Zili karogoto dienu kadri

Šīs Lieldienas ne tikai iezīmē vienu no būtiskākajiem gada notikumiem kristiešu dzīvē un dabas mošanos, bet arī neatkārtojamu laika nogriezni valsts vēsturē – pagājis viens gads kopš Latvijas uzņemšanas NATO un gandrīz gads kopš mūsu valsts kļūšanas par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībnieci.

Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Ārpolitiskās novitātes Latviju nolikušas citos salīdzinošos mērogos – mēs Eiropā un mēs – transatlantiskajās attiecībās, kas ir globālās politikas sastāvdaļa. Latvija tikusi uzrunāta un arī vērtēta daudz plašākā kontekstā starptautiski. Milzīgs iespaids šiem notikumiem bijis arī uz valsts saimniecisko dzīvi, kas, no vienas puses, pavērusi jaunas ekonomiskas iespējas, no otras, “vidējam statistiskajam” cilvēkam likusi mulst, ES valsts iedzīvotāja statusu samērojot ar Latvijas apstākļiem. Šīm norisēm savās publikācijās līdzi sekojis laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, cenšoties likt vienādības zīmi starp jēdzieniem “oficiāls” un “objektīvs”.

Lai arī Latvijas uzņemšana NATO 2004.gada 2.aprīlī netika atzīmēta tik vērienīgi kā iestāšanās ES, no valsts drošības viedokļa neapšaubāmi tas bija svarīgākais notikums vismaz kopš neatkarības atgūšanas.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga – NATO karoga pacelšanas ceremonijā pie Rīgas pils 2004.gada 2.aprīlī: Pēc dažiem brīžiem šeit, Rīgas sirdī un virs Rīgas pils, pacelsies zilbaltais NATO alianses karogs. Šai karogā baltais aplis simbolizē vienotību un sadarbību, kompass tā sirdī pārstāv mērķtiecību, mērķtiecību par stabilitāti un par mieru. Zem šā karoga Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstis kopš 1949.gada 4.aprīļa ir baudījušas ilgāko miera periodu Eiropas vēsturē.

“LV” 05.04.2004.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre: Droši var teikt, ka esam spējuši piepildīt sapni par Latvijas neatkarības un valstiskuma neatgriezenisku nostiprināšanu. (..) ir pilnībā dzēstas tās dalījuma līnijas, kuras Eiropas kartē ievilka noziedzīgais Molotova–Ribentropa pakts.

“LV” 05.04.2004.

Latvijas uzņemšana ES 2004.gada 1.maijā jau tika svinēta kā visas tautas svētki, lai arī daudzi šo notikumu vērtēja skeptiski, raizējoties par dzīves dārdzības krasu pieaugumu un valsts suverenitātes mazināšanos.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas ES uzņemšanas oficiālajā ceremonijā Rīgā, Doma laukumā, 2004.gada 1.maijā: Mīļie tautieši! Dārgie svētku viesi!
Tā stunda ir situsi, tā diena ir pienākusi, un mēs esam kļuvuši par pilntiesīgiem līdzdalībniekiem 25 valstu brīvprātīgā un brālīgā saimē. Mūsu ceļš ir bijis garš, mūsu ceļš ir bijis grūts un, daudzi pat teiktu, ar ērkšķiem kaisīts, un ne tikai to mums likusi pārciest iepriekšējā gadsimteņa likteņa nasta un vēstures netaisnības.

“LV” 03.05.2004.

Ministru prezidents Indulis Emsis, Latvijai pievienojoties ES: Nākamajos desmit gados darba mums mazāk nekļūs. Gluži pretēji, tā būs vairāk un vairāk, tādēļ katram Latvijas iedzīvotājam ir pastāvīgi jāuzlabo savas iemaņas un amata prasme.

“LV” 03.05.2004.

Mācītājs Juris Rubenis: Es vēlētos, lai mēs varētu pārspēt mūsos mītošo padomisko mantojumu – provinciālo pašpietiekamību, aizdomīgumu, pasivitāti, atsacīšanos uzņemties pilsonisku atbildību, opozīcijas kultivēšanu pret jebkuru varu, skaudību un nenovīdību.

“LV” 03.05. 2004.

Rakstniece Vizma Belševica: Šodienas Latviju, manā skatījumā, raksturo plēsīgais kapitālisms. Jāatzīst, es esmu drausmīgi vīlusies savā tautā par ārprātīgo plēsonību. Mēs jaunatgūtajai valstij uzklūpam kā plēsoņas vārgam zirgam.

“LV” 03.05.2004.

Starptautiskajā arēnā Latvija tik tiešām figurējusi kā pilnvērtīga spēlētāja un pat autoritāte, izsakot atbalstu un dodot rekomendācijas valstīm, kas vēl tikai kandidē uz ES vai NATO, piemēram, Gruzijai, Ukrainai, Rumānijai, Bulgārijai.
V.Vīķe-Freiberga Ukrainas jaunā prezidenta inaugurācijas ceremonijā: Latvija “vēlas jūs iedrošināt šajos centienos. Mēs vēlamies redzēt Ukrainu ciešākās attiecībās ar Eiropas Savienību, ne tikai ekonomiskajās, bet vienādas cieņas un demokrātisko vērtību attiecībās.
Jūs esat mūsu kaimiņi. Mums rūp, lai jums klātos labi”.

“LV” 25.01.2005.

Joprojām lielu daļu Latvijas autoritātes un atpazīstamības ārzemēs nodrošinājušas Valsts prezidentes ārpolitiskās aktivitātes. Īpašu rezonansi izraisīja viņas 12.janvāra pretrunīgi vērtētais paziņojums par braukšanu uz fašisma sagrāves gadadienas svinībām Maskavā, pie reizes atgādinot pasaulei par minētā notikuma blakusparādībām Austrumeiropā. Šī iniciatīva guvusi ievērojamu rietumvalstu vadītāju atzinību.
Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš: Rietumeiropas valstu līderi atbalsta mūsu vēstures versiju. To apliecina gan Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs vēstulē Latvijas prezidentei, gan arī citu valstu premjerministri savos komentāros. Tas ir liels Latvijas ārpolitikas sasniegums.

“LV” 01.03.2005.

Mazāk veiksmīga akcija bijusi Latvijas sākotnējā eirokomisāra izvēle.
“LV” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles: “Šaubīgo” kandidātu vidū tika ierindota arī Latvijas izvirzītā kandidāte Ingrīda Ūdre, kurai Ž.M.Durau-Barrozu bija iecerējis uzticēt muitas un nodokļu komisāra pienākumus. Drīz pēc EP balsojuma atsaukšanas nākamās EK prezidents lūdza Latvijas premjeru Induli Emsi izvirzīt citu komisāra amata kandidātu. I.Emsis I.Ūdres kandidatūru atsauca un paziņoja, ka viņas vietā stāsies līdzšinējās komisāres Sandras Kalnietes biroja vadītājs Andris Piebalgs.

“LV” 16.11.2004.

Sarežģīti bijuši arī iekšpolitiskie procesi. Darbu sāks jau trešā šā Saeimas sasaukuma valdība, bet daudzas problēmas palikušas iepriekšējās. Viena no skaļākajām – krīze veselības aprūpes sistēmā.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis: Ja nebūs finansējuma pieauguma veselības aprūpei, kļūs tikai sliktāk. Tad mēs nonāksim pie maksas medicīnas un privātās apdrošināšanas, kas nozīmē – izdzīvo maksātspējīgie. Šāda prakse ir dažās jaunattīstības zemēs, bet nav pieņemama Eiropā.

“LV” 28.09.2004.

Līdztekus regulāriem ziņojumiem par dažu ekonomikas parametru straujo pieaugumu Latvijā novērojami vairāki tautas dzīves kritēriji, kur mūsu valsts ir sliktākajās pozīcijās Eiropā un ārpus tās – darba apmaksas un pensiju apmēra ziņā, mūža ilgumā, dzimstībā, pašnāvību skatā, satiksmes negadījumos u.c.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Koleča: Latvijā ir zemākā minimālā mēneša darba alga ES. Īrijā minimālā alga ir 10 reizes augstāka, Turcijā – vairāk nekā 2 reizes lielāka. Igaunijā minimālā alga ir 172 eiras, savukārt neapliekamais minimums – 84,60 eiru; Lietuvā attiecīgi 145 un 81,70 eiru, savukārt Latvijā – 121 un 37,1 eira. Vienlaikus (..) minimālā alga Latvijā tiek iesaldēta situācijā, kad valstī ir augstākā inflācija ES (7,3%) un ievērojamākais IKP pieaugums (7,5% – Latvijas Bankas prognoze).

“LV” 18.01.2005.

Latvijā tik tiešām turpinājusies ekonomikas izaugsme vairākās nozarēs, ES fondu apguve. Taču attīstība ir nevienmērīga.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis: Plaisa starp Rīgu un reģioniem pieaugs. Manuprāt, ir pienācis laiks ne vien nacionālās attīstības plānā ierakstīt, ka mūsu prioritāte ir reģionu attīstība, bet arī reāli novirzīt uz reģioniem attīstībai paredzētos līdzekļus.

“LV” 30.12.2004.

Joprojām aktuāls ir valsts kapitāldaļu liktenis lielajos uzņēmumos. Sevišķi karsti ķīviņi notikuši ap “Ventspils naftas” uzņēmumu nākotni, bet valsts uz to diezgan bezspēcīgi noraudzījusies no malas.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš: Esmu iedziļinājies visā, kas attiecas uz “Ventspils naftu”. Šobrīd valstij nav nedz kontroles pār savām kapitāldaļām, nedz informācijas par uzņēmumā notiekošo. Valsts nesaņem dividendes, un nav arī pazīmju, kas liecinātu par uzņēmuma attīstību.

“LV” 22.03.2005.

Karsti gājis arī ar likumdošanas niansēm sertifikātu turpmākā likteņa izlemšanā.
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats: Sabiedrību īpaši interesē, kāda ietekme uz šo likumu procesu ir lielajiem sertifikātu turētājiem, kuri vārdos nekad netiek nosaukti, bet vienmēr tiek minēti, kad kaut kas notiek sabiedrībā; vai tomēr netiks atstāti pārāk lieli robi šajā likumā, lai atlikušos daudzos uzņēmumus privatizētu tieši par sertifikātiem, nevis par naudu.

“LV” 03.03.2005.

Ne mazāk diskutēts jautājums joprojām ir – vajadzēja vai nevajadzēja ļaut somiem būvēt celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajonā?
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš: Man šķiet, ka ir ļoti daudz “spēlēts uz emocijām” – un tagad mēs īsti nezinām, par kāda līmeņa piesārņojumu ir runa un vai mūsdienu tehnoloģijas to ļauj atrisināt. Latvijai tā būs laba mācība, kā nevajag vest sarunas.

“LV” 22.03.2005.

Iestāšanās demokrātisko valstu vadošajās organizācijās šā gada laikā tomēr vēl nav garantējusi arī šo valstu demokrātijas pamatprincipu un politiskās kultūras ienākšanu Latvijā.
“LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore Zaida Kalniņa: Nupat aizvadītās pašvaldību vēlēšanas iezīmējušas demokrātiju degradējošu faktu precedentu – atklātu vēlētāju balsu uzpirkšanu par naudu. Skaļāk ir izskanējuši balsu uzpirkšanas mēģinājumi Rēzeknē, taču sūdzības par iespējamiem līdzīgiem pārkāpumiem vēlēšanu dienā saņēmušas daudzu rajonu drošības iestādes. Arī pēdējo dienu notikumi ap pašvaldības vadītāja krēslu Jūrmalā ļauj secināt, ka Latvijā pastāv un ir aktivizējusies politiskā korupcija.

“LV” 23.03.2005.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv