Apmācība augu aizsardzības jomā, īpaši tad, ja notiek darbības ar AAL, ir nepieciešama, lai samazinātu risku no nepareizām darbībām ar AAL, kuras var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un apkārtējai videi. Apmācīta un pārbaudījumu nokārtojusi persona zina, kā droši un atbildīgi lietot AAL un īstenot citas darbības ar AAL (uzglabāt, transportēt, droši utilizēt atlikumus u. c.).

Latvijā ir piecas apmācāmo personu kategorijas, un katrai no tām ir sava mācību programma un mācību ilgums. Mācības nodrošina VAAD sertificēti apmācības veicēji. Mācību laikā viņus regulāri pārbauda VAAD inspektori, piedaloties mācību procesā un izvērtējot mācību kvalitāti. Lai panāktu, ka mācībās sniegtā informācija ir praktiska un aktuāla, VAAD regulāri apmācības veicējiem rīko seminārus par jaunumiem un izmaiņām augu aizsardzības jomā.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās tiek mācīti lauksaimniecības speciālisti un kuru izglītības programmās ir augu aizsardzības mācību priekšmets, to papildina un pielāgo ar Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumos Nr. 147 "Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtību"¹ (turpmāk – noteikumi Nr. 147) minētajiem tematiem, tāpēc jau mācību laikā topošajiem lauksaimniekiem tiek mācīta droša un atbildīga AAL lietošana, īpašu uzsvaru liekot uz integrētām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm un integrētām kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām. Ja augu aizsardzības mācības programmas temati ir identiski noteikumu Nr. 147 pielikumā noteiktajiem, mācību beigās ir iespēja nokārtot pārbaudījumu un saņemt profesionālā AAL lietotāja apliecību. Tas veicina zinošu un atbildīgu speciālistu pieejamību darba tirgū uzreiz pēc izglītības iestāžu absolvēšanas. Situācijās, kad kāda profesionālā vidējās izglītības iestāde, kurā iepriekš nav bijušas mācību programmas ar mācību priekšmetu "Augu aizsardzība", to sāk piedāvāt un šī mācību priekšmeta temati ir salāgoti ar noteikumu Nr. 147 pielikumā noteiktajiem. VAAD, saņemot mācību iestādes iesniegumu, novērtē mācību iestādes un programmas atbilstību noteikumiem Nr. 147. Ja VAAD lēmums ir pozitīvs, mācību iestādei tiek izsniegta atļauja īstenot profesionālā AAL lietotāja apmācību.

Latvijā prasība par AAL lietotāju un izplatītāju apmācību ir spēkā jau no 20. gs. 90. gadiem. Lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Direktīvas prasības par apmācību, tika pārskatīta esošā kārtība un izdarīti grozījumi Augu aizsardzības likumā un noteikumos Nr. 147.

Noteikumi Nr. 147 noteic kārtību, kādā izsniedzama atļauja profesionālo AAL lietotāju, AAL lietošanas operatoru, AAL pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācībai, kā arī prasību, ka katrai kategorijai ir atsevišķas mācības (gan sākotnējā, gan atjaunojošā) ar noteiktu programmu, pēc kuras apgūšanas tiek izsniegtas šādas apliecības:

• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 1. reģistrācijas klases AAL (apmācīto personu darbības saistītas ar fumigāciju);

• profesionālā AAL lietotāja apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL (apmācīto personu darbības saistītas ar AAL iegādi un lietošanu lauksaimniecības un pašvaldību uzņēmumos);

• AAL lietošanas operatora apliecība darbībām ar 2. reģistrācijas klases AAL (apmācīto personu darbības saistītas ar AAL lietošanu lauksaimniecības uzņēmumos);

• augu aizsardzības konsultanta apliecība (apmācītām personām atļauts visplašākais darbību spektrs saistībā ar AAL – konsultēt, tirgot, iegādāties un lietot);

• AAL pārdevēja apliecība (apmācīto personu darbības saistītas ar AAL tirgošanu).

1. attēls. Kopējais apmācīto personu skaits pa kategorijām laikā no 2017. līdz 2024. gadam (VAAD dati)

2. attēls. Derīgu apliecību skaits pa kategorijām 2025. gada 31. decembrī (VAAD dati)

Mācot profesionālos AAL lietotājus un augu aizsardzības konsultantus, apmācību veicēji lielu uzmanību pievērš tematiem par IAA, tās pamatprincipiem un prasībām, īpaši, agrotehniskajām, mehāniskajām, profilaktiskajām un citām alternatīvām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, kas ir IAA pamats.

1. Visas personas, kas savā profesionālajā darbībā izmanto 2. reģistrācijas klases AAL, ir apmācītas un pārzina atbildīgu un drošu AAL lietošanu, un to apliecina derīga apliecība.

2. Visas personas, kas sniedz konsultācijas augu aizsardzības jomā, ir nokārtojušas pārbaudījumu, un to apliecina derīga konsultanta apliecība.

3. Katrā AAL tirdzniecības vietā ir vismaz viens darbinieks ar derīgu AAL pārdevēja apliecību.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026. gads – ieviesta elektroniska pārbaudījumu kārtošana un elektroniska apliecība

2026.–2030. gads – uzturēta sistēma

VAAD

Apmācīto personu skaits pa kategorijām

Apmācības veicēju uzraudzībā konstatēto neatbilstību īpatsvars

To pārbaudīto objektu īpatsvars, kuros lieto 2. reģistrācijas klases AAL un kuros konstatētas personas, kam nav derīga atbilstoša apliecība

Ar mācību kvalitāti apmierināto apmācīto personu īpatsvars

Augu aizsardzības likumā noteikts, ka VAAD jebkurai ieinteresētajai personai dod iespēju saņemt vispārēju informāciju par AAL, ar to lietošanu saistītajiem riska faktoriem, AAL ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, informāciju par AAL reģistru un tajā iekļauto līdzekļu lietošanu, kā arī par AAL lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu. AAL reģistru VAAD publicē savā tīmekļvietnē².

VAAD, piesaistot lauksaimnieku NVO, 2014. gadā izveidoja darba grupu sabiedrības informēšanas programmas "Sabiedrības izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" (turpmāk – programma) izstrādei. Programma tika izstrādāta 2014. gadā un 2016. gadā papildināta ar aktuālo informāciju. 2017. gadā tā tika apstiprināta ar VAAD direktora rīkojumu³ un 2023. gada oktobrī aktualizēta.

2021. gadā VAAD organizēja kampaņu "Misija Agronoms", kuras laikā informēja sabiedrību par drošu un pareizu AAL lietošanu, par alternatīvajām augu aizsardzības metodēm, par IAA un citiem ar augu aizsardzību saistītiem jautājumiem. 2021. gada nogalē programma tika pilnveidota, pamatojoties uz kampaņas rezultātu analīzi.

Pēdējos gados sabiedrība arvien lielāku uzmanību pievērš AAL lietošanai lauksaimniecībā, tostarp lietošanas pamatojumam, intensitātei un ietekmes riskam uz cilvēku un dzīvnieku veselību un apkārtējo vidi. Tas nozīmē, ka programma ir regulāri jāpārskata un jāpapildina, sniedzot objektīvu un skaidrojošu informāciju par AAL lietošanas prasībām un augu aizsardzības pamatprincipiem, tāpēc jaunā rīcības plāna darbības laikā plānotas darba grupas sanāksmes.

VAAD sadarbojas ar profesionālajiem lauksaimniecības un dārzkopības izdevumiem "Saimnieks", "Agro Tops", "Dārzs un Drava", "Ievas Dārzs", "Dārza Pasaule", "Bioloģiski" un "Biškopis", kuros regulāri tiek publicēti raksti par augu aizsardzību, tostarp par drošu AAL lietošanu.

VAAD regulāri gatavo atbildes uz tīmekļvietnē uzdotajiem jautājumiem⁴, sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atbild uz uzticības tālruņa zvaniem. Regulāra dalība publiskos pasākumos ļauj informēt plašāku sabiedrību par AAL pareizu un drošu lietošanu, lai pasargātu gan sevi, gan vidi no ietekmes, kas rodas AAL nepareizas lietošanas dēļ.

Direktīva un noteikumi Nr. 147 nepieprasa, lai neprofesionālie AAL lietotāji būtu apmācīti, tāpēc ir iespējams, ka tie ne vienmēr pareizi izmanto lietošanai atļautos 3. reģistrācijas klases AAL. Lai novērstu risku, ka AAL tiek lietoti nepamatoti vai nepareizi, nodarot kaitējumu videi un paša lietotāja veselībai, gan iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā, gan arī šajā rīcības plānā ir jāakcentē šīs AAL lietotāju kategorijas izglītošana par AAL bīstamību, to pareizu lietošanu un izvēli tikai situācijā, kad tas ir galēji nepieciešams, ievērojot visus marķējumā norādītos piesardzības pasākumus. Tādēļ 2021. gada VAAD kampaņas "Misija Agronoms" laikā tika izdoti un izplatīti vairāki informatīvi bukleti par drošu AAL lietošanu videi un cilvēku veselībai saudzīgā veidā "Kas jāzina par AAL", "Kā aizsargāt apputeksnētājus", "Integrētā augu aizsardzība" un "Nelegālie AAL". VAAD uztur "Instagram" kontu "Misija Agronoms", kurā sezonas laikā publicē jaunākās ziņas par sastopamajiem kaitīgajiem organismiem Latvijas laukos un dārzos. Līdz ar kaitīgā organisma aprakstu un fotoattēliem tiek ieteiktas arī tā ierobežošanas metodes.

Par augu aizsardzības jautājumiem, tostarp par AAL lietotāju apmācību, dažādu sabiedrībai pieejamo reģistru lietošanu, par drošu AAL lietošanu, par apstrādājamo lauku tuvumā dzīvojošo cilvēku drošību VAAD regulāri sagatavo un savā tīmekļvietnē un sociālo tīklu kontos ievieto skaidrojošus materiālus – bukletus, infografikas, videopamācības u. c.⁵

1. Sabiedrībai pieejama viegli uztverama, skaidrojoša informācija par AAL, jo īpaši risku, kas rodas, nepareizi lietojot AAL.

2. Sabiedrībai pieejama informācija par AAL atliekvielu pārtikā un augos (augu produktos) monitoringa rezultātiem.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

ZM

Rīcības plāna darbības sākumā un beigās noskaidrots sabiedrības viedoklis par AAL lietošanu. Apmierinātība kā izmērāms rādītājs.

AAL apriti kontrolē VAAD, pārbaudot, kā ievērotas ES un nacionālās normatīvo aktu prasības. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, lauksaimnieks pēc VAAD ieteikumiem īsteno pasākumus, lai novērstu neatbilstības un mazinātu tādu situāciju atkārtošanos.

AAL imports. AAL ievešanu no valsts, kas nav ES dalībvalsts, kontrolē PVD Robežkontroles departaments robežkontroles punktā vai muitas noliktavā (atkarībā no muitošanas vietas). Muitas procedūra tiek noformēta pēc kontroles. VAAD un PVD ir noslēgta vienošanās, lai palielinātu abu pušu darbības efektivitāti fitosanitārās un AAL robežkontroles nodrošināšanā Latvijā. PVD Robežkontroles departaments par konstatētajiem AAL ievešanas noteikumu pārkāpumiem nekavējoties pēc pārkāpuma konstatēšanas informē VAAD, nosūtot paziņojumu par AAL ievešanas noteikumu pārkāpumiem. Ja nepieciešams, PVD konsultējas ar VAAD, un īpaši sarežģītās situācijās abi dienesti sadarbojas nekavējoties. 2023. gadā PVD konstatēja deviņus gadījumus, kad tika mēģināts ievest AAL no Baltkrievijas. Prece tika atsavināta (konfiscēta) un nodota iznīcināšanai Valsts nodrošinājuma aģentūrai.

AAL tirdzniecība. Augu aizsardzības likums paredz, ka VAAD inspektoriem uzraudzības un kontroles laikā ir tiesības pārbaudīt, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības, un bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt personas, kas darbojas augu aizsardzības jomā, pieprasīt un saņemt dokumentus un informāciju, kā arī ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai. AAL izplatīšanas vietās tiek pārbaudīta AAL noliktava, to uzglabāšanas apstākļi, Latvijā ievesto un izplatīto AAL uzskaite, AAL un tā marķējuma teksta atbilstība reģistrācijas nosacījumiem, AAL kvalitāte ar laboratoriskiem izmeklējumiem, tā garantējot, ka patērētājs saņem lietošanai drošu AAL.

Tāpat Augu aizsardzības likums paredz, ka AAL atļauts izplatīt komersantiem, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci). Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"⁷ (turpmāk – noteikumi Nr. 949) noteiktas prasības AAL laišanai tirgū, tirdzniecības vietām izvirzāmie kritēriji, AAL tirdzniecības, ievešanas, izvešanas, uzglabāšanas un transportēšanas prasības, to pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu pienākumi, informācijas sniegšanas kārtība AAL pircējam un tās saturs, kā arī AAL aprites kontroles kārtība.

Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā VAAD pieņēma 36 lēmumus par licenču izsniegšanu. Pamatojoties uz personu iesniegumiem, novērtēta 14 komersantu telpu atbilstība, un pēc tam komersantiem izsniegtas 14 speciālas atļaujas (licences). Pieņemti 13 lēmumi par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu un deviņi lēmumi par pārreģistrēšanu.

3. attēls. Licencēto AAL izplatīšanas vietu skaita dinamika 2019.–2025. gadā (VAAD dati)

Noteikumi Nr. 949 noteic arī to, ka licences īpašniekam jānodrošina, lai AAL tirdzniecības vai uzglabāšanas vietā ir darbinieks, kurš saņēmis AAL pārdevēja vai 2. reģistrācijas klases AAL lietotāja apliecību, vai augu aizsardzības konsultanta apliecību un kurš, pārdodot AAL, sniedz AAL pircējam konsultāciju par iegādātā AAL lietošanu, glabāšanu un risku, ko var radīt nepareizas AAL lietošana. Šī prasība ir obligāta, ja persona iegādājas 3. reģistrācijas klases AAL un nav profesionāla AAL lietotāja, bet, ja AAL iegādājas profesionāls AAL lietotājs, minētā informācija jāsniedz pēc personas pieprasījuma.

VAAD kompetencē ir uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu prasību ievērošanu AAL izplatīšanas jomā⁸. VAAD licencētajās AAL tirdzniecības vietās veic ar riska analīzi pamatotas plānotās pārbaudes un, ja ir saņemta informācija par iespējamu neatbilstību, – arī operatīvās pārbaudes. Gadu gaitā, pārbaudot AAL izplatīšanas vietas, ir konstatēts maz būtisku neatbilstību, un tas liecina, ka izplatīšanas vietās, kurām ir piešķirtas speciālas atļaujas (licences), tiek ievērotas normatīvo aktu prasībām un tās ir drošas, lai patērētājs iegādātos AAL.

2023. gadā VAAD licencētās tirdzniecības vietās konstatēja divus būtiskus pārkāpumus, bet tirgus uzraudzības pārbaudēs – astoņus būtiskus pārkāpumus, kad tika fiksēta nereģistrētu AAL izplatīšana. Attiecīgā prece tika konfiscēta un nodota iznīcināšanai Valsts nodrošinājuma aģentūrai. Pārsvarā šādās situācijās tika ievesti AAL mazos iepakojumos lietošanai mazdārziņos. Pēdējos gados liela uzmanība tiek pievērsta nelegālo AAL kontrolēm, jo ir palielinājies nelegālo AAL izplatības risks. To veicinājuši vairāki iemesli: nozīmīgi ir samazinājies 3. reģistrācijas klases AAL skaits, kā arī pēc vairāku darbīgo vielu izslēgšanas no ES darbīgo vielu saraksta no tirgus izņemti daudzi plaši izmantoti AAL. Šī iemesla dēļ papildus nelegālo AAL izplatīšanas un lietošanas novēršanai Latvijā paredzētas vēl 45 tirgus uzraudzības pārbaudes. Lai identificētu nelegālos AAL, tiek īstenotas operatīvās pārbaudes tirgos, būvmateriālu, lauksaimniecības preču veikalos, izstādēs, veterinārajās aptiekās, saimniecībās un citās iepriekš neminētās vietās. VAAD seko līdzi sludinājumiem sociālos tīklos un publikācijām vietējos laikrakstos un citur. Ja nepieciešams, VAAD pieaicina Valsts policiju.

3. attēls. Pārbaudes AAL izplatīšanas vietās (VAAD dati)

1. AAL tirdzniecības vietās ir apmācīti darbinieki, kuriem ir derīgas apliecības un kuri ikvienam AAL pircējam sniedz informāciju par konkrēto AAL (lietošanu, uzglabāšanu, risku cilvēku veselībai un videi).

2. Tirdzniecības vietās, kurās tiek izplatīti 2. reģistrācijas klases AAL, pārdevējs pārdošanas brīdī pārliecinās par derīgas pircēja apliecības esamību un par to izdara ierakstu uzskaites sistēmā.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD, PVD

2026.–2030. gads

PVD

2026.–2030. gads

PVD, VAAD, VID

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD, PVD, robežsardze

2028. gads

VAAD

To pārbaudīto licencēto AAL izplatīšanas vietu īpatsvars, kurās nav neviena apmācīta darbinieka ar derīgu apliecību

To pārbaudīto AAL izplatīšanas vietu īpatsvars, kurās konstatēta neatbilstība saistībā ar tirgotiem nelegālajiem AAL

To operatīvo pārbaužu īpatsvars, kurās konstatētas neatbilstības saistībā ar nelegālajiem un viltotajiem AAL

To gadījumu skaits, kad 1. un 2. reģistrācijas klases AAL pārdots pircējam bez derīgas apliecības

AAL lietošanas iekārtas izmanto gan AAL, gan šķidro lapu mēslošanas līdzekļu izsmidzināšanai. Tām jābūt darba kārtībā, lai nodrošinātu minēto līdzekļu drošu lietošanu, nekaitējot apkārtējai videi. Lai to panāktu, AAL lietošanas iekārtām jābūt pārbaudītām ik pēc trīs gadiem, un jaunām AAL lietošanas iekārtām pirmā pārbaude jāveic piecu gadu laikā no iekārtas iegādes datuma.

Latvijā līdz Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 491 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām"⁹ (turpmāk – noteikumi Nr. 491) spēkā stāšanās brīdim nebija obligāta prasība pārbaudīt AAL lietošanas iekārtas. Prasība, ka darbā atļauts izmantot tikai pārbaudītas un lietošanas kārtībā esošas AAL lietošanas iekārtas, stājās spēkā 2016. gada 26. novembrī. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem VAAD atzīst AAL lietošanas iekārtai arī citā ES dalībvalstī izsniegtu sertifikātu, ja ir ievēroti šajos noteikumos minētie pārbaužu starplaiki, kā arī sagatavota un VAAD tīmekļvietnē ievietota informācija par atzīšanu. Pārbaudes veic lauka un koku, un krūmu smidzinātājiem, jo tos visplašāk izmanto AAL profesionālai lietošanai un to pārbaudēm ir izstrādāti standarti. Konstatējot neatbilstības, tiek ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta un piemērots sods. Dati par to atspoguļoti 5. attēlā: gan 2019., gan 2020. gadā joprojām bija diezgan daudz neatbilstību. Tas skaidrojams ar stingrāku sankciju piemērošanu no 2018. gada par prasības neizpildi. No 2021. gada, kad AAL lietošanas iekārtu īpašnieki pēc apmācības un vairākām informatīvajām kampaņām (piemēram, "Misija Agronoms") sāka apzināties priekšrocības, ko sniedz pārbaudītas AAL lietošanas iekārtas, situācija stabilizējās un neatbilstību skaits mazinājās.

5. attēls. AAL lietotāju pārbaudēs konstatētās neatbilstības saistībā ar AAL lietošanas iekārtām (VAAD dati)

Katru gadu pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits palielinās, bet pieauguma dinamika vēl aizvien ir diezgan lēna. VAAD, uzraugot AAL lietošanas prasības, ir konstatējis, ka daudzas saimniecības iegādājušās jaunas AAL lietošanas iekārtas, kas jāpārbauda tikai pēc pieciem gadiem kopš iegādes. 2024. gadā ir uzsākts darbs pie noteikumu Nr. 491 grozījumu izstrādes, lai AAL lietošanas iekārtu reģistrā iekļautu arī jaunas, līdz šim nepārbaudītas iekārtas. No 2023. gada LIZ Pārvaldības sistēmā informāciju par jaunajām AAL lietošanas iekārtām sniedz saimniecības, kas pretendē uz KLP SP iekļauto ekoshēmu atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi.

Visas profesionālai lietošanai paredzētās AAL lietošanas iekārtas ir pārbaudītas, un AAL lietošanas iekārtu pārbaudītāji kvalitatīvi veic savu darbu.

Nr. p .k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

Pārbaudes veicējs

2026. gadā – 500 iekārtu

2027. gadā – 500 iekārtu

2028. gadā – 500 iekārtu

2029. gadā – 500 iekārtu

2030. gadā – 500 iekārtu

2026.–2030. gads

VAAD

2027. gada 31. decembris

VAAD

Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits

To pārbaužu īpatsvars, kurās konstatē pārkāpumus saistībā ar AAL lietošanas iekārtām

Latvijā AAL smidzināšana no gaisa ir aizliegta, izņemot normatīvajos aktos noteiktos īpašos gadījumos. Iepriekšējā reize, kad AAL tika lietoti no gaisa ar lidaparātu, bija 2005. gadā, kad Ziemeļkurzemes mežos bija savairojusies priežu rūsganā zāģlapsene (Neodiprion sertifer Goeffr.), kura var izraisīt koku bojāeju lielā platībā. VAAD izsniedza atļauju AAL lietošanai neatliekamu pasākumu īstenošanai un arī kontrolēja pasākuma izpildi uz vietas.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"¹¹ (turpmāk – noteikumi Nr. 950) noteikta novērtējuma sagatavošanas kārtība par iespējamo risku AAL izsmidzināšanā no gaisa, kā arī kārtība atļaujas izsniegšanai AAL izsmidzināšanai no gaisa.

AAL atļauts izsmidzināt no gaisa, ja ir saņemta VAAD atļauja (turpmāk – atļauja). VAAD pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja

a) nav citas piemērotas alternatīvas vai arī izsmidzināšanai no gaisa salīdzinājumā ar AAL lietošanu uz zemes ir lielākas priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

b) ir veikta riska analīze un gūts apstiprinājums tam, ka pozitīvais efekts no šāda AAL lietojuma būs lielāks nekā iespējamais risks videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c) operators, kas veic smidzinājumu no gaisa, ir apmācīts un ieguvis apliecību par tiesībām lietot AAL;

d) lietošanas iekārtas ir pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par AAL lietošanas iekārtām noteiktajām prasībām;

e) lidaparāts ir reģistrēts normatīvajos aktos par aviāciju noteiktajā kārtībā un aprīkots ar piederumiem, kas atbilst labākai pieejamai tehnoloģijai, lai samazinātu AAL nonesi ar vēju;

f) apstrādājamā teritorija neatrodas dzīvojamo zonu tuvumā.

Pēdējos gados pasaulē strauji palielinās bezpilota lidaparātu izmantošana dažādās tautsaimniecības nozarēs, arī lauksaimniecībā, t. i., mēslošanai, sēšanai, dzīvnieku uzraudzībai, lauku monitoringam un arī AAL lietošanai. ES līdz šim vēl nav izstrādātas vienotas vadlīnijas šīs tehnoloģijas izmantošanai, tomēr ir situācijas, piemēram, augļkopībā un mežsaimniecībā, kad bezpilota lidaparātu izmantošana augu aizsardzībā nodrošina precīzāku un efektīvāku augu apstrādi un samazina AAL noneses risku. VAAD izvērtēs līdzšinējo starptautisko praksi, lai pēc AAL lietotāju pieprasījuma varētu izsniegt atļaujas AAL izsmidzināšanai ar bezpilota lidaparātiem, ja AAL lietošanas radītais risks ir līdzīgs vai mazāks nekā citām AAL lietošanas tehnoloģijām.

Droša un uzraudzīta bezpilota lidaparātu izmantošana augu aizsardzībā.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

Augu aizsardzības līdzekļu droša lietošana. Augu aizsardzības likums noteic, ka persona AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, EPPO noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti VAAD tīmekļvietnē¹²) un AAL lietošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos. Apmācītie profesionālie AAL lietotāji to ir apguvuši mācību laikā un pēc sekmīga pārbaudījuma nokārtošanas saņēmuši apliecību, kas ir apliecinājums viņu zināšanām.

ES, arī Latvijā, AAL tiek reģistrēti pēc vienotiem principiem atbilstoši regulas Nr. 1107/2009 prasībām. Ja AAL tiek lietoti atbilstoši reģistrācijas nosacījumiem un norādēm AAL marķējumā, augu aizsardzības pasākumi ir droši cilvēku veselībai un videi un izaudzētā produkcija no AAL atliekvielu viedokļa atbilst ES noteiktajām pārtikas nekaitīguma prasībām. Novērtējot katru AAL, tiek izvērtēta arī tā iespējamā ietekme uz cilvēkiem, kas varētu tikt pakļauti tā iedarbībai, tāpēc katra AAL marķējumā sadaļā "Personāla drošība" ir iekļautas prasības cilvēku aizsardzībai – tās paredz individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar konkrētu AAL.

Noteikumu Nr. 950¹³ 9. punktā noteiktas prasības, kas jāievēro, lietojot AAL (kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai, ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību un citas specifiskas prasības, ja tādas ir konkrētam AAL). Par prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vides aizsardzību ir atbildīgs ikviens AAL lietotājs (arī privātmāju un mazdārziņu īpašnieki, kas lieto 3. reģistrācijas klases AAL), kā arī AAL lietošanas operators (traktorists, kas veic izsmidzināšanas darbus uz lauka).

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD uzrauga un kontrolē AAL lietošanu¹⁴. Jūtama ir sabiedrības ieinteresētība palielināt pārbaužu skaitu augu aizsardzības jomā, bet ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701 apstiprinātais "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020"¹⁵ liedz VAAD palielināt inspektoru skaitu. Ar regulārām VAAD inspektoru augu aizsardzības jomas pārbaudēm tiek garantēta droša AAL lietošana katras saimniecības laukos. VAAD inspektori kontroļu laikā pārbauda AAL iegādes un izlietojuma dokumentāciju, izlietoto AAL lietošanas atbilstību marķējuma prasībām (kultūraugs, deva, lietošanas reižu skaits, nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai, attālums līdz ūdensobjektiem un (vai) blakus teritorijām), AAL lietošanas iekārtas atbilstību normatīvo aktu prasībām, AAL uzglabāšanas noliktavu un individuālo aizsardzības līdzekļu esamību, kā arī IAA principu ievērošanu. Katru gadu notiek vairāk nekā 1800 pārbaužu, un to rezultāti – būtisko un maznozīmīgo pārkāpumu skaits un būtība – tiek analizēti. Turklāt tiek ņemti vērā zinātnisko pētījumu rezultāti, lai atlasītu pārbaudes objektus nākamo gadu pārbaudēm un tos izmantotu AAL lietošanas paradumu un tendenču analīzei. Ja nepieciešams, ievērojot sabiedrībā satraukumu izraisošu darbīgo vielu, piemēram, glifosāta, lietošanu, VAAD īsteno šīs darbīgās vielas monitoringu, noņemot paraugus, lai pierādītu, ka konkrēto darbīgo vielu saturošie AAL tiek lietoti atbilstoši marķējumam.

AAL lietošanas uzraudzības pārbaudes tiek plānotas, analizējot, kuri kultūraugi tiek audzēti saimniecībās, cik lielās platībās, vai iepriekš ir bijuši pārkāpumi u. tml., kā arī saņemot operatīvu informāciju par iespējamu pārkāpumu.

Galvenie būtiskie pārkāpumi:

• AAL tiek lietoti, neievērojot normatīvajos aktos minētās prasības par ūdensobjektu aizsargjoslām;

• nav uzskaitīti iegādātie un (vai) izlietotie AAL, vai uzskaite nav precīza;

• AAL tiek lietoti, neievērojot norādes AAL marķējumā, t. i., AAL lieto ne tam mērķim un ne pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nav ievērotas marķējumā noteiktās prasības par attālumu līdz ūdenstilpēm, AAL lieto, neievērojot marķējumā norādītās devas vai noteikto aizsargjoslu līdz blakus laukam;

• AAL tiek lietoti, neievērojot normatīvajos aktos noteikto vēja ātrumu;

• AAL tiek lietoti ar normatīvajiem aktiem neatbilstošu AAL lietošanas iekārtu;

• personai nav profesionālā 2. reģistrācijas klases lietotāja apliecība darbam ar AAL.

6. attēls. Pārbaudes pie AAL lietotājiem (VAAD dati)

Augu aizsardzība līdzekļu uzglabāšana un iepakojuma likvidēšana. Noteikumos Nr. 950 ietvertas arī obligātas prasības AAL uzglabāšanai – plauktos vai uz paletēm. AAL aizliegts uzglabāt degvielas noliktavās, dzīvojamās vai administratīvajās telpās, dzīvnieku novietnēs, būvēs, kas var applūst, un pagrabos, ja vien tie nav būvēti virs zemes. Izlietoto AAL iepakojumi līdz to utilizācijai uzglabājami kopā ar AAL un utilizējami normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā. Šo prasību var neievērot, ja izlietotā AAL iztukšoto iepakojumu trīs reizes izskalo ar tīru ūdeni darba šķidruma gatavošanas laikā un skalojamo ūdeni iepilda darba šķidruma tvertnē, – tad izlietotais AAL iepakojums vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu un ir izmantojams otrreizējai pārstrādei. Ja AAL lietošanas iekārta ir aprīkota ar integrētu skalošanas ierīci, trīsreizēja tukšā iepakojuma skalošana vairāk nav nepieciešama. Situācijas noskaidrošanai par tukšo AAL iepakojumu būtu jāiegūst dati, kas atspoguļo faktisko situāciju saimniecībās, tāpēc papildinformāciju par tukšā AAL iepakojuma utilizāciju inspektori vāc pārbaužu laikā.

Darbības ar 3. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem. Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr.1107/2009"¹⁶ (turpmāk – noteikumi Nr. 509) minēti kritēriji, kurus ievērojot AAL ir atļauti lietošanai neprofesionāliem lietotājiem.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 509 prasībām AAL neprofesionālai lietošanai reģistrē, ja tas satur zema riska darbīgās vielas vai darbīgās vielas, kuras Eiropas Komisija ir atzīmējusi kā potenciāli zema riska vielas, vai ir iepildīts tilpumā, ar kura saturu var apstrādāt ne vairāk par 5000 kvadrātmetru lielu platību, izmantojot AAL minimālo reģistrēto devu, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008) netiek klasificēts kā

1) akūtas toksicitātes līdzeklis pirmajā, otrajā vai trešajā kategorijā;

2) 1A, 1B un otrās kategorijas kancerogēns;

3) 1A, 1B un otrās kategorijas mutagēns;

4) toksisks reproduktīvajai sistēmai 1A, 1B un otrajā kategorijā utt.

Pamatojoties uz regulu Nr. 1272/2008, kuras prasības attiecībā uz ķīmisko vielu maisījumiem, tostarp AAL, stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā, Latvijā pēc stāvokļa 2023. gada 31. decembrī bija reģistrēti 28 ķīmiskie 3. reģistrācijas klases AAL, no kuriem vairākos ir viena un tā pati darbīgā viela, tikai ar atšķirīgu nosaukumu. Kopumā reģistrētajos AAL ir 15 dažādu darbīgo vielu, no kurām sešas atļauts lietot arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. Līdz ar regulas Nr. 1272/2008 prasību izpildi ievērojami samazinājās lietoto ķīmisko AAL daudzums mazdārziņos un to ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Reģistrēto AAL skaita samazinājums šajā sektorā ir svarīgs arī tādēļ, ka neprofesionālie AAL lietotāji, kas šos līdzekļus var brīvi nopirkt un lietot, nav apmācīti, un AAL ne vienmēr tiek lietoti, ievērojot norādes AAL marķējumā. Lai palielinātu neprofesionālo augu aizsardzības lietotāju informētību par drošu AAL lietošanu, VAAD sagatavoja un tirdzniecības vietās izplatīja informatīvos bukletus "10 soļi par drošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" un "Kas ir augu aizsardzības līdzeklis?". Minētie informatīvie materiālie ir arī pieejami VAAD tīmekļvietnē¹⁷.

1. AAL tiek lietoti saskaņā ar marķējumu un droši sabiedrībai un videi.

2. AAL glabāšana un to krājumi nerada draudus ne cilvēkiem, ne videi.

3. 3. reģistrācijas klases AAL lietotāji ir informēti par to bīstamību un alternatīvām metodēm kaitīgo organismu ierobežošanai.

4. Tukšais AAL iepakojums, neizlietotie AAL un tvertnes maisījumi tiek likvidēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

5. AAL lietošanas iekārtas tiek tīrītas speciāli šim nolūkam atbilstoši iekārtotās vietās.

6. AAL marķējumi ir lietotājam skaidri saprotami, tajos harmonizēta individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana un noteikti vienoti brīdinājumi par risku cilvēku veselībai un videi.

7. Lauksaimniecības uzņēmumos darbā ar AAL darba devējs nodarbināto ir nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2027.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2028.–2030. gads

VAAD

Pārbaužu īpatsvars, kurā konstatēti AAL lietošanas prasību pārkāpumi

Augu un augu produktu paraugu īpatsvars, kuros konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi par AAL lietošanu

Aptaujāto respondentu īpatsvars, kuri darbā ar AAL neizmanto individuālos aizsardzības līdzekļus

Neatbilstību skaits saimniecībās, kad darba devējs nodarbinātos nav nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

Augu aizsardzības likuma¹⁸ 10. pantā noteikts, ka "AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā, EPPO noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti VAAD¹⁹) un AAL lietošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos IAA principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos". Labas augu aizsardzības prakses primārais nosacījums – noskaidrot, vai kaitīgais organisms vispār ir jāierobežo. Ja ir, tad priekšroka dodama alternatīvajām kaitīgo organismu ierobežošanas metodēm, kā pēdējās atstājot ķīmiskās augu aizsardzības metodes. Šis arī ir IAA pamatprincips.

Tiešie pasākumi IAA ieviešanai Latvijā aizsākti jau 2006. gadā, kad EK apstiprināja programmas integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai.

Lai augļu un dārzeņu audzētāji varētu saņemt atbalstu par integrēto kultūraugu audzēšanu, ir pieņemti Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumi Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"²⁰ (turpmāk – noteikumi Nr. 1056). Noteikumi Nr. 1056 paredz, ka visas personas, kas vēlas kultūraugus audzēt, izmantojot IAA metodes, tiek iekļautas Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. VAAD katru gadu kontrolē šajā reģistrā iekļautos audzētājus, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību noteikumu Nr. 1056 prasībām.

Direktīvas 14. pantā un III pielikumā noteiktie IAA pamatprincipi un pamatprasības iekļauti noteikumu Nr. 1056 (2014. gada 3. jūnijā tajos tika izdarīti grozījumi) nodaļā "Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi un prasības", un tās ir saistošas visiem lauksaimniekiem, arī laukaugu audzētājiem, kas savās saimniecībās izmanto 2. reģistrācijas klases AAL.

No 2013. gada tiek īstenoti lauksaimnieku izglītošanas un informēšanas pasākumi IAA sekmīgai ieviešanai saimniecībās. VAAD kopā ar sadarbības partneriem ir izstrādājis dažādus palīgrīkus:

• 25 kultūraugu integrētās audzēšanas vadlīnijas²¹;

• izdotas kultūraugu attīstības stadiju (AS) rokasgrāmatas par laukaugiem, dārzeņiem, kartupeļiem un augļaugiem²²;

• izdotas deviņas rokasgrāmatas slimību un kaitēkļu noteikšanai²³;

• sagatavoti trīs ar integrēto augu aizsardzību saistīti videomateriāli;

• precizēti kultūraugu kaitīguma sliekšņi, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par augu aizsardzības pasākumu īstenošanu²⁴;

• no 2014. gada ik gadu tiek izdots informatīvs buklets par jaunumiem IAA²⁵;

• 2014. gadā kā esošās VAAD tīmekļvietnes sastāvdaļa izveidota vietne²⁶ informācijas atspoguļošanai par integrēto kultūraugu audzēšanu.

VAAD ik gadu vidēji 25 semināros lauksaimniekus informē par IAA prasībām, aktualitātēm un ieviešanas mehānismiem. Šī ir viena no VAAD prioritātēm, jo zinošs lauksaimnieks ir arī atbildīgs lauksaimnieks. Semināru prezentāciju materiāli pieejami VAAD tīmekļvietnē²⁷.

Pašlaik Latvijā saimniecībās IAA prasību ievērošanas uzraudzība notiek ar augu aizsardzības jomas un savstarpējās atbilstības kontrolēm. Saimniecībās jābūt veiktai augšņu agroķīmiskai izpētei vai augšņu analīzēm, ir jāizstrādā mēslošanas plāns, jānodrošina normatīvajos aktos noteiktā augu maiņa, jābūt ieviestai uzskaites sistēmai par laukiem un jāizvērtē AAL lietošanas pamatojums, ievērojot

• kaitīgā organisma sastopamību konkrētā laukā pirms AAL lietojuma;

• AAL lietošanas brīdī marķējumam atbilstošu kultūrauga un kaitīgā organisma attīstības stadiju, lai AAL lietojums būtu drošs videi un kultūraugam;

• reģistrēta AAL marķējumam atbilstošu lietošanas devu, lietošanas laiku un reižu skaitu un nogaidīšanas laiku.

Lauksaimniecībā, īpaši saistībā ar augu aizsardzības jautājumiem, liela nozīme ir konsultāciju pakalpojumiem, jo tikai apmēram pusei – 50,5 % – lauku saimniecību vadītāju (CSP 2020. gada dati)²⁸ ir speciālā augstākā vai vidējā līmeņa lauksaimnieciskā izglītība. Lai iegūtu tiesības konsultēt AAL lietotājus, personām jāiziet apmācība, jānokārto eksāmens un jāsaņem augu aizsardzības konsultanta apliecība, kas to īpašniekiem ļauj sniegt konsultācijas par augu aizsardzību, tostarp IAA, kā arī par kultūraugiem kaitīgo organismu identificēšanu un ierobežošanu.

Viens no IAA pamatprincipiem ir neķīmisku AAL lietošana augu aizsardzības problēmu risināšanā, kad vien tas iespējams. Iepriekšējā rīcības plāna īstenošanas laikā tika apkopotas alternatīvās augu aizsardzības metodes, kuru pamatā ir teorētiska dažādu pieredžu izskatīšana, izanalizēšana un pielāgošana gan integrētajās saimniecībās, gan arī bioloģiskajam saimniekošanas veidam. Nākotnē būtu nepieciešams pētījums par šo metožu efektivitāti saimniecībās.

2023. gada 31. decembrī Latvijas Republikā reģistrēto AAL sarakstā ir iekļauti 14 AAL, kas satur mikroorganismus un 69 dzīvos organismus. Ir vērojama tendence palielināties minēto organismu saturošo reģistrēto AAL skaitam.

ES zema riska darbīgo vielu izvērtēšana ir noteikta par prioritāru. VAAD, piemērojot citas valsts AAL reģistrācijas atzīšanas procedūru, Latvijā veicina jaunu AAL reģistrāciju, kas satur zema riska vielas. Latvijā īstenojot Vienotā tirgus programmas projektu "Uzlabot darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas procesu, stiprinot kapacitāti un kompetenci Latvijas Republikas Valsts augu aizsardzības dienestā" un pārskatot cenrādi jaunā rīcības plāna darbības laikā, tiks veicināta zema riska vielu saturošu AAL pieejamība Latvijā.

Viena no alternatīvām slimību un kaitēkļu ierobežošanā ir pamatvielu lietošana augu aizsardzībā. Pamatvielas ES tiek apstiprinātas saskaņā ar regulu Nr. 1107/2009 par AAL laišanu tirgū, vienlaikus nosakot šo vielu lietošanas nosacījumus (kultūraugi, devas, lietošanas laiki, nogaidīšanas laiki u. c. kritēriji). Pamatvielas nav kaitīgas vielas, tās tirgū netiek laistas kā AAL un tiek tradicionāli izmantotas citās nozarēs, piemēram, kā pārtika, tomēr tās ir noderīgas arī augu aizsardzībā, lietotas vai nu tieši, vai līdzeklī, kas sastāv no šīs vielas un vienkāršas atšķaidītājvielas (piemēram, ūdens). Pamatvielu klāsts nemitīgi paplašinās, un tās augu aizsardzībā drīkst izmantot ikviens gan bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās, gan arī mazdārziņos. Regulāri atjaunota pamatvielu lietošanas tabula atrodama VAAD tīmekļvietnē²⁹.

1. Lauksaimnieki ir informēti par IAA prasībām un to ieviešanas mehānismiem.

2. Lauksaimniekiem ir pieejami dažādi palīgrīki, kas atvieglo IAA ieviešanu saimniecību līmenī.

3. Lauksaimnieki ir informēti par alternatīvām augu aizsardzības metodēm.

4. Saimniecībās notiek demonstrējumi, kuros lauksaimnieki praktiski pārliecinās par IAA elementu darbību praksē.

5. Palielinās zema riska vielu reģistrācija.

6. Palielinās pamatvielu lietošanas apjoms, īpaši bioloģiskajās saimniecībās un mazdārziņos.

7. Palielinās mikrobioloģisko un dzīvo organismus saturošo AAL reģistrācija.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

ZM, LLKC, LBTU, VAAD

2026.–2030. gads

VAAD, LLKC

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD, LBTU

2026.–2030. gads

VAAD

Nodrošināt datus un kontroles iespējas atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP prasībām, uzskaitot AAL un ML iegādes un izlietošanas apjomu

2026.g. – izstrādāta LIZPS funkcionalitāte

2027.g. – 2030.g – uzturēta funkcionalitāte

ZM, LAD, VAAD

2026. gada 31. decembris

VAAD

Demonstrējumu saimniecību lauku dienu apmeklētāju skaits

IAA semināru skaits

Tīmekļvietnes "noverojumi.vaad.gov.lv" apmeklējumu skaits sadaļā "Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai"

Reģistrēto mikrobioloģisko un dzīvo organismu saturošo AAL skaits

Izdoto konsultantu apliecību skaits

IAA pamatelementu kontroļu skaits bez būtiskiem pārkāpumiem

Reģistrēto līdzekļu skaits ar zemu nekaitīguma pakāpi

Latvija ir bagāta gan ar virszemes, gan pazemes ūdeņiem, tāpēc sabiedrībai jābūt informētai par šo ūdeņu kvalitāti. Sākot ar 2004. gadu, Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistošas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens Struktūrdirektīva³⁰ (turpmāk – Struktūrdirektīva) prasības virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa vērtēšanai. Virszemes ūdeņiem (upēm, ezeriem, kā arī piekrastes un pārejas ūdeņiem) ir jānosaka ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte, savukārt pazemes ūdeņiem – ķīmiskā kvalitāte un kvantitatīvais stāvoklis. Ūdeņu stāvokļa vērtēšanas sistēma kopš 2004. gada ir vairākkārt pilnveidota, lai nodrošinātu arvien precīzāku ūdeņu stāvokļa vērtējumu, kā arī vērtējuma pilnīgāku atbilstību Struktūrdirektīvas prasībām. Stāvokļa vērtēšana notiek uz valsts ūdeņu monitoringā iegūto datu pamata. Iekšzemes virszemes ūdeņiem – upēm un ezeriem, kā arī pazemes ūdeņiem, monitoringu un stāvokļa novērtējumu veic LVĢMC, bet piekrastes un pārejas ūdeņu monitoringu un stāvokļa novērtējumu – Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Noteikumos Nr. 950³¹ noteikti speciāli pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai no AAL ietekmes, paredzot, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus AAL, kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav klasificēti kā bīstami ūdens videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.

Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens ņemšanas vietas, AAL lietojami, ievērojot normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības.

VAAD tīmekļvietnē ir pieejama informācija par tiem AAL, kuru marķējumā ir norādīti ierobežojumi lietošanai ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā³².

Aizsargjoslu likumā ir noteikti vairāki AAL lietošanas ierobežojumi, piemēram, 10 metru platā joslā līdz virszemes ūdens objektam aizliegts lietot ķīmiskos AAL, kā arī izvietot būves to uzglabāšanai. Ja AAL marķējumā norādīts lielāks attālums, tas ir jāievēro.

Lai mazinātu AAL smidzinājuma noneses iespējamību blakus teritorijās vai ūdens objektos, svarīgi ir izmantot pārbaudītas un pareizi noregulētas AAL lietošanas iekārtas, kas aprīkotas ar tehnoloģiju smidzinājuma noneses mazināšanai, piemēram, ar nonesi mazinošām sprauslām. Tirgū pieejamais tehnoloģiju klāsts ir plašs, tāpēc VAAD ir sagatavojis informatīvu materiālu lauksaimniekiem par sprauslu tipu izvēli atbilstoši AAL marķējumos minētajām prasībām³³.

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma³⁴ 9. pantam, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika"³⁵ (turpmāk – noteikumi Nr. 43) prasībām. Atbilstoši šo normatīvo aktu nosacījumiem ap ūdens ņemšanas vietām nosakāma stingrā režīma, bakterioloģiskā un ķīmiskā aizsargjosla. Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām un rekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem. Aizsargjoslas nenosaka, ja ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. Aizsargjoslu teritorijās ap ūdens ņemšanas vietām ir spēkā aprobežojumi saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 39. pantu un noteikumu Nr. 43 trešo daļu, lai nodrošinātu vides un cilvēka aizsardzību, komunikāciju un objektu ekspluatācijas drošību.

Virszemes un pazemes ūdeņu monitorings. Ūdens apsaimniekošanas likumā³⁶ noteikta ūdens resursu apsaimniekošanas kārtība Latvijā, bet Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei"³⁷ un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"³⁸ (turpmāk – noteikumi Nr. 118) paredz robežlielumus prioritāro un bīstamo vielu koncentrācijai virszemes un pazemes ūdeņos.

Vides monitoringa programmā 2021.–2027. gadam³⁹, kura izstrādāta, pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam⁴⁰, pazemes monitoringa stacijās kopumā plānots monitorings tādām AAL darbīgajām vielām kā atrazīns, simazīns, bentazons, MCPA, prometrīns, propazīns, 2,4-D, MCPB, izoproturons, aklonifēns, bifenokss, aldrīns, dieldrīns, heptahlors, heptahlora epoksīds, dimetoāts, cipermetrīns, alfa-cipermetrīns, trifluralīns, tebukonazols, epoksikonazols, prohlorazs, diflufenikans, metribuzīns, pendimetalīns, azoksistrobīns un metazahlors.

Minētās vielas ir jānosaka monitoringa punktos, kas reāli atrodas lauksaimniecības teritorijās, arī vietās, kuras sakrīt ar īpaši jutīgajām nitrātu teritorijām, vai monitoringa punktos (galvenokārt, avotos), kas spēj raksturot lauksaimniecības slodzes ietekmi. Tā kā ierobežotā finansējuma dēļ iepriekšējā Vides monitoringa programma 2015.–2020. gadam tika īstenota daļēji, ir ieteikts turpināt noteikt visus iepriekšējos gados minētos specifiskos rādītājus, tos papildinot ar VAAD ieteiktajām, Latvijā lietotajām vielām – tebukonazolu, epoksikonazolu, prohlorazu, diflufenikanu, metribuzīnu, pendimetalīnu, azoksistrobīnu un metazahloru.

Vides monitoringa programmā 2021.–2027. gadam virszemes monitoringa stacijās kopumā plānots to AAL monitorings, kas saskaņā ar noteikumiem Nr. 118 noteikti par prioritārajām vielām⁴¹. Iepriekšējā perioda (2015.–2020. g.) monitoringā apsekotajos virszemes ūdens objektos netika atrastas prioritārās vielas, prioritārās bīstamās vai citas bīstamas piesārņojošas vielas nozīmīgā koncentrācijā.

Latvijā notiek dzeramā ūdens kvalitātes monitorings. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 547) dzeramajā ūdenī ir jānosaka tie AAL, kuru klātbūtne tajā ir iespējama. Ar noteikumiem Nr. 547 ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīva 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija). Tajā iekļauta prasība, ka pesticīdi (AAL) un to attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti nedrīkst pārsniegt 0,10 μg/l un visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa kopā nedrīkst būt lielāka par 0,50 μg/l. Laikā no 2017. līdz 2024. gadam īstenotā dzeramā ūdens monitoringa laikā noņemtajos dzeramā ūdens paraugos netika konstatēti AAL.

2023. gadā valsts auditmonitoringā 55 centralizētajās ūdensapgādes sistēmās (ŪAS) testēti 14 pesticīdi (augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas). Šo pesticīdu rādītāju rezultatīvā vērtība bija < 0,025 µg, kas ir mazāk par laboratorijas metodes noteikšanas robežu. ŪAS sadalījums pēc ūdens piegādes apjoma diennaktī un testētos pesticīdus dots 1. tabulā.

1. tabula. 2023. gadā valsts auditmonitoringā testētie pesticīdi

2024. gadā Veselības inspekcija vairs neīstenoja auditmonitoringu, jo tas nonāca ŪAS pārziņā. 2024. gadā dzeramā ūdens piegādātāji bija testējuši kopumā 151 pesticīdu centralizētajās ŪAS, no tām 54 ŪAS ir testēts tikai bentazons un MCPA, bet 97 ŪAS – virkne citu pesticīdu. ŪAS sadalījumu pēc ūdens piegādes apjoma diennaktī un testētos pesticīdus skatīt 2. tabulā.

2. tabula. 2024. gadā ūdens piegādātāju testētie pesticīdi

Bentazona un MCPA rādītāju rezultatīvās vērtības bija < 0,05 µg un <0,025 µg, kas ir mazāk par laboratorijas metodes noteikšanas robežu atkarībā no laboratorijas izmantotās rādītāja testēšanas metodes, aldrīns, dieldrīns, heptahlors un heptahlora epoksīds – < 0,0075 µg, pārējie testētie pesticīdi bija < 0,025 µg.

Pesticīdu rādītāju maksimāli pieļaujamā vērtība noteikta noteikumu Nr. 547 1. pielikumā "Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās minimālās rādītāju vērtības", un tā ir 0,10 µg, aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlorepoksīdam – 0,030 μg/l. Izskatot Veselības inspekcijai pieejamos dzeramā ūdens testēšanas datus centralizētajās ŪAS par 2023./2024. gadu, nav konstatētas pesticīdu rādītāju neatbilstības.

Latvijā pastāv uzskats, ka avota ūdens ir viens no tīrākajiem, ko izmantot uzturā, tādēļ avota ūdeni plaši izmanto vietējie, avotu tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji. Šī iemesla dēļ papildus iepriekšminētajam monitoringam nepieciešama šo avotu ūdens piesārņojumu analīze no lauksaimniecībā izmantojamiem AAL, jo šo avotu apkārtnē bieži atrodas lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Pārtikas uzņēmumi dzeramā ūdens monitoringa programmu īsteno saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 233 "Pārtikas uzņēmumā izmantojamā dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", pārliecinoties par dzeramā ūdens atbilstību nekaitīguma kritērijiem, tostarp attiecībā uz pesticīdu atliekvielām.

Nepaaugstinās virszemes, pazemes un dzeramā ūdens piesārņojuma līmenis.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

2028. gada 31. decembris

ZM, LVĢMC, VAAD

2026.–2030. gads

LVĢMC

Katru gadu līdz 1. februārim par iepriekšējo gadu

LVĢMC

2026. un 2028. gads

ZM, VAAD, LVĢMC, KEM, BIOR

2026.–2030. gads

LVĢMC

2027. gada 31. decembris

ZM, VAAD

2028. gada 31. decembris

ZM, VAAD

Pārbaužu laikā konstatēto pārkāpumu īpatsvars aizsargjoslās gar virszemes ūdensobjektiem.

Direktīvas izpratnē konkrētas teritorijas ir

• teritorijas, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, publiskie parki un dārzi, sporta laukumi un atpūtas vietas, skolu teritorijas un bērnu rotaļu laukumi, kā arī veselības aprūpes iestāžu tiešs tuvums;

• aizsargājamās teritorijās, piemēram, rezervāti, dabas parki, nacionālie parki, liegumi u. c.;

• nesen ar AAL apstrādātas teritorijas, ko izmanto vai kas ir pieejamas lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

Teritorijas, ko izmanto plaša sabiedrības daļa. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 950⁴² teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, parkā, sporta laukumā, atpūtas vietā, skolu teritorijā, slimnīcu teritorijā), AAL atļauts lietot tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu izplatību un AAL lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds konkrētā līdzekļa lietojums. AAL plašai sabiedrībai pieejamās teritorijās lieto pēc iespējas tādā laikā, kad tajās neuzturas cilvēki.

Ja minētajās teritorijās tomēr ir nepieciešams lietot AAL, vismaz divas dienas iepriekš atbildīgā persona vietējos novada vai pagasta laikrakstos vai savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par paredzēto AAL lietošanu, vai citādi publisko šo informāciju, kā arī pēc tā lietošanas apstrādāto teritoriju norobežo ar brīdinājuma zīmēm, kurās norādīta informācija par lietoto AAL, nogaidīšanas periodu un par to, kad atkal drīkst apmeklēt apstrādāto teritoriju.

Lietošanā sabiedriskās vietās, lai iznīcinātu nezāles, vairāk izplatītie bija glifosātu saturoši herbicīdi, bet iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā pārskatīti 26 glifosātu saturošu AAL marķējumi, tos harmonizējot un no tiem svītrojot iepriekšminēto lietojumu, t. i., lietošanu sabiedriskās vietās.

Aizsargājamās teritorijas. Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Latvijā, Natura 2000⁴³ tīklā ir iekļautas 333 teritorijas – četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, deviņi dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Šīs teritorijas ir minētas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā, un tās aizņem 12 % jeb 787 729 ha no Latvijas kopplatības.

Lai izvērtētu AAL lietojuma tendences aizsargājamās teritorijās, nepieciešami AAL lietošanas dati. Šobrīd Eiropas komisija apkopo datus tikai par izplatītajiem AAL. Sākot ar 2028. gadu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi paredz sistemātisku un ikgadēju AAL izlietojuma statistikas ieguvi, kuras rezultāti tiks publicēti, sākot ar 2030. gadu, dodot iespēju veikt izlietoto AAL analīzi konkrēta kultūrauga un teritorijas veida griezumā.

Minētajām teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"⁴⁴ aizsargājamās teritorijās aizliegts lietot minerālmēslus un ķīmiskos AAL mežaudzēs, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, kā arī repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai.

Nesen ar AAL apstrādātas teritorijas. Patlaban, vērtējot risku nodarbinātajiem, kas apmeklē ar AAL apstrādātās platības, tiek ņemta vērā situācija pēc izsmidzinātā šķīduma nožūšanas. 2020. gadā uzsākts pētījums "Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu", kura laikā tiek noteikts AAL atlieku daudzums augsnē, kā arī medusbišu ievāktajos ziedputekšņos un medū.

1. AAL lietošana konkrētās teritorijās ir samazināta.

2. Lai ierobežotu augiem kaitīgos organismus konkrētās teritorijās,, priekšroka tiek dota alternatīvām metodēm, pamatvielām vai zema riska vielām.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

Pārbaužu laikā konstatēto pārkāpumu īpatsvars īpaši aizsargājamās teritorijās.

Pārbaužu laikā konstatēto pārkāpumu īpatsvars teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa.

Saindēšanās ar augu aizsardzības līdzekļiem.

Lai ieviestu Direktīvas prasības un izveidotu sistēmu informācijas apkopošanai par AAL radītās akūtās un hroniskās saindēšanās gadījumiem to cilvēku grupās, kas, iespējams, regulāri pakļautas AAL iedarbībai, 2011. gada 27. decembrī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"⁴⁵. Līdz šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās brīdim Latvijā nebija oficiālas informācijas par negadījumiem, kas saistīti ar AAL. Kopš 2012. gada notiek akūto saindēšanās gadījumu uzskaite, tostarp ar pesticīdiem (biocīdiem un AAL), katru gadu konstatējot dažas saindēšanās reizes, no kurām vairākums ir saindēšanās ar biocīdiem (Latvijā tos izvērtē un reģistrē LVĢMC) un ar AAL – dažās reizēs, kas nav saistītas ar to lietošanu, bet sadzīves negadījumu, piemēram, tie ir iedzerti. Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā (2019.–2023.) netika konstatēta saindēšanās ar AAL darba pienākumu izpildes laikā. Tā kā kopš 2012. gada, kad valstī tiek uzskaitīti akūtie saindēšanās gadījumi ar AAL, darbavietās netika konstatēti saindēšanās gadījumi, kuru iemesls ir AAL lietošana, plānotā darba grupa (SPKC, VAAD, Valsts darba inspekcija) līdz šim nav sasaukta. Ja būs nepieciešams, mainoties situācijai jaunā rīcības plāna darbības laikā, tiks izvērtēta vajadzība sasaukt darba grupu.

Attiecībā uz tiešām darbībām ar AAL, kuras notiek lauksaimniecības uzņēmumos, darba devējam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību ir pienākums nodrošināt nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību darba laikā, tostarp strādājot ar AAL (atbilstošas sertificētas iekārtas, individuālos aizsardzības līdzekļus utt.). Darba devējam ir pienākums instruēt nodarbinātos par AAL drošu un pareizu lietošanu. Pirms darbu uzsākšanas darba devējam ir pienākums pārliecināties par to, vai katrs nodarbinātais instrukcijas ir sapratis. Turklāt darba devējam jāievēro normatīvajos aktos par darba drošību un veselības aizsardzību noteiktās prasības, piemēram, jānodrošina, lai nodarbinātie regulāri veic obligātās veselības pārbaudes.

Lai saprastu situāciju lauksaimniecības uzņēmumos saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, būtu nepieciešama visaptveroša situācijas analīze, piesaistot Valsts darba inspekciju, kas ir tiešā darba drošības pārbaudītāja. Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā bija paredzēts apmeklēt saimniecības, lai aptaujātu lauksaimniekus par darba drošības prasību ievērošanu darbā ar AAL, bet finanšu trūkuma dēļ aptauja netika organizēta. Šī rīcības plāna darbības laikā tiks meklētas iespējas iegūt no lauksaimniekiem minēto informāciju.

Atliekvielas pārtikā.

Lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu – AAL – atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā, EK dalībvalstis katru gadu īsteno divas AAL atlieku programmas:

1) saskaņoto Kopienas daudzgadu kontroles programmu (turpmāk – KDKP);

2) daudzgadu valsts kontroles programmu (turpmāk – DVKP).

Komisijas 2021. gada 12. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2021/1355 par pesticīdu atlieku valstu daudzgadu kontroles programmām, kas dalībvalstīm jāizstrādā, 1. panta 1. un 2. punkts paredz, ka ES dalībvalstis izstrādā DVKP kā sava attiecīgā valsts daudzgadu kontroles plāna daļu.

DVKP tiek izstrādāts, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu KDKP un DVKP rezultātus un datus par AAL lietojumu Latvijā, kā arī EFSA sniegtās rekomendācijas par monitoringa programmās iekļaujamām vielām un kultūraugiem, pieejamo informāciju par Latvijā ievesto trešo valstu izcelsmes pārtikas produktu daudzumu un AAL darbīgo vielu metabolismu augos un dzīvniekos. DVKP paredz tos pārtikas produktus, no kuriem tiks ņemti paraugi, to skaitu un analizējamos AAL. Lai novērstu dublēšanos, DVKP ietver tos pārtikas produktus un tos AAL, kas nav noteikti attiecīgā gada KDKP. DVKP kā valsts daudzgadu kontroles plāna sastāvdaļa tiek paziņota EK saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), 111. un 113. pantu.

VAAD sniedz priekšlikumu par to, kuras AAL darbīgās vielas un pārtikas produkti ir jāiekļauj DVKP, savukārt PVD ir atbildīgs par KDKP un DVKP īstenošanu. Paraugi tiek noņemti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, primārās ražošanas un ražošanas uzņēmumos, kā arī uz valsts robežas un analizēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā.

ZM katru gadu apkopo KDKP un DVKP rezultātus un publicē tos savā tīmekļvietnē⁴⁶.

Saskaņā ar EFSA apkopoto informāciju 2022. gadā Latvijā AAL atliekvielu klātbūtne meklēta 193 pārtikas produktu paraugos⁴⁷. Paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ES izplatītie Latvijas izcelsmes pārtikas produkti patērētājiem ir nekaitīgi un ka šo produktu izejvielas – lauksaimniecības kultūraugi – Latvijā tiek audzēti atbilstoši prasībām.

7. attēls. AAL atliekvielas Latvijas izcelsmes pārtikas produktos (EFSA dati)

Zinātniskie pētījumi augu aizsardzības jomā. Iepriekšējā rīcības plāna darbības laikā pēc ZM pasūtījuma LBTU uzsāka vairākus pētījumus augu aizsardzībā, kā "Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu", "Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi", "Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana", "Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā", "Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos" un "Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās".

Visu minēto pētījumu pārskati pa gadiem atrodami šeit: https://agrihorts.lbtu.lv/lv/projects. Tā kā pētījumi turpinās, pašlaik pārskatos doti secinājumi par konkrēto pētījuma gadu, bet galīgos secinājumus zinātnieki izdarīs, pētījumiem beidzoties.

1. Sabiedrībai ir pieejama informācija par cilvēku veselībai un videi radīto iespējamo AAL lietošanas akūto vai hronisko kaitējumu.

2. Sabiedrībai ir pieejama informācija par AAL atliekvielu pārtikā kontroles programmu rezultātiem.

3. Sabiedrībai ir pieejama informācija par AAL atliekvielu augos (augu produktos) monitoringa rezultātiem.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

SPKC

2026.–2030. gads

VAAD, SPKC

2027. gada 31. decembris

SPKC

2026. gada 31. decembris

SPKC, VI

2026.–2030. gads

PVD, ZM, BIOR

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2028. gads

ZM, LBTU, VAAD

2026.–2028. gads

ZM

2026. gada 31. decembris

ZM, VAAD, pašvaldības, VM, VI

2026. gada 31. decembris

VAAD

To Latvijas izcelsmes pārtikas paraugu skaits, kuros pārsniegts pieļaujamais atliekvielu daudzums

AAL izraisīto akūto un hronisko saindēšanās gadījumu skaits

Latvijā līdz šim nav specifisku nacionālo indikatoru tiešas AAL lietošanas ietekmes izvērtēšanai, taču Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos Nr. 175 "Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem"⁴⁸ (turpmāk – noteikumi Nr. 175) noteikti vides indikatori, kas netieši raksturo vispārējo vides stāvokli valstī, un tos netieši var piemērot, izvērtējot AAL lietošanas ietekmi uz vidi.

Noteikumi Nr. 175 ietver

1) bioloģiskas daudzveidības indikatoru – lauku putnu indeksu, abinieku sugu indeksu, sīko zīdītājdzīvnieku sugu indeksu;

2) vides indikatoru attiecībā uz ūdens kvalitāti – to pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvaru, kas nodrošina kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstoša ūdens piegādi (%), kā arī labas un augstas kvalitātes ūdens objektu īpatsvaru (% no kopējā skaita).

Direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu paredzēts vērtēt, izmantojot harmonizētus riska indikatorus, kurus ir izstrādājusi EK un kuri minēti Direktīvas IV pielikumā. Riska indikators Nr. 1 (turpmāk – HRI 1) ir saskaņots riska indikators, kura pamatā ir darbīgo vielu bīstamība un saskaņā ar regulu Nr. 1107/2009 tirgū laisto darbīgo vielu daudzums – dati, ko dalībvalstis ir apkopojušas, ievērojot prasības Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulā (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem.

Riska indikators Nr. 2 (turpmāk – HRI 2) ir saskaņots riska indikators, kura pamatā ir darbīgo vielu bīstamība un saskaņā ar regulas Nr. 1107/2009 53. pantu izsniegto atļauju skaits.

Riska indikatoru vērtības samazinājās jau iepriekšējā rīcības plāna darbības periodā. Tas skaidrojams ar darbīgo vielu apstiprinājumu pārskatīšanu un bīstamāku vielu apstiprinājumu anulēšanu ES.

Laikā no 2019. līdz 2023. gadam HRI 1 vērtība samazinājās par 38 % (8. attēls).

8. attēls. Harmonizētā riska indikatora Nr. 1 dinamika (Eiropas Komisijas dati par 2011.–2023. gadu)

Laikā no 2019. līdz 2023. gadam HRI 2 vērtība samazinājās par 14 % (9. attēls).

9. attēls. Harmonizētā riska indikatora Nr. 2 dinamika (Eiropas Komisijas dati par 2011.–2023. gadu)

HRI 1 un HRI 2 netiek ņemti vērā tādi būtiski faktori kā lauksaimniecības platību izmaiņas un faktiskais AAL patēriņš uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tāpēc EK ir uzsākusi indikatoru pārskatīšanu, lai tie labāk atspoguļotu reālos AAL lietošanas apstākļus un ar AAL lietošanu saistītos riska faktorus.

Direktīva paredz, ka dalībvalstis tomēr joprojām var lietot savus spēkā esošos indikatorus vai līdztekus saskaņotajiem indikatoriem pieņemt citus atbilstošus indikatorus. Latvijā par nacionālajiem indikatoriem Direktīvas mērķu sasniegšanas izvērtēšanai tiek izmantoti rīcības plāna mērķu atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti.

1. Izplatīto AAL darbīgo vielu daudzums uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes

Rīcības plānā izvirzītais mērķis, uz kuru ir jāvirzās Latvijā, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

ES katru gadu apkopo informāciju par gala lietotājiem izplatīto AAL daudzumu. Šie rādītāji tiek izmantoti, lai netieši novērtētu AAL lietošanas tendences. Latvijā izplatītais AAL daudzums uz hektāru LIZ ir viens no mazākajiem Eiropā – 0,85 kg/ha, kā arī vairāk nekā divas reizes mazāks par ES vidējo rādītāju, tādēļ rīcības plāns neparedz kvantitatīvu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumu Latvijā. Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm izplatītais AAL daudzums uz hektāru ir lielāks nekā Igaunijā un Zviedrijā, bet mazāks nekā Somijā un Lietuvā. Indikatora attīstības tendences šī rīcības plāna darbības periodā tiks izvērtētas un ņemtas vērā nākamā plānošanas perioda pasākumu izstrādē.

Šobrīd Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā, Latvijā nav pieejami AAL lietošanas dati (ir pieejami dati tikai par izplatītajiem AAL), bet, sākot ar 2028. gadu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi paredz sistemātisku un ikgadēju AAL izlietojuma statistikas ieguvi, kuras rezultāti tiks publicēti, sākot ar 2030. gadu, dodot iespēju veikt izlietoto AAL analīzi konkrēta kultūrauga un teritorijas veida griezumā.

10. attēls. Gala lietotājiem izplatītais AAL darbīgo vielu daudzums kg uz 1 ha LIZ (ES Statistikas biroja dati par 2023. gadu)

2. Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits

Latvijā pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaita augšupejošā dinamika liecina, ka samazinās bojātu un nenoregulētu AAL lietošanas iekārtu ietekme uz vidi. Pēdējos gados VAAD inspektori augu aizsardzības jomas pārbaudēs ir konstatējuši tendenci, ka daudzas saimniecības iegādājušās jaunas, videi un cilvēku veselībai drošākas AAL lietošanas iekārtas. No visām Latvijā uzskaitītajām AAL lietošanas iekārtām apmēram 40 % ir jaunas iekārtas, kas iegādātas pēdējo piecu gadu laikā.

11. attēls. Pārbaudīto AAL lietošanas iekārtu skaits (VAAD dati)

3. Apmācīto AAL lietošanas operatoru skaits

AAL lietošanas operators (gatavo AAL darba šķidrumu, izsmidzina to uz lauka) kā jauna AAL aprites ķēdē iesaistīto personu kategorija tika ieviesta, pārņemot Direktīvas prasības. Līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos saistībā ar AAL lietošanu, ar to atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu lielākoties nodarbojās neapmācītas personas bez speciālām zināšanām, kuru trūkums bieži vien apdraudēja apkārtējo vidi un cilvēku drošību un veselību. Apmācīto operatoru skaita palielināšanās ievērojami samazina minēto risku.

12. attēls. Apmācīto operatoru skaits (VAAD dati)

4. Izsniegto konsultantu apliecību skaits

Noteikumu Nr. 147 grozījumi⁴⁹ precizēja vēl vienas AAL apritē iesaistītās personu kategorijas statusu un nepieciešamo zināšanu apjomu. Jaunā apmācības programma, pēc kuras apgūšanas un pārbaudījuma nokārtošanas tiek izsniegta konsultanta apliecība, ir plašāka un detalizētāka nekā iepriekš, tāpēc pēc jaunās sistēmas apmācītajiem konsultantiem ir profesionāli labākas zināšanas un to sniegto konsultāciju kvalitāte ir ievērojami paaugstinājusies, tā ka arī saimniecību lauksaimnieki – konsultāciju saņēmēji – augu aizsardzības jomā būs ar labākām zināšanām.

13. attēls. Izsniegto apliecību skaits konsultantiem (VAAD dati)

5. Integrētās augu aizsardzības semināru skaits

Saskaņā ar Direktīvas 14. pantu dalībvalstīm bija jānodrošina, lai līdz 2014. gada 1. janvārim visi profesionālie AAL lietotāji saimniecībās būtu ieviesuši vispārīgos IAA principus.

Pasākumi saistībā ar IAA Latvijā aizsākti jau 2006. gadā, kad, lai sekmētu vidi saudzējošu intensīvas audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu un nodrošinātu augstas kvalitātes produkcijas ražošanu augļkopībā un dārzkopībā Latvijā, 2006. gadā EK tika apstiprinātas programmas integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai. Līdzīgas programmas augļkopības un dārzeņkopības sektorā tiek īstenotas joprojām. Atšķirīga situācija ir laukaugu sektorā, kurā iesaistītie lauksaimnieki līdz 2014. gada 1. janvārim, kad dalībvalstīm bija jāievieš IAA, par tādu bija dzirdējuši diezgan maz. Direktīvas 14. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jārada apstākļi, kas nepieciešami, lai ieviestu IAA, nodrošinot, lai profesionālo AAL lietotāju rīcībā būtu informācija un rīki, lai IAA ieviestu saimniecībās. Semināri ir viens no minētajiem rīkiem, kā visveiksmīgāk informēt lauksaimniekus par IAA.

2015.–2023. gadā notika 165 informatīvi semināri par IAA, un tos kopumā apmeklēja vairāk nekā 7000 lauksaimnieku. Ar katru gadu arvien lielākā lauksaimnieku interese par šādiem semināriem liecina, ka lauksaimnieki kļūst zinošāki un palielinās viņu vēlme savās saimniecībās pēc iespējas efektīvāk ieviest IAA prasības, vienlaikus samazinot saražotās produkcijas pašizmaksu. No 2019. gada IAA semināru skaits samazinājās epidemioloģisko apstākļu dēļ, bet, sākot ar 2021. gadu, saistībā ar valsts KLP SP izstrādi notika vairākas darba grupas un sanāksmes ar lauksaimnieku NVO, kā arī 2023. gadā Latvijas reģionos notika ZM rīkotas konferences (pavisam sešas) un semināri (kopā 23), kuros lauksaimnieki tika informēti par jaunā KLP perioda atbalsta veidiem, prasībām un to izpildi. Daļa atbalsta veidu prasības saskan ar tādiem IAA principiem kā augu maiņa, augsnes analīzes, mēslošanas plāns un uz lauka īstenoto darbību uzskaite.

14. attēls. Integrētās augu aizsardzības semināru skaits (VAAD dati)

6. Augu aizsardzības kontrole

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu VAAD uzrauga un kontrolē AAL lietošanu. VAAD kompetencē ir arī valsts uzraudzība un kontrole par normatīvo aktu prasību ievērošanu AAL izplatīšanas jomā, pārbaudot AAL izplatīšanas vietas. Ar abu minēto kontroļu palīdzību tiek nodrošināta Direktīvas ieviešana.

15. attēls. Veikto pārbaužu skaits AAL izplatīšanas vietās (VAAD dati)

16. attēls. Veikto pārbaužu skaits pie AAL lietotājiem (VAAD dati)

1. Samazināt negatīvās tendences rādītājos, ar kuriem tiek novērtēti riska faktori, kas saistīti ar AAL izmantošanu.

2. Pamatojoties uz nacionālo riska indikatoru rezultātu analīzi, identificēti AAL lietošanas riska faktori un izstrādāti to mazināšanas pasākumi.

Nr. p. k.

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

CSP, VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

2026.–2030. gads

VAAD

Plāna mērķis

Mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi

3.1. Rīcības virziens

Apmācības un sabiedrības informēšana

3.1.1. Rīcības apakšvirziens

"Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība" (Direktīvas 5. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros

Iespējamais finansējuma avots

1 atļauja

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026.g. – 5

2027.g. – 5

2028.g. – 5

2029.g. – 5

2030.g. – 5

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026. gads – ieviesta elektroniska pārbaudījumu kārtošana un elektroniska apliecība

2027.–2030. gads – uzturēta sistēma

VAAD

2026.–2030. gads

Izstrāde Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/001 "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" ietvaros. Darba uzdevums saskaņots Zemkopības ministrijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju Padomē.

2027.-2030.g. sistēma uzturēta esošā finansējuma ietvaros - Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

3.1.2. Rīcības apakšvirziens

"Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu" (Direktīvas 7. un 10. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums.

Iespējamais finansējuma avots

2026. gads – pārskatīta programma

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – papildināta vadlīnija

2027.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2028.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2027.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2028.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2029.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2030.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2027.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2028.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2029.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

2030.g. – sagatavots un izplatīts informatīvais materiāls (500 gb.)

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums

2027.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums

2028.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums

2029.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums

2030.g. – VAAD tīmekļa vietnē ielikts atgādinājums

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – VAAD tīmekļa vietnē izveidota sadaļa

2027.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

2028.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

2029.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

2030.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

VAAD

2026. -2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – informatīvie materiāli ievietoti VAAD tīmekļa vietnē

2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2030 g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.1.2.10.sadaļā minēto)

2026.g. – informatīvie materiāli ievietoti VAAD tīmekļa vietnē

2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2030.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – informatīvie materiāli ievietoti VAAD tīmekļa vietnē

2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2030.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.1.2.8.sadaļā minēto)

2026.g. – VAAD tīmekļa vietnē izveidota sadaļa

2027.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

2028.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

2029.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

2030.g. – sadaļa papildināta ar informāciju

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2027.g. – veikta aptauja

ZM

2026.–2030. gads

ZM valsts budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" pieejamā finansējuma ietvaros.

3.2. Rīcības virziens

Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācija, tirdzniecība, droša lietošana un AAL aprites uzraudzība

3.2.1. Rīcības apakšvirziens

"Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū uzraudzība" (Direktīvas 6. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums

Iespējamais finansējuma avots

2026.g. – vidēji 250

2027.g. – vidēji 250

2028.g. – vidēji 250

2029.g. – vidēji 250

2030.g. – vidēji 250

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi

2027.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi

2028.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi

2029.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi

2030.g. – 45 pārbaudes, 9 paraugi

VAAD

PVD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

PVD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.–2030.gads – 1

PVD, VAAD

VID

2026. - 2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – 500 gab.

2027.g. – 500 gab.

2028.g. – 500 gab.

2029.g. – 500 gab.

2030.g. – 500 gab.

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.2.1.6.sadaļā minēto)

2026.g. – 200 gab.

2027.g. – 200 gab.

2028.g. – 200 gab.

2029.g. – 200 gab.

2030.g. – 200 gab.

VAAD

PVD, robežsardze

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

(Informatīvais materiāls apvienots ar 3.2.1.5.sadaļā minēto)

2028. gads – 1

VAAD

2028. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

3.2.2. Rīcības apakšvirziens

"Izveidota un nodrošināta AAL lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma" (Direktīvas 8. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

2026. gadā – 500 iekārtas

2027. gadā – 500 iekārtas

2028. gadā – 500 iekārtas

2029. gadā – 500 iekārtas

2030. gadā – 500 iekārtas

2026. g. – 500 iekārtas

2027. g. – 500 iekārtas

2028. g. – 500 iekārtas

2029. g. – 500 iekārtas

2030.g. – 500 iekārtas

Pārbaudes veicējs

2026.–2030. gads

Pārbaužu veicēju finansējums

2026.g. – 500 gab.

2027.g. – 500 gab.

2028.g. – 500 gab.

2029.g. – 500 gab.

2030.g. – 500 gab.

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2027. gads – veikti grozījumi

VAAD

2027. gada 31. decembris

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

3.2.3. Rīcības apakšvirziens

"Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa" (Direktīvas 9. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

2026.g. – 2

2027.g. – 2

2028.g. – 2

2029.g. – 2

2030.g. – 2

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

3.2.4. Rīcības apakšvirziens

"Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" (Direktīvas 13. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

2026.g. – vidēji 1800

2027.g. – vidēji 1800

2028.g. – vidēji 1800

2029.g. – vidēji 1800

2030.g. – vidēji 1800

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – vidēji 25

2027.g. – vidēji 25

2028.g. – vidēji 25

2029.g. – vidēji 25

2030.g. – vidēji 25

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026.g. – vidēji 15

2027.g. – vidēji 15

2028.g. – vidēji 15

2029.g. – vidēji 15

2030.g. – vidēji 15

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2027.g. – augu aizsardzības kontroļu laikā iegūt datus

2028.g. – augu aizsardzības kontroļu laikā iegūt datus

2029.g. – augu aizsardzības kontroļu laikā iegūt datus

2030.g. - aizsardzības kontroļu laikā iegūt datus

VAAD

2027.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – aptaujāt 500 lauksaimniekus

2027.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus

2028.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus

2029.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekus

2030.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekus

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

Veikta aptauja, izvērtēti rezultāti

2026.g. – aptaujāt 500 lauksaimniekus

2027.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus

2028.g. – aptaujāt 1000 lauksaimniekus

2029.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekus

2030.g. – aptaujāt 2000 lauksaimniekus

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2028. gads – 500 gab.

VAAD

2028. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

3.3. Rīcības virziens

Atkarības no AAL mazināšana un alternatīvu audzēšanas metožu izmantošanas veicināšana

3.3.1. Rīcības apakšvirziens

"Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai" (Direktīvas 14. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

Izveidoti demonstrējumi saimniecībās, rīkotas lauku dienas.

ZM, LLKC,

LBTU

VAAD

2026.–2030. gads

ZM finansējums Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna ietvaros

2026.g. – 15

2027.g. – 15

2028.g. – 15

2029.g. – 15

2030.g. – 15

VAAD, LLKC

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – 3 gab. papildu tirāža

2027.g. – 3 gab. papildu tirāža

2028.g. – 2 gab. jaunas

2029.g. – 3 gab. papildu tirāža

2030.g. – 3 gab. papildu tirāža

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2025.gads – izveidota "Luksofora" karte

2026. gads – uzturēta "Luksofora"karte

2027. gads – uzturēta "Luksofora"karte

2028. gads – papildināta ar diviem jauniem kultūraugiem un uzturēta "Luksofora"karte

2029. gads – uzturēta "Luksofora"karte

2030.g. – uzturēta "Luksofora"karte

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – 3

2027.g. – 3

2028.g. – 3

2029.g. – 3

2030.g. – 3

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – atjaunota VAAD tīmekļvietne noverojumi.vaad.gov.lv

2027.g. – papildināta ar aktuālu informāciju

2028.g. – papildināta ar aktuālu informāciju

2029.g. – papildināta ar aktuālu informāciju

2030.g. – papildināta ar aktuālu informāciju

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – 3

2027.g. – 3

2028.g. – 3

2029.g. – 3

2030.g. – 3

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026.g. – sagatavoti informatīvie materiāli un ievietoti VAAD tīmekļa vietnē

2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2030.g. - informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

VAAD

LBTU

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – 10

2027.g. – 10

2028.g. – 10

2029.g. – 10

2030.g. – 10

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026.g. – izstrādāta LIZPS funkcionalitāte

2027.g. – 2030.g. – uzturēta funkcionalitāte

VAAD

ZM, LAD

2026.–2030. gads

Izstrāde Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/001 "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" ietvaros. Darba uzdevums saskaņots Zemkopības ministrijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju Padomē.

2027.–2030.g. sistēma uzturēta esošā finansējuma ietvaros Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026. gads – pārskatīts cenrādis

VAAD

2026. gada 31. decembris

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

3.4. Rīcības virziens

Vides un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi

3.4.1. Rīcības apakšvirziens

"Pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai" (Direktīvas 11. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2028. gads – aktualizēta programma

LVĢMC, VAAD

ZM

2028. gada 31. decembris

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

LVĢMC

2026.–2030. gads

Esošā LVĢMC finansējuma ietvaros

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

LVĢMC

Katru gadu līdz 1. februārim par iepriekšējo gadu

Esošā LVĢMC finansējuma ietvaros

2026.g. – 1

2028.g. – 1

ZM, VAAD, LVĢMC, KEM, BIOR

2026. un 2028. gads

Iesaistīto institūciju esošā finansējuma ietvaros

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

LVĢMC

2026.–2030. gads

Esošā LVĢMC finansējuma ietvaros

2027. gads – pārskatīta vadlīnija

ZM, VAAD

2027. gada 31. decembris

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

2028. gads – izstrādāta rekomendācija

ZM, VAAD

2028. gada 31. decembris

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta programma 27.00.00. "Augu veselība un augu aprites uzraudzība"

3.4.2. Rīcības apakšvirziens

"Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto riska faktoru samazināšana konkrētās teritorijās" (Direktīvas 12. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

2026.g. – vidēji 200

2027.g. – vidēji 200

2028.g. – vidēji 200

2029.g. – vidēji 200

2030.g. – vidēji 200

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – sagatavoti informatīvie materiāli un ievietoti VAAD tīmekļa vietnē

2027.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2028.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2029.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

2030.g. – informatīvie materiāli sagatavoti un izplatīti (500 gb.)

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

3.4.3. Rīcības apakšvirziens

"Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem" (Direktīvas 13. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

2026.g. – veikta uzskaite

2027.g. – veikta uzskaite

2028.g. – veikta uzskaite

2029.g. – veikta uzskaite

2030.g. – veikta uzskaite

SPKC

2026.–2030. gads

Esošā SPKC finansējuma ietvaros

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

VAAD, SPKC

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

Esošā SPKC finansējuma ietvaros

2027. gads – pārskatīts un aktualizēts ārstniecības iestāžu iesniegto datu kvalitātes kontroles pasākumu algoritms, izsūtītas vēstules

SPKC

2027. gada 31. decembris

Esošā SPKC finansējuma ietvaros

2026. gads – izstrādāts un publicēts informatīvais materiāls

SPKC, VI

2026. gada 31. decembris

Esošā SPKC un VI finansējuma ietvaros

2026.g. – 1

2027.g. – 1

2028.g. – 1

2029.g. – 1

2030.g. – 1

ZM, BIOR

2026.–2030. gads

Esošā ZM, BIOR finansējuma ietvaros

2026.g. – vidēji 150

2027.g. – vidēji 150

2028.g. – vidēji 150

2029.g. – vidēji 150

2030.g. – vidēji 150

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – turpināts pētījums

2027.g. – turpināts pētījums

2028.g. – turpināts pētījums

LBTU

ZM, VAAD

2026.–2030. gads

Zemkopības ministrijas papildu valsts budžeta finansējuma atbalsta programma "Lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai"

2026.g. – turpināts pētījums

2027.g. – turpināts pētījums

2028.g. – turpināts pētījums

LBTU

ZM, VAAD

2026.–2030. gads

Zemkopības ministrijas papildu valsts budžeta finansējuma atbalsta programma "Lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai"

2026. gads – noorganizēta sanāksme

ZM

VAAD, pašvaldības, VM, VI

2026. gada 31. decembris

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026. gads – sagatavota un izplatīta vadlīnija

VAAD

2026. gada 31. decembris

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

3.5. Rīcības virziens

Rīcības plāna īstenošana, mērķu sasniegšanas novērtējums

3.5.1. Rīcības apakšvirziens

"Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai" (Direktīvas 15. pants)

Nr. p. k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums:

Esošā finansējuma ietvaros vai papildu nepieciešamais finansējums. Iespējamais finansējuma avots

2026.g. – iegūta informācija

2027.g. –iegūta informācija

2028.g. – iegūta informācija

2029.g. – iegūta informācija

2030.g. – iegūta informācija

VAAD

2026.–2030. gads

Programmas 27.00.00 "Augu veselība un augu aprites uzraudzība" finansējuma ietvaros.

2026. gads – iegūta informācija par izlietotajiem AAL kultūraugiem, kas aptver 75% no LIZ platības.

2028. gads – iegūta informācija, kas aptver 85% no profesionālo AAL lietotāju izmantotā AAL daudzuma lauksaimniecības kultūraugiem.

CSP/VAAD

2026.–2030. gads

Piesaistot EK Vienotās tirgus programmas projekta "Kapacitātes stiprināšana administratīvo datu avotu izmantošanai, lai apkopotu un sniegtu statistikas datus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā 2026. pārskata gadā Latvijā" finansējumu realizēta datu apmaiņa starp informācijas sistēmām

2026.g. – iegūta informācija

2027.g. – iegūta informācija

2028.g. – iegūta informācija

2029.g. – iegūta informācija

2030.g. – iegūta informācija

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"

2026.g. – publicēti indikatori

2027.g. – publicēti indikatori

2028.g. – publicēti indikatori

2029.g. – publicēti indikatori

2030.g. – publicēti indikatori

VAAD

2026.–2030. gads

Esošā finansējuma ietvaros

Budžeta apakšprogramma 65.50.00. "Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2023-2027)"