2026. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra noteikumi Nr. 849 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"", ar kuriem tika pārskatīts pabalsta audžuģimenē un specializētajā audžuģimenē ievietota bērna uzturam minimālais apmērs (pabalsta apmēra pārskatīšanu atbilstoši minimālās algas izmaiņām), mērķdotācijas pašvaldībām apmērs u.c. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" 78. punktā noteikto pašvaldība nosaka pabalsta apmēru bērna uzturam, ņemot vērā, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par:

• bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

• bērnam vecumā no septiņiem gadiem – 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Līdzšinējais pašvaldības regulējums paredzēja fiksētu pabalsta apmēru – 300 euro mēnesī, kas nebija sasaistīts ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām un neatšķīrās atkarībā no bērna vecuma. Ņemot vērā spēkā stājušos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, pašvaldības saistošie noteikumi ir grozāmi.

Audžuģimeņu atbalsta tiesisko regulējumu tai skaitā veido Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" un Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 18. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 14 "Par Liepājas valstspilsētas pašvaldības materiālo atbalstu audžuģimenei". Saistošie noteikumi novērš līdzšinējā regulējuma nepilnības, nodrošinot pabalsta apmēra atbilstību valstī noteiktajam minimumam un ekonomiskajām izmaiņām.

Ja saistošie noteikumi netiktu pieņemti, pašvaldības regulējums neatbilstu Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" prasībām, radot tiesiskās nenoteiktības risku.

Alternatīva – saglabāt fiksētu pabalsta apmēru un to periodiski pārskatīt – nav uzskatāma par efektīvu, jo palielina administratīvo slogu. Izvēlētais risinājums – pabalsta apmēru bērna uzturam mēnesī noteikt 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru audžuģimenē ievietotu bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru audžuģimenē ievietotu bērnu vecumā no septiņiem gadiem, nodrošina normatīvā regulējuma atbilstību, ilgtspēju un administratīvo efektivitāti.

Papildus iepriekš minētajam regulējumam tiek veikts tehniska rakstura precizējums Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 18. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 14 "Par Liepājas valstspilsētas pašvaldības materiālo atbalstu audžuģimenei".

Saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas 2024. gada 29. aprīļa atzinumu par saistošajiem noteikumiem Nr. 14 tika norādīts, ka attiecībā uz atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu gadījumos, kad bērns audžuģimenē ievietots uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, kā arī pabalsta bērna uzturam un apģērba inventāra iegādei piešķiršanu, nav nepieciešams pieņemt atsevišķu lēmumu par materiālā atbalsta piešķiršanu, jo tiesiskais pamats attiecīgā materiālā atbalsta izmaksai ir līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.

Veicot iepriekšējos grozījumus saistošajos noteikumos, 12. punkts tehniski netika precizēts, kā rezultātā tajā tika ietverta lieka un normatīvi nepamatota atsauce uz atšķirīgu pieeju atsevišķiem materiālā atbalsta veidiem.

Ar sagatavotajiem grozījumiem 12. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka noteikumu 2.1.–2.3. apakšpunktā noteiktā materiālā atbalsta saņemšanai iesniegums un papildu dokumenti nav jāiesniedz un atsevišķs lēmums par materiālā atbalsta piešķiršanu netiek pieņemts, jo minētā materiālā atbalsta piešķiršanas pamats ir līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.

Minētais precizējums ir tehniska rakstura un vērsts uz saistošo noteikumu piemērošanas vienkāršošanu, tiesiskās noteiktības nodrošināšanu un atbilstību Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajam atzinumam.

No 2026. gada 1. janvāra stājas spēkā jauns regulējums, kas paredz diferencētu pabalsta apmēru atkarībā no bērna vecuma. Vienlaikus plānotais audžuģimenēs ievietoto bērnu skaits 2026. gadā ir 75 bērni.

Salīdzinošā fiskālā ietekme (2025. gads un plānotais 2026. gads)

2026. gada aprēķinu pamatojums:

• 27 bērni × 390 euro × 12 mēneši = 126 360 euro;

• 48 bērni × 468 euro × 12 mēneši = 269 568 euro;

kopējie izdevumi: 395 928 euro;

valsts finansējums:

– par bērniem līdz 6 gadiem (ieskaitot): 73 912 euro;

– par bērniem no 7 līdz 17 gadiem (ieskaitot): 157 680 euro;

– kopā: 231 592 euro.

Saistošo noteikumu īstenošana palielina pašvaldības ieņēmumu daļu, jo valsts finansējums bērnu uzturam pieaug no 50 126,76 euro 2025. gadā līdz 231 592 euro 2026. gadā.

Jaunais regulējums paredz kopējo izdevumu pieaugumu bērnu uzturam, vienlaikus, pateicoties būtiskam valsts līdzfinansējuma palielinājumam, pašvaldības izdevumi samazinās par 34 308,02 euro, salīdzinot ar 2025. gadu, neraugoties uz pabalsta apmēra palielinājumu.

Saistošo noteikumu īstenošana nerada ietekmi uz citām pašvaldības budžeta ieņēmumu vai izdevumu pozīcijām. Papildu finansējuma pārdale vai samazinājums citām jomām nav nepieciešams.

Saistošo noteikumu īstenošanai nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide, kā arī nav nepieciešama esošo institūciju kompetences paplašināšana. Noteikumu izpildi nodrošina pašvaldības sociālais dienests esošo funkciju un resursu ietvaros.

Saistošo noteikumu īstenošana neatstāj ietekmi uz vidi, tostarp uz gaisu, ūdeni, augsni, bioloģisko daudzveidību, klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu, kā arī nerada papildu vides vai drošības riskus.

Regulējums netieši veicina iedzīvotāju veselības uzlabošanos, nodrošinot pilnvērtīgāku bērnu uzturu. Tas nodrošina vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā un nerada jaunus pienākumus vai tiesības veselības jomā.

Saistošie noteikumi tieši neietekmē uzņēmējdarbības vidi, bet tiem var būt neliela netieša pozitīva ietekme uz vietējo preču un pakalpojumu patēriņu. Regulējums nerada uzņēmējiem jaunus pienākumus vai tiesības un neierobežo uzņēmējdarbības brīvību.

Plānotais regulējums neietekmē konkurenci, jo tas neparedz priekšrocību piešķiršanu atsevišķiem tirgus dalībniekiem un atbilst brīvas un godīgas konkurences principiem.

Galvenie administratīvās procedūras posmi ir:

• esošo līgumu pārskatīšana – grozījumu veikšana;

• pabalsta apmēra aprēķināšana un izmaksāšana, nepieprasot audžuģimenēm papildu iesniegumus.

Plānotais regulējums pēc būtības nemaina pabalsta piešķiršanas kārtību, bet maina pabalsta apmēra aprēķina principu, nosakot diferencētu pabalsta apmēru atkarībā no bērna vecuma, kā arī precizē administratīvo procedūru, nosakot, ka noteiktā materiālā atbalsta piešķiršanai netiek pieņemts atsevišķs administratīvais lēmums. Privātpersonām nav jāveic papildu darbības, salīdzinot ar līdzšinējo kārtību.

Saistošo noteikumu īstenošana nerada administratīvas izmaksas saimnieciskās darbības veicējiem, jo regulējums uz tiem neattiecas.

Fiziskajām personām (audžuģimenēm) nav papildu administratīvo izmaksu un tiek mazināts administratīvais slogs, jo pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība pēc būtības nemainās un materiālais atbalsts tiek piešķirts uz līguma pamata bez papildu procesuālām darbībām.

Saistošo noteikumu īstenošana nerada administratīvas izmaksas nevalstiskā sektora organizācijām, jo tās nav regulējuma mērķgrupa.

Pašvaldības budžeta finansētām institūcijām nerodas papildu administratīvās izmaksas, jo saistošo noteikumu izpildi nodrošina esošo institūciju ietvaros, vienkāršojot administratīvās procedūras un nepalielinot administratīvo slogu.

Saistošo noteikumu īstenošanu nodrošina Sociālā dienesta esošie darbinieki viņu līdzšinējo amata pienākumu ietvaros. Regulējuma ieviešana neparedz jaunu pienākumu uzlikšanu, jaunu darba vietu izveidi vai būtiskas izmaiņas darbinieku noslodzē, jo tehniskais precizējums vienkāršo materiālā atbalsta piešķiršanas procedūru, neparedzot iesnieguma izskatīšanu un atsevišķa administratīvā lēmuma pieņemšanu. Papildu cilvēkresursu piesaiste nav nepieciešama.