Īstenojot e-adreses modernizācijas projektu, VDAA ir sākts apjomīgs aktivitāšu kopums e-adreses tehniskā risinājuma pilnveidei. Tas paredz modernizēt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus, uzlabojot un attīstot e-adresi (tai skaitā pārstrādājot e-adreses kodolu), pilnveidojot e-rēķinu formu u. c. Šā projekta pabeigšanas termiņš ir 2026. gada II ceturksnis.

Šajā projektā netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citos projektos un izmantojot to finansējumu. Tādējādi VID apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma un valsts līdzekļu izšķērdēšanas risks ar plānotiem un īstenotiem projektiem, kā arī projekta gaitā netiks sniegts atbalsts komercdarbībai

E-rēķinu projekta nepieciešamība izriet arī no Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojuma Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam" (4. uzdevuma 1.4.1. pasākums), Finanšu ministrijas 2023. gada 23. februāra rīkojuma Nr. 47 "Finanšu ministrijas 2023. gada darba plāns" (144. uzdevums), kā arī Finanšu ministrijas 2024. gada darba plānu un Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojuma Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam" (4.3. rīcības 1.2. uzdevums).

Eiropas Padomes 2025. gada 11. marta Direktīva (ES) 2025/516, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā, un Eiropas Padomes 2025. gada 11. marta Regula (ES) 2025/517, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajā laikmetā.

Ministru kabineta 2025. gada 9. decembra noteikumi Nr. 749 "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam".

Grozījumi Grāmatvedības likuma 11. pantā, kas nosaka "Uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs –, attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto elektronisko rēķinu datus, sākot no 2026. gada 1. janvāra, bet šo pārejas noteikumu 8. punktā minētajiem uzņēmumiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto elektronisko rēķinu datus, sākot no 2028. gada 1. janvāra."

Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs²

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

Pašreizējā vērtība – 0

Mērījuma rādītājs – datu lauku skaits

Vismaz 10

2026.

Mērījuma rādītājs – rēķinu skaits/tūkst.

Vismaz 10

2026.

Pašreizējā vērtība – 0

Mērījuma rādītājs – iestāžu skaits

Vismaz 1

2026.

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs⁵

Darbības iznākums

710 299 euro

n/a

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁶

Valsts mākonī

(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai⁷ (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

1

Analītiskā e-rēķinu datu krātuve, kur e-rēķini būs pieejami nodokļu pārvaldības procesiem.

Lai nodrošinātu datu saņemšanu, ir paredzēti trīs datu apmaiņas kanāli:

1) integrācija ar valsts nodrošinātās vienotās saziņas platformu – oficiālo elektronisko adresi (e-adresi);

2) integrācija ar
e-rēķinu pakalpojuma sniedzējiem jeb operatoriem (tai skaitā PEPPOL operatoriem);

Nē

Jā

Apraksts saskaņots ar VARAM 04.12.2024. atzinumu Nr. 11-1/7017

2026. gada II ceturksnis (bet ne vēlāk kā 2026. gada 31. maijs)

(statistika par lietošanas gadījumiem 2023. gadā – 915 584 privātpersonas un 43 047 juridiskās personas)

Datu devēji: nodokļu maksātāji, kas e-rēķinus iesniegs paši, izmantojot saskarni EDS, – vismaz 50

Datu apmaiņas starpnieks:

PEPPOL operators – 1 un e-adrese – 1

Datu saņēmējs: VID sistēmas – vismaz 5

Datu tālāk izmantotāji: citas valsts pārvaldes iestādes – vismaz 1

3) saskarne VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

30.12.2025.

31.05.2026.

31.05.2026.

31.05.2026.

2) izmantot e-rēķinu datus citu ar nodokļu administrēšanu un nodokļu samaksas veicināšanu saistītu VID iekšējo biznesa procesu uzlabošanai.

3) no saņemto e-rēķinu datnes daļas izgūto strukturēto datu nodošana datu izplatīšanas un pārvaldības platformai DAGR, lai padarītu tos pieejamus citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁸

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

1

Citas valsts pārvaldes iestādes, kas veiks nepieciešamos integrācijas darbus, lai spētu saņemt e-rēķinu datus savu funkciju nodrošināšanai

2026. gada II ceturksnis

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

1

2026. gada II ceturksnis

Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja funkcijas, VID iekšējās kontroles pasākumu virsuzraudzība tiks īstenota saskaņā ar VID noteikto kārtību, kādā VID nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisma reformu un investīciju projektu ieviešanu un uzraudzību, bet operatīvā projekta vadība VID tiks nodrošināta saskaņā ar VID projektu vadības vadlīnijās noteikto kārtību.

VID 2020. gada 20. novembra iekšējie noteikumi Nr. 46 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu pieteikšanas, saskaņošanas, apstrādes un ieviešanas kārtība" un VID 2026. gada 30. janvāra iekšējie noteikumi Nr. 4 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu un problēmu pieteikšanas un ieviešanas kārtība" nosaka vienotu kārtību, kādā VID organizē un veic VID informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu un problēmu pieteikšanas un apstrādes procesu, un nosaka minētajā procesā iesaistīto struktūrvienību, to ierēdņu un darbinieku veicamās darbības.

Projekta vadību un īstenošanu plānots veikt ar pašreizējiem cilvēkresursiem, kas nodrošinās nepieciešamās kompetences un kapacitāti

Ņemot vērā, ka rēķins ir tikai viens no grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, efektīva e-rēķinu izmantošana nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā tiktu nodrošināta, ja rēķini un citi risinājumi, kas noformējami pilnīgai darījuma izsekojamībai, tiktu sagatavoti un uzglabāti elektroniskā formā, kas ļauj tos automātiski un elektroniski apstrādāt, tādējādi būtu nodrošināta to pieejamība VID un e-rēķini tiktu analizēti kopsakarā ar citiem elektroniski sagatavotiem strukturētiem dokumentiem. Nodokļu maksātāju rēķinu pieejamība e-rēķinu sistēmā novērstu nodokļu nemaksāšanas riskus, jo VID būtu iespēja pārliecināties, vai ir deklarēti visi realizācijas darījumi.

Šobrīd rēķinu aprite nenotiek centralizēti un strukturēti, bet projekta gaitā šāds aprites veids tiks ieviests, tādējādi nodrošinot e-rēķinu pieejamību VID. Potenciālie ieguvumi e-rēķinu aprites rezultātā būs plašāki nekā tikai nodokļu administrēšanas jomā – tiks radīta iespēja nodot e-rēķinu datus strukturētā veidā citām valsts iestādēm, kuras šos datus izmantos savu funkciju veikšanai, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" 10. punktā minētās prasības attiecībā uz vienreizes principa ievērošanu (sk. 3.3.3. apakšpunktu). Proti, deklarācijas iesniedzējam (sk. 3.3.1. apakšpunktu) netiks atkārtoti pieprasīti dati, kuri jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Citām valsts pārvaldes iestādēm, kuras savu funkciju veikšanai izmantos e-rēķinu datus, jāievēro vienreizes princips, ieviešot izmaiņas savās informācijas sistēmās un/vai biznesa procesos. Šāds risinājums nodokļu maksātājiem atvieglos nodokļu pārskatu iesniegšanu, jo, nodrošinot pilnveidotu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu un piedāvājot to daļēji aizpildīt ar VID rīcībā esošajiem e-rēķinu datiem, tiks samazināts deklarācijas aizpildīšanai patērētais laiks. Strukturētu e-rēķinu ieviešana radīs ieguvumus nodokļu maksātājiem, piemēram, samazināsies kļūdu skaits, kas rodas nepareizi noformētu attaisnojuma dokumentu (rēķinu) dēļ. Tādējādi vienota un saprotama sistēma palīdzēs samazināt izmaksas. Turklāt tiks nodrošināta droša un ērta attaisnojuma dokumentu uzglabāšana. Samazināsies administratīvais slogs nodokļu maksātājiem, jo tiem vairs nebūs jāiesniedz VID darījumus apliecinošu dokumentu (rēķina, nodokļu rēķina) kopijas, kas jau būs VID rīcībā. Rēķinu transformācija konkrētā nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros sniegs iespēju automatizēt procesus grāmatvedībā, palīdzot nodokļu maksātājiem izveidot kredītkontroli un apkopot informāciju par darījumu partneru maksājumu kultūru. Tā atvieglos arī maksājumu veikšanu, jo ļaus sistematizēt saņemtos rēķinus un nodrošināt to kontroli. Tādējādi paredzams, ka samazināsies krāpšanās iespējas nodokļu jomā un tiks veicināta uzņēmējdarbības vides sakārtošana.

Tā kā Latvijā jau šobrīd strukturētam e-rēķinam ir jāatbilst vienotam elektronisko rēķinu standartam, tad arī attiecībā uz obligātajiem strukturētajiem e-rēķiniem tiks attīstīts pašreizējais risinājums, kas paredzēts B2G (Business to Government) segmentā. Tādējādi obligātie strukturētie e-rēķini tiks sagatavoti, nosūtīti un saņemti, izmantojot Eiropas Savienības elektronisko rēķinu standartu Pan-European Public Procurement On-Line (PEPPOL) BIS Billing 3.0.

Īstenojot projektu, pamatieguvums ir centralizētas finanšu dokumentu maiņvietas izveidošana e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai, kas atbilst mūsdienu digitalizācijas laikmeta prasībām. Tādējādi tiek sniegts augsta līmeņa pieejamības pakalpojums attiecībā uz saimnieciskās darbības automatizāciju un tiek ievērots vienreizes princips valsts pārvaldes funkciju veikšanai, kā arī inovāciju sekmēšanai.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu aptuvenās viena papīra rēķina apstrādes izmaksas uzņēmumam ir 0,40 euro, jo rēķins jāievada grāmatvedības sistēmā, jāarhivē utt. Tādējādi, vērtējot komersantu finanšu ieguvumus pēc e-rēķinu lietošanas sākšanas, jāsecina, ka pašreizējās izmaksas rēķinu apstrādē uzņēmuma vajadzībām provizoriski varētu samazināties divas reizes. Tātad, ja tiek prognozēts, ka viena gada laikā B2B un B2G segmentā kopumā tiek noformēti aptuveni 20 milj. rēķinu, tad veidojas e-rēķinu apstrādes izdevumu samazinājums – 4 milj. euro apmērā.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā iekļautajiem un tiesību akta sagatavošanas brīdī aktualizētajiem datiem iespējamais fiskālais ieguvums ieviešanas nodokļu administrēšanā sniegs šādas iespējas:

1) attīstot e-rēķinu apriti un izstrādājot divpusēju darījumu saskaņošanu, kā arī nodrošinot e-rēķinu unikalitāti, būs iespējams mazināt fiskālās sekas uz budžeta ieņēmumiem no "Negatīvajām starpībām" gadījumos, kad darījumu puse, kurai rodas PVN maksāšanas pienākums, neatzīst darījumu esību vai kad asimetriski tiek piemērots PVN režīms (piemēram, reversais), atgrieztās preces, nodokļa likme; fiskālais efekts varētu būt ap 3,87 milj. euro gadā;

2) ātrāk identificēt nodokļu maksātājus, kuru darījumiem piemīt mākslīgi radītu darījumu raksturs un kuri norāda fiktīvu priekšnodokli PVN deklarācijās. Attiecīgi nodokļu kontroles darba rezultātus varētu palielināt par 10 %. Fiskālais efekts pēc e-rēķinu ieviešanas varētu veidot ap 320 tūkst. euro gadā;

3) samazināt nereģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā. Fiskālais efekts varētu veidot ap 50 tūkst. euro gadā;

4) samazināt iespējas noformēt darījumus ar atpakaļejošu datumu. Saskaņā ar ekspertu viedokli novērtēts līdzvērtīgi pirmajai parādībai, ka fiskālais efekts varētu būt ap 50 tūkst. euro gadā;

5) samazināt saimnieciskai darbībai neraksturīgu darījumu iekļaušanu PVN deklarāciju priekšnodoklī. Fiskālais efekts varētu būt ap 30 tūkst. euro gadā.

Tādējādi kopumā pēc e-rēķinu aprites ieviešanas pozitīvs fiskālais efekts papildu nodokļu ieņēmumu veidā 4,32 milj. euro apmērā.

