Ministru kabineta 2005.gada 15.marta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”.
Likumprojekts paredz svītrot normas, kas nosaka Valsts robežsardzes struktūru, un normas, kas nosaka Valsts robežsardzes priekšnieka un Valsts robežsardzes struktūrvienību kompetenci. Valsts robežsardzes priekšnieka kompetence ir noteikta Valsts robežsardzes nolikumā, izņemot Valsts robežsardzes priekšnieka tiesības izņēmuma gadījumos, kad persona nevar izpildīt valsts robežas šķērsošanas noteikumus, bet šīs personas identitāte ir noskaidrota’, un tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem ļaut šai personai šķērsot valsts robežu. Minēto Valsts robežsardzes priekšnieka tiesību regulējums ir saglabājams Robežsardzes likumā, tāpēc likumprojekts paredz papildināt Robežsardzes likuma 15.pantu ar attiecīgu normu.
Valsts robežsardzes struktūru un darba organizāciju paredzēts noteikt Valsts robežsardzes reglamentā. Vienlaikus likumprojektā tiek precizētas Valsts robežsardzes tiesības savas kompetences ietvaros slēgt vienošanās ar kaimiņvalstu un citu valstu kompetentiem dienestiem.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 595 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 52 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 543 pilsonības pretendentiem 74% ir krievi, 8% – baltkrievi, 9% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
14% pilsonības pretendentu ir pamata, 59% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 88 410 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 3058 personas.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumos Nr.375 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu regulāro maršrutu autobusos””.
Saskaņā ar likuma “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” 12.pantu, ar kuru izdarīti grozījumi Autopārvadājumu likuma 38.panta otrajā daļā un kurš paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus, ir izstrādāti grozījumi noteikumos.
Grozījums paredz, ka noteikumi nosaka biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus, biļešu iegādes, biļešu nodošanas, vietu rezervēšanas, pasažieru iekāpšanas, pasažieru, bagāžas un dzīvnieku pārvadāšanas, kā arī atrastu lietu nodošanas un uzglabāšanas kārtību pilsētas, rajona un tālsatiksmes maršrutu autobusos, kārtību, kādā autobusi izmanto autoostu pakalpojumus – iebrauc un stāv autoostu teritorijā, kā arī pārvadātāja rīcību, ja ceļā noticis autobusa tehnisks bojājums un piespiedu apstāšanās.
Grozījumi noteikumos nodrošinās Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā noteiktās prasības, kas paredz, ka, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, zaudēs spēku visi pārvaldes iestāžu pieņemtie ārējie normatīvie akti.
Līdz šim Autopārvadājumu likums paredzēja Satiksmes ministrijas kompetenci noteikt biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātos rekvizītus. Minētās prasības pilsētas, rajona un tālsatiksmes maršrutu autobusu satiksmē reglamentēja 1999.gada 28.decembra Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.45 “Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem”.
Izstrādātie noteikumi pamatā saglabā Satiksmes ministrijas 1999.gada 28.decembra noteikumos Nr.45 “Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem” iekļautās normas, kas precizētas atbilstoši spēkā esošiem nozari reglamentējošiem tiesību aktiem (piemēram, pasažieru transportlīdzekļos izmantojamiem kases aparātiem un kases sistēmām izvirzītajām prasībām).
Pieņemti noteikumi “Garīgās veselības valsts aģentūras nolikums”.
Garīgās veselības valsts aģentūra ir veselības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt pacientiem augsti kvalificētu un specializētu profesionālo psihiatrisko palīdzību psihisko un uzvedības traucējumu diagnostikā, ārstēšanā, profilaksē un psihiatriskajā rehabilitācijā, kā arī sniegt Veselības ministrijai metodisku un organizatorisku atbalstu garīgās veselības aprūpes politikas veidošanā un īstenošanā.
Aģentūrai ir šādas funkcijas: sniegt ambulatoro un stacionāro medicīnisko palīdzību (arī terciāro aprūpi) personām, kurām konstatētas psihiskās slimības vai uzvedības traucējumi; nodrošināt medicīnisku piespiedu līdzekļu izmantošanu specializētajā psihiatriskajā nodaļā ar apsardzi; izstrādāt metodiskus ieteikumus psihisko slimību un uzvedības traucējumu ārstēšanai un diagnostikai; sniegt informatīvu un konsultatīvu atbalstu valsts pārvaldes institūcijām garīgās veselības aprūpes jautājumos, kā arī veidot un attīstīt garīgās veselības aprūpes valsts starpnozaru informācijas un monitoringa sistēmu un koordinēt tās darbību; sniegt konsultācijas citām ārstniecības iestādēm garīgās veselības aprūpes jautājumos; vadīt garīgās veselības aprūpes valsts programmu īstenošanu; veikt psihiatrisko rehabilitāciju; veikt tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes; nodrošināt klīniskās izglītības bāzi valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildei veselības speciālistu sagatavošanā.
Aģentūras darbu vada aģentūras direktors, kurš veic Publisko aģentūru likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.217 “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā””.
Grozījumi noteikumos izstrādāti tāpēc, ka Latvijā ir uzsākta harvesteru (daudzoperāciju mežizstrādes mašīnu) izmantošana meža kopšanas ciršu izstrādē. Zinātnisku pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka tas ir ekonomiski izdevīgāk par motorzāģu izmantošanu, kā arī būtiski neietekmē mežaudzes stāvokli. Lai krājas kopšanas ciršu izstrādē varētu izmantot harvesterus, jāpalielina šajos noteikumos noteiktā tehnoloģisko koridoru platība. Noteikumos ir iestrādātas normas, kas nosaka tehnoloģisko koridoru ierīkošanas nosacījumus.
Grozījumā noteikts, ka cirsmās, kurās egles piemistrojums ir 30 procentu un vairāk un kuras izstrādā laikā no 15.aprīļa līdz 15.jūnijam, kaudzes krauj ne vēlāk kā divas nedēļas pēc cirsmas izstrādes uzsākšanas.
Grozījums paredz, ja kaudzē krauj ciršanas atliekas, kur egles piemistrojums ir 30 procentu un vairāk, kaudzes krauj ne tuvāk par 50 metriem no egļu mežaudzes, ja mežaudzes vecums pārsniedz 50 gadus.
Grozījums nosaka, ka kopšanas cirtēs var ierīkot tehnoloģiskos koridorus (mežaudzē speciāli izveidota brauktuve, ko izmanto kokmateriālu sagatavošanai, pievešanai un treilēšanai), kuru maksimālais platums ir četri metri. Tehnoloģisko koridoru kopējā platība cirsmā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no cirsmas platības.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka tehnoloģiskos koridorus kopšanas cirtē neierīko, ja: pēc kopšanas cirtes paliekošo koku ir mazāk par 600 uz hektāra, kā arī valdaudzes vecums pārsniedz: priežu un ozolu audzēm – 80 gadus; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 60 gadus; apšu audzēm – 35 gadus.
Pieņemti “Noteikumi par cukura ražošanas kvotām cukura ražotājiem 2005./2006.tirdzniecības gadā”.
Noteikumi nosaka cukura ražošanas kvotas cukura ražotājiem 2005./2006.tirdzniecības gadā.
Cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) un cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) 2005./2006.tirdzniecības gadā ir: akciju sabiedrībai “Jelgavas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) – 41588,73 tonnas; cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 65,77 tonnas, akciju sabiedrībai “Liepājas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) – 24811,27 tonnas; cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 39,23 tonnas.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedz atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskajām un juridiskajām personām tiek izsniegtas atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. Atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde. Fiziskā vai juridiskā persona, kura plāno zvejot īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos, iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē iesniegumu attiecīgi par atļaujas (licences) saņemšanu zvejai īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos.
Ja zvejot īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos paredzēts iekšējos ūdeņos, Baltijas jūras vai Rīgas līča piekrastē, iesniedzējs iesniegumā norāda: atļaujas (licences) saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru un adresi vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, tālruņa numuru un adresi; par zveju atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru; zvejnieka (zvejnieku) vārdu un uzvārdu; laikposmu, kad paredzēta zveja; vietu, kurā paredzēta zveja. Ja zveja paredzēta iekšējos ūdeņos, norāda ūdenstilpi vai ūdenstilpes daļu un pašvaldību (pašvaldības), kuras teritorijā tā atrodas. Ja zveja paredzēta Baltijas jūras vai Rīgas līča piekrastē, norāda zvejas vietu un pašvaldību (pašvaldības), kuras teritorijā tā atrodas; zvejas rīku veidu, skaitu vai garumu metros un linuma acs izmēru milimetros; zvejā izmantojamo kuģu vai kuģošanas līdzekļu reģistrācijas numurus.
Ja zvejot īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos paredzēts Rīgas līča vai Baltijas jūras Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos (izņemot piekrasti) vai ekonomiskās zonas ūdeņos, iesniedzējs iesniegumā norāda: atļaujas (licences) saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru un adresi vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, tālruņa numuru un adresi; par zveju atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru; laikposmu, kad paredzēta zveja; zvejas rajonu, kurā paredzēta zveja; kuģa vārdu, tipu, reģistrācijas numuru, pazīšanas signālu, pieraksta ostu, kā arī kuģa īpašnieku un tā adresi; kuģa bruto tilpību (tonnās), dzinēja kopējo jaudu (kilovatos), ātrumu (mezglos) un lielāko garumu (metros); kuģa kapteiņa vārdu un uzvārdu; kuģa komandas locekļu skaitu; zvejas rīku veidu, skaitu vai garumu metros un linuma acs izmēru milimetros; par zinātnisko darbu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī zinātniskās grupas locekļu skaitu un tās vadītāja vārdu un uzvārdu, ja zvejot paredzēts zinātniskās izpētes nolūkos.
Iesniedzējs iesniegumam pievieno Valsts zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotu ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu kopijas, to zivsaimniecības programmu vai projektu kopiju, kuri nosaka nepieciešamību zvejot īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos, kā arī dokumentu, kurā norādīta informācija par paredzamajām atkāpēm no rūpnieciskās zvejas vai makšķerēšanas noteikumiem un norāde par tiem nozvejas apjomiem, kas netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos nozvejas limitos.
Ja kādi no noteikumos minētajiem dokumentiem paredzēti vairāku atļauju (licenču) izsniegšanai, attiecīgos dokumentus atkārtoti iesniegt nav nepieciešams. Ja iesniegumā sniegtā informācija ir nepilnīga vai neprecīza, Dabas aizsardzības pārvalde ir tiesīga pieprasīt no iesniedzēja nepieciešamo papildu informāciju.
Pieņemti noteikumi “Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm”, kuri nosaka prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm (ierīces).
Braukšanas ātruma kontrolei izmanto ierīces, kuru lietošanai: saņemts mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanas sertifikāts saskaņā ar normatīvo aktu par mērījumu vienotību prasībām; veikta pirmreizējā vai atkārtotā verificēšana un saņemts verificēšanas sertifikāts un uzlīme (uzlīmei jābūt redzamā vietā uz ierīces) saskaņā ar normatīvo aktu par mērījumu vienotību prasībām.
Ierīču ekspluatācijai ir nepieciešams saņemt radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju, ja šo ierīču darbībā izmanto radioviļņus, normatīvajos aktos, kas regulē radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanu, noteiktajā kārtībā.
Ierīcēm izvirzītās tehniskās prasības: ierīces kļūda ekspluatācijas apstākļos nepārsniedz: ātruma mērījumam līdz 100 km/h – 6 km/h; ātruma mērījumam virs 100 km/h – 8 km/h; ātruma mērījumu ierīce uzrāda uz displeja ciparu formātā un mērvienībās – km/h; ātrumu var mērīt, ierīcei atrodoties transportlīdzeklī (stāvošā vai braucošā) vai nekustīgi turot to rokās; nodrošina ne mazāk kā divu pēdējo ātruma mērījumu saglabāšanu ierīces atmiņā; darbojas temperatūras diapazonā no – 25? līdz + 40C?.
Latvijā ir tiesības piedāvāt tirdzniecībai braukšanas ātruma kontroles mērierīces, kuras atbilst šo noteikumu izvirzītajām prasībām.
Latvijā ir tiesības piedāvāt tirdzniecībai braukšanas ātruma kontroles mērierīces, kuras ir likumīgi ražotas vai laistas apgrozībā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Turcijā vai kuras ir likumīgi ražotas kādā no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas ir Eiropas ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību un epizootiju uzliesmojuma laikā.
Zaudējumu kompensāciju dzīvnieku īpašniekam izmaksā Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde (pārvalde).
Pārvalde dzīvnieku infekcijas slimību un epizootiju uzliesmojuma laikā radušos zaudējumus dzīvnieku īpašniekam kompensē šādā apmērā: epizootijas uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus – saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.pielikumu; transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (govju sūkļveida encefalopātija un Skrēpi slimība) uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus – saskaņā ar šo noteikumu 2., 5. un 7.pielikumu; govju tuberkulozes, govju, aitu un kazu brucelozes un govju enzootiskās leikozes uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus – apmērā, kas nepārsniedz 50% no kautproduktu vidējās vērtības.
Ja dzīvnieku izcelsmes produkti tiek eksportēti, bet epizootijas uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā saimnieciskās darbības ierobežošanas, produkcijas realizācijas aizlieguma vai dzīvnieku vakcinācijas politikas dēļ tiek pārtraukts produkcijas eksports, kompensāciju aprēķina, ņemot vērā starpību starp eksporta cenu un vietējā tirgus cenu.
Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors sastāda aktu par piespiedu kārtā nokautajiem un iznīcinātajiem dzīvniekiem, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, olšūnām, embrijiem un dzīvnieku barību, kā arī par iznīcināto inventāru vai bojājumiem, kas radušies dzīvnieku novietnes dezinficēšanas laikā. Akta kopiju izsniedz dzīvnieku īpašniekam.
Inspektors aktā par piespiedu kārtā nokautajiem vai iznīcinātajiem dzīvniekiem izdara atzīmi par izmaksājamās kompensācijas apmēru un attiecīgi norāda – “samazināt izmaksājamās kompensācijas apmēru” vai “nesamazināt izmaksājamās kompensācijas apmēru”, ņemot vērā šādus vērtēšanas kritērijus: piespiedu kārtā nokauto vai iznīcināmo dzīvnieku vecums; slimības izraisīto pārmaiņu ietekme uz iegūstamo produktu vērtību; dzīvsvars; iespējamā tirgus vērtība; piespiedu kārtā nokauto dzīvnieku turpmākā pārstrāde pārtikas produktu, dzīvnieku barības vai citu cilvēku uzturā neizmantojamu produktu iegūšanai; piespiedu kārtā nokauto dzīvnieku iznīcināšana.
Kompensāciju par piespiedu kārtā nokautajiem un iznīcinātajiem dzīvniekiem, ņemot vērā inspektora norādi tajā aktā, pārvalde drīkst izmaksāt: apmērā, kas nepārsniedz 75% no šo noteikumu 2.pielikumā noteiktā kompensācijas apmēra, ja kompensācija tiek izmaksāta epizootijas vai transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (govju sūkļveida encefalopātija, Skrēpi slimība) apkarošanas laikā radušos izdevumu segšanai; apmērā, kas nepārsniedz 25% no kautproduktu vidējās vērtības, ja kompensācija tiek izmaksāta govju tuberkulozes, govju, aitu un kazu brucelozes vai govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radušos izdevumu segšanai.
Lai saņemtu zaudējumu kompensāciju, dzīvnieku īpašnieks pārvaldē iesniedz: iesniegumu; stingrās uzskaites preču pavadzīmes, ja ir iepirkta dzīvnieku barība, dzīvnieku izcelsmes produkti, dzīvi dzīvnieki, inventārs, olšūnas, embriji; dokumentus, kas apliecina īpašumtiesības uz dzīvnieku (pirkuma līgumu, grāmatvedības vai dzīvnieku aprites dokumentus); akta kopiju, ja piespiedu kārtā ir nokauti vai iznīcināti dzīvnieki, iznīcināti kautķermeņi, dzīvnieku izcelsmes produkti, olšūnas, embriji un dzīvnieku barība, kā arī iznīcināts inventārs vai radušies bojājumi dzīvnieku novietnes dezinficēšanas laikā.
Pārvalde izskata dokumentus, ņemot vērā inspektora norādi par kompensācijas apmēru (samazināšanu vai nesamazināšanu), un reizi ceturksnī izmaksā dzīvnieku īpašniekam kompensāciju, pārskaitot to dzīvnieku īpašnieka bankas kontā.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumi Nr.293 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā”.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1977.gada 13.decembra Direktīvas 78/52/EEK, kas nosaka Kopienas kritērijus attiecībā uz nacionālo plānu izstrādi saistībā ar pastiprinātu brucelozes, tuberkulozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanu govju ganāmpulkos.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.
Grozījums likumprojektā noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par veiktajiem pasākumiem, kas ierobežo vai liedz preču laišanu apgrozībā, un kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņemto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un rīkojas ar informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas.
Likumprojektā noteikts, ka Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: Padomes 1987.gada 25.jūnija Direktīvas 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību; Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 3.decembra Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību.
Spēkā esošajā Preču un pakalpojumu drošuma likumā ir pārņemtas Eiropas Savienības direktīvu 87/357/EEK un 2001/95/EK prasības. Eiropas Savienības direktīvas 2001/95/EK 11. un 12.pantā noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina ātrās informācijas apmaiņas sistēmas RAPEX ieviešana, tādējādi nodrošinot efektīvu tirgus uzraudzības iestāžu darbu, novēršot un nepieļaujot nedrošu un paaugstināta riska preču nonākšanu iekšējā tirgū. Sagatavotais likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu precīzu 2001/95/EK direktīvā noteiktās informācijas ātrās apmaiņas sistēmas RAPEX prasību un informācijas apmaiņas pasākumu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.
Pieņemti noteikumi “Kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka vienota parauga stingrās uzskaites dokumenta –kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina (pavadzīme–rēķins) – lietotājus, lietošanas kārtību un rekvizītus, pavadzīmes–rēķina noformēšanas, reģistrācijas un piemērošanas kārtību, kā arī šo noteikumu ievērošanas uzraudzības un kontroles kārtību.
Pavadzīmes–rēķina lietošanas kārtība attiecināma uz iekšzemē veiktajiem darījumiem ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.² panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem (kokmateriāli) vai ar darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu eksportu un importu.
Pavadzīmes–rēķina veidlapu izgatavošanu, izplatīšanu nodokļu maksātājiem un uzskaiti vienotā datu bāzē (reģistrā) nodrošina Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm– rēķiniem noteiktajā kārtībā.
Pavadzīmi–rēķinu lieto šādiem darījumiem: kokmateriālu piegādēm iekšzemē, kuru darījumu raksturs ir kokmateriālu pirkšana, pārdošana, kā arī eksports un imports, kā arī šādu ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanai iekšzemē: ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi, piemēram, ciršanas tiesību piešķiršana, augošu koku un apaļkoku uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana; kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi, piemēram, zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana; kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana, antiseptizēšana un cita veida ķīmiskā apstrāde; kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana; kā arī kokmateriālu nodošanai citai juridiskajai vai fiziskajai personai vai kokmateriālu pārvietošanai, ja tiek izmantoti koplietošanas satiksmes ceļi.
Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli nodrošina attiecīgās institūcijas atbilstoši kompetencei (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija).
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.252 “Kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība”.
Pavadzīmes–rēķina veidlapas, kuras ir apritē saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.252 “Kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība”, ir izmantojamas līdz pilnīgai to izlietošanai.

Valsts kancelejas
Komunikācijas departaments