Ministru kabineta rīkojums Nr. 204

Rīgā 2026. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 18 23. §)

1. Apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un plāna pasākumu izpildes koordinēšanā.

3. Par plāna pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām nodrošināt plāna pasākumu īstenošanu plānā noteiktajos termiņos.

4. Noteikt, ka plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas plānā iekļautos pasākumus īsteno no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 

5. Par plānā ietverto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada 1. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu 2026. gadā, kā arī līdz 2027. gada 31. decembrim – informāciju par plāna pasākumu izpildes rezultātiem par visu plāna īstenošanas periodu.

6. Par plāna pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām izstrādāt un līdz 2027. gada 1. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā priekšlikumus korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem laikposmam pēc 2027. gada 31. decembra.

7. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam apkopot saskaņā ar šā rīkojuma 5. punktu saņemto informāciju un līdz 2028. gada 31. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas novērtējumu.

8. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, veicot šā rīkojuma 5. punktā minētās informācijas izvērtējumu, izstrādāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu nākamajam plānošanas periodam un līdz 2027. gada 1. novembrim iesniegt to Ministru kabinetā.

Ministru prezidente E. Siliņa

Ministru prezidentes vietā –
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

(Ministru kabineta
2026. gada 9. aprīļa
rīkojums Nr. 204)

(informatīvā daļa)

Rīga

2026

Saīsinājumu un terminu saraksts

I. Plāna kopsavilkums

II. Esošās situācijas raksturojums

1. Korupcijas jēdziens, izplatības līmeņi un pastāvošie riski

2. Latvijas sociālekonomiskās un institucionālās vides raksturojums korupcijas risku kontekstā

3. Pretkorupcijas pasākumu plānošana un ekonomiskie ieguvumi

4. Korupcijas riskam pakļautās jomas

III. Plāna mērķis un rīcības virzieni

IV. Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.–2027. gadam

V. Teritoriālā perspektīva

VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

I. Plāna kopsavilkums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.–2027. gadam (turpmāk – KNAPP 2026–2027) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa rīkojuma Nr. 199 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam" 8. punktu.

Attiecīgā rīkojuma ietvaros nostiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pienākums veikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam izpildes novērtējumu, kā arī izstrādāt jaunu korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam.

Pretkorupcijas pasākumu plāns ir galvenais politikas plānošanas dokuments pretkorupcijas jomā Latvijā. Tas ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kura darbības periods salāgots ar Nacionālā attīstības plāna¹ 2021.–2027. gadam, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda noslēgumu. KNAB ir atbildīgā institūcija KNAPP 2026–2027 paredzēto pasākumu izpildes koordinēšanā.

KNAPP 2026–2027 izstrādes ietvaros KNAB izveidoja darba grupu. Tās sastāvā tika iekļautas kopumā 36 publiskās pārvaldes iestādes (tostarp nozaru ministrijas un to padotības iestādes), kā arī 6 nevalstiskās organizācijas². Darba grupas locekļi plāna projektam snieguši vairāk nekā 60 priekšlikumu. Lai panāktu vienotu redzējumu un vienošanos par nākamo divu gadu laikā īstenojamiem pretkorupcijas pasākumiem publiskajā un privātajā sektorā, KNAB organizējis divas darba grupas sanāksmes, kā arī starpinstitūciju diskusijas ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

KNAPP 2026–2027 mērķis ir stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un uz sabiedrības interesēm orientētu publiskās pārvaldes darbību, īstenojot pretkorupcijas pasākumus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un ētikas standartu ievērošanu.

Pretkorupcijas politikas izvirzītais mērķis ir attiecināms uz visām publiskas personas institūcijām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī atvasinātām publiskām personām – gan KNAPP 2026–2027 izpildes ietvaros, gan ārpus tā.

KNAPP 2026–2027 īstenošanai izvirzīti 19 pasākumi, kas strukturēti četros rīcības virzienos:

1. Informācijas atklātība, institūciju darbības caurskatāmība un sabiedrības līdzdalības veicināšana;

2. Institucionālās noturības un integritātes (godprātības) stiprināšana;

3. Korupcijas risku mazināšana publiskajos iepirkumos;

4. Efektīva korupcijas atklāšana, izmeklēšana un soda neizbēgamības nodrošināšana.

KNAPP 2026–2027 ir stratēģisks instruments valsts pretkorupcijas politikas ieviešanā valsts ekonomiskās izaugsmes atbalstam un attiecīgi iedzīvotāju labklājības un drošības stiprināšanai.

KNAPP 2026–2027 ietverti pasākumi, ņemot vērā gan aktuālo makroekonomisko, gan mikroekonomisko vidi.

Plānošanas dokumentā uzmanība vērsta ārvalstu un vietējo investīciju piesaistes vides uzlabošanai, uzsverot interešu konflikta novēršanu, publisko iepirkumu uzraudzības stiprināšanu un institūciju darbības caurskatāmības veicināšanu. Vienlaikus plāns paredz stiprināt budžeta izlietojuma efektivitāti, atbalstot sistemātisku iekšējās pretkorupcijas kontroles un risku pārvaldības mehānismu pilnveidi valsts un pašvaldību līmenī, tostarp projektu īstenošanā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Mikroekonomiskā līmenī plāns ietver pasākumus, kas vērsti uz godīgas konkurences veicināšanu iepirkumos, sabiedrības līdzdalības mehānismu attīstīšanu, informācijas pieejamības veicināšanu. Plānotas aktivitātes sabiedrības informētības un pilsoniskās apziņas stiprināšanai, īpaši attiecībā uz korupcijas nepieļaujamību, kā arī sabiedrības gatavību ziņot par iespējamiem pārkāpumiem un sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm.

Politikas plānošanas dokumenta izstrādē ņemts vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam provizorisks izpildes rezultātu³ novērtējums, KNAB veiktās korupcijas risku analīzes ietvaros gūtie secinājumi noteiktās jomās (piem., veselības aprūpe, publiskie iepirkumi, sporta organizāciju finansēšana), kā arī KNAB līdzšinējās darbības rezultātu analīze korupcijas novēršanā un apkarošanā kopumā. Vienlaikus KNAB kā vadošā pretkorupcijas iestāde Latvijā pastāvīgi seko līdzi starptautiskajām tendencēm, labākajai praksei un ekspertu rekomendācijām korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, nodrošinot to pārnesi nacionālajā pretkorupcijas politikā, kā arī iestādes stratēģijā.

KNAB 2025. gadā analizējis Korupcijas uztveres indeksa 2024. gada rezultātus⁴, kā arī 2024. gadā KNAB veicis padziļinātu datu analīzi un sagatavojis pārskatu⁵ par starptautiskajiem indeksiem un aptaujām, kurās novērtēta Latvijas spēja novērst un apkarot korupciju. Analīzei izmantota informācija, kas iegūta no publiski pieejamiem resursiem, izvērtējot sešu indeksu, novērtējumu un aptauju metodoloģijas, aprakstus un rezultātus. Apkopoti starptautiskajos informācijas avotos aplūkotie jautājumi, ekspertu viedokļi un secinājumi par dažādām korupcijas izpausmēm un veidiem. Analizētie starptautiskie indeksi un aptaujas mēra korupcijas uztveri, novērtē sabiedrības attieksmi pret korupciju, kā arī izvērtē politisko vidi, izpildvaras efektivitāti, publisko procesu caurskatāmību, publisko resursu un varas izmantošanu privātām interesēm, pieņemto normatīvo regulējumu, kukuļošanas noziegumus un piespriestos sodus.

Starptautisko indeksu un aptauju indikatori skaidri norāda, ka lielākā daļa sabiedrības uztveres par korupcijas novēršanu un apkarošanu veidojas no faktoriem, kas nav tiešā veidā saistīti ar korupciju, piemēram, interešu konflikti, nepotisms, sodu bardzība, investīciju vide, politiskā kultūra u.c. Sabiedrības uztveri ietekmē arī globāli un ģeopolitiski notikumi – Covid-19 pandēmija, Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā un to sekas – inflācija un sabiedrības šķelšanās.

Latvijas izvirzītās prioritātes pretkorupcijas pasākumiem 2026., 2027. gadā atbalsta ES pretkorupcijas stratēģiskos virzienus, kuros uzsvērta integritātes, caurskatāmības un atbildības stiprināšana publiskajā pārvaldē, kā arī tādu jomu kā interešu konflikta novēršana, lobēšanas regulējums⁶.

Nākamajā plānošanas periodā paredzētie pasākumi ir vērsti uz publisko iepirkumu sistēmas uzraudzības stiprināšanu (neatkarīgi no iepirkumu jomas vai nozares), korupcijas risku mazināšanu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un korupcijas risku vadības pasākumiem valsts aizsardzības jomā. 2024. gadā Eiropas starptautiska mēroga pētījumā⁷ šīs finanšu ietilpīgās jomas atzītas kā augsta korupcijas riska jomas ar iespējamu pārrobežu ietekmi.

KNAPP 2026–2027 ietvertie pasākumi plānoti kopsakarā ar citiem nacionālajā līmenī apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem (skat. 1. pielikumā) un tajos paredzētajiem uzdevumiem, kuru izpilde tieši vai pastarpināti sniedz atbalstu vēlamo rezultātu sasniegšanai pretkorupcijas jomā. Vienlaikus KNAPP 2026–2027 pasākumi nedublē citu institūciju izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos paredzētos uzdevumus⁸, tomēr, ņemot vērā to ietekmi uz pretkorupcijas politiku, KNAB seko līdzi to izpildei.

KNAPP 2026–2027 ir īstermiņa plānošanas dokuments, taču tajā ietvertie pasākumi pārsvarā vērsti uz ilgtermiņa ietekmes radīšanu. Līdz ar to pasākumu īstenošana visticamāk nesniegs tūlītēju ietekmi uz sabiedrības noskaņojumu, vērtībām vai indivīdu rīcību, lai gan atsevišķi uzdevumi var dot rezultātus arī īstermiņā.

Plānošanas dokumenta izstrādē ievērota MK 2024. gada 15. oktobra noteikumos Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktā kārtība sabiedrības iesaistei, publicējot KNAPP 2026–2027 projektu Tiesību aktu projektu publiskajā portālā 2025. gada augustā.

Plāna pasākumi, kas skar nevalstisko organizāciju darbību un intereses, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 74. punktā noteiktajam nodoti izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei.

KNAPP 2026–2027 ir galvenais attīstības plānošanas dokuments korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā periodā no 2026.–2027. gadam.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam (turpmāk – KNAPP 2023–2025)⁹ ir bijis galvenais attīstības plānošanas dokuments korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā laikā no 2023.–2025. gadam. Atbilstoši MK 2023. gada 11. aprīļa rīkojumam Nr. 199 KNAB bijusi atbildīgā institūcija minētā plāna īstenošanā un tajā paredzēto pasākumu izpildes koordinēšanā. Aizvadītājā attīstības plānošanas periodā KNAB ir sekojis līdzi plānoto uzdevumu un pasākumu izpildes norisei, kā arī sadarbojies ar institūcijām, kuru atbildībā ir KNAPP 2023–2025 pasākumu izpilde, lai nodrošinātu plāna pasākumu īstenošanu atbilstoši iecerētajam darbības rezultātam un rezultatīvajiem rādītājiem.

Atbilstoši MK 2023. gada 11. aprīļa rīkojuma Nr. 199 5. punktā noteiktajam par plānā ietverto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2025. gada 31. decembrim jāsniedz KNAB informācija par KNAPP 2023–2025 pasākumu izpildes rezultātiem par visu plāna īstenošanas periodu. Tādēļ Pretkorupcijas pasākumu plāns 2026., 2027. gadam balstīts uz provizorisku pretkorupcijas pasākumu un uzdevumu izpildes novērtējumu¹⁰. Vienlaikus Pretkorupcijas plāna izstrādē ir ņemti vērā arī citos politikas plānošanas dokumentos un starptautisko organizāciju dokumentos definētie attīstības virzieni (skat. 1. pielikumu), kas saistīti ar valsts korupcijas novēršanas un apkarošanas politiku un īstenojami tās ietvaros.

1. Korupcijas jēdziens, izplatības līmeņi un pastāvošie riski

Korupcija ir komplekss un daudzdimensionāls fenomens, kas atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas likuma¹¹ 1. panta pirmajā daļā definētajam ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.

Latvijā korupcija tiesiski traktēta caur krimināltiesību normām un aptver vairākus noziedzīgu nodarījumu veidus, t.i.:

Dienesta pilnvaru pārsniegšana (KL 317. pants)

Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (KL 318. pants)

Valsts amatpersonas bezdarbība (KL 319. pants)

Kukuļņemšana (KL 320.pants )

Kukuļa piesavināšanās (321. pants)

Kukuļdošana (KL 323. pants)

Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana (KL 325. pants)

Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos (KL 326. pants)

Tirgošanās ar ietekmi (KL 326.¹ pants)

Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana (KL 326.² pants)

Prettiesiska labumu došana (KL 326.³ pants)

Dienesta viltojums (KL 327. pants)

Neizpaužamu ziņu izpaušana (KL 329. pants)

Attiecīgi korupcija neaprobežojas tikai ar kukuļošanu, bet attiecas arī uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa izmantošanu ar mērķi gūt nepelnītu labumu.

