Izvērtējot SIA "Tukuma ūdens", Tukuma novada pašvaldības policijas un teritorijas plānotāja sniegtos viedokļus, konstatēts, ka pašreizējā saistošo noteikumu redakcija, kas paredz izņēmumus atsevišķiem ciemiem un viensētām, neļauj nodrošināt vienlīdzīgu prasību piemērošanu un efektīvu decentralizēto sistēmu uzraudzību visā novadā. Atšķirīgais regulējums gan rada nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, gan ierobežo pašvaldības iespējas iegūt pilnīgu informāciju par DKS stāvokli, īpaši piekrastes teritorijās, kur pastāv paaugstināti vides un sanitārie riski.

SIA "Tukuma ūdens" norāda, ka vienotas uzskaites un kontroles sistēmas neesamība atsevišķos ciemos palielina risku vidē nonākt nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem un neveicina iedzīvotāju informētību par decentralizēto sistēmu pareizu ekspluatāciju. Savukārt Valsts vides dienesta sniegtās atziņas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros liecina, ka piekrastes ciemos trūkst datu par DKS risinājumiem, kas nepieciešami turpmāku plānošanas lēmumu pamatotai pieņemšanai. Pašvaldības policija uzsver, ka izņēmumu saglabāšana rada nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un apgrūtina prasību izpildes kontroli.

Lai novērstu identificētās problēmas, nodrošinātu vienotu un caurskatāmu regulējumu, mazinātu vides riskus, kā arī izpildītu aktuālās valsts un Eiropas Savienības prasības notekūdeņu apsaimniekošanas jomā, ir nepieciešams grozīt Saistošos noteikumus, svītrojot to 1. pielikumu un nosakot vienādu prasību piemērošanu visā Tukuma novada teritorijā.

Papildu cilvēkresursu iesaiste saistošo noteikumu īstenošanā netiek paredzēta.

Plānota labvēlīga ietekme uz Tukuma novada Administratīvās komisijas darbu, samazinot komisijā izskatāmo lietu skaitu.

Paredzams, ka palielināsies darba apjoms Tukuma novada pašvaldības policijas amatpersonām.

Viedokļa izteikšanas termiņš noteikts četras nedēļas no publikācijas dienas, no 2025. gada 15. decembra līdz 2026. gada 12. janvārim. Minētajā termiņā saņemti divi iedzīvotāju viedokļi.

Fiziskas personas M.N. iesniegums (reģistrēts 22.12.2025. ar Nr. 11067), kurā ir izteikts atbalsts Saistošo noteikumu grozījumam svītrot 1. pielikumu, pamatojot ar to, ka bez pilnvērtīga reģistra nav iespējams pieņemt tālākus lēmumus par investīciju piesaisti vides snieguma uzlabošanai. Norāda, ka ir svarīgi nesodīt iedzīvotājus, bet primāri skaidrot un ieviest pārejas periodu gan situācijas apzināšanai, gan infrastruktūras sakārtošanai.

Fiziskas personas V.B. iesniegums (reģistrēts 12.01.2026. ar Nr. 219):

1) Par ūdens patēriņa īpatnībām:

1.1. liela daļa patērētā ūdens tiek izmantots uzturā, pārtikas gatavošana, kā arī saimnieciskām vajadzībām dārza, telpaugu laistīšana, dzīvnieku uzturēšanai, uzkopšanas darbiem;

1.2. pārējā daļa no kopējā ūdens patēriņa faktiski nonāk kanalizācijas akās;

1.3. piemēram, šomēnes (t.i., 2025. gada novembrī) pa abām mājām kopā tika patērēti 40 m³ ūdens, bet tikai daļa no šī daudzuma nonāca kanalizācijas sistēmā. Tātad aprēķins, balstoties tikai uz kopējo patērēto ūdens apjomu, nebūs objektīvs un var radīt nevienlīdzīgu maksājumu iedzīvotājiem.

2) Minimālais izvešanas biežums:

2.1.Saistošo noteikumu 14.-17. punkts nosaka izvešanas biežumu pēc krājbedres tilpuma un faktiskā ūdens patēriņa;

2.2. ņemot vērā, ka īpašumi atrodas lauku teritorijā un lielākā daļa ūdens tiek izmantota uzturēšanai un saimnieciskām vajadzībām, aprēķins tikai pēc patēriņa var radīt situāciju, ka krājbedres netiek piepildītas vai izvešana tiek veikta retāk nekā nepieciešams.

3) Praktiskā pieredze:

3.1. iepriekš dzīvokļu īpašnieki vienojās, ka kanalizācijas akas tiek izvestas regulāri, t.i., ne retāk kā 2–4 reizes gadā, nodrošinot, ka akas nepārplūst un tiek saglabāts krājbedres tehniskais stāvoklis;

3.2.šāda pieeja nodrošina normatīvajos aktos paredzēto DKS apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus saglabājot sanitāro drošību un samazinot vides riskus.

4) Vides un sanitārā drošība:

4.1. regulāra izvešana, kas nebalstās tikai uz patērētā ūdens apjomu, samazina risku nepietiekami attīrītu notekūdeņu nokļūšanai vidē, īpaši tuvējā dīķī un gruntsūdens teritorijās;

4.2. krājbedres, kurās uzkrājas notekūdeņi ilgstoši, var radīt piesārņojuma risku, ja izvešana tiek noteikta tikai pēc patērētā ūdens apjoma.

5) Juridiskais aspekts un iedzīvotāju taisnīgums:

5.1. aprēķins tikai pēc patērētā ūdens daudzuma var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem;

5.2. ieteicams saglabāt pieeju, kur izvešanas biežums tiek noteikts saskaņā ar akas faktisko noslogojumu, ņemot vērā gan patērēto ūdeni, gan ūdens daļu, kas tiek izmantota uzturēšanai un saimnieciskām vajadzībām.

6. Secinājums – lai nodrošinātu vienlīdzīgu, taisnīgu un videi drošu kanalizācijas apsaimniekošanu, ieteicams grozījumu projektā:

6.1. saglabāt iespēju noteikt minimālo izvešanas biežumu ne tikai pēc patērētā ūdens apjoma, bet arī ņemot vērā faktisko akas noslogojumu un ūdens daļu, kas tiek izmantota uzturēšanai un saimnieciskām vajadzībām;

6.2. ievērot praktisko pieredzi – regulāru izvešanu vismaz 2 reizes gadā, kas nodrošina gan DKS tehnisko stāvokli, gan sanitāro drošību.

Iesniegumi izskatīti Tukuma novada domes Attīstības komitejas sēdē 2026. gada 12. februārī.

Komiteja izskatīja iesniegumos sniegtos priekšlikumus un secina, ka otrajā iesniegumā izteiktie neattiecas uz Saistošo noteikumu grozījumu (1. pielikuma svītrojumu), bet skar Saistošo noteikumu piemērošanu, īpaši notekūdeņu apjoma noteikšanas un izvešanas biežuma aprēķinu. Ņemot vērā minēto, Komiteja nolēma atkārtoti virzīt Saistošo noteikumu grozījumus izskatīšanai Attīstības komitejas marta mēneša sēdē, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus.