Ministru kabineta noteikumi Nr. 176

Rīgā 2026. gada 31. martā (prot. Nr. 17 16. §)

Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
5. panta desmitās daļas 5. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas:

2.1. uz virszemes ūdensobjektiem, kas atrodas viena īpašuma robežās, – strautiem, urgām un dīķiem;

2.2. uz vēsturiskā militārā piesārņojuma likvidāciju Liepājas Karostas kanālā;

2.3. uz meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, ja tās atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskajām būvēm;

2.4. uz meliorācijas apūdeņošanas sistēmām, nosusināšanas sistēmām, polderiem, grāvjiem (susinātājgrāvjiem, kontūrgrāvjiem, uztvērējgrāvjiem) un novadgrāvjiem.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. ostas akvatorijas kapitālā padziļināšana – gultnes grunts izņemšana projektētā dziļuma vai citu parametru palielināšanai, zemūdens būvju ierīkošanai, ievietošanai vai izņemšanai;

3.2. ostas akvatorijas remonta padziļināšana – grunts vai sanesu materiāla (ūdens darbības rezultātā akumulēta jaukta tipa materiāla) izņemšana vai pārvietošana sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai pēc plūdiem, vētrām vai citiem dabas procesiem, kā arī pēc ūdens transportlīdzekļu kuģošanas ostu akvatorijā, kuru rezultātā izmainīti ostas akvatorijas dziļuma parametri;

3.3. virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšana kopšanas un uzturēšanas nolūkos – peldošu un nogrimušu atkritumu izvākšana, ūdensaugu izpļaušana vai izvākšana, koku sanesumu vai sagāzumu likvidēšana, bebru aizsprostu likvidēšana, nogrimušu vai gultnē nostiprinātu priekšmetu izcelšana, neizmantojot mehāniskos transportlīdzekļus minēto darbu izpildei virszemes ūdensobjektā;

3.4. virszemes ūdensobjekta tīrīšana ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos – ūdensaugu aizauguma platības samazināšana, koku un krūmu apauguma samazināšana, dūņu un atmirušo augu atlieku izvākšana, dabīgi vai mākslīgi radītu šķēršļu likvidēšana un gultnes grunts pārveidošana – irdināšana, izlīdzināšana, substrāta (akmeņu, oļu, grants) ievietošana vai uzbēršana, mākslīgu straujteču veidošana, zivju nārsta vietu ierīkošana vai atjaunošana;

3.5. virszemes ūdensobjekta attīrīšana – alternatīvu tīrīšanas metožu izmantošana ar piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos, lai uzlabotu virszemes ūdensobjekta kvalitāti;

3.6. virszemes ūdensobjekta padziļināšana – gultnes dziļuma atjaunošana vai palielināšana, gultnes grunts izņemšana vai pārvietošana, gultnes un krastu pārveidošana hidroloģiskā režīma uzlabošanai, būvniecībai, saimnieciskās darbības infrastruktūras ierīkošanai, kuģošanas līdzekļu satiksmes nodrošināšanai un peldvietu ierīkošanai vai paplašināšanai;

3.7. jūras krasta piebarošana – padziļināšanas darbu rezultātā iegūtās grunts un sanesu materiāla izvietošana pludmalē vai seklūdens daļā;

3.8. darbības ierosinātājs – virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšanas, virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbības ierosinātājs.

4. Tehniskie noteikumi ir paredzēti, lai īstenotu virszemes ūdensobjekta attīrīšanu vai padziļināšanu, tai skaitā lai atjaunotu valsts nozīmes ūdensnoteku šo noteikumu 24.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, un ostas akvatorijas kapitālo padziļināšanu, kā arī mākslīga ūdensobjekta vai zivju dīķa padziļināšanu šo noteikumu 24.3., 24.4. vai 25.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, ja attiecīgajai darbībai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Tehniskos noteikumus darbiem, kas nepieciešami valsts nozīmes ūdensnoteku pārbūvei, izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai vides un dabas aizsardzības jomās.

5. Ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā vai ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, virszemes ūdensobjektu tīrīšanas, attīrīšanas vai padziļināšanas darbus veic saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī, lai nenodarītu kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem, ievēro attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošo un sugu un biotopu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

6. Ja ostas akvatorijas remonta vai kapitālās padziļināšanas laikā tiek iegūti dabas resursi, kurus paredzēts realizēt, par realizēto apjomu samaksā dabas resursu nodokli atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm un dabas resursu nodokli.

7. Ja virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts izvietot grunts novietnē jūrā, darbības ierosinātājs nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši Valsts vides dienesta noteiktai ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmai.

8. Lai saņemtu ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmu, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par padziļināšanai paredzētā objekta atrašanās vietu un robežām, dziļumu, līdz kādam ir plānots objektu padziļināt, izņemamās grunts apjomu un raksturojumu, kā arī pievieno paredzēto darbu rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas, un ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas.

9. Ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts izvietot pagaidu vai pastāvīgās novietnēs sauszemē vai zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemtajās platībās vai izmantot jūras krasta piebarošanai, darbības ierosinātājs nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par augsnes un grunts kvalitāti.

10. Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes nav nepieciešamas:

10.1. ja ir paredzēta ostas kuģu pieejas kanālu padziļināšana, kur grunts sanesas uzkrājušās jūras straumju darbības rezultātā;

10.2. ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem, kurus veic saskaņā ar šo noteikumu 48. punktu pēc dabas stihijas un kuru laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu nenovieto grunts novietnē jūrā.

11. Grunts ķīmiskās analīzes ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem veic reizi trijos gados, ja iepriekš veikto analīžu rezultāti apliecina, ka piesārņojošo vielu koncentrācija attiecīgajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādītās grunts kvalitātes pirmo robežlielumu vai normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitāti norādītos piesardzības robežlielumus, kā arī ja šo triju gadu laikā attiecīgajā teritorijā vai tās tuvākajā apkārtnē nav notikušas piesārņojumu izraisošas darbības vai avārijas.

12. Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veic laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

13. Polihlorbifenilu (PHB), poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) un tributilalvas (TBA) savienojumu un to sairšanas produktu saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja spēkā ir viens no šādiem nosacījumiem:

13.1. līdz šim veiktās analīzes liecina, ka padziļināšanai paredzētajā teritorijā nav minēto vielu;

13.2. padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nav nozīmīgu punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī;

13.3. izņemamā gruntī daļiņas ar izmēru < 63 µm ir mazāk nekā 10 %;

13.4. izņemamā gruntī organisko vielu saturs nepārsniedz 1 %.

14. Dihlordifeniltrihloretāna (DDT), dihlordifenildihloretilēna (DDE), dihlordifenildihloretāna (DDD), kā arī dioksīnu un furānu (PCDD un PGDF) saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē nav piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī.

15. Izvērtējot iespēju grunti novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests ņem vērā grunts kvalitātes robežlielumus atbilstoši šo noteikumu 19. un 20. punktam un 1. pielikumam.

16. No virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas iegūto grunti, kuras kvalitāte atbilst vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var izmantot saimnieciskām vajadzībām, tajā skaitā hidrotehnisko būvju būvniecībai, zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, attiecīgās ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvei ostas teritorijā, teritorijas uzbēršanai, novietot vietējās pašvaldības noteiktās pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz trīs gadiem) vai grunts novietnēs jūrā vai izmantot jūras krasta piebarošanai.

17. Virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto piesārņoto grunti vai sanesu materiālu novieto īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā, kuram ir A vai B kategorijas atļauja šādu atkritumu apsaimniekošanai.

18. Ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests, pamatojoties uz darbības ierosinātāja iesniegumu, izsniedz atļauju grunts novietošanai novietnē jūrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija).

19. Grunts novietnē jūrā aizliegts novietot padziļināšanas laikā iegūto grunti, ja vismaz vienas piesārņojošās vielas koncentrācija gruntī ir lielāka par šo noteikumu 1. pielikumā norādītās grunts kvalitātes otro robežlielumu.

20. Ja atbilstoši grunts ķīmisko analīžu rezultātiem vienas vai vairāku piesārņojošo vielu koncentrācija izņemamajā gruntī pārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, bet ir mazāka par otro robežlielumu, Valsts vides dienests var pieprasīt darbības ierosinātājam veikt grunts ekotoksikoloģiskās analīzes. Ja ekotoksikoloģisko analīžu rezultāti apliecina, ka šādai gruntij nav kaitīgas ietekmes uz dzīvajiem organismiem, to drīkst apglabāt grunts novietnē jūrā.

21. Grunts novietošana grunts novietnē jūrā ir atļauta, tikai ievērojot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" apstiprinātās grunts novietņu robežas.

22. Attiecīgā ostas pārvalde veic monitoringu grunts novietnē jūrā, kurā tiek izvietota padziļināšanas laikā iegūtā grunts. Ostas pārvalde monitoringu veic atbilstoši programmai, kas saskaņota ar Valsts vides dienestu.

II. Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

23. Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi vai Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams šādām darbībām:

23.1. virszemes ūdensobjekta tīrīšanai kopšanas un uzturēšanas nolūkos;

23.2. virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos, ja darbus veic saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta izstrādātu plānu, kurā ietverta šo noteikumu 2. pielikumā norādītā informācija. Minēto plānu pēc tā izstrādes pabeigšanas viena mēneša laikā iesniedz informācijai Dabas aizsardzības pārvaldē. Izdevumus, kas saistīti ar minētā plāna izstrādāšanu, sedz darbības ierosinātājs;

23.3. virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkos un attīrīšanai vai padziļināšanai, ja attiecīgās darbības ir konkrēti paredzētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātā un saskaņotā plānošanas dokumentā un darbi tiek veikti saskaņā ar šo dokumentu:

23.3.1. ar dabas aizsardzības plānu, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;

23.3.2. ar ūdensobjekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem;

23.3.3. ar iekšzemes publisko ūdeņu apsaimniekošanas dokumentu, ja darbi tiek veikti publiskajās ūdenstecēs vai ūdenstilpēs.

24. Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi ir nepieciešami:

24.1. virszemes ūdensobjekta attīrīšanai;

24.2. virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, tai skaitā lai atjaunotu valsts nozīmes ūdensnoteku, ja valsts nozīmes ūdensnotekas atjaunošanas darbi notiek virszemes ūdensobjektā, kas minēts normatīvajos aktos par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus, vai kas noteikts kā prioritārie zivju ūdeņi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;

24.3. mākslīga ūdensobjekta padziļināšanai, ja mākslīgs ūdensobjekts ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu;

24.4. zivju dīķa padziļināšanai (sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja dīķis atrodas uz dabiskas ūdensteces.

25. Darbības ierosinātājs saņem Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu:

25.1. virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai, ja tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā vai ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops;

25.2. mākslīga ūdensobjekta padziļināšanai, ja mākslīgajam ūdensobjektam piekļaujas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops.

26. Tehnisko noteikumu saņemšanai šo noteikumu 24. punktā minētajos gadījumos vai saskaņojuma saņemšanai šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

26.1. iesniegšanas datums un vieta;

26.2. iesniedzēja vārds, uzvārds vai juridiskās personas firma, iesniedzēja personas kods vai juridiskās personas vai iestādes reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs;

26.3. attīrīšanai vai padziļināšanai paredzētā virszemes ūdensobjekta nosaukums un atrašanās vieta;

26.4. teritorijas platība, kurā paredzēti attīrīšanas vai padziļināšanas darbi, izmantojamā tehnoloģija un darbu veikšanas termiņi;

26.5. teritorijas karte (mērogā 1:10000 vai lielāka) vai virszemes ūdensobjekta plāns, kurā attēlota attīrīšanas vai padziļināšanas darbu vieta, robežas un, ja attiecināms, iegūtās grunts novietne;

26.6. ja paredzēta virszemes ūdensobjekta padziļināšana – fotogrāfijas, kas ataino padziļināšanai paredzēto teritoriju pirms darbu uzsākšanas un ir uzņemtas veģetācijas sezonā vai ne agrāk kā mēnesi pirms iesnieguma iesniegšanas;

26.7. ja attiecināms, paredzētais izņemamās grunts veids un apjoms un apjoma aprēķina metodes;

26.8. ja attiecināms, paredzētā rīcība ar grunti, ūdensaugiem un atkritumiem, kas radīsies padziļināšanas darbu laikā, un paredzētā to pagaidu vai pastāvīgās izvietošanas vieta un tās platība (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā);

26.9. grunts ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu rezultāti, ja iegūto grunti paredzēts izvietot grunts novietnē jūrā;

26.10. šo noteikumu 33. punktā paredzētajos gadījumos – publiskās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja vai privātās ūdensteces vai ūdenstilpes attiecīgās daļas īpašnieka vai Aizsardzības ministrijas rakstiska piekrišana darbu veikšanai.

27. Ja Valsts vides dienests konstatē, ka paredzēts veikt attīrīšanas vai padziļināšanas darbus šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos, tas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus pārsūta Dabas aizsardzības pārvaldei plānotās darbības ietekmes izvērtēšanai un ierobežojumu vai nosacījumu noteikšanai, lai veiktu attiecīgos darbus, kā arī izvērtē nepieciešamību izsniegt tehniskos noteikumus attiecīgā virszemes ūdensobjekta aizsardzībai atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

28. Ja virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas darbu apjoma, platības vai plānotās tehnoloģijas dēļ ir iespējama negatīva ietekme uz zivju resursiem, Valsts vides dienests tehniskajos noteikumos nosaka laikposmu, kad darbus nevar veikt, lai neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju migrāciju vai nārstu. Nosakot minēto laikposmu, ņem vērā normatīvajos aktos par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem un normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos noteiktos aizlieguma periodus un raksturīgo zivju faunu attīrāmajā vai padziļināmajā virszemes ūdensobjektā, kā arī attiecīgo zivju sugu ikru attīstības periodu.

29. Ja paredzēts veikt attīrīšanas vai padziļināšanas darbus virszemes ūdensobjektā vai padziļināšanas darbus, lai atjaunotu valsts nozīmes ūdensnoteku virszemes ūdensobjektā, kas minēts normatīvajos aktos par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus, vai kas noteikts kā prioritārie zivju ūdeņi normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, Valsts vides dienests pieprasa darbības ierosinātājam:

29.1. papildus šo noteikumu 26. punktā minētajai informācijai iesniegt sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas darbu iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām, īpaši aizsargājamiem biotopiem, uz attīrīšanai vai padziļināšanai paredzēto ūdensobjektu un veicamo rīcību ietekmes mazināšanai. Sagatavojot atzinumu par sugu grupu "zivis", papildus normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturu novērtē arī sagaidāmo ietekmi uz saimnieciski izmantojamiem zivju resursiem;

29.2. pieprasa nodrošināt zivsaimniecisko ekspertīzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtību.

30. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 29. punktā minētā sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinuma un zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.

31. Ja darbības ierosinātājs plāno attīrīšanas vai padziļināšanas darbus šo noteikumu 29. punktā minētajos virszemes ūdensobjektos, tas pirms iesnieguma iesniegšanas Valsts vides dienestā var pieprasīt šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto atzinumu un pievienot to iesniegumam tehnisko noteikumu vai saskaņojuma saņemšanai.

32. Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai papildus vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iekļauj:

32.1. plānotās darbības izpildes laiku un vietu;

32.2. ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas darbu apjomu, teritoriju un robežas;

32.3. veicamo darbu veidus un secību;

32.4. no ūdensobjekta iegūtās grunts un šo noteikumu 3. punktā minēto citu veidu materiālu pagaidu vai pastāvīgo novietojuma vietu, uzglabāšanu un izmantošanu;

32.5. nosacījumus ūdensobjekta hidroloģiskā režīma maiņai darbu veikšanas laikā;

32.6. ūdensobjekta krastu ainavisko sakopšanu pēc darbu pabeigšanas;

32.7. nosacījumus, lai novērstu vides piesārņojumu un kaitējumu ūdens ekosistēmai un bioloģiskajiem resursiem;

32.8. nosacījumus zivju resursiem nodarīto zaudējumu novērtēšanai un kompensēšanai, ja paredzētās darbības rezultātā konstatēts upes piesārņojums vai zivju bojāeja:

32.8.1. iesniegt zivsaimnieciskās ekspertīzes veicējam – valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" vai citai juridiskai personai, kuras nolikumā vai statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs zivju resursu jomā, – detalizētu informāciju par veiktajiem darbiem, to laiku, konstatēto zivju bojāeju vai upes piesārņojumu, kā arī zivju resursiem nodarīto zaudējumu novērtēšanu un aprēķināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtību;

32.8.2. iesniegt Valsts vides dienestam zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu lēmuma pieņemšanai par zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru un kompensācijas veidu;

32.9. prasību mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas iesniegt Valsts vides dienestam fotogrāfijas, kas ataino padziļināšanai paredzēto teritoriju pēc darbu pabeigšanas.

33. Darbības ierosinātājs saņem rakstisku piekrišanu virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, attīrīšanai vai padziļināšanai:

33.1. no attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja, ja darbi paredzēti publiskā ūdenstecē vai ūdenstilpē;

33.2. no attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes vai tās daļas īpašnieka, ja darbi paredzēti privātā ūdenstecē, tajā skaitā ūdenstecē vai ūdenstilpē, kurā zvejas tiesības pieder valstij;

33.3. no Aizsardzības ministrijas, ja darbi paredzēti virszemes ūdensobjektā pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem.

34. Šo noteikumu 33. punktā minētā rakstiskā piekrišana nav nepieciešama, ja darbības ierosinātājs ir virszemes ūdensobjekta tiesiskais valdītājs vai īpašnieks vai ja virszemes ūdensobjekta tīrīšana tiek veikta kopšanas un uzturēšanas nolūkos.

35. Veicot virszemes ūdensobjekta tīrīšanu kopšanas un uzturēšanas nolūkos, ievēro šādus nosacījumus:

35.1. virszemes ūdensobjekta tīrīšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

35.2. tīrīšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā kārtībā un ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā varētu nodrošināt to savākšanu. Nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām;

35.3. tīrot ūdensteces, saglabā:

35.3.1. par vienu metru garākus lielāka diametra koku stumbrus, uz kuru virsmas izveidojies pastāvīgs sūnu apaugums, kas liecina par ilgstošu un nemainīgu stumbra atrašanos gaisa un ūdens vidē. Saglabājot šādus koku stumbrus, nodrošina brīvu ūdens plūsmu;

35.3.2. smiltīs iegrimušus koku stumbrus un to daļas, kā arī gar krastu paralēli straumei gulošus koku stumbrus;

35.3.3. pāri ūdenstecei pārkritušus kokus, kuru diametrs ir lielāks par 30 centimetriem un kuri atrodas vismaz vienu metru virs ūdensteces gultnes. Šādā gadījumā saglabātajam koka stumbram apzāģē uz leju vērstos zarus;

35.4. ūdenstecē straujteces posma tīrīšanas darbus veic ar rokas darba instrumentiem un aprīkojumu. Tehnikas izmantošana ir pieļaujama, ja netiek radīti krasta zemsedzes bojājumi un krasta erozija.

36. Veicot virszemes ūdensobjekta tīrīšanu ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkā, ievēro sertificēta eksperta sagatavotajā darba plānā izvirzītos nosacījumus, kā arī šādus vispārīgos nosacījumus:

36.1. tīrīšanas darbus veic laikposmā, kad paredzama vismazākā ietekme uz zivju migrāciju, nārstu un ikru attīstību, lai nodarītu iespējami mazāku kaitējumu zivju resursiem;

36.2. virszemes ūdensobjekta tīrīšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

36.3. tīrīšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā kārtībā un ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā varētu nodrošināt to savākšanu. Nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām;

36.4. ja virszemes ūdensobjekta krastā atrodas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni.

37. Veicot virszemes ūdensobjekta padziļināšanu, tai skaitā lai atjaunotu valsts nozīmes ūdensnoteku, ievēro šādus vispārīgos nosacījumus:

37.1. padziļināšanas darbus neveic putnu ligzdošanas periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot minētos darbus peldvietās. Ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos attiecīgajam virszemes ūdensobjektam ir noteikts cits darbu lieguma termiņš, ievēro šo termiņu. Padziļināšanas darbus ligzdošanas periodā var veikt tad, ja darbības ierosinātājs ir saņēmis sugu un biotopu aizsardzības jomā sugu grupā "putni" sertificēta eksperta atzinumu, ka paredzētie tīrīšanas darbi nenodarīs kaitējumu putnu ligzdošanai;

37.2. padziļināšanas darbus veic laikposmā, kad paredzama vismazākā ietekme uz zivju migrāciju, nārstu un ikru attīstību, lai nodarītu iespējami mazāku kaitējumu zivju resursiem;

37.3. virszemes ūdensobjekta padziļināšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

37.4. padziļināšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto ūdensobjekta krastā ārpus palienes, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos;

37.5. padziļināšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā kārtībā un ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā varētu nodrošināt to savākšanu. Nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām;

37.6. ja virszemes ūdensobjekta krastā atrodas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un padziļināšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni;

37.7. ja ir saņemts šo noteikumu 29. punktā minētais atzinums, padziļināšanas darbu gaitā ievēro atzinumā noteiktās prasības;

37.8. ja virszemes ūdensobjekta padziļināšanu veic peldvietas izveidošanai, peldvietas vietā pieļaujama izņemtās grunts aizstāšana ar minerālgrunti, izmantojot granti vai rupju smilti bez smalko frakciju piemaisījuma (māls, dolomīts, melnzeme), lai samazinātu uzduļķojuma rašanos;

37.9. ja virszemes ūdensobjekts dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, padziļināšanu iespēju robežās veic no krasta, ar tehniku nepārvietojoties pa virszemes ūdensobjekta gultni;

37.10. ja padziļināšanas darbu ietvaros paredzēta caurteku atjaunošana, to veic tā, lai neveidotu kāpli virszemes ūdensobjekta tecējumā.

38. Darbības ierosinātājs par plānoto virszemes ūdensobjekta tīrīšanas, attīrīšanas vai padziļināšanas darbu uzsākšanas vietu, laiku un izpildes termiņu vismaz piecas darbdienas pirms darbu uzsākšanas rakstiski informē:

38.1. Valsts vides dienestu;

38.2. Dabas aizsardzības pārvaldi, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā vai ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops;

38.3. attiecīgā virszemes ūdensobjekta vai tā daļas tiesisko valdītāju vai īpašnieku;

38.4. attiecīgo pašvaldību, izņemot gadījumu, ja pašvaldība vienlaikus ir darbības ierosinātājs un virszemes ūdensobjekta tiesiskais valdītājs vai īpašnieks.

III. Ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

39. Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi nav nepieciešami ostas akvatorijas remonta padziļināšanai.

40. Lai saņemtu tehniskos noteikumus ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

40.1. iesniegšanas datums un vieta;

40.2. iesniedzēja vārds, uzvārds vai juridiskās personas firma, iesniedzēja personas kods vai juridiskās personas vai iestādes reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs;

40.3. padziļināšanas darbu izpildītāja firma, reģistrācijas numurs un adrese, ja darbus neveic darbības ierosinātājs, un par darbu izpildi atbildīgās personas vārds, uzvārds un tālruņa numurs, ja šāda informācija ir zināma tehnisko noteikumu pieprasījuma brīdī;

40.4. padziļināšanai paredzētā objekta (turpmāk – objekts) nosaukums un atrašanās vieta ostas akvatorijā;

40.5. padziļināmās teritorijas platība, izņemamās grunts veids un apjoms, kā arī apjoma aprēķins;

40.6. plānotie padziļināšanas darbu veikšanas termiņi;

40.7. paredzētā padziļināšanas metode un izmantojamā tehnoloģija (iekārtas nosaukums, tips, sūkņveida, smēlējveida vai citu veidu tehnoloģija, ja zināms);

40.8. grunts raksturojums – granulometriskais sastāvs, grunts blīvums, organisko vielu saturs (nav nepieciešams, ja informācija jau ir iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu);

40.9. paredzētā izņemamās grunts pagaidu vai pastāvīgā izvietošanas vieta (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā);

40.10. padziļināšanai paredzētā rajona hidrogrāfiskā karte mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu);

40.11. ostas karte mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu);

40.12. iegūtās grunts novietošanas vietas plāns (tikai novietošanai sauszemē vai mākslīgi izveidotā ūdens teritorijā), kurā norādīta grunts izvietošanas vieta;

40.13. saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu veikto grunts analīžu rezultāti;

40.14. sugu grupā "zivis" sertificēta eksperta atzinums par ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas vai grunts izvietošanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem.

41. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" izvērtēt šo noteikumu 40.14. apakšpunktā minēto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.

42. Ja ostas akvatorijas kapitālajā padziļināšanā iegūto grunti paredzēts izvietot vietā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai teritorijā, kas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, grunts izvietošanu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

43. Ja grunti paredzēts izvietot uz sauszemes, izmantot hidrotehnisko būvju būvniecībai, teritorijas uzbēršanai vai jūras krasta piebarošanai, iesniegumā norāda grunts izvietošanas vietu un turpmākās izmantošanas veidu.

44. Tehniskajos noteikumos ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai papildus normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām iekļauj:

44.1. atļautās padziļināšanas darbu metodes un tehnisko aprīkojumu;

44.2. darbu secību, ja padziļināšanu veic vairākās kārtās;

44.3. iegūtās grunts izvietošanas vietu;

44.4. prasības grunts izvietošanai uz sauszemes;

44.5. pasākumus, kas veicami, lai novērstu vai mazinātu vides piesārņojumu, kā arī kaitējumu ūdens ekosistēmai un bioloģiskajiem resursiem;

44.6. kārtību, kādā saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu nosaka un kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

45. Ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbu veikšanai nepieciešams:

45.1. attiecīgās ostas pārvaldes saskaņojums, ja darbu pasūtītājs nav ostas pārvalde;

45.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" saskaņojums ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai.

46. Plānojot un veicot jebkāda veida ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbus, ievēro šādas vispārīgas vides aizsardzības un kuģošanas drošības prasības:

46.1. ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos iesaistītā tehnika atbilst kuģošanas drošības prasībām, ir tehniskā kārtībā un ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā varētu nodrošināt to savākšanu. Nav pieļaujama ostas akvatorijas piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām;

46.2. ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

46.3. iegūto grunti vai sanesu materiālu saimnieciskām vajadzībām, hidrotehnisko būvju būvniecībai, zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, novietošanai pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz trim gadiem), novietošanai grunts novietnēs jūrā vai jūras krasta piebarošanai izmanto, ja saskaņā ar analīžu rezultātiem grunts kvalitāte atbilst vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

46.4. lai samazinātu jebkāda veida padziļināšanas darbu ietekmi uz zivju migrāciju un dabisko atražošanos, ievēro šo noteikumu 3. pielikumā minētos padziļināšanas darbu ierobežojumus. Pavasarī šo noteikumu 3. pielikumā minētajos periodos ir pieļaujama padziļināšanas darbu veikšana diennakts gaišajā laikā. Rudenī šo noteikumu 3. pielikumā minētajos periodos padziļināšanas darbu ierobežojumi nosakāmi visu diennakti;

46.5. normatīvajos aktos par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtību noteiktajos gadījumos un paredzētajā kārtībā nodrošina zivsaimniecisko ekspertīzi.

47. Darbības ierosinātājs vismaz piecas darbdienas pirms ostas akvatorijas tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas informē Valsts vides dienestu par plānoto tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas laiku, izpildes vietu un termiņu.

48. Ja dabas stihijas dēļ ir radušies draudi kuģošanas drošībai un nepieciešama iepriekš neplānota steidzama ostas akvatorijas daļas projektētā dziļuma atjaunošana, ostas pārvalde nekavējoties informē Valsts vides dienestu par iecerēto darbu uzsākšanas laiku. Ja draudi kuģošanas drošībai vai videi ir radušies kuģa avārijas vai līdzīgu ārkārtas situāciju dēļ, ostas pārvalde par dziļuma uzturēšanas darbu veikšanu un to apmēriem nekavējoties informē Valsts vides dienestu.

49. Ostas pārvalde līdz 1. martam informē Valsts vides dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā ostas akvatorijā veiktajiem padziļināšanas darbiem, norādot padziļināto akvatoriju platības, iegūtās grunts apjomu katrā no padziļinātajām akvatorijām, grunts izvietošanas vietas un novietoto grunts apjomu katrā no šīm vietām.

IV. Noslēguma jautājums

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumus Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 98. nr.; 2009, 205. nr.; 2010, 156. nr.; 2018, 236. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 31. marta
noteikumiem Nr. 176

Grunts kvalitātes robežlielumi

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 31. marta
noteikumiem Nr. 176

Plānā ietveramā informācija virszemes ūdensobjekta tīrīšanai ekoloģiskās kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas nolūkā

1. Informācija par plāna sagatavotāju.

2. Informācija par paredzēto darbu mērķi un plānotajiem rezultātiem.

3. Plāna sagatavošanā izmantotā informācija (izmantotie dati un to avoti, pētījumi, literatūra, tiešsaistes u. c. informācijas avoti, pieaicinātie eksperti).

4. Ūdensobjekta vispārīgs un ar to saistīto ūdensteču vai ūdenstilpju detalizēts raksturojums, tai skaitā ekoloģiskā kvalitāte un nozīmīgākie ekoloģisko kvalitāti ietekmējošie faktori.

5. Ūdensobjekta un ar to saistīto ūdensteču vai ūdenstilpju zivju faunas apraksts, tai skaitā sastopamās sugas, zivsaimnieciski nozīmīgākās sugas, aizsargājamās sugas, galvenie zivju faunu ietekmējošie faktori.

6. Dabas vērtību apraksts potenciāli ietekmētajos ūdensobjektos, tai skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, īpaši aizsargājamās sugas, zivīm un citiem organismiem nozīmīgas dzīvotnes, īpaši aizsargājami biotopi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un ar tiem saistītie ierobežojumi.

7. Citi svarīgi dabas vai infrastruktūras objekti, ko nepieciešams ņemt vērā darbu veikšanas laikā (kultūrvēsturiski pieminekļi, komunikācijas – gāzesvadi, elektrolīnijas, ceļi, tilti u. c.).

8. Paredzētie ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanas pasākumi un nosacījumi to īstenošanai:

8.1. īstenojamie pasākumi, to norises laiks, vieta, prasības to veikšanai, rīcība neskaidros vai ārkārtas apstākļos;

8.2. ierobežojumi pasākumu īstenošanai – ierobežojumi noteiktu darbu veikšanai noteiktā vietā, noteiktā laikā u. tml.;

8.3. citi nosacījumi.

9. Papildinformācija. Ūdensobjekta kartogrāfiskie materiāli, darbu veikšanas shēma, sertificētu ekspertu atzinumi, ūdensobjekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju rakstiska piekrišana darbu veikšanai saskaņā ar šo noteikumu 32. punktu.

3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 31. marta
noteikumiem Nr. 176

Ierobežojumi, kas nepieciešami, lai samazinātu ostu padziļināšanas darbu ietekmi uz zivju migrāciju un dabisko atražošanos

I. Ierobežojumi, kas nepieciešami, lai samazinātu ostu padziļināšanas darbu ietekmi uz zivju migrāciju