Latvijas un Lielbritānijas valdības kā privātā sektora pārstāves apvienojušās Eiropas Savienības (ES) finansētā kopīgā projektā, lai nodrošinātu intelektuālo un rūpniecisko īpašumtiesību aizsardzību Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts pusmiljons eiru ES finansējuma, bet projekta vadītājs no Lielbritānijas puses Maikls Bleikenijs lēš, ka kopējās projekta izmaksas ir lielākas.
M.Bleikenijs: “Mēs organizēsim vairākus apmācības kursus tiesnešiem un muitas darbiniekiem, kas apsargā ārējo ES robežu. Bez tam viens no intelektuālā un autortiesību aizsardzības jautājumiem ir, piemēram, ģeogrāfisko norāžu izmantošana produkcijas nosaukumā. Šeit uz galda ir minerālūdens Mangaļi. Ja šis ūdens izceļas ar īpašām garšas un kvalitātes īpatnībām, ir jārūpējas, lai citviet Eiropā iegūtajam ūdenim nosaukumā nevarētu būt vārds Mangaļi. Visiem zināms piemērs ir nosaukums šampanietis. Šajā vārdā dzirkstošo vīnu var saukt tikai tad, ja tas iegūts no vienā konkrētā Francijas novadā augošajām vīnogām.”

Intelektuālā īpašuma aizsardzība dod investīcijas

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēteris atzina, ka šis projekts Latvijai ir ļoti nozīmīgs. “Latvija arvien vairāk sāk izjust intelektuālā īpašuma un autortiesību nozīmi valsts ekonomikā. Ar autortiesībām saistītās nozares vien veido četrus procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta un nodrošina darbu vairāk nekā četriem procentiem strādājošo.” Uldis Lielpēteris atgādināja, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība ir ļoti svarīga, ja valsts vēlas piesaistīt investīcijas. “Lai veiksmīgi piesaistītu investīcijas kādā nozarē, ir svarīgi panākt investīciju drošību, kas nozīmē arī intelektuālā īpašuma aizsardzību. Bez tās neviens nebūs ieinteresēts investēt un darboties.”

Daudz viltojumu ar slaveno zīmolu vārdiem

Par līdzšinējo intelektuālā īpašuma aizsardzību Latvijā preses konferencē izskanēja galvenokārt kritisks vērtējums. Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs norādīja, ka daudziem cilvēkiem patīk lietas, kuras grezno pazīstamu zīmolu vārds. Daudz šādu preču var iegādāties Rīgas centrāltirgū, bet tur tās ir par lētu naudu. “Krekliņam ar uzrakstu Chanel ar minēto zīmolu nav nekāda sakara. Tā ir intelektuālā īpašuma zādzība. (..) Bet intelektuālais īpašums ir īpašums, un to nedrīkst zagt.”
Eiropas Komisijas vadītājs norādīja, ka projekta īstenošana ir ļoti svarīga, jo Latvija ir ES iekšējā tirgus dalībniece. Tā kā starp ES dalībvalstīm nav muitas kontroles un preces brīvi cirkulē Savienības robežās, intelektuālā īpašuma zādzība vienā valstī var radīt draudus visam iekšējam tirgum. Stiprinot intelektuālā īpašuma aizsardzību, tiks sargāts arī ES valstīs, tajā skaitā Latvijā, radītais intelektuālais īpašums. Ar projekta palīdzību tiks radīta drošāka vide investīcijām un Latvija iegūs “labu reputāciju – kā laba vieta, kurā darboties”, ir pārliecināts E.Rasbašs.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks atzina, ka gan pirms Latvijas iestāšanās ES, gan arī kļūstot par ES dalībvalsti, daudz paveikts, sakārtojot normatīvos aktus intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Tomēr vēl joprojām ir daudz darāmā.

Ir izaugsmes iespējas

Runājot par gaidāmajiem projekta rezultātiem, U.Lielpēteris teica: “Lai ilustrētu potenciālu, kāds ir ar intelektuālo īpašumu saistītām nozarēm, es gribētu minēt vienu skaitli. Lielbritānijā 2003.gadā radošās industrijas, kas ir tikai viena daļa no industrijām, kuras saistītas ar intelektuālo īpašumu, iekšzemes kopproduktā deva aptuveni astoņus procentus ieguldījuma.” Salīdzinot šo skaitli ar Latvijas rādītāju – kopumā četriem procentiem, redzam, ka šo nozaru sakārtošana varētu nest Latvijai ne vien lielākas investīcijas, bet arī nozīmīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Uzziņai:

Projekta mērķi ir veicināt apziņu par intelektuālā īpašuma aizsardzības vērtību, izdot literatūru par intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Iecerēts izstrādāt stratēģiju šo tiesību aizsardzības nodrošināšanai, veicināt dažādu institūciju sadarbību, kā arī uzlabot preču zīmju un patentu reģistrēšanas procedūras. Projekta autori plāno arī rīkot seminārus tiesnešiem, prokuroriem, muitniekiem un citām mērķa grupām.
Projektā darbību no Latvijas puses koordinē KM, bet tajā iesaistīta arī Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Patentu valde, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Autortiesību aģentūra AKKA/LAA, Intelektuālā īpašuma aizsardzības koalīcija (CIPR) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA). Līdzīgi projekti tiek realizēti arī Bulgārijā, Rumānijā, Igaunijā un Polijā.