1) Veselības inspekcijas ERAF projekts "Vienotās uzraudzības informācijas sistēmas izstrāde. 1. solis" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/006) – izstrādāta VUIS pamatfunkcionalitāte uzraudzības jomā (kontroles ar tipveida kontroles lapām), atskaišu modulis, 5 e-pakalpojumi Latvija.lv portālā un 3 informatīvi e-pakalpojumi VI mājas lapā (projekta kopējais finansējums 325 629,64 euro).

2) Nacionālā veselības dienesta ERAF "Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide – 2. posms. Nozares statistikas informācijas sistēmas attīstība, atbalsta nodrošināšana ar ārstniecību saistītajiem lēmumiem, nozares vienotās uzraudzības informācijas sistēmas izveide – 2. posms" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/008) – VUIS iekļauta DZUMON sistēma un izstrādāts e-pakalpojums dzeramā ūdens paraugu testēšanas rezultātu iesniegšanai, nodrošināta kontroļu datu sūtīšana no VUIS uz NVD Datu noliktavu, izstrādāti plānošanas un risku novērtēšanas moduļi VUIS, veselības aprūpes kvalitātes kontroles procesa atbalsta funkcionalitāte (projekta kopējais finansējums 4 720 980,53 euro).

Plānotais projekts:

ERAF 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros paredzēts virzīt projekta ieceri "Digitālu risinājumu attīstīšana ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitu, farmaceitu asistentu reģistrācijas procesa pilnveidošanai un sabiedrības informēšanai (Vienotā veselības nozares speciālistu reģistra izveide)" (turpmāk – Vienotais reģistrs) (nosaukums indikatīvs). Projekta plānotais finansējums 3 000 000,00 euro.

Šis Projekts nerada dubultā finansējuma risku, un šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros.

Lai sasniegtu projekta mērķi, paredzētas šādas darbības:

1. Papildus esošajam uzraudzības objektu datu modelim tiks izveidots saistīts datu modelis (atšķirīgā datu struktūrā) par produktu un medicīnisko ierīču atbilstības uzraudzību, automatizēta datu nodošana Eiropas Komisijas sistēmai ICSMS (The Information and Communication System on Market Surveillance) saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 prasībām ar sabiedrībai pieejamu informāciju ICSMS publiskajā daļā par nepārtikas produktu un medicīnisko ierīču atbilstību. Minēto datu pieejamības ICSMS nolūks ir uzraudzības informācijas pieejamība pārējām ES dalībvalstu uzraugošajām iestādēm un dati Eiropas Komisijas statistikai, vienlaicīgi tā optimizē datu nodošanu "agrās brīdināšanas sistēmai" patērētāju drošībai un preventīvs atbalsts komersantiem, kur tie var uzzināt, vai produkts ir pārbaudīts un drošs, pirms uzsākt tā piedāvāšanu tirgū, kā arī par tirgū jau esošiem produktiem.

Veselības inspekcija veic kontroles vidēji 2400 nepārtikas produktiem gadā (2022.–2024. gada dati VUIS), par ko tiek uzturēti dati VUIS. Darbietilpīgās manuālas datu ievades dēļ ICSMS tiek ievadīta informācija tikai par laboratoriski testētiem produktiem, kas gadā ir vidēji 4,5 % no visiem kontrolētajiem.

Automatizētas datu nodošanas rezultātā dati tiks nodoti par visiem kontrolētajiem produktiem, nepalielinot inspektoru ieguldāmo laiku.

2. Tiks automatizēta dzeramā ūdens monitoringa datu iesniegšana un pievienošana dzeramā ūdens piegādātāja datiem VUIS, lai mazinātu administratīvo slogu dzeramā ūdens piegādātājiem (atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" ūdens piegādātāji paziņo Veselības inspekcijai dzeramā ūdens monitoringa testēšanas rezultātus) un efektivizētu datu ievadi un uzkrāšanu Veselības inspekcijai, jo tā nacionālajā līmenī uzkrāj un apkopo ūdensapgādes sistēmu monitoringa datus, ko izmanto ikgadējā ziņojuma sagatavošanai Eiropas Komisijai, kā arī risku mazināšanas pasākumu noteikšanai neatbilstības gadījumos (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti). Pašreiz abām pusēm notiek testēšanas rezultātu manuāla ievade.

Sistēmanalīzes laikā tiks izvērtētas divas alternatīvas datu iesniegšanai: 1) automātiska testēšanas pārskatu strukturētu datu saņemšana no laboratorijām un ielāde sistēmā vai 2) datņu saņemšana no dzeramā ūdens piegādātāja un VUIS satur funkcionalitāti testēšanas pārskata datu nolasīšanai un ielādei sistēmā.

3. Tiks automatizēts paziņošanas, datu uzturēšanas un publicēšanas process par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu paziņojuma (Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu") datu importu VUIS, publiski pieejamas datu bāzes automātisku datu atjaunošanu.

Pašreiz skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēja paziņojums tiek manuāli ievadīts autonomā datu bāzē, kas nav integrēta VUIS.

Mazināsies administratīvais slogs Veselības inspekcijai, pakalpojumu saņēmējiem būs nodrošināta aktuālās informācijas pieejamība, efektivizēta datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabineta noteikumos noteiktā datu apjoma ietvaros tiks nodrošināta datu publiska pieejamība reāllaika režīmā.

4. Tiks izveidota funkcionalitāte datu par ārstniecības iestāžu atbilstību nodošanai Vienotajam reģistram publicēšanai ārstniecības iestāžu dosjē, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē prasības. Vienotais reģistrs aizvietos Ārstniecības iestāžu reģistru un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, un tā izveide paredzēta Veselības inspekcijas ERAF 4.1.1.4. projektā "Vienotā veselības nozares speciālistu reģistra izveide" atbilstoši "Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai no 2025. gada līdz 2029. gadam" (Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojums Nr. 1194).

Tehniskais risinājums tiks saskaņots ar iepriekšminēto ERAF 4.1.1.4. projektu), lai izslēgtu dubultā finansējuma risku.

Pašreiz prasība tiek īstenota, publicējot sarakstu Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

5. VUIS tehnoloģiskās bāzes modernizēšana, pārejot uz jaunāku, ražotāja atbalstītu, tehnoloģisko platformu.

VUIS ir izveidota un sākta lietot produkcijas vidē 2012. gadā, un tās tehnoloģiskā platforma front-end daļā ir balstīta uz 2005.–2011. gada tehnoloģijām (JAVA 8, Google Web Toolkit) un back-end daļā darbojas uz MS SQL Server 2008 tehnoloģiskās bāzes compatibility mode režīmā. Vairāk kā 10 sistēmas dzīvildzes gadu laikā ir novecojusi un ražotāja atbalsts MS SQL 2016 2026. gadā tiks izbeigts pilnībā. Pāreja uz jaunāku platformu ir nepieciešama ne tikai VUIS potenciālās atteices novēršanai, bet, jo īpaši, projektā paredzētās automatizētas datu apmaiņas sadarbspējas riska novēršanai un kiberdrošības prasību ievērošanai.

 Eiropas Savienības prasību izpilde

1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību 16., 20., 24., 34. pants nosaka dalībvalstu pienākumu ievadīt Eiropas Komisijas sistēmā ICSMS (The Information and Communication System on Market Surveillance) noteiktu informāciju par produktiem (nepārtikas), kas darīti pieejami tirgū, un kam veikta padziļināta atbilstības pārbaude.

Skatīt projekta pases 3.1. sadaļas 1. darbību.

2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) 13. panta 8. punkts noteic, ka monitoringa rezultātus iekļauj datu kopās, kas izveidotas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām. Savukārt 18. panta 1. punkts nosaka dzeramā ūdens datu kopu veidu, kas dalībvalstīm jāizveido un jāuztur, t. sk. dzeramā ūdens monitoringa rezultāti. Atbilstoši 18. panta 2. punktam dalībvalstis nodrošina, ka Komisija, EVA un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt 18. panta 1. punktā minētajām datu kopām.

Skatīt projekta pases 3.1. sadaļas 2. darbību.

3) Direktīva (2011/24/ES) – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē

Skatīt projekta pases 3.1. sadaļas 4. darbību.

19.1. Attīstīti moderni un iedzīvotājiem un komersantiem draudzīgi valsts digitālie pakalpojumi un saimnieciski pārvaldīta valsts digitālā vide, kā arī veicināta digitālo iespēju izmantošana iedzīvotājiem, piesaistot ES fondu investīcijas un turpinot esošo investīciju programmu ieviešanas uzraudzību.

Skatīt projekta pases 3.1. sadaļas 1.–5. darbību.

Skatīt projekta pases 3.1. sadaļas 1.–5. darbību.

1.3.2. Attīstīt telemedicīnas pakalpojumu kvalitātes uzraudzību, [164] tiks attīstīta "attālinātas uzraudzības" koncepcija, kas plašāk ietvers Digitālās veselības platformas datu kontroli, e-recepšu kontroli, medicīnas ierīču un produktu kontroli u.c.

Skatīt projekta pases 3.1. sadaļas 1. darbību, 4. darbību.

2)  VUIS ir izveidota un sākta lietot produkcijas vidē 2012. gadā un tās tehnoloģiskā platforma (infrastruktūra un licences: 1) Linux Ubuntu 22.04.2 LTS 64-bit, 2) Java OpenJDK 8, 3) Apache Tomcat 9, 4) MS SQL 2016 Server Standard, kas darbojas MS SQL 2008 compatibility mode režīmā) vairāk kā 10 sistēmas dzīvildzes gadu laikā ir novecojusi un MS SQL 2016 ražotāja atbalsts 2026. gadā tiks izbeigts pilnībā, tādējādi ar informācijas sistēmas novecošanu, potenciālu nepieejamību vai atteici ir risks kontroles un uzraudzības funkcijas nepārtrauktībai un uzraudzības datu drošībai (būtisks risks ir apgrūtināta VUIS aplikācijas administrēšana un lietotāju audita veikšana). Neīstenojot šo projekta aktivitāti, ir apdraudēta pārējo projekta aktivitāšu īstenošana par datu apmaiņas un apstrādes automatizāciju.

2) Dzeramā ūdens auditmonitorings: vidēji saņemto dzeramā ūdens piegādātāju testēšanas pārskatu skaits gadā – 2821 gab., uzņēmēja viena pārskata datu ievadīšanas laiks – 2 h (vidēji, ņemot vērā atkārtotu ievadi konstatētu kļūdu dēļ), Veselības inspekcijas darbinieka pārskata ievadīšanas, pārbaudīšanas laiks – 1,5 h.

3) Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju paziņojumi:
Inspekcija gadā saņem vidēji 1122 paziņojumus: pirmreizējus paziņojumus par darbības uzsākšanu un paziņojumus par datu izmaiņām, vidēji mēnesī 94 paziņojumi. Viena paziņojumu apstrādē (no saņemšanas fakta reģistrācijas līdz ievadei pakalpojumu sniedzēju sarakstā) ir iesaistītas 3 personas, kopumā viena paziņojuma apstrāde (ieskaitot saziņu datu precizēšanai) aizņem vismaz 0,5 h. Mēnesī tas ir vidēji 49 h.

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

(atzīmēt piemērojamos)

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Dzeramā ūdens piegādātājiem, automatizējot dzeramā ūdens monitoringa testēšanas rezultātu saņemšanu no testēšanas laboratorijām

Mērvienība: %

Mērīšanas metodika: gadā saņemtie dzeramā ūdens monitoringa testēšanas rezultāti: kopā, no dzeramā ūdens piegādātājiem, no testēšanas laboratorijām.

Sasniedzamā vērtība 2 gadus pēc projekta pabeigšanas ir, ka 80 % no visiem testēšanas rezultātiem kalendārajā gadā saņemti mašīnlasāmi no dzeramā ūdens piegādātājiem vai automātiski no laboratorijām.

Attiecīgi dzeramā ūdens piegādātājiem administratīvais slogs samazināts par 80 %.

1) Palielināta informācijas pieejamība ES dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, sabiedrībai un komersantiem par Latvijā kontrolētu nepārtikas produktu atbilstību, samazinot VI manuālo datu ievadi ICSMS.

Rādītājs: īpatsvars %

Rādītājs: laiks dienās

Par savu darbību paziņojušo skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju saraksta datu aktualizācijas un publicēšanas procesa automatizācijas rezultātā samazināts datu atjaunošanas cikla ilgums, un pakalpojumu saņēmējiem ir ātrāka informācijas pieejamība.

Paziņojuma iesniegšanas datums / publikācijas datums.

Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji – fiziskas personas

Izmaksas sadalījumā pa galvenajām izmaksu grupām:

1) Biznesa procesu un biznesa specifikāciju izstrādes, iepirkumu tehniskās specifikācijas izmaksas, autoruzraudzības izmaksas, kvalitātes kontroles izmaksas – 100 000 euro;

2) Informācijas sistēmu izstrādes, ieviešanas un kvalitātes kontroles izmaksas – 1 170 971 euro;

3) Citas attiecināmās izmaksas (projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas audita, tai skaitā kiberdrošības audita, un pārbaužu izmaksas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas, projekta izmaksas saskaņā ar vienoto likmi, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas) – 229 029 euro.

Izmaksu sadalījums ir indikatīvs un tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā.

30 mēneši

Atbilstoši VUIS datiem par iesniegtajiem testēšanas pārskatiem, identificējamas 6 dzeramā ūdens piegādātāju laboratorijas, no kurām varētu saņemt mašīnlasāmus pārskatus, un tādējādi var uzskatīt, ka vismaz 6 dzeramā ūdens piegādātāji ir transformējuši savus digitālos procesus.

Papildus esošajam uzraudzības objektu datu modelim tiks izveidots datu modelis (atšķirīgā datu struktūrā) par produktu un medicīnisko ierīču atbilstību un automatizēta datu nodošana Eiropas Komisijas sistēmai ICSMS.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts²

Lietotāju skaits
(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Projekta ietvaros informācijas sistēma tiks papildināta ar funkcionalitāti automātiskai datu apstrādei un integrācijai VUIS, kā arī ar automātisku datu nodošanu centralizētām sistēmām: dzeramā ūdens apgādes auditmonitoringa dati, skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju dati, produktu (nepārtikas) kontroles dati (no VUIS uz ICSMS), ārstniecības iestāžu atbilstības dati (no VUIS uz Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru (nosaukums indikatīvs))

147 VI lietotāji

2) Komersanti:

- 250 dzeramā ūdens piegādātāji (juridiskas personas), kam jāiesniedz VI dzeramā ūdens auditmonitoringa dati,

- 2483 skaistum­kopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridiskas personas), kam pienākums aktualizēt vai iesniegt paziņojumu par darbību skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu jomā.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, ceturksnis)

Projekta ieviešanas rezultātā sociālekonomiskie ieguvumi komersantiem un pārvaldes procesu efektivizācija monetārā izteiksmē veido aptuveni 390 867 euro gadā, t. i., ieguvums no projektā digitalizētiem pakalpojumiem un procesiem projekta dzīves cikla 10 gadu periodā pēc projekta ieviešanas ir 3 908 670 euro.

Ieguvumi:

1. Manuālā datu apstrādes procesa darbietilpības novēršana iestādei, uzraudzības un kontroles procesa efektivizācija, un mērķtiecīga kontroles un uzraudzības budžeta izlietošana:

1.1. informācijas sistēmas novecošanas, potenciālas nepieejamības vai atteices riska novēršanas ieguvums monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 91 000 euro (datu pieejamība padziļinātai analīzei un statistikai Veselības ministrijai u.c. (vismaz 5 pārskati), mediju pieprasījumu apstrādei (vidēji 240 gadā);

1.2. datu ievades un apstrādes automatizācijas ieguvumi pamatdarbības veicējiem monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 106 118 euro.

2. Ieguvums komersantiem ir administratīvā sloga mazināšana un reālā laika režīmā pieejama iesniegtā un publiskojamā VUIS informācija. Komersantiem (nepārtikas produktu izplatītājiem, dzeramā ūdens piegādātājiem, skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem), kas ir Veselības inspekcijas modernizēto publisko pakalpojumu un procesu lietotāji, ieguvums monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 193 749 euro.

3. Sabiedrībai reālā laika režīmā pieejama aktuālā Veselības inspekcijas publicējamā informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas paziņojuši par savu darbību, tādējādi veicinot legālu un sabiedrības veselībai drošu pakalpojumu izmantošanu, kā arī ICSMS būs pieejama nepārtikas produktu uzraudzības Latvijas tirgū dati, sekmējot to, ka patērētājs izvēlas pārbaudītu produktu.

Ieguvumu aprēķinam izmantotie datu avoti un pieņēmumi:

1) CSP: darbaspēka izmaksas https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-835-eiro-0

Vidējā alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas 1835 euro

Vienas stundas darbaspēka izmaksas 14,33 euro (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DI__DIS/DIS010/table/tableViewLayout1/)

2) Darba stundu skaits mēnesī, vidēji – 167 h

3) Veselības inspekcijas darbinieku atlīdzība https://www.vi.gov.lv/lv/darba-samaksa

4) VUIS: uzraudzībā esošo komersantu skaits, veiktās pārbaudes un to rezultāti.

5) Citi informācijas resursi: https://www.vi.gov.lv/lv/skaistumkopsanas-un-tetovesanas-pakalpojumu-sniedzeju-saraksts

Paskaidrojumi

1. ICSMS

1.1. datu ievade

2400 kontrolēti nepārtikas produkti, viena produkta datu ievadei ICSMS vidēji nepieciešams 15 minūtes vai 4 produkti stundā = 2400 : 4 = 600 h.

Pašreiz tiek ievadīti vidēji 4 % no kontrolētajiem produktiem, kas laika izteiksmē ir vidēji 24 h.

Vidējā 28.3. saimes darbinieka atlīdzība (ieskaitot darba devēja VSAOI) ir 2283 euro, 1 h izmaksas vidēji 13,70 euro

Automatizējot nepārtikas produktu uzraudzības datu nodošanu ICSMS, procesa efektivizācijas ieguvums monetārā izteiksmē ir 600 h x 13,7 = 8220 euro gadā.

1.2. ICSMS izmantošanas efektivitāte

ICSMS ir ES dalībvalstu nepārtikas preču (izņemot medicīnu un farmāciju) uzraudzības datu bāze, kam ir divas daļas: uzraudzības iestādēm un publiskā daļa sabiedrībai.

Uzraudzības iestāde var iepazīties ar jau pārbaudē bijušiem produktiem un slēdzienu (atbilst / neatbilst), līdz ar to nacionālajā līmenī atlasot produktus kontrolei (1 uzņēmumā 5 – 7 produkti), var izvairīties no jau ES pārbaudītu produktu izvēles, tādējādi mērķtiecīgi izmantojot kontroles budžetu padziļinātajai pārbaudei, monetārā izteiksmē tas ir 21 984 euro gadā, pieņemot vidējo viena parauga testēšanas izmaksu 229 euro (amplitūdā 26,60 – 677,60 euro par vienu paraugu atkarībā no produkta veida) un to, ka testēti tiek vidēji 4 % jeb 96 produktu.

1.3. komersanti

Ieguvums uzņēmējiem ir publiski pieejami dati par Veselības inspekcijas pārbaudītajiem nepārtikas produktiem un to atbilstību / neatbilstību, tādējādi izvairoties no neatbilstoša nepārtikas produkta laišanas tirgū.

Inspekcijas uzraudzībā ir vidēji 1981 komersants (VUIS dati 2026. gada janvārī).

Pieņemot, ka viens komersants vismaz reizi gadā 30 minūtes iepazīstas ar ICSMS ievadīto nepārtikas produktu atbilstības pārbaudes informāciju, un tam piemērojot vienas stundas darbaspēka izmaksas, monetārā izteiksmē ieguvums ir 1981 x 14,33 /2 = 14 193,86 euro.

2. Dzeramā ūdens auditmonitorings

Vidēji saņemto testēšanas pārskatu skaits gadā – 2821 gab.

Uzņēmēja viena pārskata ievadīšanas laiks – 2 h (vidēji, ņemot vērā atkārtotu ievadi konstatētu kļūdu dēļ).

Veselības inspekcijas darbinieka pārskata ievadīšanas, pārbaudīšanas laiks – 1,5 h.

Vidējā 13. saimes darbinieka atlīdzība (ieskaitot darba devēja VSAOI) ir 2376 euro, 1 h izmaksas vidēji 14,23 euro 

2.1. Inspekcijas ieguvums monetārā izteiksmē ir: 14,23 x 1,5 x 2821 = 60 214,5 euro.

2.2. Uzņēmēju ieguvums monetārā izteiksmē gadā:14,33 x 2 x 2821 = 80 849,86 euro.

3. Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju paziņojumi

3.1. Reģistrācija un apstrāde.

Pakalpojuma sniedzēji paziņojumu var iesniegt trīs veidos: portālā www.latvija.lv, nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi pasts@vi.gov.lv, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu; nosūtot pa pastu.

Veselības inspekcija gadā saņem vidēji 1122 paziņojumus: pirmreizējus paziņojumus par darbības uzsākšanu un paziņojumus par datu izmaiņām, vidēji mēnesī 94 paziņojumi.

Viena paziņojuma apstrādē (no saņemšanas fakta reģistrācijas līdz ievadei pakalpojumu sniedzēju sarakstā) ir iesaistītas 3 personas, kopumā viena paziņojuma apstrāde (ieskaitot saziņu datu precizēšanai) aizņem vismaz 0,5 h. Mēnesī tas ir vidēji 49 h.

Reģistrācijā un apstrādē iesaistīto personu (25., 26., 36. amatu saimes) atlīdzības (vidēji) izmaksas 1 h ir 13 euro. Ieguvuma aprēķins: 49h x 13 euro x 12 mēn. = 7644 euro gadā reģistrācijai.

3.2. Datu integrācija VUIS.

Pašreiz inspektori caurskata paziņojumu sarakstu, salīdzina ar VUIS datiem un manuāli ievada datus VUIS Objektu reģistrā kontroles un uzraudzības pasākumu plānošanai, vidēji tas ir 0,5 h uz vienu paziņojumu.

Vidējā 28.3. saimes darbinieka atlīdzība (ieskaitot darba devēja VSAOI) ir 2283 euro, 1 h izmaksas vidēji 13,70 euro

Ieguvuma aprēķins: 13,70 euro x 49 h x 12 mēn. = 8055,60 euro

3.3. komersanti

Digitalizētajā pakalpojumā komersantiem būs unificēta paziņojuma iesniegšana, iesniedzējs – viennozīmīgi identificējams, iesniedzējs 24 stundu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas var gūt pārliecību, ka paziņojums ir saņemts un apstrādāts, apskatot publicēto sarakstu.

Gadā vidēji tiek saņemti 1122 iesniegumi. Ievērojot to, ka visiem skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākums ir ne tikai paziņot par darbības uzsākšanu, bet arī aktualizēt datus, un pašreiz "Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju sarakstā" publicēti 13 846 pakalpojumu sniedzēji (2483 juridiskas personas, 11 293 fiziskas personas), līdz ar to monetārā ieguvuma aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka visi iepriekšminētie var pārbaudīt savus datus un iesniegt aktualizētu paziņojumu.

Ieguvums komersantiem monetārā izteiksmē aprēķināts, ievērojot vienas stundas darbaspēka izmaksas, publicēto pakalpojumu sniedzēju skaitu 13 776, un pieņemot, ka vidēji paziņojuma iesniegšanai un publicēto datu apskatei tiek patērēta 0,5 h.

14,33 / 2 x 13776 / 2 = 98 705 euro.

Izvērsta izmaksu ieguvumu analīze tiks sagatavota un pievienota projekta iesniegumam.

1) projekta uzraudzība padome (iestādes vadība, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvji);

2) projekta vadība, ko īstenos iestādes personāls: Informācijas tehnoloģiju projektu nodaļas projekta vadītājs (uz darba līguma pamata, atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 finansēts no projekta līdzekļiem 29.16.2. apakšpunktā noteiktajā apmērā) un projekta darba grupa kā projekta ieviešanas personāls, kurā būs pārstāvēti pamatdarbības veicēji (finansēti no Veselības inspekcijas pamatbudžeta; ja, ievērojot daļlaika noslodzi, darba grupā iesaistīto noslodze projektā pārsniegs 30 %, uz to tiks attiecināts projekta finansējums).

3) ārpakalpojums tiks piesaistīts:

• izmaksu un ieguvumu analīzes sagatavošanai, projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādei, t. sk. kvalitātes uzraudzībai un autoruzraudzībai;

• programmatūras izstrādei;

• drošības auditam.

VUIS ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina Veselības inspekcijas veiktās uzraudzības, kontroles un pārbaudes darbību reģistrēšanu, plānošanu, izpildi un rezultātu apkopošanu. Sistēma ļauj pārvaldīt uzraudzības lietas, pārkāpumu izmeklēšanu, ziņojumu plūsmas un statistiskos pārskatus.

Projekta ieviešanai būs nepieciešams noteikt Veselības inspekcijas Vienotās uzraudzības informācijas sistēmas tiesisko statusu.

Veselības inspekcija kā projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai Veselības inspekcijas sistēmu un risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu tiesiskajam regulējumam, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Projekta ietvaros izstrādātie risinājumi būs pieejami publiskā sektora funkciju nodrošināšanai un netiks izmantoti komerciāliem mērķiem. Projekta īstenošana nerada konkurences kropļojuma risku un neietekmē tirgus dalībnieku savstarpējo konkurenci.

2. Finanšu: visam projekta aktivitāšu kopumam nepietiekams projekta finansējums. Riska iestāšanās varbūtība: vidēja. Riska mazināšanas pasākumi: pirms programmatūras tehniskās specifikācijas izstrādes Veselības inspekcija veiks tirgus izpēti par potenciāli veicamo darbību apjomu un izmaksām VUIS tehnoloģiskās platformas atjaunināšanai; sadarbībā ar tehniskajiem konsultantiem izvērtēs finansiālo ietekmi uz pārējām plānotajām aktivitātēm (to apjomu). Tehniskā specifikācija tiks izstrādāta atbilstoši tirgus izpētes rezultātiem.

3. Īstenošanas: iepirkumu procedūru kavēšanās vai izbeigšana bez rezultāta. Riska iestāšanās varbūtība: vidēja. Riska mazināšanas pasākumi: 1) plānot projekta īstenošanas termiņu ar laika rezervi (2 – 3 mēneši), bet nepārsniedzot maksimālo pieļaujamo projekta ilgumu; veikt rūpīgu tirgus izpēti gan par tehnoloģiskā riska ietekmi, izstrādājot programmatūras tehniskās specifikācijas prasības, izvērtēt plānoto risinājumu prioritātes un ietekmi uz projekta mērķa sasniegšanu, iepirkumu veikt atklātā, caurspīdīgā procedūrā.

ERAF 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros Veselības inspekcija virza projekta ieceri "Digitālu risinājumu attīstīšana ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitu, farmaceitu asistentu reģistrācijas procesa pilnveidošanai un sabiedrības informēšanai (Vienotā veselības nozares speciālistu reģistra izveide)" (turpmāk – Vienotais reģistrs).

ERAF 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projektā "Veselības inspekcijas Vienotās uzraudzības informācijas sistēmas modernizācija" plānotās funkcionalitātes datu par ārstniecības iestāžu atbilstību nodošanai Vienotajam reģistram publicēšanai ārstniecības iestāžu dosjē tehniskais risinājums jāsaskaņo ar iepriekšminēto ERAF 4.1.1.4. pasākuma projektu.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Informācijas tehnoloģiju projektu nodaļas vadītāja