Ministru kabineta rīkojums Nr. 137

Rīgā 2026. gada 17. martā (prot. Nr. 14 64. §)

Par Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam

1. Apstiprināt Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju.

3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2026. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 

4. Lai ievērotu Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantā noteikto un nodrošinātu Veselības ministrijas indikatīvi aprēķināto papildu nepieciešamo finansējumu 2027. gadā 42 230 607 euro apmērā un turpmāk ik gadu 47 229 137 euro apmērā, Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izdevumu pārskatīšanas procesā sagatavot priekšlikumus par kompensējošiem pasākumiem, kuros paredzēt horizontālu publiskā  sektora izdevumu samazinājumu, funkciju pārskatīšanu un procesu efektivizēšanu, vienlaikus izvērtējot kopējo ekonomisko situāciju valstī un iespējas pārtraukt kādu zemākas prioritātes pasākumu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Veselības ministrs H. Abu Meri

(Ministru kabineta
2026. gada 17. marta
rīkojums Nr. 137)

Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.–2027. gadam

Rīga
2025

Saturs

Izmantotie saīsinājumi

I Plāna kopsavilkums

II Situācijas raksturojums

1. Statistikas dati

2. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana

2.1. Veselības veicinošo paradumu izplatība

2.2. Vakcinācija pret gripu un pneimokoku infekciju

3. Savlaicīga riska faktoru atklāšana, agrīna slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija

3.1. Savlaicīga riska faktoru un slimību diagnostika

3.2. SAS un to saistīto slimību pacientu uzraudzības uzlabošana PVA un SAVA

3.2.1. Cukura diabēta pacientu aprūpe

3.3. Pacientu līdzestība un medikamentu pieejamības uzlabošana

3.4. Stacionārā aprūpe un gaidīšanas laiks stacionāro pakalpojumu saņemšanai

3.4.1. Akūta koronāra sindroma (AKS) pacientu aprūpe stacionārajās ārstniecības iestādēs

3.4.2. Insulta audits

3.4.3. Aterosklerozes radītās sekas

3.4.4. Aritmijas

3.4.5. Sirds operācijas

3.5. Rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības veicināšana

3.6. Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana

4. Veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana

III Plānā paredzētie pasākumi

IV Teritoriālā perspektīva

V Pielikums

Izmantotie saīsinājumi

I Plāna kopsavilkums

Ministru kabinets 2022. gada 26. maijā ar rīkojumu Nr. 359 apstiprināja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – SVP) (prot. Nr. 28 43. §). SVP mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai to sasniegtu, pamatnostādnēs ir definēti apakšmērķi:

○ nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saglabāt un uzlabot savu veselību, samazinot neinfekcijas slimību riska faktoru un traumatisma negatīvo ietekmi, vienlaikus īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīgas, drošas dzīves un darba vides attīstīšanai;

○ veicināt uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Šī apakšmērķa sasniegšanai saskaņā ar pamatnostādnēm Veselības ministrija ir sagatavojusi politikas plānošanas dokumentu "Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.–2027. gadam" (turpmāk – Plāns). Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments.

Eiropas Savienībā (ES) sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir atzītas par galveno mirstības cēloni, galveno saslimstības un invaliditātes faktoru, kas apdraud veselības aprūpes sniegšanas un slimību pārvaldības progresu. ES iepriekšējo un neseno kopīgo pasākumu mērķis, kas izcelts vēsturiskajās iniciatīvās un veselības aizsardzības programmās, ir risināt neinfekcijas slimību, tostarp izplatīto SAS radītos draudus. Neraugoties uz šiem centieniem, joprojām mirstības līmenis no SAS ir augsts, joprojām ir satraucoša SAS, tostarp ar tām saistīto kopējo riska faktoru, izplatība, un to ievērojamais valstīm radītais ekonomiskais slogs. ES Padome uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ES līmenī izstrādāt vienotu un stratēģisku pieeju sirds un asinsvadu veselībai, ņemot vērā to, ka tas pozitīvi ietekmēs arī citas neinfekcijas slimības. Lai to panāktu ES Padome 2024. gada 14. novembrī publicēja dokumentu "Secinājumi par sirds un asinsvadu veselības uzlabošanu Eiropā Savienībā" ar mērķi veicināt ciešāku dalībvalstu sadarbību, visaptverošu profilakses, atklāšanas, diagnosticēšanas, pārvaldības, ārstēšanas un rehabilitācijas stratēģiju izstrādi, tostarp izmantojot veselības aprūpes inovācijas, lai mazinātu SAS izplatību un ekonomisko ietekmi. Arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Parlamenta iniciatīvās Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (jo īpaši 3.4. un 3.8. ilgtspējīgas attīstības mērķī) ir uzsvērts, cik svarīgi ir samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekcijas slimībām, tādām, kā SAS¹.

Kopumā kopējais mirstības rādītājs no SAS PVO Eiropas reģionā samazinājās no 521,3 uz 100 000 iedzīvotāju 2000. gadā līdz 417,1 uz 100 000 iedzīvotāju 2021. gadā. Šī tendence tiek skaidrota ar uzlabotu primāro profilaksi, riska faktoru izplatību un to pārvaldību un aprūpi². Arī Latvijā mirstība no SAS ilgtermiņā kopumā ir mazinājusies, kaut bijusi ar mainīgu tendenci. Pēc pieauguma Covid-19 pandēmijas laikā pēdējos gados tā ir mazinājusies³. Galvenā SAS nāves cēloņu grupa ir sirds išēmiskās slimības (hroniska sirds išēmiskā slimība, miokarda infarkts u.c.), kam seko cerebrovaskulārās slimības (insulti), hipertensīvās slimības un kardiomiopātijas⁴. Tomēr, standartizētās mirstības rādītāji SAS dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidēji ES, vecumā līdz 64 gadiem atšķirība ir pat 3 reizes⁵. Priekšlaicīgi nomirstot no SAS, gandrīz ceturtajai daļai personu nāves cēlonis ir kardiomiopātija, kas, savukārt, 40% ir alkohola izraisīta (pieskaitot neprecizētas kardiomiopātijas, pat 70%)⁶. Tieši priekšlaicīga mirstība (0–64 gadi) no SAS ir tā, kas būtiski ietekmē negatīvos Latvijas sabiedrības veselības rādītājus (mūža ilgums, slimību slogs).

SAS novēršanā ļoti nozīmīgi ir dzīvesveida paradumi, kas novērš vai mazina, kā arī attālina šo slimību un to izraisīto komplikāciju attīstību⁷. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas iedzīvotāju paradumi kopumā ir neveselīgāki nekā vidēji ES. Pasākumi veselīgu uztura paradumu un pietiekamas fiziskās aktivitātes veicināšanai, kā arī liekās ķermeņa masas izplatības mazināšanai ir iekļauti Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam.

SAS profilaksē svarīgi ir ne tikai dzīvesveida paradumi, bet arī dažādi izmeklējumi (piemēram, asinsspiediena mērījumi, holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs, svara kontrole u.c.), lai laicīgi konstatētu izmaiņas, novērtētu slimību risku un novērstu to attīstību. Pēc Latvijas iedzīvotāju (25-74 g.v.) kardiovaskulāro slimību riska faktoru šķērsgriezuma 2019. gada pētījuma datiem⁸ vidējais riska faktoru skaits vīriešiem bija 2,3, sievietēm - 1,8 (no pieciem). Šī pētījuma ietvaros veiktie mērījumi liecina, ka:

• paaugstināts arteriālais asinsspiediens bija novērojams 36% iedzīvotāju (43% vīriešu, 30% sieviešu);

• paaugstināts holesterīna līmenis – 63% (61% vīriešu, 65% sieviešu);

• paaugstināts glikozes līmenis – 27% (32% vīriešu, 22% sieviešu);

• liekais svars bija 34%, aptaukošanās – 29% iedzīvotāju 25–74 gadu vecumā.

Pieaugot dzīvildzei, tostarp ar SAS, mainās izaicinājumi gan sabiedrības veselībā, gan veselības un sociālajā aprūpē: sabiedrības novecošanās, komorbiditāte, ierobežoti veselības aprūpes resursi, pacientu līdzestība ārstēšanā un riska faktoru mazināšanā, dzīvesveida maiņā u.tml. Neraugoties uz sasniegumiem medicīnā un tehnoloģijās, SAS joprojām ir starp nozīmīgākajiem slimību sloga cēloņiem Eiropā, tāpēc ir nepieciešama profilakses popularizēšana, savlaicīga riska faktoru un slimību diagnostika, kā arī multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām.

PLĀNA VIRSMĒRĶIS ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi SAS jomā, ieskaitot SAS profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no SAS un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.

PLĀNA APAKŠMĒRĶI:

1. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana;

2. Savlaicīga SAS riska faktoru un slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija;

3. Veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana.

PLĀNA VEICAMIE PASĀKUMI ir virzīti uz to, lai:

• mazinātu SAS riska faktoru izplatību sabiedrībā;

• veicinātu SAS riska faktoru un slimību savlaicīgu atklāšanu, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti, kā arī riska faktoru un SAS un to saistīto slimību novērošanu;

• pilnveidotu SAS pacientu ārstniecību, tai skaitā SAS slimības smaguma pakāpes diagnostiku, medikamentozo ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu novērošanu, nodrošinot integrētu un visaptverošu pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai;

• mazinātu nevienlīdzību ārstēšanas iznākumos un teritoriālā pieejamībā.

Plāna mērķi sasniedzami, realizējot TRĪS RĪCĪBAS VIRZIENUS:

1. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana;

• Veselības veicināšanas pasākumi (ietekmējošo paradumu maiņa, sabiedrības izglītošana par savu pašpārbaudi un regulāras paškontroles veikšanu SAS profilaksei);

2. Savlaicīga SAS riska faktoru un slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija:

• Vienotas profilakses programmas izstrāde (iekļaujot cukura diabēta, SCORE skrīningu un hroniskas nieru slimības skrīningu);

• Uzlabot SAS diagnostikas izmeklējumu pieejamību, tostarp pārskatot izmeklējumu veikšanas kompetences un standartus;

• Uzlabot konsultāciju pieejamību, sakārtojot pacientu plūsmu endokrinoloģijā, nefroloģijā, kardioloģijā, t.sk. aritmoloģijā;

• SAS seku mazināšana kardioloģiskās aprūpes kabinetos (pilotprojekts) – gadu ilga pēc akūtu notikumu novērošana atkārtotu notikumu un invalidizācijas novēršanai (iekļaujot kardioloģiskos pacientus, t.sk. aritmoloģiskus un insulta pacientus);

• Hronisku pacientu uzraudzības uzlabošana, izstrādājot dinamiskās novērošanas algoritmus cukura diabēta, hroniskas nieru slimības un SAS jomā, kā arī pacientu līdzestības veicināšana slimības uzraudzībā;

• Hronisku slimību progresa novēršana, uzlabojot medikamentu pieejamību;

• Vienlīdzīgas stacionārās ārstēšanas saņemšana akūtu notikumu (akūts koronārs sindroms (AKS), insults) gadījumos:

- izvērtējot pašreizējo situāciju akūta insulta ārstēšanā, insulta sekundārajā profilaksē, pacientu ilgtermiņa novērošanā un rehabilitācijā;

- izpildot tematiskās pārbaudes "AKS pacientu aprūpe" secinājumus.

3. Veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana.

Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

– Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam⁹;

– Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns¹⁰;

– Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam¹¹;

– ES Padomes 2024. gada 14. novembra "Secinājumi par sirds un asinsvadu veselības uzlabošanu ES"¹²;

– PVO "Eiropas ziņojums par veselību 2024. gadā: veselības saglabāšana darba kārtībā"¹³;

– Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (tulk. no angļu val. OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) "Ieskats Veselībā: Eiropa 2024"¹⁴;

– Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības mērķi – 3. mērķis – nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.4. apakšmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazināt neinfekciju slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību¹⁵.

PLĀNĀ SASNIEDZAMIE REZULTĀTI:

samazināt priekšlaicīgu mirstību (līdz 64 g.v.) no SAS: 2019. gadā – 134,9, 2024. gadā – 128, 2027. gadā – 124 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

NEPIECIEŠAMAIS PAPILDU FINANSĒJUMS (iekļauts informatīvajos nolūkos) PLĀNĀ IEKĻAUTO PASĀKUMU ĪSTENOŠANAI:

Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2026. gadā nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Informatīvi – 2027.g indikatīvi nepieciešamais papildu finansējums – 42 230 607 euro;

Informatīvi – 2028.g un turpmāk ik gadu indikatīvi nepieciešamais papildu finansējums – 47 229 137 euro.

Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2026. gadā nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā un turpmāk katru gadu izskatīs Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

II Situācijas raksturojums

1. Statistikas dati

Tiek lēsts, ka ES ar SAS slimo aptuveni 62 miljoni cilvēku un viens no trim mirušajiem iedzīvotājiem nomirst no SAS. Lai gan daudzās ES valstīs ir samazinājusies priekšlaicīga mirstība no SAS, tās joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis. 27 ES dalībvalstīs tās izraisa aptuveni 1,7 miljonus nāves gadījumu gadā, kas ir 31% un 37% vīriešu un sieviešu no visiem nāves gadījumiem, un ir vērojama dziļa nevienlīdzība starp dzimumiem, etniskajām grupām, paaudzēm un ģeogrāfiskajām robežām¹⁶. Turklāt daudzi pacienti cieš no SAS ilgtermiņa sekām¹⁷, gadiem ilgi dzīvojot ar ievērojamiem funkcionālajiem traucējumiem, t.i. invaliditāti. Tiek lēsts, ka 2019. gadā ES no SAS cieta 53 miljoni cilvēku, tādējādi SAS ir galvenais nāves cēlonis mūsdienās¹⁸.

1. attēls. 20 galvenie nāves cēloņi Eiropas reģionā 2000.–2021. gados

PVO atzīmē, ka Eiropas reģiona galvenie nāves cēloņi pēdējos gados ir mainījušies. Lai gan Covid-19 parādīšanās ietekmēja citu nāves cēloņu īpatsvaru, novērotās izmaiņas ir atšķirīgas. 1. attēlā atspoguļoti 20 biežākie nāves cēloņi, kas ir aktuāli arī pēc pandēmijas beigām no 2000. gada līdz 2021. gadam. Sirds išēmiskās slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis, kas ir samazinājies gan absolūtos skaitļos, gan īpatsvara proporcijā – no 27,3% 2000. gadā līdz 18,9% 2021. gadā.

Līdzīgi arī insulta gadījumā, 2000. gadā insults bija otrais galvenais nāves cēlonis, veidojot 15,2% no visiem nāves cēloņiem, bet 2021. gadā – 9,2%. Kopumā kopējais mirstības rādītājs no SAS PVO Eiropas reģionā samazinājās no 521,3 uz 100 000 iedzīvotāju 2000. gadā līdz 417,1 uz 100 000 iedzīvotāju 2021. gadā. Šī tendence tiek skaidrota ar uzlabotu primāro profilaksi, riska faktoru izplatību, to pārvaldību un aprūpi (1. attēls)¹⁹.

Latvijā ik gadu gandrīz nemainīgi trīs galvenie nāves cēloņi iedzīvotāju vidū ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi. 2. attēla apkopotajos rādītājos redzams, ka pērn mazliet samazinājies gan asinsrites slimību, gan audzēju izraisīto nāves gadījumu relatīvais skaits, taču, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugusi mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ²⁰.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informatīvo apskatu par jaunākajiem demogrāfijas rādītājiem, 2023. gadā Latvijā nomira par 8,8% mazāk cilvēku nekā 2022. gadā. Vairāk nekā pusei jeb 51,9% no visiem mirušajiem nāves cēlonis bijis asinsrites slimības.

2. attēls. Mirstība Latvijā galveno nāves cēloņu grupās, uz 100 000 iedzīvotāju

3. attēlā atspoguļoti mirstības no SAS rādītāji, kas būtiski atšķiras novadu griezumā. Šos rādītājus ietekmē iedzīvotāju vecuma struktūra - jo vecāka populācija, jo augstāka mirstība. Tomēr, arī standartizējot reģiona rādītājus pēc vecuma, Latgalē saglabājas augstākais SAS izraisītas mirstības rādītājs valstī²⁰.

3. attēls. Mirstība no SAS Latvijā 2023. gadā, uz 100 000 iedzīvotāju

Ik gadu SAS slimību dēļ mirst ap 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, no kuriem ~14% (2023. g.) miruši priekšlaicīgi, t.i. līdz 64 gadiem. No SAS mirušajiem vīriešiem katrs ceturtais (26% – 2023. g.) bija vecumā līdz 64 gadiem. Priekšlaicīgas mirstības rādītājs vīriešiem no SAS Latvijā ir 3-4 reizes augstāks nekā sievietēm⁸. 4. attēlā atspoguļoti priekšlaicīgās mirstības rādītāji no SAS Latvijā 2010.–2023.gadā, kā arī attēloti SVP un globāli noteiktie priekšlaicīgās mirstības mērķi.

4. attēls. Priekšlaicīga mirstība (0-64 gadi) no SAS Latvijā, uz 100 000 iedzīvotāju

Rēķinot novēršamo mirstību (līdz 74 g.v. no konkrētiem nāves cēloņiem saskaņā ar OECD (Eurostat) metodoloģiju²¹, katrs ceturtais no visiem SAS nāves gadījumiem Latvijā ir novēršams. 2023. gadā tādi bija vairāk nekā 3 800 gadījumi, 70% no tiem – vīrieši. Apmēram pusi no šiem SAS izraisītas nāves gadījumiem varēja novērst profilaktiski (piemēram, ar veselīgu uzturu, pietiekamu fizisko aktivitāti, smēķēšanas un alkohola lietošanas ierobežošanu, asinsspiediena un holesterīna rādītāju kontroli), otru pusi - ar atbilstošu veselības aprūpi: savlaicīgu diagnostiku, efektīvu ārstēšanu, medikamentu pieejamību (pietiekošu kompensāciju, pacientu līdzestību), integrētu aprūpi u.c. Liela daļa SAS ir kontrolējamas ar veselīgu dzīvesveidu un atbilstošu medicīnisko aprūpi visos tās līmeņos: primāro un sekundāro profilaksi, savlaicīgu diagnostiku, kompleksu un līdzestīgu terapiju, kā arī efektīvu hroniskas slimības uzraudzību.

2. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana

2.1. Veselības veicinošo paradumu izplatība

Neskatoties uz veiktajām aktivitātēm, joprojām liela problēma ir liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugums sabiedrībā, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs. Dzīvesveida paradumu maiņa sabiedrībā notiek lēni un nereti tikai atsevišķās iedzīvotāju grupās²². SAS primārajā profilaksē pareizu dzīvesveida paradumu ievērošana novērš vai mazina, kā arī attālina SAS un to izraisīto komplikāciju attīstību²³. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas iedzīvotāju paradumi kopumā ir neveselīgāki nekā vidēji ES.

Dinamikā gan veselīga uztura, gan pietiekamu fizisko aktivitāšu paradumi kopš 2016. gada pasliktinājās, sasniedzot zemāko līmeni 2020. gadā, tomēr 2022. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datos parādījās neliels uzlabojums. Sadalījumā pa dzimumiem – ir vērojams, ka uztura paradumi veselīgāki ir sievietēm, savukārt vīrieši ir fiziski aktīvāki^24;25. Neveselīgi uztura un fizisko aktivitāšu paradumi būtiski veicina liekā svara un aptaukošanās attīstību. Pēc Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem (veicot mērījumus) liekais svars vai aptaukošanās ir 59% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Sadalījumā pa dažādām iedzīvotāju grupām veselīgāki dzīvesveida paradumi biežāk ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni. Tāpat novērojamas atšķirības pa reģioniem. Piemēram, Latgalē ir augstākais smēķētāju īpatsvars, kā arī neveselīgāki uztura paradumi²⁶, kas ir viens no iemesliem augstākajam SAS izraisītas mirstības rādītājam valstī šajā reģionā.

Nozīmīgs riska faktors SAS attīstībā ir smēķēšana²⁷. Pēc 2022. gada datiem Latvijā smēķēja 29% pieaugušo (15–74 g.v.) iedzīvotāju (43% vīriešu, 16% sieviešu), kas ir visaugstākais rādītājs Baltijā. 2022. gadā rādītājs ir pieaudzis, kaut arī kopš 2016. gada bija vērojams samazinājums²⁴. Tas visdrīzāk skaidrojams ar e-cigarešu popularitātes pieaugumu Latvijā, un īpaši pieaugoša tendence vērojama gados jaunu iedzīvotāju vidū²⁸. Līdzīgi kā citi dzīvesveida faktori, arī smēķēšanas izplatība Latvijā ir augstāka nekā vidēji ES, īpaši vīriešu vidū. Ja e-cigarešu lietošana pieaugušo populācijā Latvijā vēl ir zemāka nekā vidēji ES, tad jauniešu grupā (15–24 g.v.) 2019. gadā tā jau pārsniedza vidējo ES rādītāju²⁹.

Saskaņā ar PVO Konvencijas par tabakas uzraudzību izstrādāto rīcības plānu "MPOWER"³⁰, kā arī PVO rekomendācijām "Best buys"³¹, viens no izmaksu efektīviem pasākumiem ir arī kombinētu veselības brīdinājumu par ietekmi uz veselību izvietošana un standartizēta iepakojuma (plain package) prasību noteikšana tabakas un nikotīna saturošiem izstrādājumiem. Tabakas un nikotīna produktu iepakojums var kalpot kā smēķēšanas uzsākšanas veicināšanas, mārketinga un reklāmas veids. Kā norāda pētījumi, tad valstīs, kur cita veida reklāma vai mārketings ir ierobežots, tieši iepakojums kļūst par galveno tabakas vai nikotīna izstrādājumu popularizēšanas līdzekli. Pētījumi pierāda, ka spilgtas krāsas un pievilcīgs zīmols novērš uzmanību no uz tabakas vai nikotīna izstrādājumiem izvietotajiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību un ir īpaši pievilcīgs jauniešiem.

Latvijā kopš 2016. gada ir spēkā Eiropas regulējums - Tabakas direktīvā noteiktās prasības izvietot gan uz tabakas, gan nikotīna saturošiem izstrādājumiem brīdinājumus par ietekmi uz veselību, tomēr Latvijā nav ieviests iepriekšminētais standartizētais iepakojums gan tabakas, gan nikotīna izstrādājumiem. Šāds standartizētais iepakojums ir ieviests - Francijā (2016. gadā), Apvienotajā Karalistē (2016. gadā), Norvēģijā (2017. gadā), Īrijā (2017. gadā), Slovēnijā (2020. gadā), Beļģijā (2020. gadā) un Nīderlandē (2020. gadā). Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu standartizētā iepakojuma ieviešanai Latvijā tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskām smēķēšanas ierīcēm un augu smēķēšanas produktiem.

Arī alkohola patēriņa rādītāji Latvijā pēdējos gados ir pieauguši, būtiski pārsniedzot ES vidējo rādītāju³². Kā liecina pētījumu dati, pārmērīga/riskanta alkohola lietošana raksturīga ap 40% pieaugušo, turklāt šādi paradumi biežāk raksturīgi vīriešiem (vairāk nekā pusei), īpaši gados jauniem^25;33;34.

Nesen Eiropas Sirds tīkls (European Heart Network), kas apvieno nacionālās sirds veselības organizācijas SAS profilakses jomā, publicēja nostāju, kurā skaidri norādīts, ka alkohola patēriņš ir būtisks riska faktors vairāku nopietnu SAS attīstībai, tostarp koronārajai sirds slimībai (KSS), sirds mazspējai, hipertensijai, mirdzaritmijai un insultam. Attiecībā uz sirds un asinsvadu veselību nav noteikts drošs alkohola patēriņa līmenis: pretēji izplatītajam uzskatam nav pārliecinošu pierādījumu par zema vai mērena alkohola patēriņa preventīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu³⁵.

Šobrīd vairākos Veselības ministrijas izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos ir iekļauti pasākumi alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanai un ārstēšanās pakalpojumu uzlabošanā. SVP 1. rīcības virzienā "Veselīgs dzīvesveids" ir iekļauti pasākumi atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības izplatības mazināšanai (1.3. uzdevums), paredzot ieviest gan sabiedrības izglītojošus pasākumus par alkohola lietošanas kaitīgumu, gan arī pierādījumos balstītas atkarību profilakses programmas (piemēram, programma "Unplugged", "Labas uzvedības spēle", "Veselīgas nākotnes programma"). Vienlaikus pasākumi alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanai sabiedrībā ir paredzēti arī Veselības ministrijas izstrādātajā un Ministru kabinetā 2022. gada 25. oktobrī apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025.gadam".

Kopumā dati par dzīvesveida paradumiem un to tendencēm liecina par zemu iedzīvotāju veselībpratību, t.sk. par nepietiekamu vēlmi un spēju mainīt paradumus, kas ir saistīti ar hronisku slimību attīstības risku. Augstā liekā svara un aptaukošanās izplatība, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšanas un alkohola lietošana kopā ar nepietiekamu risku novērtējumu, diagnostiku un ārstēšanu rada izaicinājumus SAS jomā. Mērķtiecīgu veselības veicināšanas un profilakses stratēģiju nozīmi sirds un asinsvadu veselības uzlabošanā uzsver gan ES, gan PVO dokumentos^36,37.Tāpat jāņem vērā, ka, iedarbojoties uz sabiedrības dzīvesveida paradumiem, tiek mazināts ne tikai SAS, bet arī citu hronisku neinfekcijas slimību (onkoloģisko slimību, diabēta, plaušu slimību u.c.) slogs (burden of disease)³⁸.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

1. Joprojām liela problēma ir liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugums sabiedrībā, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un smēķēšana, kā arī alkoholisko dzērienu lietošana, kas ir būtiski SAS riska faktori;

2. Nepietiekoša veselībpratība Latvijas iedzīvotāju vidū – gan veselīga dzīvesveida un uztura paradumu ievērošanā, gan nepieciešamo regulāro paškontroles pasākumu veikšanā un savlaicīgā simptomu atpazīšanā.

2.2. Vakcinācija pret gripu un pneimokoku infekciju

Cilvēkiem ar hroniskām slimībām (SAS, elpceļu slimībām, cukura diabētu u. c.), kā arī personām, kuras vecākas par 65 gadiem, ir augsts risks saslimt ar gripas infekciju smagā formā, tai skaitā ar šīs infekcijas izraisītām komplikācijām, piemēram, pneimoniju, miokardītu, miokarda infarktu vai smadzeņu insultu³⁹ (zinātniskajā literatūrā lielā apjomā ir pieejami pierādījumi, ka, piemēram, gripas infekcijas epizode 10 reizes palielina infarkta risku, astoņas reizes paaugstina insulta un pneimonijas risku⁴⁰, vismaz 23% no vecāka gadagājuma pacientiem pēc saslimšanas ar gripu zaudē savas autonomijas spējas⁴¹ un 74 % pacientu anormāli paaugstinās glikēmijas rādītāji⁴²), kā rezultātā nepieciešama ilgstoša, izmaksu ietilpīga ārstēšana slimnīcā vai pat iestājas pacienta nāve. Elpceļu slimību uzliesmojumu laikā, īpaši ilgstoši uzturoties slimnīcā⁴³, piemēram, pēc sarežģītas operācijas vai invazīvām procedūrām, būtiski palielinās risks saslimt ar gripu. Šādos gadījumos ārstēšana stacionārā prasa papildu laiku un ir saistīta ar augstākām izmaksām.

Vakcinācija pret gripu un pneimokoku var pasargāt augsta riska pacientu grupas no smagas saslimšanas vai pat nāves. Tā ir izmaksu efektīva profilakse, kas samazina saslimstību, ilgstošu ārstēšanos un pāragru nāvi, kā arī palīdz izvairīties no ilgstošas darbnespējas. Pat ja vakcinēts cilvēks saslimst, slimība parasti norit vieglā formā un atveseļošanās ir ātrāka.

Vakcinācijas noteikumi paredz iespēju konkrētām riska grupām saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu. Pateicoties šai iespējai, pakāpeniski gadu no gada palielinās riska grupu vakcinācijas aptvere pret gripu, tomēr riska grupām Latvijas iedzīvotāju vidū tas joprojām ir zems salīdzinājumā ar vidējiem ES/Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstu rādītājiem⁴⁴. Zemo vakcinācijas aptveri ietekmē dažādi faktori. Sabiedrībā joprojām pastāv piesardzība pret vakcināciju, ko ietekmē gan neuzticēšanās vakcinācijai un gripas radītajiem draudiem, gan valsts apmaksāto gripas vakcīnu trūkums, jo, dažādojot gripas vakcīnu klāstu, pieaug vakcīnu izmaksas, tādēļ par valsts finanšu līdzekļiem ir iespējams iegādāties mazāk vakcīnu devas. Lai veicinātu vakcinācijas pret gripu pieaugumu, katru gadu ir nepieciešams paplašināt gripas vakcīnu apjomu.

