Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sāksim Saeimas 17.marta sēdi.
Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šā gada 17.marta Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par 8.Saeimas deputāta Jāņa Šmita saukšanu pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.marta sēdes darba kārtībā, izslēgt darba kārtības 22.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, un ierosina šo likumprojektu izskatīt 21.aprīļa Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Valsts kontroles 2004.gada finanšu pārskata revīziju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Saeimas lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no 17.marta sēdes darba kārtības 20.punktu – likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” līdz turpmākam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Saeimas deputāti Ģīlis, Rugāte, Pauls, Zommere, Slakteris un citi lūdz iekļaut 2005.gada 17.marta Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir iekļauts darba kārtībā.
Tāpat deputāti Ģīlis, Rugāte, Pauls, Zommere, Slakteris lūdz iekļaut šā gada 17.marta Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par lēmuma projekta iekļaušanu? Iebildumu nav. Lēmums iekļauts darba kārtībā.
Izskatām darba kārtības pirmo sadaļu. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Pacientu tiesību likums”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pacientu tiesību likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Menas salu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republikas un Menas salu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)
Runāt vēlas deputāts Klementjevs. “Pret” acīmredzot... Lūdzu!
A.Klementjevs (TSP).
Labdien, augsti godātie deputāti! Mūsu frakcijas deputāti nevar atbalstīt šo likumprojektu ne tāpēc, ka mēs būtu pret diplomātiem, bet mēs uzskatām, ka tas nav godīgi šodien pret visām pārējiem kategorijām. Un, pieņemsim, pret tiem pašiem skolotājiem.
Es atceros, kad mēs izskatījām likumprojektu par izdienas pensijām teātra māksliniekiem, aktieriem un tā tālāk, ministrijas ierēdņi mums apsolīja no Izglītības un zinātnes ministrijas, ka sagatavos speciālu likumprojektu par izdienas pensijām skolotājiem. Šī kategorija godīgi strādā, es domāju, ka vairāk iegulda Latvijā nekā, pieņemsim, diplomāti. Un es domāju, ka darba alga un darba apstākļi viņiem ir grūtāki nekā, pieņemsim, diplomātiem, un viņi bija tiesīgi saņemt šīs izdienas pensijas. Es gribu pateikt: varbūt PSRS prakse nav vislabākā, bet PSRS laikos viņiem bija tādas pensijas.
Un Sociālo un darba lietu komisija ļoti ilgi runāja par šo problēmu un lūdza Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot šo likumprojektu. Es brīnos par “Jaunā laika” deputātiem un par ministriju, kura vēl neiesniedza tādu likumprojektu, bet, kad ir runa par, pieņemsim, augsta ranga ierēdņiem kā diplomātiem, momentāli parādās tāds likumprojekts.
Pasakiet man godīgi, vai diplomāts, pieņemsim, kurš ir nostrādājis 20 gadus dienestā un viņam ir 50 gadi, vai viņš ir pelnījis labāku pensiju nekā cilvēks, kurš nostrādājis Latvijā, pieņemsim, 30 gadus un viņam ir 60 gadi? Kad šis priekšlikums parādījās plenārsēdē, un iesniedzu to es, es lūdzu dot tiesības mūsu parastajiem pensionāriem, kuriem ir 60 gadi un 30 gadu darba stāžs, aiziet pensijā ātrāk, tāpēc ka viņi nevar atrast darbu. Jūs pateicāt, ka tas kropļo pensijas tirgu un ka mēs nevaram dot tiesības iet ātrāk par diviem gadiem pensijā.
Bet šodien mēs runājam par to, ka vienai kategorijai, kura dzīvo varbūt ne sliktāk, pieņemsim, kā vairākums pensionāru, dot tiesības par 12 gadiem ātrāk aiziet pensijā.
Pasakiet man, lūdzu, kāpēc mums šodien parādās tādi likumprojekti? Es baidos, ka nākamais likumprojekts, kuru mēs izskatīsim par izdienas pensijām, būs par ministriem. Ministriem arī ir ļoti grūts darbs. Dosim viņiem iespēju aiziet pensijā, teiksim, 45 gados. Varbūt, pieņemsim, politiķiem, deputātiem – 35 gados. Un mēs tad paņemsim un izkropļosim pilnīgi darba tirgu, izkropļosim Pensiju likumu, un būs mums tāda elitāra izdienas pensiju kategorija, kur, pieņemsim, varēs ielikt visus tos cilvēkus, kuri ļoti tuvi vienam otram deputātam.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Par” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Balsosim!
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 14, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Gērnsiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Gērnsiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Finanšu konglomerātu likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Finanšu konglomerātu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais darba kārtības punkts – “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārim Gulbim”. Deputāts Māris Gulbis lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.martā.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārim Gulbim šā gada 17.martā. Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Gulbim piešķirts.
Nākamais darba kārtības punkts – “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei”. Deputāte Paegle lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.martā.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Paeglei šā gada 17.martā. Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, neviens neatturas. Atvaļinājums deputātei Paeglei piešķirts.
Nākamais darba kārtības punkts – “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem”. Deputāts Straume lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.martā.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Straumem šā gada 17.martā. Lūdzu rezultātu! Par – 63, neviens nav “pret”, neviens neatturas. Atvaļinājums deputātam Straumem piešķirts.
Nākamais darba kārtības punkts – “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ingrīdai Ūdrei”. Deputāte Ūdre lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.martā.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ūdrei šā gada 17.martā. Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, neviens neatturas. Atvaļinājums deputātei Ūdrei piešķirts.
Izskatām darba kārtības sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšana no Saeimas Ārlietu komisijas”. Iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie deputāti! Mēs saprotam, ka brīvā valstī brīvi deputāti drīkst paust savu viedokli, it kā savu vēlētāju viedokli, un tā tālāk. Bet šoreiz runa nav vis par vienu ierēdni, deputātu, ir runa par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Es atgādināšu jums Kiršteina kunga izteikumus vienā no pēdējām viņa intervijām. Un intervija 2.martā, kuru viņš deva “Latvijas Avīzei”, kur viņu intervēja Līcītis un Krustiņš, un tanī “smalkmaizītē” ir tādas “rozīnītes”. Runājot par repatriāciju, Kiršteina kungs mēģina iepriecināt tos, kurus vedīs ārā, jeb varbūt brīvprātīgi brauks, pie vilciena noliks pūtēju orķestri ar mūziku un skaļiem aplausiem izvedīs ārā no Latvijas.
Tālāk. Es pieņemu, ka Ārlietu komisijai tā vai citādi ir tomēr jāatbalsta valsts programmas. Runa šeit ir par integrācijas programmu. Es nezinu, vai šī valdība ir atteikusies no šādas te programmas, no šīs te idejas, vai ir likvidēti integrācijas fondi. Bet Kiršteina kungs savā intervijā saka, ka šī programma paredz integrēt ar varu. Un redziet, šī programma patriotiskā nozīmē esot farss. Nu, es nezinu, kāda var būt patriotiska integrācija, nepatriotiska. Būtu labi, ja Kiršteina kungs to sabiedrībai izskaidrotu.
Tālāk Kiršteina kungs, runājot par tiem skolniekiem, kuri demonstrēja pret izglītības reformu, runā tā, ka skolēni, kuriem riebjas šī valoda, riebjas dzīvot mazā zemē, gatavi dzīvot te ar vienu nosacījumu, ka viss notiek pēc tiem pašiem likumiem kā Krievijā.
Kiršteina kungs, jautājums ir – vai jūs esat veicis intervijas, kādu aptauju ar šiem skolniekiem, ka jūs varat tā apgalvot, ka visi šie skolēni, un ja tā ir patiesība, ko jūs sakāt, tad tā ir drausmīga nelaime valstij, ka viņi visi grib dzīvot pēc likumiem, kādi ir Krievijā?
Tālāk. Jūs runājāt arī par nepilsoņiem. Sakiet, ka tikai viena trešdaļa grib integrēties. Atkal jautājums – kur ir veiktas aptaujas, Kiršteina kungs? Vai to ir izdarījusi valdība vai kāda nopietna institūcija?
Tālāk. Runājot par... ejot tālāk par šo interviju, ir viena, manuprāt, vislielākā “rozīnīte”, un Kiršteina kungs gan neatbalsta tik drakoniskus mērus kā Izraēlā, kur protestētājus palestīniešus, kuri mētājas ar akmeņiem, izraida un ar buldozeru nojauc radinieku mājas. Tik drakonisks viņš nav. Taču Kiršteina kungam kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājam pietiktu izraidīt šos cilvēkus Pulmana vagonā. Tātad huligānus ārā no Latvijas! Nez uz kurieni, Kiršteina kungs, jūs viņus tā Pulmana vagonā vedīsiet. Un es tā domāju, ja mēs daudz runājam šodien par vēsturi. Mēs taču atceramies, ko nozīmē latviešu cilvēkiem “Pulmana vagoni” un uz kurieni cilvēkus veda. Vai tad neko citu jūs šinī starplaikā neesiet iemācījies?
Tālāk. Jūs apgalvojāt ārpolitiski, manuprāt, ļoti bīstamu frāzi, ka Putins prasa kompensācijas par strēlnieku nodarījumiem. Kiršteina kungs, tad vajadzētu būt precīzam – kādā intervijā, kādā avīzē, kur tas... no kurienes jūs esat ņēmis tādu apgalvojumu?
Tālāk ir vēl viens, manuprāt, ļoti politiski huligānisks apgalvojums, ka divām kultūrām par šauru vienā tik mazā teritorijā kā Latvija. Tad vieniem jāasimilējas vai jābrauc prom. Pasaulē, lūk, neesot tā, ka divas kultūras pretendē uz vienu teritoriju.
Kiršteina kungs, vai tad jūs visus gadus esat dzīvojis Brīvdabas muzejā, neesat bijis pasaulē un nezināt, kā tas ir, kad vairākas kultūras un ne viena vien sadzīvo vienā teritorijā un sadzīvo diezgan labi?
Tālāk nāk vēl viena tāda, manuprāt, ārpolitiski bīstama frāze, kur jūs sakāt, ka .. un tas jau, Kiršteina kungs, izskatās pēc tādas nesmukas “stučīšanas”... ka Kaļužnijs esot atzinies cilvēkiem Ārlietu ministrijā, ka, kamēr tādi kā Kiršteins būs Ārlietu komisijā, attiecības ar Krieviju neuzlabosies. Vispirms jūs pārāk daudz uz sevi ņemat, un otrs, kā tad jūs varat tagad tā teikt, ka kādam ir atzinies... Precīzi pasakiet, kam tad Krievijas vēstnieks ir atzinies, kas tas ir par cilvēku un tā tālāk!
Tālāk Kiršteina kungs zina teikt, ka... viņš uzbrūk vairākām avīzēm. būtībā tanī intervijā viņš visiem “brauc virsū” – Maizītim, “Čas”, “Dienai”... jo “Dienai”, redziet, esot saimnieki, kuriem ar tām latviskajām interesēm esot līdzīgi kā “Čas” īpašniekiem un tā tālāk.
Tur principā ir skarts jautājums par antisemītismu. Bet – nu labi. Ne par to.
Tagad Kiršteina kungs saka tā, ka kādā rakstā “Čas”... citāts... tagadējie latvieši esot pavisam citādi, un viņus raksturo atriebība, ļaunums, liekulība, nelietība, gļēvums. Un tad man gribas teikt: Kiršteina kungs, droši vien kāds ir skatījies uz jums, rakstot šo teikumu, jo, piedodiet, vai tad tā nav liekulība, kaut vai Maizīša gadījumā, ka jūs te uzstājaties pret, arī intervijā jūs “braucat viņam virsū” nepārtraukti, bet tomēr pats balsojiet “par”. Vai tad jaunos cilvēkus vest ārā Pulmana vagonos nav ļaunums un atriebība, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja kungs?
Un, teiksim, mēģināt “nostučīt”, ko Kaļužnijs kādam Ārlietu ministrijā konfidenciāli ir teicis un tas cilvēks ir pateicis jums. Kā to lai nosauc?
Tātad, godātie deputāti! Vēlēšanas ir beigušās. Iepriekš, pirms nedēļas, kad es te uzstājos šinī jautājumā, tad atskanēja balsis, ka tā nu, lūk, esot pirmsvēlēšanu kampaņa. Bet te nav nekādas pirmsvēlēšanu kampaņas. Te ir runa par vienu amatpersonu, kura grauj, manuprāt, Latvijas prestižu kā tādu, tas ir viens. Un otrs, vai nu mēs esam par sabiedrību, kura tomēr grib būt integrēta, mēs gribam konsolidēt šo sabiedrību, jebšu, kā Kiršteina kungs uzskata, te, redziet, divām kultūrām pastāvēt nav lemts, tātad vai nu asimilācija, vai Pulmana vagonos un ārā no Latvijas.
Manuprāt... manuprāt, Kiršteina kungs, kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājam jūsu politikai, jūsu izteikumiem, intervijai būtu jābūt daudz atbildīgākai, nekā tā ir bijusi līdz šim.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pirmais pieteicies deputāts Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka, ņemot vērā tos vēlēšanu rezultātus, kādus ieguva Jurkāna kungs un viņa partija, nebūtu godīgi spert varbūt gulošam cilvēkam, bet nu diemžēl... es to arī nedarīšu. Es vienkāršu atbildēšu par dažām lietām, ko Jurkāna kungs, būdams ārlietu ministrs, nesaprata tajā laikā un nav sapratis arī līdz šim.
Es domāju, Jurkāna kungs... jūs taču savā laikā, strādādams kā ārlietu ministrs, bijāt Šveicē, un jūs zināt, ka Ženēvā jūs neatradīsiet nevienu skolu vācu valodā, jūs atradīsiet tikai skolas franču valodā, tāpat kā Cīrihē jūs atradīsiet skolas vācu valodā.
Jurkāna kungs! Jūs esat bijis Beļģijā, un jūs labi zināt, ka flāmi un valoņi dzīvo katrs savā teritorijā un Beļgijas ziemeļos nav skolu franču valodā, bet Beļģijas dienvidos nav skolu holandiešu valodā.
Tas, ko es teicu par skolniekiem pagājušoreiz, tad, kad jūsu frakcija neļāva man runāt un klaigāja, tas bija citāts no laikraksta “Čas”. Es arī nosaucu datumu. Un tur bija skolnieku vēstule, kuru bija parakstījuši, kā redakcija apgalvo, veselas klases skolnieki ar jautājumu: kāpēc gan mums mācīties kaut kādu latviešu valodu, ja mēs tik un tā aizbrauksim uz Krieviju vai uz Izraēlu, uz Vāciju vai uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur mums būs vajadzīgas zināšanas, bet tās nebūs latviešu valodas zināšanas?
Kas attiecas uz jūsu minētajām avīzēm, tad mēs esam saņēmuši tikko vēstuli no Drošības policijas, ka viņa ir sākusi krimināllietas ietvaros izmeklēt laikraksta “Čas” darbību.
Tagad nākošais. Es drusciņ vērtēju jūs augstāk kādreiz, bet vairs ne, godājamais Jurkāna kungs, jo es domāju, ka, ja kādam nepatīk ideja, tad jūs ņemiet un pierādiet, ka ir jādara kaut kas cits un jādara daudz labāk, nevis vēršaties pret cilvēku, kas šo ideju ir izteicis. Nesen jūs apgalvojāt publiski, ka neviena valsts nav atzinusi Latvijas okupāciju – ne Lielbritānija, ne Amerikas Savienotās Valstis. Es saprotu, ka tagad jūs rakstīsiet vēstuli britu parlamentam, lai atceļ premjerministru Toniju Blēru, jo viņš atļāvās atsūtīt vēstuli Latvijas Valsts prezidentei, kur izteica piekrišanu viņas viedoklim par Latvijas okupāciju, lietojot tieši šo vārdu – “okupācija”.
Ja Tonijs Blērs raksta, Jurkāna kungs, ka ir bijusi okupācija, kas tad, jūsuprāt, ir, ko nozīmē, jūsuprāt, šis vārds? Okupācija, manā izpratnē, ir sveša karaspēka atrašanās kādas valsts teritorijā, ir savu pilsoņu nelikumīga pārvietošana uz šo teritoriju un ir teritorijas zaudēšana kādai valstij, ko ir okupējis svešas valsts karaspēks. Es tā saprotu šo okupāciju. Un to es arī mēģināju izskaidrot.
Ja jūs uzskatāt, ka Latvija nav zaudējusi teritoriju, ja šeit nav pārvietoti pilsoņi nelikumīgi un ka šeit neuzturas vēl joprojām 17 000 bijušo PSRS karaspēka virsnieku, tad nāciet un pasakiet, ka jums ir daudz precīzāki dati un ka viņu varbūt ir 16 999, un ka es šeit meloju.
Vispirms sāka vesela rinda laikrakstu kampaņu, tai... vesela rinda laikrakstu, arī jūsu pieminētie, Jurkāna kungs, rakstīt, ka es esot minējis vārdus, ka no Latvijas jāizraida krievi, un visi krievi. Tā kā manā rakstā nebija ne vārda “krievi”, ne arī vārda “visi”, bet ir precīzi nosauktas tikai dažas grupas, par ko es runāju, tad es atļaušos vēlreiz jums to atkārtot.
Jūs minējāt Latvijas likumdošanu un integrācijas programmu. Ja jūs ļoti uzmanīgi lasītu manu interviju, tad es saku, ka pati integrācijas programma ir laba, bet tā ir jāpiemēro acīmredzot ne visiem. Un jūs pats esat spiests atzīt, ka sakarā ar Latvijas likumdošanu 17 000 PSRS bijušajiem virsniekiem nav paredzētas pilsoņu tiesības – tātad viņu statuss šeit nav skaidrs. Acīmredzot ir jāturpina kaut kādas sarunas ar Krieviju, ko es arī piedāvāju, lai viņu statusu atrisinātu. Jo cik tad ilgi var turēt cilvēkus, par kuriem likumā ir ierakstīts, ka viņi kā bijušie VDK virsnieki vai PSRS Bruņoto spēku virsnieki nevar būt šeit pilsoņi? Un kāpēc nevarētu? Tagad situācija ir mainījusies, Krievijā dzīves apstākļi ir daudz labāki. Kāpēc nevarētu sarunu ceļā ar Krieviju kaut kādā veidā atrisināt šo viņu problēmu? Un kas ir noziedzīgs, ka es esmu izteicis šo ideju, ka sarunās ar Krieviju šī problēma ir jāatrisina?
Otrs. Es esmu minējis, Jurkāna kungs, precīzi divas grupas – un nesagroziet manus vārdus! –, kurām šeit ir ārkārtīgi nepatīkami. Un es pat tās nevainoju. Varbūt kaut kādu apstākļu dēļ viņi vienkārši no rīta ir uzmodušies un konstatējuši, ka šeit nav Krievija.
Un tāpēc es saku: viena grupa ir tā, kas nav sapratusi, ka pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā Latvijā turpmāk dzīve nenotiks pēc Krievijas likumiem. Es nesaku, vai tas ir labi vai slikti. Es saprotu, ka daudziem cilvēkiem tā ir traģēdija, bet mēs viņiem varam palīdzēt.
Otra grupa ir tā, kas atklāti aicina sabotēt Latvijas likumus. Es jau vienreiz citēju laikrakstā “Čas” viena skolotāja vēstuli, tātad “ar klusu sabotāžu no apakšas sagrausim Latvijas izglītības sistēmu”. Nu kāpēc mocīties un sagraut ar klusu sabotāžu no apakšas šeit kaut ko, Jurkāna kungs, ja var mierīgi atrisināt civilizēti visus šos jautājumus?
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
30 sekundes, ja drīkst. Otra grupa ir...
Sēdes vadītāja.
Ja ir iebildumi, tad ir jābalso, vai jums ir nepieciešamas 30 sekundes. Iebildumu vairs nav. Deputāts turpina runāt.
A.Kiršteins.
Otra grupa ir kāda kopiena, kas grib šeit iekasēt atsevišķi nodokļus.
Un pēdējais, Jurkāna kungs. Jums ir jānosoda arī Igaunijas kultūras darbinieki, kuri ir nosūtījuši vēstuli ANO, Eiropas Padomei, EDSO un NATO Parlamentārajai asamblejai, kurā raksta, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma būtu normāli, ja it kā demokrātiskā Krievija pacenstos repatriēt savus tautiešus. Tā vietā Krievija ir izvēlējusies diametrāli pretēju ceļu – saglabāt Igaunijā ievērojami nozīmīgu un pamatā ar savu dzīvi neapmierinātu krievu minoritāti, lai Krievija varētu uzspiest Igaunijai sev izdevīgu politiku.
Es domāju, ka balsojums parādīs, kam ir taisnība, Jurkāna kungs! Bet attiecībā uz jums: esiet vīrietis! Jūs teicāt, ka, ja jūs nepārvarēsiet piecus procentus, jūs aiziesiet no politikas.
Mēs visi ceram, ka jūs turēsiet savu vārdu.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Debatēs runās deputāts Jurkāns. Lūdzu!
J.Jurkāns (TSP).
Es nemēģināšu ar Kiršteina kungu sacensties vīrišķībā, jo tas, ko Kiršteins te tagad mēģināja darīt, sajaukt kotletes ar mušām un principā tā vārgi un neveikli mēģināja aiziet no visām tām patiesībām, par kurām es runāju, jo tie bija citāti no Kiršteina kunga intervijas.
Viņš, protams, arī vakar kādā Krievijas avīzē mēģināja izlocīties, ka viņš, lūk, neesot pareizi saprasts un nepareizi iztulkots. Kolēģi, izlasiet manu stenogrammu, izlasiet Kiršteina interviju, un tad jūs redzēsiet!
Arī šodien Kiršteins runāja, teiksim, kaut vai lietojot vārdu “okupācija”. Piedodiet, es savu politiku iesāku ar okupācijas ideju, un es arī ar to pabeigšu. Vienalga, kad, Kiršteina kungs! Nekad neesmu to apšaubījis. Redziet, jūs lepni citējāt Blēra vestuli. Protams, ka Britānija, Lielbritānija, jūtas vainīga, ka viņa mūs nodeva 1945.gadā, atdeva krieviem mūsu zeltu, un tā tālāk.
Kāpēc jūs nesakāt, ko uzrakstīja Širaks – Francijas prezidents? Kāpēc jūs nerakstāt, ko uzrakstīja prezidentei Austrijas prezidents, ko uzrakstīja Īrijas prezidents? Kāpēc jūs nesakāt, ka amerikānis neko nav uzrakstījis? Kāpēc jūs nesakāt par to, ka Valsts prezidente atbrauca ar tukšām rokām no Briseles? Runājiet patiesību sabiedrībai! Var jau izraut vienu vēstuli, bet runājiet kopējā kontekstā! Runa ir par ārlietām. Tāpēc, runājot par vīrišķību un tādām lietām... man trūkst vārdu.
Kolēģi! Es negribu ar viņu te strīdēties. Izlasiet, lūdzu, es jums silti iesaku. Izlasiet Kiršteina interviju un pasakiet paši sev – vai tā viens parlamenta komisijas vadītājs var runāt vai nevar runāt? Vai tas ir viena komisijas priekšsēža cienīgs teksts vai nav? Par to ir runa! Taisnība uzvarēs, un man nav nekādu, Kiršteina kungs, ilūziju, jūs pasargās, jo uz to jau visa te tā sistēma balstās. Ne jau uz kaut kādām patiesībām te balstās. Bet te balstās vienkārši uz konjunktūru – politisko konjunktūru. Un viņiem ir vienalga, ko jūs sakāt. Viņi taču redz, kas ārā darās. Ārā taču ir ļoti labējs laiks. Un jūsu idejām, protams, aplaudē ļoti daudz cilvēku uz ielām, bet tas nenozīmē, ka jūsu politika, jūsu idejas kalpos sabiedrības labā lielākā laika tecējumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projekta “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 53, neviens neatturas. Lēmuma projekts noraidīts.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Ineses Lauras Zemītes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jaunups. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres iesniegto lēmuma projektu “Apstiprināt Inesi Lauru Zemīti par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projektu “Par Ineses Lauras Zemītes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Inese Laura Zemīte apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Latvijas Bankas prezidenta vēstuli, ievērojot likuma “Par Latvijas Banku” noteikto kārtību, un lielā vienprātībā un vienbalsībā atbalstīja Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, neviens neatturas. Vita Pilsuma apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Cienītie kolēģi! Līdzīgi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lielā vienprātībā atbalstīja Valentīnas Zeiles kandidatūru. Aicinu arī atbalstīt Saeimas balsojumā!
Sēdes vadītāja.
Debatēt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu “Par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”. Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, neviens deputāts neatturas. Valentīna Zeile apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli. (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 3, atturas – 3. Deputāts no komisijas atsaukts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 24, atturas – 6. Deputāts Mihails Pietkevičs ir ievēlēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Izskatīsim darba kārtības trešo sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par 1974.gada 1.novembra Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1978.gada protokolu”.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs. Lūdzu!
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tātad komisijas vārdā es jūs ļoti aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Par 1974.gada 1.novembra Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1978.gada protokolu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!
I.Solovjovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Par – 68, neviens nav pret un neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts. Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”. Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jaunups. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja sēdē likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Tā kā pirms otrā lasījuma Saeimas Kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums nebija iesniegts, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā tādu, kāds tas bija apstiprināts pirmajā lasījumā.
Aicinu arī Saeimu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” pieņemšanu galīgajā, otrajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Circene. Lūdzu!
I.Circene (JL).
Strādājam ar dokumentu nr. 1118 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums. Steidzams.
Neviens priekšlikums iesniegts nav. Aicinām balsot!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Kopā 11 priekšlikumi. Tātad 1.priekšlikums ir deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijas viedoklis – neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 44, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
Dz.Zaķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Un 3.priekšlikums savukārt ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret 2. un 3.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
4. – deputātes Stalidzānes priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 4., 5.priekšlikumu... Nav iebildumu? Ir. Vai deputāts Naglis vēlas runāt par 4.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs šodien izskatām grozījumus Enerģētikas likumā.
Un gribētos piezīmēt, ka deputātes Stalidzānes iesniegtais priekšlikums būtu atbalstāms. Un arī varētu, kā saka, atbalstīt 6.priekšlikumu, kuru iesniegusi atbildīgā komisija. Bet man kā ilggadējam “Latvenergo” darbiniekam bieži vien rodas tāds nepatīkams pārsteigums: kāpēc mēs tik bieži par šo jautājumu runājam?
Kā zināms, 1997.gadā tika rīkots speciāli referendums, un cilvēki – sabiedrība, Latvijas iedzīvotāji – nobalsoja, ka “Latvenergo” nav sadalāms un nav privatizējams objekts. Bet šodien atkal mēs kaut kur ķeramies un gribam pārveidot “Latvenergo” par kaut kādiem koncerniem un kaut kādu meitasuzņēmumu un tamlīdzīgi.
Es ļoti labi apzinos un saprotu, ka “Latvenergo” tik tiešām nav privatizējams, nav sadalāms. Un cilvēkiem, kuri nav strādājuši šinī uzņēmumā, daudziem ir neskaidrs, kas tad ir “Latvenergo”. Un tas ir jāsaprot, ka “Latvenergo” – tas ir mūsu valsts tautsaimniecības mugurkauls, kuru nedrīkst aizskart nekādā veidā un nevar sadalīt. Vai tiešām... Man rodas tāda, nu, neizpratne, vai tiešām mēs gribam “Latvenergo” uzņēmumu sadalīt un radīt tādas pat nejēdzības, kādas mūsu valstī ir notikušas ar tādu nozari kā lauksaimniecība, ar veselības aprūpi un tamlīdzīgi. Nu nedrīkst pat iedomāties, ka būtu “Latvenergo” sadalāms kaut kādos meitasuzņēmumos! Protams, cilvēki, kuri nav stāvējuši pie šī uzņēmuma izveidošanas, kā saka, nav stāvējuši pie šā uzņēmuma šūpuļa, var tā iedomāties, ka nu ir moments, kad varētu kaut ko noprivatizēt, paķert un savtīgos nolūkos izmantot.
Bet ko iegūs mūsu sabiedrība? Vai tiešām mēs vēl gribam, lai šis uzņēmums būtu sadalīts, un pēc tam kaut kādi meitasuzņēmumi tiktu nodoti kaut kam citās rokās, un attiecībā uz elektroenerģijas tarifiem, kā likums, tiks paaugstināti elektroenerģijas tarifi. Un tas nu nav pieļaujams. Jo es, piemēram, strādājot “Latvenergo” uzņēmumā, ļoti labi zinu, kas ir dispečerdienests, kurš ir ļoti labi sakārtots. Un attiecīgi pārējās filiāles – “Latvenergo” augstsprieguma tīkls un elektrotīkli –, un viss darbs ir tik labi noorganizēts un sakārtots, ka tiešām nav vajadzības kaut ko mainīt. Un te arī paceļas jautājums. Arī janvāra vētras, kas gāja pāri.... Latvijas “Latvenergo” uzņēmuma darbinieki, sākot ar elektromontieriem, elektrotehniķiem, elektroinženieriem, tiešām veica varoņdarbu un parādīja, ka ir iespējams strādāt normāli un nav nekādas vajadzības šos uzņēmumus pārveidot.
Tātad mans skatījums ir, kas arī ir iesniegts deputātes Stalidzānes priekšlikumā, ka ir atbalstāms. Un tik tiešām gribētos arī tam visam piekrist, ka šie objekti kā neprivatizējamā manta var pāriet un var būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību valdījumā, kurās visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašums, un tās nevar tikt privatizētas un atsavinātas. Un vienreiz vajadzētu pielikt punktu šim jautājumam un vairāk to neaizskart!
Un es atbalstu Stalidzānes priekšlikumu tā, kā komisija ir lēmusi, un, protams, atbalstu arī tālāk atbildīgās komisijas 6.priekšlikumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs runās deputāts Bartaševičs. Lūdzu!
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi Ministru kabinets ķeras pie garda kumosa. Un faktiski ķeras pie 20.¹ panta, kurš tika pieņemts, es atgādināšu, tika pieņemts ar 300 000 Latvijas vēlētāju dalību, par šo punktu balsoja tieši 300 000 Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu. Un viņi ļoti skaidri izteica savu viedokli par to, ka nekādā veidā “Latvenergo” uzņēmums nevar būt ne privatizēts, ne nodots citu kapitālsabiedrību valdījumā un nekādā veidā atdots svešās rokās.
No pirmā skatiena var redzēt, ka Ministru kabinets ar atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām un elektrības tirgus liberalizācijas nepieciešamību piedāvā redakcionāli mainīt šo pantu, bet tikai no pirmā skatījuma tās izmaiņas izskatās redakcionālas, jo pēc būtības Ministru kabinets piedāvā atļaut nodot citu kapitālsabiedrību valdījumā “Latvenergo” īpašuma daļas. Un es uzreiz varu teikt, ka jā, tur ir it kā atsauce uz to, ka tām kapitālsabiedrībām jābūt simtprocentīgi piederošām vai nu “Latvenergo”, vai valstij.
Bet, redziet, ir viens tāds moments, kurš praktiski atver ceļu uz nodošanu citiem uzņēmumiem. Jo, ja mēs skatīsim kopā ar citu likumu šos labojumus, ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju un privatizācijas sertifikātu pabeigšanu”, kuru mēs tagad skatām Saeimā un par kuru ir ļoti lieli strīdi, tur 12.panta otrajā daļā ir rakstīts, ka principā Ministru kabinets var pēc tam, kad šīs īpašuma daļas tiek nodotas kapitālsabiedrībai, pieņemt lēmumu citai kapitālsabiedrībai, kuru daļas pieder tieši “Latvenergo”… var pieņemt lēmumu par to, ka šīs kapitālsabiedrības daļas var būt atsavinātas citam. Un lēmumu pieņem nevis Saeima, kā mēs tagad to darām, bet Ministru kabinets.
Un tas nozīmē, ka faktiski uzņēmums paredz cita īpašuma privatizēšanu, un nevienā likumā nav rakstīts, ka to nevar darīt. Tas nozīmē, ka faktiski mēs atveram ceļu uz “Latvenergo” privatizāciju.
Un es varu uzreiz teikt, ka sāksies pārvades, pieņemsim, un sadales ciklu privatizācija, jo tas ir ... to izdarīt ir visvieglāk, un var sadalīt uz dažādām daļām, un neviens pat nepamanīs, ka tas noticis. Un patiešām tad mēs dabūsim to enerģijas tirgus liberalizāciju. Un pielaidīsim arī citus uzņēmējus, lai piedāvātu elektroenerģiju… nu piedalītos šajā tirgū.
It kā viss ir normāli, bet “Latvenergo” privatizācija sāksies. Un šajā ziņā mēs nekādā veidā nevaram piekrist, ka šajā likumā un šajā pantā parādīsies atsauce uz to, ka ir pieļaujama nodošana valdījumā vai īpašumā citiem uzņēmumiem, jo tādā veidā mēs vienkārši pārkāpsim un neīstenosim to gribu, ko izteikuši mūsu Latvijas pilsoņi, aizliedzot privatizēt “Latvenergo”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāti debatēs vairāk nav pieteikušies. Debates tiek slēgtas.
Lūdzu, komisijas vārdā!
Dz.Zaķis.
Kolēģi, es komisijas vārdā gribu nedaudz paskaidrot situāciju, lai nerastos bažas, ko tikko izteica Klementjeva kungs.
Pirmkārt... Es atvainojos! Tātad situācija ir sekojoša: šis likums skaidri un gaiši pasaka, ka “Latvenergo” nebūs privatizējams nekādā gadījumā. Ja mēs apskatāmies punktu, ko mēs izskatījām nupat, kas bija 3. – atbildīgās komisijas punkts, šeit tika teikts sekojošais: “Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas sabiedrības “Latvenergo” akcijas ir valsts īpašums, un tās nav privatizējamas vai atsavināmas.” Punkts! Ar to tad arī viss skaidri un gaiši ir pateikts attiecībā uz pašu “Latvenergo” un kapitāla daļām, un akcijām, kas ir “Latvenergo”. Tagad mēs runājam par īpašumu.
Tātad tagad, ja mēs apskatītos 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, šeit stāv rakstīts sekojošais: “Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas, tālāk Rīgas pirmo un otro termocentrāli, elektroenerģijas pārvades tīklus un valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašumā esošos elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai, un šie objekti kā neprivatizējama manta, es uzsveru, var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kur visas kapitāldaļas ir valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašums un kuras nevar nedz privatizēt, nedz atsavināt.
Ja mēs šoreiz runājam par atšķirību no deputātes Stalidzānes piedāvātā 4.panta, tas faktiski ir tikai un vienīgi formulējuma jautājums, jo Stalidzānes kundzes piedāvātajā risinājumā ir pielikts klāt tātad teikums, kas izsaka sekojošo – ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti, tos ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām, kas faktiski ir atbildīgās komisijas priekšlikumā pateikts ar vārdiem “nevar nedz atsavināt, nedz privatizēt”.
Tātad komisijā par šo bija diskusija. Un juristi, kas ir kompetenti, un arī Juridiskais birojs tai skaitā, nolēma, ka atbildīgās komisijas formulējums ir absolūti līdzvērtīgs deputātes Stalidzānes formulējumam, bet pēc būtības izsaka precīzāk domu un pasaka to juridiski korektāk.
Tāpēc es aicinātu atbalstīt 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu un neatbalstīt 4. – Stalidzānes priekšlikumu, protams, izsakot cieņu deputātei Stalidzānei par pūlēm, lai panāktu to... tātad situācija ir tāda, kāda tā ir vēlama šobrīd visai sabiedrībai.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 38, atturas – 17. Priekšlikums noraidīts.
Dz.Zaķis.
5. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
Dz.Zaķis.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7. – deputātes Stalidzānes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs runās deputāte Stalidzāne. Lūdzu!
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Par šo jautājumu varētu varbūt tik daudz nerunāt, ja tiešām šis likumprojekta pants nebūtu tik nozīmīgs un tik būtisks. Jo par to patiešām, pirms to iekļāva Enerģētikas likumā, savus parakstus atdeva 300 tūkstoši, vairāk nekā 300 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un tie ir arī mūsu vēlētāji. Un tieši šobrīd, kā jau arī Bartaševiča kungs teica, šis nav tikai vienīgais likums. Šobrīd ir vesela likumu saime, kura var attiekties arī uz šo “Latvenergo” kompāniju. Un tieši šobrīd, kas mani arī visvairāk uztrauc, ka šajā no Ekonomikas ministrijas iznākušajā likumprojektā, grozījumos bija aizmirsta trešā daļa – šī 20.¹ panta trešā daļa, kas ir ļoti būtiska. Jo tieši šobrīd es vēl arī jums tad varu pievest piemēru, ka tieši šobrīd paralēli visiem likuma grozījumiem tiek intensīvi virzīta arī “Latvenergo” restrukturizācija, kuras rezultātā tiks radīts nesaprotams monstrs, no kura “ūdensgalva” paliks valsts īpašumā, bet funkcijas ar ilgtermiņa pasūtījumu tiks atdotas par velti citiem izpildītājiem. Un tiek apgalvots, ka tas viss tiek darīts patērētāju interesēs.
Šobrīd “Latvenergo” gadu no gada strādā ar stabilu peļņu. Liela daļa no šīs peļņas tiek nodota valstij, bet visa pārējā daļa tiek ieguldīta sistēmas sakārtošanā un attīstībā. Patērētājiem arī ir izdevīgs viss šis process, jo tarifs ir viens no viszemākajiem Eiropā un viszemākais Baltijā. “Latvenergo” šajā struktūrā šobrīd spēj visefektīvāk veikt arī savas elektroenerģijas apgādātāja funkcijas. Pirms vairākiem gadiem norvēģu kolēģi atzina, ka “Latvenergo” ir visekonomiskākais uzņēmums starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu energouzņēmumiem. Arī šogad pēc lielās vētras zviedri tiešām brauca skatīties, kā energokompānija spēja tikt galā ar tik milzīgiem bojājumiem, jo zviedri savus bojājumus sola pabeigt novērst tikai maijā. Arī igauņi, kuriem šobrīd ir šī nojauktā sistēma, arī igauņi šobrīd vēl ar visiem bojājumiem nav tikuši galā.
Pašreiz “Latvenergo” vadība ir izdomājusi, ka Eiropas Savienības direktīvu aizsegā zem lozunga “Viss cilvēkam, viss cilvēka labā!” var sadalīt šo kompāniju.
Un tieši tas arī mani ļoti uztrauc, jo uz liberalizāciju mums ir jāiet, vienīgais, ir šī ļoti lielā problēma. Latvijā nav elektroenerģijas pārpalikumu. Jau šodien no citām valstīm mēs iepērkam 40% elektroenerģijas, bet, kā jūs labi zināt, brīvais tirgus... efektīvs brīvais tirgus var izvērsties un realizēties tikai tur, kur ir produkcijas pārpilnība.
Tātad pie mums, lai mēs kā gribētu ar konkurences... ar šo vārdu “konkurence” un brīvo tirgu attaisnot visas tās pārmaiņas, kas tiek realizētas, tā nav taisnība, jo ir skaidri redzams, ka nevienam klientam no šīs tirgus liberalizācijas labuma nebūs, būs tikai iztērēti līdzekļi un formāli nodrošinātas Eiropas Savienības prasības.
Šobrīd mums draud ar visām Eiropas Savienības tiesām, tad no visām Eiropas Savienības 25 valstīm uz apsūdzēto sola būtu jāsēž vismaz 10 valstīm. Francija jau tiesājas 10 gadus, un nav izdevies pierādīt, ka Francijai būtu kādas nelikumības, turot savās rokās visu energokompāniju valsts īpašumā.
Energokompānijas tehnoloģiski un administratīvi ir ļoti sazarotas savā mijiedarbībā, ir ļoti sarežģīts mehānisms, bet es gribu teikt, ka ļoti pārbaudīts mehānisms, jo tieši šajā struktūrā šī energokompānija spēja izlīst no tās ekonomiskās bedres, kas radās 90.gadu sākumā, kad patēriņš nokrita par 40%, un, šai struktūrai ekonomiski darbojoties, nepaaugstinot tarifus, kā to izdarīja “Lattelekom”, un pēc tam lielās, ka mēs esam ļoti labas lietas izdarījuši, bet, nepaaugstinot tarifus, jau 1977.gadā spēja ieguldīt lielus līdzekļus sistēmas attīstībā. Un kopā uz šodienu jau sistēmas attīstībā ir ieguldīti vairāk neā 500 miljoni latu.
Piekrītu, ka katra uzņēmuma darbs ir pilnveidojams, attīstāms. Arī Eiropas Savienības direktīvu kontekstā. Bet godprātīgi pamatota restrukturizācija varētu nest arī zināmu rezultātu, bet tad šī restrukturizācija ir jāveic tiešām cilvēkiem, kas no šīs lietas kaut ko saprot. Bet mums Latvijā ir izveidojusies ļoti interesanta situācija. Ir izveidojies speciālistu loks, kas skraida no vienas lielās struktūras uz otru, veic šīs restrukturizācijas, un pēc tam par rezultātu vairs viņiem nav jāatbild, jo pēc 3, 4 vai 5 gadiem viņi ir aizjoņojuši uz nākamo struktūru, ierosina tur to savu restrukturizāciju, un atkal viņiem par rezultātiem nebūs jāatbild.
Sēdes vadītāja.
Atvainojiet... Stalidzānes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies.
J.Stalidzāne.
Paldies. Bet, lai šādu struktūru restrukturizētu, tad tiešām šīs lietas ir ļoti labi jāpārzina un jāatbild par to, kas ir izdarīts, jo mēs kā patērētāji nedrīkstam būt cietēji.
Sēdes vadītāja.
Debates tiek slēgtas. Komisijas vārdā... lūdzu!
Dz.Zaķis.
Tātad, kolēģi! Paskaidrošu, kāda ar šo pantu ir situācija. Ja Stalidzānes kundzes iesniegtajā priekšlikumā tiek runāts par jaunizveidotajām uzņēmējsabiedrībām, tad mēs visi zinām, ka Komerclikums nosaka, kā minimums, komercsabiedrības, bet Juridiskā biroja piedāvātais un arī atbildīgās komisijas 9.atbalstītais priekšlikums jau runā par jaunizveidotajiem tiesību subjektiem, kas ir vēl plašāks jēdziens.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt 7.priekšlikumu, jo 9.priekšlikumā tas ir atbalstīts daudz plašākā un juridiski korektākā jēdzienā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. – deputātes Stalidzānes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 35, atturas – 16. Priekšlikums noraidīts.
Dz.Zaķis.
8. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un, visbeidzot, 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Tāpēc es aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – nav, atturas – 13. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts zemes dienestu””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Emsis. Lūdzu!
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3884 – tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts zemes dienestu”” trešajā lasījumā.
1. – vides ministra priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
2. – vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
3. – deputātu Ontužāna un Krūmiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”)
I.Emsis.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts... (Starpsauciens: “Balsot par 3.priekšlikumu!”)
Sēdes vadītāja.
Balsojumu prasa? Atvainojiet, deputāti prasa balsojumu par 3.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputātu Ontužāna un Krūmiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 48, atturas – 8. Priekšlikums noraidīts.
I.Emsis.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts pārejas noteikumu formā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts zemes dienestu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu... reģistrācijas nr.1079, dokumenta nr.3762.
Tātad 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī pret 3.priekšlikumu deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Slakteris.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Kolēģi! Šiem grozījumiem likumā priekšlikumi komisijā nav saņemti, un līdz ar to komisija atbalsta otrajā lasījumā nobalsoto redakciju arī trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, neviens nav balsojis “pret”, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Civilstāvokļa aktu likums”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jaunups. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Civilstāvokļa aktu likums”.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Buzajeva 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
E.Jaunups.
3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.
5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
6. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par 6. un 7.priekšlikumu.
E.Jaunups.
8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Civilstāvokļa aktu likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, neviens deputāts nav balsojis pret un neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Circene. Lūdzu!
I.Circene (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, reģistrācijas nr.864. Un šis likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam.
1.priekšlikums – Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
5.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret 5. un 6.priekšlikumu.
I.Circene.
7.priekšlikums – Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
8.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
9.priekšlikums – arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
10. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.priekšlikumā. 11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
I.Circene.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
13.priekšlikums – Juridiskā biroja. Atbalstīts un redakcionāli precizēts 14.priekšlikumā, kurš atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par 13. un 14.priekšlikumu.
I.Circene.
15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
17. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
18. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
20. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un redakcionāli precizēts 21.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 20. un 21.priekšlikumu.
I.Circene.
22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
23. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
24. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
25. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
26. – deputātes Rugātes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts 27.priekšlikumā, kurš atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 26. un 27.priekšlikumu.
I.Circene.
28. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
29. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
30. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
31. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
32. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
33. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
34. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
35. – deputāta Kabanova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kabanova 35.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 5. Līdz ar to priekšlikums noraidīts.
I.Circene.
36. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
37. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
38. – deputāta Kabanova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 38.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 44, atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.
I.Circene.
Paldies. 39. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
40. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
41. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
42. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
43. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
44. – izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
45. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
46. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
47. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
48. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
49. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
50. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
51. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
52. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Circene.
53. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
54. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
I.Circene.
55. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
I.Circene.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam balsot par trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Circene.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Kopumā ir saņemti 5 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Buzajeva kungs. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Buzajeva 2.priekšlikumumu. Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 56, neviens neatturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi 5.priekšlikumā tajā redakcijā, ko iesniedza atbildīgā komisija.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 4.un 5.priekšlikumu.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma. Līdz ar to lūdzu jūs reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!
Pirms tiek gatavots reģistrācijas rezultāts, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Kiršteins. Lūdzu!
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Aicinu uz Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas telpās! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātu!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Tā. Silva Bendrāte – nav, Andris Bērziņš – nav, Boriss Cilevičs – nav, Guntis Bērziņš – ir, Silva Golde – nav, Māris Gulbis – nav, Artis Kampars – ir, ja... Andis Kāposts – nav, Oskars Kastēns – nav, Paulis Kļaviņš – nav, Juris Dobelis – nav, Anatolijs Mackevičs – arī nav, Vitālijs Orlovs – nav, Ināra Ostrovska – nav, Leopolds Ozoliņš – arī nav, Aigars Pētersons – nav, Vjačeslavs Stepaņenko – ir, Jānis Straume – nav, Vaira Paegle – nav, Pēteris Tabūns – nav, Ingrīda Ūdre – nav, Dzintars Rasnačs – arī nav un Ērika Zommere – arī nav. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Sēdi atsāksim pulksten 11.00.