• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1990.gada 26.novembra sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2005., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103274

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1990.gada 26.novembra sēdes stenogramma
Vakara sēdē

Vēl šajā numurā

10.03.2005., Nr. 41

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1990.gada 26.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Zālē ir 122 deputāti. Paldies. Par darba kārtību. Lūdzu, deputāt Špoģi!

K.Špoģis: Ekonomikas komisija lūdz rītdienas izskatāmo jautājumu sarakstu pēc 3.punkta papildināt vēl ar punktu “Lēmums par apgrozības nodokļa pagaidu iekasēšanu 1991.gada 1.ceturksnī”.

Priekšsēdētājs: Vai tas ir lēmumprojekts, ja?

K.Špoģis: Tas ir lēmumprojekts par apgrozības nodokli 1991.gada 1.ceturksnī.

Priekšsēdētājs: Vai jūs domājat man to iesniegt arī rakstiski?

K.Špoģis: Akcijas...

Priekšsēdētājs: Iesniedziet rakstiski! Kolēģi, mums šeit nav ne mītiņš, ne sapulce. Iesniedziet rakstiski!

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Bērzs: Sakarā ar to, ka Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija gatavojas jaunnedēļ iesniegt likumprojektu par arhīviem, man būtu priekšlikums 29.novembra darba kārtības 3.punktu “Lēmums par partijas arhīvu” noņemt no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Lūdzu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par deputāta Matvejeva pilnvaru atzīšanu un mandātu grupas atskaiti. Mēs pagājušo reizi vienojāmies, ka mandātu grupai dodam nedēļu laika. Visi dokumenti ienākuši, jautājumu tālāk vilcināt nedrīkst./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es gribētu ierosināt, lai šīs nedēļas laikā mēs izskatītu sekojošu jautājumu. Sesijas sēžu starplaikā ir notikusi rupja dezinformācija– pretējā frakcija ir aizrakstījusi uz PSRS Augstāko padomi, ka pret mūsu notu ir balsojuši 59 cilvēki no 200 deputātiem. Man šeit ir izdruka, un tas ir dokuments, saskaņā ar kuru ir balsojuši divdesmit septiņi pretējās frakcijas locekļi. Tādā sakarā, ja Dīmanis tiešām ir parakstījis šo dokumentu, tad viņš personiski ir atbildīgs par šo dezinformāciju. Es gribētu, lai mēs šo jautājumu izskatītu Mandātu un deputātu ētikas komisijā, rezultātu noziņotu mums, un pēc tam mēs pieņemtu attiecīgu lēmumu. Mēs tā nevaram strādāt.

Priekšsēdētājs: Tātad šo jautājumu mēs iesniegsim Mandātu un deputātu ētikas komisijai. Paldies. Lūdzu, deputāt Šapovālov!

P.Šapovālovs: */Ierosinu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par deputāta statusa likuma pārkāpšanas faktiem./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, kolēģi. Iesniedziet rakstiski. Paldies./

O.Ščipcovs: */Divas pagājušās dienas es pavadīju saspringtā darbā, tiekoties ar vēlētājiem, šajās tikšanās piedalījās visu kategoriju iedzīvotāji, dažādu tautību cilvēki. Visi viņi ir neapmierināti ar Augstākās padomes darbu, katrs savā veidā. Sakarā ar to, izpildot viņu vēlēšanos, es ierosinu dienas kārtībā izskatīt jautājumu par ekonomisko un politisko situāciju republikā. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, trešais mikrofons./

V.Kostins: */Es ļoti lūdzu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par cenu politiku Latvijas Republikā un Augstākās padomes deputāta lomu tajā./

Priekšsēdētājs: */Kolēģi, atgriezieties ar rakstisku priekšlikumu. Attiecībā uz cenu politiku un Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu lomu tajā. Pirmais mikrofons, lūdzu./

V.Zatuliviters: */Lūdzu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par Proletāriešu rajona padomes sesijas lēmuma par deputātu pilnvaru izbeigšanu atzīšanu par nelikumīgu. Es formulēšu un iesniegšu rakstiski. Runa ir par deputātiem – militārpersonām./ (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi ierosinājumi? Tos jautājumus, kurus ir ierosināts neizskatīt, bet kurus Prezidijs jau ir iekļāvis darba kārtībā, tos balsosim pirmos. Mums tāds ir viens jautājums. Lūdzu uzmanību! Deputāts Bērzs ierosināja lēmumprojektu “Par LKP CK Partijas arhīva iekļaušanu Latvijas Republikas Valsts arhīva sistēmā” 29.novembrī neizskatīt. Viņa argumentu jūs dzirdējāt. Vai ir kāds jautājums pirms balsošanas? Nav. Vai ir kādi deputāti, kuri vēlas atvainoties? Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Balsosim deputāta Bērza priekšlikumu– svītrot no darba kārtības lēmumprojektu “Par LKP CK Partijas arhīva iekļaušanu Latvijas Republikas Valsts arhīva sistēmā.” Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 68, tas ir, vairākums no balsojušo deputātu skaita. Jūsu priekšlikums, deputāt Bērz, ir akceptēts. Visi pārējie ir papildu jautājumi.

Balsosim Prezidija piedāvāto darba kārtību visām šīm dienām un par katru papildus iesniegto jautājumu atsevišķi. Vispirms, kolēģi, es atvainojos, nevajag balsošanas režīmu. Izrādās, es pats neesmu iesniedzis, ko gribēju iesniegt. Un tāpēc es jums to formulēšu mutiski: mūsu parlamentu, kā arī Igaunijas parlamentu ir uzaicinājis pie sevis Lietuvas parlaments, kurš ierosina kopējā sēdē izskatīt jautājumu par politisko situāciju Baltijā. Protams, šis darba kārtības jautājums ir izlemjams, sākot izskatīt pašu darbību, bet lietas būtība ir tāda. Tāpēc es ierosinu iekļaut šo jautājumu mūsu darba kārtībā un izlemt, vai mēs piedalīsimies šādā kopējā sēdē. Tāpēc atļaujiet man to likt uz balsošanu, jo tas ir papildinājums mūsu darba kārtībai. Bet tagad, lūdzu, balsosim Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību 26., 27., 28. un 29.novembrī. Lūdzu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Darba kārtība, ko ierosinājis Prezidijs, ir akceptēta.

Tagad par deputāta Špoģa ierosinājumu. Viņš ierosina 27.novembrī, lūdzu, apskatieties, pēc trešā jautājuma apspriešanas izskatīt lēmumprojektu “Par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību Latvijas Republikā 1991.gadā”. Lūdzu, balsosim. Izsakiet savu attieksmi! Rezultātu. Par– 97, šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Tātad, kolēģi deputāti, ja es drusciņ sajaucu secību, lūdzu, mani atvainojiet, bet mēs balsosim visus jautājumus, kurus jūs iesniedzāt, un tie visi tiks izskatīti. Nākamais jautājums, kā es te esmu ierakstījis, ir jautājums par deputāta pilnvarām un par Mandātu komisijas atbildību šajā sakarā. Vai Mandātu komisija, pirms mēs balsojam, grib izteikt savu viedokli?

M.Budovskis: Mandātu komisija savu viedokli jau ir izteikusi, un tas nav pretrunā ar to, ko šodien ierosināja. Es tikai gribētu teikt, ka mēs to ierosinājām izskatīt nedēļas laikā– no pagājušās trešdienas līdz šai trešdienai.

Priekšsēdētājs: Mums ir ne tikai trešdien, bet ir pat ceturtdien. Kā es saprotu, Mandātu komisija neiebilst. Ierosinājums vienreiz tika noraidīts, es lieku šo jautājumu uz balsošanu. Lūdzu. Mēs balsosim to, ka izskatīsim šā deputāta pilnvaras. Lūdzu rezultātu. Par– 74, tas ir vairākums. Piedāvātais darba kārtības jautājums ir iekļauts. Es tomēr domāju, ka, runājot par konkrēto dienu, vajadzētu ņemt vērā Mandātu komisijas priekšlikumu, jo viena diena šeit neko neizšķir.

Tālāk, kā esmu šeit atzīmējis, ir deputāta Šapovālova priekšlikums: */“Par tautas deputāta statusa likuma pārkāpumu faktiem”./ Tātad– “Par deputāta statusu, par faktiem, kas saistīti ar deputāta statusa pārkāpumiem”. Tāds varētu būt tulkojums latviski, bet es nolasu to krieviski: */“Par tautas deputāta statusa likuma pārkāpumu faktiem”./

Lūdzu, balsosim. Rezultātu. 41– par. Tas nav vairākums no balsojušo skaita. Es vēlreiz griežos pie jums, kolēģi, ar lūgumu: iesniedziet rakstiski man šos faktus, jo citas iespējas nav. Es jūs sirsnīgi atbalstīju, bet nu... Taču iesniedziet šos faktus rakstiski. Par procedūru?

P.Šapovālovs: */Pirms nedēļas mēs iesniedzām rakstisku deputātu pieprasījumu par deputāta statusa likuma pārkāpumu faktiem. Domāts ir deputāts Kirjušins. Atbildes līdz šim laikam nav./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kas attiecas uz Kirjušina jautājumu, tad jūsu iesniegtais pieprasījums tiešām tiek izskatīts. Man gan jāsaka– tas, ka šī izskatīšana iekavējas, ir arī mana vaina, un tikai tāpēc, ka es dažreiz, vadot sēdi, pieņemu no jums iesniegumus. Pieņemot šeit šo iesniegumu, tas tika ielikts citos papīros un aiznests. Un pēc tam es dažreiz pie papīru izskatīšanas tieku tikai pēc divām, trijām dienām vai pat vēlāk. Visus iesniegumus, pieprasījumus vai jautājumus lūdzu iesniegt sekretariātā un tos reģistrēt. Tiklīdz tie ir reģistrēti, tie uzreiz nonāk kontrolē un neļauj man dažreiz ievilcināt šo jautājumu izskatīšanu.

Konkrēti par Kirjušina jautājumu es lūdzu Juridiskajai pārvaldei dot savu atzinumu, un tālāk to izskatīs deputātu komisija. Šis jautājums tiek izskatīts. Kā, lūdzu? Vai atzinums ir gatavs? Par procedūru? Lūdzu.

A.Endziņš: Nē, es gribēju paskaidrot. Tieši šinī jautājumā Juridiskā pārvalde atzinumu ir sagatavojusi, bet Likumdošanas jautājumu komisija to vēl nav paspējusi izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais ir deputāta Ščipcova priekšlikums: */“Par ekonomisko un politisko situāciju republikā”./ Tātad– “Par ekonomisko un politisko situāciju republikā.” Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Par– 31, nav balsu vairākuma, šis priekšlikums netiek iekļauts darba kārtībā.

Vēl ir deputāta Kostina priekšlikums: */“Par cenu politiku Latvijas Republikā un Augstākās padomes lomu”./ Tātad– “Par cenu politiku Latvijas Republikā un Augstākās padomes lomu”. Vai jums kas sakāms par šo jautājumu? Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Šis jautājums tika ierosināts pirms divām nedēļām sakarā ar deputātu pieprasījumu. Mums teica, ka deputātu pieprasījums nosūtīts Ministru padomei, no kuras mēs saņemsim rakstisku atbildi. Pagājušas divas nedēļas, bet nav pat mājiena par rakstisku atbildi. Tāpēc es neatlaidīgi aicinu deputātus tomēr izskatīt šo jautājumu plenārsēdē./

Priekšsēdētājs: Par rakstveida atbildi es ierosinu sekretariātam iesniegt oficiālu pieprasījumu Ministru padomei, kāpēc līdz šim brīdim nav sniegta rakstveida atbilde. Lūdzu.

J.Freimanis: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Freimanis: Es domāju, ka šis jautājums ir vienkārši pāragrs, jo mēs šorīt esam saņēmuši Latvijas Republikas Ministru padomes dokumentu, kurā ir arī plaša nodaļa par cenu veidošanas politiku. Es domāju, ka deputātiem vienkārši ar to ir jāiepazīstas, un tad pie šā jautājuma var atgriezties pēc kādas nedēļas vai divām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par– 29, tātad vairākuma nav.

Nākamais ir deputāta Zatulivitera priekšlikums. Es lasu precīzi, kā tas ir iesniegts: */“Par Proletāriešu rajona padomes lēmuma par pirmstermiņa pilnvaru izbeigšanu deputātiem no 22., 98., 99. un 100. vēlēšanu apgabala atzīšanu par nelikumīgu”./

Protams, kolēģi Zatuliviter, šis ir balsojams jautājums, un jums ir tiesības uzstāties, bet pirms tam mums noteikti ir vajadzīgs Juridiskās pārvaldes atzinums par visiem šiem lēmumiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Par balsošanas motīviem. Cienījamais priekšsēdētāj, mēs nevaram šeit balsot šo jautājumu, ko kolēģis Zatuliviters ir iesniedzis, jo tas ir Rubika– LPSR Konstitūcijas aizstāvēšanas komitejas uzdevums izskatīt šo jautājumu, kāpēc tika pārkāpta LPSR Konstitūcija un izveidoti šie slēgtie balsošanas apgabali. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jūs esat savu argumentu izteicis. Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Es gribētu atgādināt cienījamajiem kolēģiem, ka šos apgabalus izveidoja nevis Rubiks, bet Centrālā vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Bet, kas attiecas uz jūsu priekšlikumu, Anatolij Valerianovič, par to, ka šis fakts jāizskata Juridiskajā komisijā, es principā pret to neiebilstu. Bet ar noteikumu, ka par Juridiskās komisijas darba rezultātiem jūs, protams, mūs informēsit, bet pēc tam mēs pacentīsimies iekļaut šo jautājumu dienas kārtībā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Zatuliviter, mums diemžēl veidojas dialogs, bet tas ir jāturpina. Tātad es nekomentēju nevienu no šeit izskanējušajām domām, bet deputāti paši orientēsies tajā. Es vienīgi negribētu, ka man uz visiem pieprasījumiem jādod atbilde. Personiski man! Jūs varat uzstāt, lai mēs balsojam– iekļaut vai neiekļaut, tā ir jūsu darīšana, kā jūs to šeit izšķirsiet. Šā dokumenta ceļš būs šāds: jā, tiešām, es tūlīt to iesniegšu Juridiskajai pārvaldei atzinuma sniegšanai, tālāk ziņos Likumdošanas jautājumu komisija, jo viss, kas saistīts ar tāda veida iesniegumiem, ka ir pārkāpti mūsu likumi, pārkāpta Konstitūcija vai notiek kaut kādi citādi pārkāpumi, es, neuzklausot Juridiskās pārvaldes atzinumu, vienpersonīgi nevaru ziņot jums, to es nevaru atļauties. Man nav tādu pilnvaru. Tāpēc ir ļoti dabiski, ka mēs iesim mūsu parlamentāro ceļu: būs Juridiskās pārvaldes atzinums, un vienīgais, par ko es varu gādāt ar Daudiša kunga starpniecību, ir tas, lai tas notiktu operatīvi, lai tas tiktu izskatīts deputātu komisijā un lai deputātu komisija šeit ziņotu. Jūs tādam ceļam piekrītat? Tad mums tagad nav jābalso? Paldies. Visa atbildība atkal gulstas uz mani.

Vai es neesmu kādu kolēģi, kurš iesniedzis savu priekšlikumu, aizmirsis? Lūdzu.

J.Bojārs: Es vēlreiz atgādinu, ka starplaikā starp mūsu sēdēm ir notikusi rupja dezinformācija. Pie kam dezinformēta ir PSRS Augstākā padome. Zem šīs dezinformācijas ir pretējās frakcijas priekšsēdētāja paraksts. Es ierosinu šo jautājumu izskatīt Mandātu un deputātu ētikas komisijā, ziņot mums par rezultātiem un pēc tam šīs nedēļas laikā tad, kad tas būs sagatavots, pieņemt attiecīgu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, mums nākamajā Kārtības rullī ir tieši tāda procedūra, lai ieslēgtu darba kārtībā jautājumus, kā jūs pašreiz to darāt.

J.Bojārs: Pagaidām mēs strādājam pēc esošā Kārtības ruļļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāj, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Es gribētu visiem paziņot, ka līdz šim mēs esam pieņēmuši jebkuru deputātu grupas vai individuāla deputāta pieteikumu par ētikas jautājumu izskatīšanu. Tāpat darīsim arī ar šo, nekādu atkāpju un nekādu citādu uzskatu nav. Tas tiks izskatīts, un par to tiks ziņots komisijai un sesijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt, Bojāt, vai jūs esat apmierināts ar tādu jūsu ierosinājuma izskatīšanas gaitu?

