Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/1

Rīgā 2026. gada 12. janvārī

Par nēģu zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumu Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 līdz 2026. gada 31. janvārim

Zvejniecības likuma 3. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts).

Ministrija ir saņēmusi SIA "Salacas nēģis" 2026. gada 1. janvāra iesniegumu un pilnsabiedrības "TACIS" 2026. gada 1. janvāra iesniegumu, kurā ministrijai tiek lūgts noteikt atkāpi no nēģu zvejas rīku limitu izmantošanas nosacījumiem Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3, sakarā ar to, ka Salacas upē ir paaugstināts ūdens līmenis un Salacas upes nēģu tača Nr. 2 un Nr. 3 konstrukcijas upes kreisajā krastā zvejas zonā ir salauztas un nav izmantojamas zvejas turpināšanai. SIA "Salacas nēģis" un pilnsabiedrība "TACIS" lūdz atļaut līdz 2026. gada 31. janvārim (līdz nēģu zvejas sezonas beigām) turpināt nēģu zveju Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 no upes labā krasta.

Ministrija konstatē, ka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 796) 6. pielikuma "Nēģu zvejas rīku limits" 4. punktā zvejai Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 ir paredzēts limits ar kopējo murdu skaitu 30 murdi, zvejai Salacas upē nēģu tacī Nr. 3 – 25 murdi un limita izmantošanas papildus nosacījums "murdi no kreisā krasta".

Iepazīstoties ar SIA "Salacas nēģis" iesniegumā un pilnsabiedrības "TACIS" iesniegumā sniegto informāciju, ministrija secina, ka īslaicīga atļauja murdu izvietošanai Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 no labā krasta būtu vienīgā iespēja, lai minētie komersanti varētu turpināt nēģu zveju, kas tika pārtraukta hidroloģisko apstākļu ietekmē.

Ievērojot iepriekš minēto, ministrija lūdza institūtam sniegt atzinumu par iespēju noteikt no MK noteikumu Nr. 796 6. pielikuma 4. punktā noteiktā regulējuma atšķirīgu zvejas iespēju nēģu zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumiem Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 (nēģu murdu izvietojums tacī tikai no upes kreisā krasta) atlikušajā nēģu zvejas sezonā (līdz 2026. gada 31. janvārim) un par šādu izmaiņu iespējamo ietekmi uz nēģu krājumiem nākotnē.

Institūts 2026. gada 8. janvāra vēstulē Nr. 1-6/32 sniedza atzinumu, norādot, ka nav veicis nēģu migrācijas telemetrijas pētījumus Salacā un tā rīcībā nav precīzas informācijas par nēģu nārsta migrācijas ceļa izvēli noteicošajiem faktoriem. Līdz ar to pašlaik institūts nevar ticami prognozēt zvejas rīku izvietošanas izmaiņu ietekmi uz upes nēģa migrāciju un zvejas spiedienu. Taču ir jāņem vērā, ka izmaiņas ir paredzētas uz salīdzinoši īsu laiku (nepilnu mēnesi – līdz 31. janvārim) un janvāra nozveja vairumā gadu ir salīdzinoši neliela (vidēji mazāk nekā 10% no kopējās gada nozvejas). Tas ļauj secināt, ka zvejas rīku novietojuma izmaiņas var īslaicīgi ietekmēt nēģu zvejas spiedienu un nēģu migrāciju, taču šī ietekme, visticamāk, būs pārāk neliela, lai atstātu vērā ņemamu iespaidu uz nēģu dabiskās atražošanās sekmēm un nēģu krājumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, institūts neiebilst pret zvejas rīku izmantošanas izmaiņām Salacas nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 pie nosacījuma, ja nēģu zvejas rīki Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 un nēģu tacī Nr. 3 līdz zvejas sezonas beigām (t.i., līdz 2026. gada 31. janvārim) tiek ievietoti no upes labā krasta. Ievietojot zvejas rīkus no upes labā krasta, nav pieļaujama: 1) vienlaicīga zvejas rīku ievietošana arī no upes kreisā krasta; 2) vairāk nekā divas trešdaļas no upes platuma aizšķērsošana ar zvejas rīkiem.

Ievērojot institūta zinātniskajā atzinumā norādīto, ministrija secina, ka īstermiņa izmaiņas no prasības zvejas rīkus Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 izvietot tikai no labā krasta kopumā ir pieļaujama. Minētā izmaiņa ir iespējama pie nosacījuma, ka zveja līdz nēģu zvejas sezonas beigām – 2026. gada 31. janvārim vairs netiek veikta Salacas upes kreisajā krastā un, ka zvejas rīki neaizšķērso vairāk kā divas trešdaļas no upes ūdens platuma (atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumu Nr. 227 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" 26.1.apakšpunkta nosacījumiem).

Ministrija piekrīt institūta viedoklim, ka, atļaujot nēģu zveju Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 no labā krasta, ir jānosaka arī šādas zvejas papildu nosacījumi. Tāpēc ministrija uzskata, ka šādā situācijā jāpiemēro Administratīvā procesa likuma 68. panta otrā daļa, kurā noteikts: ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to var ietvert: 1) ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu; 2) lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām. Ministrijas ieskatā nosacījums izvietot murdus Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 tikai no upes labā krasta tā, lai tie neaizšķērso vairāk kā divas trešdaļas no upes platuma, ir samērīgs, jo tas ir saudzējošs nēģu krājumiem un neradīs nārstojošo nēģu skaita pārmērīgu samazināšanos, – turklāt nepieciešamās izmaiņas nēģu zvejai Salacas upē ir noteiktas īstermiņā – līdz 2026. gada 31. janvārim.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai, ministrija lēmuma projektu par nēģu zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumu maiņu Salacas upes nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 līdz 2026. gada 31. janvārim iesniedza saskaņošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM). VARAM ar 2026. gada 12. janvāra vēstuli Nr. P-1-13-1/120 sniedza saskaņojumu ministrijas nosūtītajam lēmuma projektam.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 3. panta pirmo un otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 68. panta otro un trešo daļu, ministrija

nolemj:

noteikt nēģu zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumu Salacas upē nēģu tacī Nr. 2 un Nr. 3 uz laiku līdz 2026. gada 31. janvārim, paredzot, ka nēģu murdi tacī Nr. 2 un Nr. 3 izvietojami upē tikai no labā krasta tā, lai izmantotie zvejas rīki kopumā neaizšķērsotu vairāk par divām trešdaļām no upes platuma.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam.

Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģ. Krūmiņš