Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 23

Madonā 2025. gada 27. novembrī
(domes lēmums Nr. 351, prot. Nr. 12, 1. p.)

Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Madonas novadā

PRECIZĒTI
ar Madonas novada pašvaldības domes
18.12.2025. lēmumu Nr. 443
(prot. Nr. 13, 4. p.)

Izdoti saskaņā ar
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6. panta ceturto un piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par saistošo noteikumu pārkāpšanu.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu pakalpojumu lietotājus (turpmāk – lietotājs) ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Madonas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā (turpmāk – novads) un tajā esošo dabas resursu racionālu izmantošanu.

3. Saistošajos noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un ar to saistīto normatīvo aktu izpratnē.

4. Saistošajos noteikumos ir lietoti šādi termini:

4.1. Apakšskaitītāji – mēraparāti, kuri uzskaita to ūdens daudzumu, kas netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

4.2. Objekts – lietotāja nekustamais īpašums vai dzīvokļu īpašumu māja, kurai ir pievads centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

4.3. Pakalpojuma līgums – pakalpojuma līgums starp lietotāju un pakalpojuma sniedzēju (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) par noteikta veida pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildību;

4.4. Pievads – lietotāja atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas atsevišķs ievads, kas nodrošina lietotāja objektu ar ūdensapgādi un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs izvads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu no lietotāja objekta;

4.5. Tīklu piederības shēma – pakalpojuma sniedzēja sagatavota shēma, kurā norādītas robežas, kur par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm atbild pakalpojuma sniedzējs un lietotājs. Tīklu piederības shēma ir pakalpojuma līguma neatņemama sastāvdaļa;

4.6. Ūdens patēriņa norma – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m³ /mēnesī), ja pakalpojumu saņemšanai netiek izmantots komercuzskaites mēraparāts;

5. Pakalpojumu sniedzēji novadā ir SIA "Madonas ūdens", SIA "Bērzaunes komunālais uzņēmums", Varakļānu "Dzīvokļu komunālais uzņēmums" SIA."

6. Saistošie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām novadā

7. Saistošie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

2. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

8. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi un saistošie noteikumi.

9. Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarotā persona, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, pieprasa Pakalpojuma sniedzējam tehniskos noteikumus nekustamā īpašuma esošā Pievada pārbūves, atjaunošanas un nojaukšanas gadījumā.

10. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojuma sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

11. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 gadi.

12. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam būves būvniecības, būves atjaunošanas, būves pārbūves, būves novietošanas vai būves restaurācijas gadījumā, ja piegulošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli un apbūves teritorijās, kurās saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu ir ierīkotas vai ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

13. Ja lietotājs ūdensapgādei izmanto arī vietējo ūdens ieguves avotu, to aizliegts savienot ar pakalpojuma sniedzēja centralizēto ūdensapgādes sistēmu. Lietotājam, kuram ir vietējais ūdens ieguves avots un kurš notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, notekūdeņu daudzums tiek noteikts šādā kārtībā:

13.1. pēc ūdens komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kas uzstādīts uz vietējā ūdens ieguves avota;

13.2. pēc ūdens patēriņa normām, kas noteiktas saistošo noteikumu 2. pielikumā, ja saistošo noteikumu 13.1. punktā minētais mēraparāts nav uzstādīts;

13.3. pēc notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem, ja tādu uz kanalizācijas izvada uzstādījis lietotājs pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma.

14. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram, traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās aizbīdni vai vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

15. Pēc pievada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks pakalpojuma sniedzējam iesniedz:

15.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu digitālā formā;

15.2. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn≥160mm;

15.3. ūdensvada tīkliem – spiediena testa rezultātus.

16. Pēc 15. punktā minēto dokumentu izvērtēšanas pakalpojuma sniedzējs veic komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbaudi un izsniedz pievada izbūves atzinumu, kurš ir nepieciešams nosacījums pakalpojuma līguma noslēgšanai.

17. Pēc nekustamā īpašuma pievada izbūves un pievienošanas centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

18. Pēc nekustamā īpašuma pievadu izbūves un pievienošanas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai pakalpojuma līguma noslēgšana ir obligāta.

19. Ja pievadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakus lietotājam pievadu pievienot pie cita lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotai tīklu piederības shēmai un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un lietotāju.

20. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt citā saskaņotā vietā, ar tiesībām pakalpojuma sniedzējam piekļūt komercuzskaites mēraparāta mezglam vai pielietot ūdens patēriņa normas atbilstoši saistošo noteikumu 2. pielikumā noteiktajam.

21. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojuma sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir pakalpojuma sniedzēja īpašums.

22. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības par saviem līdzekļiem aprīkot komercuzskaites mēraparātus ar attālinātu datu nolasīšanas iekārtām un iegūtos rādījumus izmantot pakalpojuma apjoma uzskaitei.

23. Ja komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās ir lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā vietā, lietotājs atlīdzina pakalpojuma sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu.

24. Pakalpojuma sniedzējs ūdens spiedienu centralizētajā ūdensapgādes sistēmā nodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja objekta ūdensapgādes iekšējā sistēmā ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens, lietotājs, saskaņojot ar pakalpojuma sniedzēju, par saviem līdzekļiem nodrošina vietējo ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtu izbūvi.

3. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

25. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

25.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

25.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

25.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

25.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

25.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

25.6. komercuzskaites mēraparāti, izņemot apakšskaitītājus.

26. Pakalpojuma sniedzējs var izmantot ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas lietotāja un pakalpojuma sniedzēja vai pašvaldības un pakalpojuma sniedzēja noslēgtā līgumā par ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas lietošanu. Pakalpojumu maksai, kas saistīta ar šīs infrastruktūras apkalpošanu ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

27. Pēc saskaņošanas ar lietotāju pakalpojuma sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

28. Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

29. Apakšskaitītāji un arī to uzskaites mezgli tiek izbūvēti, uzstādīti, ekspluatēti un remontēti par lietotāja līdzekļiem un tiek piemērotas tādas pašas prasības, kādas tās ir noteiktas komercuzskaites mēraparātiem. Apakšskaitītājiem jābūt aprīkotiem ar attālinātu datu nolasīšanu. Datu nolasīšanas iekārtas modeļa veidu un risinājumu lietotājs iepriekš saskaņo ar pakalpojuma sniedzēju, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina attālinātu datu nolasīšanas iespēju.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

30. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

30.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

30.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

30.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot pakalpojuma sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

30.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

30.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram, tauki);

30.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz saistošo noteikumu 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas un pakalpojuma līgumā noteikto pieņemamo notekūdeņu apjomu.

31. Ja lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz saistošo noteikumu 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

31.1. lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas saistošo noteikumu 1. pielikumā;

31.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, pakalpojuma sniedzējs var atļaut lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta pakalpojuma līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

32. Lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojuma sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

33. Gadījumos, ja noteikumu 31. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos ražošanas notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti pakalpojuma līgumā ar pakalpojuma sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārtraukt ražošanas notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

34. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

35. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

35.1. vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

35.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

35.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

35.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

35.5. radioaktīvas vielas;

35.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

35.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;

35.8. smago metālu savienojumus un citas vielas, kas pasliktina notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesā radušos notekūdeņu dūņu kvalitāti un nelabvēlīgi ietekmē to apsaimniekošanu;

35.9. izlietotos ķīmisko reaģentus un bīstamu bakteriālo piesārņojumu;

35.10. naftas produktus un to savienojumus.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

36. Jebkurai personai ir aizliegts:

36.1. patvaļīgi, neievērojot saistošo noteikumu prasības, pievienoties centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem;

36.2. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

36.3. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

36.4. bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju veikt jebkādas darbības pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

36.5. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus, izņemot pakalpojuma sniedzēja darbiniekus un personas, kurām pakalpojuma sniedzējs to rakstiski atļāvis;

36.6. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu;

36.7. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

37. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātas formas plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

38. Ja lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus u.c.), ir bojāti lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas saistošo noteikumu un būvnormatīvu prasības, lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

39. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai pakalpojuma sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

40. Jebkurai personai, atklājot bojājumus centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā, ir pienākums par to nekavējoties ziņot pakalpojuma sniedzējam uz tā tīmekļa vietnē norādītājiem diennakts telefona numuriem.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

41. Ja lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, pakalpojuma sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

42. Noņemt noteikumu 41. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo pakalpojuma sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc pakalpojuma sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

43. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un pakalpojuma sniedzēja vajadzībām.

44. Pakalpojuma sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

45. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada pievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

46. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, lietotājam ir jāizbūvē komercuzskaites mēraparāta mezgls un jānoslēdz pakalpojuma līgums ar pakalpojuma sniedzēju.

47. Aizliegts bojāt ūdens brīvkrānus, kā arī tiem pievienot caurules ūdens ņemšanai.

48. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo pakalpojuma sniedzējam uz tā tīmekļa vietnē norādītājiem diennakts telefona numuriem.

49. Lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta saistošo noteikumu 2. pielikumā

4. Pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība

4.1. Pakalpojuma līguma slēgšana un tajā ietveramie noteikumi

50. Pakalpojuma līgumu ar pakalpojuma sniedzēju slēdz:

50.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

50.2. dzīvojamās mājas, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

50.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no šādas dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

50.4. nedzīvojamās ēkas visi kopīpašnieki vai kāds no tās kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

50.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto pakalpojumu būvniecības laikā;

50.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.

51. Pakalpojuma līguma sagatavošanai un noslēgšanai pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz sekojošu informāciju un dokumentus:

51.1. aizpildītu pakalpojuma sniedzēja noteiktas formas iesniegumu pakalpojuma līguma noslēgšanai;

51.2. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību (zemesgrāmatas apliecība, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

51.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par pakalpojuma līguma slēgšanu;

51.4. ja pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt pakalpojuma līgumu;

51.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

51.6. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par izvēlēto norēķinu veidu (maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību vai tiešais maksājums). Tiešo maksājumu sistēmas gadījumā norēķinu kārtība tiek atrunāta pakalpojuma līgumā.

52. Pakalpojuma sniedzējs, ja tas nepieciešams pakalpojuma līguma noslēgšanai, ir tiesīgs:

52.1. pieprasīt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, tai skaitā nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas, lietus notekūdeņu savākšanas tīklu shēmas, ziņas par objektā veicamās darbības profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem;

52.2. apsekot pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamā īpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas ārējās un iekšējās sistēmas, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama pakalpojuma līguma noslēgšanai;

52.3. noteikt notekūdeņu paraugu noņemšanas vietas (kontrolakas), veidu, periodiskumu un apmaksas kārtību;

52.4. pieprasīt iesniegt līguma par tauku un naftas produktu uztvērēju apkalpošanu un izvešanu kopiju vai citus par apkalpošanu un izvešanu apliecinošus dokumentus.

53. Lietotājs pirms pakalpojuma līguma noslēgšanas informē pakalpojuma sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

54. Pakalpojumu līguma slēdzējam, norēķināties par pakalpojumu jāsāk ar pakalpojuma sniedzēja pēdējo fiksēto ūdens uzskaites mēraparāta rādījumu, ja līguma slēdzējs pārņemot nekustamo īpašumu nav pieaicinājis pakalpojuma sniedzēju ūdens uzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt ūdens uzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, nodošanas-pieņemšanas aktu).

55. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uzsākt pakalpojumu sniegšanu pakalpojuma līguma slēdzējam pirms pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas. Bez noslēgta pakalpojuma līguma pakalpojuma sniedzējs pakalpojumu sniedz ne ilgāk kā vienu mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no pakalpojuma līguma slēdzēja par pakalpojumu sniegšanu un līguma slēgšanu.

56. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja pakalpojuma līguma slēdzējs:

56.1. viena mēneša laikā no pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši pakalpojuma sniedzēja prasībām un nav parakstījis pakalpojuma sniedzēja sagatavoto līgumu;

56.2. nav veicis vai nav vienojies ar pakalpojuma sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

56.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes un kanalizācijas pievada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

57. Ja pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūra ir pārtraukta, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamam īpašumam nekavējoties pārtraukt sniegt pakalpojumu. Pakalpojuma sniedzējs paziņojumam par pakalpojuma pārtraukšanu, pievieno aprēķinu par pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegto pakalpojumu, kas jāsamaksā rēķinā noteiktajā termiņā.

58. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots viena mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis no pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras izpildei.

59. Pakalpojuma līgumā, papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam, iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

59.1. informācija par līdzējiem;

59.2. sniegtā pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

59.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

59.4. pakalpojuma sniegšanas sākuma datums;

59.5. atsauce uz to, ka norēķini par pakalpojumu/-iem notiek saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu par apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas novadīšanas tarifiem vai saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu tarifu, ja normatīvie akti neparedz, ka attiecīgā pakalpojuma sniedzēja tarifu nenosaka ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu par apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas novadīšanas tarifiem.

59.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

59.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

60. Pakalpojuma līgumam pievienojams pakalpojuma sniedzēja sagatavota tīklu piederības shēma, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Shēma ir neatņemama pakalpojuma līguma sastāvdaļa.

61. Lietotāja kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā tiek ietverts arī lietus notekūdeņu daudzums, kas tiek ievadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā no lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā zemes gabala. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, pēc lietotāja iesniegtajiem datiem par zemes gabala platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu, vai saskaņā ar notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem, ko uzstādījis lietotājs pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma uz kanalizācijas izvada.

62. Iebildumi par pakalpojuma sniedzēja izrakstīto rēķinu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā desmit dienu laikā pēc rēķina izsūtīšanas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā pakalpojuma sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

63. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojuma sniedzējs par to informē lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt pakalpojuma sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi pakalpojuma līguma noteikumos, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar pakalpojuma sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

64. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos ūdens uzskaites mēraparāta rādījumus par lietotāja sniegto pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība lietotāja iesniegtajiem datiem, pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu un sagatavo rēķinu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

65. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sagatavot ikmēneša rēķinu pēc objekta vidējā patēriņa, ja tehnisku iemeslu dēļ, pielietojot attālinātu komercuzskaites mēraparātu nolasīšanas sistēmu, nav iespējams saņemt ikmēneša patēriņa rādījumus. Iegūstot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus, pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu un sagatavo rēķinu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

66. Ja daudzdzīvokļu mājai tiek pielietota tiešo norēķinu sistēma un pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā netiek iesniegti ūdens mērītāju rādījumi, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sagatavot ikmēneša rēķinu pēc dzīvokļa vidējā ūdens patēriņa. Iegūstot faktiskos ūdens mērītāju rādījumus, pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu un sagatavo rēķinu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

67. Ja personai ir parādi par pakalpojumiem, ko tā saņem no pakalpojuma sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar pakalpojuma sniedzēju noslēgt pakalpojuma līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar pakalpojuma sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

68. Ja lietotājs ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot pakalpojumu, bet saglabāt līguma spēkā esamību, lietotāja pienākums ir par to informēt pakalpojuma sniedzēju un segt pakalpojuma sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu.

69. Ja pakalpojuma sniedzējs normatīvajos aktos, saistošajos noteikumos vai pakalpojuma līguma ietvaros noteikto iemeslu dēļ ir pārtraucis pakalpojuma sniegšanu, lietotājam nav tiesību patvaļīgi pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Lietotājam ir pienākums segt pakalpojuma sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu, pakalpojuma atjaunošana tiek nodrošināta trīs darba dienu laikā no minētās apmaksas veikšanas.

4.2. Pakalpojuma līguma grozīšanas kārtība

70. Pakalpojuma līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

71. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza pakalpojuma līguma noteikumus, pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

72. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina pakalpojuma līgumā iekļauto tīklu piederības shēmu, pakalpojuma sniedzējs sagatavo aktuālo tīklu piederības shēmu un tā oriģināleksemplāru nosūta lietotājam. Aktuālā tīklu piederības shēma stājas spēkā viena mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas lietotājam.

73. Pakalpojuma sniedzējs, slēdzot vienošanos par pakalpojuma līguma grozījumiem ar lietotāju, kuram ir parādi par saņemto pakalpojumu, ir tiesīgs atlikt slēgt vienošanos par pakalpojuma līguma grozījumiem ar lietotāju, tai skaitā par pakalpojuma sniegšanu citos lietotāja objektos, ja tas nav izpildījis spēkā esošas saistības ar pakalpojuma sniedzēju.

4.3. Pakalpojuma līguma izbeigšanas kārtība

74. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

74.1. puses pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

74.2. pakalpojuma līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc lietotāja pieprasījuma;

74.3. pakalpojuma līgumu noteikumu 75. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz pakalpojuma sniedzējs;

74.4. beidzas pakalpojuma līguma termiņš;

74.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks trīs mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna pakalpojuma līguma noslēgšanu.

75. Pakalpojuma sniedzējs var vienpusēji izbeigt pakalpojuma līgumu:

75.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet lietotājs paziņojumu par pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

75.2. lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

75.3. brīdinot lietotāju 30 dienas iepriekš, gadījumā, kad pakalpojumu patēriņa uzskaites izmaiņu rezultātā lietotājs iegūst blakus lietotāja statusu, kuram nav iespējams nodrošināt tiešu pakalpojumu sniegšanu;

75.4. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

75.5. ja lietotājs ir mainījis pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

75.6. ja lietotājs vairāk kā sešus mēnešus pakalpojuma sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz pakalpojuma sniedzēja rakstisko brīdinājumu par pakalpojuma līguma izbeigšanu.

76. Izbeidzot pakalpojuma līgumu, pakalpojuma sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

77. Ja pakalpojuma līgums tiek izbeigts, pakalpojuma lietotāja pienākums ir veikt galīgo norēķinu pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā par saņemtajiem pakalpojumiem.

5. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

78. Par saistošo noteikumu 13., 34., 35., 36., 38., 41., 42., 46., 48., 68. punkta noteikumu pārkāpumu piemēro sekojošas naudas soda vienības:

78.1. Par lietotāja ūdensapgādei izmantoto vietējā ūdens ieguves avota savienošanu ar pakalpojuma sniedzēja centralizēto ūdensapgādes sistēmu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz 280 naudas soda vienībām.

78.2. Par piekļuves nenodrošināšanu pakalpojuma sniedzējam paraugu noņemšanai un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanai lietotāja nekustamajā īpašumā, ja pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 35 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no 140 naudas soda vienībām.

78.3. Par centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadītiem notekūdeņiem, kuru saturs atbilst 35. punktā minētajiem apakšpunktiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 35 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām.

78.4. Par 36. punktā minēto apakšpunktu aizliegto darbību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz 280 naudas soda vienībām.

78.5. Par lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkstošu noslēgarmatūru, kanalizācijas sistēmā, hermētiski neaizvērtām revīzijām, bojātiem lietotāja ēkas iekšējiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem, vai šo noteikumu un būvnormatīvu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 35 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no 20 līdz 140 naudas soda vienībām.

78.6. Par bojājumu centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā neziņošanu pakalpojuma sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 10 soda vienībām, bet juridiskajai personai no 20 naudas soda vienībām.

78.7. Par noteikumu 41. punktā minētās plombas noņemšanu no apvadlīnijas aizbīdņa piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 35 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām.

78.8. Par komercuzskaites mēraparāta mezgla neizbūvēšanu un pakalpojuma līguma nenoslēgšanu ar pakalpojuma sniedzēju ūdens brīvkrānu izmantošanai nekustamajā īpašumā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz 280 naudas soda vienībām.

78.9. Par brīvkrāna bojājumu neziņošanu pakalpojuma sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 35 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām.

78.10. Par pakalpojuma sniedzēja neinformēšanu un pakalpojuma sniedzēja izdevumu nesegšanu, kas saistīti ar pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu, bet pakalpojuma līguma spēkā saglabāšanas esamību piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz 280 naudas soda vienībām.

79. Administratīvā pārkāpuma procesu par saistošajos noteikumos minētajiem pārkāpumiem veic Madonas novada pašvaldības policija.

80. Administratīvais sods saistošo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

6. Noslēguma jautājumi

81. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesi".

82. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

82.1. Madonas novada pašvaldības 2022. gada 29. jūnija saistošie noteikumi Nr. 21 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā";

82.2. Varakļānu novada pašvaldības 2019. gada 28. marta saistošie noteikumi Nr. 3 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Varakļānu novada pašvaldībā".

Pārejas noteikumi

1. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami viena gada laikā no saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

2. Līdz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto pakalpojuma līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un saistošajiem noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā, lietotājam un pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt pakalpojuma līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz pakalpojuma līguma pārslēgšanai jaunā redakcijā, pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētie pakalpojuma līguma noteikumi un saistošie noteikumi.

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Lungevičs

1. pielikums
Madonas novada pašvaldības
2025. gada 27. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 23
"Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu
sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā"

Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas

2. pielikums
Madonas novada pašvaldības
2025. gada 27. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 23
"Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu
sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā"

Ūdens patēriņa norma, ja norēķiniem neizmanto komercuzskaites mēraparātus

Paskaidrojuma raksts
Madonas novada pašvaldības 2025. gada 27. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 23 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Madonas novadā"

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Lungevičs