
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 18 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 192
Rīgā 2026. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 18 6. §)
Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojumā Nr. 265 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojumā Nr. 265 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 90. nr.; 2025, 129. nr.) šādu grozījumu:
1. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Ekonomikas ministrs V. Valainis
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 9. aprīļa
rīkojumam Nr. 192
"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 10. maija
rīkojumam Nr. 265
2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | VDAA, UR, EM |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | Valsts pakalpojumu platformu attīstības programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Projekts "Digitālo pakalpojumu platforma
biznesa attīstības veicināšanai" ir saistīts ar vairākiem LIAA, VDAA un
VARAM īstenotajiem projektiem: 1) platformas business.gov.lv papildinājumu izstrāde: vaučeru un komercializācijas pakalpojumu funkcionalitātes izstrāde darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros (projekts Nr. 1.2.1.2/16/I/001 "Tehnoloģiju pārneses programma"); 2) platformas business.gov.lv papildinājumu izstrāde: pakalpojumu, uzņēmumu un sadarbības piedāvājumu katalogu funkcionalitātes izstrāde darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros (projekts Nr. 3.2.1.2/16/I/001 "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"); 3) platformas business.gov.lv sākotnējā funkcionalitāte tapusi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekta Nr. 2.2.1.1./17/I/026 "Latvijas eksporta un investīciju informācijas sistēma" ietvaros (2019.–2021.); 4) VDAA projekts "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" (ID 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/004); 5) VDAA projekts "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" (ID 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/004); 6) VARAM projekts "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" (ID 2.2.1.1/21/I/002); 7) VDAA projekts "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" (ID 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005). LIAA apliecina, ka projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" (turpmāk – projekts) pieteikumā iekļautajam projekta tvērumam (aktivitātēm un izstrādājamai funkcionalitātei) nav demarkācijas ar līdz šim īstenotajiem LIAA projektiem, kuru ietvaros tika izstrādāta vai papildināta Valsts platforma biznesa attīstībai business.gov.lv. LIAA apliecinājums par dubultā finansējuma neesību iekļauts Ministru kabineta rīkojuma dokumentācijā |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Ar projekta aktivitātēm LIAA
uzsāk ceļu uz vienotas uzņēmēju platformas izveidi, kā vīziju (uz 2030.
gadu) definējot: • vienotu digitālo vārteju uzņēmēju sadarbībai ar valsti (gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem); • 100 % digitālu uzņēmējdarbības formalitāšu un atbalsta kārtošanu (doing business in Latvia fully digitally); • biznesa attīstības un eksportspējas tiešu veicināšanu ar mākslīgā intelekta iespējām. Šī vīzija ilgtermiņā paredz uzņēmēju sadaļas pakāpenisku pārņemšanu no latvija.lv un attīstīšanu atbilstoši mūsdienu lietojamības prasībām un uzņēmēju biznesa vajadzībām. Projekta ietvaros LIAA sāks veidot vienotu uzņēmēju platformu, par pamatu ņemot business.gov.lv tehnoloģiskos un konceptuālos personalizācijas risinājumus. Projekta ietvaros pilnveidotā platforma business.gov.lv turpmāk ietvers divas organizatoriski un, iespējams, tehnoloģiski nodalāmas sadaļas: 1) LIAA sadaļa, kas ir platformas esošais tvērums ar attiecīgiem back-end risinājumiem, pakalpojumu sniegšanas procesu atbalstu, LIAA specifisku saturu u. c.; 2) Vienotā uzņēmēju vārteja (turpmāk – VUV), kur vietējie un ārvalstu uzņēmēji piekļūst valsts pakalpojumiem. Projekta mērķis ir attīstīt platformu business.gov.lv, lai • vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem izveidotu vienotu vārteju sadarbībai ar valsti (sākotnējā apjomā iekļaujot sadarbības partneru pakalpojumus); • LIAA klientiem nodrošinātu iespēju visus LIAA pakalpojumus saņemt digitāli un LIAA darbiniekiem izveidotu efektīvas digitālas darbplūsmas klientu piesaistei un pakalpojumu sniegšanai |
||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | 2019.–2022. gadā LIAA
izstrādāja un ieviesa Valsts platformu biznesa attīstībai
business.gov.lv (turpmāk – BGLV platforma), kas vērsta uz LIAA
pakalpojumu sniegšanu elektroniski un LIAA klientu profilu analīzi, lai
personalizēti piedāvātu klientiem pakalpojumus un iespējas attīstīt savu
biznesu. BGLV platforma tehniski un konceptuāli ir orientēta uz
uzņēmējiem un viņu kā klientu pieredzi. BGLV platforma ietver arī
back-end risinājumus, atbalstot pakalpojumu sniegšanas un satura
pārvaldības procesus. Projekta nepieciešamība izriet no divām pamatvajadzībām: 1) uzņēmējiem ir nepieciešama vietne, kur viņi var droši, ātri un ērti iepazīties ar valsts regulējuma prasībām biznesam, pakalpojumiem un atbalsta iespējām, lai veidotu un attīstītu biznesu. Esošie valsts risinājumi nespēj to nodrošināt, jo: a) valsts prasības uzņēmējiem nosaka un to ievērošanu uzrauga vairāk nekā 50 valsts pārvaldes iestādes. Valsts līmenī nav noteikta funkcija un organizācija valsts prasību apkopošanai un komunicēšanai uzņēmējiem, pakalpojumu virzīšanai u. c., b) tehniskie risinājumi un satura struktūra platformā latvija.lv ir novecojusi un neatbilst uzņēmēju lietojamības un funkcionālajām prasībām; Projekta ietvaros tiks attīstīta VUV, kurā būs pieejami projekta sadarbības partneru un LIAA informācija un pakalpojumi; 2) zinot, ka valsts rīcībā ir dati par uzņēmējiem, uzņēmēji sagaida personalizētākus norādījumus (guidance) par valsts regulējuma prasībām un iespējām biznesa veidošanai un attīstībai. BGLV platformai jāatbilst augošajām IT risinājumu lietojamības prasībām, piedāvājot viedus risinājumus satura personalizēšanai, tai skaitā tulkošanai, integrētus risinājumus LIAA klientu apkalpošanai un pakalpojumu sniegšanai. Projekta ietvaros tiks nodrošināta personalizācija sadarbības partneru biznesa atbalsta pakalpojumu pasniegšanai un pieteikšanai |
||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
Pašreizējā/ |
Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Iespēja ES uzņēmējiem kārtot uzņēmuma darbību digitāli, vienuviet | BGLV platformā reģistrēto ES uzņēmumu un to lietotāju skaits |
0/1000 |
2026. |
| 3.3.2. Uzņēmēju atvieglots administratīvais slogs | Uzņēmējiem pakāpeniski samazināsies
administratīvais slogs, atvieglojot viņiem valsts regulējuma prasību un
pakalpojumu meklēšanas procesu biznesa attīstības kontekstā, kā arī
izmantojot e-adresi e-pakalpojumu ietvaros loģiskā saskarnē.
Lai noteiktu faktisku ietaupījumu, tiks veikta juridisko personu aptauja par administratīvā sloga izmaiņām, ieviešot BGLV platformu. Paredzams, ka ietaupījums veidos vismaz vienu stundu mēnesī vienai juridiskajai personai |
2 stundas mēnesī/ |
2026. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
|
1 680 000 euro |
282 240 euro (maksimālā summa) |
– |
|
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais apmērs5 |
Darbības iznākums |
| 4.3. Projekta vadība un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas |
283 000 euro |
283 000 euro |
Īstenots projekts |
| 4.4. Pilnveidotās BGLV platformas projektēšanas, izstrādes, kvalitātes kontroles un ieviešanas izmaksas |
1 397 000 euro |
1 397 000 euro |
BGLV platforma ieviesta produkcijas vidē |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
|
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī (jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 |
Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, datums) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
| Pilnveidota valsts platforma business.gov.lv | BGLV platforma tiks attīstīta kā vienotā
uzņēmēju vārteja un satura un valsts pārvaldes pakalpojumu agregators
uzņēmējiem ar viedas personalizācijas (MI) iespējām, adresējot divas
uzņēmēju pamatvajadzības: 1) uzņēmējiem ir nepieciešama vietne, kur viņi var droši, ātri un ērti iepazīties ar valsts regulējuma prasībām biznesam, pakalpojumiem un atbalsta iespējām, lai veidotu un attīstītu biznesu. Esošie valsts risinājumi nespēj to nodrošināt, jo: a) valsts prasības uzņēmējiem nosaka un to ievērošanu uzrauga vairāk nekā 50 valsts pārvaldes iestādes. Valsts līmenī nav noteikta funkcija un organizācija valsts prasību apkopošanai un komunicēšanai uzņēmējiem, pakalpojumu virzīšanai u. c., b) tehniskie risinājumi un satura struktūra platformā latvija.lv ir novecojusi un neatbilst uzņēmēju lietojamības un funkcionālajām prasībām. Projekta ietvaros tiks attīstīta VUV, kurā būs pieejami projekta sadarbības partneru un LIAA informācija un pakalpojumi; 2) zinot, ka valsts rīcībā ir dati par uzņēmējiem, uzņēmēji sagaida personalizētākus norādījumus (guidance) par valsts regulējuma prasībām un iespējām biznesa veidošanai un attīstībai. BGLV platformai jāatbilst augošajām IT risinājumu lietojamības prasībām, piedāvājot viedus risinājumus satura personalizēšanai, tai skaitā tulkošanai, integrētus risinājumus LIAA klientu apkalpošanai un pakalpojumu sniegšanai. Projekta ietvaros tiks nodrošināta personalizācija sadarbības partneru biznesa atbalsta pakalpojumu pasniegšanai un pieteikšanai |
Jā, LVRTC |
2023. gada I cet. |
2026. gada 31. maijs |
>180 000 (aktīvo uzņēmumu un komersantu skaits Latvijā) |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
| Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz Ministru kabineta lēmumu par attīstības plānu8 |
Termiņš ieviešanai |
| 5.2.1. Vienotā digitālā vārteja uzņēmējiem | Projekta sadarbības partneri | Koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu |
2026. gada 31. maijs |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Turpmāk LIAA uzņemsies šādu datu kopu uzturēšanu un izplatīšanu pilnā apmērā.
| Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, datums) |
| 5.3.1. Pakalpojumu saraksts uzņēmējiem (tai skaitā e-lietotni) |
2026. gada 31. maijs |
|
| 5.3.2. Pakalpojumu piedāvājumi uzņēmējiem (dzīvessituācijas) |
2026. gada 31. maijs |
|
| 5.3.3. Pakalpojumu tēmas uzņēmējiem |
2026. gada 31. maijs |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
| Projekts paredz plašu aktivitāšu loku vismaz divos
virzienos (divu BGLV platformas bloku izstrāde), kuru plānošanai un
ieviešanai būs nepieciešama kompetenta projekta vadības un īstenošanas
komanda. Uzsākot projekta īstenošanu, BGLV platformas vadības un
īstenošanas komanda iekļauj trīs slodzes. Projekta vajadzībām uz
projekta īstenošanas laiku tiks piesaistīti papildu eksperti, ievērojot
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts
pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi" 32.8. apakšpunktā noteiktās iespējas. Projekta ieviešana
nepalielina valsts pārvaldē nodarbināto skaitu. Pēc projekta īstenošanas LIAA, uzņemoties jaunu valsts pārvaldes funkciju – kopt visu valsts pārvaldes pakalpojumu kopu uzņēmēju vajadzībām, būs nepieciešami ievērojami resursi šīs funkcijas ieviešanai un turpmākai uzturēšanai. Minētā funkcija uz projekta iesniegšanas brīdi nav definēta LIAA (arī nevienai citai valsts pārvaldes iestādei). Projekta ietvaros paredzēts izveidot tehnisku pamatu valsts funkcijas īstenošanai, taču BGLV platformas darbināšanai turpmāk jāparedz valsts budžeta finansējums. Lai nodrošinātu nepārtrauktu un projekta mērogam atbilstošu projekta vadīšanu un īstenošanu, paredzēts ieviest šādu komandu (attēls):
Projekta uzraudzības padome (turpmāk – PUP) uzrauga, vai projekta aktivitāšu īstenošana noris atbilstoši projekta mērķiem un plānotajiem rezultātiem un apstiprina izmaiņu nepieciešamību projektā. PUP sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, LIAA un VARAM pārstāvji. PUP darbu organizē projekta vadītājs. PUP sanāksmes tiek plānotas reizi ceturksnī vai pēc nepieciešamības. Projekta vadības grupa (turpmāk – PVG) kontrolē projekta īstenošanas gaitu un nepieciešamās izmaiņas projekta aktivitāšu ieviešanā. PVG ir pakļauta PUP. PVG uzdevums ir nodrošināt ar projekta īstenošanu saistīto lēmumu pieņemšanu un izpildi. PVG ierosina un saskaņo BGLV platformas izstrādātāju darāmnes (backlog) izmaiņas (aktivitāšu iterāciju plānu), akceptē nodevumus un pieņem citus lēmumus projekta rezultātu sasniegšanai. Projekta vadītājs ir atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar laika grafiku, budžetu un projekta līgumu. Projekta vadītājs ir atbildīgs par sadarbību starp visām projektā iesaistītajām pusēm: LIAA bloka ieviešanas komandu, VUV bloka izstrādātāju un ieviešanas komandu, VUV partneriem, kā arī citām ar projektu saistītajām personām. Projekta vadītājs uzrauga ārpakalpojumu sniedzēju darbu. Projekta vadītājs ir atbildīgs par LIAA sadaļas pilnveides aktivitātēm atbilstoši izstrādes tehniskajai specifikācijai un par veikto sistēmanalīzi. Projekta vadītājs plāno un saskaņo funkcionalitāti ar atbildīgajām LIAA personām, plāno un koordinē LIAA bloka nodevumu testēšanu un akceptēšanu, koordinē LIAA iekšējo procesu pārveidi atbilstoši sistēmas lietojumscenārijiem un tiesībām. Projekta vadītājs koordinē arī sadarbību ar citu sistēmu izstrādātājiem, kuras nepieciešams integrēt ar BGLV platformu (piemēram, Microsoft Dynamics). LIAA bloka ieviešanas komandu veido LIAA pakalpojumu vadītājs, pakalpojumus sniedzošās struktūrvienības un IT nodaļas pārstāvji. Šo komandu vada projekta vadītājs. Komanda piedalās LIAA bloka funkcionalitātes sistēmanalīzē, precizē prasības programmatūrai, definē lietojumscenārijus, kurus pēc izstrādes izmanto testēšanai, testē un sniedz komentārus kļūdu un neprecizitāšu novēršanai. Komanda ir atbildīga par BGLV platformas funkcionalitātes ieviešanu LIAA ikdienas darbā un apmāca LIAA darbiniekus (galvenokārt pakalpojumu sniedzējus) BGLV platformas lietošanai. LIAA bloka izstrādātājs ir atbildīgs par BGLV platformas LIAA bloka izstrādi noslēgtā iepirkuma līguma ietvaros. Izstrādātāju vada projekta vadītājs. VUV bloka izstrādātājs ir atbildīgs par VUV bloka izstrādi noslēgtā iepirkuma līguma ietvaros. Izstrādātāju vada projekta vadītājs. VUV bloka ieviešanas komandu vada projekta vadītājs. Komandas galvenajos uzdevumos ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu saraksta organizēšana un strukturēšana, pakalpojumu aprakstīšanas koordinēšana sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši VARAM pakalpojumu pārvaldības politikai un VDAA tehniskajām prasībām, klientu profilēšanas vajadzību un prasību definēšana sadarbībā ar BGLV platformas projektējuma izstrādātājiem, VARAM, VDAA un valsts pārvaldes iestādēm. Komanda piedalās VUV bloka funkcionalitātes VUV bloka sistēmanalīzē, precizē prasības programmatūrai, definē lietojumscenārijus, kurus pēc izstrādes izmanto testēšanai, koordinē testēšanu ar iestādēm un sniedz komentārus kļūdu un neprecizitāšu novēršanai. Komanda ir atbildīga par BGLV platformas funkcionalitātes ieviešanu valsts pārvaldes iestāžu (pakalpojumu turētāju un sniedzēju) ikdienas darbā, veido uzņēmēju pakalpojumu vadības procesus LIAA jaunu funkciju ietvaros, apmāca LIAA darbiniekus un konsultē iestādes par BGLV platformas lietošanas jautājumiem. VUV partneri ir personas un organizācijas, kas iesaistītas projekta īstenošanā dažādu aktivitāšu izpildes posmos. Ja nepieciešams, sadarbības partneri piedalās PUP sēdēs. Lai nodrošinātu projekta finanšu pārvaldību nozares līmenī, EM iekļauj projektu iekšējās kontroles sistēmā |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
| Projekta izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā ir šādi
pieņēmumi: • projekta pārskata periods: 10 gadi (2023.–2032.); • projekta ieguldījumi veido 1 680 000 euro; • BGLV platformas uzturēšana sastāv no: - informācijas sistēmu ikgadējām uzturēšanas izmaksām – 20 % apmērā no projekta ieguldījumiem, sākot ar 2026. gadu; - LIAA darbinieku izmaksām centralizētās funkcijas izpildei, tai skaitā BGLV platformas VUV sadaļas darbināšanai. Taču, ņemot vērā nepieciešamību virzīt funkcijas ieviešanu un deleģēšanu LIAA ar attiecīgu resursu piesaisti 2023. gadā, šīs izmaksas uz projekta iesniegšanas brīdi nav apstiprinātas un tāpēc veido 0 ietekmi uz izmaksu-ieguvumu aprēķinu; • finanšu ieguvumi esošajā BGLV platformas attīstības etapā neveidojas; • ekonomiskos ieguvumus nosaka uzņēmēju (nodokļu maksātāju – juridisko personu) par 1 stundu gadā atvieglots administratīvais slogs, pamatojoties uz 2022. gada vidējām darba spēka izmaksām: 10,74 euro/stundā (avots: CSP). Nepiemērojot neto tagadnes vērtības aprēķinu un ignorējot inflācijas ietekmi, izmaksu-ieguvumu koeficients veido 3,5, un tas nozīmē, ka potenciālie ieguvumi no projekta īstenošanas 10 gadu perspektīvā pārsniedz izmaksas 3,5 reizes, un liecina par augstu projekta lietderīgumu. Kopējais projekta lietderīgums 10 gadu pārskata periodā aprēķināts, no projekta ieguvumiem 16 185 008 euro (kopsumma) atņemot kopējās investīcijas 1 962 240 euro (tai skaitā PVN) un uzturēšanas izmaksas 2 681 280 euro (tai skaitā PVN) un iegūstot kopējo projekta lietderīgumu 11 541 488 euro |
8. Cita būtiska informācija
| Projekts ir cieši saistīts ar VDAA projektiem "Digitālo
pakalpojumu koplietošanas platformas attīstība, vienotās saziņas
platformas attīstība un dokumentu pārvaldības platformu integrācija,
Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla
izvēršana un pakalpojuma sniegšanas atbalsta paplašināšana" un "Vienotās
datu koplietošanas platformas attīstība, vides nozares un sociālo
pakalpojumu datu pieejamības un koplietošanas nodrošināšana, kā arī
priekšnosacījumu radīšana inovatīviem mobilitātes pakalpojumiem,
nodrošinot tīkla kvalitātes digitālo kartējumu". Ņemot vērā LIAA
atbildību par vienotās uzņēmēju vārtejas veidošanu, pakalpojumu un datu
koplietošanas risinājumu attīstīšanā jāiesaista LIAA, apzinot ar
uzņēmēju pakalpojumiem un datiem saistītās vajadzības. LIAA nodrošinās, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks plānots un netiks sniegts. Investīcijas līdzekļi tiks ieguldīti tikai LIAA informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas nodrošināšanā, lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu attīstību, kā arī to tehnoloģisko un administratīvo ieviešanu. Projekta ietvaros tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu un priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. LIAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts funkciju nodrošināšanai |
Lietotie saīsinājumi:
| ANM | Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisms |
| BGLV platforma | Valsts platforma biznesa attīstībai business.gov.lv |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| IKT | informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LVRTC | Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs |
| PUP | projekta uzraudzības padome |
| PVG | projekta vadības grupa |
| UR | Uzņēmumu reģistrs |
| VARAM | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija |
| VDAA | Valsts digitālās attīstības aģentūra |
| VUV | Vienotā uzņēmēju vārteja |
Piezīmes
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem."