Ministru kabineta noteikumi Nr. 34

Rīgā 2026. gada 27. janvārī (prot. Nr. 4 20. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem"

Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19. pantu,
 Enerģētikas likuma 58.⁹ panta pirmo daļu 
un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 216. nr.; 2023, 94., 136., 246. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 19. pantu, Enerģētikas likuma 58.⁹ panta pirmo daļu un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu";

1.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka:

1.1. bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķināšanas nosacījumus un kārtību;

1.2. biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina kārtību un nosacījumus;

1.3. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus;

1.4. transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus;

1.5. biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā;

1.6. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus;

1.7. no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus;

1.8. kārtību, kādā uzrauga institūcijas, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, kā arī institūciju, kura uzrauga atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanu;

1.9. procedūru, kādā pārbauda un uzrauga transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;

1.10. komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai;

1.11. nosacījumus un kārtību, kādā pamato atbilstību ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem, kā arī pārbaudes un uzraudzības procedūru;

1.12. atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus;

1.13. kārtību, kādā energoresursu informācijas sistēmā ziņo par attiecīgā kurināmā un transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritērijiem, norāda pierādījumus un saistošo informāciju, kā arī nosaka Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību.";

1.3. svītrot 2.1. apakšpunktu;

1.4. svītrot 2.2. apakšpunktu;

1.5. svītrot 2.3. apakšpunktu;

1.6. svītrot 2.4. apakšpunktu;

1.7. svītrot 2.5. apakšpunktu;

1.8. svītrot 2.6. apakšpunktu;

1.9. svītrot 2.7. apakšpunktu;

1.10. svītrot 2.8. apakšpunktu;

1.11. svītrot 2.9. apakšpunktu;

1.12. svītrot 2.10. apakšpunktu;

1.13. svītrot 2.14. apakšpunktu;

1.14. svītrot 2.16. apakšpunktu;

1.15. svītrot 2.17. apakšpunktu;

1.16. svītrot 2.18. apakšpunktu;

1.17. svītrot 2.20. apakšpunktu;

1.18. svītrot 2.21. apakšpunktu;

1.19. svītrot 2.22. apakšpunktu;

1.20. svītrot 2.23. apakšpunktu;

1.21. papildināt ar 2.24.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.24.¹ senie meži – vecu dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas pietiekami lielā vienlaidu platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte un liels atmirušās koksnes apjoms un kurās tikai ierobežotā to platības daļā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes, un šajās platībās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība;";

1.22. papildināt ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Šie noteikumi attiecas uz:

2.¹1. Transporta enerģijas likumā noteikto degvielas piegādātāju;

2.¹2. Enerģētikas likumā noteikto kurināmā piegādātāju;

2.¹3. komersantiem, kuriem ir Enerģētikas likuma 58.⁶ panta ceturtajā daļā minētās iekārtas, ievērojot Enerģētikas likuma 58.⁶ panta trešo un piekto daļu.";

1.23. izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. No lauksaimniecības biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:

3.1. šo noteikumu II nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;

3.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.";

1.24. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. No meža biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:

4.1. šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;

4.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.";

1.25. papildināt ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4.¹ Šo noteikumu 2.24.¹ apakšpunktā  minēto definīciju lieto tikai Transporta enerģijas likuma, Enerģētikas likuma un šo noteikumu kontekstā, lai apliecinātu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.";

1.26. svītrot 5. punktu;

1.27. svītrot 6. punktu;

1.28. svītrot 7. punktu;

1.29. svītrot 8. punktu;

1.30. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):

9.1. kokiem klātas teritorijas, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010, 2. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem, tostarp pirmatnējie meži un senie meži (tai skaitā tie, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas);

9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem;

9.3. platības, kas ir klasificējamas kā:

9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statusu un tā nosacījumus;

9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto aizsardzības statusu un tā nosacījumus;

9.4. zālāji, kuri kopumā aptver vairāk nekā vienu hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kas ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas kā:

9.4.1. dabiski zālāji, kuri arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kuros saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;

9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, bet ir bagāti ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuri nav noplicināti un kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tādas teritorijas statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība;

9.5. virsāji – sauszemes teritorijas, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu.";

1.31. izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja.";

1.32. izteikt 11.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.3. mitrājs – sauszemes teritorija, kura ietver palienes, zāļu un kūdras purvus, vai cita teritorija, ko klāj ūdens vai kura ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ne mazāk kā deviņus mēnešus gadā un kura ir dabiska vai mākslīga, pastāvīga vai pārplūstoša, un kurā ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, ja vien nav pierādījumu, ka šai platībai ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tāda mitrāja statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība.";

1.33. izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs – sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis vai kur var būt funkcionējošs purvs vai kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunkta nosacījumiem.";

1.34. izteikt 15.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.3. ka tiek aizsargātas platības, tai skaitā mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes;";

1.35. izteikt 15.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti:

15.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;

15.4.2. lai nepieļautu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi un novērstu:

15.4.2.1. celmu un sakņu ieguvi;

15.4.2.2. pirmatnējo mežu un seno mežu (tai skaitā to, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas) degradāciju vai to transformēšanu par plantāciju mežiem;

15.4.2.3. augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;

15.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādi ir noteikti;

15.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, lai līdz minimumam samazinātu paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes sablīvēšanos, kā arī lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;";

1.36. izteikt 15.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.5. ka pēc mežizstrādes netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā;";

1.37. papildināt ar 15.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.6. ka meža biomasa netiek iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās teritorijās, ņemot vērā šo noteikumu 9., 11. un 13. punktā noteiktos nosacījumus par attiecīgā statusa noteikšanu minētajām teritorijām;";

1.38. papildināt ar 15.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.7. ka komersanti, kuru iekārtās no meža biomasas tiek ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais vai biomasas degviela (kurināmā ražotāji), ir izdevuši šo noteikumu 31.¹ punktā minēto deklarāciju.";

1.39. papildināt ar 15.¹ punktu šādā redakcijā:

"15.¹ Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā minētie kritēriji netiek izpildīti, šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu, kas ir ražota no meža biomasas.";

1.40. izteikt 16.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"16.3. ka tiek aizsargātas teritorijas, tai skaitā mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes, izņemot gadījumu, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo izejvielu izstrāde netraucē minētajiem dabas aizsardzības mērķiem;";

1.41. izteikt 16.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"16.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti:

16.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;

16.4.2. lai nepieļautu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi un novērstu:

16.4.2.1. celmu un sakņu ieguvi;

16.4.2.2. pirmatnējo mežu un seno mežu (tai skaitā to, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas) degradāciju vai to transformēšanu par plantāciju mežiem;

16.4.2.3. augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;

16.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādi ir noteikti;

16.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, lai līdz minimumam samazinātu paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes sablīvēšanos, kā arī lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;";

1.42. izteikt 16.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"16.5. ka pēc mežizstrādes netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā.";

1.43. izteikt 17.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.2. meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti un nodrošina, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek attiecinātas uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts nacionāli noteiktajā devumā, vai saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi attiecīgos tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un kas paredz, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto oglekļa dioksīda piesaistes apjomu.";

1.44. papildināt ar 18.¹ punktu šādā redakcijā:

"18.¹ Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, biomasas degvielu un biomasas kurināmā ražošana no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām ir uzskatāma par ilgtspējīgu, ja normatīvajos aktos par enerģētiku minētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir prognozēts, ka tiks izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES, Latvijai noteiktās saistības, un minēto saistību izpildei tiks nodrošināta zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana.";

1.45. papildināt ar 18.² punktu šādā redakcijā:

"18.² Zemkopības ministrija reizi sešos mēnešos – līdz 30. jūnijam un 30. decembrim – izvērtē, vai Latvijas tiesību akti un uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas (turpmāk – uzraudzības sistēmas) spēj nodrošināt izejvielu ieguves atbilstību šo noteikumu 15. un 17. punktā minētajiem ilgtspējas kritērijiem un vai tiek izpildīti šo noteikumu 18.¹ punktā minētie nosacījumi – tiek izpildītas Latvijai noteiktās saistības un nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana. Zemkopības ministrija izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē.";

1.46. papildināt ar 18.³ punktu šādā redakcijā:

"18.³ Zemkopības ministrs, ja nepieciešams, 10 darbdienu laikā pēc Zemkopības ministrijas izvērtējuma pabeigšanas iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmas spēju vai nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem. Ministru kabineta rīkojuma projekts par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmas nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem tiek iesniegts Ministru kabinetā, ja, veicot izvērtējumu, Latvijas tiesību aktos vai uzraudzības sistēmā tiek konstatētas tādas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas tiesību akti un uzraudzības sistēma vairs nespēj nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem.";

1.47. izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielai un biomasas degvielai, kas tiek izmantota transportā, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir šādi:

19.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 50 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;

19.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 60 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2015. gada 6. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim;

19.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 65 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2021. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.";

1.48. papildināt ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

"19.¹ Uzskata, ka šo noteikumu 19. punktā minētās iekārtas ekspluatācija uzsākta tad, kad tajā uzsākta biodegvielas, biomasas degvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā fiziska ražošana. Minētais nosacījums attiecas uz jaunu iekārtu un jau iepriekš ekspluatācijā esošo iekārtu.";

1.49. papildināt ar 19.² punktu šādā redakcijā:

"19.² Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un pārstrādātā oglekļa degvielai, kas tiek izmantota transportā, un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam un pārstrādātā oglekļa kurināmajam, kas tiek izmantots enerģijas ražošanai, ir vismaz 70 procenti.";

1.50. papildināt ar 19.³ punktu šādā redakcijā:

"19.³ Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru ekspluatācija ir uzsākta pēc 2023. gada 20. novembra, ir 80 procenti.";

1.51. papildināt ar 19.⁴ punktu šādā redakcijā:

"19.⁴ Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai lielāka un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:

19.⁴1. līdz 2029. gada 31. decembrim siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;

19.⁴2. no 2030. gada 1. janvāra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti.";

1.52. papildināt ar 19.⁵ punktu šādā redakcijā:

"19.⁵ Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai lielāka un kuru ekspluatācija uzsākta pirms 2021. gada 1. janvāra, ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra un ne vēlāk kā no 2029. gada 31. decembra.";

1.53. papildināt ar 19.⁶ punktu šādā redakcijā:

"19.⁶ Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai mazāka un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:

19.⁶1. līdz brīdim, kamēr šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;

19.⁶2. kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti.";

1.54. papildināt ar 19.⁷ punktu šādā redakcijā:

"19.⁷ Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai mazāka un kuru ekspluatācija uzsākta pirms 2021. gada 1. janvāra, ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra.";

1.55. izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Uzskata, ka šo noteikumu 19.³, 19.⁴, 19.⁵, 19.⁶ un 19.⁷ punktā minēto iekārtu ekspluatācija uzsākta tad, kad tajās uzsākta elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas fiziska ražošana no biomasas kurināmā. Minētais nosacījums attiecas uz jaunām iekārtām un jau iepriekš ekspluatācijā esošām iekārtām.";

1.56. izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V. Kritēriji no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai";

1.57. izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Elektroenerģiju, kas ir ražota tikai elektroenerģijas ražošanai paredzētās iekārtās, atjaunīgās enerģijas statistikas aprēķinā ņem vērā, ja:

22.1. iekārtās kā galvenais kurināmais netiek izmantots fosilās izcelsmes kurināmais, bet biomasas kurināmā īpatsvars kopējā izmantotā kurināmā apjomā ir vairāk nekā 50 procenti;

22.2. atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējumam nav izmaksu efektīvas iespējas izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju.";

1.58. izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Šo noteikumu 21. un 22. punktu piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta vai kuras ir pārveidotas tikai un vienīgi biomasas kurināmā izmantošanai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet nepiemēro attiecībā uz valsts atbalstu no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtai enerģijai, kas piešķirts tādu atbalsta shēmu ietvaros, kuras apstiprinātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.";

1.59. izteikt 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu un biomasas kurināmo, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumu.";

1.60. izteikt 27. punktu šādā redakcijā:

"27. Lai pamatotu, ka visā piegādes ķēdē no izejvielu iegūšanas līdz biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā, pārstrādātā oglekļa degvielas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas laišanai tirgū vai izmantošanai enerģijas ražošanai ir ievēroti šajos noteikumos minētie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītajām personām (tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājam, pirmajam savācējam, pārstrādātājam, pašpārstrādātājam, degvielas piegādātājam, kurināmā piegādātājam vai enerģijas ražotājam) jāizmanto masas bilances sistēma, kurā ir iespējams:

27.1. apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degviela, vai kurināmais ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām (piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā);

27.2. turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;

27.3. pieprasīt, lai informācija par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem būtu attiecināta uz maisījumu;

27.4. nodrošināt, ka visu no maisījuma ņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji un tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un masas bilances sistēmas ietvaros tiek prasīts, lai šie nosacījumi tiktu izpildīti atbilstošā laikposmā;

27.5. nodrošināt, ka materiāli nav apzināti modificēti vai pārveidoti, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem;

27.6. nodrošināt, ka jebkādu degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam noteikto mērķu izpildē katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi.";

1.61. papildināt ar 31.¹ punktu šādā redakcijā:

"31.¹ Komersanti, kuru iekārtās no meža biomasas tiek ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais vai biomasas degviela, izdod ticamības deklarāciju (kuras pamatā ir komersanta iekšējie procesi) biomasas biržas, brīvprātīgās shēmas, nacionālās shēmas un komersanta shēmas ietvaros veicamo revīziju vajadzībām, lai pārbaudītu, ka meža biomasa nav iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās platībās.";

1.62. svītrot 33. punktu;

1.63. izteikt 35. punktu šādā redakcijā:

"35. Šo noteikumu 34. punktā minētais komersants iepriekšējā kalendāra gadā izsniegto atbilstības apliecinājumu katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā.";

1.64. izteikt 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Degvielas piegādātājs vispārīgā ziņojuma ietvaros katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu:

36.1. realizētais biodegvielas vai biomasas degvielas apjoms katram biodegvielas veidam, norādot šo noteikumu 3. pielikumā minēto kategoriju, šādā dalījumā:

36.1.1. no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtās biodegvielas apjoms;

36.1.2. modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas apjoms;

36.2. katra biodegvielas vai biomasas degvielas veida siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte (biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību), ieskaitot un neieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas;

36.3. pamatojums katra biodegvielas un biomasas degvielas sūtījuma atbilstībai ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem – brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros izsniegtā ilgtspējas apliecinājuma numurs;

36.4. realizētās biodegvielas vai biomasas degvielas ģeogrāfiskā izcelsme.";

1.65. izteikt 37. punktu šādā redakcijā:

"37. Valsts vides dienests apkopo šo noteikumu 36. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:

37.1. apkopoti šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā minētie dati;

37.2. informācija par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās biodegvielas un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.";

1.66. izteikt 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Centrālā statistikas pārvalde informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem attiecībā uz Enerģētikas likuma 58.⁶ pantā minētajām iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, iegūst no Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā apkopojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem, ko Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām.";

1.67. izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Šo noteikumu 2.¹3. apakšpunktā minētais komersants, kura iekārtās netiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kam nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, katru gadu līdz 31. maijam energoresursu informācijas sistēmā iesniedz šādu informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šo noteikumu ​II, ​III un IV nodaļā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:

39.1. ja apliecināšanai tiek izmantota brīvprātīgā shēma vai nacionālā shēma​:

39.1.1. šo shēmu ietvaros izsniegtā sertifikāta (atbilstības apliecinājuma) vai ilgtspējas apliecinājuma numurs;

39.1.2. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas ilgtspējas apliecinājums vai kas tiek deklarēts sertifikāta ietvaros;

39.2. ja apliecināšanai tiek izmantota komersanta shēma:

39.2.1. šo noteikumu 18.² punktā minētais Ministru kabineta rīkojums;

39.2.2. šo noteikumu 47.³ punktā minētais pašapliecinājums vai neatkarīga auditora pārbaudes novērtējums vai ziņojums;

39.2.3. šo noteikumu 47.⁷1. apakšpunktā minētais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts, šo noteikumu 47.⁷2. apakšpunktā minētais sertifikāts (atbilstības apliecinājums), šo noteikumu 47.⁶1. un 47.⁶2. apakšpunktā minētie dokumenti vai šo noteikumu 47.⁹2. apakšpunktā minētais pārbaudes apliecinājums;

39.2.4. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegtie dokumenti un kas tiek deklarēts komersanta shēmas ietvaros;

39.3. ja saskaņā ar šo noteikumu VIII¹ nodaļu tiek izmantots biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais:

39.3.1. dokumenti, kas apliecina cietā biomasas kurināmā iegādi biomasas biržā;

39.3.2. biomasas biržas izsniegtais ziņojums par konkrētā biomasas iegādātā apjoma ilgtspējību;

39.3.3. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegti dokumenti un kas tiek deklarēts kā iegādāts biomasas biržā;

39.4. šo noteikumu 31.¹ punktā minētā ticamības deklarācija.";

1.68. izteikt 40. punktu šādā redakcijā:

"40. Valsts vides dienests apkopo šo noteikumu 35. un 39. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:

40.1. šo noteikumu 35. punktā minētos apliecinājumus un ar tiem saistīto no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru ir izsniegti atbilstības apliecinājumi;

40.2. šo noteikumu 39.1.2., 39.2.4. un 39.3.3. apakšpunktā minēto datu apkopojumu;

40.3. informāciju par šo noteikumu 39. punktā minētā biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi.";

1.69. izteikt 40.¹ punktu šādā redakcijā:

"40.¹ Centrālā statistikas pārvalde katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts vides dienestam datus par Enerģētikas likuma 58.⁶ pantā minētajām iekārtām, izņemot šo noteikumu 40.² punktā minētās iekārtas, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu), konkrētās iekārtas nosaukumu un kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.";

1.70. izteikt 40.² punktu šādā redakcijā:

"40.² Valsts vides dienests katru gadu līdz 31. martam Latvijas Atvērto datu portālā publicē datus par iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu) un konkrētās iekārtas nosaukumu. Valsts vides dienests minēto sarakstu atjauno, tiklīdz kādai iekārtai tiek no jauna piešķirta vai atcelta iepriekš izsniegtā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.";

1.71. izteikt 41. punktu šādā redakcijā:

"41. Centrālā statistikas pārvalde šo noteikumu 37.1. apakšpunktā, 38. un 40. punktā minētos datus izmanto, lai nodrošinātu apkopotus kopējos datus par atjaunīgo enerģiju un detalizētos datus par atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas, kā arī transporta enerģijas izmantošanā.";

1.72. izteikt 42.¹ punktu šādā redakcijā:

"42.¹ Komersants, kas darbojas kā biomasas birža, apliecina no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja tas izstrādā un piemēro atbilstošas atbilstības apliecināšanas procedūras un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

42.¹1. ir iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā;

42.¹2. tam Valsts vides dienests ir izsniedzis atļauju apliecināt no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu ​III, ​IV, ​VI un VII nodaļā minētajām prasībām.";

1.73. izteikt 42.² punktu šādā redakcijā:

"42.² Latvijā reģistrēts komersants, kas darbojas kā biomasas birža, šo noteikumu ​42.¹2. apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

42.²1. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas (tās izejvielu) atbilstība ilgtspējas kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par meža biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem;

42.²2. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērija izpildi, kā arī informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā un vai darījuma laikā būs iespēja papildināt datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām;

42.²3. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks veikta meža biomasas izcelsmes izsekošana visā darījumu ķēdē un izcelsmes apliecināšana un kā notiks informācijas par biomasas izcelsmi nodošana no biomasas pārdevēja biomasas pircējam. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā, ja nepieciešams, biomasas birža pārliecināsies par minētās informācijas pareizību;

42.²4. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā biomasas kurināmā pircējam tiks sniegts biržas ziņojums (apliecinājums) par to, ka biomasas kurināmā pircēja iegādātais biomasas kurināmais atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem;

42.²5. informācijas tehnoloģiju risinājumu aprakstus, kā biomasas biržā tiks iestrādātas šo noteikumu 42.²1., 42.²2., 42.²3. un 42.²4. apakšpunktā minētās procedūras.";

1.74. izteikt 42.³ punktu šādā redakcijā:

"42.³ Valsts vides dienests izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda tajos norādītās informācijas patiesumu un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Pieņemto lēmumu paziņo konkrētajam komersantam. Valsts vides dienests izsniegtās atļaujas publicē savā tīmekļvietnē.";

1.75. izteikt 42.⁴ punktu šādā redakcijā:

"42.⁴ Valsts vides dienests uzrauga Latvijā reģistrētos komersantus, kas darbojas kā biomasas birža, attiecībā uz to darbības atbilstību šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. Minētie komersanti pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma iesniedz tam visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai.";

1.76. izteikt 42.⁵ punktu šādā redakcijā:

"42.⁵ Ja, veicot uzraudzības darbības, tiek konstatēta neatbilstība šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, Valsts vides dienests uzdod minētajam komersantam veikt visas noteiktās darbības neatbilstības novēršanai. Ja, veicot uzraudzības darbības, Valsts vides dienests konstatē, ka minētais komersants neveic nepieciešamās darbības neatbilstības novēršanai vai neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt komersanta izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta vai Valsts vides dienests ir tiesīgs atcelt šo noteikumu 42.¹2. apakšpunktā minēto atļauju.";

1.77. izteikt 42.⁶ punktu šādā redakcijā:

"42.⁶ Klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu, kas darbojas kā biomasas birža, iekļaut šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību.";

1.78. izteikt 42.⁷ punktu šādā redakcijā:

"42.⁷ Klimata un enerģētikas ministrs nekavējoties ierosina citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vairs nav spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību. Valsts vides dienests par saņemto informāciju nekavējoties informē kurināmā piegādātājus un šo noteikumu 2.¹2. un 2.¹3. apakšpunktā minētos komersantus.";

1.79. izteikt 42.⁸ punktu šādā redakcijā:

"42.⁸ Šo noteikumu 42.⁷ punktā minētajā iekārtā izmantotais no meža biomasas izejvielām ražotais cietais biomasas kurināmais, kas iegādāts šo noteikumu 42.¹ vai 42.⁶ punktā minētajā biomasas biržā, ir atzīstams par atbilstošu šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja šī atbilstība ir apliecināta biomasas biržā ar attiecīgo marķējumu un biržas ziņojumu. Minētais nosacījums ir attiecināms uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu biomasas biržu, ja šajā dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj biomasas biržai apliecināt atbilstību.";

1.80. izteikt 47.¹ punktu šādā redakcijā:

"47.¹ Komersanta shēmas ietvaros piegādes ķēdē iesaistītie var pamatot atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem tikai attiecībā uz biomasas kurināmo, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas.";

1.81. svītrot 47.² punktu;

1.82. izteikt 47.³ punktu šādā redakcijā:

"47.³ Atbilstību šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ņemot vērā šo noteikumu VI nodaļā noteiktos nosacījumus, komersants nosaka, izmantojot vienu no zemākajiem minētajiem aprēķinu veidiem:

47.³1. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina rīku, kuru sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētās atbilstības pašapliecinājumu komersants iesniedz energoresursu informācijas sistēmā;

47.³2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, kuru komersants veicis saskaņā ar šiem noteikumiem un kura pareizību ir pārbaudījis un atbilstību šo noteikumu III nodaļā un 2. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem apliecinājis neatkarīgs auditors.";

1.83. izteikt 47.⁵ punktu šādā redakcijā:

"47.⁵ Kurināmā piegādātājs un šo noteikumu 2.¹3. apakšpunktā noteiktais komersants:

47.⁵1. izstrādā piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras;

47.⁵2. ievieš un izmanto masas bilances sistēmu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem;

47.⁵3. izstrādā un īsteno cietā biomasas kurināmā partiju identificēšanas un uzskaites procedūras;

47.⁵4. pēc šo noteikumu 47.⁵1. un 47.⁵3. apakšpunktā minēto procedūru izstrādes un masas bilances sistēmas ieviešanas ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina minēto procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu, ko veic ar komersantu nesaistīts neatkarīgs auditors, ja komersantam nav izsniegti šo noteikumu 47.⁷1. vai 47.⁷2. apakšpunktā minētie sertifikāti. Komersants neatkarīgo auditu var veikt biežāk, ja komersantam rodas šaubas par procedūru piemērošanu vai izejvielu izcelsmi.";

1.84. izteikt 47.⁶ punktu šādā redakcijā:

"47.⁶ Kurināmā piegādātājs šo noteikumu 2.¹3. apakšpunktā minētajam komersantam, kuram tas piegādā biomasas kurināmo, iesniedz šādu informāciju:

47.⁶1. normatīvajos aktos lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā noteiktajos gadījumos – valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numuru vai paziņojuma numuru;

47.⁶2. ja attiecināms – apliecinājumu, ka meža biomasas kurināmais ir piegādāts iekārtai uzreiz no meža biomasas ieguves vietas;

47.⁶3. ja attiecināms – šo noteikumu 26. punktā minētās faktiskās vērtības, kas aprēķinātas piegādātajam biomasas kurināmajam;

47.⁶4. šo noteikumu 47.⁷1. vai 47.⁷2. apakšpunktā minētā sertifikāta numuru un informāciju par sertifikāta izsniegšanu un derīguma termiņu.";

1.85. izteikt 47.⁷ punktu šādā redakcijā:

"47.⁷ Šo noteikumu 2.¹3. apakšpunktā minētais komersants, lai apliecinātu, ka atbilstība ir pamatota, atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas nosacījumiem:

47.⁷1. var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību;

47.⁷2. var izmantot regulas Nr. 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību;

47.⁷3. katru gadu nodrošina izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu attiecībā uz tā cietā biomasas kurināmā apjomu, kura atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav apliecināta brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un uz kuru nav attiecināms šo noteikumu 47.⁷1. vai 47.⁷2. apakšpunktā minētais sertifikāts, kas izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros vai brīvprātīgas shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros;

47.⁷4. var izmantot šo noteikumu 47.⁶1. un 47.⁶2. apakšpunktā minētos dokumentus, ja meža biomasas izejvielu kurināmais iekārtai tiek piegādāts uzreiz no meža biomasas ieguves vietas.";

1.86. svītrot 47.¹⁰ punktu;

1.87. papildināt ar IX² nodaļu šādā redakcijā:

"IX². Eiropas Savienības datubāze

47.¹¹ Regulas Nr. 2022/996 2. panta 11. punktā minētais komersants regulas Nr. 2022/996 2. panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datu bāzē (turpmāk – Savienības datubāze) ievada datus un informāciju, kas ir nododama piegādes ķēdes ietvaros:

47.¹¹1. datus par veiktajiem darījumiem un darījumā iesaistītās biodegvielas, pārstrādātās oglekļa degvielas, gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ilgtspējas rādītājiem un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas punkta līdz brīdim, kad minētie enerģijas veidi tiek laisti tirgū;

47.¹¹2. datus par gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ievadīšanu regulas Nr. 2022/996 2. panta 18. punktā minētajā starpsavienotajā infrastruktūrā, kuru uzskata par vienotu masas bilances sistēmu, un izņemšanu no minētās infrastruktūras, datus par veiktajiem darījumiem un ilgtspējas raksturlielumiem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz brīdim, kad tā ievadīta starpsavienotajā infrastruktūrā;

47.¹¹3. informāciju par to, vai konkrētajā sūtījumā iekļautajai enerģijas ražošanai ir sniegts atbalsts un, ja tāds ir sniegts, informāciju par atbalsta shēmas veidu;

47.¹² Ja par sūtījumā iekļauto gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ir izsniegti izcelsmes apliecinājumi, tie tiek pārsūtīti no izcelsmes apliecinājumu reģistra uz Savienības datubāzi brīdī, kad minētais sūtījums tiek reģistrēts Savienības datubāzē, un tiek anulēti pēc tam, kad sūtījums tiek izņemts no starpsavienotās infrastruktūras. Šādi izcelsmes apliecinājumi pēc pārsūtīšanas nav tirgojami ārpus Savienības datubāzes, nodrošinot, ka tie tiek atcelti izcelsmes apliecinājumu reģistrā.";

1.88. izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda, summējot visu stacionāro tehnoloģisko sadedzināšanas iekārtu jaudu, ir 20 megavati vai lielāka cietajam biomasas kurināmajam vai 2 megavati vai lielāka gāzveida biomasas kurināmajam, šos noteikumus piemēro no 2023. gada 1. augusta.";

1.89. izteikt 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurai nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, 38. panta 6. punktu, šie noteikumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz bioloģiski šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo, kas ir izmantots laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.";

1.90. papildināt ar 57.¹ punktu šādā redakcijā:

"57.¹ Šo noteikumu 18.³ punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2026. gada 20. aprīlim.";

1.91. papildināt ar 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Šo noteikumu 13. punktā minēto mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc 2026. gada 31. janvāra.";

1.92. papildināt ar 61. punktu šādā redakcijā:

"61. Šo noteikumu 47.⁵4. apakšpunktā noteikto auditu komersants pirmo reizi nodrošina līdz 2026. gada 30. jūnijam.";

1.93. papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.";

1.94. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.95. izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.96. svītrot 4. pielikumu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 27. janvāra
noteikumiem Nr. 34

"1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr. 686

Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā un to fosilo degvielu vai kurināmā komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi

I. Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metode

1. Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas izsaka šādi:

1.1. biodegvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas E izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biodegvielas (g CO₂ ekv./MJ);

1.2. bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas  EC izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) galaprodukta (g CO₂ ekv./MJ);

1.3. ja siltumenerģiju un dzesēšanai nepieciešamo enerģiju iegūst koģenerācijas procesā ar elektroenerģiju, emisijas sadala starp siltumenerģiju un elektroenerģiju šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajā veidā, neatkarīgi no tā, vai siltumenerģiju faktiski izmanto siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām. Tā kā siltumenerģiju vai atlikumsiltumu izmanto aukstuma ražošanai (gaisa vai ūdens dzesēšana) ar absorbcijas dzesinātājiem, ir lietderīgi aprēķināt tikai emisijas, kas saistītas ar saražoto siltumenerģiju (uz megadžouliem siltumenerģijas (MJ)), neatkarīgi no tā, vai siltumenerģijas tiešais izmantojums, izmantojot absorbcijas dzesinātājus, faktiski ir siltumapgāde vai aukstumapgāde;

1.4. ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas  e_ec izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu sausu izejvielu, pārveidošanu no gramiem oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu degvielas (g CO₂₂ ekv./MJ) veic šādi, ievērojot, ka formula izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec aprēķināšanai apraksta gadījumus, kad izejvielas tiek pārveidotas biodegvielā vienā paņēmienā, bet sarežģītākām piegādes ķēdēm ir nepieciešami pielāgojumi izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec aprēķināšanai starpproduktiem:

, kur

ik_a  – kurināmā vai degvielas izejvielas koeficients a, ko aprēķina šādi:

sk_a – kurināmā vai degvielas sadales koeficients a, ko aprēķina šādi:

sk_a = [izejvielas MJ īpatsvars 1 kurināmā vai degvielas MJ saražošanai]

 e_ecizejv_a – emisijas uz tonnu sausu izejvielu, ko aprēķina šādi:

2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas aptver tādas siltumnīcefekta gāzes kā oglekļa dioksīds (CO₂), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N₂O) un metāns (CH₄), un, aprēķinot oglekļa dioksīda ekvivalenci, katru siltumnīcefekta gāzu ekvivalentu nosaka šādi:

2.1. viena tonna oglekļa dioksīda (CO₂) ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta;

2.2. viena tonna metāna (CH₄) ir 25 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta;

2.3. viena tonna vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) ir 298 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta.

3. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no degvielu, biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas un izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biodegvielu ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = e_ec + e_l + e_p + e_td + e_u – e_sca – e_ccs – e_ccr, kur

E – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no degvielas izmantošanas;

e_ec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;

e_l – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;

e_p – pārstrādes emisijas;

e_td – transportēšanas un realizācijas emisijas;

e_u – degvielas izmantošanas emisijas;

e_sca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;

e_ccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;

e_ccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;

3.2. siltumnīcefekta gāzu emisijas no bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas un izmantošanas aprēķinā izmanto šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, to papildinot tā, lai ietvertu enerģijas pārveidi par saražoto elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanai paredzēto enerģiju:

3.2.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

3.2.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

, kur

E – bioloģisko šķidro kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, pirms beigu pārveides;

EC_h vai EC_el – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas;

η_el – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

η_h  – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām), dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

3.2.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

3.2.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

, kur

EC_h vai EC_el – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.2.1. un 3.2.2. apakšpunktā minētās formulas;

E – bioloģisko šķidro kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, pirms beigu pārveides;

η_el  – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

η_h  – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

C_el – elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta 100 procentiem (C_el = 1);

C_h – Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā);

3.2.5. Karno cikla lietderības koeficientu C_h lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:

Ch =	Th – To	, kur
	Th

T_h – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;

T_o – apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);

3.2.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu C_h alternatīvi var definēt šādi:

C_h – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546.

4. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās e_ec ietver emisijas, ko rada pats ieguves, novākšanas vai audzēšanas process, emisijas, ko rada izejvielu savākšana, žāvēšana un uzglabāšana, emisijas no atkritumiem un emisijas noplūdēm, ja izejvielas ir atkritumi vai gāzveida vielas, un ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, bet neietver izejvielu audzēšanā uztverto oglekļa dioksīda apjomu.

5. Faktisko vērtību vietā lauksaimniecības biomasas audzēšanas radīto emisiju prognozēšanai var arī:

5.1. izmantot reģionālās vidējās vērtības attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas dalībvalstu brīvprātīgi sniegtajos ziņojumos par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana dalībvalstu teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī vai detalizētākā klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi;

5.2. izmantot šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju nesummētajām standartvērtībām;

5.3. aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot datus par kādu saimniecību grupu un veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem, ja šā pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā nav pieejama vajadzīgā informācija.

6. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu e_sca, ko rada oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes (piemēram, pāreju uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanos no tās), uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, tai skaitā kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta un kūtsmēslu fermentācijas digestāta) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus ir jābūt pieejamiem pārliecinošiem un verificējamiem pierādījumiem, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laikposmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.

7. Šā pielikuma 6. punktā minētie pierādījumi var būt augsnes oglekļa mērījumi, piemēram, pirmais mērījums pirms audzēšanas un turpmākie mērījumi regulāros intervālos ik pēc vairākiem gadiem. Šādā gadījumā, pirms ir pieejams otrais mērījums, augsnes oglekļa pieaugumu aplēš, pamatojoties uz reprezentatīviem eksperimentiem vai augsnes modeļiem, bet, sākot ar otro mērījumu un pēc tam mērījumi ir pamats, pēc kura nosaka, vai ir vērojams augsnes oglekļa pieaugums un kāds ir tā apjoms.

8. Šā pielikuma 6. punktā minētās uzlabotās lauksaimniecības metodes var būt šādas:

8.1. pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās;

8.2. uzlabota augseka;

8.3. virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošanu;

8.4. organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana.

9. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas e_l aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

9.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

e_l – zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izteiktas kā oglekļa dioksīda ekvivalenta masa (grami) uz biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas vienību (megadžouli), ņemot vērā, ka zemes izmantojuma veidi "aramzeme", kam tiek piemērota Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes apstiprinātā definīcija, un "ilggadīgie stādījumi", kas ir daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts (piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas), tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;

CS_R – ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums vai nu 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu);

CS_A – ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Ja ogleklis uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CS_A piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

3,664 – dalījums, kas iegūts, dalot CO₂ molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol);

P – kultūraugu ražība, kas izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadā;

e_B – bonuss 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā (g CO₂ ekv./MJ), ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētās zemes;

9.2. bonusu e_B 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

9.2.1. tā 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām;

9.2.2. tā ir stipri degradēta zeme, t. i., zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai kurā ir īpaši maz organisko vielu un kas ir spēcīgi erodēta, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;

9.3. bonusu e_B 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piemēro līdz 20 gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājuma pieaugums, kā arī šā pielikuma 8.2.2. apakšpunktā minētajā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās;

9.4. oglekļa koncentrācijas izmaiņu zemē aprēķināšanas pamatā ir Eiropas Komisijas 2010. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 2010/335/ES par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām.

10. Pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_p apjomā ietver emisijas no pašas pārstrādes, emisijas no atkritumiem un noplūdēm, pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, kā arī oglekļa dioksīda emisijas, kuras atbilst fosilo ievadīto produktu oglekļa saturam, neatkarīgi no tā, vai tas procesa laikā faktiski sadeg vai nē, un, ja nepieciešams, ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas.

11. Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes saražotās elektroenerģijas patēriņu pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_p apjomam, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā vai valstī, bet, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta nav pieslēgta elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklam, tad šādā iekārtā saražotā elektroenerģijas apjoma aprēķinam var izmantot vidējo atsevišķas elektroenerģijas ražošanas iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti.

12. Transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_td apjomā iekļauj izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas emisijas, neietverot transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu.

13. Izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā oglekļa dioksīda emisijas e_u ir nulle. Vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) un metāna (CH₄) emisijas no izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā jāietver e_u koeficientā.

14. Oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisiju ietaupījums e_ccs, kas netiek ņemts vērā pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_p apjomā, ir tikai ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu novērsto emisiju apjoms, kas tieši saistīts ar degvielas vai kurināmā ieguvi, transportēšanu, pārstrādi un realizāciju, ja to uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.

15. Oglekļa dioksīda uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju ietaupījums e_ccr ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kas šīs emisijas rada. Ietaupītas ir tikai tās emisijas, kas novērstas, uztverot tādu oglekļa dioksīda apjomu, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto, lai komerciālo produktu un pakalpojumu ražošanā līdz 2035. gada 31. decembrim (ieskaitot) aizstātu fosilās izcelsmes degvielas vai kurināmā radīto oglekļa dioksīda emisiju apjomu.

16. Ja koģenerācijas iekārtā, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, tiek saražots elektroenerģijas un/vai lietderīgās siltumenerģijas daudzums lielākā apjomā, nekā nepieciešams degvielas ražošanas procesā, tad siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju saskaņā ar siltumenerģijas temperatūru, kas atspoguļo siltumenerģijas lietderīgumu (lietderību). Lietderīgās siltumenerģijas daļu iegūst, tās enerģijas saturu reizinot ar Karno cikla lietderības koeficientu C_h, ko aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

16.1. Karno cikla lietderības koeficientu C_h aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ch =	Th – To	, kur
	Th

T_h  – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;

T_o  – apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);

16.2. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu C_h alternatīvi var definēt šādi:

C_h – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546;

16.3. aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.

17. Ja kurināmā vai degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo, gan degvielu (kurai saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina siltumnīcefekta gāzu emisijas), gan vienu vai vairākus citus produktus vai blakusproduktus, tad kurināmā vai degvielas, vai to starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturam, izmantojot zemākās siltumspējas vērtības, ja blakusprodukti nav elektroenerģija un siltumenerģija. Lietderīgās siltumenerģijas vai elektroenerģijas, kas saražota lielākā apjomā, nekā nepieciešams degvielas vai kurināmā ražošanas procesā, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte siltumenerģijai vai elektroenerģijai, ko piegādā kurināmā vai degvielas ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti visiem ievadītajiem produktiem (ieskaitot izejvielas) un visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā metāna (CH₄) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisijām, kas tiek ievadītas vai tiek radītas koģenerācijas iekārtā, katlā vai citās ierīcēs, kas piegādā siltumenerģiju vai elektroenerģiju kurināmā vai degvielas ražošanas procesam. Attiecībā uz elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas tiek ražota koģenerācijas iekārtās, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus veic saskaņā ar šā pielikuma 16. punktu.

18. Šā pielikuma 17. punktā minēto aprēķinu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:

18.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek sadalītas, izmantojot šādu formulu:

E = e_ec + e_l + e_sca + e_p daļa + e_td daļa + e_ccs daļa + e_ccr daļa, kur

e_ec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;

e_l  – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;

e_sca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;

e_p daļa – pārstrādes emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

e_td daļa– transportēšanas un realizācijas emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

e_ccs daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

e_ccr daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

18.2. ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kas kurināmā vai degvielas starpproduktam piešķirta pēdējā šādā posmā;

18.3. biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo gadījumā šajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas šā pielikuma 17. punkts;

18.4. pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu enerģijas saturs ir vienāds ar nulli;

18.5. pieņem, ka atkritumiem un atlikumiem, ieskaitot visus atkritumus un atlikumus, kas iekļauti Transporta enerģijas likuma pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tos pirms pārveidošanas galaproduktā pārstrādā starpproduktos, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanai ir vienādas ar nulli;

18.6. ja biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ražo naftas rafinēšanas iekārtās, kur pārstrādes iekārtas nav apvienotas ar parastajiem katliem vai koģenerācijas iekārtām, kuras nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju pārstrādes iekārtām, tad vieta, kur veic analīzi šā pielikuma 17. punktā minētajam aprēķinam, ir rafinēšanas iekārta.

II. Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina metode

19. Siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu no biodegvielām aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E_F(t) – kopējās emisijas, ko rada transportā izmantotās fosilās degvielas komparators;

E_B – biodegvielas radītā kopējā emisija.

20. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko nodrošina siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas un elektroenerģijas ražošana no bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

EC_B(h&c&el)   – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas;

EC_F(h&c&el)  – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas fosilā komparatora kopējās emisijas.

21. Šā pielikuma aprēķina vajadzībām:

21.1. biodegvielām fosilās degvielas komparators E_F(t) ir 94 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biodegvielas enerģijas (g CO₂ ekv./MJ);

21.2. bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ir izmantots elektroenerģijas ražošanai, fosilā kurināmā komparators EC_F(el) ir 183 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas (g CO₂ ekv./MJ);

21.3. bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ir izmantots lietderīgās siltumenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai, fosilā kurināmā komparators EC_F(h&c) ir 80 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas (g CO₂ ekv./MJ).

III. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam

22. Tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ja tās ražotas, zemes platības izmantojuma maiņai neradot oglekļa emisiju izmaiņas:

Biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	67 %	59 %
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	77 %	73 %
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	73 %	68 %
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	79 %	76 %
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	58 %	47 %
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	71 %	64 %
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	48 %	40 %
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	55 %	48 %
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	40 %	28 %
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	69 %	68 %
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	47 %	38 %
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	53 %	46 %
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	37 %	24 %
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	67 %	67 %
Cukurniedru etanols	70 %	70 %
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)	Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)	Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	52 %	47 %
Saulespuķu biodīzeļdegviela	57 %	52 %
Sojas pupu biodīzeļdegviela	55 %	50 %
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis)	33 %	20 %
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	51 %	45 %
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	88 %	84 %
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2	84 %	78 %
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	51 %	47 %
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	58 %	54 %
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	55 %	51 %
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)	34 %	22 %
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	53 %	49 %
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	87 %	83 %
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2	83 %	77 %
Tīra rapšu sēklu eļļa	59 %	57 %
Tīra saulespuķu eļļa	65 %	64 %
Tīra sojas pupu eļļa	63 %	61 %
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis)	40 %	30 %
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	59 %	57 %
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	98 %	98 %

23. Aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas 2016. gadā nebija pieejams tirgū vai bija pieejams tirgū tikai nelielā daudzumā un kas ražots, zemes platības izmantojuma maiņai neradot oglekļa emisiju izmaiņas:

Biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
Kviešu salmu etanols	85 %	83 %
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	83 %	83 %
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	82 %	82 %
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	83 %	83 %
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	82 %	82 %
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	84 %	84 %
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	83 %	83 %
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē	84 %	84 %
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē	83 %	83 %
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	89 %	89 %
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	89 %	89 %
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	89 %	89 %
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	89 %	89 %
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)	Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

IV. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem

24. Nesummētās audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi, ieskaitot augsnes vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisijas:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols	9,6	9,6
Kukurūzas etanols	25,5	25,5
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols	27,0	27,0
Cukurniedru etanols	17,1	17,1
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)	Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)	Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	32,0	32,0
Saulespuķu biodīzeļdegviela	26,1	26,1
Sojas pupu biodīzeļdegviela	21,2	21,2
Palmu eļļas biodīzeļdegviela	26,0	26,0
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	0	0
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela1	0	0
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	33,4	33,4
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	26,9	26,9
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	22,1	22,1
Hidrogenēta palmu eļļa	27,3	27,3
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	0	0
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa1	0	0
Tīra rapšu sēklu eļļa	33,4	33,4
Tīra saulespuķu eļļa	27,2	27,2
Tīra sojas pupu eļļa	22,2	22,2
Tīra palmu eļļa	27,1	27,1
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	0	0

25. Nesummētas audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec tipiskās vērtības un standartvērtības tikai augsnes vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisijām, kas jau ir ietvertas audzēšanas emisiju e_ec nesummētajās vērtībās šā pielikuma 23. punktā minētajā tabulā:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols	4,9	4,9
Kukurūzas etanols	13,7	13,7
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols	14,1	14,1
Cukurniedru etanols	2,1	2,1
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	17,6	17,6
Saulespuķu biodīzeļdegviela	12,2	12,2
Sojas pupu biodīzeļdegviela	13,4	13,4
Palmu eļļas biodīzeļdegviela	16,5	16,5
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	0	0
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela1	0	0
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	18,0	18,0
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	12,5	12,5
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	13,7	13,7
Hidrogenēta palmu eļļa	16,9	16,9
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	0	0
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa1	0	0
Tīra rapšu sēklu eļļa	17,6	17,6
Tīra saulespuķu eļļa	12,2	12,2
Tīra sojas pupu eļļa	13,4	13,4
Tīra palmu eļļa	16,5	16,5
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	0	0

26. Nesummētās pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_p tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā minēto metodi:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	18,8	26,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	9,7	13,6
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	13,2	18,5
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	7,6	10,6
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	27,4	38,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	15,7	22,0
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	20,8	29,1
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	14,8	20,8
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	28,6	40,1
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	1,8	2,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	21,0	29,3
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	15,1	21,1
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	30,3	42,5
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	1,5	2,2
Cukurniedru etanols	1,3	1,8
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	11,7	16,3
Saulespuķu biodīzeļdegviela	11,8	16,5
Sojas pupu biodīzeļdegviela	12,1	16,9
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis)	30,4	42,6
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	13,2	18,5
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	9,3	13,0
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2	13,6	19,1
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	10,7	15,0
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	10,5	14,7
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	10,9	15,2
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)	27,8	38,9
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	9,7	13,6
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	10,2	14,3
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2	14,5	20,3
Tīra rapšu sēklu eļļa	3,7	5,2
Tīra saulespuķu eļļa	3,8	5,4
Tīra sojas pupu eļļa	4,2	5,9
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis)	22,6	31,7
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	4,7	6,5
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	0,6	0,8

27. Nesummētās pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_p tipiskās vērtības un standartvērtības tikai attiecībā uz eļļas ieguvi, kas jau ir ietvertas pārstrādes emisiju e_p nesummētajās vērtībās šā pielikuma 25. punktā minētajā tabulā:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	3,0	4,2
Saulespuķu biodīzeļdegviela	2,9	4,0
Sojas pupu biodīzeļdegviela	3,2	4,4
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis)	20,9	29,2
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	3,7	5,1
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	0	0
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela1	4,3	6,1
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	3,1	4,4
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	3,0	4,1
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	3,3	4,6
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)	21,9	30,7
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	3,8	5,4
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	0	0
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa1	4,3	6,0
Tīra rapšu sēklu eļļa	3,1	4,4
Tīra saulespuķu eļļa	3,0	4,2
Tīra sojas pupu eļļa	3,4	4,7
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis)	21,8	30,5
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	3,8	5,3
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	0	0

28. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_td tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	2,3	2,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	2,3	2,3
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	2,3	2,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	2,3	2,3
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	2,3	2,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	2,3	2,3
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	2,2	2,2
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	2,2	2,2
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	2,2	2,2
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	2,2	2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	2,2	2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	2,2	2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	2,2	2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	2,2	2,2
Cukurniedru etanols	9,7	9,7
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	1,8	1,8
Saulespuķu biodīzeļdegviela	2,1	2,1
Sojas pupu biodīzeļdegviela	8,9	8,9
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis)	6,9	6,9
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	6,9	6,9
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	1,9	1,9
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2	1,6	1,6
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	1,7	1,7
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	2,0	2,0
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	9,2	9,2
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)	7,0	7,0
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	7,0	7,0
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	1,7	1,7
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2	1,5	1,5
Tīra rapšu sēklu eļļa	1,4	1,4
Tīra saulespuķu eļļa	1,7	1,7
Tīra sojas pupu eļļa	8,8	8,8
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis)	6,7	6,7
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	6,7	6,7
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	1,4	1,4

29. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_td tipiskās vērtības un standartvērtības tikai attiecībā uz degvielas vai kurināmā galaprodukta transportēšanu un realizāciju, kas jau ir ietvertas pārstrādes emisiju e_p nesummētajās vērtībās šā pielikuma 27. punktā minētajā tabulā un ir noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi (minētās vērtības ir noderīgas, ja ekonomikas dalībnieks vēlas deklarēt faktiskās transportēšanas emisijas tikai attiecībā uz kultūraugu vai eļļas transportu):

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	1,6	1,6
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	1,6	1,6
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	1,6	1,6
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	1,6	1,6
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	1,6	1,6
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	1,6	1,6
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	1,6	1,6
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	1,6	1,6
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	1,6	1,6
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	1,6	1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	1,6	1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	1,6	1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	1,6	1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	1,6	1,6
Cukurniedru etanols	6,0	6,0
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)	Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)	Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	1,3	1,3
Saulespuķu biodīzeļdegviela	1,3	1,3
Sojas pupu biodīzeļdegviela	1,3	1,3
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis)	1,3	1,3
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	1,3	1,3
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	1,3	1,3
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2	1,3	1,3
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	1,2	1,2
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	1,2	1,2
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	1,2	1,2
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)	1,2	1,2
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	1,2	1,2
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	1,2	1,2
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2	1,2	1,2
Tīra rapšu sēklu eļļa	0,8	0,8
Tīra saulespuķu eļļa	0,8	0,8
Tīra sojas pupu eļļa	0,8	0,8
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis)	0,8	0,8
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	0,8	0,8
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	0,8	0,8

30. Summētās audzēšanas, pārstrādes, transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	30,7	38,2
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	21,6	25,5
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	25,1	30,4
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	19,5	22,5
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	39,3	50,2
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	27,6	33,9
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	48,5	56,8
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	42,5	48,5
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	56,3	67,8
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	29,5	30,3
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)	50,2	58,5
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1)	44,3	50,3
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1)	59,5	71,7
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1)	30,7	31,4
Cukurniedru etanols	28,1	28,6
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)	Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela	45,5	50,1
Saulespuķu biodīzeļdegviela	40,0	44,7
Sojas pupu biodīzeļdegviela	42,2	47,0
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis)	63,3	75,5
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	46,1	51,4
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela	11,2	14,9
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2	15,2	20,7
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa	45,8	50,1
Hidrogenēta saulespuķu eļļa	39,4	43,6
Hidrogenēta sojas pupu eļļa	42,2	46,5
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)	62,1	73,2
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	44,0	47,9
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas	11,9	16,0
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2	16,0	21,8
Tīra rapšu sēklu eļļa	38,5	40,0
Tīra saulespuķu eļļa	32,7	34,3
Tīra sojas pupu eļļa	35,2	36,9
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis)	56,4	65,5
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)	38,5	40,3
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas	2,0	2,2

V. To nākotnes biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo prognozētās nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības, kas 2016. gadā nebija pieejami tirgū vai bija pieejami tirgū tikai nelielā daudzumā

31. Nesummētās audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi, ieskaitot vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisijas (tostarp atkritumu vai audzētās koksnes smalcināšanas emisijas):

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Kviešu salmu etanols	1,8	1,8
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	3,3	3,3
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	8,2	8,2
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	3,3	3,3
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	8,2	8,2
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	3,1	3,1
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	7,6	7,6
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē	3,1	3,1
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē	7,6	7,6
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,5	2,5
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,5	2,5
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,5	2,5
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,5	2,5
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)	Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam

32. Nesummētas audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec tipiskās vērtības un standartvērtības tikai augsnes vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisijām, kas jau ir ietvertas audzēšanas emisiju e_ec nesummētajās noklusētajās vērtībās šā pielikuma 30. punktā minētajā tabulā:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Kviešu salmu etanols	0	0
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	0	0
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	4,4	4,4
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	0	0
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	4,4	4,4
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	0	0
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	4,1	4,1
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē	0	0
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē	4,1	4,1
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)	Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam

33. Nesummētās pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_p tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Kviešu salmu etanols	4,8	6,8
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	0,1	0,1
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	0,1	0,1
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	0,1	0,1
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	0,1	0,1
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	0	0
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	0	0
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē	0	0
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē	0	0
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	0	0
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)	Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam

34. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_td tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Kviešu salmu etanols	7,1	7,1
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	12,2	12,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	8,4	8,4
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	12,2	12,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	8,4	8,4
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	12,1	12,1
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	8,6	8,6
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē	12,1	12,1
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē	8,6	8,6
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	7,7	7,7
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	7,9	7,9
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	7,7	7,7
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	7,9	7,9
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)	Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam

35. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_td tipiskās vērtības un standartvērtības tikai attiecībā uz degvielas vai kurināmā galaprodukta transportēšanu un realizāciju, kas jau ir ietvertas pārstrādes emisiju e_p nesummētajās vērtībās šā pielikuma 27. punktā minētajā tabulā un ir noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi (minētās vērtības ir noderīgas, ja ekonomikas dalībnieks vēlas deklarēt faktiskās transportēšanas emisijas tikai attiecībā uz kultūraugu vai eļļas transportu):

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Kviešu salmu etanols	1,6	1,6
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	1,2	1,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	1,2	1,2
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	1,2	1,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē	1,2	1,2
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	2,0	2,0
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	2,0	2,0
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē	2,0	2,0
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē	2,0	2,0
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,0	2,0
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,0	2,0
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,0	2,0
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	2,0	2,0
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)	Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam

36. Summētās audzēšanas, pārstrādes, transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas:

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Kviešu salmu etanols	13,7	15,7
Koksnes atkritumu Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	15,6	15,6
Audzētās koksnes Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē	16,7	16,7
Koksnes atkritumu Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē	15,6	15,6
Audzētās koksnes Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē	16,7	16,7
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	15,2	15,2
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē	16,2	16,2
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē	15,2	15,2
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē	16,2	16,2
Fišera–Tropša dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	10,2	10,2
Fišera–Tropša benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	10,4	10,4
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	10,2	10,2
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas	10,4	10,4
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE	Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam"

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 27. janvāra
noteikumiem Nr. 34

"2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr. 686

Biomasas kurināmo (tai skaitā biogāzes) un to fosilo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi

I. Biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metode

1. Biomasas kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas izsaka šādi:

1.1. biomasas kurināmo radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas E izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmo (g CO₂ ekv./MJ);

1.2. siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, no biomasas kurināmajiem ražojot siltumenerģiju vai elektroenerģiju EC izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) galaprodukta (g CO₂ ekv./MJ);

1.3. ja siltumenerģiju un dzesēšanai nepieciešamo enerģiju iegūst procesā kopā ar elektroenerģiju, emisijas sadala starp siltumenerģiju un elektroenerģiju šā pielikuma 3.4. apakšpunktā minētajā veidā, neatkarīgi no tā, vai siltumenerģiju faktiski izmanto siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzībām. Tā kā siltumenerģiju vai atlikumsiltumu izmanto aukstuma ražošanai (gaisa vai ūdens dzesēšana) ar absorbcijas dzesinātājiem, ir lietderīgi aprēķināt tikai emisijas, kas saistītas ar saražoto siltumenerģiju (uz megadžouliem siltumenerģijas (MJ)), neatkarīgi no tā, vai siltumenerģijas tiešais izmantojums, izmantojot absorbcijas dzesinātājus, faktiski ir siltumapgāde vai dzesēšana;

1.4. ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas e_ec izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu sausu izejvielu, pārveidošanu no gramiem oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kurināmā (g CO₂ ekv./MJ) veic šādi, ievērojot, ka formula izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec aprēķināšanai apraksta gadījumus, kad izejvielas tiek pārveidotas biomasas kurināmajā vienā paņēmienā, bet sarežģītākām piegādes ķēdēm ir nepieciešami pielāgojumi izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ec aprēķināšanai starpproduktiem:

ik_a – kurināmā izejvielas koeficients a, ko aprēķina šādi:

sk_a  – kurināmā sadales koeficients a, ko aprēķina šādi:

sk_a  = [izejvielas MJ īpatsvars 1 kurināmā MJ saražošanai]

e_ecizejv_a  – emisijas uz tonnu sausu izejvielu, ko aprēķina šādi:

2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas aptver tādas siltumnīcefekta gāzes kā oglekļa dioksīds (CO₂), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N₂O) un metāns (CH₄), un, aprēķinot oglekļa dioksīda ekvivalenci, katru siltumnīcefekta gāzu ekvivalentu nosaka šādi:

2.1. viena tonna oglekļa dioksīda (CO₂) ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta;

2.2. viena tonna metāna (CH₄) ir 25 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta;

2.3. viena tonna vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) ir 298 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta.

3. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no kurināmā ražošanas un izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biomasas kurināmā ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas) pirms enerģijas pārveides elektroenerģijā, siltumenerģijā un dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = e_ec + e_l + e_p + e_td + e_u – e_sca – e_ccs – e_ccr, kur

E – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no kurināmā ražošanas pirms enerģijas pārveides;

e_ec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;

e_l – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;

e_p – pārstrādes emisijas;

e_td – transportēšanas un realizācijas emisijas;

e_u – kurināmā izmantošanas emisijas;

e_sca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;

e_ccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;

e_ccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;

3.2. ja biogāzes stacijā biogāzes vai biometāna ražošanai notiek dažādu substrātu līdzdigestācija, siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E  – siltumnīcefekta gāzu emisijas uz megadžoulu biogāzes vai biometāna, kas saražots no konkrētā substrātu maisījuma līdzdigestācijas;

E_n – emisijas, kas izteiktas gramos oglekļa dioksīda uz megadžoulu, paņēmienam n, kā noteikts šā pielikuma V nodaļā, ņemot vērā, ka, ja kā substrātu izmanto dzīvnieku kūtsmēslus, par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu pieskaita bonusu 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (mīnus 54 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu svaigas masas);

S_n – izejvielas n īpatsvars enerģijas saturā, ko aprēķina šādi:

P_n – energoatdeve megadžoulos uz kilogramu mitras izejvielas n, kur siltumnīcefekta gāzu emisiju tipisko vērtību un standartvērtību aprēķināšanai ir izmantotas šādas vērtības:

P_kukurūza – 4,16 megadžouli biogāzes uz kilogramu mitras kukurūzas pie 65 procentiem mitruma;

P_kūtsmēsli – 0,50 megadžouli biogāzes uz kilogramu šķidro kūtsmēslu pie 90 procentiem mitruma;

P_bioatkritumi – 3,41 megadžouls biogāzes uz kilogramu mitro bioloģisko atkritumu pie 76 procentiem mitruma;

W_n – substrāta n svēruma koeficients, ko definē šādi:

, kur

 I_n – bioreaktorā gadā ievadītā substrāta n daudzums (tonnas svaigas masas);

AM_n – substrāta n vidējais gada mitrums (kilograms ūdens uz kilogramu svaigas masas);

SM_n – substrāta n standarta mitrums, kur izmantotas šādas standarta mitruma vērtības:

SM_kukurūza – 0,65 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;

SM_kūtsmēsli – 0,90 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;

SM_bioatkritumi – 0,76 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;

3.3. ja biogāzes stacijā elektroenerģijas vai biometāna ražošanai notiek substrātu n līdzdigestācija, biogāzes un biometāna faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no biogāzes vai biometāna ražošanas pirms enerģijas pārveides;

S_n – izejvielas n īpatsvars bioreaktorā ievadītajā frakcijā;

e_ec,n – emisijas no izejvielas n ieguves vai audzēšanas;

e_{td,izeiviela,n} – emisijas no izejvielas n transportēšanas uz bioreaktoru;

e_l,n – izejvielas n gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;

e_sca,n – emisiju ietaupījums, ko nodrošina uzlabota lauksaimniecības prakse saistībā ar izejvielu n, ņemot vērā, ka tiek piešķirts bonuss 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu, ja dzīvnieku kūtsmēslus izmanto kā substrātu biogāzes un biometāna ražošanai;

e_p – pārstrādes emisijas;

et_d,produkts – emisijas no biogāzes un/vai biometāna transportēšanas un realizācijas;

e_u – emisijas no izmantotā kurināmā, t. i., siltumnīcefekta gāzes, kas tiek emitētas sadedzināšanas laikā;

e_ccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;

e_ccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;

3.4. siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no biomasas kurināmo izmantošanas elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanā, ietverot enerģijas pārveidi elektroenerģijā, siltumenerģijai vai dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā, aprēķina, izmantojot šādas formulas:

3.4.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

3.4.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

, kur

E  – kurināmā kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu pārveides;

EC_h vai EC_el – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no enerģijas galaprodukta;

η_el – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

η_h  – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām), dalīts ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

3.4.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

3.4.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:

, kur

EC_h vai EC_el – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotā enerģijas galaprodukta;

E – kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pirms beigu pārveides;

η_el   – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

η_h  – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;

C_el – elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta 100 procentiem (C_el = 1);

C_h – Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā);

3.4.5. Karno cikla lietderības koeficientu C_h lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:

Ch =	Th – To	, kur
	Th

T_h – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;

T_o  – apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);

3.4.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu C_h alternatīvi var definēt šādi:

C_h – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546.

4. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās e_ec ietver emisijas, ko rada pats ieguves, novākšanas vai audzēšanas process, emisijas, ko rada izejvielu savākšana, žāvēšana un uzglabāšana, emisijas no atkritumiem un emisijas noplūdēm, ja izejvielas ir atkritumi vai gāzveida vielas, un ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, bet neietver izejvielu audzēšanā uztverto oglekļa dioksīda apjomu.

5. Faktisko vērtību vietā lauksaimniecības biomasas audzēšanas radīto emisiju prognozēšanai var arī:

5.1. izmantot reģionālās vidējās vērtības attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas dalībvalstu brīvprātīgi sniegtajos ziņojumos par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana dalībvalstu teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī vai detalizētākā klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi;

5.2. izmantot šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju nesummētajām standartvērtībām;

5.3. aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot datus par kādu saimniecību grupu un veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem, ja šā pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā nav pieejama vajadzīgā informācija.

6. Faktisko vērtību vietā mežsaimniecības biomasas audzēšanas un izstrādes radīto emisiju prognozēšanai var izmantot audzēšanas un izstrādes emisiju vidējās vērtības, kas aprēķinātas ģeogrāfiskiem apgabaliem valsts līmenī.

7. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu e_sca, ko rada oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes (piemēram, pāreju uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanos no tās), uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, tai skaitā kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta un kūtsmēslu fermentācijas digestāta) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus ir jābūt pieejamiem pārliecinošiem un verificējamiem pierādījumiem, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laikposmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.

8. Šā pielikuma 7. punktā minētie pierādījumi var būt augsnes oglekļa mērījumi, piemēram, pirmais mērījums pirms audzēšanas un turpmākie mērījumi regulāros intervālos ik pēc vairākiem gadiem. Šādā gadījumā, pirms ir pieejams otrais mērījums, augsnes oglekļa pieaugumu aplēš, pamatojoties uz reprezentatīviem eksperimentiem vai augsnes modeļiem, bet, sākot ar otro mērījumu un pēc tam mērījumi ir pamats, pēc kura nosaka, vai ir vērojams augsnes oglekļa pieaugums un kāds ir tā apjoms.

9. Šā pielikuma 7. punktā minētās uzlabotās lauksaimniecības metodes var būt šādas:

9.1. pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās;

9.2. uzlabota augseka;

9.3. virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošanu;

9.4. organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana.

10. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas e_l aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

10.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

e_l – zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izteiktas kā oglekļa dioksīda ekvivalenta masa (grami) uz biomasas kurināmā vai biomasas degvielas enerģijas vienību (megadžouli), ņemot vērā, ka zemes izmantojuma veidi "aramzeme", kam tiek piemērota Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes apstiprinātā definīcija, un "ilggadīgie stādījumi", kas ir daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts (piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas), tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;

CS_R – ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums vai nu 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu);

CS_A – ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Ja ogleklis uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CS_A piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

3,664 – dalījums, kas iegūts, dalot CO₂ molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol);

P – kultūraugu ražība, kas izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadā;

e_B – bonuss 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO₂ ekv./MJ), ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētās zemes;

10.2. bonusu e_B 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO₂ ekv./MJ) piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

10.2.1. tā 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām;

10.2.2. tā ir stipri degradēta zeme, t. i., zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai kurā ir īpaši maz organisko vielu un kas ir spēcīgi erodēta, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;

10.3. bonusu e_B 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piemēro līdz 20 gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājuma pieaugums, kā arī šā pielikuma 9.2.2. apakšpunktā minētajā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās;

10.4. oglekļa koncentrācijas izmaiņu zemē aprēķināšanas pamatā ir Eiropas Komisijas 2010. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 2010/335/ES par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām.

11. Pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_p apjomā ietver emisijas no pašas pārstrādes, emisijas no atkritumiem un noplūdēm, pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, kā arī oglekļa dioksīda emisijas, kuras atbilst fosilo ievadīto produktu oglekļa saturam, neatkarīgi no tā, vai tas procesa laikā faktiski sadeg vai nē, un, ja nepieciešams, ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas.

12. Aprēķinot tādas elektroenerģijas patēriņu, kas ir saražota tādās elektroenerģijas iekārtās, kurās netiek izmantota gāzveida vai cietā agregātstāvoklī esoša biomasa, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā, bet, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta nav pieslēgta elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai, tad minētajā elektroenerģijas ražošanas iekārtā saražotā elektroenerģijas daudzuma aprēķinam var izmantot vidējo atsevišķas elektroenerģijas ražošanas iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti.

13. Transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju e_td apjomā tiek iekļautas izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas emisijas, neietverot transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu.

14. Izmantotā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas oglekļa dioksīda emisijas e_u ir nulle. Vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) un metāna (CH₄) emisijas no izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā jāietver e_u koeficientā.

15. Oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisiju ietaupījums e_ccs, kas netiek ņemts vērā pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju e_ccs apjomā, ir tikai ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu novērsto emisiju apjoms, kas tieši saistīts ar biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi un realizāciju, ja to uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.

16. Oglekļa dioksīda uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju ietaupījums e_ccr ir tieši saistīts ar tā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanu, kas šīs emisijas rada, un ir tikai tās emisijas, kas novērstas, uztverot tādu oglekļa dioksīda apjomu, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto, lai komerciālo produktu un pakalpojumu ražošanā līdz 2035. gada 31. decembrim (ieskaitot) aizstātu fosilās izcelsmes degvielas vai kurināmā radīto oglekļa dioksīda emisiju apjomu.

17. Ja koģenerācijas iekārtā, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, tiek saražots elektroenerģijas un/vai lietderīgās siltumenerģijas daudzums lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, tad siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju saskaņā ar siltumenerģijas temperatūru, kas atspoguļo siltumenerģijas lietderīgumu (lietderību). Lietderīgās siltumenerģijas daļu iegūst, tās enerģijas saturu reizinot ar Karno cikla lietderības koeficientu C_h, ko aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

17.1. Karno cikla lietderības koeficientu C_h aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ch =	Th – To	, kur
	Th

T_h  – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;

T_o  – apkārtējās vides temperatūra, kas noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);

17.2. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu C_h alternatīvi var definēt šādi:

C_h – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546;

17.3. aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.

18. Ja biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo, gan degvielu (kurai saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina siltumnīcefekta gāzu emisijas), gan vienu vai vairākus citus produktus vai blakusproduktus, tad kurināmā vai degvielas, vai to starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturam, izmantojot zemākās siltumspējas vērtības, ja blakusprodukti nav elektroenerģija un siltumenerģija. Lietderīgajai siltumenerģijai vai elektroenerģijai, kas saražota lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte siltumenerģijai vai elektroenerģijai, ko piegādā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti visiem ievadītajiem produktiem (ieskaitot izejvielas) un visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā metāna (CH₄) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisijām, kas tiek ievadītas vai tiek radītas koģenerācijas iekārtā, katlā vai citās ierīcēs, kas piegādā siltumenerģiju vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam. Attiecībā uz elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas tiek ražota koģenerācijas iekārtās, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus veic saskaņā ar šā pielikuma 17. punktu.

19. Šā pielikuma 18. punktā minēto aprēķinu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:

19.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek sadalītas, izmantojot šādu formulu:

E = e_ec + e_l + e_sca + e_p daļa + e_td daļa + e_ccs daļa + e_ccr daļa, kur

e_ec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;

e_l – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;

e_sca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;

e_p daļa – pārstrādes emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

e_td daļa – transportēšanas un realizācijas emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

e_ccs daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

e_ccr daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

19.2. ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kas kurināmā vai degvielas starpproduktam piešķirta pēdējā šādā posmā;

19.3. biogāzes un biometāna gadījumā šajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas šā pielikuma 18. punkts;

19.4. pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu enerģijas saturs ir vienāds ar nulli;

19.5. pieņem, ka atkritumiem un atlikumiem, ieskaitot visus atkritumus un atlikumus, kas iekļauti Transporta enerģijas likuma pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tos pirms pārveidošanas galaproduktā pārstrādā starpproduktos, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanai ir vienādas ar nulli;

19.6. ja biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ražo naftas rafinēšanas iekārtās, kur pārstrādes iekārtas nav apvienotas ar parastajiem katliem vai koģenerācijas iekārtām, kuras nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju pārstrādes iekārtām, tad vieta, kur veic analīzi šā pielikuma 18. punktā minētajam aprēķinam, ir rafinēšanas iekārta.

II. Biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina metode

20. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biomasas kurināmā vai biomasas degvielas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

E_F(t) – kopējās emisijas, ko rada transportā izmantotās fosilās degvielas komparators;

E_B – biomasas degvielas, tai skaitā biogāzes, ko izmanto par transporta enerģiju, kopējās emisijas.

21. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko nodrošina siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas un elektroenerģijas ražošana no biomasas kurināmā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

EC_B(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas;

EC_F(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas fosilā komparatora kopējās emisijas.

22. Šā pielikuma aprēķina vajadzībām:

22.1. elektroenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora EC_F(el) vērtība ir 183 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO₂ ekv./MJ) vai 212 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO₂ ekv./MJ) tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;

22.2. lietderīgās siltumenerģijas, kā arī siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora EC_F(h&c) vērtība ir 80 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO₂ ekv./MJ);

22.3. lietderīgās siltumenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā, attiecībā uz kuru var pierādīt ogļu tiešu fizisku aizstāšanu, fosilā kurināmā komparatora EC_F(h&c) vērtība ir 124 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO₂ ekv./MJ);

22.4. biomasas degvielai, ko izmanto kā transporta enerģiju, fosilās degvielas komparatora E_F(t) vērtība ir 94 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas degvielas enerģijas (g CO₂ ekv./MJ).

III. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielām, ja tās ražotas, zemes izmantošanas maiņai neradot oglekļa neto emisijas biodegvielām

23. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības šķeldai:

Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma	Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība		Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums
		siltumenerģija	elektroenerģija	siltumenerģija	elektroenerģija
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem	1 līdz 500 km	93 %	89 %	91 %	87 %
	500 līdz 2 500 km	89 %	84 %	87 %	81 %
	2 500 līdz 10 000 km	82 %	73 %	78 %	67 %
	vairāk nekā 10 000 km	67 %	51 %	60 %	41 %
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)	2 500 līdz 10 000 km	77 %	65 %	73 %	60 %
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)	1 līdz 500 km	89 %	83 %	87 %	81 %
	500 līdz 2 500 km	85 %	78 %	84 %	76 %
	2 500 līdz 10 000 km	78 %	67 %	74 %	62 %
	vairāk nekā 10 000 km	63 %	45 %	57 %	35 %
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)	1 līdz 500 km	91 %	87 %	90 %	85 %
	500 līdz 2 500 km	88 %	82 %	86 %	79 %
	2 500 līdz 10 000 km	80 %	70 %	77 %	65 %
	vairāk nekā 10 000 km	65 %	48 %	59 %	39 %
Šķelda no stumbra koksnes	1 līdz 500 km	93 %	89 %	92 %	88 %
	500 līdz 2 500 km	90 %	85 %	88 %	82 %
	2 500 līdz 10 000 km	82 %	73 %	79 %	68 %
	vairāk nekā 10 000 km	67 %	51 %	61 %	42 %
Šķelda no rūpniecības atlikumiem	1 līdz 500 km	94 %	92 %	93 %	90 %
	500 līdz 2 500 km	91 %	87 %	90 %	85 %
	2 500 līdz 10 000 km	83 %	75 %	80 %	71 %
	vairāk nekā 10 000 km	69 %	54 %	63 %	44 %

24. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes granulām vai koksnes briketēm:

Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma1		Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums		Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums
			siltumenerģija	elektroenerģija	siltumenerģija	elektroenerģija
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem	1. gad.	1 līdz 500 km	58 %	37 %	49 %	24 %
		500 līdz 2 500 km	58 %	37 %	49 %	25 %
		2 500 līdz 10 000 km	55 %	34 %	47 %	21 %
		vairāk nekā 10 000 km	50 %	26 %	40 %	11 %
	2.a gad.	1 līdz 500 km	77 %	66 %	72 %	59 %
		500 līdz 2 500 km	77 %	66 %	72 %	59 %
		2 500 līdz 10 000 km	75 %	62 %	70 %	55 %
		vairāk nekā 10 000 km	69 %	54 %	63 %	45 %
	3.a gad.	1 līdz 500 km	92 %	88 %	90 %	85 %
		500 līdz 2 500 km	92 %	88 %	90 %	86 %
		2 500 līdz 10 000 km	90 %	85 %	88 %	81 %
		vairāk nekā 10 000 km	84 %	76 %	81 %	72 %
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)	1. gad.	2 500 līdz 10 000 km	52 %	28 %	43 %	15 %
	2.a gad.	2 500 līdz 10 000 km	70 %	56 %	66 %	49 %
	3.a gad.	2 500 līdz 10 000 km	85 %	78 %	83 %	75 %
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)	1. gad.	1 līdz 500 km	54 %	32 %	46 %	20 %
		500 līdz 10 000 km	52 %	29 %	44 %	16 %
		vairāk nekā 10 000 km	47 %	21 %	37 %	7 %
	2.a gad.	1 līdz 500 km	73 %	60 %	69 %	54 %
		500 līdz 10 000 km	71 %	57 %	67 %	50 %
		vairāk nekā 10 000 km	66 %	49 %	60 %	41 %
	3.a gad.	1 līdz 500 km	88 %	82 %	87 %	81 %
		500 līdz 10 000 km	86 %	79 %	84 %	77 %
		vairāk nekā 10 000 km	80 %	71 %	78 %	67 %
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)	1. gad.	1 līdz 500 km	56 %	35 %	48 %	23 %
		500 līdz 10 000 km	54 %	32 %	46 %	20 %
		vairāk nekā 10 000 km	49 %	24 %	40 %	10 %
	2.a gad.	1 līdz 500 km	76 %	64 %	72 %	58 %
		500 līdz 10 000 km	74 %	61 %	69 %	54 %
		vairāk nekā 10 000 km	68 %	53 %	63 %	45 %
	3.a gad.	1 līdz 500 km	91 %	86 %	90 %	85 %
		500 līdz 10 000 km	89 %	83 %	87 %	81 %
		vairāk nekā 10 000 km	83 %	75 %	81 %	71 %
Stumbra koksne	1. gad.	1 līdz 500 km	57 %	37 %	49 %	24 %
		500 līdz 2 500 km	58 %	37 %	49 %	25 %
		2 500 līdz 10 000 km	55 %	34 %	47 %	21 %
		vairāk nekā 10 000 km	50 %	26 %	40 %	11 %
	2.a gad.	1 līdz 500 km	77 %	66 %	73 %	60 %
		500 līdz 2 500 km	77 %	66 %	73 %	60 %
		2 500 līdz 10 000 km	75 %	63 %	70 %	56 %
		vairāk nekā 10 000 km	70 %	55 %	64 %	46 %
	3.a gad.	1 līdz 500 km	92 %	88 %	91 %	86 %
		500 līdz 2 500 km	92 %	88 %	91 %	87 %
		2 500 līdz 10 000 km	90 %	85 %	88 %	83 %
		vairāk nekā 10 000 km	84 %	77 %	82 %	73 %
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem	1. gad.	1 līdz 500 km	75 %	62 %	69 %	55 %
		500 līdz 2 500 km	75 %	62 %	70 %	55 %
		2 500 līdz 10 000 km	72 %	59 %	67 %	51 %
		vairāk nekā 10 000 km	67 %	51 %	61 %	42 %
	2.a gad.	1 līdz 500 km	87 %	80 %	84 %	76 %
		500 līdz 2 500 km	87 %	80 %	84 %	77 %
		2 500 līdz 10 000 km	85 %	77 %	82 %	73 %
		vairāk nekā 10 000 km	79 %	69 %	75 %	63 %
	3.a gad.	1 līdz 500 km	95 %	93 %	94 %	91 %
		500 līdz 2 500 km	95 %	93 %	94 %	92 %
		2 500 līdz 10 000 km	93 %	90 %	92 %	88 %
		vairāk nekā 10 000 km	88 %	82 %	85 %	78 %

25. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:

Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma	Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums		Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums
		siltumenerģija	elektroenerģija	siltumenerģija	elektroenerģija
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3	1 līdz 500 km	95 %	92 %	93 %	90 %
	500 līdz 2 500 km	89 %	83 %	86 %	80 %
	2 500 līdz 10 000 km	77 %	66 %	73 %	60 %
	vairāk nekā 10 000 km	57 %	36 %	48 %	23 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3	1 līdz 500 km	95 %	92 %	93 %	90 %
	500 līdz 2 500 km	93 %	89 %	92 %	87 %
	2 500 līdz 10 000 km	88 %	82 %	85 %	78 %
	vairāk nekā 10 000 km	78 %	68 %	74 %	61 %
Salmu granulas	1 līdz 500 km	88 %	82 %	85 %	78 %
	500 līdz 10 000 km	86 %	79 %	83 %	74 %
	vairāk nekā 10 000 km	80 %	70 %	76 %	64 %
Cukurniedru izspaidu briketes	500 līdz 10 000 km	93 %	89 %	91 %	87 %
	vairāk nekā 10 000 km	87 %	81 %	85 %	77 %
Palmu augļu kodolu milti	vairāk nekā 10 000 km	20 %	–18 %	11 %	–33 %
Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves)	vairāk nekā 10 000 km	46 %	20 %	42 %	14 %

26. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai:

Biogāzes ražošanas sistēma1		Tehnoloģiskais variants	Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums	Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums
Šķidrmēsli2	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts3	146 %	94 %
		Slēgti uzglabāts digestāts4	246 %	240 %
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	136 %	85 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	227 %	219 %
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	142 %	86 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	243 %	235 %
Viss kukurūzas augs5	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	36 %	21 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	59 %	53 %
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	34 %	18 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	55 %	47 %
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	28 %	10 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	52 %	43 %
Bioloģiskie atkritumi	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	47 %	26 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	84 %	78 %
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	43 %	21 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	77 %	68 %
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	38 %	14 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	76 %	66 %

27. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:

Biogāzes ražošanas sistēma		Tehnoloģiskais variants	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 %	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	72 %	45 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	120 %	114 %
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	67 %	40 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	111 %	103 %
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	65 %	35 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	114 %	106 %
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 %	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	60 %	37 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	100 %	94 %
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	57 %	32 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	93 %	85 %
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	53 %	27 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	94 %	85 %
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 %	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	53 %	32 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	88 %	82 %
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	50 %	28 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	82 %	73 %
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	46 %	22 %
		Slēgti uzglabāts digestāts	81 %	72 %

28. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai – biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija:

Biometāna1 ražošanas sistēma	Tehnoloģiskie varianti	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
Šķidrmēsli	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta	117 %	72 %
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	133 %	94 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	190 %	179 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	206 %	202 %
Viss kukurūzas augs	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	35 %	17 %
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	51 %	39 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	52 %	41 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	68 %	63 %
Bioloģiskie atkritumi	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	43 %	20 %
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	59 %	42 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	70 %	58 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	86 %	80 %

29. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai – biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija, – no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:

Biometāna1 ražošanas sistēma	Tehnoloģiskie varianti	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 %	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta3	62 %	35 %
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta4	78 %	57 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	97 %	86 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	113 %	108 %
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 %	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	53 %	29 %
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	69 %	51 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	83 %	71 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	99 %	94 %
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 %	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	48 %	25 %
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	64 %	48 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	74 %	62 %
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	90 %	84 %

IV. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam un biomasas degvielai

30. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:

Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma	Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)				Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
		audzēšana	pārstrāde	transportēšana	izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas	audzēšana	pārstrāde	transportēšana	izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem	1–500 km	0,0	1,6	3,0	0,4	0,0	1,9	3,6	0,5
	500–2 500 km	0,0	1,6	5,2	0,4	0,0	1,9	6,2	0,5
	2 500–10 000 km	0,0	1,6	10,5	0,4	0,0	1,9	12,6	0,5
	>10 000 km	0,0	1,6	20,5	0,4	0,0	1,9	24,6	0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)	2 500–10 000 km	4,4	0,0	11,0	0,4	4,4	0,0	13,2	0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)	1–500 km	3,9	0,0	3,5	0,4	3,9	0,0	4,2	0,5
	500–2 500 km	3,9	0,0	5,6	0,4	3,9	0,0	6,8	0,5
	2 500–10 000 km	3,9	0,0	11,0	0,4	3,9	0,0	13,2	0,5
	>10 000 km	3,9	0,0	21,0	0,4	3,9	0,0	25,2	0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)	1–500 km	2,2	0,0	3,5	0,4	2,2	0,0	4,2	0,5
	500–2 500 km	2,2	0,0	5,6	0,4	2,2	0,0	6,8	0,5
	2 500–10 000 km	2,2	0,0	11,0	0,4	2,2	0,0	13,2	0,5
	>10 000 km	2,2	0,0	21,0	0,4	2,2	0,0	25,2	0,5
Šķelda no stumbra koksnes	1–500 km	1,1	0,3	3,0	0,4	1,1	0,4	3,6	0,5
	500–2 500 km	1,1	0,3	5,2	0,4	1,1	0,4	6,2	0,5
	2 500–10 000 km	1,1	0,3	10,5	0,4	1,1	0,4	12,6	0,5
	>10 000 km	1,1	0,3	20,5	0,4	1,1	0,4	24,6	0,5
Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem	1–500 km	0,0	0,3	3,0	0,4	0,0	0,4	3,6	0,5
	500–2 500 km	0,0	0,3	5,2	0,4	0,0	0,4	6,2	0,5
	2 500–10 000 km	0,0	0,3	10,5	0,4	0,0	0,4	12,6	0,5
	>10 000 km	0,0	0,3	20,5	0,4	0,0	0,4	24,6	0,5

31. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:

Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma	Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)				Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
		audzēšana	pārstrāde	transportēšana un realizācija	izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas	audzēšana	pārstrāde	transportēšana	izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.)	1–500 km	0,0	25,8	2,9	0,3	0,0	30,9	3,5	0,3
	500–2 500 km	0,0	25,8	2,8	0,3	0,0	30,9	3,3	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	25,8	4,3	0,3	0,0	30,9	5,2	0,3
	>10 000 km	0,0	25,8	7,9	0,3	0,0	30,9	9,5	0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.)	1–500 km	0,0	12,5	3,0	0,3	0,0	15,0	3,6	0,3
	500–2 500 km	0,0	12,5	2,9	0,3	0,0	15,0	3,5	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	12,5	4,4	0,3	0,0	15,0	5,3	0,3
	>10 000 km	0,0	12,5	8,1	0,3	0,0	15,0	9,8	0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.)	1–500 km	0,0	2,4	3,0	0,3	0,0	2,8	3,6	0,3
	500–2 500 km	0,0	2,4	2,9	0,3	0,0	2,8	3,5	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	2,4	4,4	0,3	0,0	2,8	5,3	0,3
	>10 000 km	0,0	2,4	8,2	0,3	0,0	2,8	9,8	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 1. gad.)	2 500–10 000 km	3,9	24,5	4,3	0,3	3,9	29,4	5,2	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 2.a gad.)	2 500–10 000 km	5,0	10,6	4,4	0,3	5,0	12,7	5,3	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 3.a gad.)	2 500–10 000 km	5,3	0,3	4,4	0,3	5,3	0,4	5,3	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.)	1–500 km	3,4	24,5	2,9	0,3	3,4	29,4	3,5	0,3
	500–10 000 km	3,4	24,5	4,3	0,3	3,4	29,4	5,2	0,3
	>10 000 km	3,4	24,5	7,9	0,3	3,4	29,4	9,5	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)	1–500 km	4,4	10,6	3,0	0,3	4,4	12,7	3,6	0,3
	500–10 000 km	4,4	10,6	4,4	0,3	4,4	12,7	5,3	0,3
	>10 000 km	4,4	10,6	8,1	0,3	4,4	12,7	9,8	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)	1–500 km	4,6	0,3	3,0	0,3	4,6	0,4	3,6	0,3
	500–10 000 km	4,6	0,3	4,4	0,3	4,6	0,4	5,3	0,3
	>10 000 km	4,6	0,3	8,2	0,3	4,6	0,4	9,8	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.)	1–500 km	2,0	24,5	2,9	0,3	2,0	29,4	3,5	0,3
	500–2 500 km	2,0	24,5	4,3	0,3	2,0	29,4	5,2	0,3
	2 500–10 000 km	2,0	24,5	7,9	0,3	2,0	29,4	9,5	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)	1–500 km	2,5	10,6	3,0	0,3	2,5	12,7	3,6	0,3
	500–10 000 km	2,5	10,6	4,4	0,3	2,5	12,7	5,3	0,3
	>10 000 km	2,5	10,6	8,1	0,3	2,5	12,7	9,8	0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)	1–500 km	2,6	0,3	3,0	0,3	2,6	0,4	3,6	0,3
	500–10 000 km	2,6	0,3	4,4	0,3	2,6	0,4	5,3	0,3
	>10 000 km	2,6	0,3	8,2	0,3	2,6	0,4	9,8	0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.)	1–500 km	1,1	24,8	2,9	0,3	1,1	29,8	3,5	0,3
	500–2 500 km	1,1	24,8	2,8	0,3	1,1	29,8	3,3	0,3
	2 500–10 000 km	1,1	24,8	4,3	0,3	1,1	29,8	5,2	0,3
	>10 000 km	1,1	24,8	7,9	0,3	1,1	29,8	9,5	0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.)	1–500 km	1,4	11,0	3,0	0,3	1,4	13,2	3,6	0,3
	500–2 500 km	1,4	11,0	2,9	0,3	1,4	13,2	3,5	0,3
	2 500–10 000 km	1,4	11,0	4,4	0,3	1,4	13,2	5,3	0,3
	>10 000 km	1,4	11,0	8,1	0,3	1,4	13,2	9,8	0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.)	1–500 km	1,4	0,8	3,0	0,3	1,4	0,9	3,6	0,3
	500–2 500 km	1,4	0,8	2,9	0,3	1,4	0,9	3,5	0,3
	2 500–10 000 km	1,4	0,8	4,4	0,3	1,4	0,9	5,3	0,3
	>10 000 km	1,4	0,8	8,2	0,3	1,4	0,9	9,8	0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.)	1–500 km	0,0	14,3	2,8	0,3	0,0	17,2	3,3	0,3
	500–2 500 km	0,0	14,3	2,7	0,3	0,0	17,2	3,2	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	14,3	4,2	0,3	0,0	17,2	5,0	0,3
	>10 000 km	0,0	14,3	7,7	0,3	0,0	17,2	9,2	0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.)	1–500 km	0,0	6,0	2,8	0,3	0,0	7,2	3,4	0,3
	500–2 500 km	0,0	6,0	2,7	0,3	0,0	7,2	3,3	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	6,0	4,2	0,3	0,0	7,2	5,1	0,3
	>10 000 km	0,0	6,0	7,8	0,3	0,0	7,2	9,3	0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.)	1–500 km	0,0	0,2	2,8	0,3	0,0	0,3	3,4	0,3
	500–2 500 km	0,0	0,2	2,7	0,3	0,0	0,3	3,3	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	0,2	4,2	0,3	0,0	0,3	5,1	0,3
	>10 000 km	0,0	0,2	7,8	0,3	0,0	0,3	9,3	0,3

32. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:

Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma	Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)				Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
		audzēšana	pārstrāde	transportēšana un realizācija	izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas	audzēšana	pārstrāde	transportēšana un realizācija	izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m3	1–500 km	0,0	0,9	2,6	0,2	0,0	1,1	3,1	0,3
	500–2 500 km	0,0	0,9	6,5	0,2	0,0	1,1	7,8	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	0,9	14,2	0,2	0,0	1,1	17,0	0,3
	>10 000 km	0,0	0,9	28,3	0,2	0,0	1,1	34,0	0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m3	1–500 km	0,0	0,9	2,6	0,2	0,0	1,1	3,1	0,3
	500–2 500 km	0,0	0,9	3,6	0,2	0,0	1,1	4,4	0,3
	2 500–10 000 km	0,0	0,9	7,1	0,2	0,0	1,1	8,5	0,3
	>10 000 km	0,0	0,9	13,6	0,2	0,0	1,1	16,3	0,3
Salmu granulas	1–500 km	0,0	5,0	3,0	0,2	0,0	6,0	3,6	0,3
	500–10 000 km	0,0	5,0	4,6	0,2	0,0	6,0	5,5	0,3
	>10 000 km	0,0	5,0	8,3	0,2	0,0	6,0	10,0	0,3
Cukurniedru izspaidu briketes	500–10 000 km	0,0	0,3	4,3	0,4	0,0	0,4	5,2	0,5
	>10 000 km	0,0	0,3	8,0	0,4	0,0	0,4	9,5	0,5
Palmu augļu kodolu milti	>10 000 km	21,6	21,1	11,2	0,2	21,6	25,4	13,5	0,3
Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves)	>10 000 km	21,6	3,5	11,2	0,2	21,6	4,2	13,5	0,3

33. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai:

Biomasas kurināmā ražošanas sistēma		Tehnoloģija	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)					Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
			audzēšana	pārstrāde	izmantotā kurināmā emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas	transportēšana	kūtsmēslu kredīti	audzēšana	pārstrāde	izmantotā kurināmā emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas	transportēšana	kūtsmēslu kredīti
Šķidrmēsli1	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	0,0	69,6	8,9	0,8	–107,3	0,0	97,4	12,5	0,8	–107,3
		Slēgti uzglabāts digestāts	0,0	0,0	8,9	0,8	–97,6	0,0	0,0	12,5	0,8	–97,6
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	0,0	74,1	8,9	0,8	–107,3	0,0	103,7	12,5	0,8	–107,3
		Slēgti uzglabāts digestāts	0,0	4,2	8,9	0,8	–97,6	0,0	5,9	12,5	0,8	–97,6
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	0,0	83,2	8,9	0,9	–120,7	0,0	116,4	12,5	0,9	–120,7
		Slēgti uzglabāts digestāts	0,0	4,6	8,9	0,8	–108,5	0,0	6,4	12,5	0,8	–108,5
Viss kukurūzas augs2	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	15,6	13,5	8,9	0,03	–	15,6	18,9	12,5	0,0	–
		Slēgti uzglabāts digestāts	15,2	0,0	8,9	0,0	–	15,2	0,0	12,5	0,0	–
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	15,6	18,8	8,9	0,0	–	15,6	26,3	12,5	0,0	–
		Slēgti uzglabāts digestāts	15,2	5,2	8,9	0,0	–	15,2	7,2	12,5	0,0	–
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	17,5	21,0	8,9	0,0	–	17,5	29,3	12,5	0,0	–
		Slēgti uzglabāts digestāts	17,1	5,7	8,9	0,0	–	17,1	7,9	12,5	0,0	–
Bioatkritumi	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	0,0	21,8	8,9	0,5	–	0,0	30,6	12,5	0,5	–
		Slēgti uzglabāts digestāts	0,0	0,0	8,9	0,5	–	0,0	0,0	12,5	0,5	–
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	0,0	27,9	8,9	0,5	–	0,0	39,0	12,5	0,5	–
		Slēgti uzglabāts digestāts	0,0	5,9	8,9	0,5	–	0,0	8,3	12,5	0,5	–
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	0,0	31,2	8,9	0,5	–	0,0	43,7	12,5	0,5	–
		Slēgti uzglabāts digestāts	0,0	6,5	8,9	0,5	–	0,0	9,1	12,5	0,5	–

34. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biometānam:

Biometāna ražošanas sistēma	Tehnoloģiskais variants		Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)						Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
			audzēšana	pārstrāde	uzlabošana	transportēšana	saspiešana uzpildes stacijā	kūtsmēslu kredīti	audzēšana	pārstrāde	uzlabošana	transportēšana	saspiešana uzpildes stacijā	kūtsmēslu kredīti
Šķidrmēsli	vaļējs digestāts	izdalgāze netiek dedzināta	0,0	84,2	19,5	1,0	3,3	–124,4	0,0	117,9	27,3	1,0	4,6	–124,4
		izdalgāze tiek dedzināta	0,0	84,2	4,5	1,0	3,3	–124,4	0,0	117,9	6,3	1,0	4,6	–124,4
	slēgts digestāts	izdalgāze netiek dedzināta	0,0	3,2	19,5	0,9	3,3	–111,9	0,0	4,4	27,3	0,9	4,6	–111,9
		izdalgāze tiek dedzināta	0,0	3,2	4,5	0,9	3,3	–111,9	0,0	4,4	6,3	0,9	4,6	–111,9
Viss kukurūzas augs	vaļējs digestāts	izdalgāze netiek dedzināta	18,1	20,1	19,5	0,0	3,3	–	18,1	28,1	27,3	0,0	4,6	–
		izdalgāze tiek dedzināta	18,1	20,1	4,5	0,0	3,3	–	18,1	28,1	6,3	0,0	4,6	–
	slēgts digestāts	izdalgāze netiek dedzināta	17,6	4,3	19,5	0,0	3,3	–	17,6	6,0	27,3	0,0	4,6	–
		izdalgāze tiek dedzināta	17,6	4,3	4,5	0,0	3,3	–	17,6	6,0	6,3	0,0	4,6	–
Bioatkritumi	vaļējs digestāts	izdalgāze netiek dedzināta	0,0	30,6	19,5	0,6	3,3	–	0,0	42,8	27,3	0,6	4,6	–
		izdalgāze tiek dedzināta	0,0	30,6	4,5	0,6	3,3	–	0,0	42,8	6,3	0,6	4,6	–
	slēgts digestāts	izdalgāze netiek dedzināta	0,0	5,1	19,5	0,5	3,3	–	0,0	7,2	27,3	0,5	4,6	–
		izdalgāze tiek dedzināta	0,0	5,1	4,5	0,5	3,3	–	0,0	7,2	6,3	0,5	4,6	–

V. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas paņēmieniem

35. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – šķeldai, koksnes granulām, koksnes briketēm:

Biomasas kurināmā vai biomasa degvielas ražošanas sistēma1	Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem	1 līdz 500 km	5	6
	500 līdz 2 500 km	7	9
	2 500 līdz 10 000 km	12	15
	vairāk nekā 10 000 km	22	27
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)	2 500 līdz 10 000 km	16	18
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)	1 līdz 500 km	8	9
	500 līdz 2 500 km	10	11
	2 500 līdz 10 000 km	15	18
	virs 10 000 km	25	30
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)	1 līdz 500 km	6	7
	500 līdz 2 500 km	8	10
	2 500 līdz 10 000 km	14	16
	virs 10 000 km	24	28
Šķelda no stumbra koksnes	1 līdz 500 km	5	6
	500 līdz 2 500 km	7	8
	2 500 līdz 10 000 km	12	15
	virs 10 000 km	22	27
Šķelda no rūpniecības atlikumiem	1 līdz 500 km	4	5
	500 līdz 2 500 km	6	7
	2 500 līdz 10 000 km	11	13
	vairāk nekā 10 000 km	21	25
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.)	1 līdz 500 km	29	35
	500 līdz 2 500 km	29	35
	2 500 līdz 10 000 km	30	36
	vairāk nekā 10 000 km	34	41
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.)	1 līdz 500 km	16	19
	500 līdz 2 500 km	16	19
	2 500 līdz 10 000 km	17	21
	vairāk nekā 10 000 km	21	25
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.)	1 līdz 500 km	6	7
	500 līdz 2 500 km	6	7
	2 500 līdz 10 000 km	7	8
	vairāk nekā 10 000 km	11	13
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 1. gad.)	2 500 līdz 10 000 km	33	39
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 2.a gad.)	2 500 līdz 10 000 km	20	23
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 3.a gad.)	2 500 līdz 10 000 km	10	11
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.)	1 līdz 500 km	31	37
	500 līdz 10 000 km	32	38
	vairāk nekā 10 000 km	36	43
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)	1 līdz 500 km	18	21
	500 līdz 10 000 km	20	23
	vairāk nekā 10 000 km	23	27
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)	1 līdz 500 km	8	9
	500 līdz 10 000 km	10	11
	vairāk nekā 10 000 km	13	15
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.)	1 līdz 500 km	30	35
	500 līdz 10 000 km	31	37
	vairāk nekā 10 000 km	35	41
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)	1 līdz 500 km	16	19
	500 līdz 10 000 km	18	21
	vairāk nekā 10 000 km	21	25
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)	1 līdz 500 km	6	7
	500 līdz 10 000 km	8	9
	vairāk nekā 10 000 km	11	13
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.)	1 līdz 500 km	29	35
	500 līdz 2 500 km	29	34
	2 500 līdz 10 000 km	30	36
	vairāk nekā 10 000 km	34	41
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.)	1 līdz 500 km	16	18
	500 līdz 2 500 km	15	18
	2 500 līdz 10 000 km	17	20
	vairāk nekā 10 000 km	21	25
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.)	1 līdz 500 km	5	6
	500 līdz 2 500 km	5	6
	2 500 līdz 10 000 km	7	8
	vairāk nekā 10 000 km	11	12
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.)	1 līdz 500 km	17	21
	500 līdz 2 500 km	17	21
	2 500 līdz 10 000 km	19	23
	vairāk nekā 10 000 km	22	27
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.)	1 līdz 500 km	9	11
	500 līdz 2 500 km	9	11
	2 500 līdz 10 000 km	10	13
	vairāk nekā 10 000 km	14	17
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.)	1 līdz 500 km	3	4
	500 līdz 2 500 km	3	4
	2 500 līdz 10 000 km	5	6
	vairāk nekā 10 000 km	8	10

36. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai dažādām lauksaimniecības ražošanas sistēmām:

Biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas sistēma	Transportēšanas attālums	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3	1 līdz 500 km	4	4
	500 līdz 2 500 km	8	9
	2 500 līdz 10 000 km	15	18
	vairāk nekā 10 000 km	29	35
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3	1 līdz 500 km	4	4
	500 līdz 2 500 km	5	6
	2 500 līdz 10 000 km	8	10
	vairāk nekā 10 000 km	15	18
Salmu granulas	1 līdz 500 km	8	10
	500 līdz 10 000 km	10	12
	vairāk nekā 10 000 km	14	16
Cukurniedru izspaidu briketes	500 līdz 10 000 km	5	6
	vairāk nekā 10 000 km	9	10
Palmu augļu kodolu milti	vairāk nekā 10 000 km	54	61
Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves)	vairāk nekā 10 000 km	37	40

37. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai:

Biogāzes ražošanas sistēma	Tehnoloģiskais variants		Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Biogāze no šķidrmēsliem elektroenerģijas ražošanai	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts1	–28	3
		Slēgti uzglabāts digestāts2	–88	–84
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	–23	10
		Slēgti uzglabāts digestāts	–84	–78
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	–28	9
		Slēgti uzglabāts digestāts	–94	–89
Biogāze no visa kukurūzas auga elektroenerģijas ražošanai	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	38	47
		Slēgti uzglabāts digestāts	24	28
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	43	54
		Slēgti uzglabāts digestāts	29	35
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	47	59
		Slēgti uzglabāts digestāts	32	38
Biogāze no bioloģiskajiem atkritumiem elektroenerģijas ražošanai	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	31	44
		Slēgti uzglabāts digestāts	9	13
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	37	52
		Slēgti uzglabāts digestāts	15	21
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	41	57
		Slēgti uzglabāts digestāts	16	22

38. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam:

Biometāna ražošanas sistēma	Tehnoloģiskais variants	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Biometāns no šķidrmēsliem	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze1 netiek dedzināta2	–20	22
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta3	–35	1
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	–88	–79
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	–103	–100
Biometāns no visa kukurūzas auga	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	58	73
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	43	52
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	41	51
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	26	30
Biometāns no bioloģiskajiem atkritumiem	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	51	71
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	36	50
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	25	35
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	10	14

39. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:

Biogāzes ražošanas sistēma1		Tehnoloģiskie varianti	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība2 (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība2 (g CO2 ekv./MJ)
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 %	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	17	33
		Slēgti uzglabāts digestāts	–12	–9
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	22	40
		Slēgti uzglabāts digestāts	–7	–2
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	23	43
		Slēgti uzglabāts digestāts	–9	–4
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 %	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	24	37
		Slēgti uzglabāts digestāts	0	3
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	29	45
		Slēgti uzglabāts digestāts	4	10
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	31	48
		Slēgti uzglabāts digestāts	4	10
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 %	1. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	28	40
		Slēgti uzglabāts digestāts	7	11
	2. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	33	47
		Slēgti uzglabāts digestāts	12	18
	3. gad.	Vaļēji uzglabāts digestāts	36	52
		Slēgti uzglabāts digestāts	12	18

40. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam, kas ražots no kūtsmēslu un kukurūzas maisījuma:

Biometāna1 ražošanas sistēma	Tehnoloģiskie varianti	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība2 (g CO2 ekv./MJ)	Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība2 (g CO2 ekv./MJ)
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 %	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze3 netiek dedzināta	32	57
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	17	36
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	–1	9
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	–16	–12
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 %	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	41	62
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	26	41
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	13	22
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	–2	1
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 %	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	46	66
	Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	31	45
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta	22	31
	Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta	7	10