• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2026. gada 19. marta rīkojums Nr. 152 "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2026., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/op/2026/57.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkurences padomes lēmums Nr. 15

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Vēl šajā numurā

23.03.2026., Nr. 57

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 152

Pieņemts: 19.03.2026.

OP numurs: 2026/57.2

2026/57.2
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 15 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 152

Rīgā 2026. gada 19. martā (prot. Nr. 15 34. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu"

Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 35. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un noteikt finansējuma saņēmēju par atbildīgo par projekta pasē norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam, kā arī apstiprināt projekta izmaksas – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 954 755 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 132 300 euro apmērā."

2. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Veselības ministrs H. Abu Meri

 

Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 19. marta
rīkojumam Nr. 152

"Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. februāra
rīkojumam Nr. 81

2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Atvasināta publiska persona "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" (turpmāk – BMC). BMC ir Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes galvenais apstrādātājs saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 1. novembra rīkojumu Nr. 853 "Par valsts aģentūras "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" pilnvarošanu vienotas valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošanai un papildināšanai" un saskaņā ar Cilvēka genoma izpētes likuma 4. panta pirmo daļu.
1.2. Projekta īstenošanas partneri Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk – LNB), SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – RAKUS)

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukums Datu pārvaldības attīstības programma
2.2. Saistība ar citiem projektiem Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.r. reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" (turpmāk – 4.1.1.r. reforma) projektā "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" tika iegūta Latvijas iedzīvotāju genoma reference – nodrošināta 3500 Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana, ģenētiskā materiāla iegūšana un pilnu genomu sekvencēšana.

2.1.3.1.i. investīcijas projektā "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" (turpmāk – Projekts) paredzētas atšķirīgas aktivitātes – izveidot nacionālu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūru un datu apstrādes ietvaru, lai nodrošinātu drošu uzglabāšanu, apstrādi un drošu piekļuvi genoma references datiem, tādēļ nepastāv dubultā finansējuma risks.

ES 2014.–2020. gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 4. kārtas projekts "DECIDE – Dinamiskās informētās piekrišanas sistēmas izveide biobankas un sabiedrības zinātnisko aktivitāšu datu pārvaldībai, kvalitātes kontrolei un integrācijai" (saistība aprakstīta 3.1. punktā).

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju genoma references datu uzglabāšanu un pieejamību veselības aprūpes (profilakse, diagnostika un ārstēšana), pētniecības un inovāciju nolūkos. Paredzēts izveidot nacionālu IKT infrastruktūru un datu apstrādes ietvaru, lai nodrošinātu drošu uzglabāšanu, apstrādi un drošu piekļuvi genoma references datiem, kas iegūti no 3500 Latvijas iedzīvotājiem 4.1.1.r. reformas projektā "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" un ārstniecības procesā iegūtajiem datiem.

Dinamiskās informētās piekrišanas sistēmas funkcionalitāte, kas ir nepieciešama genoma references datu kopas piekrišanu pārvaldībai, tiks veidota daudznomnieku (multi-tenancy) arhitektūrā kā koplietošanas sistēma, kas ļaus to izmantot Latvijas biobankām. Dinamiskās informētās piekrišanas funkcionalitāte tiks ieviesta, pilnveidojot DECIDE sistēmu, kas sākotnēji ir izstrādāta Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 4. kārtas ietvaros īstenotajā projektā "DECIDE – Dinamiskās informētās piekrišanas sistēmas izveide biobankas un sabiedrības zinātnisko aktivitāšu datu pārvaldībai, kvalitātes kontrolei un integrācijai", pilnveidojot DECIDE sistēmu un ieviešot tajā:

• Piekrišanu elektroniskās parakstīšanas un zīmogošanas funkcionalitāti;

• Ieviešot piekrišanu atsaukšanas funkcionalitāti;

• Pārveidojot DECIDE sistēmas arhitektūru un datu struktūru darbam daudznomnieku (multi-tenancy) arhitektūrā.

Šāda arhitektūra nodrošinās iespēju elektroniski parakstītas piekrišanas nodot kompetentajām institūcijām atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Ārstniecības iestādēm, kuras, iespējams, nākotnē nodos datus Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmā (turpmāk – VIGDIS) un Latvijas biobankām dinamiskās informētās piekrišanas funkcionalitāte būs pieejama kā valsts informācijas sistēmas bezmaksas pakalpojums.

Tāpat Projektā tiks realizēta:

1. VIGDIS sistēmā integrēta statiskās koda analīzes funkcionalitātes izveide automatizēta koda piegādes un uzstādīšanas ietvaros;

2. Genoma datņu apstrādes atvērtā koda rīka un augstas veiktspējas resursu integrācija VIGDIS sistēmā genoma datņu apstrādes un konvertācijas koplietošanas pakalpojuma izveidei, kas ir nepieciešama nestrukturētu genoma sekvences datu sagatavošanai datu analīzei. Pakalpojums būs pieejams gan ārstniecības personālam, gan pētniekiem;

3. Variantu pārlūkošanas un atlases atvērtā koda rīka integrācija koplietošanas pakalpojuma izveide, kas būs pieejama ārstiem ģenētiķiem potenciālo slimību izraisošo variantu atlasei VIGDIS sistēmā esošo genoma datu izmantošanai ārstniecībā, kā arī variantu atlasei pētniecības procesā. Pakalpojums būs pieejams gan ārstniecības personālam, gan pētniekiem.

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma)
Latvija ir pievienojusies Eiropas Komisijas deklarācijai "1+ miljons genomu deklarācija" (turpmāk – 1+MG), kas paredz izveidot vismaz viena miljona Eiropas iedzīvotāju visa genoma sekvences kohortu. Tā mērķis ir nodrošināt pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā un aizsargātā veidā veselības aprūpes (profilakse, diagnostika un ārstēšana), pētniecības un inovāciju nolūkos. Pētnieki un mediķi varēs analizēt un salīdzināt cilvēku ģenētisko un klīnisko informāciju. Tas palīdzēs agrāk atklāt slimības, prognozēt to attīstību un izlemt par labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību. Šim mērķim starp 1+MG valstīm tiek veidots datu apstrādes ietvars. BMC sadarbībā ar Veselības ministriju un 21 citu Eiropas Savienības dalībvalsti piedalās projektā "Genomic Data Infrastructure" (turpmāk – GDI), kas tiek īstenots programmas "Digitālā Eiropa" ietvaros. GDI mērķis ir izveidot vienotu Eiropas genomisko datu infrastruktūru, nodrošinot tehnisko, tiesisko, ētisko un organizatorisko ietvaru drošai genomisko, klīnisko un citu ar veselību saistītu datu pārrobežu apmaiņai. Šī infrastruktūra nodrošinās vienotus datu standartus, drošības prasības un piekļuves mehānismus, tādējādi radot priekšnoteikumus Eiropas mēroga sadarbībai precīzijas medicīnā. GDI tieši atbalsta Eiropas iniciatīvu 1+MG. Izveidotā federētā datu infrastruktūra nodrošinās nacionālo genoma datu kolekciju drošu uzglabāšanu attiecīgajās valstīs un pārrobežu piekļuvi tām. Tāpat 1+MG iniciatīvas ietvaros tiek īstenots Eiropas Genoma projekts (The Genome of Europe Project - GoE), kuras ilgtermiņa mērķis ir pakāpeniski izveidot reprezentatīvu līdz 500 000 Eiropas iedzīvotāju references genoma kohortu, kas veidos pusi no Eiropas 1+MG. Latviju GoE projektā pārstāv BMC. Jānorāda, ka 2024. gada 5. novembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta līdzfinansējuma pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" Eiropas Savienības programmas "Digitālā Eiropa" līdzfinansētā projekta "The Genome of Europe" īstenošanai", kas cita starpā paredz valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu GoE īstenošanai, paredzot 151 686 eiro (50% no projekta izmaksām) piešķiršanu BMC.

Vienlaikus jāmin, ka 4.1.1.r. reformas projektā "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" tika iegūta Latvijas iedzīvotāju genoma reference, iesaistot 3500 Latvijas iedzīvotājus un veicot ģenētiskā materiāla iegūšanu un pilnu genomu sekvencēšanu. Latvijas iedzīvotāju genoma references datu uzglabāšanai, apstrādei un piekļuves nodrošināšanai nepieciešama arī atbilstoša IKT infrastruktūra un datu apstrādes ietvars. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādes laikā tika nolemts visus IKT projektus iekļaut 2. komponentē "Digitālā transformācija", tādēļ informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai tiek īstenota kā atsevišķs projekts. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikumam šis projekts tiks īstenots 2.1.3.1.i. investīcijas nolūka "Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība" ietvaros.

Iepriekš minētās aktivitātes sekmēs 1+MG mērķa īstenošanu, radot iespējas sasaistīt genoma sekvenēšanas datus ar klīnisko informāciju. Tas dos ārstniecības speciālistiem iespēju precīzāk prognozēt, savlaicīgi atklāt un novērst slimības, kā arī nodrošināt efektīvāku un personalizētāku pacientu ārstēšanu, ņemot vērā katra pacienta ģenētiskās īpatnības. Tāpat iepriekš minētās aktivitātes radīs priekšnosacījumus drošai pārrobežu datu apmaiņai, veicinot starptautisko sadarbību pētniecībā un paverot iespējas padziļinātai plaša spektra slimību izpētei un to sasaistīšanai ar klīnisko informāciju, tostarp onkoloģisko, hronisko, reto un ultra-reto slimību gadījumā.

3.3. Projekta ieguvumi1

Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

3.3.1. Ieguvums nozarei:

Piekļuve reprezentatīvai valsts iedzīvotāju genomu datu kopai, nodrošinot atbalstu datu apstrādei, kas nepieciešama 1+MG īstenošanai un ilgtspējīgas nozares politikas plānošanai

Jauna nozares datu piekļuves un analīzes informācijas sistēma. Nodrošinot genoma references un citu ārstniecības procesa ietvaros iegūto genoma datu sekundārās izmantošanas pieejamību, ievērojami samazināsies nepieciešamība veikt atkārtotas genoma analīzes. Genoma datu references izmantošana hronisko slimību skrīninga un terapijas optimizācijai, izmantojot ģenētiskā riska aprēķinus, ilgtermiņā veidos būtisku proporciju no dzīvildzes palielināšanas. Optimizējot reto slimību un vēža diagnostiku, tiks paaugstināta pacientu dzīvildze.

Genoma datu apstrāde VIGDIS sistēmā ir balstīta uz personas datu piekrišanu tās datu apstrādes veikšanai. Attīstāmā personas datu apstrādes piekrišanas funkcionalitāte būs pieejama citām biobankām un laboratorijām kā bezmaksas koplietošanas risinājums, kas atvieglos genoma datu apstrādes piekrišanu datu apriti vienotā datu struktūrā, kā arī, veicinās piekrišanas datu pieejamību ārstniecības iestādēm, pētniecības organizācijām un iedzīvotājiem.

Ar mērķi ierobežot nepieciešamību veikt sensitīvo cilvēka genoma datu apstrādi ārpus uzraudzītas un kontrolētas vides, VIGDIS sistēmā tiek iekļauti jau esoši atvērtā koda rīki, lai nodrošinātu datu apstrādes un analītikas spējas. Šāda rīku pieejamība VIGDIS sistēmā palielina drošību genoma datu apstrādes procesā, nodrošinot kontrolētu datu pieejamību gan ārstiem, gan pētniekiem, minimizējot risku iedzīvotāju genoma datu neautorizētai apstrādei. Vienlaicīgi datu apstrādes un analītikas rīku pieejamību VIGDIS sistēmā veicinās plašāku genoma datu izmantošanu ārstniecības procesā, ļaujot ārstniecības personālam tūlītēju piekļuvi genoma datu analītikas iespējām, veicinot personalizētās medicīnas attīstību, ieviešot jaunus ārstniecības pakalpojumus un uzlabojot esošos.

1 jauna IKT sistēma
(šobrīd 0)

2026.

3.3.2. Ieguvums nozarei:

Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēma – valsts informācijas sistēma, kas reģistrētiem lietotājiem (ārstiem, veselības aprūpes darbiniekiem un pētniekiem) nodrošinās piekļuvi genoma datiem slimību diagnostikai un pētniecībai

Reģistrēto lietotāju skaits, kas izmantos informācijas sistēmu

100
(šobrīd 0)

2026.

3.3.3. Ieguvums iestādei:

Izveidota datu apstrādes rīku kopa, kas nepieciešama zinātniskajai izpētei un dalībai 1+MG projektos

Izveidotie datu apstrādes rīki dos iespēju ietaupīt genoma datu apstrādei nepieciešamos augstas veiktspējas skaitļošanas resursus un procesiem nepieciešamās cilvēkstundas

Par 20 % ietaupīti skaitļošanas resursi;

par 40 % ietaupītas cilvēkstundas

2026.

3.3.4. Ieguvumi sabiedrībai:

Projekta dalībniekiem nodrošināta piekļuve savu genomu datiem

Projektā iesaistītie iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta piekļuve datiem

3500
(šobrīd 0)

2026.

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums (kopā) 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4

954 755,00 euro

132 300,00 euro

74 000,00 euro


Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs5

Darbības iznākums

4.3. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas

80 124,35 euro

n/a

Īstenots projekts
4.4. Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmas izstrāde un Latvijas iedzīvotāju genoma references datu kopas uzglabāšana

874 630,65 euro

954 755,00 euro*

Uzturēta datubāze; izstrādāti datu analīzes rīki un piekļuves programmatūra

* Ja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu apmērs projekta īstenošanas gaitā ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu 954 755,00 euro.

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts6

Valsts mākonī (jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

  5.1.1. Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēma IKT risinājums, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem

VARAM 27.11.2023. atzinums Nr. 11-1/6876)
Izmaiņas tiek skaņotas.

2026. gada II cet., bet ne ilgāk kā līdz 31.05.2026.

>100

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

 

N/A

N/A

N/A

N/A

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

  5.3.1. 3500 Latvijas iedzīvotāju pilna genoma secību raksturojošas jēldatu un sekundāro datu datnes

2026. gada II cet., bet ne ilgāk kā līdz 31.05.2026.

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

BMC ir plaša pieredze Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanā, sākot jau ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2004.–2006. gada plānošanas periodu. Kopumā BMC šajā laikā ir īstenojis vairāk nekā 80 projektus, kas ietver gan pētniecības, gan institucionālās pārvaldības kapacitātes stiprināšanas, gan infrastruktūras izveides un pilnveides projektus. BMC ir pieejami kvalificēti cilvēkresursi ar ilggadēju pieredzi projektu vadībā un īstenošanā. BMC ir izveidots projektu vadības mehānisms, kas aptver gan konkrētā projekta izpildes vadību, gan tā administratīvo vadību. Par konkrētā projekta izpildes vadību ir atbildīgs projekta vadītājs, kas nodrošina projekta mērķu un uzdevumu sasniegšanu, savukārt BMC administratīvās struktūrvienības veic gan projektam nepieciešamo iepirkumu organizēšanu (iepirkumu un sagādes daļas vadītājs, iepirkumu speciālists), gan finanšu plānošanu (direktora vietnieks finanšu un administratīvajos jautājumos, finanšu un grāmatvedības daļas vadītājs (galvenais grāmatvedis, grāmatvedis)), gan nepieciešamo atskaišu sagatavošanu uzraugošajām iestādēm (projektu un attīstības daļas vadītājs, projektu vadītāji (2 amata vietas)). Šāda pienākumu sadale, kā arī savstarpējais atbalsts un mijiedarbība veicina projektu efektīvāku un kvalitatīvāku īstenošanu un mērķu sasniegšanu. Ilggadējās BMC pieredzes projektu vadībā laikā ir izstrādāti arī mehānismi projektu finanšu pārvaldībai un stabilas finanšu plūsmas nodrošināšanai. Ja to pieļauj projektu īstenošanu regulējošie normatīvie akti un noslēgtais līgums, projektu uzsākšanai BMC izmanto avansa maksājumu. Lai nodrošinātu vienmērīgu finanšu plūsmu, tiek plānoti projekta ietvaros veicamie izdevumi atbilstoši maksājumu pieprasījumu grafikam. Ja projektu īstenošanas ietvaros starp starpposmu maksājumiem ir nepieciešams veikt priekšfinansējumu projekta darbību īstenošanai, tad tas tiek veikts no BMC līdzekļiem, regulāri atvēlot tam finansējumu BMC ikgadējā budžetā. Ja projektu īstenošanu regulējošie normatīvie akti nosaka, ka starpposma maksājumos izmaksas ir veicamas līdz kādai procentuālai robežai (piemēram, ES struktūrfondu projektos tie ir 90 % no ES un valsts budžeta līdzekļiem), tad BMC priekšfinansējuma nodrošināšanai, ja nepieciešams, izmanto valsts aizdevumu, kuru atmaksā uzreiz pēc gala maksājuma saņemšanas

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Izmaksu un ieguvumu analīze ir galvenokārt balstīta uz iestādes, nozares un sabiedrības kopējo ieguvumu. Šīs investīcijas veicinās labāku diagnostiku un ārstēšanas rezultātus, kā arī sekmēs cīņu ar dažādām slimībām un palīdzēs labāk sagatavoties iespējamām pandēmijām nākotnē. Šā projekta ietvaros iegūtie dati veidos zināšanu bāzi cīņai ar dažādām slimībām, lai uzlabotu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.

Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un alternatīvo scenāriju bez projekta.

1. Ieguvums iestādei: Izveidotie datu apstrādes rīki dos iespēju ietaupīt genoma datu apstrādei nepieciešamos augstas veiktspējas skaitļošanas resursus par 20 % un procesiem nepieciešamās cilvēkstundas par 40 %. Kopumā 13 gadu periodā ieguvums būs 1 596 065 euro.

2. Ieguvums nozarei: Nodrošinot genoma references sekundāro datu pieejamību ievērojami samazināsies nepieciešamība veikt atkārtotas genoma analīzes. Kopumā 13 gadu periodā ieguvums būs 1 395 366 euro.

3. Sociālekonomiskais ieguvums: Optimizējot reto slimību un vēža diagnostiku, tiks palielināta pacientu dzīvildze. Kopumā 13 gadu periodā ieguvums būs 3 698 074 euro.

4. Sociālekonomiskais ieguvums: Genoma datu reference dos iespēju optimizēt jaundzimušo skrīningu, ilgtermiņā samazinot zaudēto invaliditātes koriģēto dzīves gadu skaitu ar kopējo ietekmi 13 gadu periodā 2 395 677 euro apmērā.

5. Sociālekonomiskais ieguvums: Genoma datu references izmantošana hronisko slimību skrīninga un terapijas optimizācijai, izmantojot ģenētiskā riska aprēķinus, ilgtermiņā veidos būtisku proporciju no dzīvildzes palielināšanas ar kopējo ietekmi 13 gadu periodā 4 978 672 euro apmērā.

Izveidotā references kohorta var veicināt arī starptautisku uzņēmumu interesi un investīcijas Latvijas ekonomikā, izmantojot inovāciju potenciālu veselības aprūpes datu un datos balstītas veselības aprūpes jomā.

Projekta ieviešanas rezultātā nozares un sabiedrības kopējais ieguvums 13 gadu laikā būs 14 063 854 euro.

Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu.

Projekta īstenošanā nav paredzēti ieņēmumi.

8. Cita būtiska informācija

Lai nodrošinātu projekta ietvaros jaunizveidotās informācijas sistēmas izmantošanu Latvijā, ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums. Ministru kabinetā 2025. gada 25. februārī pieņemts likumprojekts "Biobanku likums" (22-TA-2110) (turpmāk – Likumprojekts), kurš ir iesniegts izskatīšanai Saeimā (874/Lp14). Likumprojekts Saeimā 1.lasījumā pieņemts 2025. gada 10. aprīlī. Līdz 2026. gada 20. februārim iesniedzami priekšlikumi uz 2.lasījumu.

Likumprojekta 26. pants nosaka, ka Vienotas genoma references infrastruktūra ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Likumprojekts nosaka arī pienākumu Ministru kabinetam noteikt vienotas genoma references infrastruktūrā iekļaujamās informācijas saturu, tai skaitā no Latvijas biobanku tīkla izgūstamās un tajā iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās apstrādes un pārvaldības nosacījumus. Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2027. gada 1. oktobrim. Līdz dienai, kad stājas spēkā šo likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā minētie noteikumi, ir spēkā saskaņā ar Cilvēka genoma izpētes likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Vienotas genoma references infrastruktūrā iekļaujamās informācijas saturs, tai skaitā no Latvijas biobanku tīkla izgūstamās un tajā iekļaujamās informācijas apjoms, kā arī tās apstrādes un pārvaldības nosacījumi spēkā esošajā tiesiskajā regulējamā nav noteikti.

Līdz ar projekta īstenošanu BMC izstrādās Ministru kabineta noteikumu projektu un tā anotāciju un iesniegs Veselības ministrijā tiesību akta virzīšanai pieņemšanai Ministru kabinetā. Tiesību akta projekts saturēs Likumprojektā noteikto informāciju: vienotas genoma references infrastruktūrā iekļaujamās informācijas saturu, tai skaitā no Latvijas biobanku tīkla izgūstamās un tajā iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās apstrādes un pārvaldības nosacījumus.

Veselības ministrija līdz Likumprojektā noteiktajam termiņam (līdz 2027. gada 1. oktobrim) nodrošinās tiesību akta projekta iesniegšanu pieņemšanai Ministru kabinetā.

Projekta riski, to varbūtība un pasākumi to novēršanai:

1. Projekta pilnvērtīgai īstenošanai laikus nav iegūti nepieciešamie genoma sekvenču dati. Genoma sekvences plānots iegūt 4.1.1.r. reformas projekta "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" ietvaros. Šā projekta īstenošanu plānots noslēgt 2024. gadā, tādējādi nodrošinot IKT projekta veiksmīgu īstenošanu. Darbplūsmu un programmatūras izstrādi, kā arī uzglabāšanas vides konfigurēšanu iespējams uzsākt un īstenot pirms plānoto genoma sekvenču iegūšanas.

2. Projekta vajadzībām atbilstošu augstas veiktspējas skaitļošanas resursu nepieciešamība Latvijā. Projektā veicamās darbības plānotas, apzinot Latvijā esošos skaitļošanas resursus, tomēr to pieejamību var ierobežot pieprasījums no citiem nozarei specifiskiem projektiem.

3. Projekta vajadzībām atbilstošu IKT nozares izstrādātāju trūkums un ar to saistītais nepieciešamā finansējuma palielinājums. Latvijā palielinās bioinformātikas speciālistu skaits, kurus varētu iesaistīt projekta īstenošanā, bet to pieejamība var būt atkarīga no darba tirgus specifikas projekta īstenošanas gaitā.

4. Atbilstošo, genomam specifisko datu apstrādes un glabāšanas standartu izmaiņas, ņemot vērā nozares straujo attīstību pasaulē. Projekta īstenošanas laikā tiks turpināta sadarbība un konsultācijas ar Eiropas Genoma projekta speciālistiem, iegūstot jaunāko informāciju, lai novērstu potenciālās neatbilstības.

Investīcijas mērķis ir izveidot valsts informācijas sistēmu Latvijas iedzīvotāju references genoma – reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju genoma datu kopas – uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai, kā arī ārstniecības procesā iegūto genoma datu uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai, tādējādi īstenojot valsts nozīmes funkciju ārstniecības kvalitātes uzlabošanā, kā arī pētniecībā un inovāciju attīstīšanā. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai minētās informācijas sistēmas izveidē, iegādājoties pakalpojumus Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Lai nodrošinātu drošu datu apstrādi ārstniecības, pētniecības un inovāciju attīstības nolūkiem, ārējā normatīvajā aktā tiks noteikts minētās valsts informācijas sistēmas pārzinis, valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms, kārtība, kādā apstrādā valsts informācijas sistēmā iekļauto informāciju, un nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka sistēma tiek izmantota tikai nesaimnieciskiem mērķiem.

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula), 9. panta nosacījumus, projekta īstenošanas laikā no visiem 4.1.1.r. reformas projekta "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" dalībniekiem tiks iegūta informēta piekrišana gan genoma, gan medicīnisko, gan citu īpašo kategoriju datu apstrādei. Piekrišanas izstrāde veikta sadarbībā ar 1+MG ētikas un likumdošanas darba grupu, kas izstrādājusi vadlīnijas, kurām ir aicinātas sekot projekta dalībvalstis un kas atbilst Datu regulai. Šīs vadlīnijas ir ņemtas vērā piekrišanas izstrādē, un divi 1+MG eksperti ir arī apskatījuši un atzinuši šo piekrišanu par atbilstošu gan projekta ietvaram, gan Datu regulas prasībām. 4.1.1.r. reformas projekta "Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide" ietvaros lietotā piekrišana apstiprināta arī Latvijas Centrālajā medicīnas ētikas komitejā.

VIGDIS integrēto augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu sniegšanas izmaksas segs šo skaitļošanas pakalpojumu saņēmēji no saviem budžeta līdzekļiem, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pakalpojumu cenrādim.

Plānotās projekta īstenošanas partneru lomas:

1. RAKUS:

1.1. projektā iesaistīsies VIGDIS sistēmas testēšanas nodrošināšanā, VIGDIS sistēmas produkcijas vidē testējot genoma datu un metadatu augšupielādes un lejupielādes funkcionalitāti, sniedzot lietotāja pieredzes atgriezenisko saiti BMC pilnveidojumu ieviešanai VIGDIS sistēmā;

1.2. projektā iesaistīsies dinamiskās informētās piekrišanas daudznomnieku (multi-tenancy) vides lietotāja vajadzību definēšanā un dinamiskās informētās piekrišanas funkcionalitātes testēšana, sniedzot lietotāja pieredzes atgriezenisko saiti BMC pilnveidojumu ieviešanai VIGDIS sistēmā.

2. LNB:

2.1. Datu centra infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšana projekta īstenošanas laikā, sniedzot valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumus.

Dinamiskās informētās piekrišanas daudznomnieku (multi-tenancy) pakalpojuma ieviešana ir saistīta ar vienotas personu datu apstrādes piekrišanas formas un datu modeļa piemērošanu, tādēļ projekta aktivitātēs ir plānots iesaistīt Slimību profilakses un kontroles centru personas datu apstrādes piekrišanas formas un datu modeļa precizēšanai.

Projekta darbības ir vērstas uz valsts funkciju īstenošanu. Projekta mērķis ir izveidot valsts informācijas sistēmu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai, lai uzlabotu ārstniecības kvalitāti un veicinātu pētniecības un inovāciju attīstību. Vēlamies norādīt, ka šobrīd izstrādātā likumprojekta "Biobanku likums" (iesniegts izskatīšanai Saeimā (874/Lp14)) 26. pants nosaka, ka Vienotas genoma references infrastruktūra ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir BMC, tādējādi nosakot valsts deleģēto funkciju. Atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (C/2016/2946) 17. punktam darbības, ko valsts veic, īstenojot publisko varu, nav uzskatāmas par saimniecisko darbību. Līdz ar to BMC un sadarbības partneriem - RAKUS un LNB – projekta ietvaros piešķirtais publiskais finansējums ir paredzēts publisko funkciju izpildei un nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskai darbībai minētā Komisijas paziņojuma 17. punkta izpratnē un attiecīgi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.



1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.

3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.

4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a".

6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.

9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

"

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!