Vienlaikus starptautiskajās organizācijās (piemēram, OECD, Transparency International, Pasaules Banka) korupcija tiek interpretēta plašāk – kā uzticētas varas izmantošana privātām interesēm¹². Šī pieeja ietver ne vien krimināllikumā noteiktos noziedzīgos nodarījumus, bet arī prakses, kas ne vienmēr ir krimināli sodāmas, tomēr grauj godīgu konkurenci, taisnīgumu un sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Pie tām pieskaitāms nepotisms (piemēram, radinieku iecelšana amatos), favorītisms (priekšrocību došana "savējiem" publiskajos iepirkumos), interešu konflikta situācijas, valsts resursu izmantošana privātām vajadzībām, nepamatota vai selektīva lēmumu pieņemšana. Līdz ar to arī sabiedrības uztverē korupcija bieži tiek sasaistīta ar plašāku rīcību loku, nekā tas paredzēts krimināltiesiskajā regulējumā, kas atspoguļojas arī korupcijas uztveres indeksā (KUI) un citos starptautiskajos vērtējumos.

2024. gadā visvairāk reģistrēto noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificēti pēc KL XXIV nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā) bijuši saistībā ar kukuļdošanu (47), neizpaužamu ziņu izpaušanu (26), dienesta viltojumu (16), dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (16), mazāk ar kukuļņemšanu (10)¹³.

Korupciju var iedalīt vairākos izplatības līmeņos, atkarībā no tās mēroga, ietekmes uz sabiedrību un iesaistīto personu statusa (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Korupcijas izplatības līmeņi¹⁴

Mazā jeb ikdienas korupcija aptver situācijas, kurās iedzīvotāji sniedz nelielas naudas summas vai citus labumus (piemēram, dāvanas), lai saņemtu pakalpojumus, kas viņiem pienākas saskaņā ar likumu – piemēram, medicīnisko aprūpi, izglītību vai administratīvos pakalpojumus.

KNAB 2024. gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti atspoguļo iedzīvotāju subjektīvo vērtējumu par zemāka līmeņa korupcijas aktualitāti ikdienas mijiedarbībā ar publiskā sektora iestādēm (skat. 1. attēlu). Lai arī šie dati raksturo sabiedrības uztveri un priekšstatus, kas ne vienmēr tieši atspoguļo faktisko korupcijas izplatību, tie vienlaikus sniedz nozīmīgu ieskatu par iedzīvotāju attieksmi un uzticēšanos valsts pārvaldei.

1. attēls. Iedzīvotāju priekšstati par zemākā līmeņa korupcijas aktualitāti un izmaiņām Latvijā pēdējo četru gadu laikā

Vērtējot problēmas, kas saistītas ar zemākā līmeņa valsts amatpersonu kukuļošanu, 2024. gada aptaujas dalībnieki snieguši subjektīvus vērtējumus par pēdējo četru gadu norisēm: 35 % aptaujāto pauduši, ka situācija, viņuprāt, ir saglabājusies nemainīga, 17 % uzskata, ka problēmu ir kļuvis mazāk, bet 20 % norāda, ka kukuļošana šajā līmenī ir pieaugusi. Salīdzinājumā ar 2022. gadu par 10 % ir samazinājusies to respondentu daļa, kuri savu vērtējumu snieguši ar norādi uz pieaugumu, kas var tikt interpretēts kā pozitīva tendence sabiedrības priekšstatos vai kā mazāka personiskā saskarsme ar šāda veida situācijām. Vienlaikus 28 % respondentu nav spējuši sniegt konkrētu vērtējumu, kas var liecināt gan par ierobežotu informētību par korupcijas izpausmēm, gan par to, ka iedzīvotāji ne vienmēr spēj atpazīt vai definēt koruptīvu rīcību ikdienas situācijās.

Lai arī digitalizācija un e-pakalpojumu attīstība ir būtiski samazinājusi iedzīvotāju tiešo saskarsmi ar valsts pārvaldi – tādējādi mazinot iespējas nelikumīgām vienošanām – atsevišķās nozarēs (piemēram, veselības aprūpē, būvniecībā, atļauju izsniegšanā) zemākā līmeņa korupcijas riski joprojām saglabājas.

Tāpēc ir svarīgi turpināt stiprināt valsts un pašvaldību iestāžu iekšējās kontroles mehānismus, īpaši attiecībā uz korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, kā arī aktīvi īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, vienlaikus pilnveidojot trauksmes celšanas un sūdzību iesniegšanas sistēmas, lai iedzīvotāji justos droši un motivēti ziņot par pārkāpumiem.

Augsta līmeņa korupcija (jeb lielā korupcija) raksturojama kā augstāko amatpersonu iesaiste politiski nozīmīgos vai finansiāli apjomīgos koruptīvos darījumos. Šāda veida pārkāpumi bieži kļūst iespējami, pateicoties piekļuvei lēmumu pieņēmējiem, publiskajiem resursiem un ietekmei pār regulatīvajām institūcijām. Šai korupcijas formai ir īpaši negatīva ietekme, jo tā sistemātiski grauj demokrātijas principus, veicina institucionālo stagnāciju un kavē caurspīdīgas, atbildīgas un ilgtspējīgas pārvaldības attīstību.

KNAB 2024. gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti (skat. 2. attēlu) atspoguļo sabiedrības priekšstatus jeb subjektīvo vērtējumu par augsta līmeņa korupcijas aktualitāti valstī.

2. attēls. Iedzīvotāju priekšstati par augsta līmeņa korupcijas aktualitāti un izmaiņām Latvijā pēdējo četru gadu laikā

Rezultāti rāda, ka daļā sabiedrības saglabājas neticība būtiskiem uzlabojumiem šajā jomā. Aptaujas dalībnieku vērtējumā aptuveni katrs trešais (33–34 %) uzskata, ka problēmas pēdējo četru gadu laikā ir palikušas nemainīgas. 26 % iedzīvotāju pauduši viedokli, ka problēmas ir pieaugušas (par 2 % mazāk nekā 2023. gadā un par 9 % mazāk nekā 2022. gadā), savukārt 15 % aptaujāto uzskata, ka augstākā līmeņa korupcija pēdējo četru gadu laikā ir samazinājusies.

Augsta līmeņa korupcija būtiski ietekmē sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām un politiskajai sistēmai kopumā. Zemie uzticēšanās rādītāji valdībai un parlamentam (skat. II nodaļas 2. sadaļā) liecina par izteiktu sabiedrības skepsi un uztveri, ka politiski lēmumi netiek pieņemti pietiekami atbildīgi un godprātīgi.

Šādu situāciju vēl vairāk pastiprina atsevišķi publiski skandāli, kuros iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī pēdējos gados atklāti koruptīvi gadījumi¹⁵ pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību vadībā.

Minētie aspekti norāda uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgas politiskās gribas stiprināšanas un institucionālas rīcībspējas attīstīšanas korupcijas novēršanā. Tas ietver tiesiskās sistēmas efektivitātes uzlabošanu, caurspīdīguma un sabiedrības līdzdalības mehānismu attīstīšanu, kā arī funkcionējoša interešu pārstāvības (lobēšanas) regulējuma ieviešanu.

Lai stiprinātu sabiedrības pārliecību, ka korupcijas problēma valstī samazinās un tiek kontrolēta kā zemākajā, tā augstākajā līmenī, jānodrošina:

• Skaidri redzami rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā un sodīšanā;

• Plašāka sabiedrības informēšana par KNAB darbību un sasniegumiem;

• Mērķtiecīgi komunikācijas pasākumi ar sabiedrību, mazinot sabiedrības skepsi un informācijas trūkumu.

Šāda pieeja varētu pakāpeniski uzlabot sabiedrības uztveri un uzticēšanos pretkorupcijas politikas efektivitātei.

Sistemātiskā jeb strukturālā korupcija izpaužas situācijās, kad koruptīvas darbības kļūst par institucionāli nostiprinātu, atkārtotu un normalizētu rīcības modeli, kas ir integrējies organizācijas iekšējā kultūrā vai pat nozarē kopumā. Atšķirībā no atsevišķiem pārkāpumiem, sistemātiskā korupcija atspoguļo vispārēju sistēmas funkcionēšanu, kurā prettiesiskas vai neētiskas prakses tiek pieņemtas kā pašsaprotamas normas, veicinot toleranci pret koruptīvām darbībām.

Latvijā sistemātiskais korupcijas raksturs ir novērojams vairākās kritiski nozīmīgās jomās. Pašvaldību pārvaldē un publisko iepirkumu sistēmā atkārtoti tiek konstatēti strukturāli līdzīgi riski un pārkāpumi, īpaši attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, iepirkumu dokumentācijas kvalitāti un procedūru caurskatāmību. Publisko iepirkumu procesos nereti atkārtoti uzvar vieni un tie paši pretendenti. Šāda parādība var būt gan objektīva tirgus likumsakarība, piemēram, specializācijas vai konkurētspējas dēļ, gan arī norādīt uz situācijām, kad pretendenta uzvara ir saistīta ar iespējamu saikni ar pasūtītāja amatpersonām vai to pārstāvjiem. Šādos gadījumos pieaug riski attiecībā uz godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu, kā arī veidojas strukturāli korupcijas riski, kas var negatīvi ietekmēt valsts resursu izmantošanas efektivitāti un mazināt sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei.

Sistemātiskās korupcijas iezīmes pastāv arī veselības aprūpes jomā. Pētījumi un sabiedriskās domas aptaujas regulāri apstiprina, ka neformālie maksājumi jeb tā dēvētās "pateicības" joprojām ir plaši izplatīta un sistemātiska prakse. Piemēram, 2024. gada sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rāda, ka 13 % respondentu (– 3 % salīdzinājumā ar 2023. gadu) atzinuši, ka laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam izmantojuši kādus neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus.

Sistemātiski pieņemta neformālo maksājumu prakse rada nevienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem, veido paralēlu pakalpojumu sniegšanas kultūru un būtiski grauj iedzīvotāju uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai un valsts politikai kopumā. Lai efektīvi risinātu šo strukturālo problēmu, ir:

• jāpilnveido ētikas standarti ārstniecības personām;

• jāveicina pacientu informētība par savām tiesībām un iespējām ziņot par pārkāpumiem;

• nacionālās veselības politikas veidotājiem jāstiprina ārstniecības pakalpojumu pieejamība, mērķtiecīgāk veicinot profesionāla personāla piesaisti ārstniecības iestādēs.

Iepriekš raksturotie trīs korupcijas līmeņi bieži savstarpēji pārklājas, turklāt, ja ikdienas korupcija netiek kontrolēta un novērsta, tā var pāraugt lielajā un strukturālajā korupcijā. Efektīva pretkorupcijas politika paredz iejaukšanos visos minētajos līmeņos – gan preventīvi, gan represīvi.

Korupcija un ēnu ekonomika darbojas sinerģiski, t.i., šie divi parādību veidi savstarpēji pastiprina viens otra negatīvo ietekmi, un kopā tie mazina ekonomikas caurskatāmību, efektivitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Korupcijas ietekmē paplašinās ēnu ekonomika, pieaug sociālā nevienlīdzība un tiek bremzēta demokrātiskās pārvaldības attīstība. Pieaugot korupcijai, ēnu ekonomikas īpatsvars var palielināties, jo kukuļošanai un nelegālām darbībām bieži tiek izmantoti līdzekļi, kam ir nezināma izcelsme.

Profesora A. Saukas vadītajos pētījumos korupcija identificēta kā viena no galvenajām ēnu ekonomikas komponentēm. Pētījuma dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā uzņēmēji kukuļos, lai "nokārtotu lietas", vidēji maksājuši 9,3 % no ieņēmumiem (salīdzinājumam – Lietuvā 10,5 %, Igaunijā 7 %). Savukārt, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, Latvijas uzņēmēji 2024. gadā vidēji atvēlējuši 7,8 % no līguma summas (Lietuvā – 9,9 %, Igaunijā – 7,4 %)¹⁶. Korumpētu amatpersonu lēmumi un rīcība rada un uztur apstākļus, kuros uzņēmumi vai privātpersonas var apiet vai pārkāpt normatīvos aktus, gūt nelikumīgas priekšrocības, nebaidoties no soda vai kontroles.

Ar korupciju saistīta ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (NILL) – process, kurā nelikumīgi iegūti finanšu līdzekļi tiek integrēti ekonomikā, piešķirot tiem šķietami likumīgu izcelsmi. NILL ir īpaši aktuāla gadījumos, kad koruptīvi iegūtie resursi (piemēram, kukuļos saņemtā nauda vai nelikumīgi gūti ienākumi no necaurskatāmiem iepirkumiem) tiek legalizēti ārvalstīs, fiktīviem darījumiem vai nekustamo īpašumu darījumiem. Tā rezultātā korupcija kļūst grūtāk izsekojama un sodāma, vienlaikus destabilizējot finanšu sistēmu un veicinot organizētās noziedzības darbību.

Latvijā finanšu nozares stiprināšana pret NILL un terorisma finansēšanu kļuvusi par būtisku valsts prioritāti, īpaši pēc 2018. gada notikumiem¹⁷ un starptautiski pievērstās uzmanības, kas Latvijas Bankai lika būtiski stiprināt finanšu nozares iekšējos kontroles mehānismus un veicināt ciešāku sadarbību starp uzraugošajām institūcijām. Šie pavērsieni mudināja Latviju īstenot reformas, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskiem standartiem un atjaunotu finanšu sektora reputāciju starptautiski. Attiecīgi Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā ir būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, un būtiski ir samazinājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska līmenis¹⁸.

IeM IC pieejamie dati liecina, ka 2024. gadā kopējais Latvijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits valsts institūciju dienestā bija 115 jeb 0,32% no valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu kopskaita. 2024. gadā no reģistrētajiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā 41 % bija par kukuļdošanu un 9 % par kukuļņemšanu¹⁹.

Kopumā periodā no 2022.–2024. gadam saistībā ar korupciju valstī tika reģistrēti 556 noziedzīgi nodarījumi un uzsāktas 404 krimināllietas.

Laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam kukuļdošanas gadījumos dotā vai piedāvātā kukuļa apmērs svārstījās no 10 EUR līdz 100 000 EUR. Mazāka apmēra kukuļi (robežās no 10 līdz 5000 EUR) visbiežāk piedāvāti policijas amatpersonām ceļu satiksmes uzraudzības jomā, savukārt lielāku summu kukuļi piedāvāti valsts amatpersonām apmaiņā pret lēmumiem, kas labvēlīgi kukuļdevējiem.

2024. gadā saistībā ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem nav uzsākts neviens kriminālprocess par NILL (2022. gadā uzsākti trīs kriminālprocesi, 2023. gadā divi kriminālprocesi).

Korupcija rada daudzveidīgus riskus. Tā grauj sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, kropļo konkurenci, padara publiskos pakalpojumus neefektīvus un samazina investīciju pievilcību. Vāja pretkorupcijas kontrole var novest pie lēmumu pieņemšanas, kas ir orientēta uz privātu, nevis sabiedrības labumu, un tādējādi samazināt valsts spēju nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un sociālo aizsardzību.

Korupciju un NILL tāpat kā ēnu ekonomiku pilnībā izskaust nav iespējams. Tomēr, veidojot stingru tiesisko regulējumu, uzlabojot institucionālo kapacitāti, veicinot sabiedrības izpratni un stiprinot ētiskās vērtības publiskajā pārvaldē, ir iespējams būtiski mazināt to izplatību un graujošo ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību.

Korupcija ir latenta parādība, kas nozīmē, ka noteikt tās patieso apjomu ir teju neiespējami. Koruptīvās darbības pārsvarā notiek slepeni un diskrēti, turklāt starp iesaistītajām pusēm pastāv savstarpēja ieinteresētība informāciju neizpaust. Tas attiecīgi apgrūtina pierādījumu iegūšanu par prettiesiskām darbībām, kas juridiski būtu kvalificējama kā korupcija.

Lai vismaz aptuveni novērtētu korupcijas izplatību valstī, tiek izmantoti netieši korupcijas līmeni raksturojoši rādītāji, piemēram, sabiedrības uztveres mērījumi, sabiedriskās domas aptaujas. Taču arī to rezultāti var būt pretrunīgi un dažādi interpretējami.

Tā, piemēram, 2024. gada EK Eirobarometra dati²⁰ norāda, ka Latvijas iedzīvotāju tiešā pieredze ar korupcijas gadījumiem vai to novērošanu pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi ļoti ierobežota – tikai 6 % aptaujāto atzinuši, ka bijuši šādas situācijas upuri vai liecinieki. Salīdzinājumā ar 2023. gadu šis īpatsvars ir samazinājies par vienu procentpunktu un atbilst ES vidējam rādītājam (5 %). Savukārt 94 % Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka ar šādām situācijām nav saskārušies, kas var liecināt gan par zemu reālu pieredzi ar korupciju, gan par iespējamu šādu gadījumu neatpazīšanu vai nevēlēšanos tos identificēt kā koruptīvas darbības. Vienlaikus dati rāda atšķirīgu ainu attiecībā uz netiešo pieredzi – 22 % Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka personīgi pazīst kādu, kas ir ņēmis kukuli, kas ir būtiski vairāk nekā vidēji ES (10 %) un par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Šis pieaugums, iespējams, atspoguļo gan lielāku sabiedrības atklātību šajā jautājumā, gan augstāku korupcijas gadījumu atpazīšanu apkārtējā vidē. Vienlaikus tas var raisīt bažas par korupcijas uztveri un tās iespējamo "normalizēšanos" sabiedrībā.

Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot plānoto²¹ izaugsmi (skat. 3. attēlu).

3. attēls. Latvijas KUI rādītāju dinamika no 2014. līdz 2024. gadam

Latvijas Korupcijas uztveres indeksa (KUI)²² rādītājs 2024. gadā bija 59 punkti no 100, ierindojot valsti 38 vietā starp 180 citām pasaules valstīm²³.

Starp KUI ietvaros vērtētajām ES valstīm Latvija nemainīgi kopš iepriekšējā perioda ieņem 14. vietu, apsteidzot tādas valstis kā Čehija, Polija un Itālija. Tomēr kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā ilgtermiņā panākta stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā – Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva sasniegusi 63 punktus. 2024. gadā ES / Rietumeiropas vidējais rādītājs bija 64 punkti.

Lai izprastu sabiedrības noskaņojumu vai vērtētu politisko rīcību ietekmi, identificētu sabiedrības bažas un prioritātes, politikas veidošanā nozīmīgs datu avots ir Eirobarometrs²⁴. Tā dati²⁵ liecina, ka 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, par 15 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits (sasniedzot 70 %), kuru vērtējumā ekonomiskā situācija valstī ir "slikta". Tas ir par 10 % vairāk nekā ES vidēji. Un tikai 27 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts ekonomikas situācija ir laba (salīdzinot ar 39% vidēji ES). Pesimisms, ko aptaujā pauduši iedzīvotāji, iespējams, daļēji saistāms ar valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, uz ko norāda makroekonomiskie rādītāji.²⁶ (skat. 4. attēlu) Latvijas ekonomiku pēdējos gados būtiski ietekmējusi ārējās vides nenoteiktība, inflācijas spiediens, kā arī samērā vājš investīciju klimats.

4. attēls. Latvijas makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.–2028. gadam

Pamatojoties uz FM publicēto informāciju par tautsaimniecības attīstības tendencēm, IKP 2024. gadā samazinājies par 0,4 %. Šis kritums galvenokārt tiek saistīts ar privātā patēriņa stagnāciju un investīciju aktivitātes mazināšanos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP 2025. gada 1. ceturksnī samazinājies par 0,3 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Kopš februāra FM ir minimāli samazinājusi 2025. gada IKP pieauguma prognozi²⁷, paredzot 1,1 % izaugsmi 2025. gadā un 2,1 % 2026. gadā. Prognozēts, ka galvenie izaugsmes virzītājspēki būs patēriņa pieaugums, ko veicina algu kāpums, kā arī investīciju atjaunošanās, tai skaitā ar ES fondu līdzfinansēto projektu palīdzību.

Latvijas Bankas jaunākās makroekonomiskās prognozes²⁸, kas publicētas 2025. gada 10. jūnijā, paredz 1,2 % IKP pieaugumu 2025. gadā, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā FM aplēsēs. Latvijas Banka vērtējumā 2025. gadā galvenie izaugsmes dzinējspēki būs valdības patēriņš (3,1 %) un eksports (2,2 %), atkopjoties ārējam tirgum. 2026. gadā Latvijas Banka prognozē 2,8 % IKP pieaugumu – par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā FM, prognozējot privātā patēriņa aktivizēšanos un ievērojamu investīciju pienesumu 5,4 % apmērā.

2026. gadā prognozēta arī pakāpeniska inflācijas stabilizēšanās zem 3 % līmeņa. Savukārt situācija darba tirgū kopumā saglabājas stabila, ar nelielu bezdarba līmeņa samazinājumu un mērenu vidējās algas pieaugumu. Attiecīgi šie stabilitāti raksturojošie rādītāji nav pretrunā ar 2024. gada Eirobarometra aptaujā noskaidroto, proti, 77 % iedzīvotāju Latvijā savu mājsaimniecību finanšu situāciju novērtējuši kā "labu" (ES vidēji 73 %), bet personīgo nodarbinātības situāciju kā "labu" vērtējuši 69 % (ES vidēji 68 %)²⁹.

Lai gan kopējā valsts un ekonomiskā situācija iedzīvotāju vidū tiek vērtēta kritiski, individuālā līmenī (īpaši attiecībā uz personīgo nodarbinātību un ģimenes finansēm) iedzīvotāji izrādījuši salīdzinoši pozitīvāku vērtējumu. Šī pretruna starp mikro un makro uztveri var liecināt par institucionalizētu neuzticību valsts pārvaldei, nevis tiešu personisko pieredzi ar makroekonomiskajām problēmām.

Latvijas ekonomika 2025. gadā pēc vairāku gadu satricinājumiem atrodas uz lēnas atveseļošanās ceļa. Līdzsvarota fiskālā politika, ārējo investīciju piesaiste un strukturālo reformu ieviešana ir vadošie faktori, kas noteiks tautsaimniecības turpmāko izaugsmes virzienu.

Efektīva cīņa ar korupciju nav iespējama bez sabiedrības uzticības valstij – parlamentam, valdībai, varas institūcijām u.c.

OECD 2024. gada aptaujā³⁰ par uzticēšanos valsts institūcijām noskaidrots, ka tāpat kā lielākajā daļā OECD valstu, arī Latvijā iedzīvotāji vairāk uzticas citiem cilvēkiem (60 %), policijai (52 %), tiesām un tiesu sistēmai (48 %) nekā nacionālajai valdībai (29 %). Vidēji augstu uzticēšanos iedzīvotāji izrāda vietējai pašvaldībai (41 %) un valsts civildienestam (39 %). Vismazāk Latvijā uzticas politiskajām partijām (13 %) un Saeimai (25 %). Līdzīgu situāciju uzrāda Eirobarometra aptaujas³¹ dati – Saeimai uzticas tikai 29 % Latvijas iedzīvotāju (ES vidēji 37 %), savukārt valdībai – 34 % (ES vidēji 33 %).

Lai gan ES kontekstā Latvijai ir vidēji zemi sabiedrības uzticības rādītāji parlamentam un valdībai salīdzinājumā ar citām valstīm, sabiedrības neuzticēšanās vērtējama kā būtiska. Tā atspoguļo sabiedrības skepsi par izpildvaras spēju efektīvi risināt sabiedrības problēmas, kā arī godprātīgi pārvaldīt resursus un īstenot taisnīgu politiku. Šāda situācija, savukārt, vājina iedzīvotāju līdzdalību un pilsonisko aktivitāti – faktorus, kas ir būtiski ne tikai demokrātijas attīstībai, bet arī korupcijas ierobežošanai.

Sabiedrības uzticību vai neuzticība publiskajai pārvaldei lielā mērā ietekmē tas, kāda bijusi un ir viņu personīgā pieredze sadarbībā ar publisko sektoru un tajā nodarbinātajiem – t.i., profesionālais sniegums un ētiskās un morāles vērtības, ko tie praktizē savā darbā.

OECD 2024. gada pētījumā³² noskaidrots, ka 63 % Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar administratīvajiem pakalpojumiem, kurus izmantojuši. Šis rādītājs ir nedaudz zem OECD vidējā (66 %). Tomēr Latvijā tikai 25 % (OECD valstīs 36 %) iedzīvotāju tic, ka publiskās pārvaldes darbinieks atteiktos no kukuļa, ja viņam to piedāvātu, lai ātrāk saņemtu pakalpojumu. Tas norāda uz sabiedrības šaubām par publiskās pārvaldes darbinieku godīgumu un to rīcību saskaņā ar ētikas normām un likumu, kā arī neticību, ka publiskās pārvaldes iestādēs tiks ievērots taisnīgums un vienlīdzīga attieksme. Tādēļ publiskajā sektorā nepieciešams stiprināt ētikas standartus, caurskatāmību un kontroles mehānismus.

KNAB ikgadējā pētījumā³³ noskaidrots, ka 2024. gadā 17 % iedzīvotāju pēdējo 2 gadu laikā ir nācies izmantot kādus neoficiālus risinājumus (neoficiālus maksājumus, dāvanas, personiskus sakarus), kārtojot kādas lietas, jautājumus vai risinot problēmas ar publisko sektoru. Tomēr šādai praksei salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir tendence samazināties (skat. 5. attēlu).

5. attēls. Neoficiālu risinājumu izmantošana, kārtojot kādas lietas/ jautājumus/ problēmas.

2023., 2024. gadā, risinot attiecīgus jautājumus, neoficiāli maksājumi, dāvanas un pazīšanās biežāk izmantoti veselības aprūpes jomā (13%), jautājumu kārtošanai tiesā (12 %), kā arī darbā iekārtošanās valsts vai pašvaldības iestādēs.

2024. gadā ir samazinājusies sabiedrības gatavība dot kukuli valsts amatpersonai, lai risinātu problēmas savās vai radinieku interesēs (skat. 6. attēlu). Kopumā 17 % respondentu noradījuši iespējamo gatavību šādai rīcībai, bet būtiski, ka 12,3 % no tiem savā lēmumā vēl ir svārstīgi. Svārstīgo atbilžu īpatsvars atklāj, ka joprojām pastāv morālo un praktisko apsvērumu kolīzija, kur indivīdi apzinās korupcijas negatīvās sekas, bet konkrētās situācijās pieļauj neformālu risinājumu izmantošanu. Lai arī šos rādītājus var interpretēt kā pozitīvu signālu pretkorupcijas politikai, tie vienlaikus apliecina nepieciešamību turpināt pretkorupcijas pasākumus, kas saistīti ar sabiedrības izglītošanu par ētiku un tiesiskajiem riskiem, sabiedrības līdzdalības un sadarbības stiprināšanu, publiskās pārvaldes atklātības veicināšanu, lai nostiprinātu nulles toleranci pret korupciju arī šajā vēl neizlēmīgajā sabiedrības segmentā.

6. attēls. Latvijas iedzīvotāju gatavība dot kukuli valsts amatpersonai personiskās vai radinieku interesēs, lai problēma tiktu atrisināta (2024. gads, %)

6. attēla 2. daļa. Latvijas iedzīvotāju gatavība dot kukuli valsts amatpersonai personiskās vai radinieku interesēs, lai problēma tiktu atrisināta (2024. gads, %)

Visbiežāk minētais iemesls, kura dēļ varētu izšķirties dot kukuli kādai valsts amatpersonai, minēts pieņēmums, ka tas dos lielāku drošību, ka problēma vispār tiks risināta (tā domāja 32 % respondentu), jautājums tiks izskatīts ātrāk (23 %) vai, ka darbinieku attieksme būs laipnāka un pretimnākošāka (23 %). Savukārt kā galvenie atturošie iemesli kukuļa došanai valsts vai pašvaldības institūcijas valsts amatpersonai minēti: 1) morāli nepieņemama rīcība un kauns dot kukuli (48 %); 2) ierēdņu un darbinieku negodīguma veicināšana (47 %); 3) uztraukums par sabiedrības korumpētību (41 %), kā arī 4) bailes tik pieķertam un sodītam (34 %).

Sabiedrībā ir pieaugusi neiecietība pret korupciju un gatavība ziņot par zināmiem korupcijas gadījumiem. 2024. gadā gatavību ziņot pauduši kopumā 63 % iedzīvotāju, kas ir par 5 % vairāk kā 2023. gadā (skat. 7. attēlu).

7. attēls. Sabiedrības gatavība ziņot par korupcijas gadījumiem (2024. gads, %)

Turklāt 44 % Latvijas iedzīvotāju aptaujā atzinuši, ka, saskaroties ar korupciju, ziņotu nacionālajai pretkorupcijas iestādei (KNAB), kas ir par 5 % vairāk kā 2023. gadā. Vienlaikus KNAB jāturpina izvērst informatīvi pasākumi, lai sasniegtu vismaz to sabiedrības daļu (17 % 2024. gadā), kas nezina, kur vērsties ar informāciju par iespējamu korupciju.

Būtiski, ka uzņēmēju vidū ievērojami mazinājusies dažādu neoficiālu risinājumu izmantošana saskarsmē ar valsts vai pašvaldību institūcijām. 2023. un 2024. gadā, kārtojot kādas lietas/ jautājumus/ problēmas, neoficiālus risinājumus (pazīšanos, neoficiālus maksājumus, dāvanas) ir izmantojuši 7 % aptaujāto uzņēmumu, kas ir par 13 % mazāk kā 2023. gadā. Vienlaikus palielinājusies to uzņēmēju daļa, kas noraida gatavību dot kukuli valsts vai pašvaldības amatpersonai uzņēmuma interesēs, sasniedzot 74 % (+ 6 % salīdzinājumā ar 2023. gadu). Savukārt gatavību dot kukuli valsts vai pašvaldības amatpersonai nav izslēguši 21 % uzņēmēju (2023. gadā 22%)³⁴.

Lai arī secināms, ka uzņēmēju vidū 2024. gadā ievērojami mazinājusies dažādu neoficiālu risinājumu izmantošana saskarsmē ar valsts vai pašvaldību institūcijām, iepriekšējo gadu pētījumu dati liecina, ka uzņēmējdarbībā korupcija potenciālus šķēršļus biežāk var radīt ar 1) būvniecību saistītu jautājumu kārtošanā, 2) jautājumu kārtošanā saistībā ar ES struktūrfondiem, 3) atļauju, licenču saņemšanā, kā arī 4) valsts vai pašvaldības pasūtījumu iegūšanai.

Korupcijas slēptais raksturs apgrūtina ne tikai tās izmeklēšanu, bet arī novēršanu, tostarp korupcijas risku identificēšanu un atbilstošu pretkorupcijas politikas veidošanu.

Korupcijas mazināšanā būtiska nozīme ir preventīviem pasākumiem– korupcijas risku vadībai institūcijās, sabiedrības līdzdalībai pārvaldes procesos, kā arī žurnālistu darbam. Tas var sniegt nozīmīgu atbalstu korupcijas gadījumu atklāšanā un veicināt caurskatāmību.

Nepieciešams pastiprināt risku novērtējumā balstītus sistēmiskus pasākumus korupcijas novēršanai, kas ietver plašākas, strukturētas un ilgtermiņā noturīgas rīcības, kas vērstas ne tikai uz atsevišķu korupcijas gadījumu izmeklēšanu, bet arī uz institucionālas vides uzlabošanu, kurā rodas korupcija. Attiecīgi ir nepieciešams stiprināt publisko iepirkumu uzraudzību, veicināt atklātību un datu pieejamību, uzlabot lobēšanas atklātību un trauksmes celšanas praksi, stiprināt institūciju iekšējo kontroli un ētiskas rīcības kultūru publiskajā pārvaldē, kā arī stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu neatkarību un kapacitāti. Vienlaikus tas prasa starpsektoru sadarbību, politisku gribu un sabiedrības iesaisti.

3. Pretkorupcijas pasākumu plānošana un ekonomiskie ieguvumi

Korupcija ES līmenī tiek vērtēta kā drošības apdraudējums ES un tās iedzīvotājiem³⁵, jo tai ir plaša sociālekonomiska ietekme uz pārvaldību, politiku, uzņēmējdarbību un drošību. Cīņa pret korupciju ir viena no ES (arī Latvijas) politiskajām prioritātēm.

Lai arī korupcijas radīto finansiālo zaudējumu apjoms nav precīzi izmērāms, starptautiskā līmenī ir meklēti metodoloģiski risinājumi šādu zaudējumu aptuvenai kvantitatīvai novērtēšanai. Saskaņā ar EK datiem³⁶, korupcijas radītās izmaksas ES 2023. gadā varētu būt sasniegušas no 179 līdz 990 miljardiem eiro gadā, kas veido līdz pat 6 % no IKP.

Latvijas IKP apjoms 2023. gadā bija 40,3 miljardi eiro³⁷. Attiecīgi, ja korupcijas izmaksas pielīdzinātu EK norādītajam diapazonam (no 2 % līdz 6 % no IKP), valsts ekonomiskie zaudējumi būtu vērtējami robežās no aptuveni 814 miljoniem līdz 2,4 miljardiem eiro.

Indikatīvā "korupcijas cena" uzrāda būtisku tās iespējamo ietekmi uz valsts budžetu, ekonomiku un sabiedrības kopējo labklājību. Izmaksas, kādas rada korupcija, var būt pielīdzināmas valsts kopējā veselības budžeta vai izglītības sistēmas finansējuma apjomam.

Korupcija rada ne tikai fiskālas vai budžetā tieši izsekojamas izmaksas, tām ir arī strukturālas, daudzslāņainas un ilgtermiņā destruktīvas sekas. Netiešā korupcijas ietekme saistāma ar investīciju piesardzību, administratīvās efektivitātes kritumu, konkurētspējas samazināšanos, iedzīvotāju nevienlīdzības padziļināšanos, kā arī sabiedrības uzticības mazināšanos valsts institūcijām un tiesiskuma principiem. Tādējādi korupcijas novēršana skatāma kā stratēģiska investīcija valsts izaugsmei, iedzīvotāju labklājībai un drošībai.

OECD vērtējums³⁸ par Latvijas sniegumu korupcijas novēršanas un integritātes politikā izceļ gan līdz šim būtiskus sasniegumus, gan norāda uz nepieciešamajiem uzlabojumiem atsevišķās jomās. Latvija ir viena no vadošajām valstīm interešu konflikta regulējuma un tā praktiskās piemērošanas jomā, kā arī izceļas ar visaptverošu politiskā finansējuma tiesisko regulējumu. Vienlaikus praksē joprojām konstatējami trūkumi, kas saistīti ar politisko partiju finanšu uzraudzības efektivitāti, interešu pārstāvības (lobēšanas) procesa caurskatāmību un risku vadības praktisku īstenošanu publiskajā pārvaldē. Pozitīvi, ka atklātības un publiskās informācijas jomā Latvija pārsniedz OECD vidējo sniegumu, tomēr centralizētas uzraudzības institūcijas neesamība apgrūtina vienotu un konsekventu sistēmas darbību.

EK 2024. gadā publicētajā pētījumā³⁹ "Augsta riska korupcijas jomas ES dalībvalstīs: kartēšana un padziļināta analīze" identificētas sešas nozares ar augstāko korupcijas risku ES dalībvalstīs, t.i.:

1. Publiskie iepirkumi – līgumu piešķiršanas procesi, kuros pastāv augsts negodīgas prakses, interešu konflikta un favorītisma risks.

2. Veselības aprūpe – korupcijas riski saistīti ar medikamentu un medicīniskā aprīkojuma iepirkumiem, kā arī ar piekļuvi ārstniecības pakalpojumiem.

3. Finanšu sektors – ietver iespējamās nelikumīgas finanšu plūsmas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas.

4. Būvniecība un infrastruktūra – augsts politiskās ietekmes potenciāls, projekta īstenošanas sarežģītība, ievērojams finanšu līdzekļu apjoms.

5. Aizsardzība un drošība – slepeni vai ierobežotas piekļuves iepirkumi ar zemu procedūras pārredzamību.

6. Sports – riskus rada finanšu līdzekļu sadales mehānismi, infrastruktūras projekti un sporta sacensību integritāte.

Minētajām nozarēm raksturīga ietekme uz plašu sabiedrības daļu, un tās saistāmas ar ievērojamu publisko līdzekļu pārvaldību vai piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem. Turklāt korupcija šajās jomās var būt ar pārrobežu raksturu, prasot starptautisku sadarbību tās apkarošanai.​

Pētījumā gūtās atziņas ņemtas vērā KNAPP 2026–2027 izstrādē. Izvērtējot 2023.–2025. gadā jau īstenotos pretkorupcijas pasākumus un līdz šim KNAB aptvertos stratēģiskās analīzes virzienus⁴⁰, nākamajos divos gados pastiprināta uzmanība tiks vērsta publisko iepirkumu sistēmas uzraudzības stiprināšanai (neatkarīgi no iepirkumu jomas vai nozares), korupcijas risku mazināšanai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un korupcijas risku vadības pasākumiem valsts aizsardzības jomā.

Pretkorupcijas pasākumu plāna 2026.–2027. gadam ir stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un uz sabiedrības interesēm orientētu publiskās pārvaldes darbību, īstenojot pretkorupcijas pasākumus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un ētikas standartu ievērošanu.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai noteikti 19 pasākumi, kas strukturēti četros rīcības virzienos:

Prognozējams, ka pretkorupcijas pasākumu plāna izpilde kopsakarā ar citos saistītajos vai pretkorupcijas jomu atbalstošajos attīstības plānošanas dokumentos (skat. 1. pielikumā) ietvertajiem un īstenotajiem pasākumiem veicinās godīgas, atklātas un atbildīgas attiecības starp publisko pārvaldi un sabiedrību ilgtermiņā, stiprinot uzticēšanos publiskajām institūcijām, uzlabojot pārvaldības kvalitāti un sekmējot ilgtspējīgu valsts attīstību.

Lai plānošanas perioda noslēgumā analizētu valsts īstenotās pretkorupcijas politikas ietekmi ceļā uz vēlamajām pārmaiņām sabiedrībā un publiskajā pārvaldē, kā arī identificētu koriģējamas tendences politikas plānošanā nākotnē, pretkorupcijas politikas veidotāji turpinās sekot līdzi dažādu indikatoru dinamikai, kas atspoguļo gan korupcijas izplatību, gan sabiedrības un institucionālo reakciju uz to. Šie indikatori ietver:

sabiedrības uztveri par korupcijas izplatību un tās samazināšanās vai pieauguma tendencēm;

reģistrēto, izmeklēto un iztiesāto koruptīvo noziedzīgo nodarījumu statistiku;

spriedumos piemēroto sodu smagumu un konsekvenci tiesu praksē;

iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti;

sabiedrības un uzņēmēju uzticēšanās līmeni tiesībsargājošām un uzraudzības institūcijām, t.sk. uzticēšanos partijām, parlamentam, valdībai u.c. institūcijām;

starptautisko organizāciju novērtējumus (piemēram, OECD, GRECO, Transparency International rekomendācijas, indeksi);

konstatēto interešu konflikta gadījumu skaitu un analīzi;

konstatēto Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumu skaitu un analīzi;

sabiedrības līdzdalības rādītājus, t.sk. ziņošanu par iespējamiem pārkāpumiem, izmantojot trauksmes celšanas mehānismus;

informācijas atklātības rādītājus.

Tomēr vienlaikus jāņem vērā dažādu faktoru ietekme, kas var sekmēt vai, pretēji, kavēt vēlamā mērķa un rezultātu sasniegšanu (skat. 2. tabula).

2. tabula. Pretkorupcijas pasākumu mērķi atbalstošie un kavējošie faktori

Atbalstošie faktori	Kavējošie faktori
Politiskā griba un stratēģiskā konsekvence	- Politiska nestabilitāte, zema politiskā atbildība un interešu konflikti lēmumu pieņemšanā
Pietiekama institūciju (VK, TAI) kapacitāte un neatkarība	- Nepietiekami resursi (kvalificēts personāls) vai vāja starpinstitūciju koordinācija
Caurspīdīga publiskā pārvalde un iepirkumu vide (atklāts budžeta izlietojums, digitāli pārvaldīti procesi)	- Sabiedrības uzticības zudums publiskajai pārvaldei, valdībai, Saeimai
Sabiedrības līdzdalība un spiediens (aktīva pilsoniskā sabiedrība, mediji, pētnieciskā žurnālistika.)	- Lēna normatīvās vides pielāgošana
Uz pierādījumiem balstīta politikas īstenošana (pastāvīgs situācijas monitorings elastīga pielāgošanās apstākļu maiņai)	- Starptautiskie riski un ģeopolitiskā ietekme

Pretkorupcijas pasākumu plāna īstenošanai nav ietekmes uz teritoriālo perspektīvu.

Atbildīgās institūcijas KNAPP 2026–2027 paredzētos pasākumus 2026.–2027. gadā īstenos institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu vai jau apstiprinātu ES vai citu institūciju grantu programmu līdzfinansēto projektu ietvaros.

Ministru prezidentes vietā –
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

1. pielikums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu
plāns 2026.–2027. gadam