Politiskās partijas "PROGRESĪVIE", reģ. Nr. 40008262104, 2025. gada vadības ziņojums

VADĪBAS ZIŅOJUMS PAR PARTIJAS DARBU PĀRSKATA GADĀ

2025. gadā partijai "Progresīvie" bija vairāki būtiski politiskie notikumi gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī. Nozīmīgākais sasniegums pārskata gadā bija veiksmīga dalība 2025. gada pašvaldību vēlēšanās, kurās partija ieguva līdz šim plašāko pārstāvniecību vietējā līmenī, saņemot mandātus 7 pašvaldībās visā Latvijā. Īpaši nozīmīgs rezultāts tika sasniegts Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kur partija atkārtoti ieguva pārstāvniecību domē ar 11 deputātu vietām, kā arī koalīcijas veidošanas rezultātā "Progresīvie" ir ieguvuši Rīgas domes priekšsēdētāja pārstāvniecību. Kopā "Progresīvie" pēc pašvaldību vēlēšanām, noslēdzoties 2025. gadam, vadīja 3 Latvijas pašvaldības - Rīgu, Smilteni un Ropažus. Šie rezultāti apliecina vēlētāju pieaugošo uzticēšanos partijas pārstāvētajām vērtībām - atbildīgai pārvaldībai, sociālajam taisnīgumam, ilgtspējīgai attīstībai un kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem.

Pārskata gadā partija saglabāja pārstāvniecību Latvijas Republikas Saeimā ar 9 deputātu vietām. Pēc Mairitas Lūses ievēlēšanas Rīgas domē viņas vietu Saeimā 2025. gada jūnijā ieņēma Selma Teodora Levrence, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu frakcijas darbu un partijas politisko pārstāvniecību nacionālajā līmenī. Vienlaikus partija turpināja darbu arī izpildvarā, būdama pārstāvēta Ministru kabinetā ar kultūras ministri Agnesi Lāci, aizsardzības ministru Andri Sprūdu un no 2025. gada marta arī satiksmes ministru Ati Švinku.

2025. gadā partija īpašu uzmanību pievērsa arī valsts drošības stiprināšanai, atbalstot budžeta prioritātes, kas bija vērstas uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu. Pieņemot 2025. gada valsts budžetu, prioritārajiem pasākumiem tika paredzēts papildu finansējums 392,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 284,3 miljoni eiro tika novirzīti valsts iekšējai un ārējai drošībai, tādējādi apliecinot drošības jautājumu centrālo nozīmi valsts politikā un stiprinot savas pozīcijas NATO kā valsts, kas tuvojas 5% drošības un aizsardzības investīcijām no IKP.

Savukārt 2025. gada rudenī par būtisku politisko un sabiedrisko diskusiju tematu kļuva jautājums par Stambulas konvencijas denonsēšanu. "Progresīvie" konsekventi iestājās pret izstāšanos no konvencijas, uzsverot vardarbības novēršanas, cilvēktiesību aizsardzības un Latvijas starptautiskās uzticamības nozīmi. Pēc Saeimas 2025. gada 30. oktobra balsojuma par izstāšanos no konvencijas jautājums novembrī turpināja attīstīties, un gala lēmuma pieņemšana tika atstāta nākamās Saeimas ziņā.

2025. gadā būtiska uzmanība tika pievērsta arī partijas politisko prioritāšu nostiprināšanai un gatavošanās darbam nākamajā vēlēšanu ciklā. Ikgadējā partijas kongresā, kas notika 2025. gada 22. novembrī, biedri, partijas valde, deputāti, ministri un viesi pārrunāja partijas prioritātes 2026. gada Saeimas vēlēšanu kontekstā, kā arī stiprināja dialogu ar uzņēmēju vidi. Kongresā tika akcentēta nepieciešamība piedāvāt sabiedrībai skaidru, pozitīvu un ekonomiski atbildīgu Latvijas attīstības redzējumu.

2025. gads "Progresīvie" bija nozīmīgs izaugsmes, reģionālās pārstāvniecības paplašināšanas un politiskās ietekmes nostiprināšanas posms. Partija 2025. gadā sasniedza 1000 biedru skaitu. Partija turpināja apliecināt sevi kā mūsdienīgu, eiropeisku, sociāli atbildīgu un zaļu politisko spēku, kas spēj vienlaikus strādāt gan valdībā un parlamentā, gan pašvaldībās visā Latvijā.

Mērķi 2026. gadam

Partijas "Progresīvie" galvenais politiskais mērķis 2026. gadā ir sekmīga dalība 15. Saeimas vēlēšanās un partijas pārstāvniecības nostiprināšana nacionālajā līmenī. Vienlaikus partija turpinās stiprināt 2025. gada pašvaldību vēlēšanās iegūto pārstāvniecību, nodrošinot atbildīgu un profesionālu darbu pašvaldībās, kā arī veicinot ciešu saikni starp partijas ievēlētajiem pārstāvjiem, biedriem un sabiedrību. Tikpat būtiska prioritāte ir profesionāla un atbildīga partijas deputātu un ministru darbība savos amatos, kā arī konsekventa partijas pamatvērtību - sociālā taisnīguma, drošības, ilgtspējas un demokrātiskas pārvaldības - īstenošana praksē.

Ārpusbilances saistības

Partijai nav nekādu ārpusbilances saistību, par kurām nebūtu skaidrots bilances pielikumā. Partija nav sniegusi ķīlas, galvojumus vai citas garantijas.

Iespējamās saistības

Šo finanšu pārskatu izdošanas brīdī partijai nav zināms, ka partija būtu iesaistīta kādās tiesas prāvās un ka pret organizāciju varētu tikt izvirzītas kādas prasības par iespējamām saistībām.

Notikumi pēc bilances datuma

Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas Federācija uzsāka plaša mēroga militāru karadarbību Ukrainā, joprojām saglabājas būtiska ģeopolitiskā un ekonomiskā nenoteiktība, kas ietekmē politiskos un ekonomiskos procesus Eiropā un pasaulē. Minētie apstākļi arī turpmāk var ietekmēt vispārējo ekonomisko vidi, tomēr pārskata sagatavošanas brīdī partija darbojas ierastā režīmā un finansiāli neizjūt šo notikumu tiešu negatīvu ietekmi. Partijas vadība uzskata, ka partija spēs turpināt darbību arī turpmāk bez īpašu kompensējošu pasākumu nepieciešamības. Šis vērtējums balstīts uz informāciju, kas pieejama finanšu pārskata parakstīšanas brīdī, un turpmāko notikumu ietekme uz partijas darbību nākotnē var atšķirties no pašreizējā izvērtējuma.

2026. gada janvārī partija saņēma kārtējo valsts finansējuma daļu. Laika periodā no pārskata gada pēdējās dienas līdz šī ziņojuma parakstīšanai nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu pārskata gada rezultātu un kuru dēļ būtu jāveic gada pārskata korekcijas vai kuri būtu jāiekļauj gada pārskata pielikumā.

Darbības turpināšanas iespējas

Partijas vadība nepārtraukti izvērtē situāciju un visu pieejamo informāciju. Uzskatām, ka darbības turpināšanās princips finanšu pārskata sagatavošanā ir pilnībā piemērojams.

Valdes līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs