Prezidents no Augsto Tatru zemes

Vakar, 2. martā, sākās Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča valstsvizīte Latvijā. Oficiālā informācija par valstsvizītes pirmo dienu.Šodien augstais viesis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Vizīte beigsies rīt ar Jūrmalas apmeklējumu.

Ivans Gašparovičs ar kundzi Silviju Gašparovičovu pie Brīvības pieminekļa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas un Slovākijas prezidentu preses konferencē

Vakar, vizītes pirmajā dienā, pēc Latvijas un Slovākijas prezidentu, kā arī abu valstu delegāciju sarunas notika Vairas Vīķes-Freibergas un Ivana Gašparoviča preses konference. Tās ievadā Vaira Vīķe-Freiberga Slovākiju raksturoja kā “jaunu zvaigzni Eiropas Savienības valstu zvaigznājā, kas sevi jau pierādījusi, apbrīnojami īsā laikā īstenojot enerģiskas reformas un nonākot priekšā daudzām citām, arī vecākām, valstīm. Sasniedzot saimniecisko uzplaukumu, ar ko šī valsts patiesi var lepoties”. Viņa arī uzsvēra, ka Slovākijas prezidenta vizīte apliecina mūsu valstu ciešo draudzību, vienādos mērķus un vēlmi sadarboties Eiropas Savienības ietvaros.
Slovākijas prezidents savā uzrunā minēja dažus, viņaprāt, svarīgākos abu prezidentu sarunas tematus, kas pārsnieguši abu valstu divpusējo attiecību ietvarus. Esot apspriesta arī ASV prezidenta Buša un Krievijas Federācijas prezidenta Putina tikšanās Bratislavā. Tomēr Latvijas un Slovākijas prezidentu uzmanības centrā bijusi divpusējā sadarbība, kam Eiropas Savienības ietvaros pavērušās jaunas, daudz plašākas iespējas.
Žurnālistu jautājumu cēlienu ievadīja “Latvijas Vēstnesis” :
– Vai jūs sarunas laikā skārāt arī notikumus mūsu zemēs pēc Otrā pasaules kara un ielūgumu uz Krievijas Uzvaras svētku svinībām 9.maijā Maskavā?
V. Vīķe-Freiberga: – Jā! Es prezidenta kungam izskaidroju, ka esmu pieņēmusi Krievijas prezidenta Putina ielūgumu, vienlaikus sniedzot arī deklarāciju, ka Latvijai un latviešu tautai 9.maijs nav viennozīmīga diena. Ka mēs, piedaloties 9.maija pasākumos Maskavā, varam noliekt galvu par tiem, kas atdeva dzīvību cīņā pret fašismu. Bet ka mums, latviešiem, šajā dienā nebija iespējams iegūt brīvību, tādēļ mūsu zemei 9.maijs ir arī smaga piemiņas diena.
I. Gašparovičs: – Slovākijas puse izprot dažādo attieksmi pret šo datumu. Jūsu zemei ir smaga vēsturiskā pieredze ar Padomju Savienību, kas atstājusi iespaidu arī uz jūsu attiecībām ar Krievijas Federāciju. Arī es esmu pieņēmis Krievijas prezidenta Putina ielūgumu uz 9.maija svinībām Maskavā. Protams, es uz Maskavu nebraukšu, lai slavinātu staļinisko režīmu, bet gan lai apliecinātu cieņu kritušajiem cīņā pret fašismu. Arī Slovākija, kas ilgus gadus ar Čehiju veidoja vienu valsti Čehoslovākiju, pēc Otrā pasaules kara nonāca Maskavas pakļautībā. Protams, mūsu un Latvijas situācija bija atšķirīga. Taču es saprotu Latvijas nostāju un saprotu arī jūsu rūpes par vēsturisko patiesību.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv