• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Latvija ir atvadījusies ne tikai no sprādzieniem, bet arī no Krievijas varas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2000., Nr. 311/312 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10420

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

No alfas līdz omegai

Vēl šajā numurā

06.09.2000., Nr. 311/312

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Latvija ir atvadījusies ne tikai no sprādzieniem, bet arī no Krievijas varas"

"The Irish Times"

— 2000.08.23.

Universālveikalā "Centrs" Vecrīgā uz maza galdiņa blakus smaidošas pusmūža sievietes fotogrāfijai noliktas divas spilgti sarkanas rozes un divas rozā frēzijas.

Pagājušajā nedēļā tur divas bumbas, kas, iespējams, nav saistītas ar politiskām noziedznieku aktivitātēm, sprāga pašā aktīvākajā iepirkšanās stundā, nogalinot Maiju Pušmucāni.

Nekas cits, izņemot pārbaudi pie durvīm un melnās, platās lentes, ko apsējušas pārdevējas, godinot piemiņu, neliecināja, ka pēc veikala atvēršanas kaut kas būtu mainījies. Bizness notika kā parasti.

Rīgā bizness nozīmē, lūk, ko: kaut arī vairāk nekā pusei galvaspilsētas iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā valoda, neviena vienīga norāde "Centrā" nav kiriliskā skriptā. Jūs varat staigāt pa Rīgu visu dienu un neieraudzīsiet nevienu vārdu, kas rakstīts krievu valodā, izņemot rakstīto avīzēs, ko lasa lielākā pilsētas iedzīvotāju daļa.

Citas valodas trūkums Latvijā ir skaidrojams pavisam vienkārši: neatkarīgajā Latvijā likumi pieprasa norādījumus izlikt latviešu un tikai latviešu valodā. Valdība vakardien akceptēja noteikumus jaunajam Valodu likumam, kas spēkā stāsies nākamajā nedēļā, stingri nosakot publiskās dzīves sfēras latviešu valodā. Pēc vairākām rusifikācijas politikas desmitgadēm, kad padomju vadoņi Baltijā ieplūdināja tūkstošiem krievu un uzspieda krievu valodu kā oficiālo valodu, latviešiem bija papildu pamudinājums atgūt neatkarību un atjaunot latviešu valodu valdošajā pozīcijā. Kopš 1992. gada publiskajā sfērā lietota latviešu valoda, bet privātajā sektorā nav valdījusi vienprātība, tādēļ valdībai bija jārīkojas. "Tā baidās, ka mēs varētu atgriezties pie krievu valodas, ja ņemsim vērā pieprasījuma politiku. Ir jau pamats tādām bailēm, bet demokrātiskā sabiedrībā ir tomēr jādod iespēja izvēlēties," teicis Nils Muižnieks, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors. Valdības amatpersonas apgalvo, ka Valodas likums nediskriminēs krieviski runājošos un — vēl jo vairāk — integrēs sabiedrību, jo katram būs iespēja runāt saprotamā valodā, kas stiprinās arī saikni ar valsti. "Integrācija ir divu virzienu ceļš. Nav runas, ka vieni kļūtu pārāki par otriem. Nav runas par Latvijas kultūras veicināšanu. Tiek domāts par visiem cilvēkiem," teicis Ārlietu ministrijas Humanitāro jautājumu nodaļas vadītājs Jānis Mažeiks. Latvija ir progresējusi, atvieglojot ceļu uz pilsonību 42 procentiem iedzīvotājiem, kas nav latvieši. Tagad vairāk nekā ceturtajā daļa ir nolēmusi kļūt par pilsoņiem, un Muižnieks tic, ka ārējiem faktoriem uz pilsonības izvēli ir tikpat liela ietekme kā iekšpolitikai: "Ja Latvijai būs apmierinošas attiecības ar Krieviju, ja notiks virzība uz Eiropas Savienību un ekonomika sāks kļūt eiropeiskāka, krieviski runājošiem būs vieglāk integrēties."

Par spīti etniskajam sajaukumam un aizvainojumam uz bijušajiem padomju vadoņiem Latvijas sabiedrībā parādās arī dažas polarizācijas iezīmes. Muižnieks paredz: ja valdībā strādājošie valodas sfēras plānotāji ierobežos savu pacilātību un ļaus cilvēkiem privātajā sfērā runāt viņiem ērtā valodā, tad attiecības starp dažādām etniskajām grupām nākotnē uzlabosies. "Tas būtu pārsteidzoši, ja nebūtu nekāda saspīlējuma. Jebkurā sabiedrībā tāds rastos, ja tā izietu cauri tā saucamajām sociāli ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām. Galvenais ir tas, vai notiek organizēta rīcība, lai ar to tiktu galā. Vai tas ir starptautiski atzīts? Vai ir likumi, nevalstiskās institūcijas un citas atbilstošas iestādes? Pirms desmit gadiem Latvijai tādu nebija, un jāatzīst, ka šobrīd lielākais darbs šajā jomā ir padarīts."

Deniss Stauntons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!