Vēršam uzmanību, ka sagaidāmais pozitīvais fiskālais ieguvums 4,3 milj. eiro apjomā PVN ieņēmumu veidā sagaidāms, sākot ar 2029. gadu, kad nodokļu maksātāji būs pielāgojušies jaunajām procedūrām un VID informācijas sistēmas tiks pielāgotas e-rēķinu datu apstrādei un risku analīzei.

2028. gadā ir sagaidāmi ne vairāk kā 30 % no plānotā fiskālā aprēķina ar nosacījumu, ka nodokļu maksātāji spēs laikus pielāgoties jauninājumiem un sniegt pilnīgus un kvalitatīvus datus, VID informācijas sistēmas būs gatavas datu apstrādei, kā arī nodokļu maksātāji brīvprātīgi un pietiekami operatīvi veiks nodokļu aprēķina korekcijas atbilstoši VID norādītajām nodokļu pārskatu neatbilstībām.

Kopējais projekta lietderīgums – aprēķināts, no prognozētajiem projekta kopējiem ieguvumiem tā dzīves cikla laikā 68 milj. euro (diskontētā vērtība) atņemot investīciju un to uzturēšanas izdevumu prognozēto kopsummu projekta dzīves cikla laikā 5,9 milj. euro (diskontētā vērtība). Rezultātā tiek iegūts kopējais projekta lietderīgums 62,1 milj. euro (diskontētā vērtība)

VID kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Vienlaikus jāatzīmē, ka projektā plānots nodrošināt arī bezmaksas risinājumu attiecībā uz e-rēķinu datu apmaiņu B2B (Business to Business) un B2G (Business to Government) segmentā. Projektā īstenojamie VID informācijas sistēmu pielāgošanas darbi tiks veikti atbilstoši spēkā esošajiem VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumiem, kā arī veicot darbu pasūtījumus Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, ja darbu pasūtījuma brīdī nebūs spēkā esoša līguma.

- termiņa risks: termiņa grozījumi projekta pasē, nosakot termiņu – 2026. gada 31. maijs. Līdz norādītajam izpildes termiņam – 2025. gada 30. decembrim – tiks realizēta viena no četrām galvenajām funkcionalitātēm;

- resursu riski: projekta īstenošana ir nepastarpināti atkarīga no piegādātāja (izstrādātāja) speciālistu kapacitātes, tai skaitā spējas novirzīt darbam projektā atbilstošos speciālistus. Tāpēc ir svarīgi laikus sākt un īstenot projekta aktivitātes, lai atbilstu 2022.–2026. gada darbu plānojumam, kas ir pamats piegādātāja speciālistu komandas kapacitātes samazināšanai vai palielināšanai. Resursu riski ir attiecināmi arī uz VID iesaistīto speciālistu noslodzi;

- neplānotas ģeopolitiskās situācijas izmaiņas;

- ar informācijas drošību un apriti saistītie ierobežojumi;

- projekta pārvaldības un organizatoriskie riski: šobrīd nav identificēti"

Projektā, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu (turpmāk − e-rēķins) elektroniskās aprites nodrošināšanai un nodrošinot Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk − VID) iespēju strukturētā veidā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem, ir paredzēts izveidot centralizētas finanšu dokumentu aprites pakalpojumu, lai nodotu e-rēķinu datus strukturētā veidā citām valsts iestādēm, kuras šos datus izmantos savu funkciju veikšanai.

Šāds centralizētas finanšu dokumentu aprites risinājums atvieglos nodokļu maksātājiem nodokļu pārskatu iesniegšanu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk − EDS), jo nodrošinās iespēju pilnveidot pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu un piedāvās to daļēji aizpildīt ar VID rīcībā esošajiem e-rēķinu datiem

Pakalpojuma sniegšanā VID iesaista Valsts digitālās attīstības aģentūra  – oficiālās elektroniskās adreses
(e-adreses) risinājumam, lai VID saņemtu tādus strukturētos e-rēķinus, kas nosūtīti, izmantojot e-adresi un valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv pieejamo e-rēķinu izveides formu

Atbilstoši VID 2017. gada 21. decembra iekšējiem noteikumiem Nr. 88 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāns" tiks uzraudzīta pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto sistēmu komponenšu darbība.

Nodrošināta API saskarne e-rēķinu datu iesniegšanai VID.

EDS pieejamība – 24/7 un vismaz 95 % laika mēnesī.

Datu glabātavas pieejamība – 24/7 un vismaz 99 % laika mēnesī.

Datu izplatīšanas servisu pieejamība – 24/7.

EDS pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Pakalpojuma pieejamības rādītājs:

• darbdienās darbalaikā no plkst. 8.15 līdz 17.00 – 99 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika.

Reakcijas laiki:

• EDS iesniegta pieteikuma apstrāde – 10 darbdienas;

• tāda pieteikuma apstrāde, kas iesniegts, izmantojot VID konsultatīvo tālruni, – nekavējoties konsultatīvā tālruņa darbalaikā: pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 17.00, piektdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 15.45 (pirmssvētku dienās darbalaiks attiecīgi saīsināts par vienu stundu).

E-adreses informācijas sistēmas pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Pakalpojuma pieejamības rādītājs:

• darbdienās darbalaikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 – 99 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika;

• visā pārējā laikā – 97 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika.

Reakcijas laiki:

• pieteikuma apstrāde lietvedībā pēc sākotnējās saņemšanas iestādē un pirms nodošanas ekspertam – trīs darbdienas;

• pieteikuma apstrādes sākšana pie eksperta pēc pieteikuma saņemšanas lietvedībā – viena darbdiena;

• atbalsta sistēmas uzdevuma izpildes sākšana atbalsta sistēmā no pieteikuma saņemšanas brīža darbalaikā – divas stundas;

• atbalsta sistēmas uzdevuma izpilde atbalsta sistēmā (ja nav atliktais izpildes datums) – 14 darbdienas;

• atbildes sniegšana e-pasta konsultācijā – 48 stundas

Pakalpojuma saņēmēji būs arī valsts pārvaldes iestādes, kuras veiks nepieciešamos integrācijas darbus, lai saņemtu e-rēķinu datus savu funkciju nodrošināšanai.

Valsts pārvaldes iestādēm datu pieejamība tiks nodrošināta DAGR, ievērojot Komercnoslēpuma aizsardzības likuma prasības. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 624 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" 31. punktu datu saņēmējs, lai nodrošinātu datu apriti, izmantojot minēto platformu, par datu (tai skaitā personas datu) aprites apjomu un to saņemšanas nosacījumiem vienojas ar datu devēju, izmantojot Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā pieejamo funkcionalitāti. Šajā procesā tiek vērtēts gan tiesiskais pamatojums, gan datu apjoms.

Projektā ir plānots nodrošināt rēķina datu digitalizāciju, lai pēc projekta ieviešanas valsts pārvaldes iestāžu līmenī būtu pieejama paplašināta informācija par valstī B2G (Business to Government) un G2B (Government to Business) segmentā veiktajiem darījumiem, piemēram, tādu e-rēķinu datu pieejamības nodrošināšana digitālā formātā, kurus potenciāli varētu izmantot statistikas vajadzībām.

Galvenās izmaksu pozīcijas attiecas uz risinājuma funkcionēšanu:

1) servisu uzturēšana datu apmaiņas nodrošināšanai ar datu iesniedzējiem un saņēmējiem;

2) datu uzglabāšana un pēcapstrāde

Minētajā informatīvajā ziņojumā iekļautie mērķi nostiprināti tādos plānošanas dokumentos kā Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam" (4. uzdevuma 1.4.1. pasākums) un Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojums Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.−2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam" (4.3. rīcības 1.2. uzdevums).

Grāmatvedības likuma 11. panta piecpadsmitajā daļā ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabinets 2025. gada 9. decembrī ir pieņēmis noteikumus Nr. 749 "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam".

Tā kā pakalpojuma ieviešana izriet no tiesiskā regulējuma, kurā ir noteikta obligāta strukturēto e-rēķinu aprites lietošana, nav paredzēts izstrādāt pakalpojuma ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju

Pēc projekta pabeigšanas VID atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās pakalpojuma nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību saskaņā ar 3. sadaļā norādītajiem pakalpojuma rādītājiem

E-rēķinu risinājuma uzturēšanai, sākot ar 2026. gada jūniju, nepieciešams finansējums – 111 478 euro. Sākot ar 2027. gadu, e-rēķinu risinājuma uzturēšanai katru gadu būs nepieciešams papildu finansējums līdz 243 463 euro, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā