• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Par emociju trūkumu Putinam nāksies dārgi maksāt". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.08.2000., Nr. 303/306 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10200

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Par sarunām ar Čečeniju"

Vēl šajā numurā

30.08.2000., Nr. 303/306

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Par emociju trūkumu Putinam nāksies dārgi maksāt"

"Le Temps"

— 2000.08.23.

Prezidenta Vladimira Putina popularitāte ir nopietni apdraudēta.

Šī ir pavisam cita Krievija nekā tā, kuru gatavojas atjaunot jaunais prezidents. Tāda Krievija, kur masu informācijas līdzekļi pauž savu sašutumu, kur kameru priekšā atklāti tiek izteikts nosodījums varas iestādēm. Tas ir izpaudies gan pirms, gan pēc "Kursk" traģēdijas. Ženēvas universitātes Vidusjūras reģiona, slāvu un austrumu valodu un literatūras nodaļas direktora Žorža Nivā acīs Vladimirs Putins šīs krīzes laikā ir pieļāvis savu "pirmo nopietno kļūdu."

Le Temps: Kā jūs vērtējat Vladimira Putina rīcību?

Žoržs Nivā: Ja izlasa Vladimira Putina autobiogrāfiju, kļūst skaidrs, ka viņš ir bezemociju cilvēks. Ne tikai temperamenta, bet arī viņa stingrās paškontroles ziņā. Lai gan es nedomāju, ka viņam būtu jānogrimst reizē ar zemūdeni, tomēr viņš neapšaubāmi ir pieļāvis savu pirmo nopietno kļūdu. Krievu tauta ir ārkārtīgi emocionāla. Tai gribētos šīs emocijas redzēt arī savos vadītājos. Boriss Jeļcins tomēr bija emocionāls līderis.

"Kursk" traģēdijas sakarā Putins nekādas emocijas neizrādīja. Ir skaidrs, ka Putinu nevar uzskatīt par atbildīgu sakarā ar stāvokli flotē un slikto torpēdu darbību, jo tas varētu būt viens no traģēdijas iemesliem, taču viņš neizrādīja nekādas jūtas, neizteica nekādu atvainošanos...

Le Temps: Ar ko riskē viņa valdība?

Ž .N.: Kaukāza karu laikā uz Čečeniju nosūtīto karavīru mātēm ir bijusi milzīga loma; pašlaik tās ir jūrnieku mātes, kuras pieprasa atbildību. Ja tiesu medicīnas eksperti pierādīs, ka daži jūrnieki astoņu dienu laikā ir bijuši dzīvi, apsūdzības būs pamatotas. Tā riskē ar nopietnām aktivitātēm, kas daudz nopietnāk varētu apšaubīt valdības izmantotās metodes.

Le Temps: Ko tas varētu nozīmēt krieviem?

Ž.N.: Vladimirs Putins savas vēlēšanu kampaņas laikā daudz runāja par pazemojuma izbeigšanu. Viņš apgalvoja, ka nedrīkst pieļaut sevis pazemošanu, ir jāatgūst savs pašlepnums. Krievi tam piekrīt. Taču, ja pazemošana turpināsies un Putins nesapratīs, kā viņam izturēties, mēs piedzīvosim jaunu iekšējo konfliktu periodu. Parlaments būs nepaklausīgāks, un gubernatori kļūs nedisciplinēti.

Le Temps: Krīzes laikā Pareizticīgo baznīca bija visur. Kādēļ?

Ž.N.: Protams, ir daži hierarhijas pārstāvji, kuri tiecas visā gūt savu labumu. Tomēr nevajadzētu šīs institūcijas lomu saistīt ar šādu vadītāju rīcību. Baznīcai ir raksturīga sociālā funkcija, tā cenšas remdēt Krievijas sabiedrības ciešanas. Turklāt baznīca Krievijā ir kļuvusi daudz redzamāka, pārstāvot garīgumu un ideoloģiju kopš komunisma sabrukuma.

Eleonora Sulsere

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!