Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pilnīga sapratne. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2005., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103226

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas soļi, lai ieviestu eiru

Vēl šajā numurā

09.03.2005., Nr. 40

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pilnīga sapratne

Pēc Latvijas un Nīderlandes ārlietu ministru tikšanās

BOTS.PNG (96743 bytes)
Nīderlandes ārlietu ministrs Bernards Bots un Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Vakar, 8. martā, Rīgā notika Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes ārlietu ministru Arta Pabrika un Bernarda Bota kopīga preses konference, noslēdzot Dr. B.Bota darba vizīti Latvijā.
Preses konferences ievadā Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra savu labo sadarbību ar Nīderlandes kolēģi, risinot kopīgos ES attīstības jautājumus. Šoreiz abi ministri apsprieduši Eiropas Savienības (ES) attīstības iespējas, arī finanšu aspektā. Tikšanās laikā runāts par ES kaimiņattiecībām ar Ukrainu, Moldovu un citām kaimiņvalstīm. Apspriesta situācija Irākā un Afganistānā un ES attiecības ar Krieviju. Pārrunāts arī Latvijas kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas prezidentu lēmums par 9. maija svinībām Maskavā.
Savukārt Nīderlandes ārlietu ministrs akcentēja Rīgas sarunu ļoti intensīvo raksturu. “Ir nozīmīgi, ka tiekas ES mazo dalībvalstu pārstāvji,” teica B. Bots, uzsverot, ka Nīderlande vienmēr iestājusies par finansiālo atbalstu ES jaunajām dalībvalstīm, jo to straujāka attīstība sekmēs labvēlīgu ES ekonomisko attīstību kopumā. B.Bots arī atzinīgi novērtēja ASV prezidenta Džordža Buša neseno vizīšu sēriju Eiropas valstīs.

“LV” jautājums abiem ministriem: – Kāds ir jūsu viedoklis par Igaunijas un Lietuvas prezidentu pirmdien paziņoto lēmumu nepiedalīties 9. maija svinībās Maskavā, un kā jūs šajā kontekstā redzat trīs Baltijas valstis?

A. Pabriks: – Pirmkārt, protams, par šādām svinībām vai jebkuru citu ārpolitisku aktivitāti katra valsts lemj suverēni. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka šis lēmums bija balstīts gan ārpolitiskos, gan iekšpolitiskos argumentos. Es domāju, ka pilnu argumentāciju par to iegūšu sestdien, kad mēs, visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri, tiksimies Rīgā. No Latvijas viedokļa, šī situācija uzliek Latvijas ārpolitikas veidotājiem, mūsu Ārlietu ministrijai vēl lielāku atbildību turpināt jau aizsākto sarežģīto vēstures un politikas skaidrošanu. Bet tas mums dod arī daudz lielākas iespējas. Mēs no trim Baltijas valstīm esam ieņēmuši visaktīvāko pozīciju. Domāju, mums jau šajā sestdienā jāatgriežas pie jautājuma, kā nākotnē vēl vairāk koordinēt mūsu kopīgās intereses un savu starptautisko sadarbību. Man gan arī jāteic, ka sadarbība starp trim Baltijas valstu ārlietu ministriem ir ārkārtīgi laba.
B. Bots: – Kā jau mans kolēģis teica, šis bija suverēnu valstu prezidentu individuāls lēmums, un no šā viedokļa man kā trešās valsts ārlietu ministram sniegt kādus komentārus varētu būt nevietā. Taču es gribu paust cerību, ka starp trim Baltijas valstīm saglabāsies cieša sadarbība. Tāpat gribu paust cerību, ka Krievija sapratīs: tai ir noteiktas saistības pret Baltijas valstīm. Šeit es vispirms domāju nepieciešamību Krievijai parakstīt beznosacījumu robežlīgumu. Es domāju, Krievija sapratīs arī to, ka labu attiecību saglabāšanai ar kaimiņvalstīm ir ļoti liela nozīme un ka Krievija savās attiecībās ar Baltijas valstīm turpmāk ievēros līdzsvarotu pieeju. Mums tas savukārt ļaus uzturēt labas attiecības ar šo ES kaimiņvalsti, kas ir ļoti svarīgi.

– Kā jūs vērtējat Latvijas lomu ES un Krievijas attiecību attīstībā?

B. Bots: – Latvijas pieredze ES ir ļoti būtiska. Jo šāda pieredze ir tikai nedaudzām ES dalībvalstīm. Es domāju, ES un Krievijas attiecībās drīz sāksies jauns posms, un mēs ar Krieviju sadarbosimies gan ekonomikas, gan izglītības, gan drošības un arī citos jautājumos. Latvijas un citu Baltijas valstu labā izpratne Krievijas jautājumos var veidot tiltu starp ES un Krieviju. Es arī domāju, jūsu izpratne par Krievijas jautājumiem ES var palīdzēt radīt situāciju, ka tiesiskums būs svarīgs ne vien Eiropas Savienībā, bet arī Krievijā. Vēl gribu uzsvērt, ka Latvijas pieredze sadarbībā ar kaimiņvalstīm un Latvijas izpratne par Krievijas jautājumiem var palīdzēt ne vien ES attiecību veidošanā ar Krieviju, bet arī ES jauno kaimiņu politikas kontekstā. Īpaši ņemot vērā, ka Latvija arī šādā kontekstā ir mācējusi pārvarēt dažādus šķēršļus un grūtības.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!