J.Bojārs: Es esmu pilnīgi apmierināts. Tikai es nezinu, varbūt jūs nesapratāt: es ierosināju pēc tam, kad deputāts Budovskis mums paziņos par savu lēmumu, pieņemt lēmumu, lai mums nevajadzētu vēlreiz šo jautājumu slēgt darba kārtībā. Tik vien liels bija mans priekšlikums. Visumā es esmu apmierināts.

Priekšsēdētājs: Paldies.

No zāles: Es gribētu atgādināt, ka ierosinājumu par lēmumu izvirza Mandātu komisija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jūs precizējat kā atbildētājs vai kā liecinieks?

S.Dīmanis: Nē. Es vienkārši gribu izteikties par procedūru.

Priekšsēdētājs: Par procedūru? Lūdzu.

S.Dīmanis: Es domāju, ka runāt par dezinformāciju, kamēr vēl šī lieta nav noskaidrota, ir pāragri. Es varu nolasīt šo te frāzi: */“Latvijas Augstākās padomes frakcijā “Līdztiesība” esošie 59 deputāti/– tas tā arī ir – */balsoja pret”./ Tas viss ir pietiekami korekti. Mūsu frakcijas sastāvā ir 59 deputāti, un frakcija balsoja pret. Es domāju, ka nevajag tērēt laiku.

Priekšsēdētājs: Jā. Kolēģi, lūdzu, nomierinieties! Deputāt Ščipcov, lūdzu, mieru, tikai mieru! Vispirms izlemsim konkrēto jautājumu. Deputāts Bojārs, dzirdot deputāta Budovska informāciju, bija pilnīgi apmierināts ar to, kādā veidā tiks izskatīts šis jautājums. Tāpēc par šo jautājumu mēs vairāk nedebatēsim. Ja jums ir kas sakāms par procedūru– lūdzu! Bet tikai ne par šo jautājumu.

O.Ščipcovs: */Es vienkārši gribēju papildināt kolēģi Dīmani ar to, ka mums ir 200 deputātu, 59– no citas frakcijas. Tā ir tīra patiesība. Bet 200 cilvēku nebalsoja. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāt Ščipcov, jūs saņemat piezīmi– pēc tam, kad mēs esam šo jautājumu izdebatējuši, jūs turpināt vēl aģitēt. Tā nevajag. Vajag būt korektiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj! Lūdzu dot man vārdu uz vienu minūti par procedūras jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet atļaujiet... Vai darīt to tūlīt, vai varu pabeigt? Tūlīt? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Tas gan neattiecas uz apskatāmajiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Par procedūru man deputātiem ir vienmēr jādod vārds jebkurā laikā. Lūdzu, varat vienu minūti izmantot tribīni, kā jums ērtāk.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Tas gan neattiecas uz nupat pieminēto jautājumu, ko mēs izskatījām, taču es lūdzu, kolēģi, paņemiet visi šīs nedēļas plenārsēžu darba kārtību un uzmanīgi pavērojiet to. Jūs redzēsit, ka šonedēļ no 24 jautājumiem, kas ietverti darba kārtībā, 14 ir izskatāmi otrajā lasījumā. Un, atceroties to, kā mēs izskatījām otrajā lasījumā likumprojektus iepriekšējās nedēļās, man ir daži konkrēti ierosinājumi, lai šo izskatīšanu otrajā lasījumā paātrinātu, jo pretējā gadījumā, ja mēs turpināsim tā izskatīt likumprojektus otrajā lasījumā kā līdz šim, tad mēs netiksim pat mēneša laikā galā ar šīsnedēļas darba kārtību.

Kādas, manuprāt, pretrunas ar spēkā esošo reglamentu un tā lietderību ir bijušas iepriekšējās nedēļās? Pirmkārt, mēs pirms balsošanas otrajā lasījumā atklājam vispārējas debates it kā pa pantiem, bet, kolēģi, tas ir pretrunā ar reglamentu, jo reglamentā ir noteikts, ka otrajā lasījumā labojumus apspriež katru atsevišķi. Tas ir noteikts reglamenta 15.pantā. Un bez tam, apspriežot dažus likumprojektus, bija tādas neprecizitātes, ka mēs nebalsojām par visiem pantiem, neskatoties uz to, ka par dažiem pantiem bija iesniegti labojumi, bet dažiem pantiem nebija labojumu. Kolēģi, lai paātrinātu šo apspriešanu otrajā lasījumā, es izteikšu konkrētus priekšlikumus, kurus iesniegšu arī rakstveidā priekšsēdētājam. Tātad, izejot no mūsu reglamenta 15.panta, es ierosinu, ka otrajā lasījumā debates par visu pantu redakcijām kopumā netiek atklātas. Otrs lasījums tiek uzsākts ar katra panta apspriešanu un balsošanu; katra atsevišķa panta apspriešanu un balsošanu tādā secībā, kādā panti ir sakārtoti likumprojektā. Es, kolēģi, ierosinu nobalsot šo priekšlikumu un pie šādas kārtības pieturēties visu šo sesiju, pretējā gadījumā mēs neizskatīsim visus likumprojektus un nestrādāsim produktīvi. Tāds ir konkrētais priekšlikums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tas ir priekšlikums, tas ir iesniegts rakstiski, mēs varam to pavairot visiem deputātiem, bet tagad mēs neatklāsim debates par šo jautājumu, jo mēs neesam pabeiguši darba kārtības izskatīšanu. Lūdzu.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums par procedūru. Mēs šodien strādājam, neskatoties uz to, ka jau sen noteikts, ka pirmdienās pēc pusdienas notiek frakciju darbs. Kā mēs šodien strādājam– līdz pusdienai vai, kā kolēģi saka, visu dienu?/

Priekšsēdētājs: */Labi. To visu precizēsim./ Vairāk jautājumu nebija, kurus es neesmu licis uz balsošanu? Tagad lūdzu, kolēģi, izsakiet savu attieksmi pret to, ko es ierosināju– lai mēs ieslēgtu darba kārtībā– es domāju, ka šeit garu diskusiju nebūs un to vajadzētu iekļaut šodienas darba kārtībā– jautājumu par to, lai mēs izskatītu Lietuvas Augstākās padomes ielūgumu un izteiktu savu attieksmi pret šo ielūgumu piedalīties kopīgā sēdē. Tāds ir mans ierosinājums. Lūdzu, nāciet pie mikrofona... Kad? Šonedēļ sestdien. Vairāk jautājumu nav? Nav. Es domāju, ka pārējos jautājumus mēs noskaidrosim, ja mēs iekļausim to darba kārtībā un būs šā jautājuma apspriešana, tad mēs varēsim izteikt savus viedokļus, precizējumus. Ja nav jautājumu, vai mēs varam likt uz balsošanu? Paldies, balsosim. Lūdzu rezultātu. 87– par, tas ir vairākums. Un jūsu balss... Mani interesē tikai pret. Pret nav vairāk? Paldies. Ja ir vēl kāds pret, tad tur kaut kas var iznākt citādi, bet, ja– par, tad rezultāts ir skaidrs. Šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Šodien acīmredzot es lūgtu to izskatīt kā pēdējo jautājumu, lai neizjauktu visu darba secību, jo šeit zālē piedalās cilvēki, kuri ir uzaicināti paredzēto jautājumu izskatīšanai.

Tagad, lūdzu, deputāts Gavrilovs... Jums bija jautājums vai ierosinājums?

No zāles: */Vispirms jautājums./ Vispirms jautājums. Augstākās padomes Prezidijs, ņemot vērā deputātu ierosinājumus, iesniedzot šo darba kārtību visām dienām, ir akceptējis viedokli, ka šodien mums jāstrādā pilna diena un frakcijas sēdes nebūs. Es atvainojos, tūlīt...

M.Gavrilovs: */Jāprecizē: mēs atceļam vispār frakcijas, un to, kas mums oficiāli ir ierakstīts reglamentā, vai tas ir vienreizējs pasākums? Kā to vērtēt?/

Priekšsēdētājs: */Kolēģi man saka priekšā, es diemžēl trešdien nebiju klāt, kad jūs balsojāt un nolēmāt, ka šī nedēļa ir izņēmums un mēs strādājam pēc grafika: 26., 27., 28., 29.– pilnu dienu no 10 līdz 18.30./

J.Drobots: */Anatolij Valerianovič! Tādu lēmumu mēs nepieņēmām. Mēs nolēmām, ka strādājam pirmdien, bet, ka visu dienu, tāda lēmuma nebija./

Priekšsēdētājs: Kurš vadīja sēdi, kad tika pieņemts šis lēmums... Kurš no jums vadīja sēdi, kad tika pieņemts lēmums pirmdien strādāt pilnu dienu?

D.Īvāns: Es vēlreiz atgādināšu, cienījamie kolēģi! Trešdien, kad mēs beidzām darbu, manuprāt, deputāts Kodoliņš izteica ierosinājumu, ka vajadzētu strādāt pirmdien. Es atceros, ka deputāts Škapars iebilda, jo pirmdiena bija komisiju darba diena, un tad notika frakciju sēdes, bet tomēr šis jautājums bija jāliek uz balsošanu, un diemžēl arī citi deputāti uzskatīja, ka tas ir labi, tāpēc tika nobalsots, ka pirmdien būs plenārsēde. Formulējuma par to, vai strādāsim no rīta līdz pašam vakaram, kā tāda nebija. Formulējums bija tāds, ka pirmdien strādāsim. To jūs varat... Būtībā stenogramma nav vajadzīga, jo es atceros pilnīgi precīzi, un arī lielākā daļa deputātu, kas šeit bija, nobalsoja, ka pirmdien strādāsim.

Priekšsēdētājs: Paldies par šo jautājumu. Ja lēmums ir pieņemts, tad deputāts Drobots atbildi pieņem zināšanai un mēs beidzam diskusijas. Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamie plenārsēdes vadītāj un mūsu kolēģi! Mēs šo lēmumu nobalsojām ar šādu rezultātu: 59– par, 23– pret un 8– atturējās, tātad tas ir pieņemts. Ja mums šis jautājums ir strīdīgs, nobalsosim, vai mēs strādājam visu dienu vai ne, un, ja to vajag, es piedāvāju strādāt visu dienu, lai tas būtu mans oficiāls pieteikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Frakcija “Līdztiesība” pieprasa, lai otrā dienas puse tiktu veltīta frakciju darbam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas ir konkrēts iesniegums, kurš praktiski atceļ iepriekšējo lēmumu. Mums ir konkrēts ierosinājums– šodien strādāt pēcpusdienā frakcijās. Tāds ir ierosinājums. Un, lūdzu, balsosim. Es atvainojos, jūs gribējāt kaut ko komentēt?

I.Ozols: Es domāju, ka mēs pēc jūsu priekšlikuma nobalsojām par 26.novembra, tas ir, šīsdienas, darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Darba kārtība netiek mainīta, bet tiek ierosināts šo darba kārtību izskatīt līdz pusdienām. Nobalsosim, kolēģi! Lūdzu, kolēģi Geidān!

I.Geidāns: Cienījamais priekšsēdētāj! Lai gan Dīmaņa kungam ir augstāks amats nekā man, es esmu tikai frakcijas biedrs, taču es pirmais piedāvāju priekšlikumu– balsot, ka mēs strādājam visu dienu.

Priekšsēdētājs: Bet tas, kolēģi Geidān, jau sen ir nobalsots, ko jūs piedāvājat. Par jūsu priekšlikumu mums nevajag balsot. Lūdzu, balsosim deputāta Dīmaņa, frakcijas vadītāja, priekšlikumu: šodien pēcpusdienā strādāt frakcijās. Lūdzu rezultātu. 28– par, līdz ar to paliek spēkā jūsu jeb mūsu iepriekšpieņemtais lēmums– šodien strādāt visu dienu.

Kolēģi! Sākam izskatīt mūsu šīsdienas darba kārtību, un atkarībā no konkrētajiem jautājumiem sēdi vadīs Andrejs Krastiņš vai Dainis Īvāns. Es gribēju aicināt jūs sākt pašreiz izskatīt grozījumus Konstitūcijā un lūgt vadīt sēdi Andreju Krastiņu, bet pirms tam es lūdzu piecas minūtes vārdu paziņojumam. Es iedevu jūsu priekšlikumu Andrejam Krastiņam, jūs izskatīsit... Jūs par savu priekšlikumu?

No zāles: Jā, diemžēl, jā. Kolēģi, man jāatvainojas, es vēlreiz pusminūti...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es izteicu priekšlikumu procedūras jautājumā. Mans iesniegtais rakstveida dokuments nav likumdošanas iniciatīva, kura ir jāpavairo. Uzskatāmības labad, lai priekšsēdētājam būtu vieglāk to formulēt, es iesniedzu to rakstveidā; tas ir priekšlikums par procedūru, un kā tādu es ierosinu to tūlīt likt uz balsošanu, jo pretējā gadījumā, ja mēs iesim pavairošanas un izskatīšanas ceļu, tad tas nogrims kuluāros un papīros, vai ne? Tas ir produktivitātes labad. Mūsu pašu labad.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumi ir šādi: otrajā lasījumā debates par visu pantu redakcijām kopumā netiek atklātas. Nākamais priekšlikums– otrajā lasījumā katru pantu apspriež un par tiem balso atsevišķi tādā secībā, kādā panti atkārtoti likumprojektā. Lūdzu, vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu? Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es pilnībā atbalstu deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka tas pilnīgi atbilst mūsu pašu pieņemtajam lēmumam par likumprojektu izskatīšanas kārtību, kur 15.pantā ir rakstīts, ka otrajā lasījumā likumprojektu debatēs apspriež pa pantiem, nepieļaujot to pamatkoncepcijas apspriešanu vai grozīšanu. Bet līdz šim mums diemžēl ir noticis tā, ka, pieņemot likumprojektu otrajā lasījumā, vispirms tiek atklātas debates par visu likumprojektu no jauna. Lagzdiņa kungs faktiski ir iesniedzis sēdes vadītājam priekšlikumu pieturēties pie jau spēkā esošā likuma.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Varbūt netērēsim laiku, bet lūgsim sēdes vadītāju ievērot reglamentu. Jūs tomēr gribat vēl turpināt? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Tā kā mums ir darba grupas, arī man, tad es ceru, ka tas neattiecas, teiksim, uz grupas referātu, koreferātu vai paziņojumu.

Priekšsēdētājs: Protams, protams, kolēģi, mums tik un tā debates būs, bet tās būs pa pantiem, nevis kopumā. Un tas atbilst mūsu reglamentam, un paldies par to deputātam Lagzdiņam, kurš vienmēr to uzmana un atgādina.

Atļaujiet man sniegt ļoti īsu, pat nevis paziņojumu, bet informāciju. Un pēc tam es lūgšu Andreju Krastiņu sākt vadīt konkrētā jautājuma izskatīšanu.

Godātie kolēģi! Dažādos sarežģījumos, kuri mums šeit ir radušies gan procedūras, gan politiskajos jautājumos, es ne vienreiz vien esmu jums atgādinājis to, ka situācija, kura veidojas sakarā ar maniem amatpienākumiem... Es nebūt negribu to vēlreiz atgādināt, bet tikai gribu jums pateikt to, ka mana amata pienākumi ir tādi, kuri attiecīgi ir noteikti Konstitūcijā un pārējos mūsu dokumentos, ka es diemžēl drīkstu ne tikai atrasties šeit zālē visu laiku. Un tāpēc es jūs gribētu informēt, ka es šodien, rīt un parīt šeit uz vietas nebūšu, bet centīšos būt republikas rajonos un pilsētās. Un tātad es būšu... Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kurzemē, protams, ietilpst arī Zemgale. Un tāpēc es šīs trīs dienas šeit uz vietas nebūšu. Protams, es visu laiku būšu ar jums saistīts ar sakariem, un jebkurā vajadzības gadījumā es šeit varēšu ierasties.

Nākamais jautājums. Pie manis personiski ir griezies Mihails Gorbačovs un lūdzis man, lai tiktu atcelts lēmums par armijas jebkuras apgādes pārtraukšanu un tā tālāk... Es jūs par to informēju, jo viņš ir griezies oficiāli. Es šo jautājumu neiesniedzu ieslēgšanai darba kārtībā, un es jums gribu paskaidrot– kāpēc. Es esmu griezies pie mūsu Tautas frontes frakcijas apturēt šā lēmuma 2.punkta darbību, nosakot moratoriju... moratoriju laikā un pieprasot PSRS Augstākajai padomei šajā laikā, kad ir moratorijs uz šo punktu, sākt sarunas par PSRS karaspēka statusu Latvijā. Es neesmu saņēmis vairākuma atbalstu un līdz ar to šo jautājumu neieslēdzu darba kārtībā, es uzskatu, ka mums šis jautājums šonedēļ nav vispār jācilā.

Un trešais. PSRS Augstākā padome ar PSRS prezidenta Gorbačova parakstu mums ir atsūtījusi Savienības līguma projektu. Es jūs ar to iepazīstināšu, iesniedzot acīmredzot pa vienam, jo pavairot... tas gan nav liels... Es šo līgumprojektu informācijai iesniegšu komisijās un iedošu arī abām frakcijām. Paldies. Tas man ir viss. Es jums iesniegšu oficiāli, jo arī man tas ir iesniegts oficiāli.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja man nodotajām pilnvarām es turpinu vadīt šo plenārsēdi. Mūsu nākamais darba kārtības jautājums ir labojumi Latvijas PSR Konstitūcijā, tātad likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 89.pantā” trešajā lasījumā un lēmuma projekts par tā spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu trešā lasījuma atbildīgo ziņotāju tribīnē, un sāksim šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai trešajam lasījumam tiek nodotas izmaiņas Konstitūcijā pēc otrā lasījuma. Priekšlikumi komisijā nav saņemti, līdz ar to teksts ir palicis simtprocentīgi tāds, kāds tas bijis iepriekš. Darba kārtībā kā 2.punkts ir ietverts arī lēmums par šā panta spēkā stāšanos. Mēs projektā šeit sagatavojām un ielikām 2.punktu– par tā izskatīšanu. Jūs atsevišķus dokumentus varat pieņemt, bet vienlaicīgi, izdarot izmaiņas par šo Konstitūcijas labojumu spēkā stāšanās laiku, mēs ierosinām noteikt to ar 1.decembri, jo, pieņemot izmaiņas vēlēšanu likumos, mēs noteicām 1.decembri. Lai tās stājas spēkā vienlaicīgi. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu jautājumi ziņotājam? Lūdzu, deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Es sapratu, ka runa ir par 89.panta pēdējās rindiņas atcelšanu. Sakarā ar to man ir jautājums. Sakiet, lūdzu, kā tas saskan, ja mēs, saprotams, pieņemsim, bet visdrīzāk būs tā,– kā tas saskanēs ar vispārpieņemtiem jēdzieniem par cilvēka tiesībām?/

A.Endziņš: */Tas saskan pilnīgi normāli, jo republikas teritorijā bruņoto spēku sastāvā atrodas Kazahstānas, Ukrainas vai Krievijas Federācijas pilsoņi, kuri veic obligāto karadienestu. Kādu tautas gribu viņi paudīs? Es saņēmu Ventspils padomes lēmumu ar informāciju, ka viens no bruņoto spēku pārstāvjiem, kurš tika ievēlēts slēgtajā vēlēšanu apgabalā, nodevis savu mandātu tieši tā iemesla dēļ, ka viņš uzskata: bruņotajiem spēkiem nav morāla pamata, teiksim, izlemt vietējās lietas./

V.Zatuliviters: */Paldies. Otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, kā tad būs ar veselu virkni deputātu, tai skaitā arī no Tautas frontes frakcijas, kurus ievēlēja vēlētāji, kuru sastāvā bija gandrīz puse militārpersonu. Ko darīt ar viņiem?/

A.Endziņš: */Es, manuprāt, jau atbildēju uz līdzīgu deputāta Ščipcova jautājumu pagājušo reizi. Šīm izmaiņām nav atpakaļejoša spēka. Tās izmaiņas, kuras tika pieņemtas likumos par vēlēšanām– tie, dabīgi, ir Konstitūcijas labojumi./

V.Zatuliviters: */Paldies, esmu ļoti apmierināts./

V.Kostins: */Cienījamais kolēģi! Jūs atkal nupat teicāt, ka likumam nav atpakaļejoša spēka. Tad kā saprast 2.punktu, noteikt, ka šis likums stājas spēkā 1990.gada 1.decembrī? Es saprotu tā: ja deputāts– militārpersona, kurš tika ievēlēts slēgtajā apgabalā (starp citu, šie slēgtie apgabali un vēlēšanu komisijas tika organizētas likumīgi), aiziet, tad šajā teritorijā jauns deputāts netiek ievēlēts?/

A.Endziņš: */Jūs sapratāt pilnīgi pareizi./

V.Kostins: */Kā tad likumam nav atpakaļejoša spēka?/

A.Endziņš: */Atpakaļejošs spēks tam būtu gadījumā, ja līdz ar tā pieņemšanu mandātus zaudētu dzīvi deputāti, kuri nav nolikuši savas pilnvaras./

V.Kostins: */Nav saprotams./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai vēl būtu kādi jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies, Endziņa kungs. Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies viens deputāts. Tas ir deputāts Ščipcovs. Un vēl man sekretariāts dod sarakstu. Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Iespējams, dažiem būs brīnums par manu biežo parādīšanos tribīnē, bet, kamēr esmu dzīvs un kamēr esmu deputāts, es runāšu to, ko runāju visu dzīvi, runāšu to, ko es domāju, nevis to, ko iedomājos.

Es gribētu, cienījamie kolēģi, vēlreiz atgādināt, ka mēs esam rupji pārkāpuši pamatlikumu– pamatlikumā nebija vārdu “ģenerālprokurors”, nebija “pirmā vietnieka” un “vietnieka”. Pārkāpjot šo likumu, mēs to iedarbinājām. Jautājumu par to es uzstādīju visai nopietni jau divreiz. Beigu beigās viens cienījams deputāts, kurš strādā mūsu padomes augstākajā vadībā, man teica: “Ščipcova kungs, atcerieties, ka saskaņā ar 1990.gada 4.maija Deklarāciju mums ir tikai viena Konstitūcija– Latvijas Republikas Konstitūcija.” Tagad es, cienījamie kolēģi, jautāju, cik ilgi vēl tiks ierosināti jautājumi par izmaiņu izdarīšanu Konstitūcijā (pamatlikumā), ja šī likuma nav? Ko mēs apmānām? Mēs esam nopietni ļaudis, vai vienkārši gribam muļķot tādus kā Ščipcovs? Kungi! Es runāju atbildīgi un pilnīgi nopietni, jo uzskatu, ka ar tā paša cilvēka muti (bet viņš sēž man aiz muguras) mēs teiksim, ka viņš kā jurists nebija korekts, vai ar tā paša cilvēka muti teiksim, ka nav jānodarbojas ar šīm blēņām; trešais variants nevar būt.

Nākošais. Es gribētu papildināt: kad mēs izskatījām likumu pirmajā lasījumā, tad patiešām manis cienītais, ticiet, Endziņa kungs skaidri pateica, ka likumam atpakaļejoša spēka nav. Bet, kad sākās runas un sarunas pilsētā, Vidzemes priekšpilsētā, es atcerējos Lasala vārdus: “...bet kaislības jau vārās tautā.” Bet kaislības jau vārās rajonu padomēs, pilsētu padomēs utt. Tāpēc es otrreiz jautāju Endziņa kungam pēdējā sēdē. Cienījamais Endziņa kungs nedaudz samulsa, bet viņam ir ļoti inteliģents izskats, un es viņu saprotu. Viņš jau bez metāla balsī teica: “Ščipcova kungs, es jau jums paskaidroju, ka likumam nav atpakaļejoša spēka.” Bet, Endziņa kungs, ja karstās galvas jau sāk traktēt mūsu likumu pēc sava prāta, tad, kad mums būs Konstitucionālā tiesa, cienījamais Likumdošanas komisijas priekšsēdētājs neko nevarēs atbildēt ierindas deputātam Ščipcovam. Sakarā ar šo, ja netiks ievērota manas uzstāšanās pirmā daļa, es ierosinu trešajā lasījumā (tas ir izņēmuma gadījums), ievērojot to, ka Latvijā notiek dažādas metamorfozes, ievērojot to, ka mūs bieži vada nevis mūsu intelekts, bet emocijas, iekļaut 3.punktu, lai būtu stiprāk. Kā saka krievi, putru ar sviestu nesamaitāsi. 3.punkts– “Likumam nav atpakaļejoša spēka”. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kamēr nākamais runātājs nāk uz tribīni, es izmantošu laiku un teikšu: tā kā iepriekšējais runātājs noteikti griezās pie deputātiem un domāja mani, bet man nav tiesību sevi pieteikt debatēs, jo es esmu pie šā galda palicis pašlaik viens, tad es gribētu atgādināt deputātam: ja viņam mans uzvārds ir aizmirsies vai tas izsauc nepatīkamas asociācijas, ka mums tiešām darbojas tikai Latvijas PSR Konstitūcijas normas atsevišķi, kas nav pretrunā ar mūsu Deklarāciju un kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas 1922.gada Konstitūciju. Šajās normās mēs tad arī izdarām labojumus. Un vēl man ir liels lūgums deputātam Ščipcovam, jo ir saņemtas trīs zīmītes no zāles, turpmāk runāt klusāk, jo tik skaļa runāšana traucējot uztvert teikto. Paldies.

Nākamais, lūdzu, deputāts Jagupecs.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Man atkal par procedūru būs priekšlikums. Es citēju mūsu lēmuma “Par likumprojekta izskatīšanas kārtību” 18.punktu: “Likumprojekta trešajā lasījumā apspriež un nobalso tikai tos pantus, par kuriem pēc otrā lasījuma iesniegti labojumi un papildinājumi.” Vai iesniegti labojumi par konkrētu likumprojekta pantu? Ja tāda nav, tad es lūdzu debates neatklāt.

Priekšsēdētājs: Es esmu devis vārdu deputātam Jagupecam

J.Jagupecs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien, izskatot Latvijas PSR Konstitūcijas izmaiņas, mēs speram vēl vienu soli sasprindzinājuma un konfrontācijas pastiprināšanas virzienā mūsu sabiedrībā. Jūs esat lieliski informēti par situāciju, kāda radusies mūsu republikā. Es domāju, ka jūs esat pietiekami labi informēti par pasākumu, kurš notika vakar Rīgas pilsētā. Un viens no jautājumiem, kas tika ierosināts vakar kongresā, bija jautājums, saistīts ar militārpersonu un viņu ģimeņu locekļu politisko un sociālo tiesību ierobežošanu. Stūrgalvīgā nevēlēšanās pieļaut kompromisu, pat to kompromisu, ko šodien mums piedāvā PSR Savienības prezidents, es domāju, neveicina pilsoniskās saskaņas sasniegšanu. Viss, kas notiek šodien pie mums šeit, parlamenta sienās, noved pie tā, ka kā pretsvars šiem noskaņojumiem, kā pretdarbība likumiem, kurus pieņem mūsu parlaments, notiek to spēku konsolidācija, kuri nepiekrīt tai likumdošanas darbībai, kura notiek šajās sienās.

Jūs laikam zināt, ka sestdien Rīgā radīta starpparlamentu padome, kura apvienojusi Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, Krievijas, PSRS Augstākās padomes, Ļeņingradas padomes un Maskavas padomes tautas deputātus, kuri pieturas vai uzstājas par Savienības saglabāšanu un Savienības līguma noslēgšanu. Aiz šiem deputātiem stāv ap 5000 vietējo padomju tautas deputātu.

Kāpēc tā notiek– līdzīgu padomju radīšana– starpparlamentu, starpreģionālu? Kāpēc formējas to vadošie orgāni? Tāpēc ka, kā konstatē šī padome, Baltijas republikās ir daudz cilvēka tiesību pārkāpumu. Pat visu līmeņu deputātu cieņu un godu aizstāvošo tiesību normu pārkāpumi. Es uzskatu, ka tie Latvijas Republikas Konstitūcijas labojumi, kurus mēs ar jums šodien apspriežam un kuri atņem militārpersonām politiskās tiesības, ir vēl viens solis, kurš attālina no pilsoniskās saskaņas, no miera mūsu mājā. Tāpēc, cienījamie kolēģi deputāti, es vēlreiz jūs aicinu ieklausīties saprāta balsī un izslēgt no dienas kārtības šo izmaiņu apspriešanu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam vārds deputātam Zatuliviteram, un ar to tad arī beidzam debates. Es ļoti atvainojos, cienītie kolēģi! Šāds saraksts mums ir iedots, mums nav zināms, par ko deputāts debatēs, taču lūgt noņemt no izskatīšanas var jebkurā brīdī, ja tādas ir debates. Kamēr cilvēks nav sācis debatēt, tikmēr ne; pie kam man šeit ir rakstisks papildinājums. Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Kolēģi deputāti! Ja pacenstos novērtēt, precizēt un sintezēt visas šodienas problēmas republikā, es domāju, ka ar zināmu nosacītību tās var sagrupēt divās lielās grupās.

Pirmā grupa– tās ir ekonomiska rakstura problēmas, kuras mēs šodien aktīvi, bet diemžēl bez panākumiem cenšamies atrisināt. Otrs problēmu komplekss– tās ir problēmas, kuras saistītas ar pilsonisko mieru republikā.

Es domāju, ka nav nepieciešamības pārliecināt deputātus par to, ka šīs problēmas ir visciešākā veidā savstarpēji saistītas. Bet man liekas, ka šodien aktuālāka tomēr ir pilsoniskā miera problēma. Augstākajai padomei, Augstākās padomes deputātiem, kurus ir ievēlējusi tauta, lai pie kādām frontēm, grupām, partijām viņi piederētu, jādomā par galveno problēmu: kas jādara, lai mūsu republikas iedzīvotāji noticētu mierīgai rītdienai, efektīvi strādātu savās darba vietās. Taču mēs diemžēl šodien, un tas ir visapbrīnojamākais, ar Augstākās padomes rokām palielinām spriedzi situācijā, sarežģām to, aktīvi virzām uz to robežu, aiz kuras grūti būs apturēt procesu.

Es neatgādināšu tos ekonomiskos pasākumus, ko veic attiecībā pret militārpersonām,– jums tie ir zināmi. Bet mani izbrīna tas, kā var ar veselu galvu, ar atbildības sajūtu iekļaut šo jautājumu dienas kārtībā? Es saprotu, varbūt kāds nopietni tic pazīstamajam teicienam: tramvajā iekāpa pieci cilvēki un divi kareivji”, varbūt kāds tic šai muļķīgajai anekdotei. Bet runa taču ir par cilvēkiem, kuri atdeva savas balsis par daudziem deputātiem, kuri šeit sēž. Kā var atņemt vēlēšanu tiesības šiem cilvēkiem?

Pēdējā laikā armija kļūst par objektu neatlaidīgiem uzbrukumiem no visām pusēm. Es gribētu atgādināt, ka runa nav par kaut kādu valstisku struktūru, bet par cilvēkiem ar uzplečiem, kuri ir profesionāli sagatavoti savu dienesta pienākumu pildīšanai. Runa ir par cilvēkiem, kuriem ir dienesta ieroči. Es domāju, kad mēs sākam diskrimināciju sēriju pret šiem cilvēkiem, viss ir jāapsver, jāpaskatās uz priekšu par trim, trīsdesmit trim metriem, ja tā vajag. Vai mums ir tiesības šodien to darīt? No vēlēšanos viedokļa varbūt te viss ir normāli. Taču no likuma viedokļa– nenormāli, bet no republikai iespējamo seku viedokļa– vēl jo vairāk nenormāli. Bet, starp citu, kāpēc nenormāli? Varbūt kāds grib saasināt situāciju tā, lai kāda militārpersona zaudētu līdzsvaru, lai tai ienāktu prātā, nedod, Dievs, pielietot ieroci, un pēc tam pa visu pasauli korī kliegt: “Redziet, kādi viņi ir!”

Cienījamie deputāti! Es negribu prognozēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit sēž pieredzējuši juristi un noteikti klausās, lai notvertu aiz mēles. Es negribu nekādi prognozēt jebkuru situāciju, bet gribu teikt, ka vairākkārt esmu bijis karavīru kolektīvos, ticies ar viņiem un zinu, kā viņi dzīvo. Tas ir pirmais.

Otrais. Es gribu teikt, ka šodien nevajag provocēt situāciju. No šīm provocēšanām noguruši ir ne tikai militāristi, no tām noguruši arī civilisti, neatkarīgi no tautības, no tām noguruši visi.

Es domāju, iekams pieņemt šo likumprojektu, mums ļoti nopietni jāpadomā par tā sekām, ļoti nopietni, un jāatbild uz jautājumu, vai visi šajā zālē sēdošie cienījamie deputāti gatavi ņemt uz saviem stiprajiem (vai trauslajiem, vai vidējiem) pleciem visu atbildības nastu par šī likuma pieņemšanas sekām. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk deputātu nav pieteikušies debatēs par to, cik bīstami ir pieņemti šie likumprojekti. Un ir viens labojums. Tātad deputāta Ščipcovs ierosina– šeit viņš ir rakstiski iesniedzis, viņš gan nolika to uz galda lielā tālumā no manis, taču es dabūju šo zīmīti– */“iekļaut likumā par izmaiņu iekļaušanu…”/ Tātad iekļaut likumā par grozījumiem Konstitūcijā (pamatlikumā) 3.punktu. Es mēģināšu to tulkot, tātad: “Likumam nav atpakaļejoša spēka.” Tā kā vairāk debatētāju mums nav, tad laikam ir jālūdz, lai viss būtu ievērots, deputāts Endziņš šeit, tribīnē, lai viņš dod savu atzinumu, un tad mēs varam sākt balsošanu, jo zvans jau ir noskanējis, un visi, kuri gribēja, ir zālē. Es varbūt nodošu deputātam Endziņam šo...

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Kā jūs redzat šajā projektā, kas jums ir izsniegts uz rokas, 2.punktā ir ierakstīts: “Noteikt, ka likums stājas spēkā ar 1990.gada 1.decembri.” Tātad tas stājas spēkā. Un likumam nekad nav atpakaļejoša spēka. Varbūt tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs to ir tieši norādījis. Taču nekādā gadījumā likumam nav atpakaļejoša spēka tādos gadījumos, kad tiek kaut kas pasliktināts vai būtiski izmainīts. Likumiem ir atpakaļejošs spēks vienmēr tādos gadījumos, ja, teiksim, kāds nodarījums vairs netiek atzīts par pārkāpumu vai tiek mīkstināts sods, bet tādos gadījumos parasti likumdevējs vienmēr norāda, ka, lūk, šīm normām ir atpakaļejošs spēks. Nevienam citam likumam atpakaļejoša spēka nav. Un tāpēc, manuprāt, speciāli vēl tāda atruna par atpakaļejošu spēku, liekas, nebūtu vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Es domāju, ka jautājumu nav. Vai ir nepieciešams mums vispār balsot par šo deputāta Ščipcova priekšlikumu? Vai deputāts Ščipcovs uzstāj, lai mēs nobalsotu par šā... Jābalso ir. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējušies 130 deputāti. Un tagad, lūdzu, balsosim deputāta Ščipcova priekšlikumu– papildus iekļaut vēl 3.punktu, kas paskaidrotu, ka šim likumam atpakaļejoša spēka nav. Deputāts Bērzs vēlas izteikties? Bet, lūdzu, pēc balsošanas. Lūdzu, rezultātu. Par– ir nobalsojis mazākums. Tātad priekšlikums nav iekļauts. Paldies.

Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Es gribu atgādināt to, ka sēdes vadītājs kārtējo reizi pārkāpj reglamentu. Jo labojumi pie trešā lasījuma ir jāiesniedz trīs dienas pirms trešā lasījuma.

Priekšsēdētājs: Paldies par aizrādījumu! Lūdzu, tagad balsosim likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā (pamatlikumā)”. Tā kā šis likums sastāv no diviem pantiem– pirmā un otrā, tad mums ir jābalso par katru no tiem atsevišķi un pēc tam kopumā par visu likumprojektu kā par labojumu Konstitūcijā. Cik balsis ir vajadzīgas, to jūs ļoti labi atceraties. Tātad, lūdzu, balsosim par 1.pantu:– izslēgt no Latvijas PSR Konstitūcijas 89.panta pirmās daļas vārdus “un karavīru sapulcēm karavīru daļās” un no 90.panta otrās daļas vārdus “un karaspēka daļu karavīru sapulču”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par, pret un atturoties. Paldies. Lūdzu rezultātu. 98– par šo pantu. Par pantiem mēs varam balsot arī ar šādu balsu vairākumu, bet kopumā par labojumu Konstitūcijā mums ir jābalso ar 101 balsi, ar 100 balsīm– es atvainojos.

Lūdzu, 2.pants. Balsosim, ka likums stājas spēkā ar 1990.gada 1.decembri. Lūdzu balsošanas režīmu. Un izsakiet savu attieksmi par, pret un atturoties. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par– 96 balsis. Man tomēr būtu jāaizrāda kolēģiem– kad ir atskanējis zvans, parasti visi nāk zālē, kuri, protams, vēlas balsot, spiesta lieta tā nav. Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Kā redzat, Gorbunova kungs uzticēja man vadīt sēdi un atstāja zāli, taču viņš to zina, viņam ir translācija. Paldies. Mēs nevienu nevaram piespiest ienākt zālē. Zvans ir skanējis, pagaidīsim vēl kādu laiku, un tad mēs balsosim. Mums ir pietiekams kvorums, lai nobalsotu par jebkuru likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, reģistrācijas režīmu, jo tiešām daudzi ienāca zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. (Zālē troksnis.) Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējušies 130 deputāti.

Godājamie deputāti! Tātad es piedāvāju balsot likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 89. un 90.pantā”– par visu likumprojektu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par, pret vai atturoties. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par– 99 balsis. Likumprojekts nav pieņemts. Pietrūka vienas balss, lai pieņemtu šo likumprojektu. Paldies. Es redzēju, tur bija pacelta roka, bet tas laikam bija...

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es gribu runāt no procedūras viedokļa. Mūsu reglamentā nav teikts, ka panti mums vēlreiz jāpārbalso pēc tam, ja mēs gribam balsot likumprojektu vai Konstitūciju no jauna. Panti ir pieņemti. Tātad mums atliek tad, kad būs nepieciešamais kvorums, nobalsot likumprojektu kopumā. Tāds ir mans priekšlikums, un tas pilnīgi sakrīt ar esošo reglamentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jebkurā laikā var ierosināt atkārtoti nobalsot par jebkuru nenobalsotu likumprojektu. Tās ir deputātu tiesības. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Kā var tā iznākt, ka panti nav pieņemti, bet visas izmaiņas Konstitūcijā ir pieņemtas? Es domāju, ka arī panti nav pieņemti, jo arī tur ir vajadzīga 101 balss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums likumprojekts nav pieņemts. Un izmaiņas Konstitūcijā tiek izdarītas, tikai pieņemot attiecīgu likumu. Tā kā likumu mēs neesam pieņēmuši, tad arī izmaiņas Konstitūcijā nav izdarītas. Tas ir mans komentārs, uz ko es laikam nebiju tiesīgs.

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es ierosināšu šo likumu atdot atpakaļ otrajā lasījumā un piestrādāt pie tā, un pieņemt lēmumu. Šādu lēmumu mēs varam pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl, lūdzu, būtu priekšlikumi? Kā jūs zināt, nekādu labojumu šajā likumā nav, lai pie tā vajadzētu piestrādāt. Tie vienkārši otrreiz ir iesniegti izskatīšanai. Tātad viens ierosinājums bija deputātam Rikardam– atdot atpakaļ šo likumprojektu otrajā lasījumā. Kādi vēl būtu ierosinājumi?

Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Man ir piezīme par procedūru. Saskaņā ar reglamentu, pēc kura mēs darbojamies, ja likumprojekts netiek pieņemts trešajā lasījumā, tad tas var atgriezties tikai pirmajā lasījumā un jaunā pārstrādājumā./ (Zālē strīdi.)

Priekšsēdētājs: Paldies. (Deputāts Safonovs kaut ko saka no zāles.) Vai vēl kāds vēlas izteikties pie mikrofona? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Tiešām mūsu reglamenta 18.pantā pēdējā rindkopa ir šāda: “Ja par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā nenobalso noteiktais deputātu skaits, likumprojektu izslēdz no darba kārtības vai nodod atpakaļ otrajā lasījumā stadijā.” Ir paredzēti tikai divi varianti. Viens priekšlikums tika izteikts.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Eglājs: Var būt tikai otrs priekšlikums– izslēgt no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie deputāti! Tātad priekšlikuma– izslēgt no darba kārtības– nebija, bija priekšlikums atgriezt otrajā lasījumā. To izteica deputāts Rikards. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par, pret vai atturoties deputāta Rikarda priekšlikumu– atgriezt likumprojektu otrajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Tātad ir pieņemts lēmums– atgriezt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu, deputāt Endziņ, varbūt jūs varat ziņot, kad mēs varētu to izskatīt, ņemot vērā to, ka šī nedēļa ir darba nedēļa?

A.Endziņš: Varam iekļaut to darba kārtībā kaut vai rīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai citu domu nav? Vai jums ir jābalso par to, vai to iekļaut rīt? Tātad pēc komisijas ierosinājuma šis lasījums tiek iekļauts rītdienas darba kārtībā. Paldies. Līdz ar to mums seko 30 minūšu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas, lai mēs varētu turpināt darbu! Mūsu nākamais darba kārtības jautājums, pēc kārtas otrais, ir “Par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā”.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Par šo jautājumu ziņo tieslietu ministra vietnieks Aivars Krūmiņš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

No zāles: */Par procedūru, par procedūru…/

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Krūmiņa kungs, sākumā lai deputāti izsakās un pēc tam... Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ivanovs: */Es gribu stādīt priekšā mūsu frakcijas “Līdztiesība” viesi PSR Savienības Augstākās padomes deputātu Juriju Ivanoviču Gņiņenko, Viņš šeit ir klāt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie biedri deputāti! Pārtraukumā es biju liecinieks, manuprāt, kliedzošam nedisciplinētības, neaudzinātības un necieņas pret sievieti faktam, kas notika no mūsu sekretariāta vadītāja deputāta Dobeļa puses pret deputātu Ilmu Briņķi. Es negribu atkārtot, ko viņš teica, bet teikšu, kā viņš runāja. Tā bija kliegšana, tie bija draudi. Es uzskatu, ka tādā veidā uzvesties sekretariāta vadītājam nav tiesību. Sakarā ar šo ierosinu, lai deputāts Dobelis atvainotos sievietei. Es, piemēram, neesmu pieradis dzirdēt tamlīdzīgu attieksmi pret sievieti deputāti. Tā kā no deputāta Dobeļa puses tas nav pirmais gadījums, lūdzu likt uz balsošanu jautājumu, vai šis cilvēks var pildīt šos pienākumus. Turklāt uzskatu, ka deputātu Ētikas komisijai jāizskata šis jautājums.

Un pēdējais. Kad es iejaucos šajā sarunā augstos toņos, deputāts Dobelis pasūtīja mani pie velna, teikdams, ka tā nav mana darīšana. Uzskatu, ka tā uzvesties Augstākās padomes ēkā cilvēkam nav tiesību. Bet, tā kā esmu pārliecināts, ka Dobeļa kungam nepietiks drosmes atvainoties sievietei, tad visu vīriešu vārdā (es domāju, viņi neiebildīs) atvainojos deputātei Ilmai Briņķei par to, ka dažiem no mums trūkst prasmes uzvesties ar cieņu./

Priekšsēdētājs: Es tikai domāju tā: mēs bijām paziņojuši darba kārtību, un laikam deputātam Zatuliviteram vajadzētu atvainoties Krūmiņa kungam, kurš stāv tribīnē un noklausās sarunās, kas neattiecas uz mūsu darba kārtību. Deputāt Zatuliviter, lūdzu, iesniedziet savas pretenzijas Ētikas komisijā, jo diez vai mēs tagad plenārsēdē sāksim apspriest, kas un kā kur ir uzvedies. Pastāv zināma kārtība. Un Ētikas komisija šo jautājumu izskatīs. Un es lūgšu visus, ja tas ir nepieciešams, griezties Mandātu un deputātu ētikas komisijā. Man tiešām ir neērti Krūmiņa kunga priekšā, jo viņš jau ir tribīnē, bet te visi nāk pie mikrofoniem... Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es lūdzu atvainošanu priekšsēdētājam un kolēģiem, jo man nebija taisnība, kad lūdzu atgriezt likumprojektu uz pirmo lasījumu, atvainojos./

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet tagad vārds Krūmiņa kungam.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Godātais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Šodien izskatīšanai otrajā lasījumā jums ir iesniegts likumprojekts “Par izmaiņām un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, un es gribētu vērst jūsu uzmanību uz tām izmaiņām, kuras izdarītas šajā likumprojektā salīdzinājumā ar to likumprojektu, kurš jums bija izsniegts pirmajā lasījumā.

Vispirms es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tajā, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, atbilstoši likumiem par pašvaldībām, kā arī komisijas atbalstītajai koncepcijai par vietējo padomi, tās izpildorgānu tiesību paplašināšanu administratīvi tiesiskajā sfērā, ir iestrādātas atbilstoši uz to vērstas attiecīgas normas. Tā, piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 26.pantā ir ietverta tieši otrā daļa šādā redakcijā: “Rajona, pilsētu, ciematu un pagastu padomes var apstiprināt noteikumus, kuros par to pārkāpumu var noteikt naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu.” Atbilstoši tam arī šajā projektā nav ietverta norma, kura paredz normu par tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu pilsētās uz ielām, laukumos, pagalmos, skvēros un citās neatļautās vietās, jo būtībā šo jautājumu reglamentēšanu varētu nodot vietējo pašvaldību orgānu kompetencē. Projekta 4.lappusē administratīvo pārkāpumu 205.panta 1.punkts arī paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskata arī rajonu, pilsētu, pilsētu rajonu, ciematu, pagastu izpildkomiteju priekšsēdētāji un viņu vietnieki.

Būtībā nemainot likumprojekta koncepciju, kuru jūs, cienījamie deputāti, apstiprinājāt pirmajā lasījumā, autori ir arī nedaudz mainījuši projekta struktūru. Mūsuprāt, tā pašreiz ir skaidrāka un loģiskāka, jo projektā ir norobežota atbildība par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem kā mazāk smagiem pārkāpumiem atšķirībā no tādiem pārkāpumiem tirdzniecības sfērā kā, piemēram, preču pārdošana no noliktavām, bāzēm un citiem vairāk bīstamiem pārkāpumiem. Projektā ir norobežota arī atbildība starp pārkāpumiem tirdzniecībā un starp pārkāpumiem maksas pakalpojumu sniegšanā, izdalot tos atsevišķos pantos, proti, 156. un 158.pantā. Sagatavojot projektu otrajam lasījumam, tika ņemti vērā būtībā gandrīz visi deputātu priekšlikumi. Un, proti,– vispirmām kārtām deputātu Blažēviča un Krastiņa priekšlikumi par attiecīgu dispozīciju precizēšanu pantiem, kuri paredz atbildību par preču pārdošanu no noliktavām. Projekta 156.pantā līdz ar to ir noteikta atbildība par preču pārdošanu no valsts tirdzniecības, patērētāju kooperācijas uzņēmumu noliktavām, bāzēm, palīgtelpām, palīguzņēmumiem un tā tālāk.

Deputāti Muciņš, Blažēvičs, Aizezers izteica priekšlikumu samazināt finansu inspektoru uzliekamo naudas sodu maksimālo sankciju. Arī šis priekšlikums ir ņemts vērā, nosakot šo maksimālo sankciju Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.prim panta pirmajā daļā līdz vienam tūkstotim rubļu iepriekšējā projektā paredzēto trīs tūkstošu rubļu vietā. Vērā ņemti arī deputātu Einara Repšes, Blažēviča, Muciņa, Aizezera, Selecka un Gulbja priekšlikumi par diferencētāku pieeju sankciju noteikšanā par projektā ietvertajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.pantā par tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu pašreiz ir paredzēta sankcija no 10 līdz 100 rubļiem iepriekšējā projektā paredzētās sankcijas no 10 līdz 3000 rubļiem vietā. Arī šā panta otrajā daļā ir paredzēta sankcija... no 100 līdz 300 rubļi un iepriekšējā projektā šī sankcija bija no 1000 līdz 3000 rubļiem.

Atbilstoši deputātu priekšlikumiem ir arī atdalīti... uzliekamie naudas sodi, ko uzliek amatpersonas un tiesas. Tā, piemēram, šeit projektā ir paredzēts, ka tiesas izskata lietas par pārkāpumiem, kuri ir paredzēti Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155., 156., 158. un 166.pantā, bet finansu inspektors– par pārkāpumiem, kuri ir paredzēti Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159. un 165.pantā.

Būtībā nav ņemti vērā divi deputātu priekšlikumi. Pirmais ir Einara Repšes priekšlikums precizēt plašāk dispozīciju pantā, kas paredz atbildību par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, un iestrādāt šeit būtībā gandrīz vai visus tirdzniecības noteikumus. Autori mēģināja šo dispozīciju precizēt, taču Likumdošanas jautājumu komisijā, izskatot šos priekšlikumus, tie tika noraidīti, jo praktiski šajā blankotajā normā nav iespējams iestrādāt visus tirdzniecības noteikumus, kādi ir paredzēti.

Un otrais ir priekšlikums, kas attiecas uz deputāta Muciņa ierosinājumu par to, lai finansu inspektoram vispār liegtu iespējas uzlikt administratīvos naudas sodus. Taču jāteic, ka, izskatot atbilstošu likumprojektu par finansu inspekciju, kurš šeit, Augstākajā padomē, tika akceptēts pirmajā lasījumā, būtībā konceptuāli tika atbalstīta tēze par to, ka finansu inspektoram šādas tiesības būtu paredzamas. Un, ņemot vērā šo akceptu, tad arī projekta autori uzskatīja, ka tomēr finansu inspektoram šādas tiesības ir jāatstāj– uzlikt naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu.

Rakstiski vēl ir iesniegts deputāta Einara Repšes priekšlikums, kurā viņš lūdz 156.pantu izteikt citādākā redakcijā un tā sākumā noteikt par preču nelikumīgu pārdošanu no noliktavām. Taču mēs gribētu teikt, ka šo priekšlikumu nevaram atbalstīt, jo būtībā projekta autori šeit ir ietvēruši domu par to, ka vispār ir aizliegts preces no noliktavām pārdot. Tātad šeit runa ir par to, ka varētu būt kaut kāda atļauta preču pārdošana no noliktavām un bāzēm, taču, mūsuprāt, tāda nevarētu būt. Bez tam ir arī priekšlikumi papildināt atbilstoši 156., 158.pantu, ietvert..., papildināt šīs normas ar vārdiem: “licences likumā noteiktajā kārtībā”. Taču ir noteikta kārtība, projektos ir ietverta doma par to, ka Ministru padome nosaka šīs licences, līdz ar to, mūsuprāt, arī šis papildinājums nebūtu atbalstāms. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi lūdzu, būtu jautājumi ziņotājam? Jautājumu uzdošanai pirmais ir pierakstījies Einars Repše un pēc tam Edmunds Krastiņš. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Jūs tikko teicāt, ka kārtību par izdotajām speciālajām atļaujām (licencēm) nosaka Ministru padome. Taču mums jau ir pieņemts Latvijas Republikas likums par uzņēmējdarbību, kur ir skaidri uzskaitītas nodarbošanās, protams, arī tirdzniecības veidi, kurus ir aizliegts veikt bez šīs speciālās atļaujas (licences), ir uzskaitīts un skaidri pateikts, ka citus uzņēmējdarbības veidus, ko drīkst veikt tikai ar atļaujām, ir tiesīga noteikt vienīgi Augstākā padome. Sakiet, kāpēc šī norma nav ņemta vērā un kāpēc jūs noraidījāt manu priekšlikumu– papildināt vārdus “par tirdzniecību bez noteiktā kārtībā izdotas speciālas atļaujas” ar vārdiem: “ja šāda atļauja (licence) nepieciešama saskaņā ar likumu”?

A.Krūmiņš: Es domāju, ka būtība ir ietverta arī šajā tekstā, ja šādas licences izdošana ir noteikta ar likumu. Tātad, ja likums paredz noteiktu kārtību licences izdošanai, tad arī jautājums šeit līdz ar to ir atrisināts.

E.Repše: Tātad jūs būtībā piekrītat šim labojumam?

A.Krūmiņš: Jā, būtībā šajā projektā lielu domstarpību ar jūsu priekšlikumu nav.

E.Repše: Es atvainojos, vai šeit tomēr nav domāts par jebkuru tirdzniecību bez noteiktā kārtībā izdotas atļaujas?

A.Krūmiņš: Nē, šeit ir domāts par tirdzniecību bez licences, ja šādas licences noteikšanu paredz likumdošana.

E.Repše: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Daļēji jau Einars Repše uzdeva šo jautājumu. Tagad es saprotu no jūsu precizējuma, ka tiešām ir domātas tās atļaujas (licences), kas ir paredzētas likumā par uzņēmējdarbību. Taču tādā gadījumā man ir jautājums– vai par tādu tirdzniecību un tādiem maksas pakalpojumiem, kuriem likums neparedz atļauju vai licenci un kuri nav reģistrēti, nav paredzēta atbildība šajos labojumos?

A.Krūmiņš: Protams, likumā paredzētajā kārtībā– jā, tas ir likumā par uzņēmējdarbību. Varbūt tas būs arī cits likums, kas nosaka šo kārtību, ja licences izdošanu...

E.Krastiņš: Nē, es atvainojos. Saprotiet, šīs licences jeb atļaujas ir vajadzīgas tikai atsevišķiem tirdzniecības un pakalpojumu veidiem. Bet tagad iedomāsimies, ja šī tirdzniecība vai maksas pakalpojumi tiek sniegti, nereģistrējot šo darbību Uzņēmumu reģistrā, tātad šie labojumi neparedz nekādu atbildību par šādu nereģistrētu tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu?

A.Krūmiņš: Nu, tas jautājums ir plašāks... Jā, protams, ja, teiksim, mūsu likums par uzņēmējdarbību paredz uzņēmēju darbošanos tikai saskaņā ar reģistru, tad, protams, tas ir daudz plašāks jautājums. Šeit ir domāta tirgošanās, bet ne licences, ja šādas licences izdošanu nosaka likums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Vai jūs par grozījumiem Kriminālkodeksā kaut ko speciāli ziņosit, vai es varu tagad jautāt?

A.Krūmiņš: Par šo jautājumu ziņo Endziņa kungs.

L.Muciņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Leonīd Alksni!

L.Alksnis: Krūmiņa kungs, sakiet, lūdzu, kādēļ jūs neesat likumprojektā ietvēris manu rakstisko priekšlikumu par 152.panta redakcijas izmaiņu? Šajā pantā ir runa par patvaļīgu celtniecību. Vai jūs uzskatāt, ka šī norma, kāda tā ir vecajā Administratīvajā kodeksā, ir pietiekama, vai varbūt jūs neesat to ieslēdzis citu apsvērumu dēļ?

A.Krūmiņš: Es domāju, ka šī norma ir nepietiekama un būs nepieciešamība to mainīt, tāpat kā arī citas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas. Taču man liekas, ka šeit vajadzēs gatavot atsevišķu projektu. Pašlaik šis projekts aptver jautājumus, kurus ir iesniegusi valdība, un tie ir tieši saistīti ar tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem.

S.Buka: */Man ir divi jautājumi. Pirmais: ar ko ir saistīta tāda nesaskaņa starp 156. un 158.pantu. Vienā gadījumā patvaļīgas tirgošanās atjaunošana veikalā vai tirdzniecības vietā tiek sodīta ar naudas sodu no 5000 līdz 10000 rubļu apmērā, bet otrā gadījumā patvaļīga maksas pakalpojumu sniegšana– no 7000 līdz 10000 rubļu. Kāpēc tāda prioritāte maksas pakalpojumiem?/

A.Krūmiņš: */Šis jautājums netika speciāli atrunāts, bet tādas sankcijas tika atbalstītas. Varbūt patiešām varētu diferencētāk vērtēt un piekrist Jūsu priekšlikumam./

S.Buka: */Nē, acīmredzot vienkārši vajag vienādot– no 5 vai 7.

Otrs jautājums par 109.pantu, kurā, manuprāt, skaidri pazemināta maksimālā robeža. Kā jūs domājat? Līdz vienam tūkstotim… Jo iespējama izvairīšanās no ienākuma nodokļa… Tas ir viens jautājums, bet otrs– no īpašuma nodokļa vai peļņas nodokļa. Tad 1000 rubļu sods ir tīri simbolisks sods, vēl jo vairāk, ka pat tirdzniecības atjaunošanai draud līdz 10 000 rubļu sods, bet izvairīšanās no nodokļa, iespējams no miljonu summām, –soda nauda tikai 1000 rubļu. Kā jūs uzskatāt, vai tas ir taisnīgi?/

A.Krūmiņš: */Tādu ierosinājumu valdība atstāja ārpus šīs sankcijas rāmjiem. Bet konkrēta priekšlikuma par šīs sankcijas palielināšanu pagaidām nebija. Jums, deputātiem, ir tiesības izteikt tādu priekšlikumu./

S.Buka: */Skaidrs. Tad valdība vienkārši veicina izvairīšanos no nodokļiem./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Par 26.pantu. Otrajā rindkopā mēs rakstām, ka rajonu, pilsētu un ciemu padomes var apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu var tikt noteikta soda nauda līdz 1000 rubļiem. Mums pašlaik norit jaunu tirdzniecības un tirgus principu ieviešana. Vai jūs neuzskatāt, ka, lūk, šī tūkstošrubļu prēmija stimulēs visas zemākās padomes izgudrot visdažādākos noteikumus, lai saņemtu šo naudu? Vai nav jēga saglabāt vienotus likumus?/

A.Krūmiņš: */Šī norma ieviesta saskaņā ar deputātu komisijas ierosinājumu, lai patiešām palielinātu vietējo padomju kompetenci. Bet es personīgi uzskatu, ka būtu prātīgi tādas tiesības piešķirt arī vietējām padomēm, jo pašlaik praksē šī norma principā jau tiek pielietota, tiek izdoti jauni noteikumi, par kuru pārkāpšanu ir paredzēts naudas sods./

A.Safonovs: */Nē, es par citu. Lūk, tāds vienkāršs piemērs. Mēs ieviesām kartītes uz produktiem, paziņojām, ka vizītkarte vienota visā republikā. Tomēr ārpus Rīgas robežām šī “vienotā vizītkarte” nav spēkā. Lūk, šī tā saucamā tūkstošrubļu prēmija stimulēs padomes izgudrot savus speciālos noteikumus, kas ienesīs lielas nekārtības šajā lietā…/

A.Krūmiņš: */Nu, tas ir saistīts ne tikai ar tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem. Te jautājums ir nedaudz plašāks, tas attiecas uz jebkuru noteikumu ieviešanu: tirdzniecības noteikumi, sabiedriskās kārtības noteikumi utt. Būs noteikumi, teiksim, par dzīvnieku turēšanu, par zaļās zonas saglabāšanu utt./

A.Safonovs: */Tas ir, katrā ciema padomē var būt savi atsevišķi likumi./

A.Krūmiņš: */Var būt un, man šķiet, tādas tiesības ir jāpiešķir visiem./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu neredz. Paldies Krūmiņa kungs par ziņojumu. Debatēs ir pierakstījies viens deputāts– Einars Repše. Ja vēl kāds vēlas debatēt, lūdzu, pierakstieties sekretariātā. Lūdzu. Un atcerēsimies, ka esam akceptējuši deputāta Lagzdiņa ierosinājumu cieši turēties pie reglamenta, tas ir, runāt par atsevišķiem pantiem.

E.Repše: Paldies. Godātie deputāti! Sagatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, patiešām ir ņemta vērā lielākā daļa priekšlikumu, un būtībā es gribu runāt vairs tikai par trim nelielām “astītēm”, kas, manuprāt, ir saglabājušās.

Šeit jau ziņotājs teica, ka pirmām kārtām jārunā par preču pārdošanu no valsts tirdzniecības bāzēm, noliktavām, palīgtelpām un palīguzņēmumiem. Šobrīd jebkāda tirdzniecība no bāzēm patiešām ir nelikumība. Taču es ceru, ka tuvākajā laikā, pārejot uz tirgus saimniecību, mums būs jauna kārtība preču sadalē no bāzēm. Tās netiks vairs sadalītas uz atsevišķiem tirdzniecības uzņēmumiem, bet varbūt tiks pārdotas gan valsts veikaliem, gan privātiem veikaliem kā vairumpreces. Un, lai mums pēc tam nebūtu atkal jālabo šis Administratīvo pārkāpumu kodekss, es piedāvāju ietvert vārdu “nelikumīgu”. Tātad runa ir par preču nelikumīgu pārdošanu no bāzēm. Protams, ka tas nav būtiski, ja mēs mainīsim tirdzniecības kārtību, un, ja nebūs mums ietverta šī norma tagad, mums vajadzēs tikai atgriezties vēlreiz pie šā kodeksa. Tas tātad varētu arī nebūt pārāk būtiski, un mēs varētu piekrist cienījamās komisijas viedoklim.

Mazlietiņ sarežģītāk ir arī ar citu frāzi, un tā lasāma likumprojekta 2. un 3.lappusē. Otrajā lappusē ap vidu rakstīts: “Par patvaļīgu tirdzniecības atsākšanu veikalā vai tirdzniecības punktā, kuru darbu noteiktā kārtībā pārtraukusi uz to pilnvarota valsts iestāde”. Tāpat nākamās lappuses sākumā ir rindkopa par patvaļīgu maksas pakalpojumu atsākšanu pakalpojumu punktā, kura darbu noteiktā kārtībā pārtraukusi uz to pilnvarota valsts iestāde. Lai aizsargātu pakalpojumu sniedzēju, uzņēmēju, tirgotāju no patvaļības, aizliedzot tā darbību,– un, būsim atklāti, runāsim gan par korupcijas iespējām vai tamlīdzīgi, gan konkurences likvidēšanas gadījumiem negodīgā ceļā– tādā gadījumā šeit vajadzētu mazlietiņ precizēt, ka nevis par jebkurā kārtībā pārtrauktu darbību, bet par likumā noteiktajā kārtībā pārtrauktu tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas darbību. Tātad pirms vārda “noteiktajā” es ierosinu ielikt vārdu “likumā”.

Par šiem pantiem. Domāju, ka šis jautājums būtu balsojams un lemjams. Un, visbeidzot, pats būtiskākais labojums, kurš, manuprāt, ir nepieciešams šajos pantos un kuram daļēji piekrita referents. Un, proti, tas ir 2.lappusē ap vidu– par tirdzniecību bez noteiktā kārtībā izdotas speciālas atļaujas (licences) un beigās– par maksas pakalpojumu sniegšanu, kam ir nodarbošanās raksturs un kas veikta bez noteiktā kārtībā izdotas speciālās atļaujas (licences). Atvainojiet, bet tādā veidā, kā tas ir rakstīts šajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā, administratīvajai komisijai vai kādam citam būs tiesības saskaņā ar šo kodeksu uzlikt sodu, būs iemesls prasīt jebkuram tirgotājam un jebkuram uzņēmējam: “Kur ir jūsu atļauja, kur ir jūsu licence?” Taču likumā par uzņēmējdarbību mums šāda kārtība nav paredzēta visiem tirdzniecības gadījumiem un visiem uzņēmējdarbības gadījumiem, mums ir paredzēts tikai tas, ka tie visi ir jāreģistrē, bet nevis tas, ka visiem ir nepieciešamas atļaujas. Un šis jautājums ir tik nopietns. Par to komisija, strādājot pie likuma par uzņēmējdarbību, speciāli sprieda un pat iestrādāja šeit likuma “Par uzņēmējdarbību” 32.pantā, kurš sau­cas “Uzņēmējdarbības ierobežojumi”, speciālu normu, ka citus uzņēmējdarbības veidus, kurus drīkst veikt tikai valsts uzņēmumi vai kuru veikšanai nepieciešama atļauja (licence), ir tiesīga noteikt vienīgi Augstākā padome. Un tādēļ es tomēr skaidrības labad piedāvāju šeit attiecīgās minētās frāzes papildināt un tajā skaidri ierakstīt frāzi: “ja šāda atļauja (licence) nepieciešama saskaņā ar likumu”. Pretējā gadījumā to var skaidri šeit no teksta saprast, ka tas attiecas uz visiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Einars Repše ir iesniedzis rakstiski savus labojumus. Nākamajam vārds debatēs deputātam Leonīdam Alksnim.

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Visnotaļ atbalstot šo likumprojektu, es tomēr gribu lūgt jūs pievienoties manam priekšlikumam un iekļaut šā likumprojekta sastāvā arī normas izmaiņu, kas attiecas uz 152.pantu. Šajā 152.pantā ir runa par amatpersonu un pilsoņu atbildību, pieļaujot patvaļīgu būvniecību. Un vispirms šī atbildība ir smieklīga. Līdz šim mēs varam šos pārkāpējus brīdināt vai sodīt ar naudas sodu līdz 50 rubļiem.
Mēs jau visapkārt redzam, pie kā mūs ir novedusi šāda maiga likumdošana. Es jums varu droši teikt, ka, piemēram, Rīgā un daudzās citās mūsu pilsētās ir apaļās saliekamo konstrukciju metāla noliktavas. Ir 65–80 procentos gadījumu patvaļīga celtniecība. Tādēļ es pirms pirmā lasījuma iesniedzu rakstisku priekšlikumu šo pantu attiecīgi koriģēt, palielinot naudas sodu. Es uzskatu, ka pilsoņiem šī summa būtu 1000 rubļi, bet amatpersonām– līdz 3000 rubļiem. Mums ir jāapzinās– ja mēs šodien ejam uz savu neatkarību un ja mums attīstās zemnieku kustība, tad mums ir jādomā arī par to, lai mēs laukos nesabūvētu visu krustām šķērsām, bet lai mēs sabūvētu pēc kvalitatīviem projektiem, lai mēs savu ainavu gan laukos, gan pilsētās veidotu maksimāli pilnvērtīgu. Es domāju, ka likumprojekts necietīs, ja tajā parādīsies šī korekcija jeb konkrēti papildinājumi par 152.pantu. Gribu teikt, ka šā likumprojekta otrajā redakcijā, kuru ir iesniegusi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, arī bija paredzēta šā panta korekcija, bet es arī domāju, ka šajā variantā šis soda mērs bija par mazu– līdz 300 rubļiem. Tādēļ es atkārtoti iesniedzu rakstiski šā panta izmaiņu priekšlikumu un vēlētos, lai šajā likumā, kad mēs izdarām grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jau šodien parādītos šī norma, kas palielina atbildību par patvaļīgu celtniecību mūsu republikā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju nav pieteikušies, tādējādi mums ir jāsāk apspriest otrajā lasījumā likumprojekts pa pantiem. Tātad 26.pants Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Labojumi 26.pantam rakstiski nav iesniegti. Ja gadījumā es kļūdos vai man ir nepietiekams materiāls, lūdzu deputātus, kuri ir ieinteresēti, mani labot. Paldies. Mums būtu jāreģistrējas, lai vēlāk varētu arī nobalsot. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Ir reģistrējušies 116 deputāti. Tādējādi 26.pants mums nav jābalso. Arī 155.pantam rakstiski labojumi man nav iesniegti, neviens arī nepiesakās. Paldies. Es domāju, ka arī šis pants mums nav jābalso. 158.pantam labojumus ir iesniedzis deputāts Einars Repše... Es atvainojos, lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Arī 156.pantam bija Repšes priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos! 156.pantam deputāts Repše ieteica šādu redakciju: “Par preču nelikumīgu pārdošanu”. Tātad– papildināt to ar vārdu “nelikumīgu”. Pirmajā teikumā. Mums šis pants ir jābalso. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Vai drīkstu izteikt arī Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli par šiem priekšlikumiem?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija pilnībā atbalsta to, ko izteica šeit referents Aivars Krūmiņš. Ja mēs šeit iekļausim šo frāzi “nelikumīgu”, tātad arī mēs pieļaujam iespēju, ka varētu ar likumu atļaut pārdot no bāzēm. Tas, ko runā Repše, attiecas uz nākotni, bet mēs runājam par šodienu. Un līdz ar to šo priekšlikumu neatbalstām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Tātad redakcijas komisijas, Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis ir tāds, ka šāda atsauce “nelikumīgi” nav nepieciešama, taču deputāts Einars Repše uzskata, ka jāieliek, pirmkārt, vārds “nelikumīgi”. Tātad sākotnēji balsosim deputāta Einara Repšes priekšlikumu: ievietot 156.pantā vārdu “nelikumīgu” pirms vārda “pārdošana”. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Tātad deputāta Repšes priekšlikums nav iekļauts. Bez tam deputāts Repše šajā pašā 156.pantā piedāvā pēc vārdiem “speciālas atļaujas” papildināt ar vārdiem: “ja šāda atļauja licencei nepieciešama saskaņā ar likumu”.

Kāds ir Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis? Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Šeit jau arī Aivars Krūmiņš savā ziņojumā uzsvēra, ka šāda papildu iekļaušana nebūtu vajadzīga, jo te ir skaidri un gaiši rakstīts: “pēc noteiktā kārtībā”, bet noteikto kārtību nosaka likums “Par uzņēmējdarbību”, tas nosaka, ka atsevišķos gadījumos ir nepieciešama šī licence.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs dzirdējāt Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot par deputāta Einara Repšes priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Arī šis priekšlikums netiek iekļauts likumprojektā. Paldies.

Nākamais deputāta Einara Repšes priekšlikums ir 156.pantā priekšpēdējo rindkopu papildināt ar vārdu “likumā” pirms vārdiem: “noteiktā kārtībā”. Kāds, lūdzu, ir Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis šajā jautājuma? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo Einara Repšes priekšlikums saistās ar to, ka visi konkrētie gadījumi, kādi varētu pastāvēt, ir jāparedz jau likumā. Šeit acīmredzot Ministru padome vai kādas citas pārvaldes institūcijas varētu arī šo kārtību noteikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Einara Repšes priekšlikumu par labojumu 156.panta priekšpēdējā rindkopā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Arī šis priekšlikums netiek pieņemts. Paldies. Tātad neviens priekšlikums par 156.pantu, kas bija izvirzīts, netika pieņemts. Pants paliek redakcijas komisijas piedāvātajā variantā.

Tālāk 158.pants. Deputāts Einars Repše iesaka šā panta pirmo teikumu pēc vārdiem: “speciālas atļaujas (licences)” papildināt “ja šāda atļauja (licence) nepieciešama saskaņā ar likumu”. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Jā, žēl. Manuprāt, šādi ir pavērts ceļš zināmam voluntārismam, bet, tā kā parlaments ir izteicis savu attieksmi pret 156.pantu, tad es analogus priekšlikumus par 158.pantu noņemu no balsošanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 158.pantu Likumdošanas jautājumu komisijai ir kas sakāms? Nav. Tādējādi labojumi tiek noņemti, tā kā par 158.pantu mums nav iesniegti labojumi, tad tas atsevišķi nebūtu jābalso.

Nākamie deputāta Einara Repšes labojumi attiecas uz grozījumiem Kriminālkodeksā. Vēl šajā sakarībā ir deputāta Leonīda Alkšņa iesniegtais papildinājums izmainīt 152.pantu. Tas attiecas uz nelikumīgo celtniecību. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es gribētu deputātiem paskaidrot. Leonīds Alksnis ir iesniedzis, un šis priekšlikums rakstveidā atrodas pie mums. Šis projekts ir saistīts tikai ar tirdzniecības noteikumiem, un, kā jūs zināt, otrais projekts, kurš ir deputātiem izdalīts, ir jautājumā par pašvaldībām un par ceļu satiksmes noteikumiem, bez tam tiek gatavota vēl vesela virkne citu projektu. Ja plenārsēde uzskata par nepieciešamu, tad to varētu tūlīt iekļaut iekšā, mēs to, teiksim, rediģētu, taču mēs domājam, ka to varētu iekļaut iekšā, izdarot tālākās izmaiņas, kas ir paredzētas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: Es gribētu lūgt cienījamos deputātus piekrist domai, ka šodien nebūtu jāizskata šis labojums, jo vispirms ir jānoskaidro, kas ir nelikumīgā celtniecība. Pēc šīsdienas prakses, ķēķa palielināšana, starpsienas pārbīdīšana, skursteņa ielikšana citā stūrī ir nelikumīga celtniecība. Tā ir klasificēta kā nelikumīga celtniecība un tiek sodīta ar tūkstoti rubļiem. Vajag stingri padomāt, kas ir nelikumīgi un kas aiz šā vārda slēpjas, un tad to iestrādāt likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

L.Alksnis: Ja tas ir tā, kā tikko teica deputāts Endziņš, tad es savu priekšlikumu šodien noņemu, ja mans priekšlikums tiktu iekļauts otrās kārtas grozījumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Parasti tas, ko deputāts Endziņš saka, tā arī ir un tiek izpildīts. Es domāju, ka noticēsim komisijai un tādā gadījumā izskatīsim kopā ar attiecīgajiem priekšlikumiem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir divkārt nemērķtiecīgi šodien izskatāmajā variantā iekļaut labojumu par celtniecības ierobežojumu laukos, jo pēc būtības ar šiem visiem labojumiem pilnīgi tiek pārtraukta celtniecība laukos. Mēs tagad ierakstīsim, bet finansu inspektori sāks regulēt celtniecības nozari. Tas ir visai specifisks jautājums, un tas jāgatavo atsevišķi. Šodien es ierosinātu izslēgt no dienas kārtības šo labojumu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi deputāta Stroganova domas sakrīt ar to, ko izteica deputāts Leonīds Alksnis un deputāts Endziņš. Vairāk rakstisku labojumu par papildinājumiem kādos citos Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos, ko mēs šodien izskatām, nav saņemts, un tādējādi mēs varētu balsot likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” kopumā otrajā lasījumā. Vai deputātiem būtu kādas citas domas? Nav. Tad es palūgšu vēlreiz reģistrēties, lai novērstu varbūtējas kļūdas. Reģistrēsimies un pēc tam balsosim. Paldies. Lūdzu rezultātu. 120 deputāti ir reģistrējušies. Godātie kolēģi, lūdzu pagaidīsim zvanu, mums šeit gan nav nepieciešams kaut kāds sevišķs kvorums, taču mums ir kārtība, ka pirms katra balsojuma skan šis zvans, lai deputāti varētu tajā piedalīties. Paldies, es neredzu, ka deputāti tomēr nāk. Paldies, vairāk mēs laikam... Es domāju, ka tie trīs godājamie deputāti, kuri ir atnākuši, varēs nobalsot arī bez mašīnas līdzdalības.

Tādējādi es lūdzu godājamos deputātus balsot Latvijas Republikas likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pieņemot šo likumprojektu otrajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu. 99 balsis– par, un līdz ar to mēs esam akceptējuši šo likumprojektu otrajā lasījumā un būs jāvaicā komisijai, kad mēs šo likumprojektu varētu izskatīt trešajā lasījumā. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Šo likumprojektu trešajā lasījumā mēs varētu izskatīt nākamajā nedēļā un iekļaut to darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. To tad arī lemsim, sastādot nākamās nedēļas darba kārtību, kurā dienā mēs to iekļaujam. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši jautājumu par labojumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Nākamais mūsu jautājums ir labojumi Kriminālkodeksā. Lūdzu ziņotāju nākt tribīnē un deputātus savlaicīgi pierakstīties jautājumu uzdošanai, lai varētu regulēt šo procesu. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir sagatavots projekts otrajam lasījumam par grozījumiem Kriminālkodeksā, konkrēti,150.panta trešajai daļai ir jauna redakcija. Kas ir izdarīts salīdzinājumā ar otru lasījumu? Ir ņemti vērā tie priekšlikumi, kuri šeit izskanēja, bez tam arī tā nepilnība, kura bija pieminēta pirmajā redakcijā, proti, tajā nefigurēja doma par preču pārdošanu no noliktavām un bāzēm, tur bija izzudis vārds “palīgtelpām”, tagad tas ir saskaņots gan ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgo pantu, gan arī ar Kriminālkodeksa attiecīgo pantu. Tātad šeit šis uzskaitījums tiek dots. Ir precizētas sankcijas, paredzot lielāku diferenciāciju no 5000 līdz 15 000 rubļu pirmajā daļā un no 10 000 līdz 20 000 rubļu otrajā daļā un par tām pašām darbībām, ja tās izdarīs personas, kas ir jau agrāk sodītas par to pašu noziegumu. Citas izmaiņas un grozījumi šajā redakcijā nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu, lūdzu, jautājumi ziņotājam? Neredzu jautātājus. Paldies Endziņa kungam! Jautājumu nav. Vai, lūdzu, ir deputāti, kas vēlas izteikties debatēs? Es atceros, ka šeit par Kriminālkodeksu bija vēlēšanās atsevišķi uzdot jautājumus. Nav? Deputāts Muciņš groza galvu, ka viņam vairs nav jautājumu. Paldies. Līdz ar to rakstiski ir iesniegts viens labojums. To iesniedzis Einars Repše, kurš iesaka izdarīt labojumus 153.pantā šādā redakcijā, tātad sākumu izteikt: “par preču nelikumīgu pārdošanu”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Es uzskatu, ka parlaments ir izteicis savu attieksmi, un līdz ar to es šo savu priekšlikumu noņemu no balsošanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citi rakstiskie labojumi, kas nav iekļauti mums piedāvātajā likumprojektā otrajam lasījumam, par pantiem nav saņemti, un deputāts Einars Repše...

E.Cilinskis: Varbūt, ja nav nekādu labojumu, mēs to varam pieņemt galīgajā lasījumā?

Priekšsēdētājs: Par to mums, protams, jāvaicā Likumdošanas jautājumu komisijas atzinums. Lūdzu.

A.Endziņš: Mēs tikko saņēmām rakstveida priekšlikumus no deputāta Linarda Muciņa par sankciju; šīs izmaiņas acīmredzot komisijā ir jāapspriež. Ja teksts būtu izdalīts, es tagad varētu argumentēt, teiksim, komisijas nostādni, bet es domāju, ka šinī gadījumā mēs varam to izskatīt arī trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisijas lēmums mums ir skaidrs, mēs nevaram ignorēt šos rakstiskos iesniegumus, kuri ir. Tādējādi lūdzu godājamos deputātus būt uzmanīgiem, balsosim par šā likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Šis likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts, un mēs laikam, tāpat kā iepriekšējā reizē, varam to nākamnedēļ iekļaut darba kārtībā trešajam lasījumam, un to apstiprina arī Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts– trešais– likumprojekts “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” otrajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju nākt tribīnē un deputātus koncentrēties darbam. Un savlaicīgi, lūdzu, pierakstieties, kuri vēlas uzdot jautājumus un debatēt par šo jautājumu.

R.Černajs: Man tika uzticēts vadīt šo darba grupu, kas apkopo un izstrādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumprojektu otrajam lasījumam. Jāsaka, ka šis laikam bija tas likumprojekts, kurā bija visvairāk priekšlikumu, labojumu un papildinājumu ne tikai no deputātiem vien. Aktīvi piedalījās arī citi republikas iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmumi, praktiski, aptuvenos skaitļos rēķinot, šo priekšlikumu un iesniegumu bija pāri par diviem simtiem. Tātad darba grupa apkopoja šos priekšlikumus, šis apkopojuma rezultāts ir jūsu priekšā– gan likumprojekts, kāds tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, gan arī visi šie priekšlikumi, bet atsevišķā brošūriņā ir darba grupas ieteiktais likumprojekts otrajam lasījumam.

Tātad– kādas izmaiņas darba grupa pieņēma un kādas nepieņēma, kādi būtu šie galvenie momenti, kuriem gribu pievērst jūsu uzmanību? Pirmkārt, mēs atteicāmies no iedzīvotāju dalījuma pastāvīgajos iedzīvotājos un pilsoņos, bet tagad vispārējos noteikumos ir teikts, ka iedzīvotāju nodokli maksā tie, kuri strādā uzņēmumos, iestādēs, organizācijās Latvijas Republikas teritorijā, kā arī tie, kuri saņem ienākumus Latvijas Republikas teritorijā. Ir ieviests arī tāds jēdziens kā, piemēram, “starptautiskie līgumi”, pēc kuriem saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli no Latvijas Republikas uzņēmumos strādājošajiem ārzemēs. Bez tam šis likumprojekts ir saistīts ar peļņas nodokli, un tātad tie uzņēmēji, tie iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, tas ir, amatnieki un sīkie uzņēmēji, var izvēlēties, kādu nodokļu veidu maksāt– vai nu iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai peļņas nodokli. Praktiski šīs nodokļa likmes darba grupas ir saskaņojušas savā starpā, un tās pamatrādītājos sakrīt.

Tātad viens no galvenajiem ir jautājums par šo nodokļu likmēm. Praktiski tas ir šā nodokļa likumprojekta pamatjautājums. Darba grupa praktiski ir ņēmusi vērā ļoti daudzus priekšlikumus, un tagad šīs nodokļa likmes ir kardināli pārstrādātas, tās ir ieguvušas gan varbūt lielāku matemātisku precizitāti un stabilitāti, gan arī tomēr ir samazināts šis nodokļa lielums, kas ir jāmaksā iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem. Tātad pēc šīs jaunās ienākumu skalas praktiski iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ir samazinātas salīdzinājumā ar līdzšinējo ienākuma nodokli. Apmēram līdz 350–400 rubļiem tās ir zemākas. Komisijas šeit vadījās no tāda apsvēruma, ka šis ienākums līdz 400 rubļiem praktiski ir tuvu iztikas minimumam, ja runājam par nākamo gadu, un tātad tas nebūtu apliekams ar tik lielu ienākuma nodokli, kāds tas ir pašreiz.

Ienākuma nodoklī ir iestrādāts ar nodokli neapliekamais minimums. Pašreiz tas ir 100 rubļu, bet praktiski to var arī viegli transformēt uz citādu likmi, praktiski te ir ietverts šis ar nodokli neapliekamais minimums. Paaugstinātu likmi iedzīvotāji sāk maksāt apmēram 500 rubļu līmenī, tas varbūt arī nedaudz simboliski, jo tā ir deputāta alga, un tātad deputāti varbūt būs tie pirmie, kuri sāks maksāt paaugstinātu ienākuma nodokli, kas ir apmēram par pieciem rubļiem lielāks, un tālāk šis nodoklis attīstās progresijā. Jāsaka, bija arī iebildumi pret to, ka šādā veidā ienākuma nodoklis varētu zaudēt lielu naudas summu– apmēram līdz 80 miljoniem rubļu. Pēc maniem aprēķiniem, šī summa nav tik liela, šie zaudējumi budžetā varētu būt aptuveni 36–40 miljoni, ja tiek izstrādātas šīs pazeminātās likmes. Toties, ja ņem vērā, ka šīs likmes progresīvi aug virs 500 rubļiem, tātad tur apmēram 45–50 miljoni papildus nāk klāt. Arī šī maksimālā likme ir samazināta līdz 35 procentiem.

Jauns ir arī tas, ka ir iekļauts pants par to, ka no nodokļiem tiek atbrīvoti invalīdi. Šeit ir arī gradācija, kādā grupā ieskaitāmi šie invalīdi un cik liels ir šis apjoms, ko ar nodokli neapliek. Ir noteikta arī tā gradācija, kāda būtu nosakāma, neapliekot ar nodokli un dodot atvieglinājumus daudzbērnu ģimenēm. Darba grupa tomēr neņēma vērā, bet noraidīja tos priekšlikumus, apmēram divdesmit, kuri bija izteikti attiecībā uz lauksaimniecībā strādājošajiem. Praktiski tur pamatojums bija tāds, ka iedzīvotāju nodoklis tomēr ir tas nodoklis, kurš būtu jāmaksā visplašākajām iedzīvotāju masām, un, ja mēs atbrīvotu šos lauksaimniekus un lauksaimniecības uzņēmumus no ienākuma nodokļa, tad tādā gadījumā mēs tomēr nostādītu diezgan grūtā stāvoklī mūsu pašu vietējās pašvaldības, kurām iedzīvotāju ienākuma nodoklis praktiski sastāda lielāko ienākuma daļu. Bez tam likumā ir iestrādāts arī tas, ka vietējās pašvaldības no šā sava ienākuma nodokļa daļas var atbrīvot atsevišķus maksātājus. Tātad šī atbrīvošana būs pašvaldību ziņā. Ja pašvaldību budžets, pašvaldība var iztikt bez šā ienākuma nodokļa, tad tā būs arī tiesīga no šā nodokļa atbrīvot.

Bez tam jauns ir arī tas šajā nodoklī, ka ir noteikts šis sadalījums pa budžetiem, tātad 80 procenti paliek pašvaldību rīcībā, bet 20 procenti– republikas budžetā. Kāpēc ne visi 100 procenti– paš­valdībāmdroši vien būs jautājums. Tas atkal ir mūsu sabiedrības dalījums, ka diemžēl iedzīvotāji strādā nevis tur, kur dzīvo, un tātad pilnīgi precīzi nodalīt to ir grūti, lai maksātu savā dzīvesvietā. Tas būs nākamais jautājums, kad mēs pieņemsim ienākuma nodokli uz deklarāciju principa, tad varēs visu šo ienākuma nodokli novirzīt tieši uz vietējām pašvaldībām, taču pagaidām daļa šā nodokļa tomēr jāatstāj republikas budžeta rīcībā, lai to varētu regulēt starp teritorijām.

Tātad priekšlikumi ir apkopoti, un tas arī praktiski būtu viss, ko es gribēju teikt par šo nodokli. Tālāk būs jautājumi, balsošana, ir jāķeras pie tīri tehniskas dabas jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu jautājumi ziņotājam? Man ir pierakstījušies deputāti Ēlerts, Marjaša, Buls. Vārds deputātam Ēlertam jautājumu uzdošanai.

I.Ēlerts: 19.panta likmēs par autoratlīdzību sākums ir no 300 rubļiem gadā, tas ir– 25 rubļi mēnesī, tātad analogi arī par nodokli papildu darbavietā. Taču, ja tā ir vienīgā darbavieta, respektīvi, ja tas ir vienīgais iztikas līdzeklis?

R.Černajs: Jā, es saprotu. Nodoklī ir paredzēts tāds moments, kā, teiksim, iespēja pārrēķināt nodokli deklarācijas veidā, tātad tas vienkārši ir disciplinējošs pants, jo tikmēr, kamēr vēl mums šīs deklarācijas nav, autors var šos ienākumus iztērēt, un tādā gadījumā vienkārši nebūs no kā šo nodokli aprēķināt. Taču viņš varēs saņemt naudu atpakaļ, ja varēs pierādīt, ka tā viņam bijusi vienīgā darbavieta; tad to viņam aprēķinās Finansu inspekcija pēc šā 7.panta pamatlikmēm.

I.Ēlerts: Paldies. Un otrais jautājums– kā tad īsti ir, no kāda ienākuma sāk aplikt... no 100 vai 200 rubļiem, jo tas nav īsti skaidrs. Tātad– atskaita 100 un pēc tam skatās šo tabulu; 7.panta tabulā ir domāts absolūtais mēneša ienākums.

R.Černajs: Tātad 7.tabula..., sākot ar 100 rubļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Es attiecībā uz 4.panta 21.punktu. Šeit ir noteikts, ka invalīdiem, arī I un II grupas invalīdiem, neapliekamā darba algas daļa ir ierobežota pirmajā gadījumā līdz 250 rubļiem, II grupas invalīdiem– līdz 200, III grupas invalīdiem– līdz 150 rubļiem. Man gribētos dzirdēt pamatojumu no jums, kādēļ vispār mums tas ir tik ļoti nepieciešams. Vai mums republikā ir tik daudz I grupas invalīdu, kas strādā un nopelna vairāk par 250 rubļiem, un tik daudz II grupas invalīdu, kuru izpeļņa ir pāri 200 rubļiem, ka mums vajadzētu te ietvert tādu punktu, kas vispār izklausās mazliet nedemokrātiski. Es gribētu dzirdēt jūsu saimniecisku pamatojumu tam un tad vēl pajautāt: vai mēs nepasliktinām ar šo punktu tagadējo invalīdu stāvokli, it sevišķi– ja komisija uzstāj uz tiem piecpadsmit procentiem, jau sākot ar 100 rubļiem.

R.Černajs: Es sākšu atbildēt no beigām. Sākot no 100 rubļiem, tie piecpadsmit procenti ir stipri, stipri mazāk nekā tie, ko mēs pieņēmām jau vasarā ar to lēkājošo līkni tur runa ir par kapeikām... apmēram divdesmit procentu.

Runājot par invalīdiem, tur bija rēķināts, ka tas neapliekamais minimums tomēr varētu būt apmēram iztikas minimums, kas ir plānots nākamajā gadā.

R.Marjaša: Bet, ja nu tomēr jums ir tādi dati, apmēram cik lieli zaudējumi mums draud, cik mums ir to invalīdu, cik lielā mērā viņi mums ir draudoši, ka valstij noteikti ir jāņem no viņiem šie nodokļi. No vienas kabatas viņiem ir jāmaksā pensija, un otrā kabatā jāliek no viņiem saņemtās nodevas. Es gribētu zināt, cik tas nozīmīgi ir mūsu republikai šodien, lai mums vajadzētu šādu sociāli nepopulāru punktu pieņemt? Vai tiešām tas ir ļoti būtisks ienākums mūsu budžetā, runājot par tiem invalīdiem, kas tomēr grib strādāt, nevis sēdēt mājās.

R.Černajs: Praktiski tas nav būtisks ienākums...

R.Marjaša: Tad varbūt vajadzētu atteikties?

R.Černajs: Bet tomēr nodoklis, ja to saņem... Ir arī varbūt tāds invalīds, kuram invaliditāte izpaužas kādā citā veidā, bet tomēr darbaspējas viņam ir un ienākumu gūšana netiek ierobežota... Tātad viņš tomēr ir vienādā līmenī ar citiem iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Atgriežoties pie deputāta Ēlerta jautājuma, tomēr atbilde man nav gluži skaidra, konkrēti par aprēķinu 7.pantā. Es saņemu algu pamatdarba vietā 450 rubļu. Tātad man sākumā ir jānorēķina 100 rubļu, un tad es eju šajā pirmajā rindā. Tādā gadījumā ir lūgums tabulas sākumā, kur ir minēts mēneša ienākums, varbūt to precizēt “ar nodokli apliekamais mēneša ienākums”, lai nerastos neskaidrība, ar piezīmi pēc tabulas “ar nodokli apliekamais”, tātad sapratīsim, ka tie 200 rubļi ir neapliekami.

R.Černajs: Es saprotu, ka tas ir priekšlikums, ja priekšlikumu varētu ielikt praktiski...

A.Buls: Es sakarā ar jautājumu... Tad būtu pirmais un otrais jautājums par 5.pantu. Aizvien pastāv jēdziens– “pašvaldības”, bet pašvaldības ir dažādas, un, ja pirmajam lasījumam man toreiz arī bija par šo pašu jautājumu runa, tad vajadzētu diferencēt– cik tad no šiem 80 procentiem dosim rajonam un cik atstāsim pagastam? Jau likumā to vajadzētu iestrādāt, bet nevis ļaut augstākajai instancei pašai sadalīt šo nodokļa likmi. Kāpēc jūs tā uzstājat, ka tomēr tā ir jābūt likumā, bet nevis ņemot vērā jau šo sadalījumu?

R.Černajs: Praktiski tas bija domāts vietējām pašvaldībām...

A.Buls: Kas tas ir– “vietējām pašvaldībām”?

R.Černajs: Tātad tas ir pagasts, pilsēta, tātad pirmā līmeņa pašvaldības...

A.Buls: Un ko rajonam?

R.Černajs: Rajonam šis ienākuma nodoklis... Tie 80 procenti tur nav paredzēti.

A.Buls: Tādā gadījumā ir lūgums precizēt– “pagastu un pilsētu”, un viss būs skaidrs.

R.Černajs: Runājot par to, kādas šīs likmes ir, priekšlikumos ir dota šī salīdzinošā tabuliņa, un tur var redzēt gan grafiskā veidā, kādas izskatās šīs likmes, gan arī to, kā tas ir salīdzinājumā ar iepriekšējiem nodokļiem un procentuāli, tās ir tā sauktās ĒNB, laikam tāds variants tur bija... Kurā lappusē tas ir, es uzreiz nevaru pateikt, bet to var atrast.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu... Bija gan jāpierakstās... Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Černajs: 12.lappusē šī salīdzinošā tabula ir.

J.Endele: Man ir vairāki sīki jautājumi. Vispirms par 7.panta 3.punktu. Tur man bija priekšlikums vēl pielikt klāt “zivsaimnieciskas darbības”. Kāpēc, kādi motīvi ir tam, ka ir noraidīts šis priekšlikums? Tagad tas skan: “ienākumi no personiskās palīgsaimniecības, zemnieku un amatnieku”– amatnieku ir nākusi klāt– “saimniecību lauksaimnieciskās darbības”.

R.Černajs: Komisija uzskatīja, ka mēs tomēr konsekventi ejam to ceļu, ka vairāk nekādus atvieglojumus nedodam kā tikai tos, kuri ir paredzēti lauksaimnieciskai darbībai, tātad zemnieku saimniecībai, piemājas dārziņiem, amatniekiem... Tas ir viss, kas attiecīgi ir lauksaimnieciskā darbība. Un zivsaimniecību noraidīt.

J.Endele: Nākamais– septītā. Jūs piekrītat, ka te vienkārši tajā tabuliņā ir kļūda pārnesot... 13.lappusē es paskatījos to savu izstrādāto tabuliņu... Pārnesot šeit, pirmajā rindiņā vienkārši nav ierakstīts “virs 100 rubļiem”, piecpadsmit procenti virs 100 rubļiem.

R.Černajs: Jā, pareizi.

J.Endele: Un vēl 14.pants. Pirmā rindiņa, kur ir teikts– no 26 līdz 400 rubļiem. Bet, ja jūs parēķināsit šo starpību starp 400 rubļiem un 401 rubli, tad 401 rublim ir 60, ja? Taču, ja mēs parēķināsim tagad to pašu 400 rubļiem, tad tur iznāk 56 rubļi ar kapeikām, tātad iznāk lēciens par četriem rubļiem. Viena rubļa pieauguma robežās lēciens par četriem rubļiem. Vai tur ir kļūda– tie 26, vai arī tiešām tas tā ir domāts?

R.Černajs: Tātad... bija domāts 25 rubļi.

J.Endele: Es vēlreiz atkārtoju jautājumu, jo, iespējams, es to neskaidri formulēju. Tātad 400 rubļiem iznāk nodoklis 56 rubļi ar kapeikām, bet 401 rublim iznāk nodoklis 60 rubļu, ja? Tātad starpība ir viens procents, pārejot par četriem rubļiem. Tālāk šādas trakas starpības vairs nav. Tas ir, ņemot vērā tos 26. Vai tur nulli nevajag?

R.Černajs: Tādā gadījumā to tur varētu precizēt, tie 26 tur tāpēc, ka tas būtu sākums, no kura būtu jāsāk rēķināt nodoklis vispār, ja tā nav pamatdarba vieta.

J.Endele: Tādā gadījumā, ja tie 26 paliek, tad jākoriģē arī tie 60, 160, 335, 665...

R.Černajs: Es domāju, ka to mēs varam... Iesniedziet savus priekšlikumus, un mēs to pakoriģēsim...

J.Endele: Vienkārši tad ir vajadzīgs pārrēķināt, jo nevar tā mainīt vienu skaitli, pārējos atstājot iepriekšējā variantā.

Priekšsēdētājs: Man ir jāaizrāda, ka tādus jautājumus varbūt varētu risināt labāk debatēs...

R.Černajs: Jā, praktiski tas ir darba gaitā kārtojams.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā deputāti nav pierakstījušies, tad man ir jāizšķir, kurš pirmais bija pie mikrofona. Šinī gadījumā– vai nu deputāts Geidāns, vai deputāts Kostins... Domāju, ka deputāts Kostins ir sagatavojies garākai runāšanai nekā deputāts Geidāns. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamais kolēģi! Es lūdzu izskaidrot sekojošo. 5.pantā rakstīts, ka 80 procenti iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek pārskaitīti vietējās pašvaldības budžetā, 20 procenti– valsts budžetā, bet 6.pantā norādīts, ka no militārpersonām ienākumu nodoklis tiek ieturēts no uzturnaudas. Tātad 80 procenti no uztura naudas tiks pārskaitīti vietējās pašvaldības budžetā, bet 20 procenti– valsts budžetā? Latvijas Republikas valsts budžetā vai kur? Bet, ja tas ir tā, tad nedrīkst militārpersonām atņemt arī deputātu mandātus? Kā tas iznāk pēc šī likuma?/

R.Černajs: Likumprojektā ir paredzēts, ka ienākuma nodokli maksā visi, kuri saņem ienākumus Latvijas Republikas teritorijā. Ja ir kādi citi priekšlikumi par to, kur viņš un kādā veidā maksās, tad tas jau nav attaisnojums, vai viņš ir karavīrs vai civilpersona, ja saņem ienākumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamie zemgalieši! Mēs, izskatot pirmajā variantā 7.pantu, uzdevām komisijai noskaidrot, kāds ir valdības viedoklis par to, vai no oficiālā iztikas minimuma nevajadzētu sākt šo tabulu. Kādu atbildi mums devusi valdība?

R.Černajs: Šie oficiālie iztikas minimumi ir vairāki. Ir tāds iztikas minimums, kur kaut ko izslēdz ārā, ir iztikas minimums, kur ir kaut kas vairāk iekšā, un tas faktiski visu laiku mainās. Pagaidām šis oficiālais iztikas minimums– pats mazākais ir 100 rubļu. Iztikas minimums, kas ir plānots nākamajam gadam,– tas vairāk par 200 rubļiem, aptuveni 210–230 rubļu apmērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Uzdot jautājumu man vēl pierakstījies deputāts Muciņš. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Kāds bija motīvs priekšlikumam svītrot ienākuma nodokļa galējo, augstāko normu– 45 procenti? Varbūt vajadzēja celt augstāk sākotnējo summu, bet atstāt šos 45 procentus lieliem ienākumiem?

R.Černajs: 45 procenti attiecībā uz ienākuma nodokļa summu tika noraidīti galvenokārt tāpēc, ka komisijas darba grupas locekļi uzskatīja, ka tas nestimulēs lielus ienākumus, ja ir tik liela likme. Tas tomēr varētu veicināt parādību, ka šos ienākumus fiktīvi sadalīs pa vairākām citām personām un mēģinās tos slēpt.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav, paldies ziņotājam. Un uzsāksim debates par šo mūsu darba kārtības jautājumu– par ienākuma nodokli. Debatēs ir pierakstījušies pieci deputāti un finansu ministra vietnieks Skultes kungs. Es gribētu atgādināt to, ko mēs norunājām,– debates otrajā lasījumā notiek tikai pa pantiem un sakarā ar labojumiem šajos pantos, bet nevis vispārēji. Paldies.

Pirmajam vārds debatēs deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Pat aizrādījums, ko nupat izteica mūsu armijas, piedodiet, armijas pārstāvis, norādīja uz ļoti svarīgu– principiālu un konceptuālu– jautājumu, kuru mēs vispār esam izlaiduši, spriežot gan par nodokļiem, gan par vēlēšanām, gan par pilsonību. Atvainojiet, pirmkārt, nevienā valstī personas, kuras nemaksā nodokļus, vispār nevar būt pilsoņi. Tas ir jautājums numur viens. Otrkārt, viņi nevar tikt ievēlēti valsts parlamentā. Tādējādi mums šis jautājums jāapspriež konceptuāli. Pagaidām, cik es saprotu, no klātesošajām militārpersonām republika nekādus nodokļus neiekasēs. Iekams mēs nenoskaidrosim šā nodokļa jautājumu, mēs vispār nevaram izsvērt jautājumu par to, vai viņi var piedalīties mūsu likumdošanas orgānu darbā. Tas ir principiāli un ārkārtīgi svarīgi. Vismaz tāda pieeja ir jebkurā valstī, bet tas ir jautājums ārpus manas runas, kas man nupat ienāca prātā pēc iepriekšējā runātāja uzstāšanās.

Tālāk par likumprojekta pantiem. Acīmredzot šā likumprojekta 2.pantā– jā, šī ir satraucoša tēma, es saprotu,– ir jāiestarpina speciāla norma, kas būtu veltīta mūsu pilsoņiem, kuri strādās ārzemēs. Šī kustība tikai sākas: acīmredzot pēc tam, kad mums būs pilnīga izbraukšanas brīvība, mūsu iedzīvotāji, tas ir, pastāvīgie iedzīvotāji jeb pilsoņi, masveidā brauks strādāt uz ārzemēm, un būs jāizlemj jautājums par to, kā viņi maksās nodokli. Līdz ar to es ierosinu šādu iestarpinājumu: “Līdz Latvijas Republikas starptautisko līgumu noslēgšanai ar ārvalstīm par dubulto nodokļu aplikšanu”– tieši tā sauc šos likumus– “ienākumi, ko Latvijas Republikas pilsonis jeb pastāvīgais iedzīvotājs ieguvis ārvalstīs, konkrētajā ārvalstī, jau aplikti ar nodokļiem. Pēc līguma noslēgšanas ar attiecīgo ārvalsti par ienākuma dubulto aplikšanu ar nodokļiem iegūto ienākumu aplikšana ar nodokli Latvijas Republikā notiek saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.” Es domāju, ka šī ir svarīga norma. 4.panta 6.punkta redakcija acīmredzot nav apmierinoša, jo mēs neņemam vērā to, ka privatizācijas gaitā radīsies ļoti lieli noguldījumi, kuru procenti pārsniegs iztikas minimumu un būs arī vēl lielāki. Līdz ar to acīmredzot vajadzīga 4.panta 6.daļas papildināšana šādā redakcijā: “Ja tie nepārsniedz ar nodokli neapliekamo oficiālo iztikas minimumu. Ienākumi no noguldījumiem gan valsts, gan privātajās kredītiestādēs, kas pārsniedz oficiālo iztikas minimumu, apliekami ar nodokli parastā kārtībā.”
Arī 4.panta 7.punktam nepieciešams analogs papildinājums: “Ja tie nepārsniedz oficiālo iztikas minimumu uz vienu lauku palīgsaimniecības un zemnieku saimniecības ģimenes locekli.” Ņemot vērā, protams, to, ka tagad, šajā noteiktajā periodā, kad mēs dosim atlaidi fermerim, viņi nemaksās nodokļus vispār.

No 4.panta 8.punkta esošās redakcijas absolūti nav skaidrs un nav īsti saprotams, vai, piemēram, māja, automašīna vai akcijas, ko pērk tālākpārdošanai iedzīvošanās nolūkā, ir vai nav personīgā manta. Mēs zinām, ka jau pašlaik notiek milzīga spekulācija ar automašīnām, tāpēc šāda redakcijas formula absolūti neapmierina jau šodien, bet rītdien sāksies spekulācija ar akcijām. Un nesen, kad biju Zviedrijā, es pārliecinājos, ka tur visbagātākā persona ir burvju mākslinieks ungārs, kas piecdesmitajos gados iebrauca Zviedrijā un ieguva vislielākos ienākumus valstī, spekulējot ar zemes gabaliem un akcijām. Tāpēc, lūk, šis jautājums šeit ir jāatrisina, un es ierosinu 8.punktam pievienot sekojošu rindkopu: “Ja īpašums tiek pārdots par cenu, kas pārsniedz tā pirkšanas cenu, tad iegūtais ienākums tiek aplikts ar nodokli likumā noteiktā kārtībā.” Tātad, ja īpašumu pārdod par zemu vai tādu pašu kā pirkšanas cenu, tad, dabiski, ar ienākuma nodokli nevajag aplikt. 4.panta 9.punktā ieteicams to izslēgt, jo visi mantojumi jāapliek ar mantojuma nodokli. Un tur visus mantojumus un dāvinājumus vajadzētu pārlikt atsevišķā nodoklī. Pie kam tie jāapliek ar nodokli.

Līdzīgu apsvērumu dēļ nav pieņemama 4.panta 10.punkta redakcija, jo tieši no spekulācijas ar akcijām, kā es te jau teicu, pasaulē arī iegūst vislielākos ienākumus.

11.punktu ieteicams papildināt ar šādiem vārdiem: “Ja ieņemamā summa par pārdotajām akcijām sakrīt ar to iepirkšanas cenu vai ir zemāka par to.” Ņemot vērā pasaulē plaši izplatīto humāno praksi, mēs nedrīkstam aplikt ar nodokli visus tos ienākumus, kuri tālāk tiek investēti jebkurām humānām vai bezpeļņas akcijām vai mērķiem. Un līdz ar to es ierosinu izveidot 22.punktu vai atsevišķu daļu, kur būtu rakstīts: “Jebkuru ienākuma daļu, kas tiek izlietota ne īpašnieka personīgo vajadzību apmierināšanai, investīcijām, peļņas iegūšanai vai uzkrāšanai, bet tiek nodota labdarībai, izglītības, kultūras uzņēmumu, sociālā sektora (dzīvokļu celtniecību ieskaitot) vai citu humānu bezpeļņas mērķu vai fondu, tātad bezpeļņas fondu sekmēšanai, izslēgt.”

7.panta tabulu nepieciešams veidot tādējādi, ka sākotnējā nodokļu aplikšanas summa būtu augstāka par oficiālo iztikas minimumu. Mums šis iztikas minimums joprojām nav noteikts, un es uzskatu, ka 101 rublis ir zem oficiālā iztikas minimuma. Man liekas, ka tagad ar 101 rubli neviens nevar iztikt. Varbūt vienīgi zīdainis. Tāpēc tēzes par 100 rubļiem vietā nepieciešams ierakstīt: “Ģimenei kopējo iztikas minimumu uz katru ģimenes locekli, rēķinot kopā ģimenē visu strādājošo ienākumus.” Es saprotu, ka valdībai tas radīs grūtības, bet es nezinu, kāpēc, piemēram, Zviedrijas valdībai tas grūtības nerada. Tur pat ierēķina to, vai sieva ir slima, vai sieva strādā vai nestrādā. Acīmredzot, rēķinot šos nodokļus un iztikas minimumu, jārēķina arī inflācijas indeksācija un atkarībā no inflācijas indeksācijas tad arī jāaprēķina nodokļi un iztikas minimums. Un būtu pareizi tas, ja mēs rēķinātu iztikas minimumu tomēr atsevišķi zīdainim un divdesmit piecus gadus vecam jauneklim, jo gan drēbes, gan ēdamais un, atvainojiet mani, arī dzeramais, arī baudas maksā pēdējam šajā vecumā stipri dārgāk. Manuprāt, 9.pantam ieteicams izveidot otro daļu šādā redakcijā: “Ja strādājošais vai kāda no viņa apgādājamām personām ilgstoši– vairāk par vienu mēnesi (vai hroniski)– slimo vai arī ir invalīds, tad aprēķināmais nodoklis par attiecīgo periodu pamatdarba vietā samazināms par 30 procentiem.” Tātad vajadzētu izveidot šādu jaunu pantu, kāds, piemēram, ir Zviedrijas likumdošanā.

Tālāk. Likumprojektā 15.pants ir pazudis nezināmā virzienā. 14.pantā tur acīmredzot vajadzētu 100 rubļus ielikt vietā.

Runājot par 46.pantu, jādomā par šodienu. Manuprāt, šis pants vispār ne ar ko nav attaisnojams. Jo iznāk tā– ja noslēpj miljonu lielu ienākumu, tad soda ar 200 vai 300 rubļiem. Atvainojiet, ar ko tas ir attaisnojams? Acīmredzot šodien jābūt progresīviem un tas jāsaskaņo ar noslēpto summu, valstij vai tautai nozagto summu.

Tālāk 19.pantā nepieciešams noteikt arī minimālo ar nodokli apliekamo summu, sākot ar ienākumiem, kas pārsniedz iztikas minimumu. Tāda pati korekcija jāievieš 21.panta 1.punktā un attiecīgi šī daļa jākoriģē arī 9.pantā.

Tas man arī viss. Paldies par uzmanību. Taču es tomēr uzsveru, ka jautājums par to, kā armija, kā militārpersonas maksās nodokli, ir ārkārtīgi būtisks konceptuāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam, lūdzu, vārds debatēs deputātam Geidānam, kuram gan palikušas tikai sešas minūtes... līdz pārtraukumam.

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj! Es tik un tā esmu pateicīgs pat par apcirptu laiku. Cienījamie kolēģi, visnotaļ godājamie likumprojekta autori! Es savu īso, bet politisko runu varu sākt ar to, ka uzslavēšu likumprojekta autorus, viņi ir tik labi apkopojuši piedāvātos priekšlikumus, parādot, kādi tie bija, taču reizē arī izteikšu nožēlu, ka šeit nav redzams, kas tika ņemts vērā, kas tika noraidīts un kāpēc noraidīts. Tad varbūt izpaliktu mana uzstāšanās. Es runāšu tās tautas daļas vārdā, kurai rūp tomēr nācijas izdzīvošana. Es uzskatu, ka tie labojumi, kurus mēs ieteicām iepriekšējā sēdē, izskatot pirmo projektu, un kuri netika ņemti vērā, tomēr ir politiski rupja kļūda.

Sākšu ar 4.pantu. Mēs piedāvājam 4.pantā– paskatieties, kolēģi, kā ir tekstā– , ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekami, seko uzskaitījums, “izņemot pārejošās darba nespējas un slimu bērnu kopšanas pabalstus”. Tātad, ja slimības lapa nav saistīta ar bērniem, tad no viņa nodokli neņems, bet, ja tā slimības lapa ir saistīta ar bērniem un bērnu slimošanu, tad tur vilks nodokli nost.

Vairāki deputāti to iesniedza, es ar viņiem vēlreiz runāju, viņi piekrīt savai prasībai, un mēs to uzturam, tas noteikti ir jāņem vērā. Varbūt cienījamie likumprojekta autori nav lasījuši, kā aprēķina slimu bērnu kopšanas un slimības lapu pabalstu? Par pirmajām septiņām dienām mātei dod slimības lapu, bet par nākamajām septiņām dienām tikai tā saucamo balto izziņu, par kuru nemaksā ne kapeikas. Tad elementāri parēķiniet: ja man bērns slimo divas nedēļas un man ir 100 rubļu alga, tad nākamajā mēnesī man vidējā alga būs tikai 75 rubļi. Vēl nākamo– 50, pēc tam– 25 un beigās nulle. Bet jūs pieprasāt man tomēr to vēl plus aplikt ar nodokli. Es uzskatu, ka tas ir ne tikai negodīgi, bet arī milzīga politiska kļūda. Un es domāju... It sevišķi no tā cieš daudzbērnu ģimenes, jo mēs labi zinām, ka tur bērni slimo nepārtraukti. Man, piemēram, mājās, Jelgavā, visi bērni bija slimi, sievu ieskaitot, kad bija dizentērijas epidēmija. Un rezultātā vēl par to, ka mēs nedabūjām ne rubli pabalsta, mums būs jāmaksā nodoklis par to rubli, ja?

Nākamais. Mums ir lūgums, to atbalstīja arī deputāts Bojārs, 7.pantā tomēr iekļaut norādi, ka nodokļus vajag sākt no iztikas minimuma. Lai gan jums valdība ir atbildējusi, ka mums iztikas minimums ir 100 rubļu, un tad tas ir it kā pareizi, bet mēs reāli zinām, ka šodien tas vairs nav 100 rubļu. Un man būtu lūgums ņemt vērā reālo iztikas minimumu un no tā tad arī sākt šo tabulu. Jo būtu amorāli aplikt ar nodokli algu, kura ir zem iztikas minimuma.

Tālāk– 11.pants. Arī 11.pantā šeit bija rakstīts, ka ar ienākuma nodokli apliekamie ienākumi, un atkal– arī pārejošas darba nespējas un slimu bērnu kopšanas pabalsts. Mēs piedāvājam to izslēgt, taču komisija nav ņēmusi vērā. Es atkal uzskatu, ka tā ir ne tikai materiālas dabas, bet arī rupja politiska kļūda, kas ir vērsta tieši pret daudzbērnu ģimenēm. Un mēs piedāvājam to ielikt 3.punktā.

Mēs lūdzam atjaunot 15.pantu, visu to, ko es runāju. Mēs jau iesniedzām rakstiski, bet tas nav ņemts vērā. Bet šajā uzskaitījumā par 15.pantu mūsu priekšlikums diemžēl ir pagaisis. Un es piedāvāju šo 15.pantu izteikt šādā redakcijā: “Ja šā likuma 14.pantā minēto iedzīvotāju apgādībā ir trīs un vairāk cilvēku un vidējais ar nodokli apliekamais mēneša ienākums nepārsniedz 1200 rubļu, aprēķināmais nodoklis samazināms par 30 procentiem.” Kāda ir šā panta politiskā būtība? Šāds pants jau ir divreiz iekšā tekstā, tas ir, 9.pants un 22.1.pants. Taču tie attiecas, pirmkārt, uz pamatdarbu un, otrkārt, uz honorāriem. Bet, runājot par šo 15.pantu, ja tas netiek ielikts iekšā, tad jāteic, ka atkal spēkā ir politika– ja man savu bērnu uzturēšanai nepietiek ar pamatalgu, tad es esmu spiests strādāt vēl kaut kur. Bet tādā gadījumā man nodokli nezin kāpēc nesamazina, atzīstot, ka pamatdarbā to var samazināt. Te atkal šī politika ir vērsta pret daudzbērnu ģimeņu tēviem, jo mātēm reāli nav iespējams vēl papildus kaut kur strādāt.

Es ticu, ka manu kvēlo un politikai pievērsto runu atbalstītu ne tikai visi daudzbērnu ģimeņu tēvi un mātes, bet arī tādi, kuri vēlas par tādiem kļūt. Taču, ja kādam bērnu nav, tad nenosodiet mūs un neuzskatiet, ka mēs ejam nepareizu ceļu. Es domāju, ka it sevišķi mūs atbalstīs mūsu vadoņi, jo Dainis Īvāns vairākkārt ir aicinājis mūsu latviešu ģimenes kopt un vairot. Tad nenostāsimies pret šo Tautas frontes politiku. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un tagad pārtraukums līdz pulksten 15.00. Tad atsāksim debates, un kā pirmais tiks aicināts pie mikrofona mūsu finansu ministra vietnieks Skultes kungs.

(Pārtraukums)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!