Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-51

Rīgā 2026. gada 20. aprīlī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par mākslas priekšmeta ikonas "Dievmātes aizmigšana" [..], (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam kustami kultūras pieminekļi – atsevišķi objekti – ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objekta atbilstība reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2025. gada 27. jūnija sēde Nr. 08-09.4/8/2025, 16. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kustamu mākslas pieminekli. Objektu īpašnieks saskaņā ar Likuma 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu informēts par priekšlikumu ar Pārvaldes 2025. gada 11. augusta lēmumu Nr. 2025/08-09.1/1114 un 2025. gada 22. septembra precizējošo vēstuli Nr. 2025/08-09.2/1298. Objekta īpašnieks ar 2025. gada 25. novembra vēstuli (reģistrēta Pārvaldē 26.11.2025., Nr. IEN-2400/2025) piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2. panta, un 14. panta piektās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.3. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts ir mākslinieciski vērtīgs ikonu glezniecības paraugs, kas raksturo kanoniskās ikonogrāfijas un tradicionālās ikonu glezniecības tehnikas izpausmes vēlīnajā ikonu glezniecības vēstures posmā. Objekta mākslinieciskās kvalitātes padara to par nozīmīgu darbu [..] ikonu kolekcijā un Latvijas ikonu mantojumā kopumā. Objekts pieder pie Svētku ikonu cikla, kurā tiek attēloti galvenie Kristus un Dievmātes zemes dzīves notikumi, kas reizē atbilst Pareizticīgās baznīcas 12 lielajiem svētkiem. Objektā ir izmantota sižeta "Dievmātes aizmigšana" kanoniskā ikonogrāfija, kas kristīgajā mākslā pazīstama kopš 10. gadsimta. Kompozīcijas centrā ir attēlota guļvieta, kurā atdusas mirusī Dievmāte, un aiz Viņas Kristus, kurš kreisajā rokā tur Dievmātes dvēseli baltos autiņos ietīta zīdaiņa veidolā. Kristus figūru kompozīcijas augšējā daļā apņem Debesu pasaules atveidi: virs Kristus galvas attēlots ugunīgs serafs ar sešiem spārniem un abpus Kristum – pa eņģeļa figūrai ar iedegtu sveci rokā; aiz eņģeļiem Objekta abās pusēs ir atveidoti augstās Jeruzālemes nami, kuru arkveida durvīs vīd raudošu Jeruzālemes sievu stāvi. Objekta apakšējā daļā abās malās ir attēloti ap Dievmātes guļvietu sapulcējušies sērojoši apustuļi un bīskapi. Dievmātes guļvietas piekājē redzamas divas figūras, kas izvērš seno lakonisko ikonas "Dievmātes aizmigšana" ikonogrāfisko pamatshēmu, – erceņģelis Mihaēls ar zobenu rokā traucas cīnīties ar ķeceri Avfoniju, kurš grasās apgāzt mirušās Dievmātes guļvietu.

4.2. Objekts gleznots sarkanos, okera, zilos un zaļos toņos. Tā augšējā daļā ir uzraksts "Vissvētās Dievmātes Aizmigšana" (kiriliskajā rakstā, ar titliem). 2024. gadā pabeigta Objekta restaurācija (restauratore Tatjana Frēze). Objekta izmēri: 94,5 x 75 cm. Materiāls, tehnika: koks, tempera, gleznojums.

4.3. Objekta saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, mākslinieciskā kompozīcija, dekoratīvais risinājums, krāsa, kolorīts, virsmas apdare, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu (kā kustamu):

6. Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objekta atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. un 2. pants, 14. panta pirmā, piektā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.3. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā (Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601).

Kultūras ministre A. Lāce