|
RĪKI
Rīgas dome
Pašvaldība oficiālajā izdevumā izsludina saistošos noteikumus (t. sk. saistošos noteikumus par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu) un to paskaidrojuma rakstu, kā arī publicē vispārīgos administratīvos aktus par detālplānojuma apstiprināšanu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja saistošajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pēc pašvaldību vēlēšanām publicē pašvaldības domes vēlēšanu rezultātus. Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2025. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. RD-25-19-sn "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.2026., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/op/2026/45.43
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-26-30-snGrozījumi Rīgas domes 2024. gada 28. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā" Vēl šajā numurā05.03.2026., Nr. 45 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: RD-25-19-sn Pieņemts: 18.12.2025. OP numurs: 2026/45.43 |
Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 9 Pēdējās nedēļas laikā 9 Visi
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-25-19-sn
Rīgā 2025. gada 18. decembrī (prot. Nr. 12, 83. §)
Precizēti
2026. gada 26. februāra
Rīgas domes sēdē Nr. 18
Izdoti
saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka:
1.1. Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvās teritorijas (turpmāk – teritorija) dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās;
1.2. prasības sadzīves atkritumu savākšanai, savākšanas biežumam un pārvadāšanai;
1.3. prasības liela izmēra atkritumu, mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai;
1.4. prasības sadzīves atkritumu dalītās savākšanas organizēšanai;
1.5. kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:
2.1. klients – sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs (nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs, pārvaldnieks), kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu;
2.2. atkritumu apsaimniekotājs – atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam;
2.3. konteiners vieglajiem materiāliem – konteiners, kurā drīkst ievietot tīrus, sausus, bez pārtikas un cita veida atliekām plastmasas, papīra, kartona un metāla atkritumus;
2.4. konteiners stiklam – konteiners, kurā drīkst ievietot izskalotas un tīras pudeles un burkas;
2.5. konteiners bioloģiskajiem atkritumiem – konteiners, kurā drīkst ievietot bioloģiski noārdāmus virtuves, dārzu un parku atkritumus;
2.6. konteiners tekstilmateriāliem – konteiners, kurā drīkst ievietot gan nolietotus, gan vēl lietojamus, sausus, tīrus, bez pārtikas, sadzīves ķīmijas, eļļas, naftas produktu paliekām, bez pelējuma tekstila izstrādājumus, apģērbus un apavus.
3. Saistošo noteikumu mērķis ir:
3.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs – izpildi;
3.2. noteikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personas mantu;
3.3. veicināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, tajā skaitā novērst sadzīves atkritumu rašanās cēloņus, samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību, sekmēt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pienācīgi sagatavotu atkritumu atkārtotu izmantošanu, atkritumu pārstrādi, atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju, kā arī atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība.
4. Pašvaldības teritorijā ir četras sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas (pielikums), kuru robežas publicētas pašvaldības tīmekļvietnē https://georiga.lv/.
5. Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs vienu reizi ceturksnī iesniedz pašvaldības Mājokļu un vides departamentam (turpmāk – departaments) normatīvajos aktos par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto atkritumu masu, noteikto informāciju par atkritumu poligonā "Getliņi" ievesto atkritumu daudzumu.
6. Sākot ar 2027. gada 1. martu, atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs vienu reizi mēnesī iesniedz departamentam informāciju par katra atkritumu apsaimniekotāja pašvaldības teritorijā savākto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu masu atbilstoši atkritumu klasēm. Informāciju par pieņemto nešķiroto sadzīves atkritumu masu iesniedz atsevišķi par katru atkritumu apsaimniekošanas zonu.
7. Pašvaldībai papildus normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā noteiktajiem pienākumiem ir šādi pienākumi:
7.1. tīmeklī vai klātienē pašvaldības organizētajos pasākumos noskaidrot sadzīves atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto interešu grupu (iedzīvotāju, namu pārvaldnieku, nevalstisko organizāciju u. c.) viedokļus par aktuāliem, ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem un nepieciešamības gadījumā uzaicināt šo grupu pārstāvjus, kā arī nozares lietpratējus uz Rīgas domes komiteju un Rīgas domes sēdēm;
7.2. informēt sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, norādot līguma darbības termiņu, publicējot informāciju pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē;
7.3. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotājiem, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem un atkritumu poligonu "Getliņi", informēt sadzīves atkritumu radītājus par izmaiņām un aktualitātēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
7.4. uzturēt atkritumu radītāju un valdītāju informatīvo sistēmu (PARIS), kas izmantojama, lai uzraudzītu sadzīves atkritumu radītāju un valdītāju iesaisti pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un iesaistes atbilstību saistošo noteikumu prasībām, un kura satur informāciju par:
7.4.1. pašvaldības teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem;
7.4.2. klientiem;
7.4.3. personām, kuras veic nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, kopšanu;
7.4.4. uzstādītajiem sadzīves atkritumu konteineriem, to piederību, skaitu, tipu, lielumu un atkritumu veidu, kādam tie paredzēti;
7.4.5. sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas biežumu, tajos savākto sadzīves atkritumu veidu;
7.4.6. nekustamajiem īpašumiem, kuros tiek veikta bioloģisko atkritumu kompostēšana (mājkompostēšana), sākot ar 2027. gada 1. martu.
8. Sadzīves atkritumu savākšana pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu sadzīves atkritumu savākšanas infrastruktūru un veidus:
8.1. šķiroto sadzīves atkritumu savākšanas laukumus;
8.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus;
8.3. virszemes slēgtas vai atklātas vai pazemes (iebūvējamo) sadzīves atkritumu konteineru novietnes;
8.4. sadzīves atkritumu bezkonteineru savākšanu ar specializēto transportu teritorijās, kur nav iespējama sadzīves atkritumu konteineru uzstādīšana, izmantojot:
8.4.1. maisus nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai;
8.4.2. sākot ar 2027. gada 1. martu, – bioloģiski kompostējamus maisus vai atkārtoti izmantojamas tvertnes bioloģisko atkritumu savākšanai;
8.4.3. sākot ar 2027. gada 1. martu, – atkārtoti izmantojamus maisus vai somas papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumu savākšanai.
9. Sadzīves atkritumu savākšanas veidu un sadzīves atkritumu savākšanā izmantojamo infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar klientu.
10. Klients, saskaņojot sadzīves atkritumu konteinera tehniskos datus (veidu, tilpumu, krāsu u. c.) ar atkritumu apsaimniekotāju, ir tiesīgs iegādāties sadzīves atkritumu konteineru savā īpašumā vai izmantot savā īpašumā esošu konteineru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu savākšanu.
11. Minimālais sadzīves atkritumu savākšanas biežums:
11.1. nešķirotiem sadzīves atkritumiem – ne retāk kā vienu reizi astoņās nedēļās;
11.2. dalīti vāktiem bioloģiskajiem atkritumiem – ne retāk kā vienu reizi četrās nedēļās;
11.3. dalīti vāktiem stikla, vieglo materiālu atkritumiem – ne retāk kā vienu reizi astoņās nedēļās.
12. Sadzīves atkritumu savākšanu veic laikā no plkst. 5.00 līdz plkst. 23.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ atkritumu savākšana veicama citā laikā. Sākot ar 2027. gada 1. martu, sadzīves atkritumu savākšanu veic darba dienās no plkst. 5.00 līdz plkst. 23.00, brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ atkritumu savākšana veicama citā laikā.
13. Klients seko līdzi atkritumu konteineru piepildījumam un nepieciešamības gadījumā, ievērojot 11. punkta nosacījumus, ierosina izmaiņas līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, palielinot vai samazinot atkritumu konteineru skaitu, tilpumu un/vai savākšanas biežumu, vai piesaka atkritumu apsaimniekotājam nešķiroto sadzīves atkritumu, bioloģisko atkritumu vai dalīti vākto stikla, vieglo materiālu atkritumu papildu savākšanu, atsaka savākšanu vai pārceļ to uz citu datumu.
14. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi tiek nogādāti apstrādei komersantam, kurš ir iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma sniedzēju reģistrā un kuram ir apstiprināts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs. Pēc atkritumu sagatavošanas apglabāšanai atkritumi, kuri nav derīgi atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai ar enerģijas atguvi, tiek nodoti apglabāšanai atkritumu poligonā "Getliņi". Apglabāšanai tiek nodoti arī tādi atkritumi, kas nav piemēroti sagatavošanai apglabāšanai (vai to veikt nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ).
15. Pašvaldības teritorijā dalīti savāktie bioloģiskie atkritumi tiek nogādāti bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā. Šī punkta nosacījumi neattiecas uz atsevišķi savāktiem bioloģiski noārdāmiem dārzu un parku atkritumiem.
16. Pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekošanu un uzturēšanu un rīkojas kā atkritumu radītājs un valdītājs, ir tiesīga pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekošanas un uzturēšanas darbu rezultātā savāktos sadzīves atkritumus nogādāt atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā, izmantojot savus resursus un līdzekļus.
17. Sadzīves atkritumu radītājs un valdītājs:
17.1. iekļaujas pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašuma īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieku par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;
17.2. nešķirotos sadzīves atkritumus un dalīti vāktos sadzīves atkritumus ievieto tiem paredzētajos konteineros, kuri izvietoti vietā, kas saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts ar atkritumu apsaimniekotāju, ir paredzēta konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai; sadzīves atkritumus ievieto konteinerā tā, lai būtu iespējams aizvērt konteinera vāku, un pēc sadzīves atkritumu ievietošanas tam paredzētajos sadzīves atkritumu konteineros aizver konteineru vākus;
17.3. asus priekšmetus ievieto sadzīves atkritumu konteineros tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un lai netiktu bojātas atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtas.
18. Sadzīves atkritumu radītājs, ja tas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju vai pārvaldnieku par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu savākšana un veikti maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, vai saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi slēdz līgumu par tā darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. Gadījumā, ja saimnieciskā darbība tiek veikta dzīvokļa īpašumā, šī punkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieku, noteikumi neparedz citādi.
19. Sadzīves atkritumu radītājs, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem – primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi –, dalīti vāc bioloģiskos atkritumus, kas rodas tā saimnieciskās darbības rezultātā saimnieciskās darbības veikšanas vietā, un noslēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu savākšanu. Bioloģisko atkritumu uzkrāšana veicama tādā veidā, kas nodrošina attiecīgā konteinera nepieejamību trešajām personām, kā arī putniem, grauzējiem un kaitēkļiem.
20. Sadzīves atkritumu radītājiem un valdītājiem papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam aizliegts:
20.1. dedzināt sadzīves atkritumus;
20.2. novietot (pastāvīgi) sadzīves atkritumu konteinerus uz ielām (izņemot nomaļas ielas, kur atkritumu konteiners netraucē transportlīdzekļu vai gājēju satiksmi, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums);
20.3. ievietot sadzīves atkritumu konteineros un atkritumu maisos degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, riepas, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radušos būvniecības un ražošanas atkritumus, ielu smiltis, kā arī bīstamos atkritumus (tajā skaitā sadzīves elektrotehniku);
20.4. ievietot sadzīves atkritumus konteineros un sadzīves atkritumu maisos, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;
20.5. pārpildīt, cieši sablīvēt, iesaldēt sadzīves atkritumus atkritumu konteineros;
20.6. bojāt sadzīves atkritumu konteinerus un to aprīkojumu, tajā skaitā uzlīmes un integrētās radiofrekvenču identifikācijas (turpmāk – RFID) mikroshēmas;
20.7. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto sadzīves atkritumu konteineros;
20.8. veikt darbības ar sadzīves atkritumiem, kas jau ir ievietoti sadzīves atkritumu konteineros un atkritumu maisos;
20.9. vieglajiem materiāliem un stiklam paredzētajos konteineros ievietot atkritumus maisos.
