēmuma saņemšanas dienas.

 12.pants. Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības otrās instances karatiesā

(1) Otrās instances karatiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pir­mās instances karatiesa.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētos pirmās instances karatiesas nolēmumus izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Otrās instances karatiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. 

V nodaļa

Karatiesu darbības izbeigšana

13.pants. Karatiesu darbības izbeigšana

(1) Valstī atceļot izņēmuma stāvokli vai izbeidzot karu, tieslietu ministrs izdod rīkojumu par karatiesu darbības izbeigšanu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas karatiesas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās attiecīgā pirmās instances karatiesa nav pasludinājusi spriedumu.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas karatiesas nodod vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās otrās instances karatiesa nav pasludinājusi spriedumu.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 17.martā.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 1.aprīlī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!