Neraugoties uz gripas vakcinācijas aptveres pieauguma tendenci, 2024.–2025. gada gripas sezonā 93% no senioriem, kuri ārstējās slimnīcās ar gripas diagnozi, nebija vakcinējušies pret gripu. Senioriem, kuri nebija saņēmuši sezonālo gripas vakcīnu, stacionēšanās risks gripas dēļ bija 2,6 reizes lielāks nekā tiem, kuri bija vakcinēti pret gripu. Senioriem, kuri nav saņēmuši sezonālo gripas vakcīnu, risks nomirt no sezonālās gripas ir 2,5 reizes lielāks⁴⁵. Vienlaikus, lai nodrošinātu pietiekamu senioru aizsardzību pret gripu, šai sabiedrības grupai ir nepieciešama paaugstinātas efektivitātes vakcīna. Eiropas SPKC 2024. gada aprīlī publicētajā pārskatā⁴⁶ minēts, ka standarta devas gripas vakcīnu efektivitāte noteiktās iedzīvotāju grupās nav optimāla. Reakcija uz standarta devas gripas vakcīnu ir samazināta, īpaši iedzīvotāju grupās, kurām ir lielāks smagas slimības iznākuma risks, piemēram, gados vecāki cilvēki un cilvēki ar imūndeficītu. SPKC provizoriskie aprēķini parāda, ka augstas devas gripas vakcīna ir apmēram 2,5 reizes efektīvāka par standarta devas gripas vakcīnu.

Kopš 2010. gada vakcinācijas kalendārā ir iekļauta zīdaiņu vakcinācija pret pneimokoku infekciju, pateicoties kurai pēdējos gados praktiski vairs netiek konstatēti smagas pneimokoku infekcijas gadījumi bērniem. Apmēram 50 % visu pneimokoku infekcijas gadījumi tiek konstatēti vecuma grupā virs 65 gadiem⁴⁷.

Ir pierādījumi, kas liecina, ka vakcinācija pret infekcijām (tostarp arī pret pneimokoku infekciju, Covid-19 un respiratoro sincitālo vīrusu) ir īpaši svarīga pacientiem ar paaugstinātu SAS risku vai esošām SAS, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Lai uzlabotu vakcinācijas rādītājus un vispārējos veselības rezultātus, ir svarīgi pastiprināt informētības kampaņas un uzsvērt ieguvumus sirds un asinsvadu veselības aizsardzībai, ko nodrošina vakcīnas⁴⁸.

Tāpēc 2027. gadā papildus valsts nodrošinātajai bērnu vakcinācijai pret pneimokoku infekciju, plānots ieviests valsts apmaksātu vakcināciju pret pneimokoku infekciju pieaugušajiem, kuri pieder riska grupai (slimo ar SAS vai hroniskām elpceļu slimībām, kas ietekmē SAS), kuriem vakcinācija pret pneimokoku infekciju ir īpaši ieteicama, jo spēj samazināt slimības radīto slogu un novērst šo pacientu nāvi.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi: 

1. Neraugoties uz to, ka SAS riska grupas pacientiem gripas vakcīna ir valsts apmaksāta, tās pielietošana un vakcinācijas aptvere šo pacientu vidū ir zema. Turklāt bieži tieši gripas infekcijas rezultātā riska grupu pacientiem pievienojas komplikācijas.

2. Pieaugušajiem nav pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret pneimokoku infekciju riska grupām.

3. Savlaicīga riska faktoru atklāšana, agrīna slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija

3.1. Savlaicīga riska faktoru un slimību diagnostika

Lai laicīgi atklātu un novērstu SAS attīstību, nepieciešams ne tikai apgūt un ievērot veselīga dzīvesveida paradumus, bet arī zināt par regulāras veselības pārbaudes nepieciešamību, veikt profilaktisko pārbaudi, mācēt izmērīt asinsspiedienu, nodot holesterīna un cukura līmeņa rādītājus asinīs u.tml. Šāda veidā var laikus atklāt riska faktorus, kas var veicināt noteiktas hroniskas saslimšanas attīstību, ko var novērst vai vismaz samazināt slimības smaguma pakāpi.

Iedzīvotāju iesaiste slimību profilaksē pieaug līdz ar vecumu un šajā jomā aktīvākas ir sievietes. Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2022. gada datiem, kas atspoguļoti 6. attēlā, asinsspiedienu pēdējā gada laikā ir mērījuši 68,2 % (60% vīriešu, 77% sieviešu) iedzīvotāju (15-74 g.v.), savukārt holesterīna līmenis noteikts 49,3 % (39% vīriešu, 58% sieviešu) bet cukura līmenis noteikts 50,6% (41% vīriešu, 60% sieviešu) iedzīvotāju⁴⁹.

5. attēls. Respondentu īpatsvars, kuriem pēdējā gada laikā ir mērīts asinsspiediens, noteikts cukura un holesterīna līmenis, vecuma grupās, %⁴⁹

No 2016. gada līdz 2022. gadam ir pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kam noteikts holesterīna un cukura līmenis asinīs, tomēr samazinājies asinsspiedienu mērījušo īpatsvars. Tāpēc ir svarīgi izglītot sabiedrību par pašpārbaudi, kā arī par profilaktisko apskašu pieejamību, lai veicinātu pieaugušo cilvēku veselībpratību un atbildību pret sevi.

6. attēls. Respondentu īpatsvars, kuriem pēdējā gada laikā ir mērīts asinsspiediens, noteikts cukura un holesterīna līmenis no 2016.–2022. gadam, %⁴⁹

Paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas veicina SAS un invaliditāti. Pasaules Veselības asamblejas izvirzītais globālais mērķis 2021. gadā ir samazināt hipertensijas izplatību pieaugušo vidū par 25% līdz 2025. gadam un par vienu trešdaļu līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2010. gada bāzes līmeni. Paaugstināta asinsspiediena/hipertensijas izplatība vecuma grupā no 30-79 gadiem PVO Eiropas reģionā samazinājās no 39,7 % 2010. gadā līdz 36,9 % 2019. gadā⁵⁰. Hipertensijas izplatība Latvijā pieaugušo vecumā no 30-79 gadiem ir 44% (vīriešu vidū – 49%, sieviešu vidū – 39%). Igaunijā hipertensija šajā vecuma grupā sastopama 40% (vīriešu vidū – 46%, sieviešu 34%) iedzīvotāju, bet Lietuvā – 48% (vīriešu vidū – 54%, sieviešu vidū – 42%) iedzīvotāju.

7. attēls. Diagnosticētas, ārstētas, kontrolētas arteriālās hipertensijas pacienti vecumā no 30 līdz 79 gadiem, %⁵¹

7. attēls atspoguļo, ka no 605 000 pieaugušajiem ar hipertensiju Latvijā vecumā no 30-79 gadiem hipertensijas diagnoze ir uzstādīta 68% gadījumos, savukārt ārstēta tā tiek 51% gadījumā, bet kontrolēta tikai 17% gadījumu. Igaunijā šie rādītāji ir nedaudz zemāki - diagnoze ir uzstādīta 51%, savukārt ārstēta tā tiek 39% gadījumu, bet kontrolēta tikai 16%. Savukārt Lietuvā rādītāji ir augstāki - diagnoze ir uzstādīta 69%, ārstēta tā tiek 45% gadījumu, bet kontrolēta tikai 13%⁵¹.

Rezistentas jeb ārstēšanai nepakļāvīgas hipertensijas gadījumā neizdodas pienācīgi pazemināt asinsspiedienu ar atbilstošām dzīvesveida pārmaiņām, kā arī lietojot diurētisku līdzekli un divus citus dažādām grupām piederošus antihipertensīvus medikamentus. To veicina aptaukošanās, pārmērīgs alkohola patēriņš, pārlieku liels sāls daudzums uzturā, hroniska vazopresoru vai nātriju aizturošu vielu uzņemšana, miega apnoja, progresējuši un neatgriezeniski orgānu, īpaši nieru, bojājumi. Šis stāvoklis jāšķir no neīstas rezistentas hipertensijas, kas var rasties tādu iemeslu dēļ, kā līdzestības trūkums, pārāk mazas asinsspiediena mērierīces manšetes izmantošana, nenodrošinot pietiekamu kompresiju, izteikta artēriju cietība, spilgta "baltā virsvalka" hipertensija⁵².Rezistentās arteriālās hipertensijas izplatība Latvijā ir ap 5% no arteriālās hipertensijas gadījumiem populācijā. Tas nozīmē, ka katru gadu ap 2 800 pacienti ar rezistento arteriālo hipertensiju un 550 pacientiem ar refraktāro arteriālo hipertensiju būtu no jauna diagnosticēti⁵³. Tāpēc arteriālās hipertensijas pacientiem pieejamo valsts apmaksāto izmeklējumu klāstu jāpapildina ar 18-24h asinsspiediena monitorēšanu un ar nieru simpātisko denervāciju pacientiem ar izteikti grūti kontrolējamām SAS (ar cukura diabētu, smagu aptaukošanos) rezistentas hipertensijas gadījumā.

Lai laicīgi diagnosticētu pacienta riska faktoru vai bezsimptomu SAS, tostarp arī paaugstinātu asinsspiedienu, nepieciešams veikt regulāras profilaktiskas pārbaudes. Šobrīd atbilstoši normatīvajiem aktiem profilaktiskās apskates pieaugušajiem veic vienu reizi gadā. Lai veiktu profilaktisko apskati, pacientam laicīgi jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku. Apskates laikā ģimenes ārsts iztaujā pacientu, izvērtē vispārējo veselības stāvokli, sūdzību anamnēzi, veic ķermeņa svara, auguma un ķermeņa masas indeksa noteikšanu, asinsspiediena un pulsa mērījumus, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, ādas un gļotādu, mutes dobuma apskati, vēdera iztaustīšanu, limfmezglu (kakla, padušu, cirkšņu) apskati un palpāciju, vairogdziedzera projekcijas novērtēšanu, krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu, kā arī redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšanu. No 50 gadiem papildu iepriekšminētajam tiek veikta rektāli digitālā palpācija prostatas un taisnās zarnas veselības stāvokļa izvērtēšanai. Pēc apskates veikšanas ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, ārstu speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas pacientam par to, kādiem veselības stāvokļa aspektiem turpmāk pievērst pastiprinātu uzmanību.

Profilaktiska medicīniska izmeklēšana ir svarīga veselības veicināšanas, savlaicīgu riska faktoru vai slimības atklāšanas, kā arī pacienta un viņa ģimenes ārsta attiecību veicināšanas sastāvdaļa, taču šāda medicīniskā izmeklēšana nav obligāti jāveic katru gadu. 2013. gadā Kanādā tika veikts pētījums par vispārējās veselības pārbaužu lietderību, kura rezultāti liecināja, ka, lai gan palielinājās diagnosticēto slimību skaits, ikgadējās veselības pārbaudes nesamazināja saslimstību vai mirstību no sirds un asinsvadu vai vēža cēloņiem⁵⁴. Tāpēc lietderīgāk ir ieviest pasākumus, kas ir pētījumos pierādīts kā efektīvs profilaktiskās medicīnas pakalpojums savlaicīgai riska faktoru vai slimību diagnostikai. Viens no šādiem piemēriem ir valsts organizētais vēža skrīnings.

2024.gadā profilaktiskās apskates ir veiktas 56% gadījumos, savukārt 68% iedzīvotāju ģimenes ārstu praksi ir apmeklējuši no prakses reģistrēto pacientu saraksta⁵⁵. Kā norāda ģimenes ārstu asociācijas par pieaugošo profilaktisko apskati ģimenes ārsta prakse papildu finansējumu nesaņem, tāpēc šie dati par apskati ne vienmēr tiek ievadīti, kaut gan pacientam ir veikta profilaktiskā apskate.

Apkopojot Eiropas valstu pieredzi profilaktisko apskašu veikšanā pieaugušajiem, var secināt, ka Latvija pagaidām ir vienīgā valsts, kas bez valsts organizētā vēža skrīninga (krūts, dzemdes kakla, kolorektālā un prostatas vēža) un SAS riska noteikšanas ar SCORE (fatālu kardiovaskulāru notikumu risks tuvāko 10 gadu laikā) metodi un cukura diabēta skrīninga izvērtēšanas, kā arī neskaitot obligāto veselības pārbaužu veikšanu nodarbinātajiem, veic visas populācijas visaptverošu populācijas vispārīgu skrīningu pieaugušo profilaktisko apskašu formā⁵⁶.

2024. gadā valsts apmaksātu PVA sniedza 1 201 ģimenes ārsts, pie kuriem bija reģistrēti 1 892 348 pacienti. No tiem pēdējā gada laikā ģimenes ārstu bija apmeklējuši 1 286 124 pacienti, t.i. 68%. Savukārt pēdējo trīs gadu laikā ģimenes ārstu bija apmeklējuši 1 622 310 pacientu, t.i. 85,73%⁵⁵. Ņemot vērā Latvijas valstspiederīgo skaitu, kas savu dzīvesvietu nav deklarējuši ārzemēs, pacientu aptvere, kas pēdējo trīs gadu laikā apmeklējuši savu ģimenes ārstu ir laba.

No 2018. gada 1. augusta ir ieviesta valsts apmaksāta SAS profilakses programma ar SCORE metodi. Tā paredz, ka ģimenes ārsts, izvērtējot pacientu atbilstoši noteiktām vecuma grupām, var veikt SAS riska noteikšanu ar SCORE metodi un nosūtīt pacientu tālāko izmeklējumu veikšanai. Par šāda izvērtējuma veikšanu ģimenes ārstu prakse saņem 10 EUR no valsts budžeta līdzekļiem, kurā ietilpst 25 minūšu ģimenes ārsta darba laika apmaksa. Pacientam tiek izvērtēta SAS anamnēze, ģimenes anamnēze, smēķēšanas anamnēze, arteriālais asinsspiediens, ķermeņa masas indekss un vidukļa apkārtmērs, sirds un miega artēriju auskultācija, lipdogramma (kopējais holesterīns, zema blīvuma holesterīns (ZBLH), augsta blīvuma holesterīns (ABLH), triglicerīdi) un elektrokardiogrāfija (EKG). Pēc datu iegūšanas ģimenes ārsts nosaka fatālu kardiovaskulāru notikumu risku (1-10%) tuvāko 10 gadu laikā.

8. attēlā atspoguļots veiktais SCORE izvērtējumu skaits 2023. gadā⁵⁵. Tas tika veikts 16 235 cilvēkiem, no kuriem 7,33% pacientu risks nomirt no fatāla kardiovaskulāra notikuma bija 10%, bet 15,25% - 5-9%. Šie rādītāji būtiski pieauga 2024.gadā, kurā SCORE veikts 19 014 pacientiem, no kuriem 8,15% pacientu risks nomirt no fatāla kardiovaskulāra notikuma bija 10%, 15,7% - 5-9% un 8,15% virs 10%.

8. attēls. SCORE riska sadalījums 2023.–2024. gados⁵⁵

SCORE programmas ietvaros 2024. gadā kompensējamie statīni (preparāti holesterīna samazināšanai) izrakstīti 7 012 pacientiem, 87% recepšu ir atprečotas, t.i. medikamenti izņemti⁵⁵.

Jāņem vērā, ka SAS skrīningu ar SCORE metodi ģimenes ārstu prakse veic pacientiem 40-65 gadu vecumā vienu reizi 5 gados. 2024. gadā šajā vecuma grupā ģimenes ārstu praksēs bija reģistrēti 1,1 milj. pacientu, no kuriem SCORE izvērtējums būtu jāveic ap 215 tūkst. iedzīvotāju. 2024. gadā skrīnings tika veikts 19 tūkst. pacientu, sastādot kopējo aptveri tikai 8,87%⁵⁵⁵⁵.

Galvenie aspekti, kas traucē lietot SCORE ģimenes ārstu praksēs (informācija iegūta 2021. gadā Nacionālā veselība dienesta (NVD) sarunās ar ģimenes ārstiem), kas ir iemesls zemajam aptveres procentam:

1. Sarežģīts izpildījums. SCORE nav vienīgā profilaktiskā apskate, kas jāveic ģimenes ārsta praksē. Līdz ar to, grūti paspēt pacienta vīzītes laikā (15-20 min. periodā) visu veicamo darbu apjomu;

2. SCORE veikšanas kārtība informatīvajos materiālos ir aprakstīta pārāk sarežģīti, lai to deleģētu ģimenes ārsta praksē strādājošajai māsai vai ārsta palīgam;

3. Nepieciešama SCORE digitalizācija. Digitālais kalkulators atvieglotu SCORE uzskaiti un ievadi;

4. Tālāku izmeklējumu ierobežota pieejamība. Ģimenes ārsti, kas šo pasākumu īstenoja, atzīmēja, ka zaudējuši lietderības aspektu, jo algoritmos minētie izmeklējumi pieejami dažādās vietās un to saņemšana pacientam ir ilgi jāgaida. Tādējādi, ilgstošs gaidīšanas laiks un izmeklējumu atrašanās dažādās vietās ir tie iemesli, kāpēc pacienti šo izvērtējumu līdz galam neizpilda.

Arī lipoproteīna (a) (lipīdu daļiņu paveids, kas ir SAS paaugstināta riska marķieris) līmeni ir nepieciešams izvērtēt jebkuram iedzīvotājam no 40 gadu vecuma vismaz vienu reizi mūžā. Tā līmenis ir gandrīz pilnībā atkarīgs no iedzimtiem ģenētiskiem faktoriem un dzīvesveids to neietekmē. Marķiera līmeni ir jāņem vērā, kad tiek izvērtēts pacienta SAS risks, tanī skaitā to ir plānots ņemt vērā atjaunotajos SCORE-2 algoritmos.

No 2020. gada 1. janvāra ir ieviests arī pieaugušo pacientu cukura diabēta skrīnings - sākot no 40 gadu vecuma reizi trijos gados pacientam ar cukura diabēta riska faktoriem ir jāpārbauda cukura līmenis⁵⁷. To var veikt ātrāk, ja pacientiem konstatēti noteikti riska faktori⁵⁸. Arī perifēro artēriju slimības, kakla asinsvadu aterosklerozes un aortas aneirismu diagnostika ir jāuzlabo, sakārtojot pacientu plūsmu starp primāro veselības aprūpi (PVA) un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi (SAVA), izstrādājot klīniskos algoritmus un pacientu ceļus.

Profilaktiskās apskates ģimenes ārsta praksē nav vienīgās veselības pārbaudes savlaicīgu veselības traucējumu diagnostikai. Ikvienam darbiniekam, kurš darbavietā tiek vai var tikt pakļauts veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (arī darbam ar datoru), jāveic obligātā veselības pārbaude. Tās mērķis – nodarbinātā veselības aizsardzība, lai savlaicīgi atklātu veselības traucējumus un darba riska faktoru ietekmi uz tiem. Darba vides riski ir atkarīgi no veicamajiem pienākumiem un darba vides, kurā tie ir jāveic⁵⁹. Lielākai daļai nodarbināto veicot obligāto veselības pārbaudi Latvijā, veic laboratoriskos izmeklējumus (pilnu asins ainu vai klīnisko asins ainu), ko liela daļa darbinieku pieņem par pārbaudītu veselības stāvokli, bet diemžēl nedz cukura, nedz holesterīna līmenis šajās pārbaudes netiek pārbaudīts. Līdz ar to, lielai daļai veselu cilvēku obligātās veselības pārbaudes laikā netiek noteikts nedz SAS, nedz cukura diabēta saslimšanas risks, jo tas primāri nav saistīts ar veselības pārbaudes mērķi. Ņemot vērā, ka daudzi iedzīvotāji reti apmeklē ģimenes ārstu (2024. gada laikā ģimenes ārstu nav apmeklējuši 32% ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu⁵⁵), obligātā veselības pārbaude bieži vien ir vienīgā iespēja savlaicīgi identificēt būtiskus veselības riska faktorus. Ārstniecības personas, kas veic šīs pārbaudes, ir kompetentas noteikt gan SAS, gan cukura diabēta riskus. Tāpēc būtu lietderīgi apsvērt iespēju paplašināt izmeklējumu tvērumu, ko veic obligātās veselības pārbaudes ietvaros, piemēram, iekļaujot glikozes un holesterīna līmeņa mērījumus, lai savlaicīgu atklātu nozīmīgas veselības stāvokļa izmaiņas vai riska faktorus, kas var palielināt iedzīvotāju darbspēju un uzlabot dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Iedzimts ļoti augsts holesterīna līmenis var izraisīt nopietnus veselības traucējumus jau agrā bērnībā un diemžēl pat priekšlaicīgu nāvi. Ģimenes hiperholesterinēmija ir biežākā pārmantotā slimība, kas izraisa agrīnu nāvi pieaugušiem cilvēkiem, ko var diagnosticēt, profilaktiski pārbaudot holesterīna līmeni. Slimības pirmās kardiovaskulāras komplikācijas var izpausties jau 30-40 gadu vecumā⁶⁰. Kā norāda Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums ģimenes hiperholesterinēmija var būt pat 17% respondentu⁷⁶. Agrīnu klīniski manifestu KSS novēro pusei vīriešu vecumā līdz 50 gadiem un katrai trešajai sievietei līdz 60 gadu vecumam. Šiem pacientiem vairumā gadījumu ir iespējams ļoti efektīvi novērst komplikāciju riskus ar pieejamām un samērā lētām holesterīnu pazeminošām terapijām, ja slimība tiek diagnosticēta agrīni un ārstēšana uzsākta savlaicīgi. Praktiski visās ES valstīs darbojas ģimenes hiperholesterinēmijas izvērtēšanas kabineti vai centri, kas nodarbojas ar ģimenes hiperholesterinēmijas un citu smagu primāru vai komplicētu hiperlipidēmiju pacientu novērtēšanu, diagnostiku, uzraudzību, uzskaiti, ārstēšanu un kaskādes skrīninga organizēšanu. Šādu pakalpojumu plānots attīstīt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS). Bez māsas un kardiologa, kas specializējies ģimenes hiperholesterinēmijas un citu smagu primāru vai komplicētu hiperlipidēmiju diagnostikā un ārstēšanā, PSKUS būtu pieejams koordinators, kas sniegtu informāciju pacientiem par nepieciešamajiem izmeklējumiem, pakalpojumu saņemšanas kārtību, kā arī koordinētu kaskādes skrīninga norisi, diagnostiku un šādu pacientu dinamiskās novērošanas plāna izpildi. Savlaicīga ģimenes hiperholesterinēmijas diagnostikas un ārstēšanas uzsākšana samazina gan invazīvās kardioloģijas un perifērās revaskularizācijas intervences šiem pacientiem, kā arī novērš infarkta un insulta riskus.

Līdzšinējais SCORE algoritms balstās uz iepriekšējām Eiropas Kardioloģijas biedrības izstrādātajām dislipidēmijas ārstēšanas vadlīnijām. 2025. gada II pusgadā Eiropas Kardioloģijas biedrība publicēs atjauninātas dislipdēmijas ārstēšanas vadlīnijas, kurās būs aplūkotas izmaiņas ieteikumos dislipidēmijas ārstēšanai, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem. Tāpēc SCORE pārskatīšanas procesā ir svarīgi ieviest arī atjaunināto vadlīniju ieteikumus.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

1. Zems aptveres rādītājs paškontroles veikšanai pacientiem ar SAS riska faktoriem;

2. Latvijā izmanto SCORE algoritmu, kaut gan no 2021. gada ir pieejams atjaunotais SCORE-2 algoritms;

3. Nodalītas SAS, cukura diabēta apskates no plašās ikgadējās profilaktiskās apskates;

4. Sarežģīts esošā SCORE algoritms un digitalizācijas nepieciešamība SCORE izvērtēšanā un datu saglabāšanā;

5. Lielākai daļai nodarbināto obligātā veselības pārbaude nenosaka SAS un cukura diabēta slimību risku.

3.2. SAS un to saistīto slimību pacientu uzraudzības uzlabošana PVA un SAVA

Izmeklējumu pieejamība ir svarīga ne vien SAS savlaicīgai diagnostikai, bet arī SAS un ar to saistītu slimību novērošanai, t.i. savlaicīga slimības smaguma pakāpes un invaliditātes novēršanai vai riska mazināšanai. Gaidīšanas laiks tādu SAS izmeklējumu saņemšanai kā ehokardiogrāfija uz 2025. gada 1. aprīli 72% gadījumu veido vairāk kā 3 mēnešus. Doplerogrāfijas (asinsvadu pārbaudes) gadījumā kāju asinsvadu izmeklēšanā gaidīšanas laiks ilgāks par 3 mēnešiem vērojams 55% gadījumu, bet galvas un kaklu asinsvadu pārbaudei – 67% gadījumu (skatīt 2. tabulu).

2. tabula. SAS izmeklējumu gaidīšanas rindu garums uz 2025. gada 1. aprīlī⁶¹

Uzlabojot SAS diagnostisko izmeklējumu pieejamību, būtiski ir ne tikai pārskatīt izmeklējumu veikšanas kompetences un standartus, bet arī pārskatīt tarifu. Inflācija Latvijā ir būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā, valsts finansējums šo izmeklējumu aparatūras ekspluatācijai vai iegādei nav.

Virkne hronisku saslimšanu ir saistītas savā starpā, piemēram, arteriālā hipertensija un hroniska nieru slimību, ģeneralizēta ateroskleroze un cukura diabēts u.t.t. Multimorbiditāte, ko definē kā divu vai vairāku hronisku saslimšanu vienlaicīgu sastopamību, ir kļuvusi par prioritāti daudzu veselības politikas veidotāju un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba kārtībā. Pacienti ar multimorbiditāti ļoti daudz izmanto veselības aprūpes resursus un ir vieni no visdārgākajiem un visgrūtāk ārstējamiem pacientiem Eiropā⁶². Tāpēc SAS kontekstā ļoti būtiska ir hronisku saslimšanu uzraudzība un šo pacienta līdzestība, lai nodrošinātu to, ka cukura diabēts un hroniska nieru slimība ir optimāli novērotas un abas slimības ir kompensētas.

SAS saslimšanu diagnostikā un hronisku pacientu uzraudzībā ir svarīga ne vien ģimenes ārstu kapacitāte (t.i. ģimenes ārstu skaits), bet arī sekundāro veselības aprūpes speciālistu resurss. Svarīgs ir kardiologa, endokrinologa, neirologa, asinsvadu ķirurga un nefrologa specialitātē esošo speciālistu skaits gan pakalpojumu plānošanas, gan pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas kontekstā.

Gaidīšanas laiks tādu speciālistu konsultāciju saņemšanai, kas nepieciešami ar SAS un to saistītu slimību dinamiskai novērošanai vai diagnostikai, uz 2025. gada 1.aprīli ir dažāds. Endokrinologa konsultācijas saņemšanai 68% gadījumu jāgaida ilgāk par 3 mēnešiem. Kardiologa konsultācijas saņemšanai gaidīšanas laiks 44% gadījumu veido vairāk kā 3 mēnešus. Nefrologa konsultācijas jāgaida ilgāk par 3 mēnešiem – 40,5% gadījumu, neirologa – 33,6% un asinsvadu ķirurga 87,5% gadījumu (skatīt 3. tabulu).

3. tabula. Speciālistu gaidīšanas rindu garums uz 2025. gada 1. aprīlī⁶¹

9. attēlā atspoguļota ģimenes (vispārējās prakses) ārsta, endokrinologa, kardiologa, nefrologa, neirologa, asinsvadu ķirurga specialitāšu attīstības dinamika no 2022.-2028. gadam⁶³. 2024. gadā pietiekošs speciālistu skaits darbspējīgā vecumā (no pamatdarbā strādājošiem) ir kardioloģijā un neiroloģijā. Savukārt, asinsvadu ķirurģijā pietiekošs speciālistu skaits, ieskaitot jaunos speciālistus (pagājušā gada rezidentūru beigušos). Nepietiekošs ārstu skaits 2024. gadā un iepriekš vērojams ģimenes medicīnā, endokrinoloģijā un nefroloģijā.

2028. gadā endokrinoloģijā un nefroloģijā plānots šo skaitu palielināt līdz rekomendēto ārstu skaitam. Savukārt, ģimenes medicīnā šī prognoze paliek nemainīgi negatīva gan ģimenes ārstu paaudžu nepietiekošas nomaiņas dēļ, gan zemās rezidentūras pretendentu intereses dēļ. 2024. gadā ģimenes medicīnas rezidentūras vietu skaits netika aizpildīts. Tas nozīmē, ka hronisko pacientu uzraudzības pakalpojumu apjoms prognostiski var pārvirzīties uz SAVA speciālistu pleciem, ja laicīgi netiks uzsākti pakalpojumu organizācijas uzlabošanas pasākumi ģimenes ārstu praksēs.

9. attēls. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta, endokrinologa, kardiologa, nefrologa, neirologa, asinsvadu ķirurga specialitāšu attīstības dinamika⁶³

Eiropas Sociālā Fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.2.3.0./15/I/001 "Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro veselības jomu ietvaros" īstenošanai tika veikti iepirkumi un atbilstoši noslēgti līgumi par klīnisko vadlīniju identificēšanu un tām atbilstošo klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un indikatoru izstrādi prioritārajās veselības jomās. Darbs tika veikts 2018.–2023. gados, kā rezultātā izstrādāts profesionāļiem praktiski pielietojamu dokumentu kopums sirds un asinsvadu, garīgās (psihiskās) veselības, perinatālā perioda, bērnu, onkoloģijas un Covid-19 infekcijas jomās.

Dokumentu izstrādi veikuši Latvijas vadošie attiecīgo jomu speciālisti, balstoties uz pasaulē plaši pielietotām starptautiski atzītu organizāciju aprobētām klīniskajām vadlīnijām, pielāgojot tajās ietvertos ieteikumus Latvijas situācijai. Izstrādātie klīniskie algoritmi un klīniskie ceļi paredzēti, lai veicinātu ārstniecības personu vienotu rīcību, sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā, tā rezultātā nodrošinot pacientam kvalitatīvus un drošus veselības aprūpes pakalpojumus iespējami īsākā laika posmā un izvairoties no nepamatotiem izdevumiem.

Nedz endokrinoloģijas, nedz nefroloģijas, nedz asinsvadu (izņemot koronāro) nozaru jomā klīnisko algoritmu un pacientu ceļu nav, tāpēc var novērot diskoordinētu pacientu plūsmu, esošo speciālistu pārslodzi un dažāda apjoma zināšanu pielietojumu ģimenes ārstu praksēs, kas noved pie tā, ka dažādas slimības smaguma pakāpes pacienti rindā pakalpojuma saņemšanai gaida vienādu laiku.

3.2.1. Cukura diabēta pacientu aprūpe

Pēc PVO sniegtās informācijas ar cukura diabētu slimojošo cilvēku skaits no 200 miljoniem 1990. gadā pieauga līdz 830 miljoniem 2022. gadā. Diabēta izplatība straujāk pieaug valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem nekā valstīs ar augstiem ienākumiem. Diabētu var ārstēt un novērst vai aizkavēt tā sekas, izmantojot diētu, fiziskās aktivitātes, medikamentus, regulāri veicot pārbaudes un ārstējot komplikācijas⁶⁴.

2022., 2023. gadā salīdzinoši ar 2016. gadu pirmreizēji reģistrēto cukura diabēta pacientu skaits pieaug (skatīt 10. attēlu)⁶⁵. 2023. gadā reģistrā esošo pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu sasniedz 100 tūkst. atzīmi.

10. attēls. Pirmreizēji reģistrēto un reģistrā esošo pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu (E10-E14 pēc SSK-10) 2016.–2023.gadā, absolūtais skaits

Cukura diabēta pacientu organizācija "Latvijas Diabēta federācija" un Latvijas Diabēta asociācija ir vērsusi uzmanību, ka cukura diabēta pacientu ārstēšanā joprojām neapmierinošas ir gan diabēta kontroles un uzraudzības iespējas, gan pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar komplikācijām.

Šīs slimības ārstēšanas panākumi par vismaz 90% atkarīgi no pacienta līdzestības, kas šajā gadījumā ir sinonīms atbilstošam dzīvesveidam: pareizs uzturs, liekā svara samazināšana un regulāras fiziskās aktivitātes. Lai gan šobrīd Latvijā cukura diabēta ārstēšanai iegādājami moderni medikamenti, neviens no tiem nevar aizstāt paša pacienta ieguldījumu savā veselībā⁶⁶. Tāpēc ir nepieciešams finanšu resursa ieguldījums gan pacienta līdzestības veicināšanai, gan pareiza uztura apmācībai cukura diabēta dinamiskā novērošanas plānā.

Cukura diabēts izraisa virkni komplikāciju - aklumu, nieru mazspēju, miokarda infarktu, insultu un apakšējo ekstremitāšu amputāciju. 2021. gadā cukura diabēta un tā izraisītas nieru slimības izraisīja vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu, kā vēsta PVO. Turklāt aptuveni 11% nāves gadījumu no SAS izraisītajiem nāves gadījumiem izraisīja paaugstināts glikozes līmenis asinīs⁴⁷.

Latvijā cukura diabēta pacientu reģistrā tiek uzkrāti dati par cukura diabēta slimnieku ārstēšanu, izmeklējumiem un novērotajiem sarežģījumiem. Īpatsvars SAS slimībām rēķināts uz pacientu skaitu, kuriem konkrētajā gadā aktualizēta informācija "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā" (turpmāk – Reģistrs) (skatīt 11. attēlu)⁶⁷. Laika periodā no 2020. gada līdz 2023. gadam pieauga cukura diabēta pacientu koronārā šuntēšanas/angioplastijas gadījumu īpatsvars, bet miokarda infarkta un stenokardijas gadījumi mazinās kopā 2018./2019.gada. Savukārt saslimstība ar citām kardiovaskulārām slimībām no 2018. gadam līdz 2023. gadam ir pieaugusi.

11. attēls. Reģistrā esošo cukura diabēta pacientu īpatsvars, kuriem konstatētas cukura diabēta SAS komplikācijas, 2018.–2023. gadā, %

Makulopātijas, akluma, retinopātiju gadījumu īpatsvars tiek rēķināts uz pacientu skaitu, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā veikta acu pārbaude. No 2018. gada līdz 2023. gadam retinopātiju un makulopātiju īpatsvars ir mazinājies, bet aklums kopš 2018. gada šo pacientu vidū sastopams nemainīgi. Lai novērstu akluma attīstību un retinopātiju, makulopātiju pasliktināšanos, nepieciešams palielināt intravitreālo injekciju skaitu cukura diabēta pacientiem, tādējādi uzlabojot gan pacientu dzīves kvalitāti, gan ieekonomējot valsts līdzekļus funkcionālu traucējumu (akluma) aprūpei.

Mijklibošanas (no latīņu val. Claudiocatio intermittens), svaigu čūlu/gangrēnu, šuntēšanu/angioplastiju, perifēro neiropātiju un apakšējo ekstremitāšu amputāciju gadījumu īpatsvars rēķināts uz pacientu skaitu, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā veikta pēdu pārbaude. No 2018. gada līdz 2023. gadam perifēru neiropātiju gadījumu skaits ir mazinājies, bet kāju vai pēdu amputāciju, svaigu čūlu vai gangrēnu un kāju asinsvadu šuntēšanu/angioplastiju īpatsvars kopš 2018. gada paliek nemainīgs. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt kompleksu un operatīvu ārstēšanu cukura diabēta pacientiem ar diabēta pēdu amputācijas vai invaliditātes riska mazināšanai.

Pacientiem pēc akūta notikuma (piemēram, akūta koronāra sindroma (AKS) vai insulta) vai hroniskas slimības (dekompensēta sirds mazspēja vai mirdzaritmija) dekompensācijas ārstēšanas vai intervences stacionārā nepieciešams intensificēts dinamiskās novērošanas plāns stacionārā ārstniecības iestādē, kas sevī iekļauj ne vien regulāru izmeklējumu veikšanu un speciālistu konsultāciju saņemšanu, bet arī specifiskāku, personalizētāku aprūpes plānu. Šādas novērošanas nesaņemšanas gadījumā šiem pacientiem ir palielināts risks atkārtotu notikumu un invaliditātes attīstībai vai būtiskai veselības stāvokļa pasliktināšanās progresēšanai. Tāpēc, ņemot vērā ģimenes ārstu resursu, speciālistu noslodzi un apjomīgo gaidīšanas laiku SAS saslimšanu izmeklējumu saņemšanai, ir plānots kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts, kas ietver piecu kabinetu izveidi - Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā (divi). Pacienti pēc SAS akūtas vai hroniskas slimības saasinājuma, t.i. notikuma vai intervences stacionārā, varēs saņemt dinamisko novērošanu šajos kabinetos vienu gadu pēc stacionēšanas. Šāda pakalpojuma saņemšanai pacientus nosūtīs stacionārs un sniegs rekomendācijas, izrakstoties no stacionāra. Šajā kabinetā būs pieejama kardiologa, t.sk. aritmologa un neirologa konsultācijas un plašs SAS izmeklējumu klāsts (EKG, ehokardiogrāfija, veloergometrija, Holtera monitorēšana, asinsspiediena monitorēšana, doplerogrāfija), kā arī elektrokardiostimulatoru darbības pārbaude un programmēšana. Tādējādi pacientiem ar akūtu notikumu vai hroniskas slimības dekompensāciju tiks nodrošināts intensificēts dinamiskās novērošanas plāns, tādējādi uzlabojot pacientu slimības iznākumu, mazinot invaliditātes progresu vai attīstību un palielinot pacienta dzīves kvalitāti. Šo kabinetu piedāvāto pakalpojumu klāstā 20% apjoma veidos aritmoloģiskie pacienti, tādējādi veicinot arī ambulatoro aritmoloģisko pakalpojumu attīstību Latvijā. Savukārt pacienti pēc insulta – 40% no plānotā pacientu skaita šajos kabinetos. Insulta pacientiem pēc izrakstīšanās no stacionāra šajos kabinetos paredzēta neirologa konsultācija un doplerogrāfijas izmeklējums galvas un kakla asinsvadiem.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

1. Apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība SAS pacientiem – dažādas slimības smaguma pakāpes pacienti rindā pakalpojuma saņemšanai gaida vienādu laiku;

2. Klīnisko algoritmu un pacientu ceļu neesamība endokrinoloģijas, nefroloģijas, asinsvadu (izņemot koronāro) jomās;

3. Nekoordinēta pacienta pāreja no stacionārās aprūpes uz ambulatoro aprūpi pēc akūta notikuma (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) vai hroniskas slimības (dekompensēta sirds mazspēja vai mirdzaritmija) dekompensācijas ārstēšanas vai intervences stacionārā;

4. Nepieciešami pasākumi hronisku pacientu uzraudzības uzlabošanai, pacientu līdzestības veicināšanai gan medikamentu lietošanā, gan veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nozīmei slimības attīstībā.

3.3. Pacientu līdzestība un medikamentu pieejamības uzlabošana

Līdzestības trūkums ir atzīts par galveno barjeru kardiovaskulārās mirstības mazināšanā – kardiovaskulāro slimību gadījumā līdzestīgi ir tikai ~50% pacientu, un tas ir iemesls novēršamiem kardiovaskulāriem notikumiem un nāvei^68,69,70.

Uzlabojot līdzestību, ārstēšana kļūst efektīvāka, samazinās kardiovaskulāro notikumu skaits, kas ietaupa valsts izmaksas nopietnu kardiovaskulāru problēmu un to seku ārstēšanai, samazinās priekšlaicīga mirstība un palielinās veselīgi nodzīvoto gadu skaits⁷¹. Tāpēc ir svarīgi vērst uzmanību šiem jautājumiem gan izglītojot sabiedrību, gan veicinot praktiskus un zinātnē balstītus risinājumus līdzestības veicināšanai, gan izstrādājot pacientu ārstēšanu regulējošus noteikumus.

Viens no būtiskiem aspektiem, kas minēts starptautiskās vadlīnijās un uzlabo pacientu līdzestību, ir lietojamo tablešu skaita samazinājums^68,72. Piemēram, hipertensijas gadījumā fiksētas medikamentu kombinācijas vadlīnijās tiek rekomendētas jau no paša terapijas sākuma, un visi antihipertensīvie medikamenti saskaņā ar vadlīnijām būtu jālieto fiksētās kombinācijās^73,74. Tāpat fiksētas medikamentu kombinācijas rekomendētas dislipidēmijas, sirds mazspējas, cukura diabēta un citu slimību ārstēšanā⁶⁸. Latvijā papildus tiem faktoriem, kas līdzestību ietekmē visā pasaulē (tablešu skaits, pacientu izpratne par slimību un ārstēšanu, apmierinātība/neapmierinātība ar veselības aprūpi, pacientu uzticēšanās, medikamentu cena utt.), līdzestību ietekmē arī zāļu mainība, kas saistīta ar Latvijas kompensācijas sistēmu.

SPKC veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2022. gada dati apstiprina pacientu līdzestības problēmas medikamentu lietošanā (skatīt 11. attēlu). No pacientiem, kuriem ārsts izrakstījis medikamentus hipertensijas ārstēšanai, pēdējo divu nedēļu laikā medikamentus regulāri nav lietojuši 31% vīriešu un 17% sieviešu⁷⁵.

11. attēls. Respondentu (15-74 g.v.) īpatsvars pa dzimumiem 2022. gadā, kuriem ārsts vai cits veselības aprūpes speciālists ir izrakstījis medikamentus hipertensijas ārstēšanai un kuri pēdējo divu nedēļu laikā tos ir lietojuši, %

Pēc kardiovaskulāro slimību riska faktoru škērsgriezuma pētījuma datiem ārsta izrakstītos medikamentus pastāvīgi lieto 85% respondentu ar arteriālo hipertensiju⁷⁶.

Savukārt, augsta riska pacientu grupām vispirms būtiska ir paaugstināta holesterīna līmeņa un asinsspiediena mazināšana, tad secīgi citu faktoru ietekmes mazināšana. Uzsākot riska faktoru mazināšanu/ārstēšanu (t.sk., zāļu lietošanu), jāņem vērā, ka vienlaicīgi jāpārliecina pacients mainīt arī veselībai kaitējošos paradumus. Starptautiski pētījumi rāda, ka pat pēc kardiovaskulārā notikuma lielākā daļa pacientu turpina neveselīgu dzīvesveidu attiecībā uz smēķēšanu, neveselīgu uzturu un mazkustību, kas diemžēl traucē sasniegt ārstnieciskos mērķus⁷⁷. Tas apliecina, ka riska faktoru izplatības mazināšana un novēršana nav tikai vispārējās populācijas problēma, bet attiecas arī uz saslimušajām personām.

Līdzestības veicināšana ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā uzlabot kardiovaskulāro slimību ārstēšanas efektivitāti un samazināt valsts izmaksas par iedzīvotāju veselības aprūpi⁷⁸. PVO definē, ka ir izšķiroši ieviest tādas stratēģijas un pieejas, kas uzlabo pacientu līdzestību attiecībā uz antihipertensīvajiem medikamentiem⁷⁹. Papildu pacientu līdzestības veicināšanas pasākumiem paredzēts arī samazināt iedzīvotāju izdevumus kompensējamo SAS medikamentu iegādei no 75% uz 100%. Paredzēts arī iekļaut valsts apmaksātu nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmu pacientiem pēc 18 gadu vecuma (līdz 24 gadu vecumam), kas lietojuši nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmu, lai veicinātu jauniešu iesaisti savas slimības uzraudzībā un monitorēšanā.

Jāņem vērā, arī tas, ka, progresējot medicīnai, arī medikamenti kļūst modernāki – vieglāk un retāk lietojami, ar mazāku mijiedarbību ar uzturu un vēl efektīvāku komplikāciju attīstības novēršanu. Vieni no šādiem medikamentiem ir antikoagulanti, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos. Tos lieto cilvēkiem ar augstu trombu veidošanās risku, lai samazinātu iespēju saslimt ar nopietnām slimībām, piemēram, insultu un infarktu. Vēsturiski vecākais antikoagulants ir varfarīns, kas ir lētākais šīs grupas medikaments. Lietojot varfarīnu, nepieciešama regulāra laboratoriska uzraudzība, pacientam ir rūpīgi jāseko līdzi savam uzturam (medikamenta mijiedarbības ar ēdienu dēļ), kā arī ir vajadzīgi antidoti (viela, ko lieto pārdozēšanas gadījumā) masīvas asiņošanas pārtraukšanai. Minēto faktoru kopums nosaka to, ka pacientu līdzestība šī medikamenta lietošanā ir sevišķi apgrūtināta.

Pēdējās desmitgadēs antikoagulācijas iespējas ir nozīmīgi paplašinājušās, paverot vārtus tiešo perorālo antikoagulantu (TOAK) ērai trombembolisku notikumu profilaksē un ārstēšanā⁸⁰. Šobrīd TOAK (Apixabanum, Dabigatranum, Edoxabanum, Rivaroxabanum) ar noteiktiem kritērijiem tiek kompensēti 75% apmērā pacientiem ar mirdzaritmiju un 100% apmērā cukura diabēta pacientiem ar mirdzaritmiju. TOAK saņemšanas indikācijas Latvijā ir daudz plašākas nekā kompensējamo medikamentu saraksts to atļauj. Eiropas Asinsvadu ķirurģijas biedrības 2023. gada klīniskās prakses vadlīnijas (asinsvadu slimību antitrombotiskajai terapijai) un Eiropas Kardiologu biedrības 2019. gada klīniskās prakses vadlīnijas uzsver, ka īpaši būtiski ir to lietot dziļo vēnu trombozes (DzVT)⁸¹ un plaušu trombembolijas (PATE)⁸² gadījumos.

Svarīgākie ieguvumi TOAK gadījumā:

vieglāk un ērtāk lietojams pacientiem;

labāka pacientu līdzestība ārstēšanai;

mazāks risks asiņošanai. 2023.gadā atjauninātos Amerikas Geriatriskās asociācijas Beers kritērijos aicināts izvairīties no varfarīna senioriem, ja vien nav citu kontrindikāciju;

iespējami mazāks kaulu lūzumu risks salīdzinājumā ar varfarīnu;

retāka nepieciešamība laboratorisko parametru uzraudzībai nekā heparīna un varfarīna lietotājiem;

ērtāka farmakokinētika. Varfarīns salīdzinoši biežāk var reaģēt uz izmaiņām diētā, citu medikamentu paralēlu lietošanu, kuņģa-zarnu trakta slimībām utt⁸⁰.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

1. Polifarmācija, tablešu skaits, pacientu izpratne par slimību un ārstēšanu, apmierinātība/neapmierinātība ar veselības aprūpi, pacientu uzticēšanās, medikamentu cena un zāļu mainība terapijas laikā, kas saistīta ar Latvijas kompensācijas sistēmu terapijas laikā, ietekmē pacienta līdzestību;

2. Pat pēc kardiovaskulārā notikuma lielākā daļa pacientu turpina neveselīgu dzīvesveidu attiecībā uz smēķēšanu, neveselīgu uzturu un mazkustību, kas traucē sasniegt ārstnieciskos mērķus;

3. Latvijā ir šaurs pacientu loks TOAK saņemšanai;

4. Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina cukura diabēta pacientiem iespēju saņemt ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā (100%) apmaksā valsts, savukārt SAS pacientiem valsts apmaksā ārstēšanai nepieciešamos medikamentus daļēji (50-75%).

3.4. Stacionārā aprūpe un gaidīšanas laiks stacionāro pakalpojumu saņemšanai

Ik gadu SAS dēļ (pamatdiagnoze stacionārās kartēs) ir ap 50-60 tūkstoši hospitalizāciju (2023. gadā 55,7 tūkstoši), kad aprūpe stacionārā sniegta ap 40 tūkstošiem unikālo pacientu (2023. gadā 41 tūkst.). No tām aptuveni trešā daļa ir plānveida un ²/₃ ir akūtas hospitalizācijas (2023. gadā attiecīgi 37% un 63%). No akūti stacionētajiem pacientiem ar SAS ceturtā daļa ir vecumā līdz 64 gadiem. 12. attēlā atspoguļots, ka pandēmijas laikā būtiski samazinājās gan plānoto, gan akūto stacionāro epizožu skaits ar SAS kā pamatdiagnozi - 2021. gadā SAS stacionāro epizožu relatīvais skaits (uz 1 000 iedz.) bija par 23% mazāks nekā 2019. gadā. 2023. gadā šis rādītājs gandrīz atgriezies pirmspandēmijas perioda līmenī⁸³.

12. attēls. Hospitalizācijas SAS dēļ 2015.–2023. gados, uz 1 000 iedzīvotāju

No stacionētajiem pacientiem, kas hospitalizēti SAS dēļ, vidēji 8–9% nomirst stacionārā. Pandēmijas laikā mirušo īpatsvars pieauga, 2021. gadā pārsniedzot 10%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājies līdz 8,2%.

3.4.1. Akūta koronāra sindroma (AKS) pacientu aprūpe stacionārajās ārstniecības iestādēs

Veselības inspekcijas sadarbībā ar Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta darba grupu 2023. gadā veica tematisku pārbaudi par AKS pacientu aprūpi stacionārajās ārstniecības iestādēs 2021. gadā. Pārbaudes mērķis - konkrētās mērķa grupas sniegtās veselības aprūpes atbilstība vadlīnijām un algoritmiem, kā arī priekšlikumu sagatavošana situācijas pilnveidei.

No 15 stacionāriem pēc nejaušības principa, ievērojot pacientu sadalījumu pa trīs grupām (izrakstīti, pārvesti, miruši), tika atlasītas 144 stacionāro pacientu medicīniskās kartes (SPMK), 4. tabulā atspoguļots stacionāro pacientu sadalījums (izrakstīti, pārvesti un miruši).

4. tabula. 2023. gada tematiskās pārbaudes pacientu sadalījums pa slimnīcu līmeņiem⁸⁴

Visās auditētajās slimnīcās bija nodrošināta AKS pacientu aprūpei nepieciešamo speciālistu pieejamība, t.i. internista un anesteziologa-reanimatologa pieejamība 24 stundas diennaktī⁸⁴. Kardiologa pakalpojumi 24 stundas diennaktī nodrošināti astoņās slimnīcās. Vienā slimnīcā kardiologs pieejams visu diennakti tad, kad iekrīt kardiologa dežūras, pārējā laikā – darba dienās darba laikā. Vēl vienā slimnīcā kardiologs pieejams darba dienās darba laikā. Savukārt, kardiologa ambulatoras konsultācijas nodrošinātas četrās. Kardiologa pakalpojumi nav pieejami vienā slimnīcā.

Auditora diagnozes sakritība ar neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) un uzņemšanas nodaļas diagnozi atspoguļota 13. attēlā.

13.attēls. 2023. gada tematiskās pārbaudes laikā konstatēto NMP etapā uzlikto diagnožu sakritība

Reperfūzijas stratēģija pacientiem ar AKS ar ST (EKG atradne) elevāciju ir uzlabojama. Apmēram ceturtdaļā gadījumu pacientiem nav veikta fibrinolīze (trombā esošā fibrīna, asins recekļu šķīdināšana) un invazīva stratēģija nav veikta vai plānota. Fibrinolīze netika veikta 18 pacientiem (25,7%) no pirmreizējo hospitalizēto pacientu skaita un 6%, iespējams, nepamatoti. Jāsamazina arī laiks no hospitalizācijas brīža līdz fibrinolītiskā aģenta ievadīšanai (mazāk nekā 10 minūtes), jo mediānais laiks no hospitalizācijas brīža līdz fibrinolīzei bija 50,5 minūtes.

Laboratoriskie izmeklējumi visās auditētajās slimnīcās nodrošināti 24/7 stundu režīmā. Miokarda bojājuma marķieri (troponīns) jānosaka, izmantojot 1/3 stundu algoritmu pacientiem ar AKS bez ST elevācijas. Tematiskajā pārbaudē konstatēts, ka šiem pacientiem troponīna noteikšanā netiek ievērots 0/1 vai 0/3 stundu algoritms visos gadījumos. ZBLH līmenis stacionārā tiek noteikts tikai 9% pacientu, bet ehokardiogrāfija veikta tikai 15% pacientu.

Deviņās slimnīcās (60%) no 15 ir izstrādāti AKS vadlīnijās balstīti, iestādei adaptēti rīcības algoritmi AKS pacientu aprūpei. Lai nodrošinātu SAS notikumu vienlīdzīgu ārstēšanas iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši vadlīnijām, ir nepieciešams atjaunināt 2019. gadā publicētos klīniskos algoritmus un pacientu ceļus SAS jomā atbilstoši 2023. gadā publicētajām Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām, kā arī ieviest tos klīniskajā praksē. Pacientus ar AKS ar ST elevāciju visos gadījumos jāhospitalizē slimnīcās ar perkutānas koronāra intervences (PKI) centra 24/7 iespējām, ja to iespējams izdarīt divu stundu laikā no pirmā medicīniskā kontakta. Diemžēl pacienti joprojām tiek hospitalizēti slimnīcās, no kurām brauciens līdz PKI centram ir mazāks nekā 1-2 stundas.

Valsts institūcijas un kardioloģijas ekspertu veiktā tematiskā pārbaudē spilgti iezīmēja nevienlīdzību, lēmumu pieņemšanas un ārstēšanas stratēģijas dažādību, kā arī skaidru ceļu, kā virzīties vienlīdzīgas aprūpes pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

3.4.2. Insulta audits

2019. gadā veikta tematiskā pārbaude deviņās insulta vienībās (divās V līmeņa slimnīcās un septiņās IV līmeņa slimnīcās), lai izvērtētu insulta pacientu augstās mirstības iemeslus 30 dienu laikā no diagnozes noteikšanas un noskaidrotu insulta pacientu virzību pirmās stundas laikā no Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta (NMPD) izsaukšanas, kā arī, lai novērtētu insulta vadlīniju ievērošanu un sagatavotu priekšlikumus situācijas pilnveidei.

Septiņās IV līmeņa slimnīcās sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klīniskajam izvērtējumam eksperti izmantoja 10 SPMK (no katras slimnīcas) norādīto informāciju (kopā 70 SPMK). 7,1% gadījumu (5 SPMK no 70 SPMK) saņemtā ārstēšana nebija veikta atbilstoši klīniskām vadlīnijām, zinātniskai literatūrai. Visos šajos gadījumos pacientam bija medicīniskas indikācijas veikt trombolīzi, bet dažādu iemeslu dēļ tā netika veikta. 77,1% gadījumu (54 SPMK no 70 SPMK) saņemtā ārstēšana veikta daļēji atbilstoši klīniskām vadlīnijām, zinātniskai literatūrai. Šajos gadījumos konstatētas nepilnības pacientu izmeklēšanā (izmeklēšanas laika pārsniegšana vai citas nepilnības izmeklēšanā), insulta simptomu izvērtējumā atbilstoši skalām, medikamentozās terapijas un rehabilitācijas ordinēšanā. Savukārt 15,8% gadījumu (11 SPMK no 70 SPMK) sniegtā ārstēšana bija atbilstoša klīniskām vadlīnijām, zinātniskai literatūrai.

Ātriju fibrilācijas (saukta arī par priekškambaru mirgošanu vai mirdzaritmiju) biežākā un bīstamākā komplikācija ir tromboembolisks cerebrāls insults un ar to saistītā invaliditāte un nāve. Šīs aritmijas izraisītie insulti klīniski norit daudz smagāk. Ātriju fibrilācija ir neatkarīgs išēmiska insulta riska faktors un līdz pat piecām reizēm palielina tā risku. Latvijā apmēram 44% cerebrālu infarktu ir tromboemboliski.

Tematiskās pārbaudes veiktas arī 87 ģimenes ārstu praksēs. Tromboemboliskā insulta riska izvērtējums (CHAD₂DS₂-VASc skala) un asiņošanas riska izvērtējuma skala (HAS-BLED) tika izmantota tikai daļā ģimenes ārstu prakšu. 95,8% gadījumos pacientiem pēc mirdzaritmijas diagnozes uzstādīšanas ir nozīmēta terapija ar perorāliem antikoagulantiem⁸⁵.

Insults ir būtisks akūts SAS stāvoklis, kas samazina dzīvildzi, pacientu dzīves kvalitāti, izraisa invaliditāti un būtiski palielina gan valsts, gan pacienta izdevumus šīs slimības seku ārstēšanā. Pacienti ar insultu galvenokārt nonāk slimnīcās, kur ir insulta vienība (9 slimnīcās). Tomēr arī starp tām iznākuma rādītāji būtiski variē. 30 dienu mirstības rādītājs pēc hemorāģiska insulta 2023. gadā bija no 37% līdz pat 70% (vidēji 49,7%); išēmiska insulta gadījumā – no 11% līdz pat 29% (vidēji 21%), citās slimnīcās (kur nav insulta vienību) sasniedzot pat 40%⁹⁷. Tāpēc līdzīga veida tematiskā pārbaude insulta jomā ir jāatkārto, tostarp, lai novērtētu ieviestos tematiskā pārbaudē sniegtos ieteikumus.

3.4.3. Aterosklerozes radītās sekas

Ateroskleroze ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām. Tā izpaužas ar taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna nogulsnēšanos asinsvadu sieniņās. Ar laiku tā noved pie asinsvadu deformācijas un sašaurināšanās līdz pat pilnīgai to noslēgšanai. Ateroskleroze var skart gandrīz jebkuru ķermeņa artēriju, tostarp sirds, smadzeņu, roku, kāju, iegurņa un nieru artērijas. Atkarībā no skartajām artērijām aterosklerozei ir dažādi nosaukumi – galvas un kakla artēriju slimība, koronāro artēriju slimība (KSS), perifēro (kāju, iegurņa un arī roku artēriju) artēriju slimība, nieru artēriju stenoze, zarnu artēriju ateroskleroze u.c. Tādējādi ateroskleroze būtiski ietekmē cilvēka veselību, funkcionālo spēju ikdienā, kā arī izraisa darbnespēju, invaliditāti un pat nāvi.

Lai novērstu aterosklerozes radītās sekas cilvēka veselībai, nepieciešama savlaicīga tās diagnostika, aterosklerozes progresa novēršana un revaskularizācija, kas ir medicīniska procedūra, kuras mērķis ir atjaunot asins plūsmu kādā ķermeņa daļā, īpaši sirdī vai smadzenēs, kur asinsrite ir traucēta vai bloķēta. Tāpēc Plānā paredzēti pasākumi, kas veicinātu aterosklerozes diagnostiku, t.i. perifēro asinsvadu un koronāro asinsavdu (angiogrāfijas) izmeklējumu pieejamību. Plānots izstrādāt konstatēto perifēro artēriju slimību, kakla asinsvadu aterosklerozes un aortas aneirismu diagnostikas un dinamiskās novērošanas klīnisko algoritmu un skaidru pacientu ceļu. Savukārt, aterosklerozes ārstēšanas uzlabošanai paredzēts uzlabot PKI un vēdera aortas endoprotezēšanas procedūru pieejamību.

Plānveida PKI stacionārā Latvijā tiek sniegtas četrās ārstniecības iestādēs - PSKUS, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), Daugavpils reģionālā slimnīcā (DRS) un Liepājas reģionālā slimnīcā (LRS). Pēc ārstniecības iestāžu sniegtās informācijas š.g. jūnijā. plānveida PKI saņemšanai veido vidēji 16 nedēļas, t.i. četrus mēnešus, izņemot PSKUS, kur gaidīšanas laiks ir divi mēneši. Pacientu skaits gaidīšanas rindā RAKUS sasniedz 88 pacientus, PSKUS - 1 200, DRS – 28 un LRS – 45. Plānveida koronārai angiogrāfijai RAKUS, DRS un LRS gaidīšanas laiks ir lielāks nekā PKI saņemšanai, izņemot DRS, kur gaidīšanas laiks sastāda mazāk par mēnesi, ko gaida 5 pacienti.

KSS pacientu medikamentozā terapija, tostarp antitrombotiskās stratēģijas, pretiekaisuma līdzekļi, statīni un jaunie lipīdu līmeni pazeminošie, metabolisma un aptaukošanās novēršanas līdzekļi, ir ievērojami uzlabojuši izdzīvošanas ilgumu pēc konservatīvas ārstēšanas, tāpēc ir grūtāk pierādīt agrīnas invazīvas terapijas priekšrocības. Tomēr revaskularizācija joprojām var sniegt labumu pacientiem ar obstruktīvu KSS ar augstu nevēlamu notikumu risku ne tikai simptomu atvieglošanai, bet arī spontāna miokarda infarkta jeb AKS un sirds nāves novēršanai, kā arī uzlabot kopējo izdzīvošanas ilgumu ilgtermiņa novērošanas laikā.

3.4.4. Aritmijas

Priekškambaru (ātriju) fibrilācija jeb mirdzaritmija ir viena no visbiežāk sastopamajām aritmijām. Aptuvenā prevalence ir ap 3% pieaugušo pēc 20 gadu vecuma. Vienam no četriem pieaugušajiem vecumā ap 50 gadiem var attīstīties mirdzaritmija⁸⁷. Eiropā mirdzaritmijas prevalence variē no 2,1–3,2%, bet Latvijā – 3,24%, t.i. ap 55 000 mirdzaritmijas pacientu. Gada laikā Latvijā pirmreizēji mirdzaritmiju diagnosticē ap 1 200 pacientiem. 55% mirdzaritmiju gadījumu ir novērojamas pēc 75 gadu vecuma, bet ap 25% pacienti ar mirdzaritmijas diagnozi ir darbaspējīgā vecumā⁸⁶.

Mirdzaritmija palielina:

• Visu veida mirstību vīriešiem pusotru un sievietēm divas reizes;

• Insulta risku (līdz pat piecām reizēm palielina tā risku);

• Hospitalizācijas skaitu: 10-40% no pacientiem ar mirdzaritmiju tiek stacionēti katru gadu;

• Sirds mazspējas attīstības risku: 20-30% no pacientiem ar mirdzaritmiju ir samazināta kreisā kambara funkcija;

• Vaskulāras demences attīstības risku;

• Ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti un darba spējas⁸⁷.

Katru gadu PSKUS tiek stacionēti un ārstēti ap 2 000 pacientu ar mirdzaritmiju un ap 700 pacientu ar citām aritmijām. Lielākā daļa (~80%) šo pacientu stacionārā nokļūst ar NMPD palīdzību, kas ievērojami noslogo NMPD darbu. Vairums šo pacientu izmanto darba nespējas lapu vairākas reizes gadā un vidēji šiem pacientiem ir 2-3 mirdzaritmijas epizodes gada laikā⁸⁸. Vidēji 20% no PSKUS apjoma, t.i. 400 pacientus ārstē RAKUS⁵⁵.

Līdz pat 75% išēmisku insultu iemesls ir mirdzaritmija. Viena insulta gadījuma izmaksas ir no 3 200–12 000 euro⁸⁸. 2023. gada 12 mēnešos bija apmēram 6 275 insulta ārstēšanas gadījumu⁸⁹. Lai novērstu insultu pacientiem ar mirdzaritmiju, nepieciešama regulāra TOAK lietošana (Apixabanum, Dabigatranum, Rivaroxabanum, Edoxabanum), tomēr ne mazāk svarīga ir mirdzaritmijas lēkmju novēršana un sinusa ritma noturēšana, ko risina kardiologi ar specializāciju aritmoloģijā. Katetra ablācija mirdzaritmijas ārstēšanā ir visefektīvākā metode un tā potenciāli var samazināt augstāk minētos riskus. Tā ir rekomendēta visās pasaules valstīs un tai ir augsts rekomendāciju līmenis (I klases indikācijas un augstāko pierādījumu līmeni) Eiropas vadlīnijās⁸⁷. Pasaulē šo ārstēšanas metodi izmanto ļoti plaši. Vidēji ES valstīs mirdzaritmijas ārstēšanu ar katetra ablāciju veic 300-500 gadījumos uz vienu miljonu iedzīvotāju. Latvijā pašreiz veic ap 210 procedūras uz vienu miljonu iedzīvotāju. Taču pēc Latvijas Kardiologu biedrības (LKB) veiktajiem aprēķiniem Latvijā vajadzētu veikt ap 900 pacientiem, kas būtu ap 460 procedūru uz 1 miljonu iedzīvotāju mirdzaritmijas ārstēšanu ar katetra ablāciju gada laikā, ņemot vērā, ka līdz šim šīs operācijas veiktas nepietiekošā daudzumā.

Mirdzaritmija nav vienīgais sastopamais aritmijas veids. Arī supraventrikulāras un kambaru tahikardijas, ekstrasistoles ir svarīgi savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt, lai novērstu šo slimību radītās sekas. Tāpēc aritmoloģijā neatņemama un ļoti nozīmīga ir invazīva aritmiju diagnostika un ārstēšana ar katetra ablācijas metodi. Ar invazīvu katetra ablāciju var ārstēt lielāko daļu aritmiju un katrai aritmijai ir sava specifiska katetra ablācijas operācija. Liela ietekme uz pacientu ārstēšanu ir arī intrakardiālai elektrofizioloģiskai izmeklēšanai, kura tiek veikta pirms katras katetra ablācijas, lai apstiprinātu diagnozi.

Pēc PSKUS datiem rindā aritmijas invazīvai ārstēšanai ar katetra ablāciju PSKUS gaida 1 603 pacientu. Gaidīšanas ilgums mirdzaritmijas ārstēšanai ir apmēram 2,8 gadi, supraventrikulāru tahikardiju, ātriju undulāciju ārstēšanām un elektrofizioloģiskām izmeklēšanām apmēram viens gads, bet kambaru ekstrasistoļu, kambaru tahikardiju ārstēšanai apmēram 3 gadi⁹⁰.

Samaksa par invazīvā aritmoloģijā sniegtiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem Latvijā ir daudz zemākas nekā faktiskās izmaksas. 2022. gadā tika pārskatīti invazīvās aritmoloģijas tarifi, bet papildu finansējums šim mērķim nav piešķirts. Viena perkutānās ablācijas pacienta izmaksas Latvijā veido 3 389 euro, Lietuvā – 7 234 euro⁹¹, Igaunijā – 7 806 euro⁹², bet Polijā – 13 290 euro⁹³. Jāņem vērā, ka Latvijā visus pacientus ar sirds ritma traucējumiem ārstē stacionārā, jo dienas stacionārs šajā nozarē nav attīstīts. Vieglāku un vidēji smagu pacientu ar sirds ritma traucējumiem gadījumos, gan diagnostiku, gan ārstēšanu var veikt dienas stacionārā, tādējādi samazinot gaidīšanas laiku pacientiem pakalpojuma saņemšanai. Arī valsts izmaksas pacientu ar sirds ritma traucējumiem ārstēšanai dienas stacionārā ir mazākas, tāpēc Plāna ietvaros ir paredzēts attīstīt pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā pacientiem ar sirds traucējumiem.

Ir nepieciešams ne vien attīstīt diagnostiku un pacientu ar sirds ritma traucējumiem novērošanu dienas stacionāros PSKUS, RAKUS, LRS un DRS, bet arī pārskatīt aritmoloģijā lietotos manipulāciju tarifus, kas nepilnas divas reizes atšķiras ar Igaunijā un Lietuvā esošiem. Tāpat arī plānots, ka pacienti, kas saņēmuši stacionārā akūtā kārtā aritmoloģiskus pakalpojumus, pēc stacionāra ambulatori tiks novēroti 1 gadu kardioloģiskās aprūpes kabinetos.

3.4.5. Sirds operācijas

Aortas vārstuļa stenozes jeb sašaurināšanās biežākais iemesls ir vecuma izraisītas deģeneratīvas vārstuļa viru izmaiņas. ASV un Eiropas valstīs cilvēkiem virs 65 gadu vecuma kalcificējošas stenozes biežums ir 2–7%, vecumā virs 75 gadiem – 5%. Tā ir biežākā iegūtā sirdskaite, kuras dēļ ir nepieciešama operācija – vārstuļa nomaiņa. Uzlabojoties veselības aprūpei un tādējādi arī pacientu dzīvildzei (sabiedrības novecošanās), aortālās vārstuļa stenozes izplatībai ir tendence pieaugt. Lai samazinātu simptomus un uzlabotu dzīvildzi, ilgu laiku par smagas pakāpes ārstēšanas zelta standartu šai gadījumā uzskatīja ķirurģisku vārstuļa nomaiņu. Tomēr daļai pacientu tas nav iespējams vecuma, nopietnu blakusslimību, iepriekšēju operāciju vai citas nopietnas saslimšanas dēļ, jo ir ļoti augsts mirstības risks. Pētījumu metaanalīzes dati rāda, ka līdz pat 30% simptomātisku pacientu ar aortas vārstuļa stenozi netiek sniegta ķirurģiska palīdzība komplikāciju riska dēļ⁹⁴. Savukārt, tiem pacientiem, kam tiek sniegta ķirurģiska vārstuļa nomaiņa prasa ilgāku atveseļošanās laiku un ir dārgāka ārstēšanas metode par mazinvazīvu vārstuļa nomaiņu, jo pacientam ilgāks laiks jāpavada slimnīcā. Aortālā vārstuļa transkatetrāla implantācijas saņemšanai 261 pacientam jāgaida 100 nedēļas, t.i. vairāk kā 2 gadi. Latvijā to veic tikai PSKUS. Savukārt, transkatetra trikuspidālā, mitrālā, pulmonālā vārstuļa implantācijas Latvijā netiek veiktas. Tāpēc Plāna ietvarā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz šo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu.

Virknei pacientu gan pēc sarežģītām sirds operācijām, gan hronisku sirds saslimšanu dekompensācijas dēļ ir nepieciešama īslaicīga sirds palīgcirkulācijas ierīču ievietošana sirdī, atrodoties intensīvās terapijas nodaļā. Šobrīd sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā hemodinamikas stabilizācijai tiek izmantota ekstrakorporālā membrānu oksigenācija (EKMO), kas ir izmaksu dārga palīgcirkulācijas ierīce, kuras implantācija vienam pacientam izmaksā 24 952 euro. Citās Eiropas valstīs EKMO vietā sirds palīgcirkulācijai tiek izmantotas arī (no angļu val. – IABP (no angļu val. - intra-aortic ballon pump), Impella (intrakardiālais sūknis kreisā kambara atbalstam), kuru implantācijas un uzturēšanas izmaksas ir zemākas (Latvijā vidēji par 500 euro lētāka nekā EKMO). Lai uzlabotu sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas pacientu ārstēšanos ar esošo limitēto medicīnas personāla resursu nepieciešams attīstīt alternatīvas EKMO saņemšanai sirds ķirurģijā.

Hroniska sirds mazspēja ir slimība, kuras sastopamības rādītājs pieaugušiem pacientiem Eiropā ir 1–2%. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, uzlabojoties ārstēšanas iespējām un sirds mazspējas pacientu dzīvildzei, pieaug arī galēji smagas (progresējušas) sirds mazspējas sastopamība. Diemžēl vairākumam no šiem pacientiem turpmākā prognoze ir slikta, viena gada mirstība variē 25–75% robežās⁹⁵. Akūta sirds mazspēja vai hroniskas sirds mazspējas dekompensācija ir biežākais hospitalizācijas iemesls pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem. Intrahospitāla mirstība pacientiem ar akūtu sirds mazspēju sasniedz 4–10%. Tās ārstēšana stacionārā ietver ne tikai sastrēguma simptomu novēršanu, bet arī hemodinamikas stabilizāciju, tai skaitā, izmantojot iepriekšminētās īslaicīgas palīgcirkulācijas ierīces IABP, Impella, EKMO saskaņā ar INTERMACS (no angļu val. – Interagency Registry for Mechanically Assisted Circulatory Support – profili, kas sniedz svarīgu prognostisku informāciju pacientiem ar progresējušu sirds mazspēju, kuri saņem mehānisku atbalstu) kritērijiem un mākslīgu plaušu ventilāciju. Lai uzlabotu klīniskos iznākumus (mazinātu mirstību un atkārtotu hospitalizāciju risku), pacientiem pirms izrakstīšanas no stacionāra būtu jāuzsāk optimāla medikamentoza terapija, kā arī jānodrošina blakusslimību ārstēšana. Lai nodrošinātu galēji smagas sirds mazspējas pacientu savlaicīgu identifikāciju un novērtēšanu stacionāros, nepieciešams veidot multidisciplināras komandas, kas sastāv no kardiologa (specializējies sirds mazspējas ārstēšanā), invazīvā kardiologa, sirds ķirurga, radiologa, fizioterapeita, uztura speciālista, psihologa, asinsvadu ķiruga, utt. Multidisciplinārās komandas pamatuzdevums ir novērtēt pacienta stāvokli un lemt par piemērotāko ārstēšanas taktiku, tai skaitā, iekļaušanu sirds transplantācijas gaidīšanas rindā, kad medikamentozas ārstēšanas iespējas ir izsmeltas, vai ilgtermiņa palīgcirkulācijas ierīču (no angļu val. - left ventriculari assist device (LVAD)) implantāciju, ja pacienta vispārējais stāvoklis, atrodoties sirds transplantācijas gaidīšanas rindā, pasliktinās vai arī pacients nav piemērots kandidāts sirds transplantācijai. Lai veidotu šādas komandas vispirms nepieciešams izstrādāt sirds mazspējas stacionāro programmu, definēt prasības nepieciešamajam speciālistu un tehnoloģiju klāstam ātrākai sirds mazspējas pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai.

Latvijā sirds transplantācijas recipientu grupā dominē dilatācijas kardiomiopātija, KSS, pārslimots miokardīts un vārstuļu slimības. Sirds transplantācija nav vienīgā ārstēšanas metode, ko veic Latvijas Sirds ķirurģijas centrā. Tur tiek veiktas virkne lielo asinsvadu ķirurģijas, izolētas vārstuļu un daudz vārstuļu korekcijas un to vienlaicīgas kombinācijas ar koronāro artēriju šuntēšanu. Tāpēc Plānā paredzēts analizēt sirds ķirurģijas klīnikas kapacitāti, pielietotās tehnoloģijas un izvērtēt jaunu tehnoloģiju nepieciešamību sirds ķirurģijas attīstības veicināšanai Latvijā. Arī asinsvadu ķirurģijas pieejamības uzlabošanai un kapacitātes stiprināšanai, kas nodrošinātu efektīvu pacientu ārstēšanu nepieciešams analizēt asinsvadu ķirurģijas klīniku kapacitāti, pielietotās tehnoloģijas un veikt nepieciešamā papildu finansējuma aprēķinu 2028. gadam.

Šī Plāna ietvaros plānots arī izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību pieaugušajiem ar bērnībā operētām kombinētām sirds kaitēm un nodrošināt hroniski smagi slimiem bērniem racionālu un ērtu pāreju no bērna veselības aprūpes uz pieaugušo veselības aprūpi, tai skaitā pakalpojumu pieejamības pēctecību, lai varētu plānot savlaicīgu rehabilitāciju pacientiem ar iedzimtām sirds un asinsvadu slimībām, plānojot atbilstošus cilvēkresursus. Pieaugošo pacientu pārējai no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) uz PSKUS ar bērnībā operētu sirdskaiti tiks īstenots pilotprojekts un izstrādāta ambulatorā programma ar nepieciešamo speciālistu un izmeklējumu klāstu šo pacientu novērošanai. Pēc projekta realizēšanas, plānots izstrādāt iedzimto sirdskaišu pacientu uzraudzības algoritmu vai klīnisko ceļu, kas būs nākamā perioda SAS plāna ietvaros.

Konstatētās problēmas un izaicinājumi:

1. Atšķirības insulta un AKS diagnosticēšanā un ārstēšanā auditētajās slimnīcās liecina par nevienādu pieeju šo pacientu veselības aprūpes nodrošināšanā;

2. Apgrūtināta plānveida pakalpojumu pieejamība aterosklerozes un tās radīto seku novēršanai;

3. Mirdzaritmijas ārstēšana ar katetra ablāciju tiek veikta nepietiekoši, tāpat kā citu aritmiju diagnostika un ārstēšana;

4. Visi pacienti ar sirds ritma traucējumiem ārstējas stacionārā, jo dienas stacionārs šajā nozarē nav attīstīts;

5. Aortālā vārstuļa transkatetrāla implantācijas saņemšanai rindā jāgaida vairāk kā 2 gadi;

6. Smagu pacientu ārstēšana prasa multidisciplināru pieeju stacionāros un izmaksu dārgu tehnoloģiju pielietošanu, lai glābtu pacientu dzīvību un stabilizētu pacienta veselības stāvokli.

7. Latvijā aizvien tiek pielietotā atvērtā ķirurģija, kaut gan varētu tikt pielietota mazinvazīva ķirurģiska metode noteiktu sirds vai asinsvadu patoloģijas korekcijai. Tā ir pacientam saudzīgāka, drošāka un ar labāku iznākumu.

3.5. Rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības veicināšana

Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu. Šādus pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, piedaloties citām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām. Veicot pacientu atlasi medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē pacienta veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionālos ierobežojumus, medicīniskās rehabilitācijas potenciālu, pacienta un viņa piederīgo motivāciju, veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, optimālāko medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu. To, vai medicīnisko rehabilitāciju nepieciešams saņemt ambulatori, dienas stacionārā, stacionārā vai mājās, nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli. Šādā veidā tiek nodrošināta rehabilitācija vienotas rindas ietvarā pacientiem ar SAS vai ar SAS saistītu saslimšanu, izņemot gadījumus pēc insulta vai infarkta, kad pēc ārstēšanās stacionārā pacientam tiek nozīmēta gan akūta, gan subakūta rehabilitācija. Tāpēc, Plāna ietvaros veicot tematisko pārbaudi par insulta ārstēšanu stacionāros, tiks analizēta arī līdzšinējā rehabilitācijas pieejamība uzreiz pēc insulta vai cerebrovaskulāras saslimšanas. Jāvērtē arī telemedicīnas loma gan šo pacientu rehabilitācijā, gan atkārtotu notikumu novēršanā un funkcionālo spēju uzlabošanā, kā arī hroniskas slimības dinamiskā novērošanā. Tā var uzlabot aprūpes pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai personām, kas atrodas attālos reģionos, kā arī palielināt ērtības un, iespējams, samazināt izmaksas gan pacientiem, gan veselības aprūpes sniedzējiem.

Konstatētās problēmas un izaicinājumi:

1. Nevienlīdzīga savlaicīgas rehabilitācijas pieejamību pacientiem pēc AKS un insulta;

2. Limitēta telemedicīnas izmantošana pacientu aprūpē pēc insultiem vai KVS akūtiem notikumiem.

3.6. Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana

Gan stacionārā sniegto aprūpi, gan NMP kvalitāti, kā arī ambulatoro aprūpi uzreiz pēc izrakstīšanās no slimnīcas raksturo 30 dienu mirstības (gan stacionārā, gan ārpus tā) rādītāji pēc akūtiem asinsrites sistēmas slimību stāvokļiem. Salīdzinot 2022. gada datus starptautiskā līmenī, Latvijas rādītāji (akūta miokarda infarkta (AKS) gadījumā - 15,9%, akūta insulta gadījumā – 20,5%) ir augstākie starp ES valstīm, kā arī būtiski pārsniedz ES vidējos rādītājus (akūta miokarda infarkta (AKS) gadījumā – 7,2%, akūta insulta gadījumā – 9,5%)⁹⁶.

14. attēlā mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar akūtu miokarda infarktu (AKS) dinamikā ir ar mainīgu tendenci: pandēmijas laikā pieaugot (2021. gadā sasniedzot augstāko rādītāju - 18,5%); savukārt, 2023. gadā sasniedzot 16%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2014. gada, no kura šāda veida aprēķini uzsākti.

14. attēls. Pacientu mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar akūtiem sirds un asinsvadu sistēmas slimību stāvokļiem 2014.–2023. gados, procentos⁹⁷

Mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar hemorāģisko insultu pēdējos četros gados pieaug, 2023. gadā rādītājs ir par 16% augstāks, salīdzinot ar pirmspandēmijas piecu gadu vidējo rādītāju.

Mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar išēmisku insultu dinamikā nedaudz, bet stabili mazinās, ar pieaugumu pandēmijas laikā, 2023. gadā sasniedzot 22,2%, kas ir zemākais rādītājs, kopš šāda veida aprēķini ir uzsākti. Kopš 2015. gada šis rādītājs samazinājies par 25%.

Kopējos rādītājus ietekmē to vērtības atsevišķās slimnīcās (skatīt 15. attēlu). Aprēķini rāda, ka minētie rādītāji dažādās Latvijas slimnīcās atšķiras, ko savukārt ietekmē gan sniegtās aprūpes process un tās kvalitāte slimnīcās, gan hospitalizēšanas plāni, gan arī iespējams atšķirīga datu kodēšanas prakse.

15. attēls. 30 dienu mirstība pēc stacionēšanas ar akūtiem SAS stāvokļiem 2023. gadā, %⁹⁷

30 dienu mirstības rādītāji pēc akūta miokarda infarkta (AKS) slimnīcās, kur ir PKI laboratorijas (četras slimnīcas Latvijā), ir ap 11-15% (vidēji 13%), bet pārējās slimnīcās būtiski augstāki – 29-67%. Lai gan lielākā daļa (ap 80%) pacientu ar akūtu miokarda infarktu (AKS) nonāk uzreiz atbilstošajās slimnīcās, vismaz 20% sākotnēji nonāk citās slimnīcās, no kurienes apmēram puse tiek pārvesta uz atbilstošas aprūpes slimnīcu vēlāk. Jāņem vērā, ka 30 dienu mirstības radītāji ir OECD noteiktie kvalitātes indikatori.

Šobrīd Latvijā SAS pacientu ārstēšanas kvalitātes kritērijs ir noteikts tikai ikgadējā ģimenes ārstu darbības novērtēšanas ietvaros. Tiek izvērtēts to ģimenes ārstu darbs, kuri iepriekšējā gadā snieguši valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pilnu gadu bijuši līgumattiecībās ar NVD un nav tikuši aizvietoti. Jāņem vērā, ka ar kritērijiem tiek vērtētas noteiktas prakses darbības jomas, bet ne viss prakses sniegtais pakalpojumu klāsts⁹⁸.Ģimenes ārsta gada darbības novērtēšanas kritērijos sadaļā pacientu aprūpe ar hroniskām saslimšanām tiek novērtēta arteriālās hipertensijas un KSS pacientu aprūpe, t.i. ZBLH līmeņa noteikšana ar iepriekš minētām saslimšanām slimojošiem pacientiem. 2022. gadā no 187 307 pacientiem ZBLH tika noteikts 63,78% (119 464) gadījumu. 2023. gadā no 183 053 pacientiem – 63,59% (116 419) gadījumu.

Lai vērtētu mirstības datu kvalitāti, 2012. gadā analizējot 1 000 medicīniskajās apliecībās par nāves cēloni (turpmāk – Apliecības) iekļauto informāciju, tika konstatēts, ka par pareizi aizpildītām varēja uzskatīt 798 Apliecības (80%). 147 gadījumos (15%) bija aizdomas, ka, iegūstot papildu informāciju par mirušā slimības vēsturi, nāves pamatcēlonis no asinsrites sistēmas slimības varētu mainīties uz citu diagnožu grupu. Lai izvērtētu, vai un kā mainījusies datu kvalitāte, nepieciešams atkārtot nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījumu, lai konstatētu biežākās Apliecību aizpildīšanas kļūdas, to iemeslus un nepieciešamos izglītojošo pasākumu virzienus. Pētījuma mērķis būtu iegūt informāciju par reālo mirstību no asinsrites sistēmas slimībām Latvijā, veicot Apliecību salīdzinošu analīzi ar medicīniskajā dokumentācijā ietverto informāciju par pacientu slimības vēsturi, kā arī pārbaudīt ārstniecības personu aizpildīto Apliecību kvalitāti, tas ir, vai šajās Apliecībās ir iekļauta visa noteikumos un norādījumos noteiktā informācija⁹⁹.

Konstatētās problēmas un izaicinājumi:

1. OECD noteiktie kvalitātes indikatori insultu un infarktu iznākumos dažādās Latvijas slimnīcās atšķiras, ko savukārt ietekmē gan sniegtās aprūpes process un tās kvalitāte slimnīcās, gan hospitalizēšanas plāni, gan arī iespējams atšķirīga datu kodēšanas prakse;

2. Latvijā nav noteikti kvalitātes rādītāji SAS pacientu ārstēšanai stacionārā;

3. Kļūdas nāves pamatcēloņa diagnozes uzstādīšanā rada nepatiesus mirstības datus no SAS.

4. Veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana

Pacientiem ar SAS slimību nereti ir arī vēl citas hroniskas slimības, kas atspoguļojas arī ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes datos. Kā biežākās blakusslimības pacientiem ar SAS pamatdiagnozi ambulatorās aprūpes epizodēs atzīmētas citas SAS, citu perifēro asinsvadu, endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības, t.sk. cukura diabēts, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, gremošanas un uroģenitālās sistēmas slimības. Tāpat lielākajai daļai stacionārā ārstēto pacientu ar SAS pamatdiagnozi, ir arī citas blakusdiagnozes. Kā biežākās arī šeit ir citas SAS, endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības, t.sk., cukura diabēts, kā arī nieru mazspēja¹⁰⁰. Tas apstiprina nepieciešamību SAS pacientus aplūkot ne tikai no viena konkrēta SAS skatupunkta, bet ņemt vērā, ka šiem pacientiem nepieciešama integrēta aprūpe starp dažādu līmeņu un specialitāšu ārstniecības profesionāļu, kompleksa slimību vadība, kas ietver dzīvesveidu, sekundāro profilaksi, integrētu pieeju terapijas un slimību uzraudzības plānu izstrādē un realizēšanā, līdzestību ārstēšanas procesā, t.sk. medikamentu lietošanā¹⁰¹.

Plāna ietvaros paredzēta virkne pasākumu SAS un ar to saistīto slimību diagnostikas, ārstēšanas, dinamiskās novērošanas uzlabošanai un pacientu līdzestības veicināšanai. Lai veselības aprūpes speciālisti izstrādātos pasākumu plānus, klīnisko algoritmus un pacientu ceļus pielietotu ikdienas darbā, skaidri nodalot PVA un SAVA pacientu plūsmu, nepieciešams paredzēt veselības aprūpes speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanu.

Konstatētās problēmas un izaicinājumi:

1. Koordinētas pacientu plūsmas veidošanai nepieciešama veselības aprūpes speciālistu apmācības izstrādāto klīnisko algoritmu un pacientu ceļu nozarēs.

III Plānā paredzētie pasākumi

IV Teritoriālā perspektīva

Plānā izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz visu Latvijas Republikas teritoriju un tās sabiedrību. Plāna mērķis ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi SAS jomā, ieskaitot SAS profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no SAS un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Plāna īstenošanas gaitā tiks uzsvērta nepieciešamība nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei SAS jomā, ieskaitot SAS profilaksi, neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas, kas ir ļoti būtisks ieguldījums iedzīvotāju veselībā. Plāna paredzēti pasākumi dažādos aprūpes līmeņos un teritorijās – gan nacionālajā, reģionālajā un primārās veselības aprūpes līmenī, lai veidotu efektīvu un visaptverošu veselības aprūpi SAS jomā.

V Pielikums

Kopsavilkums par plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu ir iekļauts Plāna pielikumā "Pielikums sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānam 2026.–2027. gadam".

Veselības ministrs H. Abu Meri

Pielikums Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānam 2026.-2027. gadam