21. Nekustamā īpašuma pārvaldītājs:
21.1. nodrošina un uztur kārtībā sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus un konteineru novietnes, raugoties, lai sadzīves atkritumu konteineri ir pieejami nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam;
21.2. ja nav iespējams nodrošināt brīvu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu pie sadzīves atkritumu konteineriem, nodrošina, ka dienās, kad tiek veikta sadzīves atkritumu savākšana, sadzīves atkritumu konteineri ir pārvietoti uz specializētajam transportlīdzeklim pieejamu vietu, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme, kā arī nodrošina, lai pēc sadzīves atkritumu savākšanas konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās, vai arī vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu pie sadzīves atkritumu konteineriem. Gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu pie sadzīves atkritumu konteineriem blakus esošo nekustamo īpašumu lietotāju, valdītāju, īpašnieku vai pārvaldnieku dēļ, vienojas ar blakus esošo nekustamo īpašumu lietotāju, valdītāju, īpašnieku vai pārvaldnieku par to, kā tiks nodrošināta piekļūšana, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju;
21.3. ja nepieciešams, par sadzīves atkritumu konteineru novietošanu vai kopīgu konteineru izmantošanu vienojas ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku, lietotāju, valdītāju, pārvaldnieku, saskaņojot to ar atkritumu apsaimniekotāju. Šādos gadījumos noslēdzama vienošanās par to, kā tiks veikta katrā īpašumā radīto atkritumu savākšana un apsaimniekošana (konteineru lietošana, norēķini u. c.). Gadījumos, kad vienošanās nav iespējama, nekustamā īpašuma pārvaldītājs vēršas departamentā ar lūgumu rast risinājumu;
21.4. pēc departamenta pieprasījuma rakstveidā informē par vietu, kur novietoti viņa nekustamajos īpašumos radītajiem sadzīves atkritumiem paredzētie sadzīves atkritumu konteineri, kā arī sniedz ziņas par komersantiem, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā;
21.5. nodrošina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par aktuālajiem sadzīves atkritumu savākšanas grafikiem, par nosacījumiem un iespējām pazemes vai slēgtas virszemes sadzīves atkritumu konteineru novietnes izveidei, ja tāda nav izbūvēta, par mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu, liela izmēra sadzīves atkritumu izvešanas iespējām, kārtību un pakalpojumu pieteikšanas veidiem. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem informāciju par sadzīves atkritumu rašanās novēršanu, par to, kā pareizi veicama sadzīves atkritumu šķirošana, un par ieguvumiem no sadzīves atkritumu šķirošanas sniedz vismaz reizi ceturksnī rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem, mājas informācijas stendos un elektroniskajos saziņas kanālos.
22. Sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas, tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas, īpašnieks, valdītājs vai lietotājs ar atkritumu apsaimniekotāju slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu no 1. maija līdz 30. septembrim vai, ja nepieciešams, uz ilgāku periodu, ievērojot 11. punktā noteikto atkritumu savākšanas biežumu visas nekustamā īpašuma sezonālās lietošanas laikā, kā arī sedz izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
23. Tirdzniecības vietas (veikali, tirgus, tirdzniecības centri) ar platību virs 500 m2 un tirdzniecības vietai piegulošas autostāvvietas, kas paredzēta 10 un vairāk automobiļiem, izņemot ielu malu stāvvietas, automazgātavas īpašnieks vai pārvaldnieks izveido publiski pieejamu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu, nodrošinot vismaz vieglo materiālu un stikla atkritumu dalītu savākšanu. Degvielas uzpildes stacijas, kurās uz vietas ir operatori, īpašnieks vai pārvaldnieks nodrošina vieglo materiālu atkritumu dalītu vākšanu.
24. Publisko pasākumu organizētāji nodrošina:
24.1. pasākuma dalībniekiem un apmeklētājiem iespēju pasākuma laikā šķirot sadzīves atkritumus, pasūtot nešķiroto sadzīves atkritumu un dalīti vākto sadzīves atkritumu konteinerus pietiekamā daudzumā attiecīgās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas atkritumu apsaimniekotājam un rūpējoties, lai tie tiktu savlaicīgi iztukšoti un nebūtu pārpildīti;
24.2. publisko pasākumu apmeklētājiem informāciju par sadzīves atkritumu šķirošanas iespējām un pareizu šķirošanu, pirms pasākuma izvietojot informāciju savos saziņas kanālos un pasākuma laikā izvietojot informāciju publiskā pasākuma teritorijā;
24.3. pasākuma teritorijas sakopšanu, nepieciešamības gadījumā slēdzot līgumu ar attiecīgās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
25. Atkritumu apsaimniekotājs:
25.1. nodrošina saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju vai pārvaldnieku, regulāru nešķiroto un dalīti savākto sadzīves atkritumu, arī liela izmēra sadzīves atkritumu, mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu savākšanu no klientiem;
25.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošina klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma marķētiem sadzīves atkritumu konteineriem nepieciešamā daudzumā, kā arī nodrošina sadzīves atkritumu konteineru identificēšanu (reģistrēts sadzīves atkritumu konteiners, kas ir aprīkots ar RFID mikroshēmu konteinera atpazīšanai un kura dizains (forma) ir saskaņots ar departamentu);
25.3. atkritumu apsaimniekošanai izmanto šim nolūkam paredzētos specializētos transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar:
25.3.1. globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīcēm, kas pašvaldībai nodrošina datu pieejamību tiešsaistes režīmā;
25.3.2. ierīcēm datu nolasīšanai no identificēto konteineru RFID mikroshēmām;
25.4. teritorijās, kur tiek veikta atkritumu bezkonteineru savākšana ar specializēto transportu, pēc klientu pieprasījuma nodrošina maisus nešķiroto sadzīves atkritumu nodošanai, sākot ar 2027. gada 1. martu, – arī bioloģiski kompostējamus maisus vai atkārtoti izmantojamas tvertnes bioloģisko atkritumu nodošanai, atkārtoti izmantojamus maisus vai somas papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumu nodošanai;
25.5. pēc publisko pasākumu organizētāju lūguma slēdz ar publisko pasākumu organizētājiem līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, paredzot atbilstošu pakalpojuma apmaksas kārtību;
25.6. saskaņo ar klientu sadzīves atkritumu konteineru novietošanas vietu;
25.7. bez papildu maksas nodrošina sadzīves atkritumu konteineru labošanu un nomaiņu, ja bojājums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ vai ja nav iespējams identificēt atkritumu konteinera bojājuma izdarīšanā vainojamo personu;
