Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 3/2026

Mārupē 2026. gada 25. februārī

Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu Mārupes pagasta nekustamā īpašuma "Bākas-1" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760032148 (adrese: "Bākas A") un nekustamā īpašuma "Jaunzeļļi" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760032497 teritorijā, Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"

APSTIPRINĀTI
ar Mārupes novada pašvaldības domes
2026. gada 25. februāra lēmumu Nr. 35
(sēdes prot. Nr. 3)

Izdoti saskaņā ar likuma "Pašvaldību likums"
4. panta pirmās daļas 15. punktu
un 44. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Bākas-1" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760032148 (adrese: "Bākas A") un nekustamā īpašuma "Jaunzeļļi" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760032497 teritorijā, saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (2. pielikums). Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_33471 https://geolatvija.lv/geo/tapis

Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Mārupes novada pašvaldības domes
priekšsēdētāja 1. vietnieks attīstības, īpašumu,
infrastruktūras un drošības jautājumos A. Puide

1. pielikums
Mārupes novada pašvaldības domes
2026. gada 25. februāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 3/2026

Mārupes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000012827
Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167
marupe@marupe.lv http://www.marupe.lv

Lokālplānojums nekustamā īpašuma "Bākas-1" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760032148 (un adresi "Bākas A") un nekustamā īpašuma "Jaunzeļļi" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80760032497, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijai

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Vieglās rūpniecības uzņēmumu darbības veidu klasifikācija

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums" un atbilst Mārupes novada, Mārupes pagasta nekustamā īpašuma "Bākas-1" (kadastra Nr. 80760030026) zemes vienībai ar adresi "Bākas A" (kadastra apzīmējums 80760032148) un nekustamā īpašuma "Jaunzeļļi" (kadastra Nr. 80760032526) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80760032497 (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Mārupes novada teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

3. Stājoties spēkā jaunam Mārupes novada teritorijas plānojumam, 1. pielikumā iekļauto Vieglās rūpniecības uzņēmumu darbības veidu klasifikāciju piemēro atbilstoši teritorijas plānojumā apstiprinātajai vieglās rūpniecības uzņēmumu darbības veidu klasifikācijai. Ja lokālplānojuma uzsākšanas brīdī būs mainījušies normatīvie akti attiecībā uz vieglās rūpniecības klasifikāciju, tā būs saistoša gan lokālplānojumā, gan teritorijas plānojumā.

4. Ja lokālplānojuma īstenošanas procesā teritoriju iekļauj pilsētas vai ciema robežās, ielu sarkanās līnijas pašvaldības autoceļiem C-18 "Saltupi–Turaidas–Rutki", C-19 "Ainavas–Vecinkas" un "Turaidas ceļš" nosaka atbilstoši ceļa nodalījuma joslas robežai, apbūves izvietošanā ievēro 34.1. apakšpunktā noteikto būvlaidi.

1.2. DEFINĪCIJAS

5. Liela auguma koks – apstādījumos un dārzos audzējamas koku sugas, kuru augstums pieaugušam kokam pārsniedz 15 metrus (piemēram, apse, liepa, bērzs, kļava, ozols, priede).

6. Perspektīvā sarkanā līnija – esošājā situācijā lokālplānojuma teritorija atrodas ārpus ciema teritorijas, lokālplānojuma teritoriju iekļaujot ciema teritorijā, autoceļa nodalījuma joslas robeža tiek pārdefinēta par ielu sarkano līniju.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

7. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai nodrošina no pašvaldības autoceļa C-19 "Ainavas–Vaļenieki – Vecinkas", izmantojot blakus esošajā zemes vienībā "Lielmaņi" (kadastra apzīmējums 80760032645) izbūvēto pievienojumu vai paredzot tā pārbūvi, no pašvaldības autoceļa C-18 "Saltupi–Turaidas–Rutki" un no pašvaldības autoceļa "Turaidas ceļš". No pašvaldības autoceļa C-18 "Saltupi–Turaidas–Rutki" un "Turaidas ceļš" atļauts organizēt tikai vieglo un operatīvo transportlīdzekļu piekļuvi.

8. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvprojektēšanas ietvaros.

9. Automašīnu stāvvietu skaitu, izvietojumu un tehniskos risinājumus nosaka būvprojekta sastāvā, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām.

10. Ne mazāk kā 5 % no objektam nepieciešamā autostāvvietu skaita jāparedz kravu transporta līdzekļiem. Visas kravas transporta līdzekļiem nepieciešamās stāvvietas nodrošina lokālplānojuma teritorijā, aizliegts paredzēt transporta stāvēšanu pašvaldības ceļa vai nobrauktuvju malās.

11. Izvietojot atklātu autostāvvietu pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums paredz dzīvojamās apbūves izmantošanas veidus vai kurā atrodas dzīvojamā ēka, ievēro sekojošus nosacījumus:

11.1. minimālais attālums līdz dzīvojamai mājai ir 8 m autostāvvietai līdz 10 automašīnām un 10 m autostāvvietām virs 10 automašīnām;

11.2. paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu kaitīgās ietekmes samazināšanai saskaņā ar šo noteikumu 3.4. apakšnodaļas 37. punkta prasībām.

12. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu, nodrošinot vides prasībām atbilstošu lietus ūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

13. Citi ceļi teritorijā, kas paredzēti operatīvo dienestu piekļūšanai, nodrošināmi ar dažādu segumu, vienlaikus nodrošinot to nestspēju atbilstošu glābšanas dienestu tehnikai.

14. Ēkām un citām būvēm nodrošina piekļuvi ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, ar tās nestspējai atbilstošu segumu un normatīvo aktu prasībām atbilstošiem parametriem.

15. Piebraucamos ceļus, pa kuriem plānota kravu transporta kustība un kravas transporta stāvvietas, izvieto ne tuvāk par 20 m no blakus zemes vienībā esošās dzīvojamās mājas.

16. Projektējot noliktavu vai vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi, ja plānotais kopējais minēto izmantošanas veidu ēku apbūves blīvums lokālplānojuma teritorijā pārsniedz 30 %, izstrādā transporta infrastruktūras un perspektīvo transporta plūsmu analīzi (izpēti, kurā konstatē ceļu tehnisko stāvokli, nosaka esošo un prognozē plānoto satiksmes intensitāti) un atbilstoši būvatļaujas projektēšanas nosacījumiem, īsteno nepieciešamos uzlabojumus līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Mārupes novada Pašvaldības īpašumu pārvalde, ievērojot analīzes rezultātus, būvatļaujas projektēšanas nosacījumos ir tiesīga noteikt papildus prasības satiksmes organizācijas risinājumiem, tostarp esošo ielu vai ceļu, kas tiek izmantoti piekļuvei pie lokālplānojuma teritorijas, pārbūvei, ja tas ir pamatoti atbilstoši prognozētajai piesaistītajai plūsmu intensitātei.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Prasības teritorijas inženiertehniskai sagatavošanai, apgādes tīkliem un objektiem

17. Inženierkomunikāciju tīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā, saskaņā ar attiecīgo inženiertīklu turētāju nosacījumiem.

18. Inženierkomunikāciju izvietojuma principālie risinājumi ir ietverti grafiskās daļas kartē "Inženiertīkli". Inženierkomunikāciju risinājumu un izvietojumu precizē būvniecības dokumentācijā.

19. Pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši paredzētās apbūves būvprojekta risinājumiem.

20. Plānoto apbūvi pieslēdz centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem.

21. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu – sadzīves notekūdeņu tīklu atdalītu no lietusūdeņu tīkla.

22. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un to izpildei piemērojamiem standartiem.

23. Prasības meliorācijai un lietusūdeņu savākšanai un novadīšanai:

23.1. meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu projektē un izbūvē ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai apbūves rezultātā nepasliktinātu melioratīvo stāvokli objektam pieguļošajās platībās;

23.2. uzsākot būvprojektēšanu, sākotnēji precizē meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu aktuālo stāvokli un piederību;

23.3. paredzot būvniecību platībā, kurā atrodas koplietošanas drenāžas sistēma, būvniecības dokumentācijā ietver meliorācijas būvju pārbūves tehnisko risinājumu, kuru saskaņo ar meliorācijas tīklu turētāju;

23.4. lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus projektē, ņemot vērā meliorācijas un lietusūdeņu sistēmu aktuālo situāciju – brīvo kapacitāti, iespējamos noteces ierobežojumus u.c., saskaņā ar aktuālajiem Pašvaldības izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Ja iespējas pieslēgties pie esošajiem tīkliem ir ierobežotas vai to kapacitāte nav pietiekama, lokālplānojuma teritorijā nodrošina lokālu lietusūdeņu savākšanu, akumulāciju u.tml. uzkrājošos risinājumus (piemēram, virszemes baseinu vai tvertnes pazemē), kas nodrošina kontrolētu – samazinātu un/vai palēninātu, noteci;

23.5. apbūvētās teritorijas jāplanē, veidojot 3 līdz 6‰ slīpumu virzienā uz ielu un ceļu teknēm, lietusūdeņu uztveršanas akām vai citiem ūdensnoteces sistēmas elementiem;

23.6. projektējot atklātās autostāvvietas 50 un vairāk automašīnām, pirms lietusūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā, nodrošina to attīrīšanu no naftas produktiem, izmantojot naftas produktu atdalītājus vai ilgtspējīgos lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājumus, kas nodrošina nepieciešamo attīrīšanas pakāpi. Lietus notekūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt kopējā sistēmā neattīrot.

24. Teritorijas siltumapgādi nodrošina izmantojot elektroapgādes, siltumsūkņu, saules paneļu, šķeldas, granulu, gāzes apgādes vai tml. videi draudzīgus apkures veidus, tehniski ekonomiski pamatotāko risinājumu izvērtējot būvprojektēšanas procesā.

25. Lokālplānojuma teritorijā atļautās izmantošanas objektiem, kā individuāla objekta enerģijas apgādes iekārtu, atļauts ierīkot alternatīvās energoapgādes risinājumus (siltumsūkņi, saules baterijas, saules enerģijas kolektori un vēja ģeneratori), ievērojot citos normatīvajos aktos un šajos Apbūves noteikumos noteiktos aprobežojumus to jaudai un izvietojumam zemes vienībā un normatīvo aktu prasības vides aizsardzības un dabas aizsardzības jomā.

26. Saules paneļa (iekārtas) uzstādīšana objekta individuālai energoapgādei atbilstoši ražotāja noteikumiem atļauta neatkarīgi no saules paneļu kopējās potenciālās jaudas, saules paneļu formas, skaita vai izvietojuma (uz ēkas, inženierbūves vai uz zemes), ievērojot sekojošus pamatprincipus un nosacījumus:

26.1. saules paneļus (iekārtas) primāri izvieto integrējot ēkas būvapjomā;

26.2. ja paneļi tiek izvietoti uz zemes:

26.2.1. attālums no iekārtas projekcijas uz zemes līdz zemes vienības robežas ne mazāks par 4 m, izņemot gadījumus, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana;

26.2.2. saules paneļa augstums nedrīkst pārsniegt attālumu no saules paneļa projekcijas uz zemi līdz īpašuma robežai.

27. Zemes siltumsūkņu siltumu akumulējošo tīklu atļauts izvietot ar objektu saistītajā zemes vienībā, ievērojot šādus nosacījumus:

27.1. nav atļauts izvietot teritorijā starp ceļa nodalījuma joslu (ielas sarkano līniju) un būvlaidi;

27.2. ne tuvāk par 3 m līdz koka stumbram;

27.3. izvietot, ievērojot citu komunikāciju aizsargjoslas;

27.4. siltumsūkņu darbības nodrošināšanai atļauts izmantot tikai videi nekaitīgus šķidrumus.

28. Vēja elektrostacijas funkcionālajā zonā atļautās izmantošanas objektu nodrošināšanai ar elektroapgādi atļauts uzstādīt ievērojot sekojošus nosacījumus, kas attiecināmi uz zemes vienību, kurā tiek izvietoti vēja ģeneratori:

28.1. vēja elektrostacijas maksimālā jauda nepārsniedz 20 kW;

28.2. vēja ģeneratora maksimālais augstums nepārsniedz 15 m;

28.3. attālums no vēja ģeneratora balsta līdz kaimiņu zemes vienības robežai ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratora balsta augstums. Šo attālumu pieļaujams samazināt vienīgi, ja nav iespējams to izpildīt esošās zemes vienības robežās un ir saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta attiecīgo īpašumu zemesgrāmatās.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

29. Apbūvi izvieto grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktajā teritorijā, kuras robežas noteiktas ar apbūves līniju, būvlaidi vai aizsargjoslām, ņemot vēra grafiskās daļas kartē "Teritorijas attīstības un satiksmes organizācijas priekšlikums" iekļautos apbūves izvietojuma un transporta organizācijas pamatprincipus.

30. Attālumus starp ēkām un būvēm, ēku minimālo attālumu no zemes vienības robežas un būvju attālumu līdz blakus esošo zemes vienību apbūvei paredz atbilstoši normatīvo aktu un šo Apbūves noteikumu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, kā arī nodrošinot netraucētas piekļūšanas iespējas operatīvo dienestu transportam, tai skaitā ugunsdzēsības tehnikai.

31. Būvju attālumu no zemes gabala robežas lokālplānojuma teritorijā nosaka ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu blakus zemes vienībās izvietoto dzīvojamo māju insolāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

32. 50 m attālumā no esošām dzīvojamās un publiskās apbūves ēkām un 35 m attālumā no funkcionālās zonas, kas paredz dzīvojamo vai publisko apbūvi kā galveno izmantošanu, robežas, ēku stāvu skaits nepārsniedz 3 stāvus vai attiecīgais apbūves augstums nepārsniedz 10,5 m.

33. Nevienā ēkas punktā tās augstums nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemes vienību. Prasība neattiecas uz attālumu līdz ielām vai ceļiem.

34. Apbūves izvietojums:

34.1. būvlaide, kas nosaka apbūves minimālo attālumu no autoceļa nodalījuma joslas (perspektīvās sarkanās līnijas), pret pašvaldības autoceļu C-19 "Ainavas – Vecinkas", C-18 "Saltupi–Turaidas–Rutki" un "Turaidas ceļš" – 9 m;

34.2. apbūves līnija pret zemes vienību "Ziemeļi" (kadastra apzīmējums – 80760030881) – 4 m, atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šo attālumu var samazināt, ja zemes vienība pieder tam pašam īpašniekam vai, ja saņemts šīs zemes vienības īpašnieka rakstisks saskaņojums;

34.3. apbūves līnija pret zemes vienību "Bākas" (kadastra apzīmējums – 80760030127) – 6 m, atbilstoši norobežojošai koku un krūmu stādījumu joslai. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts šīs zemes vienības īpašnieka rakstisks saskaņojums;

34.4. apbūves līnija pret austrumu pusē esošajām zemes vienībām tiek noteikta atbilstoši inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslai.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

35. Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus izstrādā būvprojekta ietvaros. Koku un krūmu norobežojošo stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi.

36. Gar autoceļiem "Turaidas ceļš" un C-18 paredz apstādījumu rindu, kas ietver arī koku stādījumus, kuras platumu un stādījumu sortimentu pamato būvniecības dokumentācijā un saskaņo Mārupes novada Pašvaldības īpašumu pārvaldē.

37. Izvietojot autostāvvietu pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums paredz dzīvojamās apbūves izmantošanas veidus vai kurā atrodas dzīvojamā ēka, paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu kaitīgās ietekmes samazināšanai – ierīko divu līmeņu (koku un krūmu) apstādījumu joslu, orientējoši 6 m platumā, vai, ja to saskaņo blakus zemes vienības īpašnieks, nodrošina citu tehnisko risinājumu. Risinājumu precizē būvprojektā.

38. Veicot teritorijas apbūvi, būvprojektā paredz vismaz trīs liela auguma koku ieaudzēšanu.

39. Veidojot apstādījumus, koku, krūmu un ziemciešu sugas izvēlas respektējot apkārtējās ainavas raksturu, esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu, un izvēlas sugas, kuras ir atbilstošas klimatiskajiem un vides apstākļiem.

40. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

41. Lokālplānojuma teritorijā atļautas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti, un darbības rezultātā:

41.1. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) lokālplānojuma teritorijā un tai blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus attiecīgo teritoriju izmantošanas funkcijām. Pirms darbības uzsākšanas, trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā, izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, stādījumu joslas, ēku arhitektoniskos un citus risinājumus. Prettrokšņa pasākumus, to apjomu un veidus iekļauj būvniecības dokumentācijā.

41.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus un gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. Pirms darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida plāno gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus, tos iekļaujot būvniecības dokumentācijā.

42. Sagatavojot ēku būvniecības dokumentāciju, teritorijas daļās, kas robežojas ar esošu vai atļautu dzīvojamo apbūvi, izstrādā buferzonas risinājumu, kas nodrošina ilgtspējīgu, ekoloģiski un estētiski pamatotu un visās sezonās pilnvērtīgi nodrošinātu apstādījumu buferzonu funkciju.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R5)

4.6.1.1. Pamatinformācija

43. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

44. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): 1. kategorijas un 2. kategorijas vieglās rūpniecības uzņēmumu darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra (tostarp atļauto rūpniecības objektu darbībai nepieciešamās noliktavas), atbilstoši 1. pielikumam un ievērojot 3. punkta nosacījumu.

45. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

46. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

47. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido noliktavu ēkas, kas paredzētas tādu materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, ieskaitot lokālplānojuma teritorijā atļauto objektu darbības rezultātā radīto vai uzkrāto atkritumu (piemēram, izlietotais iepakojums vai pārstrādei paredzēto nebīstamo atkritumu savākšanas punkti) īslaicīgai uzglabāšanai (līdz 6 mēnešiem), kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai (tostarp pēc uzglabājamo vielu sastāva un kvalificējošiem daudzumiem neatbilst paaugstinātas bīstamības objekta kritērijiem) un līdzīga rakstura būves.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

48. Biroju ēku apbūve (12001).

49. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve, izņemot spēļu namus un kazino.

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

56. Paredzētā vieglās rūpniecības uzņēmuma darbība konkrētā apjomā vai konkrēta īpašuma teritorijā nav pieļaujama, ja ražošanas iekārtas, kas rada piesārņojuma emisiju, nav izvietotas telpās un netiek izmantoti slēgti tehniski paņēmieni, kas novērš difūzu piesārņojuma emisiju, vai konstatēta būtiska ietekme uz vidi (sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts vai prognozētās transporta ietekmes).

57. Esoša vieglās rūpniecības uzņēmuma darbības attīstība nav pieļaujama, ja tiek palielinātas esoša uzņēmuma ražošanas jaudas vai mainīta tehnoloģija, kā rezultātā darbība kļūst klasificējama kā smagā ražošana vai objekts kļūst par paaugstinātas bīstamības objektu saskaņā ar normatīvo regulējumu.

58. Projektējot noliktavu vai vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi, ja plānotais kopējais minēto izmantošanas veidu ēku apbūves blīvums lokālplānojuma teritorijā pārsniedz 30 %, izstrādā transporta infrastruktūras un perspektīvo transporta plūsmu analīzi, saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu.

59. Uzsākot apbūvi, gar Rūpniecības apbūves teritorijas robežu ar zemes vienību, uz kuras ir jau esoša dzīvojamā māja (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80760030127), ierīko blīvu, divu līmeņu norobežojošu koku un krūmu stādījumu joslu vismaz 6m platumā no zemes vienības robežas. Būvprojektā var paredzēt norobežojošo stādījumu joslas platuma samazināšanu vai izveides atlikšanu, kamēr šo funkciju pilda zemes vienībā esošie stādījumi, ja par minētajām atkāpēm saņemts rakstisks saskaņojums no zemes vienības īpašnieka.

60. Atklātu āra (ārpustelpu) uzglabāšanu aizliegts veikt priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un autostāvvietā. Citās teritorijās ārpustelpu uzglabāšana atļauta tikai gadījumos, ja tas ir paredzēts apbūves projektā, atbilstoši būvprojekta risinājumam.

61. Funkcionāli nepieciešamos nožogojumus nosaka būvniecības dokumentācijā.

62. Būvprojektā objekta fasādēm izstrādā estētisku, vidē iederīgu arhitektonisko risinājumu.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR9)

4.7.1.1. Pamatinformācija

63. Transporta infrastruktūras teritorija (TR9) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

64. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

65. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA2)

4.8.1.1. Pamatinformācija

66. Tehniskās apbūves teritorija (TA2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka inženierkomunikāciju izvietošanai.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

67. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

68. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

69. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem.

70. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ja tas nav nepieciešams atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām.

71. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas – ēku, būvju un inženiertīklu izbūves secību īsteno būvprojektā noteiktajās secībā.

72. Būvniecības laikā jāveic pievedceļu uzturēšana, nepasliktinot to tehnisko stāvokli. Ja darbu veikšanas rezultātā tiek pasliktināts pievedceļu tehniskais stāvoklis, būvdarbu veicējam ir pienākums nekavējoties novērst radītos bojājumus par saviem līdzekļiem.

73. Būvniecības procesā transporta piekļuve teritorijai organizējama no autoceļa C-19 "Ainavas–Vecinkas", ja vien piekļuves nepieciešamība nav saistīta ar autoceļu C-18 Saltupi–Turaidas–Rutki vai "Turaidas ceļš", vai inženierkomunikāciju izbūvi, vai kādiem citiem specifiskiem apstākļiem, kuru gadījumā piekļuve nodrošināma ar pašvaldības saskaņojumu.

74. Paredzot vieglās rūpniecības uzņēmumu vai noliktavu apbūvi, kā arī citu atļauto izmantošanu, ja tai tiek prognozēta kravu transporta plūsma, līdz būvprojekta nosacījumu izpildei jānodrošina tiesiska piekļuve (apbūves noteikumiem atbilstošs un juridiski saistošs pievienojuma risinājums) no pašvaldības ceļa C-19 "Ainavas–Vecinkas".

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

Nenosaka

PIELIKUMI

1. pielikums