25.8. bez papildu maksas nodrošina sadzīves atkritumu konteineru iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošu šķīdumu vismaz divas reizes gadā, bet, sākot ar 2027. gada 1. martu, šādā kārtībā:
25.8.1. nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerus – divas reizes gadā;
25.8.2. nešķiroto sadzīves atkritumu pazemes (iebūvētos) konteinerus – vienu reizi gadā;
25.8.3. konteinerus vieglajiem materiāliem un stiklam un šo atkritumu veidu pazemes (iebūvētos) konteinerus – vienu reizi gadā;
25.8.4. konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem – četras reizes gadā;
25.8.5. pazemes (iebūvētos) konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem – divas reizes gadā;
25.9. sākot ar 2027. gada 1. martu, veic uzskaiti par tiem nekustamajiem īpašumiem atkritumu apsaimniekotāja apkalpotajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, kuros tiek veikta mājkompostēšana;
25.10. sadarbībā ar pašvaldību organizē sabiedrības izglītošanas un vides apziņas veidošanas pasākumus, veicina sadzīves atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos sadzīves atkritumu dalītā vākšanā, nodrošinot Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību, kas attiecas uz sadzīves atkritumu dalīto savākšanu, izpildi;
25.11. ziņo pašvaldībai par sadzīves atkritumu radītāju un valdītāju iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem;
25.12. pēc sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas aizver vāku, novieto konteineru atpakaļ sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktā vai konteineru novietnē un pēc sadzīves atkritumu savākšanas sakopj to, ja atkritumi ir ievietoti tikai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos vai atkritumu konteineru novietnēs novietotajos sadzīves atkritumu konteineros un piesārņojums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ;
25.13. sniedz pašvaldībai informāciju, kas nepieciešama tās funkciju izpildei, atbilstoši normatīvo aktu un noslēgtā līguma prasībām;
25.14. reaģē uz klienta ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus līgumā noteiktā grafika vai nepieciešamību pārcelt atkritumu savākšanas reizi:
25.14.1. par nešķiroto, bioloģisko un dalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanu – reģistrē pieteikumu un, ja pieteikums saņemts darba dienā līdz plkst. 12.00, izved atkritumus nākamajā darba dienā, bet, ja pieteikums saņemts darba dienā pēc plkst. 12.00, – nākamo divu darba dienu laikā;
25.14.2. par liela izmēra sadzīves atkritumu un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu savākšanu – reģistrē pieteikumu un, ja pieteikums saņemts darba dienā līdz plkst. 12.00, izved atkritumus nākamo trīs darba dienu laikā, bet, ja pieteikums saņemts darba dienā pēc plkst. 12.00, – nākamo četru darba dienu laikā;
25.15. informē klientu par nepieciešamību mainīt konteineru skaitu, tilpumu un/vai savākšanas grafiku, ja tiek konstatēts, ka vairāk nekā trīs reizes kalendāra mēnesī nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri ir aizpildīti mazāk par 50 procentiem.
26. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs atteikties savākt sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktā vai sadzīves atkritumu konteineru novietnē esošos sadzīves atkritumus, par to rakstiski informējot klientu un normatīvajos aktos par administratīvo atbildību noteiktās personas, kuras ir tiesīgas uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja:
26.1. atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka vairāk nekā trīs reizes kalendāra mēnesī sadzīves atkritumi tiek novietoti ārpus sadzīves atkritumu konteineriem vai pārsniedz konteineru tilpumu. Šādā gadījumā atkritumu apsaimniekotājs vienojas ar klientu par atkritumu konteineru skaita, tilpuma un/vai savākšanas grafika pielāgošanu;
26.2. nav nodrošināta piekļuve sadzīves atkritumu konteineriem;
26.3. ceļa seguma stāvokļa vai transporta satiksmes ierobežojumu dēļ atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt pie sadzīves atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā sadzīves atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu;
26.4. netiek veikta sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkta vai konteineru novietnes uzturēšana (pieļauta sadzīves atkritumu uzkrāšanās, kas veicina dažādu grauzēju rašanos) vai netiek veikta deratizācija, kad ir uzradušies grauzēji.
27. Liela izmēra sadzīves atkritumi (t. i., tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot sadzīves atkritumu konteinerā) un mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi savācami atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus konteinerus vai citus atkritumu savākšanas veidus, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.
28. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājs, nosakot līgumā, kas noslēgts ar dzīvokļa īpašuma īpašnieku, kārtību 27. punktā minēto atkritumu savākšanai, saskaņo to ar atkritumu apsaimniekotāju.
29. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājs pēc mājā dzīvojošo atkritumu radītāju pieteikuma nodrošina liela izmēra sadzīves atkritumu un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu savākšanu, informējot mājas iedzīvotājus par savākšanas kārtību atbilstoši 21.5. apakšpunkta prasībām un nepieļaujot minēto atkritumu uzkrāšanos neparedzētās vietās, tajā skaitā pie atkritumu konteineriem, ievērojot, ka atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.
30. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu radītājs vai valdītājs:
30.1. atdala sadzīvē radušos bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem;
30.2. uzglabā sadzīvē radušos bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;
30.3. nogādā sadzīvē radušos bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču savākšanas vietās vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos vai slēdz līgumu par sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;
30.4. sedz sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas atbilstoši 35. punktā noteiktajam.
31. Nekustamā īpašuma pārvaldītājs izvieto:
31.1. konteinerus vieglajiem materiāliem pie daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi un pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, bet, sākot ar 2027. gada 1. martu, – pie visām ēkām, pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri;
31.2. konteinerus stiklam pie daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri;
31.3. konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem pie daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, bet, sākot ar 2027. gada 1. martu, – pie visām dzīvojamajām mājām, pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, izņemot 32. punktā minēto gadījumu.
32. Konteineru bioloģiskajiem atkritumiem var neizvietot, ja:
32.1. pie ēkas fiziski nav vietas šādam konteineram un nekustamā īpašuma pārvaldītājs ir saņēmis departamenta saskaņojumu konteinera neizvietošanai vietas trūkuma dēļ;
32.2. individuālās dzīvojamās mājas īpašnieks, valdītājs vai lietotājs kompostē bioloģiskos atkritumus sava īpašuma teritorijā (mājkompostēšana), nodrošinot, ka tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un videi, kā arī trešo personu mantai, un par mājkompostēšanas faktu ir informējis atkritumu apsaimniekotāju;
32.3. bioloģisko atkritumu kompostēšanas vieta ir ierīkota trešajām personām nepieejamā, slēgtā iekšpagalmā daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā zemesgabalā vai zemesgabalā, kas kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu, ievērojot 33. punktā noteiktās prasības, un nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai pārvaldnieks par mājkompostēšanas faktu ir informējis atkritumu apsaimniekotāju.
33. Bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu atļauts ierīkot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošā zemesgabala īpašnieka saskaņojums, ievērojot, ka:
33.1. ir saņemta dzīvojamās mājas īpašnieka piekrišana;
33.2. kompostēšana nerada traucējumus trešajām personām un neapdraud vidi;
33.3. kompostēšanai atļauts izmantot tikai rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas kastes ar noslēgtām necaurredzamām malām, pamatnē iestrādātu sietu pret grauzējiem un vāku;
33.4. uz komposta kastes tiek norādīts par kompostēšanas vietas uzturēšanu atbildīgās personas kontakttālrunis.
34. Pašvaldības teritorijā konteinerus tekstilmateriāliem drīkst izvietot tikai atkritumu apsaimniekotāji, ar kuriem pašvaldībai ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
35. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.
36. Atkritumu apsaimniekotājs izraksta rēķinu atkritumu radītājam vai valdītājam ik mēnesi par iepriekšējā mēnesī izvesto atkritumu apjomu.
37. Atkritumu apsaimniekotājs klientiem izsniegtajos rēķinos iekļauj informāciju par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, par veikto konteineru mazgāšanu, par līgumsodiem, ja tādi bijuši, norādot līgumsoda piemērošanas iemeslu.
38. Nekustamā īpašuma pārvaldītājs vienojas ar nekustamajā īpašumā esošajiem sadzīves atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par sadzīves atkritumu apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem.
39. Nekustamā īpašuma pārvaldītājs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāju ikmēneša rēķinā par komunālajiem pakalpojumiem ietver informāciju par saņemtajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, par veikto sadzīves atkritumu konteineru mazgāšanu, par papildpakalpojumiem, to izmaksām, par piemērotajiem līgumsodiem un no nekustamā īpašuma savākto nešķiroto sadzīves atkritumu un dalīti vākto sadzīves atkritumu apjomu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar atkritumu apsaimniekotāju.
40. Dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kurām nav izvēlēts dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ir atbildīgi par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un patstāvīgi norēķinās ar atkritumu apsaimniekotāju, veicot tiešos maksājumus atkritumu apsaimniekotājam vai pilnvarojot kādu citu personu veikt maksājumus.
41. Ja nešķiroto sadzīves atkritumu konteiners ir pārpildīts par vairāk nekā 15 procentiem no konteinera tilpuma vai pie konteinera ir novietoti papildu sadzīves atkritumi, atkritumu apsaimniekotājs nosaka papildu savācamo nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu, fotografē un savāc tos, piemērojot maksu par papildus savākto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
42. Ja dalīti vākto atkritumu konteinerā vismaz 20 procentu apjomā no konteinera tilpuma ir ievietoti sadzīves atkritumi, kas neatbilst uz attiecīgā konteinera norādītajam atkritumu veidam, atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs piemērot papildu maksu konteineru iztukšošanai un maksas apmēru noteikt atkarībā no sadzīves atkritumu veida.
43. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs iesniegt maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu un lūgt pašvaldību pārskatīt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ne biežāk kā vienu reizi kalendārā gada laikā, izņemot tos gadījumus, kad atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņu veikšanu nosaka normatīvie akti.
44. Līdz brīdim, kad atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajam stāsies spēkā jauni līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, spēkā ir atkritumu apsaimniekošanas zonas, kas noteiktas atbilstoši Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā".
45. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošos noteikumus Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā" (Latvijas Vēstnesis, 2019, Nr. 243; 2020, Nr. 51; 2021, Nr. 75; 2022, Nr. 46; 2024, Nr. 38).
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs
Pielikums
Rīgas domes 2025. gada 18. decembra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-19-sn
(Precizēti 2026. gada 26. februāra
Rīgas domes sēdē Nr. 18)
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs
| 1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp
raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma
izstrādi Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, un saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu pašvaldība izdod saistošos noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā. Saistošie noteikumi "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā" (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi), sadzīvē radušos bīstamo un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk arī – pašvaldība) administratīvajā teritorijā, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu atkritumu dalītu savākšanu, kā arī veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, dabas resursu efektīvu izmantošanu, atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu; pašvaldības administratīvās teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās; prasības atkritumu savākšanai, tajā skaitā minimālajam atkritumu savākšanas biežumam un pārvadāšanai; kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu. Saistošie noteikumi strukturēti sešās nodaļās: I. Vispārīgie jautājumi; II. Prasības sadzīves atkritumu savākšanai, savākšanas biežumam un pārvadāšanai; III. Prasības liela izmēra sadzīves atkritumu, mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai; IV. Prasības sadzīves atkritumu dalītās savākšanas organizēšanai; V. Kārtība, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; VI. Noslēguma jautājumi. Līdz šim ir bijuši spēkā Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošie noteikumi Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". Saistošajiem noteikumiem par pamatu ņemts spēkā esošais regulējums un tas papildināts, ņemot vērā nepieciešamību noteikt stingrāku regulējumu sadzīves atkritumu šķirošanai un samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu. Atbilstoši Eiropas Savienības Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 5. panta 5. punktā noteiktajam par to, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara) vai ir vēl mazāks, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 5. punktā noteikti šādi mērķrādītāji atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un materiālu reģenerācijai: "5. Pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekotājs, kurš sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, nodrošina sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju (izņemot enerģijas reģenerāciju un atkritumu pārstrādi materiālos, kurus paredzēts izmantot kā degvielu) šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus: 5.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 55 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma; 5.2. līdz 2029. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 60 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma; 5.3. līdz 2034. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 65 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma." 2024. gadā pēc pašvaldībai pieejamiem datiem pašvaldības administratīvajā teritorijā tika savāktas 307 952,39 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām dalīti tika savākti 43 %. 2025. gada janvārī Klimata un enerģētikas ministrija informēja, ka Latvijas poligonos tiek apglabāti 44 % no radītā sadzīves atkritumu daudzuma (https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/tiks-istenota-stingraka-un-caurredzamaka-uzraudziba-atkritumu-regeneracijas-projektu-istenosana). Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmajai daļai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības teritorijā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā savākšanā. Lai iesaistītu visus sadzīves atkritumu sākotnējos radītājus un valdītājus atkritumu dalītajā savākšanā un lai sasniegtu norādītos mērķus, saistošajos noteikumos noteikts stingrāks regulējums sadzīves atkritumu šķirošanai, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu. Sākot ar 2027. gada 1. martu, pie visām ēkām, pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, būs jāizvieto konteineri vieglajiem materiāliem, kā arī no 2027. gada 1. marta pie visām dzīvojamajām mājām, pie kurām ir izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, būs jāizvieto konteineri bioloģiskajiem atkritumiem. Šobrīd pašvaldībā kopējais dalīti savākto atkritumu apjoms ir aptuveni 43 % pret kopējo savākto sadzīves atkritumu daudzumu. Bioloģiskie atkritumi ir tikai aptuveni 5 % pret kopējo savākto sadzīves atkritumu daudzumu. Turklāt paaugstinātu mitrumu saturošo bioloģisko atkritumu klātbūtne nešķirotajos sadzīves atkritumos līdz minimumam samazina iespēju vēlākā stadijā no šiem atkritumiem nodalīt potenciāli reģenerējamus materiālus, lai novirzītu tos prom no apglabāšanas. Lai palielinātu dalīti savākto atkritumu apjomu un ievērojami samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, ir nepieciešamas stingrākas prasības un visu atkritumu radītāju iesaiste. Visu atkritumu radītāju un valdītāju pienākums ir ievērot saistošo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības par liela izmēra sadzīves atkritumu, mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Papildu informāciju par to, kur drīkst nodot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, var atrast pašvaldības tīmekļvietnēs: https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-punkti-riga un https://mvd.riga.lv/par-mums/darbibas-jomas/vides-parvalde/atkritumu-apsaimniekosana/. Saistošie noteikumi nosaka, ka sadzīves nešķirotie atkritumi jānogādā komersantam, kurš ir iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma sniedzēju reģistrā un kuram ir apstiprināts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs. Dalīti savāktie bioloģiskie atkritumi jānogādā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā, šie nosacījumi neattiecas uz atsevišķi savāktiem bioloģiski noārdāmiem dārzu un parku atkritumiem. Dalīti vāktos papīra, plastmasas, metāla, stikla, bioloģiski noārdāmus dārzu un parku atkritumus, mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumus un liela izmēra atkritumus pēc to savākšanas no klienta atkritumu apsaimniekotājs var apsaimniekot un nogādāt citā vietā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par saņemtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un pilnveidotu zināšanas par pareizu atkritumu šķirošanu, saistošie noteikumi paredz stingrākas prasības un pienākumus nekustamo īpašumu pārvaldītājiem informēt iedzīvotājus par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par pareizu atkritumu šķirošanu un atkritumu rašanās novēršanu, par atkritumu veidiem un to izvešanas iespējām, par saņemtajiem pakalpojumiem un to izmaksām, tai skaitā soda naudu par nepareizu šķirošanu. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta ceturtajai daļai, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu vai mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību, pašvaldība, 12 mēnešus pirms beidzas ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgtā līguma termiņš, nodrošina publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras izsludināšanu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu. Ņemot vērā, ka spēkā esošie atkritumu apsaimniekošanas līgumi starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotājiem ir spēkā līdz 2027. gada 18. februārim un 2027. gada 27. februārim, 2026. gada sākumā tiks izsludināts atklāts konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. Saistošo noteikumu 4. punktā tiek noteikts, ka pašvaldības administratīvā teritorija ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauni līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, spēkā ir atkritumu apsaimniekošanas zonas, kas noteiktas spēkā esošajos līgumos par atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". Attiecīgi 1., 2. un 4. zonas robežas ir spēkā līdz 2027. gada 18. februārim, savukārt 3. zonas robeža ir spēkā līdz 2027. gada 27. februārim. Pielikumā norādītās zonas stāsies spēkā līdz ar jauno līgumu par atkritumu apsaimniekošanu stāšanos spēkā. Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, tiek secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Tiek saglabātas četras zonas, bet ir mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās. Āgenskalna apkaime un Salu apkaime tiek iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime – 4. zonā. Spēkā esošās zonas ir publicētas pašvaldības tīmekļvietnē https://georiga.lv/, kā arī pašvaldības Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/. Informācija par jauno līgumu spēkā stāšanos tiks publicēta pašvaldības Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/ un pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv. Saistošajos noteikumos ir iekļauta prasība atkritumu apsaimniekotājiem, sākot ar 2027. gada 1. martu, nodrošināt bioloģiski kompostējamus maisus vai atkārtoti izmantojamas tvertnes bioloģisko atkritumu savākšanai un atkārtoti izmantojamus maisus vai somas papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumu savākšanai teritorijās, kur nav iespējama sadzīves atkritumu konteineru uzstādīšana. Minētā prasība tiks iekļauta atklātajā konkursā, līdz šim tāda prasība nav bijusi, tāpēc saistošo noteikumu 8.4.2. un 8.4.3. apakšpunktā minētās prasības būs jānodrošina no 2027. gada 1. marta. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmajai daļai nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksu atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam veido: 1) pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (..); 2) maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu tarifu. Ņemot vērā, ka maksā tiek iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs, un lai pašvaldība varētu izsekot līdzi nešķirotu sadzīves atkritumu maksas aprēķinam, saistošajos noteikumos tiek iekļauta prasība par to, ka pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi tiek nogādāti komersantam, kurš ir iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma sniedzēju reģistrā un kuram ir apstiprināts nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs. Savukārt pēc atkritumu sagatavošanas apglabāšanai atkritumi, kuri nav derīgi atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai ar enerģijas atguvi, tiek nodoti apglabāšanai atkritumu poligonā "Getliņi", kā to nosaka minētā likuma 21. panta pirmā daļa. Pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, ja pašvaldība tai ir uzticējusi veikt publisko vietu uzturēšanu, tajā skaitā organizēt minētajās vietās atkritumu apsaimniekošanu, ir uzskatāma par šajās vietās radušos atkritumu radītāju vai valdītāju. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs var īstenot vienu vai vairākus variantus, kā apsaimniekot savus radītos vai valdījumā esošos atkritumus, tajā skaitā atkritumu radītājs vai valdītājs var pats vākt savus radītos vai valdījumā esošos atkritumus un nodot atkritumus reģenerācijai vai apglabāšanai komersantam, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu. Tādēļ saistošo noteikumu 16. punktā tiek noteikts, ka pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekošanu un uzturēšanu un rīkojas kā atkritumu radītājs un valdītājs, ir tiesīga apsaimniekošanas un uzturēšanas darbu rezultātā savāktos sadzīves atkritumus nogādāt atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā, izmantojot savus resursus un līdzekļus. Saistošo noteikumu 20.3. apakšpunktā noteikts, ka sadzīves atkritumu konteineros un atkritumu maisos aizliegts ievietot degošus priekšmetus, piemēram, nenodzēstus cigarešu izsmēķus, degošas pirotehnikas vienības, citus aizdedzinātus materiālus un priekšmetus. Ņemot vērā nepieciešamo izmaiņu apjomu, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktā noteikto par to, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, ir sagatavoti jauni saistošie noteikumi. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot
attiecīgus aprēķinus Nav fiskālās ietekmes – saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, jo neprasa jaunu institūciju vai darba vietu izveidi vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju
veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā
regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un
atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Saistošie noteikumi attiecas uz sabiedrībai svarīgu jomu – kārtību, kādā pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek organizēta atkritumu apsaimniekošana. Saistošo noteikumu ietekmes vērtējums: 1) sociālā ietekme – tiesības dzīvot tīrā un sakoptā vidē ir saistāmas ar labas cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanu. Saistošie noteikumi nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas atkritumu radītājiem un valdītājiem un uzlabos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti un pieejamību; 2) ietekme uz vidi – organizējot un pilnveidojot atkritumu apsaimniekošanu, tiek nodrošināts, ka atkritumi tiek savākti videi labvēlīgā veidā. Lai uzlabotu vides aizsardzības prasību ievērošanu, pašvaldības administratīvajā teritorijā paredzēta visu atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanās atkritumu dalītā vākšanā, veicinot gan atkritumu pārstrādi, reģenerāciju, gan aprites ekonomikas principus, gan samazinot atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu; 3) ietekme uz iedzīvotāju veselību – nodrošinot organizētu un regulāru atkritumu apsaimniekošanu, tiek aizsargāta cilvēku dzīvība un veselība, nepieļaujot ilgstošu atkritumu uzkrāšanu īpašumos un nepasliktinot sanitāros apstākļus; 4) ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības administratīvajā teritorijā –saistošie noteikumi neskar uzņēmējdarbības aktivitātes un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības administratīvajā teritorijā. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to
izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan
fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta
finansētām institūcijām Institūcija, kurā personas var vērsties saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos, ir pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde. Par saistošo noteikumu pārkāpumiem un neizpildi personas ir saucamas pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu un administratīvo atbildību noteiktajā kārtībā. Nav paredzētas administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Saistošie noteikumi ir nepieciešami Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punkta izpildei. Nav ietekmes uz cilvēkresursiem. |
| 6. Izpildes nodrošināšana Izpildi nodrošina pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko
sniedz mērķa sasniegšana Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa – aizsargāt vidi, cilvēku dzīvību un veselību, nodrošināt atkritumu dalītu savākšanu, kā arī veicināt atkritumu rašanās novēršanu, dabas resursu efektīvu izmantošanu, atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu – sasniegšanai un paredz tikai to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi un paredzamā rīcība ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un ir atbilstoši augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar
privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa
noskaidrošanā gūtā informācija Saistošo noteikumu izstrādes gaitā notika konsultācijas ar SIA "Getliņi EKO" par izmaiņām, kas saistītas ar informācijas sniegšanu pašvaldībai par pieņemto atkritumu daudzumu. Konsultāciju ietvaros panākta vienošanās, ka SIA "Getliņi EKO" no 2027. gada 1. marta pašvaldībai sniegs informāciju par pieņemto nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu no katras atkritumu apsaimniekošanas zonas, attiecīgi papildināts saistošo noteikumu 6. punkts. Notika konsultācijas ar Klimata un enerģētikas ministriju par pašvaldības ieceri atļaut veikt bioloģisko (tai skaitā virtuves) atkritumu mājkompostēšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Tika saņemts Klimata un enerģētikas ministrijas viedoklis, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var vienoties par vairāku mājsaimniecību kopīgas bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietas izveidi un uzturēšanu uz zemesgabala, kas kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu. Klimata un enerģētikas ministrijas viedoklis iestrādāts saistošo noteikumu 32.2. apakšpunktā. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai saistošo noteikumu projekts no 2025. gada 16. oktobra līdz 2025. gada 2. novembrim tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Saņemtie priekšlikumi ir apkopoti un izskatīti. Izskatot saņemtos iebildumus un priekšlikumus: – tika atbalstīti priekšlikumi noteikt, ka prasība nogādāt savāktos nešķirotos sadzīves un bioloģiskos atkritumus SIA "Getliņi EKO" poligonā neattiecas uz dalīti savāktiem bioloģiski noārdāmiem dārzu un parku atkritumiem; – tika atbalstīti priekšlikumi noteikt, ka blakus esošo nekustamo īpašumu pārvaldītāji var vienoties par kopīgu konteineru izvietošanu un izmantošanu ne tikai gadījumos, kad nav vietas, kur izvietot konteinerus, bet arī citās situācijās pēc nepieciešamības; – tika atbalstīti priekšlikumi pagarināt sezonālo līgumu termiņu, nosakot, ka sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas, tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas, īpašnieks, valdītājs, lietotājs slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu no 1. maija līdz 30. septembrim vai, ja nepieciešams, uz ilgāku periodu; – tika atbalstīts priekšlikums papildināt saistošos noteikumus, nosakot pašvaldības atkritumu radītāju un valdītāju informatīvās sistēmas PARIS mērķi; – tika ņemti vērā priekšlikumi precizēt saistošos noteikumus, nosakot, ka konteineru mazgāšana noteiktajā biežumā veicama bez papildu maksas, kā arī precizēts dažādu veidu konteineru mazgāšanas biežums; – tika ņemts vērā priekšlikums pagarināt reakcijas laiku uz liela izmēra un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu, nosakot, ka, ja pieteikums saņemts darba dienā līdz plkst. 12.00, atkritumi jāizved nākamo trīs darba dienu laikā, bet, ja pieteikums saņemts darba dienā pēc plkst. 12.00, – nākamo četru darba dienu laikā; – tika ņemti vērā priekšlikumi precizēt prasības publisko pasākumu organizatoram par to, ka pasākuma norises vietā jāizvieto informācija par atkritumu šķirošanu; – netika ņemti vērā priekšlikumi nenoteikt obligātu sadzīves atkritumu šķirošanas pienākumu, skaidrojot, ka visiem atkritumu radītājiem ir pienākums iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā; – netika ņemti vērā priekšlikumi par konteineru izvešanas biežumu, skaidrojot, ka saistošajos noteikumos tiek noteikts minimālais izvešanas biežums, kas neatceļ pienākumu atkritumu radītājam un/vai valdītājam, kā arī atkritumu apsaimniekotājam sekot līdzi konteineru piepildīšanas laikam un attiecīgi pielāgot atkritumu izvešanas biežumu; – netika ņemts vērā priekšlikums pašvaldībā ieviest speciālistus, piemēram, atkritumu inspektorus, kuru uzdevums būtu uzraudzīt atkritumu dalīto vākšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, skaidrojot, ka saistošo noteikumu prasību izpildes uzraudzību veic pašvaldības darbinieki, izmantojot PARIS sistēmu, kurā pašvaldībai ir pieejami dati par saistošajos noteikumos ietverto prasību par atkritumu dalīto vākšanu izpildi. Konstatējot pārkāpumu, informācija tiek nosūtīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijai. Saņemot sūdzības par saistošo noteikumu neievērošanu, tiek risināta konkrētā situācija. Ņemot vērā Klimata un enerģētikas ministrijas 2026. gada 2. februāra atzinumu Nr. 1-18/275 "Par precizētu saistošo noteikumu nosūtīšanu atzinuma sniegšanai" (turpmāk – atzinums), pašvaldība saistošajos noteikumos ir veikusi šādus labojumus: 1) saistošie noteikumi papildināti ar 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.2. atkritumu apsaimniekotājs – atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam;"; 2) atzinuma 2. punkta lūgums ir ņemts vērā, papildinot saistošos noteikumus ar 2.2. apakšpunktu, kur skaidrots termins "atkritumu apsaimniekotājs", tādēļ saistošo noteikumu 6. punktā vairs nav nepieciešams precizēt atkritumu apsaimniekotāju; 3) precizēts 8. punkts, papildinot ar vārdiem "un veidus"; 4) atzinuma 5. un 6. punkta lūgums ir ņemts vērā, papildinot paskaidrojuma rakstu ar informāciju, kur nogādājami dalīti savāktie atkritumi, kā arī atsevišķi (dalīti) savākti bioloģiski noārdāmie dārzu un parku atkritumi; 5) precizēts 16. punkts, svītrojot vārdus "pašvaldības uzdevumā" un "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā", kā arī paskaidrojuma raksts papildināts ar informāciju par pašvaldības iestādēm un pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras veic pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekošanu; 6) 19. punkts papildināts ar vārdiem "saimnieciskās darbības veikšanas vietā" un vārdu "grauzējiem"; 7) atzinuma 9. punkta aicinājums ir ņemts vērā, papildinot paskaidrojuma rakstu ar skaidrojumu, kas ir degoši priekšmeti; 8) 23. punkts papildināts ar vārdiem "publiski pieejamu"; 9) atzinuma 12. punkta aicinājums ir ņemts vērā, papildinot paskaidrojuma rakstu ar skaidrojumu par liela izmēra sadzīves atkritumu un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību; 10) 28. punktā veikts labojums, lietojot vārdus "dzīvojamās mājas pārvaldītājs", un 41. punkts papildināts ar vārdu "savācamo"; 11) atzinuma 16. punkts ir ņemts vērā, papildinot paskaidrojuma rakstu ar informāciju par sadzīves bīstamo atkritumu nodošanu; 12) precizēts 44. punkts, papildinot ar atsauci uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmo daļu un svītrojot vārdus "spēkā esošos līgumos par atkritumu apsaimniekošanu". Par Klimata un enerģētikas ministrijas iebildumiem un aicinājumiem, kas nav ņemti vērā, sagatavots atsevišķs Rīgas domes lēmums par iebildumiem pret Klimata un enerģētikas ministrijas atzinumu. |
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs
Ministru kabineta rīkojums Nr. 108
Par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-26-30-sn
Grozījumi Rīgas domes 2024. gada 28. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā"