AER

Atjaunīgie energoresursi

ALTUM

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"

ANM

Atveseļošanās un noturības mehānisms

ATD

Autotransporta direkcija

CFLA

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

CSP

Centrālā statistikas pārvalde

CO₂ ekv.

Oglekļa dioksīda ekvivalents

Direktīva 2003/87/EK

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.

Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20240301

DNSH

Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu"

EK

Eiropas Komisija

EKII

Emisijas kvotu izsolīšanas instruments

EM

Ekonomikas ministrija

ERAF

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES

Eiropas Savienība

ES ETS

Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

ES fondi

Eiropas Savienības struktūrfondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus) un Kohēzijas fonds

ESF+

Eiropas Sociālais fonds Plus

ESTP

Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcību plāns

ETS 2

Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas daļa, kas aptver ēkas, autotransportu un citus sektorus (Direktīvas 2003/87/EK IVa.nodaļa)

FM

Finanšu ministrija

Fonds

Sociālais klimata fonds

IKS

Iekšējā kontroles sistēma

IUB

Iepirkumu uzraudzības birojs

KEM

Klimata un enerģētikas ministrija

kt

kilotonnas

KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

KPVIS

Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma

KPVIS Fonda modulis

Fonda vadības informācijas sistēma, ko veido, balstoties uz KPVIS īstenošanas laikā uzkrāto pieredzi, pielāgojot to Fonda ieviešanas prasībām un specifikai

LM

Labklājības ministrija

LDz

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"

LESD

Līgums par Eiropas Savienības darbību

LLPA

Latvijas Lielo pilsētu asociācija

LPS

Latvijas Pašvaldību savienība

LVC

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi"

LVĢMC

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

MK

Ministru kabinets

MW

megavats

MWh

megavatstunda

NAP2027

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam

NEKP

Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam

NVD

Nacionālais veselības dienests

NVO

Nevalstiska organizācija

OECD

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

OMT

Operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi

PB

Pašvaldību budžets

PVN

Pievienotās vērtības nodoklis

Regula 2023/955

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 19. maija Regula (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060.

Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2023/955

RI

Revīzijas iestāde

SEG

Siltumnīcefekta gāzes

SKF plāns

Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam

SM

Satiksmes ministrija

SPSP likums

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

TL

Transportlīdzekļi

TPL

Tehniskie palīglīdzekļi

TSI projekts

Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē"

TW

Teravats

VARAM

Viedās administrācija un reģionālās attīstības ministrija

VB

Valsts budžets

VEA

Vēja enerģijas asociācija

VID

Valsts ieņēmumu dienests

VIF

SIA "Vides Investīciju fonds"

VKS

Vadības un kontroles sistēma

VM

Veselības ministrija

VTPC

Valsts SIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienība "Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs"

Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, īsteno pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Saskaņā ar Eiropas Zaļā kursu¹, Eiropas Klimata likumu² un tiesību aktu kopumu "Gatavi mērķrādītājam 55" ("Fit for 55")³, Latvijai līdz 2030. gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas nozarēs ārpus Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS)⁴ par vismaz 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu. 2023.gadā tika pieņemts normatīvais tvērums, kas paredz no 2027.gada paplašināt ES ETS sistēmu uz ēku un autotransporta sektoru radītajām SEG emisijām (ETS 2⁵). Tas būtiski maina energoresursu cenu veidošanos galalietotājam – īpaši attiecībā uz:

degvielas izmaksām mājsaimniecībām un uzņēmumiem;

apkures izdevumiem, īpaši fosilā kurināmā (dīzeļdegviela, ogles, dabasgāze) lietotājiem.

Latvijā šī pāreja norit apstākļos, kad relatīvi augsts iedzīvotāju īpatsvars dzīvo ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni, ēku atjaunošanas ātrums temps ir nepietiekams un sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota, īpaši lauku un reģionālajos apgabalos.

Latvija ir noslēgusi darbu pie ETS 2 regulējuma⁵ (Direktīva 2023/959) pārņemšanas nacionālajos normatīvajos aktos. Direktīvas 2023/959 normas ir pārņemtas šādos normatīvajos aktos:

2025.gada 9.oktobra likumā "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu""⁶;

2025.gada 27.novembra likumā "Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums"⁷;

MK 2026.gada 24.marta noteikumos Nr.166 "Degvielas un kurināmā operatoru pienākumi un to izpildes uzraudzība"⁸.

Latvija ir apņēmusies turpināt mērķtiecīgi strādāt, lai radītu skaidru un stabilu regulatīvo vidi, kas veicinās ne tikai emisiju samazināšanu, bet arī sociāli taisnīgu un iekļaujošu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam u.c. – detalizētāku informāciju skatīt SKF plāna 1.2. un 4.2.sadaļā), kā arī Eiropas Semestra rekomendācijām 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, ir izceļami šādi izaicinājumi:

klimata politikas mērķu 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana;

liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā;

atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas;

zema ēku energoefektivitāte un nepietiekama ēku atjaunošana (ap 50% Latvijas dzīvojamā fonda veido padomju laika būvētas daudzdzīvokļu mājas ar augstu siltuma zudumu līmeni);

enerģētiskā nabadzība (2025.gadā 39,6 % Latvijas mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam; apkures izmaksas ir būtiska daļa no trūcīgo mājsaimniecību izdevumiem (vairāk nekā 10–15% no ienākumiem);

transporta nabadzība;

nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos (sabiedriskā transporta tīkls lauku teritorijās ir neregulārs un bieži nepieejams cilvēkiem ar invaliditāti vai vecāka gadagājuma iedzīvotājiem; 2021.gadā 87,6 % no visa pasažierkilometru skaita Latvijā tiek veikti ar privāto automašīnu);

nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā (2023.gadā tas bija 26,6%, ES – 21,6%);

nabadzības risks 21,6% (ES – 16,5%), pensionāriem – 41,4% (ES – 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība – cilvēkiem ar invaliditāti – 2023.gadā Džini koeficients Latvijā bija 34,2 (ES – 30,2);

sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).

Sociālais klimata fonds

Lai veicinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ETS 2 ieviešana, ir izveidots Sociālais klimata fonds (Fonds). Fonda darbību nosaka Regula 2023/955⁹. Fonda darbības periods ir no 2026.gada līdz 2032.gadam.

Fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, lai tās atbalstītu Fonda mērķa grupas – mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātos mikrouzņēmumus un mazaizsargātos transporta lietotājus, kurus zaļās pārkārtošanās laikā nesamērīgi skar augstākas enerģijas un transporta izmaksas.

Fonda ietvaros ES dalībvalstīm tiek dota izvēles iespēja sniegt atbalstu trim galvenajām pasākumu un investīciju grupām: 1) ēku energoefektivitāte un dekarbonizācija; 2) tīras mobilitātes veicināšana un 3) pagaidu tiešs ienākumu atbalsts¹⁰.

Lai saņemtu Fonda finansējumu, ikvienai ES dalībvalstij ir nepieciešams izstrādāt un Eiropas Komisijā (EK) iesniegt Sociālā klimata fonda plānu (SKF plāns).

Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, SKF plānā ietver esošu vai jaunu pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu ES klimata politikas mērķrādītājus.

Latvijai pieejamais Fonda finansējums ir 462,7 milj. EUR¹¹ apmērā, tostarp Latvijai ir papildus jānodrošina 25% nacionālais līdzfinansējums, t.i. vismaz 154,3 milj. EUR apmērā. Attiecīgi kopējais maksimālais finansējuma apjoms Latvijai šī instrumenta ietvaros ir 617,0 milj. EUR. Vienlaikus, ja tiks piemērota Direktīvas 2003/87/EK 30.k. pantā noteiktā atkāpe¹², tad Latvijai pieejamais Fonda finansējums būs 388,57 milj. EUR apmērā (attiecīgi nacionālā līdzfinansējuma apmērs būs vismaz 129,52 milj. EUR).

Latvijas ETS 2 sektors

Atbilstoši Latvijas SEG emisiju inventarizācijas datiem, 2023.gadā Latvija emitēja 9 969 kilotonnas (kt) CO₂ ekv Būtiska emisiju daļa (46 % jeb 4521 kt CO₂ ekv.) tiek emitēta ETS 2 sektorā (skatīt 1. attēlu).

Nozīmīgākais ETS 2 sektors ir autotransports (3053 kt CO₂ ekv jeb 68% no kopējā ETS 2 sektora emisiju apjoma). Autotransporta sektorā izaicinājumus rada augsts vecu transportlīdzekļu īpatsvars (2025.gadā – 15,5 gadi), liels ar dīzeļdegvielu darbināmo transportlīdzekļu skaits (2025.gadā – 65%)¹³, zems iedzīvotāju blīvums un augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars (Latvijā – 30,2 % 2023. gadā, savukārt ES vidēji – 20,6 %). Visi šie apstākļi veicina transportatkarību un mazina sabiedriskā transporta attīstības pasākumu efektivitāti.

Pārējo ETS 2 daļu veido enerģētika (galvenokārt sadedzināšanas iekārtas ar uzstādīto jaudu zem 20 megavatiem (MW) un divas ēku sektora komponentes – (a) mājsaimniecības un (b) komerciālais un institucionālais sektors. 2022.gadā¹⁴ ēku sektors Latvijā patērēja 44% no kopējā gala enerģijas patēriņa valstī (29% mājsaimniecības un 15% komerciālais un institucionālais sektors). Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja¹⁵ un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums.

Mājsaimniecības būtisku ienākumu daļu patērē energoresursu apmaksai. Gala enerģijas patēriņš mājsaimniecībās Latvijā 2023. gadā¹⁶ bija 12,51 teravatstundas (TWh) jeb aptuveni 15 megavatstundas (MWh) uz mājsaimniecību. Enerģijas patēriņu mājsaimniecībās nodrošina biomasa¹⁷ (40,4 %), centralizētā siltumapgāde (32,3%), elektrība (13,2%), dabasgāze (7,7%), naftas produkti (krāšņu kurināmais, sašķidrinātā naftas gāze) – 5,6%.

1. attēls. ETS 2 sektora ietekme

(Avots: 2025. gada SEG inventarizācija par 2023. gadu)

Šajā sadaļā minēto stratēģisko izaicinājumu risināšanai ir izstrādāts Latvijas SKF plāns, kas paredz mērķētu atbalstu šo izaicinājumu risināšanai un mazināšanai:

Ēku sektorā:

atbalsts daudzdzīvokļu un privātmāju īpašniekiem zemas energoefektivitātes mājokļu atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;

īpaši izstrādātas grantu programmas mazaizsagātām mājsaimniecībām;

siltumapgādes sistēmu modernizācija, pārejot uz bezemisiju risinājumiem, sniedzot atbalstu AER iekārtas iegādei vai pieslēdzoties centralizētai siltumapgādes sistēmai;

atbalsts energoefektivitātes pasākumiem ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu.

Transporta sektorā:

bezemisiju transportlīdzekļu iegādes atbalsts sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;

elektromobiļu iegādes atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām;

mobilitātes risinājumi attālākajos lauku reģionos;

atbalsts mikromobilitātes rīku un tehnisko palīglīdzekļu iegādei;

atbalsts segto velonovietņu izveidei dzelzceļa stacijās un pieturas punktos;

atbalsta pasākumi bateriju elektrovilcienu iegādei, uzlādes infrastruktūras izveidei.

SKF plānā iekļautie pasākumi un investīcijas ir strukturēti trijās savstarpēji saistītās komponentēs, kas kopumā veido mērķtiecīgu un līdzsvarotu ieguldījumu Latvijas klimata politikas mērķu sasniegšanā. Šīs komponentes nodrošina ieguldījumu virknē nacionālo un ES rīcībpolitiku īstenošanā, jo īpaši aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021–2030.gadam, ēku energoefektivitātes politikā un transporta nozares attīstības stratēģijās. SKF plāna komponentes ir: (1) ēku sektors, (2) transporta sektors un (3) tehniskā palīdzība (skatīt 2. attēlu). Katra no komponentēm ietver konkrētu atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju kopumu, kas detalizēti izklāstīts SKF plāna 2.sadaļā.

Lai gan transporta sektors rada lielāko ETS 2 regulējuma ietvaros aptverto SEG emisiju apjomu (skatīt 1. attēlu), SKF plāns paredz ēku sektoram novirzīt lielāku finansējuma apjomu (60,75 % no SKF plāna kopapjoma). Šāds finansējuma sadalījums ir pamatots ar vairākiem savstarpēji saistītiem apsvērumiem. Ieguldījumiem ēku sektorā ir būtiski augstāka sociālās ietekmes intensitāte, tie nodrošina ilgtermiņa un neatgriezenisku CO₂ emisiju samazinājumu, ir tieši saistīti ar enerģētiskās nabadzības cēloņu mazināšanu¹⁸ un raksturojas ar augstāku investīciju efektivitāti uz vienu saņēmēju. Enerģētiskā nabadzība skar ~39,6% Latvijas mājsaimniecību¹⁹, bet vienlīdz svarīgi ir, ka pienesumu no ēku energoefektivitātes saņems visi Latvijas iedzīvotāji. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo E un F energoefektivitātes klases ēkās, īpaši padomju laika daudzdzīvokļu fondā. Apkure un karstā ūdens sagatavošana veido dominējošo daļu no mājsaimniecību enerģijas patēriņa Latvijā²⁰, tādējādi tieši apkures izmaksas ir galvenais faktors, kas, pieaugot enerģijas un energoresursu cenām, ietekmē mājsaimniecību maksātspēju un labklājību. Neraugoties uz augsto AER īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā, mājsaimniecību apkures segmentā joprojām tiek izmantoti fosilie energoresursi, un apkures izmaksu struktūra rada paaugstinātu sociālekonomisko ievainojamību, īpaši mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem un īpaši tām mājsaimniecībām, kas dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. Praksē tas nozīmē, ka mazaizsargātajām mājsaimniecībām nav reālu tirgus alternatīvu pārcelties uz energoefektīvāku mājokli, un līdz ar to energoefektivitātes uzlabošana esošajā dzīvojamajā fondā ir vienīgais instruments šo mājsaimniecību ilgtermiņa labklājības un dzīves telpas uzlabošanai.

Ēku sektora investīcijas tieši novērš enerģētiskās nabadzības pamatcēloņus  – zemu ēku energoefektivitāti un augstu siltumenerģijas patēriņu. Ēku renovācija, atjaunīgo energoresursu integrācija un siltumapgādes risinājumu maiņa nodrošina strukturālu un neatgriezenisku SEG emisiju samazinājumu 30–40 gadu periodā, samazinot enerģijas patēriņu neatkarīgi no mājsaimniecību uzvedības izmaiņām, mazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem siltumapgādē un īstermiņa energoresursu cenu svārstībām. Vienlaikus viena investīcija ēku sektorā parasti ietekmē vairākas mājsaimniecības, nodrošinot augstāku investīciju efektivitāti uz vienu atbalsta saņēmēju un būtisku sociālekonomisko atdevi ilgākā laika periodā.

Latvijas klimatiskajos apstākļos mājokļa apsilde ir pamatvajadzība, kurai iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajām mājsaimniecībām, nav funkcionālu alternatīvu. Aukstajā sezonā mājokļa siltuma nodrošināšana nav izvēles jautājums, un zema energoefektivitāte tieši palielina gan enerģijas patēriņu, gan ar to saistītās izmaksas un SEG emisijas. Atšķirībā no ēku sektora, transporta jomā pastāv plašāks alternatīvu klāsts, kas ļauj elastīgāk pielāgot pārvietošanās risinājumus.

Savukārt transporta sektorā emisiju samazinājuma efekts ir vairāk atkarīgs no transportlīdzekļu ekspluatācijas intensitātes un ir pakļauts uzvedības un tirgus riskiem (transportlīdzekļu nomaiņas ātrums, uzlādes infrastruktūras pieejamība, transporta enerģijas cenu svārstības). Daudzos gadījumos SEG emisiju samazinājuma efekts ir atgriezenisks, ja netiek nodrošināti papildu politikas instrumenti ārpus SKF plāna. Attiecīgi transporta sektora finansējums (36,75 % apmērā) ir mērķēts uz transporta nabadzības mazināšanu un piekļūstamības uzlabošanu mazaizsargātām grupām, nevis vispārēju autoparka dekarbonizāciju. SKF plānā iekļautās transporta sektora investīcijas ir koncentrētas uz bezemisiju transportlīdzekļu pieejamību sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, pieprasījumā balstītiem mobilitātes risinājumiem lauku teritorijās un dzelzceļa piekļūstamības uzlabošanu, nodrošinot atbilstību Regulas 2023/955 mērķim maksimāli mazināt ETS 2 sociālo ietekmi uz visievainojamākajām iedzīvotāju grupām.

Paredzams, ka šāda finansējuma sadale nodrošinās sabalansētu ieguldījumu mazaizsargāto mājsaimniecību un mazaizsargāto transporta lietotāju atbalstam, vienlaikus mazinot ETS 2 ietekmi uz šīm iedzīvotāju grupām. Papildus tam, plānotie pasākumi veicinās SEG emisiju samazināšanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, AER izmantošanas paātrināšanu un atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas.

2. attēls. Latvijas SKF plāna komponentes

Izstrādājot SKF plānu un izdarot izvēles par konkrētiem ieguldījumiem, ir ņemtas vērā nozaru attīstības stratēģijas, ES kopējās prioritātes, Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcības plāns (ESTP)²¹, kā arī Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības un ilgtermiņa strukturālie izaicinājumi, kas līdz šim ir kavējuši augstāka sociālās konverģences līmeņa sasniegšanu. Papildu analīze par šo aspektu sasaisti ar SKF plānu sniegta SKF plāna 1.2. un 4.2. sadaļā.

Lai nodrošinātu SKF plāna atbilstību ES politikas virzieniem un sekmētu piekļuvi ES finansējumam, SKF plāna izstrādē ir integrēti Eiropas Semestra procesa ietvaros identificētie izaicinājumi, kā arī Latvijas nacionālās vajadzības. Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai 2022., 2023., 2024. un 2025.gadā²² aptver vairākas rīcībpolitiku jomas, kurām ir tieša saistība ar SKF plānā iekļautajām investīcijām, tostarp atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas, nevienlīdzības samazināšanu un sociālās aizsardzības sistēmas adekvātuma stiprināšanu. Šie aspekti ir Fonda pamatbūtība, un visas SKF plānā ietvertās investīcijas ir vērstas uz šo jautājumu risināšanu.

Papildus tam Eiropas Semestra rekomendācijās ir uzsvērta energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas paātrināšana, transporta dekarbonizācijas paātrināšana, veselības aprūpes sistēmas stiprināšana un ES fondu efektīva apguve. SKF plānā ir iekļautas konkrētas iniciatīvas, kas veicina šo rekomendāciju praktisku ieviešanu. 1. tabulā sniegts pārskats par galvenajām jomām, kurās Latvijai sniegtas Eiropas Semestra rekomendācijas 2022.–2025. gadā, un to sasaisti ar SKF plāna izstrādi. Integrējot šīs rekomendācijas SKF plānā, tiek nodrošināta saskaņotība ar ES politikas virzieniem un veicināta ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība.

SKF plāna izstrādē nozīmīga loma ir EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētajam projektam "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē"²³ (TSI projekts). Tā ietvaros tiek nodrošināts atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. TSI projekta mērķis ir novērtēt ietekmi, ko radīs ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES ETS, identificēt Fonda mērķa grupas, potenciālos atbalsttiesīgos pasākumus un investīcijas, modelēt šo investīciju ietekmi un novērtēt investīciju īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī identificēt indikatīvos atskaites punktus un mērķrādītājus, lai novērtētu SKF plāna īstenošanu. Projekta īstenošana norisinājās laikposmā no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada jūlijam, un tā rezultāti ir integrēti vairākās SKF plāna sadaļās, tostarp 1.3. sadaļā.

1. tabula. SKF plāna ieguldījumu sasaiste ar Eiropas Semestra rekomendācijām Latvijai (2022.–2025. gads)

SKF plāns izstrādāts, ņemot vērā EK publicētos norādījumus, tostarp EK 2025.gada 25.marta paziņojumu "Norādījumi par sociālajiem klimata plāniem" (C/2025/1597)²⁴, EK 2025.gada 25.marta paziņojumu "Tehniskie norādījumi par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu" (C/2025/1596)²⁵ un EK 2025.gada 13.oktobra paziņojumu "Norādījumi par Sociālā klimata fonda īstenošanu" (C/2025/5511)²⁶.

I Ēku sektora komponente

SKF plāna struktūrā ieguldījumiem ēku sektorā ir izveidota atsevišķa komponente, lai nodrošinātu vienotu ietvaru, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu mazaizsargātajām grupām un saistošo mērķu SEG emisiju samazināšanā, ēku energoefektivitātes palielināšanā un atjaunīgo energoresursu (AER) izmantošanas īpatsvara palielināšanā (skatīt 3. attēlu).

3. attēls. Ēku sektora komponentes investīcijas

SKF plānā iekļautie energoefektivitātes pasākumi būs papildinoši plānotajiem ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, lai palielinātu kopējo investīciju apjomu. Visu šo instrumentu ieviešana tiks sasvstarpēji koordinēta, kur iespējams, izmantojot (pielāgojot) vienu juridisko bāzi un institūcijas. Finansiāli lielākais uzsvars SKF plānā ir veltīts mazaizsargāto mājsaimniecību energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

II Transporta sektora komponente

SEG emisiju mazināšanatransporta sektorā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijai ceļā uz 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanu. SKF plāna ietvaros plānotie pasākumi ir cieši saistīti ar NEKP un strukturālajām pārmaiņām atbilstoši Latvijas transporta nozares pamatnostādnēm²⁷, kur viens no stūrakmeņiem ir drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana. Transporta sektora komponentes ietvaros plānots sniegt investīciju atbalstu autrotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās (skat. 4. attēlu).

4. attēls. Transporta sektora komponentes investīcijas

Dzelzceļam ir būtiska loma zaļās pārkārtošanās procesā, īpaši ņemot vērā Latvijas apņemšanos samazināt SEG emisijas, attīstīt ilgtspējīgu mobilitāti un veicināt pāreju uz videi draudzīgāku transporta sistēmu.

Plānojot Latvijas ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību, ir plānots veicināt pāreju uz videi draudzīgākiem transporta veidiem, tostarp veidojot dzelzceļu kā transporta sistēmas "mugurkaulu", attīstīt integrētu un multimodālu transporta sistēmu, kur dzelzceļam ir centrāla nozīme pasažieru (un kravu) plūsmu organizēšanā. Tiek veikta sabiedriskās transporta sistēmas optimizēšana, samazinot reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem. Lai veicinātu pasažieru skaita pieaugumu, pakāpeniski plānots īstenot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, uzlabot dzelzceļa piekļūstamību, komfortu un drošību, kā arī attīstīt digitālos risinājumus. Dzelzceļa modernizācijas īstenošana efektīvi ļaus darboties 32 jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tika nodoti ekspluatācijā 2024. gadā. Līdzās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai tiek attīstīti multimodālie punkti un park&ride infrastruktūra. Lai samazinātu transporta radītās emisijas, ir svarīgi paplašināt dzelzceļa elektrificētās līnijas un īstenot Rail Baltica projektu, kā arī ieviest pasažieru pārvadājumus ar bateriju elektrovilcieniem dzelzceļa neelektrificētajos maršrutos, nomainot vecos dīzeļvilcienus.

III Tehniskās palīdzības komponente

Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem²⁸, SKF plānā ietvertehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācību, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, informācijas tehnoloģiju izdevumiem, publiskām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām.

Latvija tehniskās palīdzības komponentes ietvaros īstenos virkni pasākumu, kas nodrošinās SKF plāna pilnvērtīgu un kvalitatīvu īstenošanu (skatīt 5. attēlu). Plānotais finansējums - 2,5 % no SKF plāna izmaksām.

5. attēls. Tehniskās palīdzības komponente

Sociālā iekļaušana

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu SKF plānā paredzētie ieguldījumi fokusēsies uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām sabiedrības grupām. Sociālā iekļaušanas politikas mērķis ir mazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošinot iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, uzlabojot dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.

Sociālās iekļaušanas politika ir koordinējošā politika, kas ir cieši saistīta un tiek īstenota ar citām valsts politikām un tās veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā ir iesaistīts plašs valsts un pašvaldību institūciju loks. Koordinējošā iestāde sociālās iekļaušanas jomā ir LM. Starpnozaru sadarbības veicināšanai LM ir izveidota Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja. Tā ir koleģiāla sociālās iekļaušanas politikas koordinēšanā iesaistīta institūcija, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.

Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības risks ir viens no augstākajiem ES dalībvalstu vidū - 2024.gadā 24,3 % (ES-27 – 21%). Galvenie to cēloņi ir zemi ienākumi, materiālā nenodrošinātība, bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis vai analfabētisms, darba tirgum un sadzīvei nepiemērotas prasmes un zināšanas (īpaši digitālās, finanšu pratības, valodu) u.c. Šie iemesli nereti ir cēloņi enerģētiskai un transporta nabadzībai, jo netiek īstenoti pasākumi ēku energofektivitātes stiprināšanai nepietiekamu ienākumu un zināšanu trūkuma dēļ, kā arī zemie ienākumi un sliktais veselības stāvoklis var būt transporta nabadzības cēloņi. Nenoliedzami pastāv arī sistēmiski izaicinājumi mājokļu un transporta nozarēs. Mājokļu jomā Latvijā dzīvojamais fonds ir novecojis – kopš 2001.gada uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā sastāda tikai 7,6% no kopējā mājokļu skaita, savukārt zemie ienākumi kavē ieguldījumus mājokļa kvalitātes uzlabošanai²⁹. Transporta nozarē jāuzsver zemā autoceļu kvalitāte, kas sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas, palielinot brauciena ilgumu un degvielas patēriņu³⁰, savukārt sabiedriskais transports, īpaši ārpus lielajām pilsētām, nereti nav pielāgots cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, transporta kursēšanas laiki ir nepiemēroti vai ļoti reti, kā arī ceļā pavadītais laiks nereti ir pārāk ilgs³¹. Minētie izaicinājumi būtiski pastiprina enerģētiskos un transporta nabadzības riskus iedzīvotajiem, īpaši tiem, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas tiek regulāri aktualizētas un to saraksts ir pieejams tiešsaistē LM mājas lapā³².

Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, SKF plāna ietvaros tiek plānoti ieguldījumi gan ēku sektorā, lai īstenotu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā, tādējādi mazinot enerģētisko nabadzību mazaizsargāto mājsaimniecību grupā, gan atbalsta pasākumi transporta sektorā, lai veicinātu mobilitātes pieejamību, tostarp bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām transporta lietotājiem.

Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem

Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) 2. principa "Dzimumu līdztiesība" ievērošanas jomā Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu līdztiesības indeksā 2023. gadā ieņēma 19. vietu starp ES dalībvalstīm ar 61,5 punktiem no 100, atpaliekot par 8,7 punktiem no ES vidējā rādītāja³³. Kopš 2010. gada Latvija savu sniegumu ir uzlabojusi par 6,3 punktiem. Dzimumu līdztiesības indeksa ietvaros tiek izvērtēts dalībvalstu sniegums tādās jomās kā sieviešu un vīriešu vienlīdzība darba tirgū (t.sk. ienākumu atšķirības), nevienlīdzība izglītības, sociālās drošības, veselības aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadales jomā, kā arī vīriešu un sieviešu īpatsvars vadošos amatos.

Attiecībā uz normatīvo aktu bāzi, Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība (tāpat kā nediskriminācijas princips kopumā) kā horizontāls princips iekļaujas valstī definētajās nozaru rīcībpolitikās un normatīvajos aktos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Pasaules Banka 2023. gada pētījumā "Sievietes, bizness un jurisprudence"³⁴ konstatējusi, ka Latvija ir viena no 14 valstīm pasaulē, kas normatīvajos aktos nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību.

Nacionālās politikas prioritāšu koordinēšana dzimumu līdztiesības jomā ir LM pārziņā. Pasākumi dzimumu līdztiesības jomā vidējā termiņā, balstoties uz integrēto pieeju, tiek noteikti rīcības plānā, ko apstiprina Ministru kabineta (MK). 2024. gada 18. jūnijā MK apstiprināja "Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2024.–2027. gadam"³⁵, kura mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana; (3) dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos. LM paspārnē darbojas arī Dzimumu līdztiesības komiteja, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.

2020. gada 14. jūlijā MK apstiprināts "Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025.gadam"³⁶, kas izstrādāts Ārlietu ministrijas vadībā. Nacionālais rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus: (1) sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu; (2) apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi un (3) Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk. Nacionālajā rīcības plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

SKF plāns dzimumu līdztiesības jautājumus risinās integrēti, papildinot iepriekšminētajos politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus. Lai gan SKF plāna ietvaros netiek paredzēti speciāli nodalīti pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai, tiek plānots, ka pozitīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību radīs visas SKF plānā iekļautās investīcijas.

SKF plānā iekļauto pasākumu un investīciju mērķis ir atbalstīt Fonda mērķa grupas - mazaizsargātās mājsaimniecības un mazaizsargātos transporta lietotājus, īstenojot pasākumu un investīciju kopumu, kas veicina sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un mazina sociālo ietekmi, ko rada ETS 2 ieviešana.

SKF plānā ir iekļautas četras investīcijas ēku sektorā, viena reforma un deviņas investīcijas transporta sektorā un atbalsta pasākumi, kas ietverti komponentē "Tehniskā palīdzība". Investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts divām Fonda mērķa grupām. Vairums investīciju ir mērķētas uz konkrētām Latvijas teritorijām (īpaši attiecībā uz transporta jomas investīcijām), kamēr atsevišķas investīcijas ir vērstas uz visu Latvijas teritoriju.

Intervences joma

Kopējās izmaksas

Fonds

Nacionālais līdzfinansējums

Pārvietojums no dalītas pārvaldības programmām

Pasākumu un investīciju ietekme

EUR

%

EUR

%

EUR

%

EUR

%

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana

Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana

CO₂ emisiju samazinājums (ktCO₂)

Ēku sektors

374 809 573

60,75

281 107 180

75

93 702 393

25

0

0

9 544

9 544

0

0

0

4,751

Transporta sektors

226 777 903

36,75

170 083 427

75

56 694 476

25

0

0

0

0

82 614

82 614

0

40,059

Pagaidu tiešais ienākumu atbalsts

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Tehniskā palīdzība (8. panta 3. punkts)³⁷

15 425 320

2,5

11 568 990

75

3 856 330

25

0

0

Kopā

617 012 796

100

462 759 597

75

154 253 199

25

0

0

Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (11. panta 4. punkts)

0

0

Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (11. panta 3. punkts)

0

0

Latvijas klimata un enerģētikas politika tiek īstenota saskaņā ar 2019.gada 11.decembrī publicēto EK paziņojumu "Eiropas zaļais kurss"³⁸, kas akcentē pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050.gadam. Latvijā spēkā ir vairāki politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi), kas skar enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus. Šajos dokumentos ir noteikti enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi, kā arī noteikta rīcībpolitika, kas tiešā vai netiešā veidā palīdz šo mērķu sasniegšanai. 2.tabulā apkopoti galvenie stratēģiskie nacionālā līmeņa dokumenti klimata un enerģētikas jomā.

2. tabula. Būtiskākie politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi) enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumos

Centrālais politikas plānošanas dokuments Latvijas klimata un enerģētikas politikā ir Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam (NEKP), kas nosaka mērķus un pasākumus SEG emisiju samazināšanai, AER izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai (skatīt 6.attēlu). NEKP ietver ap 250 pasākumu, no kuriem liela daļa ir vērsta uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti un transporta sektoru. Detalizētāku informāciju par SKF plānā iekļauto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju sasaisti ar NEKP un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam skatīt SKF plāna 4.2.sadaļā.

6. attēls. Klimata un enerģētikas politikas mērķi 2030.gadam

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/955 5. panta 1. punktu un Eiropas Komisijas ieteikumiem par labas prakses nodrošināšanu Sociālā klimata plānu (SKP) izstrādē⁵⁵, Latvijā tika īstenots daudzslāņains sabiedriskās apspriešanas process. Tā mērķis bija nodrošināt plāna izstrādes atklātību, kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem partneriem, pašvaldībām, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

2023.gads

2023. gada septembrī KEM apstiprināja rīkojumu par starpinstitūciju darba grupas izveidi⁵⁶ (SKF plāna darba grupa), nodrošinot ciešu sadarbību ar nozaru ministrijām – EM, FM, LM, SM un VARAM) Latvijas SKF plāna sagatavošanas procesā.

2023.gada oktobrī Latvija iesniedza projekta pieteikumu EK Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" īstenošanai. Projekta pieteikums tika apstiprināts 2024.gada pavasarī.

2024.gads

2024. gada jūnijā darbību uzsāka EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" (TSI projekts). TSI projekta mērķis ir nodrošināt atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Projektu īsteno TRINOMICS sadarbībā ar Latvijas sadarbības partneri – SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". Projekts nodrošināja kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par ēku un transporta ETS2 ietekmi, mērķa grupu identificēšanu, pasākumu modelēšanu, investīciju aprēķinus un uzraudzības sistēmas sagatavošanu.

TSI projekta ietvaros sadarbībā ar KEM, SKP darba grupas locekļiem un citām ieinteresētajām pusēm tika izveidots galveno ieinteresēto pušu saraksts, kas kalpoja par pamatu mērķētai sabiedrības līdzdalībai. Galveno ieinteresēto pušu radaru karti skatīt 7.attēlā.

2024.gadā tika organizētas:

SKF plāna darba grupas sanāksmes;

tematiskie semināri (t.sk. 2024.gada 3.oktobrī, 2025.gada 4.februārī);

fokusa grupas un ad hoc konsultācijas ar pašvaldībām, nevalstisko organizāciju (NVO), nozaru ekspertiem;

aptaujas, t.sk. mikrouzņēmumu vajadzību noskaidrošanai;

validācijas sanāksmes un divpusējas tikšanās ar mērķa grupu pārstāvjiem.

7. attēls. Galveno ieinteresēto pušu radaru karte

(Avots: TSI projekta ziņojuma rezultāti (2025))

Pirmais ieinteresēto pušu seminārs norisinājās 2024.gada 3.oktobrī, tajā piedaloties pārstāvjiem no nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, nevalstiskajām organizācijām, profesionālajām asociācijām, zinātniskajām institūcijām u.c. Semināra galvenais mērķis bija noteikt potenciālo plānā iekļaujamo pasākumu garo sarakstu, īstenojot darbu tematiskajās grupās – "transporta nabadzība" un "enerģētiskā nabadzība". Seminārā piedalījās 30 dalībnieki, un tā rezultātā tika izstrādāts saraksts ar 30 potenciālajiem SKF plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Saraksts tika iekļauts TSI projekta 2.nodevumā.

Lai noskaidrotu mazaizsargāto mikrouzņēmumu vajadzības, 2024.gada decembrī TSI projekta ietvaros tika izsūtīta mikrouzņēmumu aptauja. Aptauja tika izsūtīta 103 adresātiem (t.sk., plānošanas reģioniem, profesionālajām asociācijām un citām uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām). Papildus, aicinājums aizpildīt aptauju tika publicēta Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā un sociālajos tīklos. Ņemot vērā zemo respondentu skaitu (tika saņemtas četras atbildes), anketēšanas rezultāti SKF plāna izstrādē netika izmantoti.

Paralēli, visā TSI projekta īstenošanas laikā tika organizētas divspusējas sanāksmes ar mērķi noskaidrot kontekstu un mazaizsargāto grupu vajadzības, noteikt datu pieejamību, identificēt esošos atbalsta pasākumus, izstrādāt detalizētus atbalsta pasākumu raksturojumus un noteikt potenciālās atbalsta pasākumu izmaksas.

2025.gads

2025.gada sākumā intensificējās diskusijas par SKF plānā iekļaujamo atbalsttiesīgo pasākumu izvēli.

Svarīgs posms bija 2025. gada 4. februāra klātienes seminārs, kurā tika izvērtēti prioritārie atbalsta pasākumi. Pamatojoties uz diskusiju rezultātiem, no 30 sākotnējiem pasākumiem 13 tika identificēti kā prioritāri, no kuriem tālākā procesā tika izvēlēti astoņi, kas tika padziļināti analizēti TSI projekta 3.nodevuma ietvaros. SKF plānā ietvertās investīcijas aptver visas septiņas padziļināti analizētās aktivitātes.

2025. gada janvārī–maijā tika organizētas daudzskaitlīgas tematiskās sarunas ar nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), plānošanas reģionu, pašvaldību, sociālo partneru (piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (piemēram, biedrība "Zaļā brīvība", Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome), kā arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Šo diskusiju rezultātā tika sagatavots SKF plāna investīciju kopums, kas integrēts SKF plāna 2.sadaļā.

2025. gada 5. jūnijā SKF plāna projekts⁵⁷ tika publicēts TAP portālā, savukārt 2 025. gada 12.–17. jūnijā notika sabiedriskā apspriešana un tematiskās sarunas par investīcijām ēku un transporta sektoros. Tika saņemti konkrēti priekšlikumi (skatīt 1.ievilkumu) par finansējuma avotiem, reģionālo atbalsta diferenciāciju, pašvaldību iesaisti SEG emisiju samazināšanā, regresīviem atbalsta mehānismiem un ēku elektroapgādes infrastruktūru.

Sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā nozaru ministrijas sniedza detalizētu skaidrojumu par atbalsttiesīgām aktivitātēm, mērķgrupām, plānoto īstenošanu un finansējumu. Visi saņemtie mutiskie un rakstiskie komentāri tika izvērtēti, un SKF plāns tika attiecīgi papildināts, atspoguļojot ieinteresēto pušu vajadzības un uzsverot sociālo taisnīgumu kā centrālo principu klimatneitrālās pārejas procesā.

Izvērtējot sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā saņemtos priekšlikumus, tika sagatavota precizēta SKF plāna projekta versija, un 2025. gada 2. jūlijā SKF plāns⁵⁸ tika apstiprināts. 2025. gada 14. jūlijā SKF plāns tika oficiāli iesniegts EK.

Kopš SKF plāna iesniegšanas EK ir notikušas aktīvas konsultācijas ar EK un SKF plāna ieviešanā iesaistītajām institūcijām, tostarp sociālajiem partneriem, kuru rezultāti tika precizētas un pilnveidotas SKF plānā ietvertās investīcijas.

2025. gada 10. oktobrī VARAM tiešsaistē organizēja darba sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji no LPS un LLPA, lai pārrunātu plānotās pašvaldību ēku investīcijas tvērumu un praktiskos īstenošanas aspektus. Konsultāciju mērķis bija rast vienotu redzējumu, lai precizētu pašvaldību ēku investīcijas atbalsta tvērumu un praktiskos īstenošanas nosacījumus, kā arī nodrošināt, ka plānotā investīcija saskan ar pašvaldību identificētajām vajadzībām un tās nosacījumi būtu skaidri piemērojami dažādu pašvaldību situācijās.

2026. gads

2026. gada 8. janvārī VARAM organizēja tiešsaistes sanāksmi ar LPS un LLPA pārstāvju līdzdalību, kurā, ņemot vērā EK komentārus, tika saskaņota vienota pieeja pašvaldības ēku investīcijas nosacījumu precizēšanai un atbalsta tvēruma pilnveidei.

Konsultāciju ietvaros tika pārrunāts atbalstāmo ēku loks un atbalsta tvēruma praktiskās piemērošanas jautājumi, kā arī aktuālie EK komentāri, balstoties uz kuriem sanāksmē tika izvērtēti un pārrunāti nepieciešamie precizējumi investīcijas aprakstā. Vienlaikus tika diskutēts par ieteikumu atteikties no SKF plānā sākotnēji paredzētā 15,9 milj. EUR pārveduma uz ERAF un šo finansējumu plānot SKF plāna ietvaros. Sanāksmes dalībnieki vienojās šo pārvedumu svītrot. Kā viens no centrālajiem jautājumiem tika izskatīts investīcijas tvērums attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes iestādēm (t.sk. pansionātiem), un sanāksmes dalībnieki piekrita ieteikumam izslēgt pansionātus no investīcijas tvēruma, attiecīgi precizējot investīcijas nosacījumus. Attiecīgi tika pārrunāts, ka investīcija tiks mērķēta uz pašvaldību sociālo pakalpojumu ēkām ar īstermiņa izmitināšanu, sociālajiem mājokļiem un pilnīgi pašvaldības īpašumā esošām īres ēkām. Vienlaikus LPS un LLPA pārstāvjiem tika dota iespēja izskatīt VARAM sagatavotās redakcijas un sniegt mērķtiecīgu atgriezenisko saiti par piedāvātajiem risinājumiem, lai nodrošinātu investīcijas pilnveidi un, lai investīcijas prasības būtu skaidras, samērīgas un praktiski īstenojamas pašvaldībās.

Konsultāciju rezultāti tika apkopoti, un pašvaldību organizāciju ieteikumi tika ņemti vērā, pilnveidojot investīcijas nosacījumus un sagatavojot precizējumus. Tādējādi tika nodrošināts, ka pašvaldību ēku investīcijas precizētais plānotais tvērums atbild gan uz EK izteiktajiem komentāriem, gan ir saskaņots ar pašvaldības pārstāvošajām organizācijām un ir balstīts pašvaldību identificētajās vajadzībās un praktiskajā pieredzē un ir vērsts uz investīcijas mērķu sasniegšanu.

2026. gada 14. janvārī LM organizēja tiešsaistes sanāksmi ar pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai prezentētu un apspriestu Fonda plānotās investīcijas nosacījumus un praktiskās īstenošanas aspektus. Pārrunātie jautājumi sniedza būtisku ieskatu sociālo pakalpojumu sniedzēju vajadzībās un specifiskajos izaicinājumos, kas jāņem vērā investīcijas izstrādē.

Galvenie apspriestie jautājumi:

Bezemisiju transportlīdzekļu tehniskās prasības:

Sanāksmē atbalstīta nepieciešamība nodrošināt elastīgus un praktiski piemērojamus tehniskos kritērijus, ņemot vērā sociālo pakalpojumu sniegšanas specifiku. Kā būtiskākie faktori, par kuriem vienojās sanāksmes dalībnieki un kurus nepieciešams ņemt vērā:

ierobežots nobraukums un tā svārstības ziemas apstākļos;

uzlādes infrastruktūras nepietiekama pieejamība daudzviet reģionos;

iespējamas augstākas ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar tradicionāliem transportlīdzekļiem.

Norādītie aspekti ir nozīmīgi, definējot tehniskos kritērijus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu reālu izmantojamību visā Latvijas teritorijā.

Uzlādes infrastruktūras iegādes nosacījumi:

Sanāksmē precizēts, ka uzlādes iekārtas iegāde nebūs obligāta prasība. Sociālo pakalpojumu sniedzēji varēs izvēlēties iegādāties uzlādes iekārtu tikai tad, ja tas nepieciešams un nav pieejama esoša infrastruktūra.

Izmaksas un PVN piemērošana:

Tika uzdoti jautājumi par izmaksu attiecināmību, tostarp par PVN piemērošanu, ko LM precizēs investīcijas detalizētās izstrādes posmā.

Atbalstam kvalificēto pašvaldību loks:

Dalībnieki aktualizēja jautājumus attiecībā uz atbalsta teritoriālo ierobežojumu, kas šobrīd paredz tikai 26 pašvaldības. Kā problemātisks tika minēts, piemēram, Ogres novads, kurā pastāv būtiskas sociālekonomiskās atšķirības starp pagastiem, taču novads kopumā neiekļaujas nabadzības skartajās teritorijās. Dalībnieki pauda bažas, ka noteiktā pieeja ne vienmēr atspoguļo faktiskās vajadzības lokālajās kopienās.

Sanāksmes dalībnieki atzinīgi novērtēja Fonda atbalstu un nosacījumus bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, taču vienlaikus rosināja izvērtēt iespēju investīcijas ietvaros paredzēt atbalstu arī mazemisiju transportlīdzekļiem, t. sk. plug‑in hibrīdiem. Tika izteikts pieņēmums, ka mazemisiju transportlīdzekļi noteiktos apstākļos, iespējams, varētu nodrošināt lielāku mobilitātes drošību un funkcionalitāti, īpaši reģionos ar vāji attīstītu uzlādes infrastruktūru un sarežģītiem ziemas apstākļiem.

Sanāksmē saņemtie ieteikumi tika izmantoti investīcijas pilnveidē, t.i. investīcijas apraksta precizēšanā, īpaši attiecībā uz tehniskajiem kritērijiem, piemērojamību un reģionālajiem aspektiem. Vienlaikus saņemtie ieteikumi tiks izmantoti MK noteikumu projekta sagatavošanā, nodrošinot, ka investīcija ir efektīvi īstenojama un atbilst sociālo pakalpojumu sniedzēju praktiskajām vajadzībām.

Aktīva sociālo pakalpojumu sniedzēju iesaiste apliecināja, ka investīcijai ir nozīmīga loma sociālā atbalsta sistēmas stiprināšanā, īpaši pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā mazaizsargātajām mājsaimniecībām.

2026. gada 4. februārī VM organizēja tiešsaistes sanāksmi ar plānotās investīcijas "Atbalsts transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem" īstenošanā iesaistītajām iestādēm un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, lai prezentētu un apspriestu Sociālā klimata fonda plānotās investīcijas nosacījumus un praktiskās īstenošanas aspektus. Pārrunātie jautājumi sniedza svarīgu ieskatu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vajadzībās un specifiskajos izaicinājumos, kas jāņem vērā investīcijas izstrādē un ieviešanā.

Galvenie apspriestie jautājumi:

Attiecināmās izmaksas un PVN piemērošana:

Tika uzdoti jautājumi par izmaksu attiecināmību un līdzfinansējuma apmēru, tostarp par PVN piemērošanu, ko VM precizēs investīcijas detalizētās izstrādes posmā un atbalsta saņemšanas nosacījumu izstrādes procesā risinās jautājumu par iespējām nacionālo līdzfinansējumu un PVN segt ārstniecības iestādēm no valsts budžeta līdzekļiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekļi:

Sanāksmē dalībnieki tika informēti, ka neatliekamās palīdzības transportlīdzekļu iegāde Fonda ietvaros nav attiecināma, jo šis ieguldījums sniegtu labumu visai sabiedrībai kopumā un pēc savas būtības tie ir paredzēti tikai ārkārtas situācijām un absolūti nevar apgalvot, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi samazina transporta nabadzību. Dalībnieki rosina šos līdzekļus pārdalīt veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējiem, un VM attiecīgi precizēs investīcijas aprakstu un izmaksu sadalījumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, papildinot to ar veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējiem.

Uzlādes punktu ierīkošanas nosacījumi:

Sanāksmē uzsvērta nepieciešamība kā attiecināmas izmaksas noteikt arī uzlādes punktu ierīkošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādes un uzlādes punktu uzstādīšanas izmaksas. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tika informēti, ka šīs izmaksas būs attiecināmas un tiks detalizēti atrunātas investīcijas ieviešanas Ministru kabineta noteikumos.

Ģimenes ārstu interese iegādāties bezemisiju transportlīdzekļus:

Ģimenes ārstus pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji informēja, ka ģimenes ārstiem būs interese iegādāties bezemisiju transportlīdzekļus un tas varētu būt viens no risinājumiem kā piesaistīt jaunos ārstus darbam reģionos. Dalībnieki rosina atļaut transportlīdzekļus iegādāties izmantojot līzinga pakalpojumus, kā arī nenoteikt vidējo obligāto nobraukumu gadā, ko VM precizēs investīcijas detalizētās izstrādes posmā.

Sanāksmē saņemtie ieteikumi tiks izmantoti investīcijas pilnveidē, t.i. investīcijas apraksta precizēšanā, kā arī Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanā, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus, nodrošinot, ka investīcija ir efektīvi īstenojama un atbilst veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju praktiskajām vajadzībām.

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju dalība tiešsaistes sanāksmē apliecināja, ka investīcijai ir nozīmīga loma veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā un plānotā investīcija ir vērsta uz transporta nabadzības mazināšanu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu neaizsargātajiem transporta lietotājiem, jo īpaši lauku un attālos apgabalos ar augstu transporta nabadzības indeksu.

2026.gada 30.aprīlī pilnveidotais SKF plāna projekts tika publicēts TAP portālā⁵⁹. Sabiedriskās apspriešanas laikā (2026. gada 30. aprīlis - 7. maijs) tika saņemti vairāki saturiskie priekšlikumi:

pastiprināt skolēnu drošības un apmācību prasības investīcijas "C2.F.I4 Mikromobilitātes veicināšana skolēniem transporta nabadzīgās teritorijās" ietvaros;

paplašināt investīcijas "C2.F.I2 Atbalsts transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem" tvērumu (teritorijas, saņēmēju loku un transportlīdzekļu skaitu);

pilnveidot transporta/enerģētikas nabadzības rādītāju piemērošanu (t. sk. Valmieras novada–valstspilsētas nodalīšanu, transporta nabadzības indeksa gradāciju un "viltus migrācijas" risku mazināšanu).

Tāpat, sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika organizētas tematiskās sarunas ar LPS un LLPA, iepazīstinot ar pilnveidoto SKF plānu un pārrunājot investīciju īstenošanas nosacījumus.

Regulas 2023/955 2.pantā minētas definīcijas, kuras tiek piemērotas SKF plāna īstenošanā.

Definīcijas "mājsaimniecība", "mikrouzņēmums" un "bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis" ir skaidri izprotamas un viennozīmīgi piemērojamas. Attiecīgi nav nepieciešams papildu skaidrojums par to piemērošanu SKF plāna ietveros:

"mājsaimniecība"⁶⁰ ir persona, kura dzīvo viena, vai personu grupa, kuras dzīvo kopā, un kura vai kuras nodrošina sev dzīves pamatvajadzības.

"mikrouzņēmums" ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014⁶¹ I pielikuma 3. līdz 6. pantu;

"bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis"⁶² ir vieglais pasažieru automobilis vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis ar izpūtēja emisijām no nulles līdz 50 g CO₂/km, tās nosakot saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151.

Tāpat, SKF plāna ietvaros nav paredzēts sniegt atbalstu mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, attiecīgi nav nepieciešams noteikt specifiskus indikatorus definīcijas "mazaizsargāts mikrouzņēmums" piemērošanai:

"mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku vai autotransporta sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai vai nu attiecīgi renovētu ēku, kurā tie atrodas, vai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu.

Vienlaikus vairākām Regulas 2023/955 2.pantā minētajām definīcijām ir būtiski sniegt papildu skaidrojumu par piemērošanu SKF plāna ietvaros.

1.4.1. Definīcija "enerģētiskā nabadzība"

"enerģētiskā nabadzība"⁶³ ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, ja šādi pakalpojumi nodrošina pamata līmeņus un pienācīgu dzīves un veselības standartu, tostarp pienācīgu siltumapgādi, karsto ūdeni, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju iekārtu darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā, spēkā esošajā nacionālajā sociālajā rīcībpolitikā un citās attiecīgās nacionālajās rīcībpolitikās, ko izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, tostarp vismaz nespēja nodrošināt cenas, nepietiekami izmantojamie ienākumi, lieli enerģijas izdevumi un slikta energoefektivitāte

Nacionālā līmenī definīcija "enerģētiskā nabadzība" ir definēta Enerģētikas likumā⁶⁴. SKF plāna īstenošanas ietvaros enerģētiskās nabadzības definīcija tiks piemērota, izmantojot Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu jeb EIKIS, kas ir Latvijā radīts informācijas tehnoloģiju rīks, kurš nodrošina automātisku mājsaimniecības ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, EIKIS izmanto, lai:

1) nodrošinātu automātiska atbalsta piešķiršanu konkrētām mājsaimniecību grupām periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas (atbilstoši Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumam⁶⁵);

2) identificētu enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvaru Latvijā (atbilstoši Enerģētikas likumam);

3) identificētu individuālas mājsaimniecības, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (atbilstoši Enerģētikas likumam).

EIKIS ietvertais algoritms, balstoties uz tajā integrētajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Fizisko personu reģistrā (FPR) uzkrātajiem datiem, veic automātisku aprēķinu par konkrētā adresē deklarēto, reģistrēto un kontaktadresi norādījušo personu skaitu, veic automātisku aprēķinu par šo personu kopējiem ienākumiem, un kopējo ienākumu apmēru izdala uz minēto personu skaitu. Ar vienu adresi tiek saprasta FPR fiksētā katra iedzīvotāja pamatadresi, neatkarīgi no adreses ieguves veida: deklarētā, reģistrētā vai norādītā. EIKIS nav ietvertas papildadreses.

8. attēls. EIKIS darbība

(avots: https://www.bvkb.gov.lv/lv/buj-par-atbalsta-mehanisma-darbibu)

Enerģētikas likumā ietvertā enerģētiskās nabadzības definīcija nosaka, ka mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka mājsaimniecības lietotāja ienākumi nav pietiekami izdevumu segšanai par šiem pakalpojumiem. Praksē un EIKIS ietvertajā algoritmā ar enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām tiek saprastas tādas mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir vismaz 30% no ienākumiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgais princips noteikts saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajiem pētījumiem⁶⁶ par iedzīvotāju labklājību, kur secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nekustamā īpašuma nodoklis), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Mājsaimniecību ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli ir noteikts kā vidējais statistiskais lielums Latvijas Republikā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem.

Izmantojot EIKIS algoritmu kopējie vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli uz vienu Latvijas mājsaimniecības locekli mēnesī uz 2025.gada 30.septembri ir 142,15 EUR. Ņemot vērā, ka izdevumi 142,15 EUR apmērā nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, lai mājoklis pēc OECD aplēsēm būtu pieejams, mājsaimniecības, kas ir pakļauta enerģētiskās nabadzības riskam ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ir 473,84 EUR vai zemāki, kas ietver arī pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējus. Iegūtie dati par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām liecina, ka Latvijā uz 2025.gada 30.septembri ir identificētas 879 654 mājsaimniecības, no kurām 348 581 mājsaimniecība (39,63% no visām Latvijas mājsaimniecībām) ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Enerģētiskai nabadzībai pakļauto mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvara izplatību Latvijā, balstoties uz EIKIS sistēmas datiem skatīt 9. attēlā.

9. attēls. Enerģētiskā nabadzības izplatība Latvijā, % no kopējā mājsaimniecību skaita konkrētā novadā vai valstpilsētā (EIKIS sistēmas dati uz 2025.gada 30.septembri)

EIKIS dati tiks izmantoti mērķgrupas – mazaizsargātas mājsaimniecības atlasei vai identifikācijai visās SKF plānā ietvertajās ēku sektora komponentes investīcijās. Detalizēti atlases/identifikācijas kritēriji tiks noteikti investīciju programmās.

Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī (39,63% no visām mājsaimniecībām jeb 348 581 mājsaimniecība) un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz teritorijām, kurās dzīvo lielāks mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvars. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi konkrētu mājsaimniecību atlasei tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.

Papildus EIKIS sistēmai mazaizsargāto mājsaimniecību identificēšanai var tikt izmantota sociālās aizsardzības informācijas sistēmu datu apmaiņa (ALDIS), kas nodrošina informāciju par personu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam sociālajam statusam, balstoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu⁶⁷ un citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem. Ja EIKIS primāri nodrošina mājsaimniecību ienākumu izvērtējumu un izdevumu–ienākumu attiecības analīzi (30 % princips), tad sociālās aizsardzības datu izmantošana ļauj identificēt personas ar oficiāli piešķirtu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, invaliditāti, daudzbērnu ģimenes statusu un citiem normatīvajos aktos noteiktiem statusiem. Pilnvarotām institūcijām tiek nodrošināta iespēja pārbaudīt personas atbilstību attiecīgajam statusam, ievērojot personas datu aizsardzības prasības.

EIKIS un ALDIS izmantošana nodrošina objektīvu un automatizētu ienākumu izvērtējumu, vienlaikus pārbaudot sociālās neaizsargātības faktu, tādējādi garantējot mērķētu, caurspīdīgu un normatīvajam regulējumam atbilstošu valsts atbalsta piešķiršanu.

1.4.2. Definīcija "mazaizsargātās mājsaimniecības"

"mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās mitinās.

Saskaņā ar Regulā 2023/955 noteikto definīciju, mazaizsargātas mājsaimniecības ir: 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības (1.4.1.sadaļā noteiktās) un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušana ES ETS.

ETS 2 radītā ietekme uz ēku sektora iekļaušanu ES ETS tika analizēta TSI projekta ietvaros (skatīt SKF plāna 1.5.sadaļu). Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ETS 2 ietekmes dēļ varētu pieaugt par 3 000 (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/tCO₂), proti, par 1 % no enerģētiski nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaita pirms ETS 2 ieviešanas. Ņemot vērā prognozēto ETS 2 ietekmes mērogu, definīcijas "mazaizsargāta mājsaimniecība" piemērošanā tiks piemērots definīcijas "enerģētiskā nabadzība" indikators, proti EIKIS dati par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu.

Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "mazaizsargātas mājsaimniecības" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz teritorijām, kurās dzīvo lielāks mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvars. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi konkrētu mājsaimniecību atlasei tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.

1.4.3. Definīcija "transporta nabadzība"

"transporta nabadzība" ir personu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas vai tāda transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu

Latvijā nav definēta nacionālā transporta nabadzības definīcija, tāpēc SKF plāna ietvaros tiek tieši piemērota Regulas 2023/955 definīcija, kas aptver transporta ekonomisko pieejamību, transporta pieejamību un piekļūstamību.

2025.gada 22.maijā tika publiskots EK ieteikums 2025/1021 par transporta nabadzību⁶⁸ (EK ieteikums 2025/1021), kas ietilpst Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ietvarā (20.princips) ar mērķi nodrošināt pieejamu, piekļūstamu un taisnīgu mobilitāti visām iedzīvotāju grupām. EK ieteikumā 2025/1021 minētas šādas transporta nabadzības definīcijas dimensijas:

transporta ekonomiskā pieejamība (affordability): personu un mājsaimniecību spēja atļauties privāto vai sabiedrisko transportu;

transporta pieejamība (availability): transporta pakalpojumu esamība un biežums;

transporta piekļūstamība (accessibility): personu un mājsaimniecību spēja saprātīgā laikā sasniegt būtiskus sociālekonomiskos pakalpojumus un aktivitātes;

transporta sistēmas pienācīgums (adequacy) – raksturo sistēmas izmantojamību. "Pienācīgums" ietver dažādus papildu elementus, tādus kā transporta sistēmas uzticamība, piemērotība cilvēkiem, kuri to izmanto darbam un/vai aprūpes pienākumu veikšanai (piemēram, lai nokļūtu uz darba vietu un no darba vietas un pārvadātu bērnus), drošums un drošība un tās pieejamība ārpus sastrēgumstundām, neraugoties uz to, vai tā ir bez šķēršļiem un informācija par nokļūšanas iespējām ir plaši pieejama.

EK ieteikumā 2025/1021 sniegti politikas ieteikumi, pasākumu un investīciju piemēri, kā arī transporta nabadzības rādītāju/indikatoru uzskaitījums.

Transporta nabadzības indikatori tika analizēti arī TSI projekta ietvaros (pārskatu par potenciāli izmantojamiem transporta nabadzības indikatoriem skatīt 2.ievilkumā un 10.attēlā).

10.attēls: Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas identificēts pēc transporta nabadzības rādītājiem, kuri atspoguļo vairākus dažādus transporta nabadzības aspektus

(Avots: TSI projekta ziņojuma rezultāti: Oeko institūta SEEK-EU mikromodeļa dati (2025))

Analizējot EK ieteikumu 2025/1021 un TSI projekta ietvaros veikto analīzi par transporta nabadzības indikatoru piemērošanu Latvijas SKF plāna ietvaros, ir secināms, ka nepieciešama papildu analīze par konkrētu rādītāju izmantošanu nacionālā līmenī. Vairums šobrīd analizēto rādītāju sniedz ieskatu par kopējo transporta nabadzības situāciju valstī. Daudzi dati ir subjektīvi (balstīti uz mājsaimniecību aptauju datu rezultātiem) vai nereprezentatīvi (piemēram, aptver COVID-19 pandēmijas periodu, kura laikā vērojamas būtiskas transporta izmantošanas paradumu izmaiņas), kamēr reprezentatīvi dati ir novecojuši (piemēram, 2015.gada statistikas datu un mājsaimniecību aptaujas datu izmantošana).

Ņemot vērā iepriekš minēto, SKF plāna ietvaros definīcijas "transporta nabadzība" īstenošanai paredzēts izmantot indikatorus, kas balstīti uz aktuāliem statistiski pieejamiem un ticamiem datiem, kas visaptveroši raksturo konkrētas transporta nabadzības dimensijas – (I) transporta ekonomisko pieejamību, (II) transporta pieejamību un (III) transporta piekļūstamību. Apkopojums par transporta nabadzības indikatoru piemērošanu SKF plāna investīciju ietvaros skatīt 3.tabulā.

3. tabula. SKF plāna ietvaros piemērotie transporta nabadzības indikatori

I. dimensija: transporta ekonomiskā pieejamība

A. indikators: EIKIS dati par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu

Gan enerģētiskās, gan transporta nabadzības pamatcēlonis ir nepietiekami ienākumi vai pārmērīgi lieli izdevumi par pamatvajadzībām. Transporta pieejamība un izmantojamība ir cieši saistīta ar mājsaimniecības finansiālo stāvokli, proti, mājsaimniecības, kas tiek atzītas par energonabadzīgām, bieži vien saskaras ar līdzīgiem finansiāliem šķēršļiem un resursu trūkumu, kas ierobežo to mobilitātes iespējas, tādējādi pakļaujot tās arī transporta nabadzības riskam. Saskaņā ar SKF plāna 1.4.1. sadaļā minēto, mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli atbilstoši OECD pētījumiem par iedzīvotāju labklājību pārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, tiek atzītas par enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām. Pašlaik OECD nav noteikusi oficiālu procentuālo robežu, kas raksturo transporta nabadzību, tomēr vairākos starptautiskos pētījumos, tostarp OECD analīzēs, kā orientējošs tiek minēts 10% slieksnis no mājsaimniecības ienākumiem transporta izdevumiem. Līdz ar to, ja mājsaimniecības izdevumi par mājokli un transportu kopā pārsniedz 40% no ienākumiem, šāda mājsaimniecība būtu uzskatāma gan par enerģētiski, gan transporta nabadzības riskam pakļautu.

Vienlaikus, izvēloties 30% ienākumu izmantošanas slieksni arī transporta nabadzības identificēšanai (proti, EIKIS datus⁶⁹), tiek nodrošināta metodoloģiska konsekvence ar enerģētiskās nabadzības noteikšanu. Tas ļauj izmantot vienotu un salīdzināmu kritēriju dažādu nabadzības veidu analīzē, kā arī balstīties uz starptautiski atzītiem OECD pētījumiem par mājokļa pieejamību, kas norāda, ka, pārsniedzot šo slieksni, mājsaimniecībām būtiski samazinās iespējas segt citas pamatvajadzības, tostarp transporta izmaksas. Šāda pieeja veicina precīzāku un salīdzināmu nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšanu un efektīvāku atbalsta mērķēšanu.

Saskaņā ar SKF plāna 1.4.1.sadaļā minēto EIKIS sniedz iespēju identificēt individuālas mājsaimniecības, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Attiecīgi, EIKIS spēj sniegt datus par ekonomisko pieejamību, t.i., mājsaimniecību spēju atļauties privāto vai sabiedrisko transportu. Ņemot vērā augstāk minēto, EIKIS sistēmas dati tiks izmantoti mērķgrupas - mazaizsargāti transporta lietotāji - atlasei vai identifikācijai.

Tāpat, EIKIS dati ir pieejami teritoriālā griezumā (skatīt 9.attēlu). Šāda detalizācija ļauj kartēt transporta nabadzību teritorijās, kas ir būtiski investīciju plānošanā, ja tiek sniegts mērķēts atbalsts teritorijās ar augstu mazaizsargāto iedzīvotāju īpatsvaru (piemēram, teritorijas, kurās mazaizsargāto iedzīvotāju īpatsvars ir 40% un vairāk).

Attiecīgi, ņemot vērā augstāk minēto,EIKIS datu izmantošana nodrošina kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par transporta dimensiju "transporta ekonomiskā pieejamība".

II. dimensija: transporta pieejamība

B. indikators: publiskā transporta pieejamība

Latvijas lauku iedzīvotāji saskaras ar ievērojamām transporta pieejamības problēmām un 8,6 % Latvijas lauku iedzīvotāju saskaras ar grūtībām piekļūt sabiedriskajam transportam. Uzticamu transporta iespēju trūkums liek daudziem cilvēkiem izmantot privātos automobiļus, kas nav nedz dzīvotspējīgs, nedz ilgtspējīgs risinājums ievērojamai iedzīvotāju daļai. Faktiski 22 % mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem ziņo par nespēju atļauties automašīnu, uzsverot transporta nabadzības apmēru. Lauku apvidos, kur attālumi ir lielāki, ievērojamu daļu sabiedriskā transporta lietotāju veido mazaizsargātas personas. Tie ietver tos, kuri nevar atļauties iegādāties transportlīdzekli vai nespēj vadīt transportlīdzekli vecuma, invaliditātes vai citu personisku apstākļu dēļ. Transporta nabadzību raksturo situācija, kad daudzās lauku teritorijās sabiedriskā transporta pieturas atrodas vairāk nekā 2 kilometru attālumā vai reisu skaits ir nepietiekams (mazāk par 4 reisiem dienā), lai cilvēki varētu ērti saņemt nepieciešamos pakalpojumus, padarot sabiedriskā transporta regulāru izmantošanu nepraktisku. Turklāt tiem, kam pieder privāta automašīna, ir jāmēro lielāki attālumi, un tādējādi ETS 2 ieviešana radīs lielāku ietekmi.

2022. gadā Vidzemes plānošanas reģiona projekta "Maksimalizēta mobilitāte un pakalpojumu pieejamība demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos" (MAMBA) pētījumā⁷⁰ konstatēts, ka Latvijas 92 zonās 36 900 iedzīvotājiem ir grūtības piekļūt vai tie nevar piekļūt sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo viņu dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 2 km rādiusā no piedāvātajiem sabiedriskā transporta maršrutiem (skatīt 11. attēlu).

11. attēls. Potenciālās teritorijas 2 km attālumā no MAMBA pētījumā definētajiem publiskā transporta maršrutiem (Vidzemes plānošanas reģiona izpēte, balstoties uz MAMBA projekta rezultātiem, 2022. gads)

SKF plānā ir iekļauta investīcija "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" (APP investīcija), kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai nodrošinātu savienojamību, vienlaikus nodrošinot, lai transporta maršruti nepārklātos ar esošajiem maršrutu piedāvājumiem. Lai definētu APP investīcijas pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuve sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2 km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā.

12. attēls. Indikatīvas atbalsta teritorijas investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros (avots: VSIA "Autotransporta direkcija", 2025. gads)

Šobrīd ir identificētas indikatīvas APP investīcijas atbalsta teritorijas (skatīt 12.attēlu), ņemot vērā reģionālajā tīklā esošos reisus ar ļoti zemu pasažieru pieprasījumu, apgabalus ar reisu nodrošinājumu, zemāku par 4 reisiem dienā, un apgabalus ar zemu pieturvietu skaitu. APP investīcijas ietvaros tiks veidots precīzs atbalsta teritoriju plānojums, ko nodrošinās īpaši šim nolūkam paredzēta adaptīva plānošanas programma, izmantojot mobilo sakaru operatoru apkopotus iedzīvotāju mobilitātes datus, CSP datus par apdzīvojumu visā Latvijas teritorijā, kā arī ATD sniegtus statistikas datus no kases sistēmām par visu kategoriju pasažieru pārvietošanos, lai nodrošinātu esošajai apdzīvojuma situācijai atbilstošu risinājumu.

C. indikators: transporta nabadzības indekss

Lai visaptveroši novērtētu transporta nabadzības risku Latvijas teritorijās, ir izstrādāts transporta nabadzības indekss, kurā apvienoti divi būtiski aspekti:

• Mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvaru (%) – raksturo iedzīvotāju finansiālo stāvokli un to, cik liela daļa mājsaimniecību konkrētajā teritorijā ir pakļautas ekonomiskām grūtībām (EIKIS dati par mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvaru, %);

• Iedzīvotāju apdzīvotības blīvumu (iedzīvotāju skaits uz 1 km²) – atspoguļo teritorijas telpisko struktūru un potenciālo piekļuvi transporta pakalpojumiem (CSP dati).

Transporta nabadzības indekss (I_{transporta nabadzība}) tiek aprēķināts pēc formulas:

Indikatora priekšrocības un pielietojums:

• Kompleksa pieeja: indekss ļauj vienlaikus ņemt vērā gan mājsaimniecību finansiālo situāciju, gan faktiskās iespējas izmantot transportu konkrētā teritorijā. Tas sniedz daudzpusīgu skatījumu uz transporta nabadzības problēmu, aptverot gan ekonomisko, gan pieejamības aspektu.

• Teritoriālā analīze: Indekss ļauj analizēt situāciju pa novadiem un valstpilsētām, identificējot teritorijas ar augstāku transporta nabadzības risku. Tas ir īpaši būtiski lauku reģionos ar zemu apdzīvotības blīvumu, kur sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota.

• Atbilstība starptautiskajai praksei: Indekss aptver vairākas transporta nabadzības dimensijas, kas minētas EK ieteikumā 2025/1021 – ekonomiskā pieejamība, transporta pieejamība, piekļūstamība un sistēmas pienācīgums. Tādējādi tas nodrošina atbilstību starptautiskajām vadlīnijām un labajai praksei.

• Datu pieejamība un vizualizācija: EIKIS dati un apdzīvotības blīvuma dati ir pieejami teritoriālā griezumā, kas ļauj veidot detalizētas kartes un analīzi pa novadiem un valstpilsētām. Tas nodrošina iespēju noteikt prioritārās teritorijas mērķētam atbalstam un investīcijām.

• Praktisks pielietojums: Indekss ir izmantojams, lai pamatotu nepieciešamību uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, attīstīt alternatīvus mobilitātes risinājumus (tostarp mikromobilitāti), kā arī uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību teritorijās ar augstu transporta nabadzības risku. Tas palīdz izvēlēties efektīvākos atbalsta pasākumus konkrētām teritorijām.

Robežvērtību izmantošana:

Lai noteiktu prioritārās teritorijas (skatīt 13.attēls), ieteicams izmantot indeksa robežvērtību 1,5 un augstāku. Šāda atlase aptver 91% Latvijas teritorijas, kurās dzīvo 37% valsts iedzīvotāju, no kuriem 45,5% ir mājsaimniecības, kas atbilst mazaizsargātu mājsaimniecību statusam. Vienlaikus, ņemot vērā augsto transporta nabadzības līmeni valstī un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "transporta nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķējot atbalstu uz teritorijām, kur indeksa vērtība ir 3 un augstāka. Detalizēti atlases kritēriji tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, iesaistot arī NVO un sociālos partnerus.

13. attēls. Transporta nabadzības indekss

III. dimensija: transporta piekļūstamība

D. indikators: publiskā transporta piekļūstamība

Indikators raksturo personas vai mājsaimniecības spēju saprātīgā laikā droši un patstāvīgi nokļūt līdz sabiedriskā transporta pieturvietai, izmantot sabiedrisko transportu un sasniegt sociāli būtisku pakalpojumu saņemšanas vietas, darba vietu, izglītības iestādi un citas būtiskas aktivitātes, kas nodrošina iekļaušanos sabiedrībā.

Indikatora pielietojums

Lai mazinātu transporta nabadzību personām, kurām ir ierobežota piekļuve vai nav piekļuve transportam, ir jāņem vērā ne tikai personas spēja finansiāli atļauties (affordability) sabiedrisko transportu. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, personas ar funkcionāliem traucējumiem var nonākt transporta nabadzībā, ja sabiedriskais transports nav pienācīgi pieejams vai izmantojams. Tas var radīt nesamērīgas mobilitātes izmaksas, piemēram, nepieciešamību izmantot asistenta, taksometra vai citus alternatīvus pakalpojumus. Lai mazinātu mobilitātes nevienlīdzību, nodrošinātu taisnīgu piekļuvi bezemisiju transporta mobilitātei un atbalstītu mazaizsargātus transporta lietotājus saskaņā ar Fonda mērķi, personas spēju atļauties ir jāvērtē kontekstā ar tās spēju faktiski piekļūt un izmantot sabiedrisko transportu. Mērķēta atbalsta piešķiršana, balstoties uz publiskā transporta piekļūstamības indikatoru un vienlaikus prioritizējot personas ar zemākiem ienākumiem (trūcīgas vai maznodrošinātas⁷¹), var būt ekonomiski racionālāka. Šāda pieeja ļautu personai vai mājsaimniecībai samazināt transporta izmaksu īpatsvaru, paplašināt pārvietošanās iespējas un samazināt ceļā pavadīto laiku, kā arī mazināt atkarību no asistenta un taksometra pakalpojumiem.

Indikatora piemērošana identificēs un atlasīs mērķa grupas personas ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir objektīvas grūtības piekļūt sabiedriskajam transportam un attiecīgi nepieciešami specializēti transporta piekļūstamības risinājumi – tehniskie palīglīdzekļi (TPL). Indikators ir īpaši nozīmīgs, lai sniegtu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu mobilitātes atbalstu mērķa grupas personām, nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi mobilitātei un sociālajai iekļaušanai.

Vērtēšanas kritēriji un piemērošana

Investīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" ietvaros, pirms individuāla atbalsta sniegšanas personai (atbilstoši SPSP likumā noteiktajam personu lokam) ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, tiks izvērtēta transporta piekļūstamības dimensija, ar kuru tiks noteikta mikromobilitātes rīka – elektropiedziņas TPL – saņēmēja atbilstība mazaizsargāta transporta lietotāja definīcijai. Atbalsts prioritāri tiks sniegts tām personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Lai izvērtētu transporta piekļūstamības dimensiju un identificētu mazaizsargātu transporta lietotāju, katras personas atbilstība tiks fiksēta individuālās padziļinātās novērtēšanas protokolā pirms TPL piešķiršanas. Transporta piekļūstamības izvērtējums jāveic saskaņā ar publiskā transporta piekļūstamības indikatoru, un tas ietver vismaz šādus aspektus:

• ārējās vides izvērtējumu, kas balstīts uz personas objektīvu vajadzību un faktiskas piekļūstamības sabiedriskajam transportam noteikšanu, ietverot tādus kritērijus kā fiziskā pieejamība (attālums līdz pieturai), sabiedriskā transporta pielāgotība personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

• personas padziļinātas funkcionēšanas novērtējumu, ietverot tādus kritērijus kā personas spēja nokļūt līdz pieturai (mobilitātes ierobežojumi), sociālā pieejamība (atkarība no citu palīdzības, sabiedriskā transporta izmantošanas biežums u.c.).

Izvērtēšanas protokols apliecinās personas atbilstību vai neatbilstību mazaizsargāta transporta lietotāja statusam un kalpos kā pamatojums VTPC lēmumam par TPL piešķiršanu no Fonda līdzekļiem personas atbilstības gadījumā.

Trūcīgas vai maznodrošinātas personas tiesības saņemt elektropiedziņas TPL prioritārā kārtā investīcijas ietvaros tiks nodrošinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem⁷² par tehniskajiem palīglīdzekļiem, pēc līdzības piemērojot tajos noteiktos izņēmumus attiecībā uz TPL izsniegšanu steidzamības kārtā.

1.4.4. Definīcija "mazaizsargāts transporta lietotājs"

"mazaizsargāti transporta lietotāji" ir personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, kā arī personas un mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu.

Saskaņā ar Regulā 2023/955 noteikto definīciju, mazaizsargāti transporta lietotāji ir: 1) personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība (1.4.3.sadaļā noteiktās) un 2) personas un mājsaimniecības, kuras būtiski skar autotransporta sektora SEG emisijas iekļaušana ES ETS.

ETS 2 radītā ietekme uz transporta sektora iekļaušanu ES ETS tika analizēta TSI projekta ietvaros (skatīt SKF plāna 1.5.sadaļu). TSI projekta rezultāti rāda, ka ETS 2 ietekmē mazaizsargāto transporta lietotāju skaits varētu pieaugt par aptuveni 3 200 jeb 0,2% (pie emisijas kvotu cenas 60 EUR/tCO₂), kas nozīmē, ka ETS 2 ietekme ir ierobežota. Lielākā daļa mazaizsargāto transporta lietotāju tiek identificēti jau pie oglekļa cenas 0 EUR/tCO₂. Tāpēc, piemērojot definīciju "mazaizsargāts transporta lietotājs", tiek izmantoti indikatori, kas raksturo definīciju "transporta nabadzība" (skatīt SKF plāna 1.4.3. sadaļu un 3.tabulu).

1.4.5. Personīgo datu apstrāde

Ievērojot Fonda mērķus, proti, atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, būs nepieciešama no Fonda līdzekļiem atbalstīto personu datu apstrāde. Konkrēti datu apstrādes nosacījumi tiks noteikti normatīvajos aktos, kas noteiks SKF plāna un tajā iekļauto investīciju īstenošanu. Nosacījumu izstrādē tiks ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumi. Lai gūtu priekšstatu un pārliecinātos par to, vai atbalsta saņēmējs atbilst mazaizsargātajām grupām, ar datu subjekta piekrišanu projektu iesniegumu atlasē tiks pieprasīti vai pārbaudīti konkrētā projekta izvērtēšanai nepieciešamie dati.

Konteksta rādītāji⁷³

1. Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits

351 581⁷⁴

2. Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits

348 581⁷⁵

18. Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits

246 200⁷⁶

19. Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaits

243 000⁷⁷

32. Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits

4 350⁷⁸

Aplēsē izmantoti EIKIS sistēmas dati par enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu Latvijā (uz 2025. gada martu) un EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētā projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" (TSI projekts) 2. nodevuma rezultāti (skatīt 4. tabulu), kura ietvaros tika veikta Regulā 2023/955 noteikto mazaizsargāto grupu apzināšana un analizēts potenciālais ETS 2 ietekmes palielinājums.

Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības

Saskaņā ar EIKIS sistēmas datiem (skatīt SKF plāna 1.4.1. sadaļu), Latvijā uz 30.09.2025. ir identificētas 879 654 mājsaimniecības, no kurām 348 581 mājsaimniecības jeb 39,63% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam.

Mazaizsargātas mājsaimniecības

Kopējais prognozētais mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir 341 333 mājsaimniecības. Aprēķins balstīts uz Regulā 2023/955 noteikto definīciju, proti, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā ietekme. Attiecīgi, mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir summa, ko veido:

EIKIS sistēmas dati par mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (348 581 mājsaimniecības), un

TSI projekta dati par ETS 2 prognozēto ietekmi (3 000 mājsaimniecības) uz mazaizsargāto mājsaimniecību skaita palielinājumu (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/t CO₂).

Mazaizsargātie transporta lietotāji un personas, kuras ir transporta nabadzīgas

Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto izpēti un analīzi, paredzams, ka mājsaimniecībām, kas izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, oglekļa cena radīs papildu izdevumus, un ka tie būs lielāki apakšējās ienākumu decilēs un mazāki – augšējās ienākumu decilēs.

Mājsaimniecību apdzīvotības blīvumam ir liela nozīme ETS2 ietekmes noteikšanā. Paredzams, ka ETS 2 izmaksas vairāk skars mājsaimniecības reti apdzīvotās teritorijās, jo lielāka daļa no to kopējiem izdevumiem tiks novirzīta šīm izmaksām. Gan pilsētu, gan lauku teritorijās mājsaimniecībām degvielas izmaksas palielināsies līdzīgi. Taču pilsētu mājsaimniecībām ierasti ir lielāki ienākumi, tāpēc tām var būt vieglāk absorbēt finansiālo ietekmi, kā arī transporta izmaksas sastāda mazāku daļu no to kopējiem izdevumiem nekā lauku teritorijās dzīvojošajām mājsaimniecībām. Ir svarīgi norādīt, ka daudzām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nav transportlīdzekļa. Šīm mājsaimniecībām var nebūt tiešu izdevumu palielinājumu ETS2 izmaksu dēļ, bet tās var tikt ietekmētas, ja šīs izmaksas ietekmē sabiedrisko transportu, kā arī citus transporta veidus, piemēram, skolu autobusus, koplietošanas transportlīdzekļus, transportlīdzekļus, ko izmanto sociālo pakalpojumu sniegšanai utt. Šīs mājsaimniecības joprojām var saņemt atbalstu no Fonda, ja tās tiek uzskatītas par transporta nabadzīgām. Tiek pieņemts, ka 20% personu pirmajā ienākumu kvintilē nevar atļauties automašīnu finansiālu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto novērtējumu Latvijā aptuveni 10% mājsaimniecību un aptuveni 13% iedzīvotāju (kas atbilst 246 200 personām) tiek uzskatīti par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un tās īpaši ietekmē ETS 2 ieviešana. Ietekmēto mājsaimniecību un indivīdu skaitu ETS 2 emisijas kvotu cena ietekmē tikai nedaudz (skatīt 14.attēlu), kas nozīmē, ka ETS 2 ietekme ir ierobežota - lielākā daļa mājsaimniecību un personu, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un īpaši mazaizsargātām pret ETS 2 ieviešanu, tiek identificētas pat pie oglekļa cenas 0 EUR/tCO₂.

14. attēls. Mājsaimniecības un iedzīvotāji, kurus skar transporta nabadzība un kurus būtiski skar ETS 2 radītā ietekme (% no kopējā apjoma)

(Avots: TSI projekta ziņojuma rezultāti (2025))

Citi rādītāji liecina, ka transporta nabadzība ir īpaši raksturīga iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem un lauku iedzīvotājiem. Lauku iedzīvotājiem ir apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam - 8,6% lauku iedzīvotāju norādīja, ka piekļuve sabiedriskajam transportam ir ļoti apgrūtināta, salīdzinot ar 4,8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Automašīnas trūkums ir lielāka problēma ienākumu sadales zemākās kvintiles iedzīvotājiem, kur 22% aptaujāto apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu. Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo ciemos un piepilsētās, tikpat bieži apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu, kā iedzīvotāji pilsētās.

Mazaizsargāti mikrouzņēmumi

ETS 2 ietekmes novērtējums uz mikrouzņēmumiem tika novērtēts TSI projekta ietvaros. Atbilstoši TSI projekta ietvaros veiktajam novērtējumam, Latvijā pakalpojumu nozares mikrouzņēmumi, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā apkurei un citām vajadzībām, veido aptuveni 41% no visiem mikrouzņēmumiem, kas ir aptuveni 42 500 uzņēmumu. No tiem aptuveni 11 000 tiek uzskatīti par mazaizsargātiem. Turklāt aptuveni 19% mikrouzņēmumu (aptuveni 19 500 uzņēmumu) pieder transportlīdzekļi, neņemot vērā transporta nozares uzņēmumus, bet tikai 4 350 no tiem var uzskatīt par mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

Paredzams, ka ETS 2 ietekme uz enerģijas patēriņu un izmaksām transporta nozarē un mikrouzņēmumos, kas regulāri izmanto transportu, būs lielāka nekā parastiem uzņēmumiem. Lielākā ietekme ir uz mikrouzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu autopārvadājumiem.

Mikrouzņēmumu enerģijas patēriņš Latvijā var pārklāties ar mājsaimniecību enerģijas patēriņu, jo īpaši gadījumos, kad personas dzīvo un strādā vienā ēkā. Turklāt, ņemot vērā salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu daudzos reģionos, ievērojama daļa mikrouzņēmumu var būt mazaizsargāti pret pieaugošajām transporta izmaksām, jo to darbība bieži ir atkarīga no transportlīdzekļu izmantošanas. No mikrouzņēmumu apsekojuma rezultātiem gaidāms plašāks ieskats mikrouzņēmumu kontekstā Latvijā.

TSI projekta ietvaros veiktā analīze un metodika

TSI projekta ietvaros veiktajā analīzē tika izmantoti dažādi dati, tostarp:

makro- un mikro - modelēšana, pamatojoties uz ES līmeņa apsekojumu datu kopām un citiem ES līmeņa avotiem;

ETS 2 ietekme uz degvielas un kurināmā cenas palielinājumu⁷⁹;

valsts un reģionālie statistikas dati, tostarp tādi rādītāji kā enerģijas patēriņš, emisiju līmenis un sociālekonomiskie rādītāji;

konsultācijas ar ekspertiem, lai apstiprinātu pieņēmumus un uzlabotu ietekmes novērtējuma pamatotību;

metodoloģiskas diskusijas ar EK;

pirmajā ieinteresēto pušu iesaistes pasākumā gūtie rezultāti, kā arī divpusējās diskusijas;

TSI projekta ekspertu grupas datu analīze;

datu analīze un kvalitatīvā analīze, ko veica valsts ekspertu komanda.

TSI projekta veiktā analīze par mājsaimniecību un transporta lietotāju mazaizsargātību ir balstīta uz ES "Statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (EU-SILC) 2023 un ES "Mājsaimniecību budžeta apsekojumu" (HBS) 2015. Attiecībā uz HBS datiem, tika izmantoti 2015. gada dati, lai izvairītos no COVID-19 pandēmijas ietekmes, kas atspoguļojas HBS 2020. gada datos. Tomēr šis novērtējums, iespējams, pārspīlē ETS 2 faktisko ietekmi, jo laika periodā no 2015. līdz 2027. gadam mājsaimniecību fosilā kurināmā patēriņa samazinājumu apkurei un transportam ietekmē arī citi enerģētikas un klimata politikas pasākumi, kā arī vispārējas šo kurināmo cenu izmaiņas. Neskatoties uz to, tiek pieņemts, ka mazaizsargāto grupu gadījumā šie samazinājumi ir mazāk izteikti, un 2015. gada dati joprojām ir pamatots pašreizējās situācijas atspoguļojums, jo šīm grupām trūkst līdzekļu ieguldījumiem klimatam draudzīgās alternatīvās. Šādu ieguldījumu veicināšana ir Fonda mērķis.

15. attēlā un 4. un 5. tabulā sniegts pārskats par galvenajiem TSI projekta 2. nodevuma (2025) ietvaros aprēķinātajiem un analizētajiem datiem.

15. attēls. Benzīna, dīzeļdegvielas un dabas gāzes cenas palielinājums pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 30 EUR/tCO₂ un 60 EUR/tCO₂
(cenas palielinājums, salīdzinot ar 2024.gada cenu, cenās ietverti nodokļi un PVN)

4. tabula. TSI projekta ietvaros izmantotie pamata dati

5. tabula. TSI projekta ietvaros novērtētā ETS 2 ietekme uz mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un mikrouzņēmumiem

Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem paredzams, ka ETS 2 mēreni palielinās apkures enerģijas izmaksas gan mājsaimniecībām, gan mikrouzņēmumiem, kas izmanto fosilo kurināmo. Arī mājsaimniecībām, kas izmanto ar dīzeļdegvielu vai ar benzīnu darbināmus transportlīdzekļus, būs jārēķinās ar ikgadēju izmaksu pieaugumu, jo īpaši tām mājsaimniecībām, kas veic lielākus attālumus un patērē vairāk degvielas. Tiek lēsts, ka iedzīvotāju daļa, kas tiek uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu Latvijā, pieaugs par 0,3 (uz mājsaimniecībām) un 0,5 procentpunktiem (uz iedzīvotājiem) salīdzinājumā ar situāciju pirms ETS2 ieviešanas. Šie rezultāti ir balstīti uz pieņēmumu, ka ETS 2 tiks noteiktas divas oglekļa cenas vērtības, attiecīgi 30 EUR/tCO₂ un 60 EUR/tCO₂. Kopumā nelielais ETS 2 ietekmēto grupu skaits atspoguļo faktu, ka Latvijā fosilajam kurināmajam ir neliela nozīme siltumenerģijas bilancē - lielāka nozīme ir centralizētai siltumapgādei un biomasai, kas nav iekļautas ETS 2.

Kopš 2019. gada atjaunojamie energoresursi ir veidojuši aptuveni 38 % no kopējā enerģijas patēriņa mājsaimniecībās, no kuriem gandrīz visu veido biomasa (galvenokārt koksne un koksnes granulas), savukārt citu atjaunojamo energoresursu īpatsvars joprojām ir niecīgs. Dabasgāze un naftas produkti nekad nav bijuši dominējošie kurināmā veidi - katrs no tiem sastāda 7,6%. Elektroenerģijas patēriņš ierīcēm, apgaismojumam un apkurei ir 15,3%, bet centralizētā siltumapgāde - 30%, un laika gaitā nav vērojams būtisks samazinājums.

Izmantotā kurināmā veids joprojām var radīt netiešu ietekmi uz mājsaimniecībām, kuras neizmanto fosilo kurināmo, jo, pieaugot fosilā kurināmā cenām ETS 2 dēļ, var palielināties pieprasījums pēc alternatīviem enerģijas avotiem, tostarp biomasas. Jānorāda, ka slēptās enerģētiskās nabadzības (no angļu valodas: hidden energy poverty) aspekts⁸⁴ ir īpaši nozīmīgs Latvijas kontekstā, tāpēc ir svarīgi aplūkot arī indikatorus, ar kuriem var aptvert arī slēpto enerģētisko nabadzību. Piemēram, indikatori, kas balstīti uz tādiem rādītājiem kā "parādi par komunālo pakalpojumu rēķiniem", neiekļauj slēptās enerģētiskās nabadzības aspektu, jo potenciāli pastāv liela daļa mājsaimniecību, kas drīzāk upurē citus izdevumus, nevis riskē uzkrāt komunālo pakalpojumu rēķinu parādus. Tāpēc tādi rādītāji kā EIKIS, kas nav vērsti uz parādiem, bet gan uz apkures izdevumu daļu attiecībā pret ienākumiem (aprakstīts mājsaimniecību enerģijas patēriņa konteksta rādītāju nodaļā), atspoguļo citus enerģētiskās nabadzības aspektus. Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, mājsaimniecības, kas tiek uzskatītas par slēptās enerģētiskās nabadzības skartajām mājsaimniecībām, var gūt labumu no SKF plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām.

Turklāt Latvija saskaras ar ievērojamām problēmām, kas saistītas ar novecojošu dzīvojamo fondu. Šajās ēkās bieži vien ir slikta siltumizolācija, neefektīvas apkures sistēmas un nolietojušies konstrukcijas elementi, kas veicina augstu enerģijas patēriņu un paaugstinātas sadzīves izmaksas iedzīvotājiem. Problēmas, ko rada šādi ēku stāvokļi, nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem – energoefektīvas renovācijas veicināšana mājsaimniecībām ir nozīmīga enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanas sastāvdaļa.

Fosilā kurināmā izmaksu pieaugums ietekmēs arī transporta izmaksas, kas ietekmēs gan mājsaimniecības, gan mikrouzņēmumus.

ETS 2 ir daļa no plašāka pasākumu kopuma (t.i., tiesību aktu kopums "Gatavi mērķrādītājam 55"⁸⁵). Tāpēc šī atsevišķā pasākuma ietekmes izolēšana ir sarežģīta un iegūtie rezultāti ietver ievērojamu nenoteiktības robežu. Tiek pieņemts, ka pēc tiesību aktu kopumā "Gatavi mērķrādītājam 55" ietverto pasākumu īstenošanas ar apkuri saistītie izdevumi varētu samazināties attiecīgi par -0,4% līdz -1,0% no kopējiem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem mājsaimniecībām ar zemiem un augstiem ienākumiem, jo īpaši pateicoties zemākiem enerģētikas izdevumiem.

Mazaizsargāto grupu identificēšana

TSI projekta ietvaros tika analizēti vairāki uz statistikas un aptaujas datiem balstīti indikatori, kā arī tika izstrādāts indikators - pielāgots 2M indikators ETS 2 ieviešanas skarto iedzīvotāju grupu identificēšanai (skatīt SKF plāna 1.4.sadaļu, 2.ievilkumu un 10.attēlu).

Mazaizsargātās mājsaimniecības siltumapgādes kontekstā un enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības.

Atbilstoši TSI projekta ietvaros veiktajām enerģētiskās nabadzības apdraudēto mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS 2 ieviešanu apkures kontekstā ir 3 % ienākumu grupas apakšējā tercilē un 1,6% vidējā tercilē, ņemot vērā CO₂ cenu diapazonus. Tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar situāciju bez ETS 2 ieviešanas, kas liecina, ka 2,1% un 1,5% mājsaimniecību attiecīgi apakšējā un vidējā tercilē jau tiek uzskatītas par mazaizsargātām. Neviena mājsaimniecība augšējā tercilē netika uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu. Kopējo izdevumu daļa kas saistīta ar ETS2 izmaksām apkurei mājsaimniecībām, kuras izmanto fosilo kurināmo, ir salīdzinoši nemainīga visās decilēs, bet vislielākā tā ir mājsaimniecībām pirmajā decilē.

Analizējot aspektus urbanizācijas griezumā, redzams, ka ETS 2 ietekme ir lielāka reģionos ar vidēju apdzīvotības blīvumu (75 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO₂) un vismazākā – mājsaimniecībām, kas dzīvo blīvi apdzīvotās teritorijās (30 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO₂). Iespējams, ka ETS 2 mazāk ietekmē blīvi apdzīvotas teritorijas, jo tajās ir salīdzinoši liels centralizētās siltumapgādes īpatsvars, kas daļēji vai pilnībā izmanto atjaunojamos enerģijas avotus. Liela daļa centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā jau ir iekļautas ES ETS, tāpēc ETS 2 tās tieši neietekmē. Saskaņā ar CSP statistiku un ES ETS ziņojumiem, 2023. gadā aptuveni 52 % centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā ir iekļautas ES ETS.

Enerģētiskās nabadzības indikatori liecina par sliktāku mājokļu stāvokli iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kā arī iedzīvotājiem lauku reģionos. Latvijā 18,7% iedzīvotāju (351 709 personas) ir norādījuši, ka mājoklī ir "tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās", tostarp no pirmās ienākumu kvintiles šis rādītājs aptver 24% mājsaimniecību. Šāds mājokļa stāvoklis ir izteiktāks lauku teritorijās (22% iedzīvotāju) nekā pilsētās (16% iedzīvotāju). Iedzīvotāju īpatsvars, kuri par kurināmo iztērē mazāk nekā pusi no valsts vidējā rādītāja un kuru kopējie izdevumi ir zemāki par valsts vidējo rādītāju (M/2 rādītājs) sasniedz 26% un tas ir ļoti izplatīts starp mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem - pirmajā ienākumu kvintilē šis rādītājs skar 63% iedzīvotāju un 57% mājsaimniecību. Tajā pašā laikā salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits norāda, ka viņiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem - 7,1%. Lielais iedzīvotāju īpatsvars, kas visticamāk dzīvo apstākļos ar neatbilstošu enerģijas patēriņu (M/2 rādītājs), kopā ar salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu, kuri norāda, ka tiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem, varētu norādīt uz to, ka Latvijā mājsaimniecības samazina savus izdevumus par energoresursiem un prioritāri apmaksā rēķinus, lai izvairītos no parādsaistību uzkrāšanās, norādot uz iedzīvotāju slēpto enerģētisko nabadzību. Līdztekus to iedzīvotāju atbalstīšanai, kuri ir mazaizsargāti pret ETS 2 ieviešanu fosilā kurināmā izmantošanas dēļ, Fonda ieguldījumus un pasākumus var izmantot arī tam, lai risinātu ar enerģētisko nabadzību saistītās problēmas.

Intervences apgabals: Ēku sektors

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Aplēstās kopējās publiskā finansējuma izmaksas: 374 809 573 EUR, no kuriem

izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 281 107 180 EUR;

izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) u. c.): 0 EUR;

izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 93 702 393 EUR.

Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds veido būtisku daļu no kopējā dzīvojamo mājokļu sektora – vairāk nekā 38 000 daudzdzīvokļu ēku aptver ap 56 % no kopējās dzīvojamās platības valstī. No šīm ēkām aptuveni 60% ir tehniski un energoefektivitātes ziņā novecojušas, uzbūvētas Padomju Savienības laikā, ar augstu siltumenerģijas patēriņu un zemu energoefektivitāti.

Šajās ēkās dzīvo lielākā daļa mazaizsargāto mājsaimniecību – pensionāri, daudzbērnu ģimenes, personas ar invaliditāti, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Tām raksturīga augsta energoizdevumu attiecība pret ienākumiem, kas vairumā gadījumu pārsniedz 15 % no mājsaimniecības budžeta, un augsts enerģētiskās nabadzības risks.

Daudzdzīvokļu ēku renovācijas mērķi Latvijā līdz 2030. gadam, atbilstoši aktualizētajam NEKP 2021–2030, ir būtiski samazināt enerģijas patēriņu dzīvojamajā sektorā, uzlabojot ēku energoefektivitāti un veicinot pāreju uz ilgtspējīgu siltumapgādi. Galvenie mērķi ir:

Atjaunot vismaz 2000 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam, izmantojot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalsta programmas.

Samazināt dzīvojamo ēku enerģijas patēriņu, īpaši siltumenerģijas jomā.

Virzīt ēkas uz augstāku energoefektivitātes klasi, atbilstoši ēkas tipam un tehniskajām iespējām.

Renovācijas mērķis ir arī samazināt iedzīvotāju izdevumus par apkuri atkarībā no ēkas tipa un renovācijas dziļuma, tādējādi uzlabojot mājsaimniecību enerģētisko drošību, īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir augsts SEG emisiju samazināšanas un sociālā taisnīguma potenciāls. Atjaunošanas programmās, kuras jau īstenotas, sasniegts apkures enerģijas ietaupījums vidēji 60 % apmērā un tas ir būtisks CO₂ emisiju samazinājums, līdz ar to, tas pierāda šī segmenta augsto efektivitāti klimata politikas mērķu sasniegšanā.

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsargātām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu. Investīcija ir saskaņota ar NEKP pasākumu (3.2.3.5.) "Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem".

Saskaņā ar EK 2023.gada 23.oktobra ieteikumu 2023/2407 "Par enerģētisko nabadzību"⁸⁷ viens no atbalsta pasākumiem ir "Veikt pasākumus, kas paātrinātu vissliktākā energosnieguma ēku atjaunošanas rādītāja kāpumu tā, ka ietaupījums mājsaimniecībai ir pietiekams, lai panāktu pietiekamu iekštelpu siltumkomfortu. Enerģētiski nabadzīgu mājsaimniecību atbalsta pasākumos būtu jāņem vērā mājokļu tirgus īpašumtiesību struktūra, un nedrīkstētu pieļaut, ka tiek izslēgti enerģētiskās nabadzības skartie mājokļu īpašnieki, no vienas puses, un īrnieki, no otras puses."

ES nav noteiks vienots enerģijas patēriņa slieksnis, kas definētu "zema energosnieguma ēkas". Tomēr ir izstrādātas vadlīnijas un direktīvas, kuru ietvaros dalībvalstis var noteikt ēkas ar vislielāko enerģijas patēriņu. Pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otro daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ir izstrādāti MK 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" (MK noteikumi Nr. 730). MK noteikumu Nr. 730 2. punkts nosaka, ka ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E klasei vai augstākai klasei.

Līdz ar to secināms, ka visas ēkas, kuras neatbilst E klasei un ir ar zemāku energoefektivitātes klasi, uzskatāmas par neatbilstoša enerģijas patēriņa ēkām jeb tādām ēkām, kurās ir augsts enerģijas patēriņš un augstas ekspluatācijas izmaksas - līdz ar to tajās dzīvojošās mājsaimniecības ir definējamas kā enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības.

Saskaņā ar MK 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikuma 1. tabulu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru apkurināmā platība ir no 120 līdz 250 m² un apkures patēriņš pārsniedz 150 kWh/m² gadā, savukārt ēkas ar apkurināmo platību virs 250 m² un apkures patēriņu, kas pārsniedz 125 kWh/m² gadā, atbilst F klases ēkai.

Balstoties uz pieejamajiem datiem, kopējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits Latvijā ir aptuveni 39 500, no kurām aptuveni 34 000 līdz 36 000 ēku atbilst F apkures energoefektivitātes klasei. No šīm ēkām aptuveni 30% ir uzskatāmi par tehniski un/vai ekonomiski nelietderīgi atjaunojamām, līdz ar to pēc EM aplēsēm nepieciešams atjaunot aptuveni 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.

Lai nodrošinātu, ka F klases ēkas izpildītu minimālās energoefektivitātes prasības, ēkās jāveic nozīmīgi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Jo zemāka ēkas energoefektivitātes klase, jo finansiāli ietilpīgāka ir to atjaunošana. Atbilstoši ANM plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu"⁸⁸ (turpmāk – 1.2.1.1.i. investīcija) ietvaros īstenotajiem ēku atjaunošanas projektiem, daudzdzīvokļu ēkām, kuru kopējais primārais enerģijas patēriņš:

ir līdz 125 kWh/m² gadā, vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai – 455 tūkst. EUR;

pārsniedz 125 kWh/m² gadā – vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai 567 tūkst. EUR (sasniedzot pat 1,6 milj. EUR).

Tāpat arī mājsaimniecības, dzīvojot F klases ēkās, ir pakļautas augstākām ekspluatācijas izmaksām, t.sk. augstām enerģijas izmaksām, piemēram, apkures sezonā šādās ēkās enerģijas izmaksas ir pat 2–3 reizes augstākas nekā B vai C klases ēkās. Līdz ar to liels ienākumu īpatsvars tiek izmantots apkures nodrošināšanai, neradot iespēju veikt iekrājumus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Enerģētiskās nabadzības rādītāji liecina, ka ir liels skaits mājsaimniecību, kas norāda uz zemu mājokļu kvalitāti. Pieaugot ienākumiem, samazinās to mājsaimniecību un personu īpatsvars, kuras identificē "noplūdi, mitrumu, puvi" un 26 % personu un 24 % mājsaimniecību pirmajā kvintilē ziņoja, ka dzīvo mājās ar noplūdēm, mitrumu vai puvi. Tas jo īpaši ir sastopams lauku apvidos, kā arī grupās ar zemiem ienākumiem, kurām var trūkt resursu, lai ieguldītu ēku atjaunošanā. Turklāt Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu atjaunošanu. Daudziem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos atjaunošanas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus. Atbalsts par energoefektīvas atjaunošanas projektiem dos tiešu labumu iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai.

Lai sasniegtu investīcijas mērķi, atbalstu paredzēts sniegt:

mazaizsargātām mājsaimniecībām (EIKIS datu izmatošana) un ēku energoefektivitātes klasei;

ETS2 ietekme;

pārējām mājsaimniecībām kvalificētajā daudzdzīvokļu dzīvojamajā ēkā;

Ņemot vērā, ka SKF plāna līdzekļi ir jāmērķē uz mājsaimniecībām, kas ir maznodrošinātas vai pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, mērķgrupas noteikšanai nepieciešams kombinēt gan ēkas tehniskos parametrus, gan mājsaimniecību sociālekonomisko situāciju.

Īstenojot investīciju, atbalsts tiks mērķēts uz mazaizsargātām mājsaimniecībām. Šāda pieeja nodrošinātu pakāpenisku kopēju daudzdzīvokļu ēku atbalsta sistēmas evolūciju un pieredzes gūšanu jaunu atbalsta veidu izmantošanā. Balstoties jau esošajā pieredzē un īstenošanas sistēmā būtu iespējams efektīvāk vadīt programmas īstenošanas riskus un sasniegt plānotos programmas rezultātus. Tas ļautu nākotnē īstenot līdzīga veida programmas. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot gan tiešos, gan netiešos atbalsta instrumentus (ar kredītiestāžu starpniecību).

Līdzšinējā pieredze liecina, ka energoefektivitātes projektu īstenošana parasti ir saistīta ar mazākām energoresursu izmaksām, tomēr kopēji lielākām izmaksām sākotnējā periodā saistībā ar aizdevumu atmaksu. Investīcijas ietvaros sniegtais atbalsts varētu sniegt papildus motivāciju energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Izvēlētais atbalsta sniegšanas risinājums nodrošina kompleksu atbilstošu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Programmas īstenošana nav atkarīga no citu atbalsta instrumentu pieejamības, kas rastos gadījumā, ja atbalsts tiktu sniegts tikai mazaizsargātajām mājsaimniecībām (identificē atbilstoši EIKIS).

Īstenojot investīciju, atbalsts tiek mērķēts uz tām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēkās, kuras atbilst enerģētiskās nabadzības kritērijiem (daudzīvokļu mājas, kas atrodas reģionos, kuros pēc EIKIS datiem ir augstākais īpatsvars enerģētiskai nabadzībai pakļauto mājsaimniecību un daudzdzīvokļu mājas, kurās EIKIS sistēmā iekļautās mājsaimniecības sasniedz konkrētu īpatsvaru).

EIKIS nodrošina sociālekonomisko mērķēšanu, identificējot mājsaimniecības, kurām ir ierobežotas iespējas segt enerģijas izmaksu pieaugumu. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot gan tiešos atbalsta instrumentus, gan netiešos instrumentus sadarbībā ar kredītiestādēm.

Mazaizsargātas mājsaimniecības

Investīcijas aktivitātes ietvaros tiek nodrošināts mērķēts atbalsts sociāli un ekonomiski mazaizsargātām mājsaimniecībām, ņemot vērā nepieciešamību mazināt enerģētisko nabadzību un veicināt sociālo kohēziju, vienlaikus sekmējot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Investīcijas ietvaros mazaizsargātajām mājsaimniecībā, kuras identificē EIKIS, tiks nodrošināts atbalsts līdz 100% ēku atjaunošanas izmaksu segšanai, paredzot iespēju būtiski samazināt šo mājsaimniecību finansiālo slogu, kas saistīts ar investīciju īstenošanu. Papildus tiks nodrošināta mērķēta informēšana un konsultācijas projektu sagatavošanas un īstenošanas posmos.

EIKIS sistēma automatizēti identificē mājsaimniecības, balstoties uz ienākumu līmeni un sociālās aizsardzības sistēmu datiem, tādējādi nosakot atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusam.

EIKIS sistēma nodrošina mērķētu un automatizētu mazaizsargāto mājsaimniecību identificēšanu, ņemot vērā mājsaimniecību ienākumu līmeni. Kritēriji balstīti uz valsts un pašvaldību sociālās aizsardzības sistēmu datiem, nodrošinot mērķētu valsts atbalstu sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

Tiek pieņemts, ka mājsaimniecības ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, ja tās vairāk nekā 30 % no saviem mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli tērē ikmēneša mājokļa izdevumiem. Pieejas pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definīcija par cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Tādējādi to izmantotu, lai identificētu mājsaimniecības, kurām draud enerģētiskā nabadzība.

Investīcijas īstenošana ar mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas identificētas izmantojot EIKIS, nodrošina sociāli taisnīgu pāreju uz energoefektīvāku un klimatneitrālu dzīves vidi, vienlaikus mazinot sociāli ekonomiskās nevienlīdzības riskus un veicinot sabiedrības noturību pret energoresursu cenu svārstībām.

ETS2 ietekmē esošās mājsaimniecības tiek identificētas atlases procesā, piešķirot tām augstāku prioritāti projektu īstenošanai, piešķirot zemāk prioritāti tiem projektiem, kuros dzīvojamās mājas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, kuru nodrošina ETS1 operatori.

Investīcijas ietvaros tiks sniegts atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai, fokusējoties uz atbalsta sniegšanas mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Mazaizargātajām mājsaimniecībām investīcijas ietvaros tiks piešķirts grants līdz 100 % apmērā no ēkas atjaunošanas izmaksām. Pārējām mājsaimniecībām tiek piedāvāts aizdevums un, izpildot noteiktos kritērijus, iespēja saņemt kapitāla atlaidi, kas sedz līdz 40 % no ēkas atjaunošanas attiecināmām izmaksām.

Šī ir jauna investīcija, kas papildina Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1.pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)"⁸⁹ (turpmāk – 2.1.1.1.pasākums) un ietverot rūpnieciski ražotu koka karkasu paneļu pilotprojektu pasākumu, kā arī ANM 1.2.1.1.i. investīciju un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6.pasākumu "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi⁹⁰ (turpmāk – 2.2.3.6.pasākums). ANM 1.2.1.1.i. investīcijas, 2.1.1.pasākuma un 2.2.3.6.pasākuma atbalsta projektu pieteikumu pieņemšana kompleksās atjaunošanas projektu īstenošanai ir noslēgusies.

Atbalsts tiks mērķēts uz daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām, kurās vismaz 66 % (kas ir vismaz 2/3 iedzīvotāju ēkā un tādējādi ļauj panākt kopības lēmumu par ēkas atjaunošanu) mājsaimniecību atbilst enerģētiskās nabadzības kritērijiem. Šī kombinētā pieeja nodrošina, ka investīcija tiek novirzīta ēkām ar visaugstāko energoresursu izmaksu un sociālekonomiskā riska līmeni. Atbalsts būs pieejams arī citām mājsaimniecībām ēkās, kas kvalificējas investīcijas nosacījumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, neatkarīgi no to atbilstības mazaisargātās mājsaimniecības statusam.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atlase tiks balstīta uz šādiem kritērijiem:

mazaizsargāto mājsaimniecību % apjoms konkrētā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā – 66% un vairāk, prioritāri dodot priekšroku ar lielāku īpatsvaru;

primārās enerģijas ietaupījuma potenciāls – vismaz 30%.

Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai SKF plāna ietvaros tiks nodrošināts prioritārā kārtībā. Augstāka prioritāte īstenošanai tiks piešķirta ēkai:

balstoties uz ēkā dzīvojošo mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvaru;

ja ēka atrodas novadā, kurā vismaz 50% mājsaimniecību pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (balstoties uz EIKIS datiem, skatīt SKF plāna 1.4.1.sadaļu);

ja ēkai ir ETS2 ietekme.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atlases kritērijos kā viens no pamatnosacījumiem ir noteikts vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums. Vienlaikus šāda pieeja paredz iespēju nākotnē īstenot papildu atjaunošanas pasākumus, nodrošinot pakāpenisku pāreju uz dziļo renovāciju.

Latvija īsteno mehānismus, kas veicina dziļo renovāciju gan vienā etapā, gan pakāpeniski īstenojamu atjaunošanu. Atbalsta programmas prioritāri vērstas uz būtisku primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un augsta ēkas energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, kas atbilst Eiropas Savienības klimata un enerģētikas mērķiem.

Renovācijas projekti balstās uz energoauditu un ilgtermiņa atjaunošanas plānu, nodrošinot, ka izvēlētie risinājumi neierobežo iespējas nākotnē sasniegt augstāku energoefektivitātes līmeni.

Vienlaikus Latvijā ir uzsākta rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā. Šī pieeja atbilst dziļās renovācijas definīcijai, nodrošinot kompleksu ēkas norobežojošo konstrukciju uzlabošanu un ilgtermiņa energoefektivitātes rezultātu, kas samazina nepieciešamību pēc būtiskiem papildu ieguldījumiem turpmākajos 30 un vairāk gados.

Rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā piemērošanas iespējas tiks izvērtētas arī attiecīgās programmas ietvaros, lai veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu un sekmētu dziļās renovācijas īstenošanu.

Inovatīvo tehnoloģiju ieviešana renovācijas nozarē ir pakāpenisks process, un šobrīd tiek veikti izvērtējumi un izmēģinājumi, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju piemērojamību un efektivitāti. Rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana ir tehnoloģija ar lielu potenciālu, un, lai gan šobrīd vēl nav īstenoti plaša mēroga renovācijas projekti, tā ir daļa no ilgtermiņa plāniem par energotaupības uzlabošanu un ilgtspējīgas būvniecības veicināšanu.

Latvijas valdība atbalsta jauno tehnoloģiju ieviešanu un novērtē iespējas to plašākai izmantošanai nākotnē, nodrošinot konkurenci un attīstību būvniecības sektorā. Tā ir pirmā fāze, lai izpētītu, kā šī pieeja var būt vispiemērotākā daudzdzīvokļu ēku renovācijai.

Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts diferencēti, balstoties uz mājsaimniecības atbilstību mazaizsargātas mājsaimniecības statusam:

līdz 100 % atbalsts tām mājsaimniecībām, kas klasificējas kā enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās, ja dzīvojamajā ēkā 66 % un vairāk mājsaimniecību atbilst mazaizsargātās mājsaimniecības statusam, un tiek sasniegts vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums;

līdz 40 %, citām mājsaimniecībām ēkā, kas kvalificējas investīcijas nosacījumiem atbilstoši MK noteikumiem par investīcijas īstenošanu, neatkarīgi no to atbilstības mazaizsargātās mājsaimniecības statusam.

Atbalsta intensitāte līdz 40 % apmērā mājsaimniecībām, kuras neatbilst mazaizsargātas mājsaimniecības statusam, tiek noteikta, balstoties uz līdzšinējo daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmu pieredzi un rezultātiem, proti, ANM 1.2.1.1.i. investīcija⁹¹ un 2.1.1.1. pasākums⁹². Minētajās programmās lielākajai daļai mājsaimniecību tika piemērota 40–50 % kapitāla atlaide, kas praksē pierādījās kā efektīvs, samērīgs un iedzīvotājiem pieņemams līdzdalības modelis, nodrošinot līdzsvaru starp publisko finansējumu un dzīvokļu īpašnieku ieguldījumu

2.1.1.1. pasākuma dati apliecināja, ka:

40 % kapitāla atlaide nodrošina pietiekamu motivāciju mājsaimniecībām piedalīties renovācijas projektos;

šī atbalsta apmēra ietvaros projekti tiek īstenoti finansiāli ilgtspējīgi, saglabājot pārvaldāmu privātā līdzfinansējuma slodzi.

Balstoties uz šo pieredzi, arī SKF plānā iekļautās investīcijas ietvaros līdz 40 % kapitāla atlaide tiek noteikta kā optimāls risinājums mājsaimniecībām, kas nav klasificējamas kā mazaizsargātas mājsaimniecības. Tas nodrošina:

vienlīdzīgu piekļuvi atbalstam,

sociāli taisnīgu diferencētu pieeju,

publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu.

Atbalstu mājsaimniecībām pārvaldīs ALTUM; atbildīgā ministrija – Ekonomikas ministrija.

Atbalsts pieejams daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai, ilgtspējas nodrošināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem. Investīcijas ietvaros paredzēti plaša spektra pasākumi, kas vērsti uz ēku enerģijas patēriņa samazināšanu, ekspluatācijas izmaksu mazināšanu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Atbalsts ietver:

Ēku norobežojošo konstrukciju atjaunošanu un siltināšanu, tostarp ārsienu, jumtu, pamatu un bēniņu siltināšanu, logu un durvju nomaiņu vai atjaunošanu, balkonu un lodžiju sakārtošanu, kā arī citu pasākumu veikšanu, kas nodrošina būtisku energoefektivitātes uzlabojumu.

Inženiertehnisko sistēmu modernizāciju, tai skaitā apkures, karstā ūdens sagatavošanas, ventilācijas, elektroapgādes un citu ēku tehnisko sistēmu sakārtošanu, lai nodrošinātu efektīvāku un drošāku to darbību.

Pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem un bezemisiju tehnoloģijām, uzstādot saules paneļus, saules kolektorus, siltumsūkņus un citas AER izmantojošas tehnoloģijas.

Apkures iekārtu nomaiņu lokālajā un individuālajā apkurē, aizstājot novecojušas, neefektīvas un emisijas radošas iekārtas ar modernākām, videi draudzīgākām un energoefektīvākām tehnoloģijām.

Viedās energoefektivitātes vadības risinājumus, tai skaitā gudrās vadības sistēmas apkurei un enerģijas patēriņam, automatizācijas risinājumus un energoefektivitāti uzlabojošu tehnoloģiju integrēšanu ēkās.

Šie pasākumi kopumā nodrošina būtisku primārās enerģijas ietaupījumu, mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un ēku ilgtspēju, kā arī atbalsta pāreju uz klimatneitrālu un videi draudzīgu dzīvojamo fondu.

Atbalsts tiks sniegts darbībām, kas atbilst principam "nenodarīt būtisku kaitējumu".

Atbalsta pretendents varēs saņemt tehnisko atbalstu energoauditam un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai līdz šim ALTUM esošās atbalsta programmas⁹³ ietvaros, vai arī SKF plāna investīcijas "(C1.D.I1) Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai" ietvaros (pēc ALTUM esošās atbalsta programmas īstenošanas pabeigšanas). Pēc finansiālā atbalsta rezervācijas pieteikuma saņemšanas, ALTUM izvērtēs saņemto dokumentāciju un pēc atbalsta piešķiršanas noslēgs atbalsta līgumu, kā arī izsniegs aizdevuma garantiju, ja atbalsta saņēmējs finansējumu saņems kredītiestādē, vai sniegs tiešo aizdevumu. Pēc tam ALTUM vai kredītiestāde pārskaita līdzekļus energoefektivitātes projekta īstenošanai pamatojoties uz projekta tāmi. Pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas pakalpojuma sniedzējs sagatavo pagaidu energosertifikātu un ievada to Būvniecības valsts informācijas sistēmā. Papildus ALTUM izsniegs grantu mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, attiecīgās energoefektivitātes projekta izmaksu daļas segšanai līdz 100% apmērā.

Tiks nodrošināta 5 gadu pēcuzraudzība pēc noslēguma maksājuma. Šajā periodā atbalsta saņēmējam (mazaizsargātajai mājsaimniecībai) jāuztur īpašumtiesības, nemainīt dzīvokļa lietošanas veidu un nodrošināt investīciju izmantošanu paredzētajam mērķim. Ja dzīvoklis vairs netiek izmantots mazaizsargātās mājsaimniecības vajadzībām (piemēram, pārdots vai mantots citai personai), MK noteikumos tiks paredzēti attiecīgi nosacījumi šādos gadījumos.

ALTUM sadarbībā ar pašvaldībām informēs par pieejamo atbalstu programmas ietvaros.

Enerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības. 2023. gadā 37,3 % ģimeņu Latvijā bija viena vecāka ģimenes⁹⁴, kur bērnus audzina māte. Saskaņā ar EU-SILC datiem 15 % sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10 % vīriešu. viena vecāka mājsaimniecībās, 9 % sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2 % vīriešu ziņoja par to pašu problēmu.

Tiek plānots, ka 2027. gada IV ceturksnī stāsies spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu.

Projektu iesniegumu pieņemšana tiks izsludināta 2028. gada I ceturksnī.

Projektu īstenošana noslēgsies līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Izsludināta projektu iesniegumu atlase energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Spēkā stājies normatīvais regulējums par investīcijas īstenošanu. Normatīvajā regulējumā iekļauti energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumu saņemšanas nosacījumi saskaņā ar SKF plāna 2.1.2.1.1. sadaļu un atbilstības nosacījumi DNSH kritērijiem, jo ​​īpaši EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikuma B3.1. un B6. darbības prasībām. Normatīvajā regulējumā norādīts, ka tiek pieņemti projektu iesniegumi, kas paredz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksu renovāciju un kuru paredzamā energosniegumu uzlabošana ir vismaz 30 %.

Veikta energoefektivitātes paaugstināšana 20 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Veikta energoefektivitātes paaugstināšana 72 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta /mērķrādītāja nosaukums

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.A.I1.1.2028Q1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2028

I

C1.A.I1.S1.2030Q4

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšana

Skaits

0

20

2030

IV

C1.A.I1.S1.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšana

Skaits

20

72

2032

III

Atskaites punkts nodrošina atbalsta pasākuma investīcijas uzsākšanu.

Mērķrādītājs nodrošina mērāmu progresu daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanā, apliecinot, ka noteiktais skaits ēku ir pilnībā īstenojušas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

Atskaites punkts mēra programmas īstenošanas uzsākšanu, apliecinot, ka ir oficiāli atvērta projektu iesniegumu pieņemšana, publicēti atbalsta nosacījumi un nodrošināta administratīvā kapacitāte projektu iesniegumu vērtēšanas procesam. Projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšana ietver oficiālu pieteikumu pieņemšanas izsludināšanu, atbalsta nosacījumu publicēšanu un administratīvās sistēmas sagatavošanu vērtēšanas procesa uzsākšanai. Atbalsta sniegšana tiek īstenota, ievērojot:

noteikumus par atbalsta atbilstību mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā noteikts SKF plāna 2.1.2.1.1. sadaļā par attiecīgās investīcijas īstenošanu;

atbilstību DNSH kritērijiem, tostarp EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikuma B3.1. un B6 darbības prasībām.

Mērķrādītājs mēra to daudzdzīvokļu ēku skaitu, kurās ir pilnībā pabeigti energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, renovācija nodota ekspluatācijā un sasniegti noteiktie energoefektivitātes uzlabojuma rādītāji, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto ēkas pagaidu energosertifikātu.

Atskaites punkts tiks mērīts, pamatojoties uz oficiālu paziņojumu par projektu iesniegumu uzsākšanu, kas publicēts atbilstoši noteiktajām procedūrām. Mērīšanas avoti: Ekonomikas ministrijas un ALTUM publicētie paziņojumi, oficiālais izsludinājums, programmas dokumentācija.

Mērķrādītājs tiks mērīts pēc tā faktiskā renovēto ēku skaita, kurās ir pabeigti visi energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbi un renovācija ir nodota ekspluatācijā. Ēka tiks ieskaitīta rādītājā brīdī, kad ALTUM ir apstiprinājis gala maksājuma pieprasījumu un veicis projekta verifikāciju.

Mērķrādītājs tiek veidots uz jaunas iniciatīvas bāzes, līdz ar to bāzlīnija nosakāma kā 0. Sasniedzamais rādītājs – 72.

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2028. gada I ceturksnim.

Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Par investīcijas īstenošanas nosacījumu un atlases kritēriju izstrādi atbildīga ir EM.

Par atskaites punkta īstenošanu un sasniegšanu ir atbildīga EM sadarbībā ar CFLA.

Par investīcijas praktisko ieviešanu kā projekta īstenotāju plānots noteikt ALTUM, kas nodrošinās mērķrādītāja īstenošanu un sasniegšanu, kā arī informācijas sniegšanu par investīcijas īstenošanas progresu, tostarp sasniegto mērķrādītāju.

CFLA kā līguma slēdzējs ar projekta īstenotāju nodrošinās investīcijas projekta izpildes uzraudzību. Atbilstoši starp EM un CFLA noslēgtajai starpresoru vienošanās, EM un CFLA nodrošinās atskaites punkta un mērķrādītāja sasniegšanas uzraudzību un novērtēšanu. EM sekos līdzi investīcijas, t.sk. atskaites punkta un mērķrādītāja izpildes progresam, nepieciešamības gadījumā rosinās grozījumus SKF Plānā un investīcijas īstenošanas noteikumos.

Par atskaites punkta un mērķrādītāja ziņošanu EK, balstoties uz CFLA un EM sniegto informāciju, atbildīga ir KEM kā vadošā iestāde.

Plānotās izmaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā vairākus pamatpieņēmumus, kas ļauj nodrošināt atbalsta efektivitāti un projekta īstenošanas plānošanu. Kopējās programmas izmaksas ir 152,176 miljoni EUR, no kuriem 123,794 milj. EUR tiks segtas SKF plāna finansējuma ietvaros, kamēr 28 milj. EUR būs ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai.

Izmaksu pamatpieņēmumi tiek balstīti uz vidējo renovācijas izmaksu aprēķiniem, kas ietver visas nepieciešamās darbības, piemēram, ēkas siltināšanu, logu nomaiņu un apkures sistēmu uzlabošanu. Izmaksu aprēķini un atbalsta mehānismi ir balstīti uz līdzīgu projektu pieredzi un paredzēti, lai nodrošinātu ēku atjaunošanas efektivitāti, ņemot vērā gan finansējuma pieejamību, gan iedzīvotāju vajadzības. Investīcijas programmas ietvaros tiks ievēroti principi "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Klimatdrošināšana", atbalsta saņēmējiem paredzot atbilstošas prasības līgumos ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Investīcijas pieņēmumi (skat. 6. tabulu) sagatavoti, balstoties uz līdzšinējo pieredzi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu īstenošanā. Informācija par 2.1.1.pasākuma īstenošanas rezultātiem pieejama ALTUM tīmekļvietnē⁹⁵. Pamatojoties uz datiem uz 31.12.2025., vidējā atjaunotā ēka bija 2032 m² ar 36 dzīvokļiem, kas atbilst vidējai dzīvokļa platībai 56,4 m².

Plānotajā investīcijā izmantotais pieņēmums – 3000 m² un 60 dzīvokļi vienā ēkā – paredz vidējo dzīvokļa platību 50 m², kas ir statistiski salīdzināma ar līdzšinējo pieredzi un atbilst tipveida daudzdzīvokļu ēku parametriem Latvijā. Lielāka mēroga ēku izvēle ļauj nodrošināt apjoma ekonomiju, samazinot administratīvās un sagatavošanas izmaksas uz vienu mājsaimniecību, kā arī palielinot energoefektivitātes un sociālo ietekmi uz vienu atbalstīto projektu.

Ievērojot investīcijas kopapjomu, tās ietvaros plānots atjaunot 72 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Pamatojoties uz 2.1.1.pasākuma īstenošanas datu analīzi uz 19.03.2026.⁹⁶ par projektiem, kuros nav paredzēti inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides darbi un kuriem ir noslēgti aizdevuma līgumi, vidējā attiecināmo izmaksu vērtība ir 620 EUR/m². Vienlaikus, ņemot vērā būvniecības nozares inflācijas risku līdz 5,9% gadā (atbilstoši CSP datiem par 2023.gada 12 mēnešu vidējo būvniecības izmaksu līmeņa izmaiņām salīdzinājumā ar 2022.gada 12 mēnešu vidējo būvniecības izmaksu līmeni), izmaksu līmenis ir palielināts līdz uz 657 EUR/m².

Atbilstoši ALTUM sagatavotajai aplēsei SKF plānā iekļautās investīcijas programmas pārvaldības un ieviešanas, tostarp IT un datu pārvaldības izmaksu apmērs⁹⁷ ir 7,3% no sniegtā atbalsta apmēra, proti, 142 561,11 EUR uz vienu atjaunotu daudzdzīvokļu ēku (informācijai: ES fondu 2021.-2027.gadu plānošanas perioda programmu īstenošanas ietvaros ALTUM programmas pārvaldības un ieviešanas izmaksas ir 12 % no sniegtā atbalsta apmēra).

Pieņemts, ka vidēji 40 mājsaimniecības katrā ēkā atbildīs enerģētiskās nabadzības kritērijiem. Balstoties uz minētajiem parametriem, vidējās atjaunošanas izmaksas uz vienu mājsaimniecību tiek aprēķinātas aptuveni 32 850 EUR apmērā.

Mazaizsargātajām mājsaimniecībām tiks piešķirts līdz 100% atbalsts, proti 94,6 miljonu EUR apmērā. Pārējām mājsaimniecībām, kuras dzīvo ēkā, kas kvalificējusies investīcijas nosacījumiem, tiks nodrošināts atbalsts aizdevuma vai aizdevuma garantijas veidā, kas tiek piešķirts ar kapitāla atlaidi līdz 40%. Šāda pieeja palīdz nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu ieguldījumu, sniedzot atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas visvairāk cieš no augošajām enerģijas izmaksām, un uzlabojot ēku energoefektivitāti.

Atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma⁹⁸ 12.pantam pirms investīcijas programmas apstiprināšanas MK ALTUM ir novērtē programmas ietekmi, riskus un sagaidāmos zaudējumus, finansiālos rezultātus un programmas īstenošanas izmaksas. Attiecīgi precīzas programmas pārvaldības un ieviešanas, tostarp IT un datu pārvaldības izmaksa būs novērtētas pirms MK noteikumu apstiprināšanas par investīcijas programmas īstenošanu (plānots 2027.gada beigās). Apkopojumu par investīciju programmas pieņēmumiem un investīcijas izmaksām skatīt 6. un 7. tabulās.

6. tabula. Investīcijas programmas īstenošana: galvenie pieņēmumi

7. tabula. Investīcijas programmas izmaksas

Investīciju plānots īstenot līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijai SKF plāna ietvaros paredzētas investīcijas 123 794 000 EUR apmērā, t.sk. nacionālais līdzfinansējums (25% no kopsummas) - valsts budžeta līdzekļi 30 948 500 EUR apmērā.

Programmas kopējās izmaksas – 152 176 000 EUR, no kurām ap 28 milj. EUR būs ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai.

Tiešo aizdevumu gadījumā ALTUM primāri izmantos publisko finansējumu un nepieciešamības gadījumā piesaistīs papildus finansējumu aizdevumu daļas finansēšanai; garantiju gadījumā aizdevuma daļu finansēs kredītiestāde, bet ALTUM pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksās kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējai, kā arī sniegs grantu mazaizsargāto mājsaimniecību, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu, energoefektivitātes projektu īstenošanas izmaksu daļas finansēšanai.

Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3.6.pasākumā⁹⁹ un 2.1.1.1. pasākumā¹⁰⁰ paredzēto atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās (projektu pieteikumu kompleksās atjaunošanas veikšanai ir pabeigta). ANM 1.2.1.1.i. investīcija¹⁰¹ kuras ietvaros atbalsts tika sniegts ēku kompleksai atjaunošanai un pārejai uz AER tehnoloģijām (projektu pieteikumu kompleksās atjaunošanas veikšanai ir pabeigta).

ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai ir plānoti ap 28 milj. EUR.

Paredzamās izmaksas noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām programmām.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.A.I1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

01.01. 2026.

31.07. 2032.

123 794 000

0

0

18 656 000

39 900 000

39 900 000

25 338 000

0

Investīcijas ietvaros paredzēts atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās ar zemu energosniegumu. Atbilstoši EK 2023.gada 23.oktobra ieteikumam 2023/2407 "Par enerģētisko nabadzību" šis ir viens no veidiem kā mazināt enerģētisko nabadzību. Līdz ar to investīcijas ietvaros ir paredzēts atbalstīt visas attiecīgās mājas mājsaimiecības, papildus sniedzot mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām.

Šī investīcija ir papildu ieguldījums, kas nerada dubultošanos ar esošajiem ES un valsts budžeta programmu finansētajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus. Tas risina konkrētu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas jautājumus, kā arī sniedz papildus atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām (uzlabo komforta līmeni un samazina komunālo maksājumu slogu).

Investīcijas ietvaros atbalstu paredzēts sniegt privātpersonām. Gadījumos, kad atbalsts tiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējam un tas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm, atbalsta piešķiršanā paredzēts piemērot de minimis atbalsta regulējuma nosacījumus.

Enerģētiskās nabadzības rādītāji liecina par lielu skaitu mājsaimniecību ar zemu mājokļu kvalitāti. Situācija īpaši aktuāla ir lauku apvidos, kā arī mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, kurām trūkst resursu ieguldījumiem ēku renovācijā. Plānotās investīcijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai sniegs tiešu labumu mājsaimniecību grupām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai un neaizsargātībai.

Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu renovāciju. Daudziem mājokļu īpašniekiem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos renovācijas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus.

Maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā pašreizējo mājokļu stāvokli un lēno liela mēroga mājokļu atjaunošanas tempu. Daudzas no esošajām ēkām ir novecojušas un nav energoefektīvas, kas rada lielu enerģijas patēriņu un palielina izmaksas iedzīvotājiem. Lai gan liela mēroga pārbūves projekti ir svarīgi ilgtermiņa ilgtspējai, tie virzās uz priekšu lēni un nevar apmierināt mazaizsargāto mājsaimniecību tūlītējās vajadzības. Daudzos gadījumos dzīvokļu īpašnieki paaugstina savu dzīvokļu individuālo energoefektivitāti, investējot logu un/vai individuālo apkures sistēmu nomaiņā. Tomēr mazaizsargātām personām bieži vien trūkst finanšu līdzekļu šādu uzlabojumu veikšanai, tāpēc mazaizsargāto personu dzīves apstākļi var būt sliktāki un iekštelpu gaisa temperatūra zemāka nekā citos tās pašas ēkas dzīvokļos. Tāpēc pat nelielu energotaupības uzlabojumu īstenošana, piemēram, individuāli izolācijas uzlabojumi, logu nomaiņa un efektīvu apkures sistēmu uzstādīšana, var būtiski samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot dzīves apstākļus daudzām mazaizsargātām mājsaimniecībām visā valstī. Šie neliela mēroga pasākumi ir būtisks solis ceļā uz energoefektivitātes uzlabošanu individuālā līmenī, enerģētiskās nabadzības mazināšanu un atbalstu pārejai uz ilgtspējīgāku mājokļu sektoru Latvijā.

Investīcijas mērķis ir samazināt mazaizsargātu mājsaimniecību (saskaņā ar EIKIS datiem par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu) enerģētiskās nabadzības risku gadījumos, kad sarežģīti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav iespējami (tostarp situācijās, kad daudzdzīvokļu ēka neatbilst prasībām saņemt renovācijas atbalstu (piemēram, netiek sasniegts 30% primārās enerģijas patēriņa samazinājums) vai īpašnieki nevar nodrošināt nepieciešamo balsojumu par sarežģītiem renovācijas pasākumiem), finansējot mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus (piemēram, logu nomaiņu, iekšējo sienu izolāciju, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņu uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo un kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, kā arī sniedzot finansiālo atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai un renovācijai (piemēram, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kopīga fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams utt.) privātmājās.

Mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, var būt grūtības piekļūt precīzai informācijai vai norādījumiem, kā samazināt enerģijas patēriņu un samazināt komunālo pakalpojumu rēķinus. Tāpat daudzas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības var saskarties ar sarežģītām formalitātēm, zināšanu un pieredzes trūkumu vai arī tām var trūkt laika un resursu, lai orientētos dažādās ar projektu sagatavošanu saistītās formalitātātēs un ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu izrietošos procesos. Lai nodrošinātu informācijas un konsultāciju pieejamību, tehnisko palīdzību dokumentācijas sagatavošanā un atbalsta pieejamību efektīvu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, investīcijas ietvaros VIF nodrošinās atbalsta funkcijas projektu iesniegumu sagatavošanā, tai skaitā vienas pieturas principa pieejas īstenošanu. Minēto funkciju nodrošināšana un konsultatīvā atbalsta sniegšana enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem ir būtiska, tādejādi nodrošinot centralizētu, pieejamu un vienkāršotu pakalpojumu, kas palīdz mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām orientēties energoefektivitātes pasākumos, kas var samazināt izmaksas vai vienkāršot energotaupības pasākumu īstenošanas procesus, kā arī sniegt informāciju par finansiālā atbalsta pieejamību, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu.

Investīcijas ietvaros plānota tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai privātmājās:

Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, tai skaitā energoauditam tiks nodrošināts, izmantojot un pielāgojot līdz šim īstenoto atbalsta programmu labo praksi tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām.

Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo privātmājās un kurām pieder privātmājas. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā logu nomaiņa, jumta izolācija, iekšējo sienu izolācija, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kā arī esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures iekārtu un sistēmu nomaiņa uz koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam,izņemot vietas, kur ir augsts gaisa piesārņojums, bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski un finansiāli iespējams. Atbalstāmi arī hibrīda apkures sistēmu risinājumi, kas paredz biomasas katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, bezemisijas un atjaunīgos energoresursos balstīto apkures sistēmu risinājumu pievienošana esošajai fosilā kurināmā apkurei sistēmai.

Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva.

Tāpat investīcijas ietvaros plānota tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos:

Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, tai skaitā energoauditam tiks nodrošināts, pamatojoties uz jau esošo pieredzi atbalsta programmu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām.

Finansējums mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, to apliecinot ar īpašumtiesību apliecinošu dokumentu, un kuros mazaisargātās mājsaimniecības dzīvo. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā, piemēram, logu nomaiņa, iekšējo sienu izolācija, kā arī efektīvi apkures sistēmu risinājumi (t.sk. piemēram, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams; atbalstāmi arī hibrīda apkures sistēmu risinājumi, kas paredz biomasas katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, bezemisiju un atjaunīgos energoresursos balstīto apkures sistēmu risinājumu pievienošana esošajai fosilā kurināmā apkurei sistēmai) un, kur iespējams - jumta izolāciju, bēniņu un pagraba izolāciju.

Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva.

Investīcijas mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu un privātmāju energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsagātām mājsaimniecībām.

Mērķa grupa: mazaizsargātas mājsaimniecības saskaņā ar EIKIS datiem par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu.

Lai nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspēju, atbalsta programmas ieviesējs nodrošina pārbaudāmu uzskaiti, kas apliecina, ka projekta pēcuzraudzības periodā, kas ir piecus gadus pēc gala maksājuma veikšanas, attiecīgā privātmāja vai dzīvoklis ir atbalsta saņēmēja, kas atbilst mērķa grupai, īpašumā vai valdījumā atbilstoši nacionālajā normatīvajā regulējumā noteiktajam, kā arī netiek mainīts īpašuma lietošanas veids.

Atkarības samazināšana no fosilā kurināmā: mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par enerģiju. Samazināta atkarība no fosilā kurināmā, cita starpā aizstājot fosilā kurināmā apkures iekārtas ar koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, risinājumu, bezemisiju iekārtu un risinājumu, atjaunīgos energoresursos balstītu iekārtu vai pieslēdzot centralizētai siltumapgādes sistēmai, tādējādi veicinot valsts kopējos dekarbonizācijas centienus. Vienlaikus netiek izslēgti arī hibrīda apkures sistēmu risinājumi, kas paredz biomasas katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, bezemisiju un atjaunīgos energoresursos balstīto apkures sistēmu risinājumu pievienošana esošajai fosilā kurināmā apkurei sistēmai.

Privāto mājokļu atjaunošana: Atbalsts mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām (mājsaimniecība EIKIS ir identificēta kā mazaizsargāta mājsaimniecība) privātmāju renovācijai. Pieteikumus ir plānots pieņemt atklātā konkursā un tie tiks izvērtēti rindas kārtībā.

Atbalsts mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēkās: atbalsts individuāliem maza mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem tiks sniegts mājsaimniecības līmenī (mājsaimniecība EIKIS ir identificēta kā mazaizsargāta mājsaimniecība) un pieteikuma iesniedzējs ir attiecīgā dzīvokļa īpašnieks. Pieteikumus ir plānots pieņemt atklātā konkursā un tie tiks izvērtēti rindas kārtībā.

Detalizētāki tehniskie konkursa nosacījumi tiks izstrādāti pirms atlases izsludināšanas, tos ietverot MK noteikumos par investīcijas īstenošanu. Pieteikuma iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalstu, ja tas ir īpaši mazaizsargāts pret ETS 2 ieviešanu un ja izpildīsies minētie kritēriji:

1. dzīvokļa īpašnieks ir reģistrēts EIKIS kā mazaizsargāta mājsaimniecība vismaz vienu gadu un

2. ir izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem, kas raksturo daudzdzīvokļu ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, energoefektivitāti:

a) ēkas energoefektivitātes līmenis ir E vai zemāks;

b) enerģijas patēriņš apkurei ir >100 kWh/m²;

c) ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 1990. gada (šo kritēriju piemēro, ja nav iespējams iegūt datus saskaņā ar a) vai b) kritēriju).

Investīcija tiks īstenota visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka tiek mazināta enerģētiskās nabadzības ietekme uz mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.

Plānots, ka atbalsts tiks sniegts kopumā 10 948 mājsaimniecībām aptverot gan energoefektivitātes pasākumu veikšanu privātmājās, gan daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos. Plānotais finansējums tiks piešķirts projektu iesniegšanas secībā, lai nodrošinātu mērķētu atbalstu mājsaimniecībām gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Līdz ar to prognozējama finansējuma savlaicīga izmantošana pieejamajā apmērā.

Par investīcijas īstenošanu atbildīga ir KEM.

Investīcijas ietvaros SIA "Vides investīciju fonds" (VIF) nodrošinās vienas pieturas principa pieeju, īstenojot informatīvus pasākumus, lai veicinātu pieteikšanos atbalsta programmā, un nodrošinot atbalsta funkcijas projektu iesniegumu sagatavošanā, Papildus jau iepriekš minētajām darbībām VIF veiks arī projektu izpildes uzraudzību visā investīcijas ieviešanas ciklā.

Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīgs ir VIF, kuram ir atbilstoša pieredze, lai īstenotu pasākumus.

Enerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības. 2023. gadā 37,3% ģimeņu Latvijā bija vientuļās mātes¹⁰³ ģimenes.

Saskaņā ar EU-SILC datiem 15% sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10% vīriešu. Vientuļo vecāku mājsaimniecībās 9% sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2% vīriešu ziņoja par to pašu problēmu.

Lai nodrošinātu saskaņotību ar saistītajiem mērķrādītājiem, kas iekļauti Latvijas NEKP, paredzams, ka investīcijas ietvaros plānotie mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada III ceturksnim.

Izsludināta projektu iesniegumu atlase maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai. Spēkā stājies normatīvais regulējums par investīcijas īstenošanu. Normatīvajā regulējumā iekļauti energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumu saņemšanas nosacījumi saskaņā ar SKF plāna 2.1.2.2.1. sadaļu un atbilstības nosacījumi DNSH kritērijiem, jo īpaši EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikuma B2, B3.1., B6, B7.1, B8.1 un B9 darbības prasībām.

Veikta energoefektivitātes paaugstināšana 2 737 ēku vienībās.

Veikta energoefektivitātes paaugstināšana 10 948 ēku vienībās.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.B.I1.1.2027Q2

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

II

C1.B.I1.I6.2030Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

Ēku vienības

0

2737

2030

I

C1.B.I1.I6.2032Q3

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

Ēku vienības

2317

10 948

2032

III

Atskaites punkts: Projektu iesniegumu atlases izsludināšana – nodrošināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai.

Mērķrādītājs: "To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju" tika izvēlēts, lai atspoguļotu to mājokļu skaitu, kuras gūst labumu no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.

Atskaites punkts mēra investīcijas īstenošanas uzsākšanu, apliecinot, ka ir oficiāli atvērta pieteikumu pieņemšana, publicēti atbalsta sniegšanas nosacījumi un nodrošināta administratīvā kapacitāte projektu vērtēšanas procesam.

Mērķrādītājs mēra ēku vienību skaitu, kuros tiks veikti ieguldījumi energoefektivitātes pasākumu uzlabošanai, kā arī, kurās pieaugs enerģijas ietaupījums un kurās aizstātas fosilā kurināmā apkures iekārtas ar atjaunīgo energoresursu iekārtām un/vai ļoti efektīvām iekārtām.

Atskaites punkta pienācīgā izpilde pamatojama ar oficiālu paziņojumu par pieteikumu pieņemšanas uzsākšanu, kas publicēts atbilstoši nacionāli noteiktajām procedūrām.

Mērīšanas avoti: KEM un VIF publicētie paziņojumi, oficiālais izsludinājums, investīcijas īstenošanas normatīvais regulējums.

Mērķrādītāja pienācīga izpilde pamatojama ar:

Uzskaiti par finansiālā atbalsta sniegšanu (līgumiem): atbalstīto mājsaimniecību skaita izsekošana.

Mērķrādītāja sasniegšanas pārbaudes avoti:

valsts energoefektivitātes datubāze;

atbalsta sniedzēja pārskati, kas ietver informāciju par veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tai skaitā apliecinājumu par to, ka darbi ir pabeigti.

Bāzlīnija (sākumpunkts) ir 0.

Sasniedzamais mērķis (uz 2032.gada 31. jūliju): 10 948 mājokļu skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku sektorā.

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2027. gada II ceturksnim.

Mērķrādītājs tiks sasniegti līdz 2032. gada III ceturksnim.

Par investīcijas īstenošanas nosacījumu un atlases kritēriju izstrādi atbildīga ir KEM.

Par atskaites punkta īstenošanu un sasniegšanu ir atbildīga KEM sadarbībā ar CFLA.

Par investīcijas praktisko ieviešanu kā projekta īstenotāju plānots noteikt VIF, kas nodrošinās mērķrādītāja īstenošanu un sasniegšanu, kā arī informācijas sniegšanu par investīcijas īstenošanas progresu, tostarp sasniegto mērķrādītāju.

CFLA kā līguma slēdzējs ar projekta īstenotāju nodrošinās investīcijas projekta izpildes uzraudzību. Atbilstoši starp KEM un CFLA noslēgtajai starpresoru vienošanās, KEM un CFLA nodrošinās atskaites punkta un mērķrādītāja sasniegšanas uzraudzību un novērtēšanu. KEM sekos līdzi investīcijas, t.sk. atskaites punkta un mērķrādītāja izpildes progresam, nepieciešamības gadījumā rosinās grozījumus SKF Plānā un investīcijas īstenošanas noteikumos.

Par atskaites punktu un mērķrādītāju ziņošanu EK, balstoties uz CFLA un KEM sniegto informāciju, atbildīga ir KEM kā vadošā iestāde.

Izmaksu aplēses (skatīt 8.tabulu) ir balstītas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām ES instrumentu programmām, kā arī uz publiski pieejamo informāciju par atsevišķu pasākumu vidējām izmaksām (siltumsūkņu uzstādīšana, logu maiņa), kā arī uz Latvijas NEKP iekļautajiem aprēķiniem un pieņēmumiem.

8. tabula. Investīcijas C1.B.I1 izmaksu aplēse

Kopējās plānotās izmaksas ir 188,6 miljoni EUR, no kuriem 0,5% tiek atvēlēti darbību izmaksām vienas pieturas pieejas principa īstenošanai, nodrošinot konsultatīvā, tehniskā atbalsta sniegšanu, publicitāti. Savukārt, pārējo finansējumu plānots novirzīt energoefektivitātes pasākumu īstenošanai mazaizsargātām mājsaimniecībām privātmājās un dzīvokļos, tai skaitā energoauditu veikšanai.

Mazaizsargāto mājsaimniecību skaits, kuras saņem atbalstu, aprēķināts, balstoties uz aprēķiniem saskaņā ar TSI projekta rezultātiem, ka plānotais atbalsts vienai mājsaimniecībai energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai privātmājā ir 20 tūkstoši EUR, savukārt dzīvoklī 15 tūkstoši EUR. Plānotās izmaksas uz vienu privātmāju vai dzīvokli aprēķinātas, ņemot vērā vairākus pamatpieņēmumus saskaņā ar TSI projekta rezultātiem, uz kuriem balstīti aprēķini par maza mēroga energoefektivitātes pasākumu izmaksām uz vienu mājsaimniecību (privātmāju vai dzīvokli). TSI projektā veikts izvērtējums par to, cik izmaksā konkrētās atbalstāmās darbības, kā arī noteiktas izmaksas energoefektivitātes pasākumiem uz kvadrātmetru, kas ietver maza un vidēja mēroga uzlabošanas pasākumus. Baltoties uz TSI projektā pieejamajiem datiem, tika noteiktas maksimālais finansējuma apjoms, lai nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanu, kas nav dziļā renovācija.

Viena no atbalstāmajām darbībām investīcijas ietvaros ir fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, bezemisijas vai atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem. Viens no risinājumiem ir siltumsūkņa uzstādīšana, kura aplēstās izmaksas balsoties uz TSI projektā veiktajiem pētījumiem ir 9407 EUR. Savukārt, apkures katla nomaiņas aplēstās izmaksas ir 4168 EUR par katlu. Izmaksām par apkures katla nomaiņu pamatā ir ņemti TSI projekta dati. Papildus fosilā kurināmā nomaiņai atbalsta saņēmējs var īstenot darbības, kas saistītas, piemēram, ar logu nomaiņu, jumta izolāciju, iekšējo sienu izolāciju, fasādes, mansarda, pagraba siltināšanu.

Veicot iepriekš minētās darbības, aplēstās izmaksas uz m² Latvijā, atsaucoties uz TSI projektā veiktajiem pētījumiem, vidēji ir 133 EUR. Pieņēmumi par tehnoloģiskajām izmaksām ir balstīti uz jaunāko zinātniskās literatūras pārskatu, un tie tika apstiprināti īpašā apspriešanā ar ieinteresētajām personām. Ņemot vērā vidējos Latvijas privātmāju un dzīvokļu izmērus, kuri potenciālie pieteiktos atbalstam, veikti aprēķini par iespējamo atbalstāmo mājsaimniecību skaitu.

Plānotais investīciju īstenošanas laika periods no 2027.–2032. gadam.

Investīcijas kopējās izmaksas 188 639 573 EUR, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (47 159 893 EUR).

Maza mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšana un privātmāju renovācija nav plānota citu ES instrumentu ietvaros.

Vienlaikus tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar paredzēto atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai šādās investīciju programmās:

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1. pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)"¹⁰⁴;

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākumu "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi¹⁰⁵;

ANM plāna 1.2. reformas un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcija "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu"¹⁰⁶.

Savstarpējā investīciju demarkācija tiks nodrošināta arī ar investīciju ieviešanas laika grafiku. Demarkācija tik nodrošināta arī ar SKF plāna investīciju "(C1.A.I1) Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās", nodrošinot informācijas apmaiņu starp ALTUM un VIF, kas ir šo investīciju īstenotāji, tai skaitā izmantojot savstarpējo informācijas apmaiņu starp jau izveidotajām IT sistēmām. Atbalsts netiks piešķirts tādām mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurs būs saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu investīcijā "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās".

Vienlaikus, ja tomēr mazaizsargātā mājoklis būs saņēmis atbalstu maza mēroga energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvoklī, kurš atrodas ēkā, kura tomēr piesakās SKF atbalstam investīcijas "(C1.A.I1) Energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanai daudzdzīvokļu mājās", tiks nodrošināts, ka dzīvokli, kurš jau saņēmis atbalstu, piemēram, logu nomaiņai netiks piešķirts atkārtots atbalsts logu nomaiņai. Lai nodrošinātu, ka vienam un tam pašam dzīvoklim atbalsts netiek piešķirts atkāroti tām pašām darbībām, pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta sniegšanu energoefektivitātes pasākumu uzlabošanai daudzdzīvokļu mājā, ALTUM būs jāpārliecinās, ka nevienam no konkrētajā daudzdzīvokļu mājā esošajiem dzīvokļiem jau nav sniegts atbalsts šīs programmas ietvaros. Gadījumos, kad atbalsts būs jau sniegts, tas netiks piešķirts atkārtoti vienām un tām pašām darbībām.

Nav attiecināms.

Paredzamās izmaksas ir noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām ES instrumentu programmām, kā arī uz publiski pieejamo informāciju par atsevišķu pasākumu vidējām izmaksām (dažādu veidu siltumsūkņu uzstādīšana, logu maiņa), kā arī uz Atjaunotajā NEKP iekļautajiem aprēķiniem un pieņēmumiem un saskaņā ar TSI projekta rezultātiem.

Izmaksas tiks regulāri uzraudzītas un novērtētas, lai nodrošinātu, ka izdevumi atbilst projekta mērķiem. VIF veiks pārraudzību un līdzekļu sadali, nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību visā investīcijas īstenošanas procesā.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.B.I1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

01.01. 2026.

31.07. 2032.

188 639 573

0

10 000 000

40 000 000

60 000 000

60 000 000

18 639 573

0

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā.

Plānotās investīcijas ir papildinošs ieguldījums, kas nerada dubultfinansējuma riskus ar esošajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus.

Investīcijas ietvaros atbalstu paredzēts sniegt privātpersonām. Ieviešot plānotās investīcijas, tiks izvērtēts, vai piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm. Gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus (piemēram, de minimis u.tml.).

Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai, t.sk. 2025. gadam aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. Šis virziens ir pilnībā saskaņā ar Regulas 2023/955 1. pantā noteikto mērķi sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras īpaši skar ēku sektora iekļaušana ETS 2 darbības jomā.

Pašvaldībās īres un sociālie mājokļi un pakalpojumi ar izmitināšanu, kas pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos mazaizsargātām mājsaimniecībām nereti tiek sniegti pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošās ēkās, kuras skar ETS 2 un, kas klasificējamas kā enerģētiskās nabadzības skartas, t.i., ēkās ar zemu energoefektivitāti, paaugstinātiem energoresursu patēriņa izdevumiem un/vai nepietiekamiem apstākļiem iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai. Bieži vien atbalsta saņēmējiem (mazaizsargātām mājsaimniecībām) nav iespēju izvēlēties alternatīvas dzīves vietas, tāpēc viņi tieši saskaras ar enerģētiskās nabadzības radītajām sekām un tādēļ atbalsts ir nepieciešams caur pašvaldību struktūrām, kas tiešā veidā sniedz izmitināšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām. Atbalsts tiks tieši nodots mazaizsargātām mājsaimniecībām, bet pašvaldības darbojas kā starpnieki ("pass-on of benefits"). Tas nozīmē, ka investīcijas atbalsta gala labuma guvējs ir mazaizsargāta mājsaimniecība, nevis pašvaldība.

Saskaņā ar LM tīmekļa vietnē publicētajiem statistikas datiem pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēji 2023. gada beigās ir vismaz 570 institūcijas, kas sniegušas sociālos pakalpojumus vismaz 66 tūkstošiem klientu. Saskaņā ar LM publicēto sociālo pakalpojumu reģistru Latvijā ir vismaz 79 pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēji (izslēdzot tos, kas sniedz pakalpojumu – ilgstošā sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija), kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu. Savukārt saistībā par izmitināšanu īres un sociālajos mājokļos Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027. gadam norādīts, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs. Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2 % no kopējā dzīvojamā fonda. Papildus tam sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī: ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 4,3 %.

Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem ir identificēta nepieciešamība renovēt pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošās ēkas, kuras skar ETS 2 un, kurās nodrošina pašvaldību sociālos pakalpojumus mazaizsargātām mājsaimniecībām ar izmitināšanu, kas pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos (piemēram, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas mazaizsargātām personām nodrošina naktsmītni, u. tml.), izmitināšanu sociālajos mājokļos (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.), kā arī, ņemot vērā, ka pašvaldības palīdzību mazaizsargātajām mājsaimniecībām mājokļa jautājumu risināšanā nodrošina ne tikai sociālajos mājokļos, bet arī pašvaldību īres dzīvokļos, atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, pilnā apmērā pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu īres ēku renovācija, nodrošinot pieejamus īres mājokļus mazaizsargātām mājsaimniecībām. Lielākā daļa no šīm ēkām ir uzbūvētas pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Šis virziens ir pilnībā saskaņā ar DNSH vadlīnijām, kas uzsver nepieciešamību nepieļaut kaitējumu veselībai, nodrošinot atbilstošu ventilāciju un izvairoties no ilgtermiņa "lock-in" efektiem. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku renovācija, uzlabojot to energoefektivitāti. Tādējādi ir nepieciešams atbalsts šīm ēkām, ēku renovācijai (konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, paaugstinot energoefektivitāti), piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus kā citās atbalsta programmās pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai, vienlaikus, telpu pielāgošanā ievērojot aktuālās sociālo pakalpojumu saņēmēju ar izmitināšanu vai sociālo un īres mājokļu īrnieku vajadzības un veicinot virzību uz energoefektīvām ēkām, t.sk. ietverot arī, kur iespējams, centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto fosilo avotu izmantojošo apkures iekārtu nomaiņu pret AER iekārtām vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšanu līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, jo ēkas inženiertehniskās sistēmas un atjaunīgās enerģijas risinājumi ir atbalstāmi pasākumi, kas sniedz tiešu labumu mazaizsargātajām mājsaimniecībām. Vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām, kā arī ar investīcijām ēkās saistītie citi ieguldījumi, t. sk. elektromobilitātes infrastruktūras izveidošana, ievērojot attiecīgus komercdarbības atbalsta nosacījumus.

Ar plānotajiem ieguldījumiem pašvaldību sociālo ēku ar izmitināšanu stāvokļa uzlabošanā tiks nodrošināta tuvošanās NEKP noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī ieguldījumu jomas un nepieciešamības balstītas uz NAP2027 plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām dalībvalstīm.

Investīcijas kopējās izmaksas ir 59 170 000 EUR, paredzot, ka 25 % nacionālais līdzfinansējums tiks nodrošināts no institucionālā īstenotāja – pašvaldības līdzekļiem. Atbalsta pasākums ir uzskatāms par jaunu iniciatīvu, kas plānota īstenošanai ar Fonda atbalstu. Atšķirībā no līdzšinējiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā piemēram:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.–2020. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās";

ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – 2.1.1.6. pasākums);

4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība";

ANM plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.3.i. investīcijas "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija);

ANM plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcija "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" (turpmāk - 3.1.1.4.i. investīcija);

ANM plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.7.i. investīcijas "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" (turpmāk – 3.1.1.7.i. investīcija);

SKF plāna investīcija ir mērķēta tieši uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, paredzot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā tikai tādu pašvaldību sociālo pakalpojumu ēkās ar izmitināšanu, sociālajos mājokļos un pilnīgi pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās īres ēkās, kurās šīs mājsaimniecības saņem pašvaldību atbalstu, kā arī AER integrācijas risinājumu īstenošanai minētajās ēkās.

Vienlaikus, tiks nodrošināts, ka investīcijā netiek deklarētas izmaksas, kas jau ir finansētas vai tiks finansētas no citiem atbalsta instrumentiem. Šāda ex ante demarkācija atbilst EK norādījumu prasībai nodrošināt skaidru izmaksu kategoriju nošķiršanu un dubultfinansējuma novēršanu. Plāna investīcijas demarkācija ar 2.1.1.6. pasākuma investīcijām, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās, t.sk. atbalstot AER tehnoloģijas un virzību uz ne-emisiju tehnoloģiju uzstādīšanu tiek nodrošināta primāri nošķirot investīciju ieviešanas laika grafiku.

Atbilstoši tiek sniegta informācija par esošajiem un šobrīd zināmajiem plānotajiem finansējuma avotiem, bet detalizētāka finansējuma avotu nošķiršana un savstarpējā papildināmība tiks precizēta investīcijas īstenošanas gaitā, CFLA kā investīcijas ietvaros realizēto projektu līgumslēdzējam veicot uzraudzības un kontroles darbības.

A) Pasākumā pašvaldības būs investīcijas institucionālais īstenotājs (projekta iesniedzējs) un darbosies tikai kā starpniekinstitūcija, jo pasākuma tiešie labuma guvēji ir mazaizsargātās mājsaimniecības, kuras saņem sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu vai dzīvo sociālajos mājokļos vai īrē mājokli pašvaldības īres ēkās. Pašvaldības kā minēto jomu ēku īpašnieki vai valdītāji funkcionēs tikai kā atbalsta izpildes mehānisms, nevis gala labuma saņēmēji. Projektu institucionālais īstenotājs būs pašvaldību struktūras, ja tās nodrošina pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu, kā arī deleģētās funkcijas un tādējādi sniedz sociālos pakalpojumus ar īstermiņa vai ilgtermiņa izmitināšanu, kas faktiski pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos vai izmitina sociālajos mājokļos. Ņemot vērā, ka pašvaldības palīdzību mazaizsargātajām mājsaimniecībām mājokļa jautājumu risināšanā nodrošina ne tikai sociālajos mājokļos, bet arī pašvaldību īres ēkās, atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, pasākumā tiek paredzēta arī pilnā apmērā pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu īres ēku renovācija, nodrošinot pieejamus īres mājokļus mazaizsargātām mājsaimniecībām ar mērķi samazināt līdzmaksājumu, ja tas ir piemērojams atbilstoši normatīvajiem aktiem, vai nepieļaut maksas palielinājumu (t.sk. inflācijas vai energoresursu cenu kāpuma apstākļos), tādējādi saglabājot pakalpojuma un mājokļa pieejamību mazaizsargātajām mājsaimniecībām. Atbalsts pašvaldību īres ēkām šā pasākuma ietvaros ir attiecināms, ja atbalsta guvēji ir mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras dzīvo pašvaldības īres ēkās un kurām investīciju rezultātā samazinās ar mājokļa lietošanu saistītais energoresursu izmaksu slogs, t.i. īres ēkas mājokļi tiek izīrēti mazaizsargātām mājsaimniecībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pēcuzraudzības periodā uztur pārbaudāmu uzskaiti par pašvaldību īres ēku īrnieku atbilstību pasākuma mērķa grupai.

Šajā pasākumā ar projekta iesniedzēja valdījumā esošām ēkām saprot ēkas attiecībā uz kurām projekta iesniedzējam uz likuma, deleģējuma, lietošanas, apsaimniekošanas vai cita ilgtermiņa tiesiska pamata ir piešķirtas tiesības un pienākumi nodrošināt ēkas uzturēšanu un izmantošanu sociālo mājokļu, pašvaldības īres mājokļu vai sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu sniegšanai. Šāds valdījums šā pasākuma izpratnē ietver gadījumus, kuros finansējuma saņēmējs faktiski un tiesiski uzņemas pilnu atbildību par ēkas izmantošanu attiecīgās publiskās funkcijas nodrošināšanai visā projekta īstenošanas un vismaz piecu gadu pēcuzraudzības periodā. Tādējādi tiks nodrošināta projekta rezultātu ilgtspēja.

B) Pasākuma mērķa grupa ir mājsaimniecības, kas ir uzskatāmas par mazaizsargātām atbilstoši Regulas 2023/955 regulējumam (enerģētiskā nabadzība un ETS 2 cenu ietekme) un sakrīt ar nacionāli identificējamām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras pašvaldība atzīst par mazaizsargātām un tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, trūcīgām vai maznodrošinātām atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam¹⁰⁷, Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanas likumam¹⁰⁸, Dzīvojamo telpu īres likumam un uz šo likumu pamata izdotajiem MK noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Piemēram, trūcīgas mājsaimniecības statuss tiek piešķirts, ja mājsaimniecībai ir zemi ienākumi, kas rezultējas nepanesamā enerģijas izmaksu slogā, enerģētiskajā nabadzībā un līdzekļu trūkumā investīcijām (īrniekam nav iespējas finansēt renovāciju). Nacionālie sociālās palīdzības/atbalsta statusi (piemēram, trūcīgs/maznodrošināts, krīzes situācijā, nepieciešams pašvaldības atbalsts u.c.), kā arī tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, tiek izmantoti kā administratīvi pārbaudāmi kritēriji, lai pamatotu Regulas 2023/955 mērķgrupas atbilstību, jo tie: 1) apstiprina zemus ienākumus, 2) apstiprina, ka mājsaimniecību skar enerģētiskā nabadzība vai tā ir būtiski pakļauta cenu pieaugumam ēku sektorā, 3) pašvaldības administratīvie dati ļauj pamatot, ka mājsaimniecībai objektīvi trūkst līdzekļu renovācijai. Pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi ar izmitināšanu, izmitināšana sociālajos mājokļos un izmitināšana īres mājokļos pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajās īres ēkās galvenokārt¹⁰⁹ tiek nodrošināta šādām investīcijas mērķa grupām; 1) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas reģistrētas kā ievainojamā mājsaimniecības persona EIKIS¹¹⁰ (Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma, samazinot tām ETS 2 radītās sekas); 2) mazaizsargātām mājsaimniecībām (personām), kas ir identificētas izmantojot pašvaldību sociālos darbiniekus un reģistrētas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā attiecīgās pašvaldības sociālā dienesta informācijas sistēmā par piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem ar izmitināšanu sociālo pakalpojumu sniegšanas ēkās, piemēram, ievainojamās mājsaimniecības, kas saņem pamata ienākumu atbalstu jeb sociālā pabalsta pārskaitījumus, kuru mērķis ir nodrošināt neaizsargātām grupām pamata dzīves līmeni, personām kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas vai krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības statuss, nelabvēlīgā situācijā esošām personām, ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas; 3) slēptās enerģētiskās nabadzības¹¹¹ (hidden energy poverty) un faktiski maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām, kuras objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, pazaudēti personas identifikācijas dokumenti) nav reģistrētas attiecīgās pašvaldības sociālā dienesta informācijas sistēmā, bet valsts vai pašvaldību amatpersonas ir atzinušas, ka personām nepieciešama neatliekama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā - piemēram, patversmes vai naktspatversmes pakalpojumi bezpajumtniekiem u.c. 4) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām pašvaldība ir piešķīrusi īres tiesības balstoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma¹¹² 32. pantu un attiecīgiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas regulē īres dzīvojamo telpu izīrēšanu (turpmāk – mazaizsargātas mājsaimniecības).

C) Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS 2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši šīm mazaizsargātām mājsaimniecībām, kompensējot ETS 2 radīto ietekmi, lai izmaksas nepieaugtu, vienlaikus, neizslēdzot citu neparedzētu apstākļu ietekmi, piemēram, krīzes, tirgus svārstības u. tml. Tādējādi kompensējot mazaizsargātām mājsaimniecībām izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu ar izmitināšanu, vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus, piemēram, īres vai uzturēšanās (uzturēšanas) maksas, rēķini par telpas apkuri, kā arī citas ar enerģijas patēriņu saistītās izmaksas vai īres ēkas mājokļa komunālajiem maksājumiem.

Pašvaldība šajā investīcijā funkcionē kā starpnieks, kas ar ēkas renovāciju un ekspluatācijas izmaksu kritumu nodrošina, ka pakalpojums saglabājas pieejams tieši mērķa grupai kā gala labuma guvējam, nevis kā administratīva budžeta optimizācija pašvaldības interesēs. Tādējādi investīciju būtība vērsta uz barjeru novēršanu mazaizsargātām mājsaimniecībām pakalpojumu saņemšanā un pakalpojumu pieejamības saglabāšanā, ņemot vērā izaicinājumus, kas radīsies ETS 2 ietekmē.

Attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti pilnībā no publiskajiem līdzekļiem, piemēram, krīzes izmitināšana (krīzes centri, naktspatversmes un citas izmitināšanas vietas) pass-on ieguvums mazaizsargātajām personām netiek balstīts tikai uz zemākām vienības izmaksām pašvaldībai. Ieguvuma nodošana gala saņēmējiem tiks nodrošināta ar obligātiem, izmērāmiem un līgumiski nostiprinātiem pakalpojuma līmeņa un pieejamības saglabāšanas/paplašināšanas nosacījumiem. Zemāks energopatēriņš un mazāki apkures rēķini pēc ēkas renovācijas ir priekšnosacījums šo nosacījumu izpildei un projektu atlases nosacījumos un finansēšanas/īstenošanas līgumos vai vienošanās kā obligāti izpildāmu rezultātu noteiks, ka renovētajās ēkās energoefektīvas, drošas un apkurināmas pagaidu dzīvesvietas pieejamība un kvalitāte mazaizsargātajām personām tiks saglabāta un/vai palielināta. Tiks noteikti vismaz 2–3 konkrēti rādītāji, kurus pārbaudīs uzraudzības periodā, salīdzinot projekta bāzes līmeņa un pēcrenovācijas rādītājus. Izmērāmu rādītāju kritēriju piemēri, var būt kādi no turpmāk uzskaitītajiem: 1) kapacitāte (gultas/vietas), pieejamo nakšu skaits, uzlabots pakalpojumu pieejamības laiks (darba laiks/atvērto stundu skaits/papildu dienas/nakts gadā un tml.), 2) ātrāka uzņemšana (samazināta rindas veidošanās/gaidīšanas laiks), 3) atteikumu skaita vietas trūkuma dēļ samazināšanās (skaits gadā un tml.), 4) uzlabots iekštelpu klimats/ventilācija/temperatūra (temperatūras diapazons (piem., no 18° C tiek uzturēts 20°–22° C), relatīvā mitruma uzlabojumi, CO₂ līmeņa uzlabojumi telpās, ventilācijas jaudas uzlabojumi un tml.), 5) drošības uzlabojumi (pieņemto papildus sargu skaits, uzstādīto sistēmu skaits, ugunsdrošības sistēmas, norādes, apgaismojums, kontrasti, taktilās norādes, drošu mantu uzglabāšana (skapīši, slēdzamas telpas) un tml.), 6) atsevišķu telpas/zonas izveide, kas uzlabo drošību un privātumu (piem., sievietēm, ģimenēm, personām ar psihosociāliem riskiem), 7) labāka privātuma pakāpe (vidējais personu skaits vienā istabā, % vietu ar nodalījumiem un tml.), 8) higiēnas iespēju paplašināšanās (dušas, veļas mazgāšana, žāvēšana, sanitāro mezglu pieejamība un tml.). Minētie uzlabojumi attiecas uz enerģētiski ievainojamām un citādi mazaizsargātām personām, kurām krīzes apstākļos ierašanās ir neplānota un alternatīvu bieži nav. Šajās situācijās pass-on ieguvums nav reducējams tikai uz "rēķina samazinājumu", jo daļa pakalpojumu var tikt nodrošināti pilnībā no publiskiem līdzekļiem šo pakalpojuma rakstura un tā saņēmēju loka dēļ. Tādēļ bezmaksas pakalpojumu gadījumā pass-on izpaudīsies kā obligāts, kvalitātes uzlabojums mazaizsargātām personām un pakalpojuma pieejamības saglabāšana/paplašināšana, nevis kā pašvaldības budžeta ieguvums. Savukārt zemāks energopatēriņš pēc ēkas renovācijas ir priekšnosacījums, kas atbalsta šo obligāto uzlabojumu uzturēšanu, bet netiek uzskatīts par ieguvumu pašu par sevi pašvaldībai. Rādītāju izpildi verificēs, izmantojot pakalpojuma sniedzēja (finanšu saņēmēja) administratīvos datus (piem., vietu skaitu, atteikumu skaitu, gaidīšanas laiku) un, kur piemērojams, tehniskos mērījumus (piem., temperatūru, relatīvo mitrumu, CO₂ līmeni) un tml. Tāpat, ja konkrētajā pakalpojumā tomēr ir piemērojams kāds daļējs maksājums, tā samazināšana vai atcelšana mazaizsargātām personām var tikt noteikta kā pass-on mehānisms, nostiprinot to attiecīgajos nosacījumos (piem., cenrādī, pašvaldības regulējumā un/vai līgumā/vienošanās).

Attiecībā uz maksas pakalpojumiem rēķini par mazaizsargātām mājsaimniecībām saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem sastāv no vismaz divām daļām: 1) pakalpojuma nodrošināšanas daļa un 2) komunālo izdevumu daļa. Lielākajā daļā pašvaldību sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu iestāžu klientu uzturēšanās maksa (līdzmaksājums) ietver daļu no komunālajiem izdevumiem, jo īpaši apkures izmaksas. Tas nozīmē, ka, ja enerģijas izmaksas ir iekļautas cenā, tad tieši komunālo izdevumu komponente ir tā cenas daļa, kurā Fonda ieguldījuma ietekme ir tieši parādāma un pārbaudāma. Renovējot ēku (siltināšana, logu un durvju nomaiņa, apkures sistēmu optimizācija, ventilācijas risinājumi u.c.), samazinās siltumenerģijas zudumi un primārās enerģijas patēriņš, tātad samazinās patērēto megavatstundu apjoms un līdz ar to arī rēķinu apmērs vai kompensējas, piemēram, inflācijas vai energoresursu cenu kāpuma izraisītais sadārdzinājums. Līdz ar to "apkures komponente" samazinās patēriņa krituma dēļ, nevis tarifu administratīvas pārrēķināšanas dēļ. Respektīvi, ja pakalpojuma saņēmēja maksa ir mainīga un tajā ir ietverta apkure, tad samazinās tieši tā līdzmaksājuma mainīgā daļa, kas ir visjutīgākā pret cenu kāpumiem, tostarp tiem, kas varētu rasties energoresursu cenu dinamiku un ETS 2 ietekmes rezultātā. Savukārt, ja pakalpojuma saņēmēja maksa ir fiksēta, tad ieguldījumu rezultātā pašvaldībai pēc ēkas renovācijas ir iespēja pārvērtēt pakalpojuma saņēmēju rēķinu sagatavošanas metodiku, lai 1) samazinātu līdzmaksājumu, ja tas ir piemērojams, vai 2) nepieļautu maksas palielinājumu (t.sk. inflācijas vai energoresursu cenu kāpuma apstākļos), tādējādi saglabājot pakalpojuma pieejamību mērķa grupai. Šeit pašvaldība kā starpnieks nodrošina, ka ietaupījums netiek absorbēts citās pozīcijās, bet tiek atspoguļots izmitināšanas maksas politikā.

Precīzu vienotu skaitlisku ietekmi ex ante nav iespējams noteikt, jo energoietaupījums katrai ēkai būs individuāls (atkarīgs no sākotnējā patēriņa, tehniskā stāvokļa un pasākumu komplekta), un faktisko patēriņu ietekmē arī atšķirīgi meteoroloģiskie apstākļi. Aprēķinu piemēram, ja enerģijas izmaksu komponente veido X% no lietotāja maksas, un energoresursu patēriņš samazinās par 50%, tad maksas samazinājuma apmērs ir X% * 50% = 0,5X%.

Investīcijas īstenošanas regulējošajos MK noteikumos tiks noteikti atbilstoši nosacījumi un prasības, kas garantētu pass-on nosacījuma izpildi atbilstoši augstāk minētajiem pakalpojumu moduļiem.

D) Atbalsts paredzēts kompleksu sekojošu jomu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo ēku, kuras skar ETS 2;

1) pašvaldību sociālo pakalpojumu¹¹³ ar izmitināšanu, kas faktiski pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos (piemēram, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni (patversme¹¹⁴, naktspatversme), pansija¹¹⁵ (kas nav ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija¹¹⁶), atelpas brīža pakalpojums¹¹⁷ u. tml.),

2) sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.) ēkās,

3) pašvaldību īres ēkas, kurās pašvaldības atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un pašvaldību saistošajiem noteikumiem sniedz palīdzību mazaizsargātajām mājsaimniecībām,

renovācijas izmaksu segšanai (apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo projekta īstenošanas dokumentācijas izmaksas (piemēram, energoaudita, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas u. tml.), vadības viedo tehnoloģiju iegādei, siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, būvdarbiem ēkas norobežojošajās konstrukcijās, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu u.tml.), kā arī esošo fosilos energoresursus izmantojošu apkures iekārtu nomaiņai pret jaunu AER izmantojošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņai pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām.

E) Finansējuma saņēmēji sniegs apliecinājumus, ka atbalsta ietvaros renovētajā ēkā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, īres dzīvokļos pašvaldību īres ēkās un sociālajos mājokļos izmitinās primāri mazaizsargātas mājsaimniecības. Projektu pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmēji uzkrās datus par sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldību īres ēku īrniekiem. Atbalsta ietvaros nav plānots šīs izmitināšanas iespējas regulāri izmantot personām vai mājsaimniecībām, kuras neatbilst neaizsargātas mājsaimniecības statusam. Vienlaikus sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu vai sociālos mājokļus vai īres mājokļus atbilstoši normatīvajiem aktiem var izņēmuma kārtā īstermiņā saņemt arī ārkārtas krīzes situācijās un ārkārtas apstākļos esošas personas, ja šīm personām konkrētajā brīdī nav iespējams ex ante noteikt vai piemērot mazaizsargātas mājsaimniecības statusu. Šādu gadījumu apjoms nav plānojams iepriekš (ad hoc), un tie netiek uzskatīti par mērķa grupas maiņu, bet par īslaicīgu risinājumu krīzes situācijās. Arī izņēmuma gadījumos prioritāte pakalpojuma saņemšanai saglabājas mazaizsargātām mājsaimniecībām. Uzraudzības periodā tiks uzturēta uzskaite par pakalpojuma saņēmējiem, t.sk. atsevišķi fiksējot izņēmuma gadījumus, kad pakalpojums sniegts personām, kuras neatbilst mazaizsargātas mājsaimniecības statusam, norādot iemeslu, ilgumu un apjomu.

Projekta piecu gadu pēcuzraudzības perioda laikā pašvaldībām būs pienākums attiecībā uz projekta ēku saglabāt pašvaldības īpašumtiesības vai valdījumu, nemainīt ēkas lietošanas veidu, t.sk. saglabāt ēkas sociālo funkciju (sociālais mājoklis vai sociālie pakalpojumi ar izmitināšanu vai pašvaldību īres ēkas), kā arī veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmantot projektā paredzētajam mērķim un nodrošināt veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā, lai vismaz projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā nodrošinātu, ka mazaizsargātas mājsaimniecības varēs turpināt saņemt pakalpojumus pēc ēkas renovācijas.

Datu uzkrāšana ēku līmenī finansējuma saņēmējam neradīs būtisku papildu slogu, jo saskaņā ar Noteikumiem par Oficiālās statistikas programmu 2025.–2027. gadam^{118 119} pašvaldībām ir jāuzskaita tās sniegto sociālo pakalpojumu skaits.

F) Rezultātu sasaiste ar rīcībpolitiku tiks nodrošināta, jo atbalsta rezultātā ēkās, kuras skar ETS 2, tiks samazināts kopējās primārās enerģijas patēriņš, kā arī tiks veicināta AER izmantošana un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšana, kā arī samazinātas radītās CO₂ emisijas. Renovētajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte, kā arī ar to saistītie dzīves apstākļi, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas tās lietotājiem – personām, kuras skar enerģētiskā nabadzība un kuras ir mazaizsargātas. Tādējādi renovējot ēku stāvokli mazināt enerģētisko nabadzību Latvijā, vienlaikus nodrošinot tuvošanos NEKP noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī balstot ieguldījumu jomas un nepieciešamību uz NAP2027¹²⁰ plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām¹²¹ dalībvalstīm.

Risinājumi sekmē ēku uzturēšanas un secīgi tajā sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu, enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem.

Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai valstspilsētās tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai, prioritāri sniedzot atbalstu fosilo energoresursu nomaiņai. Vienlaikus katrā gadījumā tiks ņemti vērā konkrētie apstākļi un tehniskā lietderība.

G) Sociālās tiesības un deinstitucionalizācija tiks nodrošināta, jo ieguldījumi sociālo pakalpojumu ēku ar izmitināšanu, sociālo un īres mājokļu kvalitātē un to pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību īstenošanu.

Ieguldījumu mērķis nav sociālās aprūpes funkciju finansēšana vai institucionālās aprūpes sistēmas uzturēšana, bet gan pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošu ēku renovācija un energoefektivitātes uzlabošana ēkās, kurās dzīvo vai tiek izmitinātas enerģētiski ievainojamas, mazaizsargātas mājsaimniecības. Šādi ieguldījumi ir vērsti uz ETS 2 negatīvās ietekmes mazināšanu un enerģētiskās nabadzības samazināšanu un tādējādi atbilst Regulas 2023/955 3. un 8. pantā noteiktajiem mērķiem.

Investīcija nefinansē jaunu institucionālās aprūpes vietu izveidi vai esošās institucionālās aprūpes kapacitātes palielināšanu. Atbalsts paredzēts tikai renovācijai – energoefektivitātes pasākumu īstenošanai esošās ēkās (siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ventilācijas un apkures sistēmu modernizācija u. c.), kas samazina siltumenerģijas patēriņu un komunālos izdevumus mazaizsargātajām personām, neizdarot izmaiņas institucionālās aprūpes struktūrā, pakalpojuma saturā vai sniegtās aprūpes formā. Šāda pieeja atbilst EK norādījumos par sociālajiem klimata plāniem ietvertajam uzsvaram uz energoefektivitātes uzlabojumiem ēkās, kurās uzturas mazaizsargātās grupas, kā arī ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantā nostiprinātajiem deinstitucionalizācijas principiem, jo ieguldījumi nemaina institucionālās aprūpes struktūru un neveicina institucionālo iestāžu paplašināšanu.

Lai novērstu neatbilstīgu ieguldījumu risku, atbalsts netiks sniegts ēkās, kurās sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas reģistrētas publiski pieejamā LM sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā¹²² sniedzot sociālo pakalpojumu – "01 ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija". Attiecīgie ierobežojumi tiks precīzi ietverti MK noteikumos, skaidri nosakot neatbalstāmos darbības veidus (tostarp institucionālās ilgstošās aprūpes kapacitātes palielināšana, jaunu institucionālās aprūpes iestāžu būvniecība).

H) Fokuss uz sociālo un krīzes mājokļu funkcionalitāti tiks nodrošināts, jo renovācija paredzēta tikai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošām ēkām, kurās tiek nodrošināta mazaizsargātu personu izmitināšana. Šajos mājokļos tiek nodrošināta pastāvīga vai īslaicīga dzīvesvieta personām ar zemiem ienākumiem vai augstu sociālās atstumtības risku, un uzturēšanās izmaksas šajās ēkās tiek galvenokārt vai daļēji subsidētas no publiskiem līdzekļiem un tiek nodrošināti līdzvērtīgi dzīves apstākļi kā sociālajos mājokļos (individuāla vai kopēja dzīvojamā telpa, koplietošanas telpas, apkure, apgaismojums, droša vide). Līdz ar to šādas ēkas Latvijas kontekstā funkcionāli atbilst sociālā mājokļa ("social housing") definīcijai, kas Komisijas norādījumos ir sasaistīta ar pieejamas dzīvesvietas nodrošināšanu mazaizsargātām personām, kuru dzīvošanas izmaksas daļēji vai pilnībā sedz publiskie resursi.

Savukārt attiecībā uz īslaicīgu krīzes izmitināšanu ieguldījumu mērķis ir nodrošināt energoefektīvu, drošu un apkurināmu pagaidu dzīvesvietu enerģētiski ievainojamām un citādi mazaizsargātām personām, kuras citādi būtu pakļautas bezpajumtniecības vai ļoti sliktu dzīves apstākļu riskam. Krīzes situācijās (piemēram, ģimenes vardarbības, sociālekonomisku iemeslu, ugunsgrēku, plūdu vai vētru dēļ), kā arī personu bez pajumtes īslaicīga izmitināšana pašvaldībai piederošās ēkās (krīzes centros, nakts patversmēs, grupu mājās (dzīvokļos) u. tml.) Latvijas praksē tiek pielīdzināta sociālajiem mājokļiem un mājokļu pakalpojumu saņēmēji atbilst Regulas 2023/955 2. panta 8. un 10. punktā noteiktajām mazaizsargāto mājsaimniecību definīcijām, kā arī 8. panta 1. daļā un 9. pantā noteiktajiem mērķiem.

Šādās īstermiņa mājvietās dzīvo personas ar zemiem vai neesošiem ienākumiem, kurām nav citu mājokļa alternatīvu un kuras ir tiešā enerģētiskās nabadzības riska grupā. Dzīvesvietas un komunālie izdevumi tiek pilnībā vai daļēji segti no publiskiem līdzekļiem, un tiek nodrošināta droša, apkurināta un energoefektīva pagaidu dzīvesvieta. Tās pilda līdzvērtīgu sociālu funkciju kā sociālie mājokļi, jo nodrošina pieejamu dzīvesvietu cilvēkiem, kuri citādi nespētu segt mājokļa izmaksas un būtu pakļauti bezpajumtniecībai vai veselībai bīstamiem dzīves apstākļiem. Ieguldījumi šo īstermiņa sociālo mājokļu renovācijā neatbalsta institucionālo aprūpi, bet gan cilvēka cienīgu pagaidu dzīvesvietu līdz tiek atrasts ilgtermiņa risinājums (piemēram, pastāvīgs sociālais mājoklis). Šāda pieeja ir saskaņota ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantu, jo veicina neatkarīgu dzīvi sabiedrībā un novērš cilvēku izstumšanu no sabiedrības.

Energoefektivitātes uzlabojumi krīzes centros, nakts patversmēs un citos sociālajos mājokļos samazina šo ēku ekspluatācijas izmaksas, tādējādi ir vairāk drošu un pieejamu mājokļu vietu cilvēkiem, kas nonākuši krīzes situācijā. Ja krīzē esošajai mazaizsargātajai mājsaimniecībai tiek izsniegts rēķins par mitināšanos, SKF plāna ieguldījumi ļauj samazināt rēķina apmēru vai nepieļaut tā palielinājumu, piemēram, inflācijas ietekmes dēļ. Latvijas kontekstā tas nozīmē tiešu un netiešu mazaizsargāto mājsaimniecību izmaksu samazināšanu un atbilst Regulas 2023/955 mērķim mazināt enerģētisko nabadzību sociāli ievainojamās grupās, t.sk. bezpajumtnieku un krīzes situācijās nonākušu personu vidū.

Ņemot vērā, ka ieguldījumi ir vērsti uz sociālo un krīzes mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, nevis institucionālās aprūpes infrastruktūras paplašināšanu, tie nav pretrunā ar deinstitucionalizācijas pieeju. Gluži pretēji tie stiprina sociālo iekļaušanu un pamattiesību ievērošanu, uzlabo sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un pieejamības nepasliktināšanos un stiprina vietējo kopienu atbalsta spējas, veicinot mazaizsargātu mājsaimniecību (piemēram, pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti u. c.) neatkarīgu dzīvi, cilvēka cieņu, līdzdalību sabiedrībā un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem un sociālajiem mājokļiem.

Lai nodrošinātu efektīvu un plaši pieejamu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras saņem pašvaldību sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu vai dzīvo pašvaldību sociālajos mājokļos vai pašvaldības īres ēkā, šo minēto jomu pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo ēku, kuras skar ETS 2, renovācijai tiks ieviests granta veida finansējums, ko projektu institucionālais īstenotājs – pašvaldības varēs saņemt, piedaloties atklātā projektu atlases konkursā. Ieguldījumi tiks veikti visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek mazināta ETS 2 ietekme uz projektu rezultātu tiešiem labuma guvējiem – mazaizsargātajiem pašvaldību sociālo pakalpojumu saņēmējiem ar izmitināšanu, sociālo mājokļu īrniekiem un pašvaldības īres ēku īrniekiem – mazaizsargātām mājsaimniecībām, un veicināta reģionālā attīstība t.sk. reģionos ar ierobežotām attīstības iespējām, vienlaikus tiek sasniegts primārās enerģijas ietaupījums.

Atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai tiek prognozēts, ka finansējums tiks savlaicīgi ieguldīts pieejamajā apmērā.

MK noteikumi noteiks kārtību, kādā īsteno investīciju, t.sk. atbalsta atbilstību mazaizsargātām mājsaimniecībām, atbilstību Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam un Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanas likumam, Dzīvojamo telpu īres likumam un uz šo likumu pamata izdotajiem MK noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, investīcijā sasniedzamos rādītājus un mērķus, atbalstāmās darbības, prasības projektu iesniedzējiem, principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" (DNSH) nosacījumus, investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus. MK noteikumos noteiks, ka finansējuma saņēmēji vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas saglabās pašvaldības īpašumtiesības vai valdījumu attiecībā uz projekta ēku un nemainīs ēkas lietošanas veidu, veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmantos projektā paredzētajam mērķim un nodrošinās veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Savukārt CFLA atbilstoši MK noteikumiem un citiem saistītajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošinās projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, projektu mērķu un rādītāju sasniegšanas uzraudzību, analizēs problēmas projektu īstenošanā un iesniegs atbildīgajai iestādei priekšlikumus par projektu īstenošanas uzlabošanu.

VARAM ir atbildīgā ministrija par investīcijas īstenošanu.

CFLA atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas (projektu) izpildes uzraudzību vismaz projektu piecu gadu pēcuzraudzības periodā, t.sk. veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.

Par atskaites punkta, mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīga ir CFLA.

Plānotā investīcija tieši novērsīs dzimumu nevienlīdzību. Sievietes biežāk ir pārstāvētas mazaizsargāto mājsaimniecību vidū – piemēram, vientuļās mātes, sievietes pensijas vecumā, sievietes ar zemiem ienākumiem vai tās, kuras aprūpē tuviniekus. Nodrošinot šīm grupām pieejamākus un energoefektīvākus sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu vai sociālos mājokļus vai īres mājokļus, tiek mazinātas viņu izmaksas un uzlaboti dzīves apstākļi, tādējādi veicinot ekonomisko neatkarību un drošību. Investīcija nodrošinās arī plašu multiplikatīvo un demonstrāciju efektu, palīdzot sievietēm enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecībās samazināt enerģijas izdevumus.

Tādējādi investīcija palīdzēs mazināt dzimumu nevienlīdzību, uzlabojot dzīves kvalitāti un iespējas sievietēm, kuras visbiežāk ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Projekta īstenošanas un vadības gaitā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, kā arī nediskriminējoša pieeja, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principus neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības vai citām pazīmēm. Publicitātes pasākumos tiks izmantota iekļaujoša valoda un vizuālie risinājumi, kas mazinās stereotipus un diskrimināciju pret jebkuru sabiedrības grupu.

Tiek plānots, ka līdz 2027. gada 4. ceturkšņa beigām stāsies spēkā MK noteikumi par investīcijas atbalsta pasākuma īstenošanu. Projektu iesniegumu atlase tiks uzsākta līdz 2027. gada 4. ceturkšņa beigām un projektu īstenošana noslēgsies līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Pasākuma ietvaros tieši netiks atbalstīta bezemisiju mobilitāte, tomēr, projektiem tiks izvirzīti nosacījumi, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu¹²³ 14. panta nosacījumu izpildi attiecībā uz uzlādes punktiem, to nepieciešamajai infrastruktūrai un velosipēdu stāvvietām.

Izsludināta projektu iesniegumu atlase energoefektivitātes pasākumiem ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu.

Spēkā stājies normatīvais regulējums par investīcijas īstenošanu.

Normatīvajā regulējumā iekļauti energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumu saņemšanas nosacījumi saskaņā ar SKF plāna 2.1.2.3. sadaļu un atbilstības nosacījumi DNSH kritērijiem, jo īpaši EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikuma B3.1., B6, B7.1, B8.1 un B9 darbības prasībām.

Veikta energoefektivitātes paaugstināšana ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu 1 000 m² lietderīgās grīdas platībā.

Veikta energoefektivitātes paaugstināšana ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu 39 000 m² lietderīgās grīdas platībā.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.B.I2.1.2027Q4

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

IV

C1.B.I2.I7.2030Q4

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

m²

0

1 000

2030

IV

C1.B.I2.I7.2032Q3

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

m²

1 000

39 000

2032

III

Atskaites punkts nodrošina atbalsta pasākuma investīciju uzsākšanu.

Mērķrādītājs ir izvēlēts, jo šāds rādītājs tieši raksturo investīciju ieguldījumu efektīvu sasniegšanu un efektīvu ieguldījumu uzraudzību. Rādītājs ir skaidri, reālistiski un viegli dokumentāli verificējams un nemainīgs rādītājs, iekļauts Regulas 2023/955 IV pielikumā minētajā rādītāju sarakstā.

Atskaites punkts mēra investīcijas īstenošanas uzsākšanu, apliecinot, ka ir oficiāli noteikti datumi projektu iesniegumu pieņemšanai un publicēts atlases nolikums.

Mērķrādītājs mēra to ēku platību, kurās gūs labumu mazaizsargātās mājsaimniecības, un ēkā ir pilnībā pabeigta renovācija un sasniegti noteiktie energoefektivitātes uzlabojuma rādītāji.

Atskaites punkta pienācīgā izpilde pamatojama ar oficiāliem paziņojumiem, kas publicēts atbilstoši noteiktajām procedūrām (CFLA publicētie paziņojumi un dokumentācija, oficiālais paziņojums Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", programmas dokumentācija) par projektu iesniegumu atlases izsludināšanu.

Mērķrādītāja pienācīga izpilde pamatojama ar faktiski renovēto ēku platību, kurās ir pabeigti renovācijas būvdarbi. Ēku platība tiks ieskaitīta rādītājā brīdī, kad CFLA ir apstiprinājusi noslēguma maksājuma pieprasījumu un veikusi projekta verifikāciju.

Mērķrādītāju pārbaudes avoti:

valsts datubāzes (zemesgrāmata, kadastrs.lv, Būvniecības informācijas sistēma (BIS));

konkrēto projektu dati;

finansējuma saņēmējs iesniegs apliecinošus dokumentus, kurus izvērtējot, nepieciešamības gadījumā CFLA organizēs pārbaudes projekta īstenošanas vietā, lai gūtu pārliecību par mērķrādītāju izpildi un iesniegto pamatojošo dokumentu ticamību.

Bāzlīnija (sākumpunkts) ir 0, jo mērķrādītājs tiek veidots uz jaunas iniciatīvas bāzes un iepriekšējo datu bāzlīnija netiek izmantota.

Sasniedzamais līmenis (mērķis): kopējā platība ēkās, kurās veikta energorenovācija ir 39 000 m².

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2027. gada IV ceturkšņa beigām.

Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Par investīcijas īstenošanas nosacījumu un atlases kritēriju izstrādi atbildīga ir VARAM.

Par atskaites punkta un mērķrādītāju īstenošanu un sasniegšanu atbildīga ir CFLA.

Par investīcijas praktisko ieviešanu kā projektu īstenotāju plānots atlasīt pašvaldības, kas nodrošinās mērķrādītāju īstenošanu un sasniegšanu, kā arī informācijas sniegšanu par investīcijas īstenošanas progresu, tostarp sasniegtajiem mērķrādītājiem.

CFLA kā līgumu slēdzējs ar projektu īstenotājiem nodrošinās investīcijas projektu izpildes uzraudzību. Atbilstoši investīcijas īstenošanas noteikumiem un starp VARAM un CFLA noslēgtajai starpresoru vienošanās CFLA nodrošinās atskaites punkta un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību, novērtēšanu un ziņošanu. VARAM un CFLA sekos līdzi investīcijas, t.sk. atskaites punkta un mērķrādītāju izpildes progresam, nepieciešamības gadījumā rosinās grozījumus SKF plānā un investīcijas īstenošanas noteikumos.

Par atskaites punkta un mērķrādītāju ziņošanu EK, balstoties uz CFLA un VARAM, ciktāl attiecināms, sniegto informāciju, atbildīga ir KEM kā vadošā iestāde.

Lai nodrošinātu skaidru un pamatotu aprēķinu, nepieciešamais izmaksu apjoms un investīcijas mērķa vērtība noteikta, izmantojot mērķtiecīgi izvēlētu projektu kopu, kas reprezentē plānotās investīcijas. KPVIS sniegtā datu detalizācija ļauj ticami noteikt vienības izmaksas un sagaidāmo energoietaupījumu. Novērtējums balstīts uz ANM plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" investīcijas 1.2.1.3.i. "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" projektu datiem no KPVIS. Izvēlētā projektu kopa tiek uzskatīta par līdzvērtīgām investīcijām SKF plānā plānotajām darbībām pēc satura un aktivitātēm, jo tā aptver SKF plānā noteiktās investīciju kategorijas – ēku renovāciju (energoefektivitāte un dekarbonizācija) un cenas ziņā pieejamus energoefektīvus mājokļus (t.sk. sociālos mājokļus un īres mājokļus), kā arī ar tiem tieši saistītus pasākumus. Minētā līdzība izriet no tā, ka projektu saturs (siltumizolācija, inženiertehnisko sistēmu nomaiņa/uzstādīšana, atjaunīgās enerģijas un uzglabāšanas risinājumi, energoefektivitātes uzlabojumi mājokļos) pilnībā atbilst Regulas 2023/955 definētajām atbalstāmo investīciju jomām. Vienlaikus tiek ievērotas EK vadlīnijās noteiktās prasības par saskaņotību ar kohēzijas politikas programmām un papildināmību (papildu finansējumam neradot dubulto finansējumu), t. sk. izmantojot KPVIS datus vienību izmaksu un ietaupījumu validācijai, kas nodrošina gan pasākumu saturisko līdzvērtību, gan finanšu rādītāju salīdzināmību un atbilstību SKF plāna kopējiem indikatoriem un mērķrādītājiem. No datu kopas izslēgti projekti, kuros netika nodrošināta vismaz vidēja ēkas atjaunošanas pakāpe, netika atjaunota visa ēka vai tika veikta telpu labiekārtošana un tml. Vienlaikus metodikā ir paredzēts, ka izmaksu bāzē tiek ietvertas arī ar principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" (DNSH) nodrošināšanu saistītās izmaksas, ievērojot SKF plāna ietvarā noteiktos kopīgos pamatus un konsekvenci ar ES klimata un vides mērķiem. Attiecīgi, izmantoto salīdzināmo projektu kopā tiek iekļauti tikai tie projekti, kuriem bija piemēroti DNSH vai ar to līdzvērtīgi nosacījumi (piemēram, saskaņā ar attiecīgajām ES programmu prasībām). Tādējādi noteiktās vienības izmaksas un ietaupījuma rādītāji atbilst prasībai, ka SKF plānā atbalstītas investīcijas atbilst DNSH principam. Papildus aprēķinos jāņem vērā, ka iepriekšējo periodu faktiskie izdevumi, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, SKF plāna ietvarā nav tieši salīdzināmi un nevar nodrošināt to atbilstību tirgus situācijai 2027.–2032. gadā, kad notiks investīcijas projektu vērtēšana un īstenošana, ņemot vērā iespējamās izmaiņas ES un nacionālajā regulējumā energoefektivitātes jomā, kas var ietekmēt izmaksas, kas nepieciešamas prasību īstenošanai ēku renovēšanai (atjaunošanai un pārbūvei).

Veiktie aprēķini investīciju mērķa vērtībai:

A _u,tot = (F / I_m² )* k

kur:

A _u,tot - kopējā platība ēkās, kurās veikta energorenovācija;

F - kopējais pasākumam pieejamais finansējums, EUR;

I_m² - pasākuma izmaksas uz atjaunojamo ēkas kvadrātmetru, EUR/m²;

k - izmaksu sadārdzinājuma koeficients, kas noteikts 0,75 apmērā, lai atspoguļotu paredzamo izmaksu pieaugumu un citus izmaksu riskus, kas saistīti ar investīcijas īstenošanu;

A_u,tot = (F / Im² )* k = (59 170 000/ 1 132) * 0,75 = 39 202 (m²) (noapaļojot ~ 39 000 m²).

Detalizētu informāciju skatīt izmaksu noteikšanas metodikas un izmaksu aprakstā.

Investīciju plānots īstenot līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Kopējais publiskais finansējums investīcijas īstenošanai ir paredzēts 59 170 000 EUR, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (14 792 500 EUR apmērā).

Nacionālā līdzfinansējuma daļa tiks nodrošināta ar pašvaldības budžetu (piemēram, pašvaldības, pašvaldību iestāžu (pārvalžu), kas pilda pašvaldības funkcijas, budžets) un tiks specificēta MK noteikumos par investīcijas īstenošanu.

VARAM ar līdzīgām atbalstāmām darbībām, bet ar būtisku īstenošanas laika grafika nobīdi ir identificējusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.–2020. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (projektu īstenošana noslēgusies līdz 2024. gada 30. oktobrim), 2.1.1.6. pasākumu (pirmā un otrās projektu iesniegumu atlase ir noslēgusies, bet pēdējās atlases uzsākšana tiek plānota 2026. gada II. ceturksnī un projektu īstenošana noslēgsies līdz 2029. gada 31. decembrim), ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.3. pasākumu "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" (pirmā un otrā projektu iesniegumu atlase ir noslēgusies un projektu īstenošana noslēgsies līdz 2029. gada 31. decembrim), un 1.2.1.3.i. investīciju, 3.1.1.4.i. investīciju un 3.1.1.7.i. investīciju (projektu īstenošana noslēgsies līdz 2026. gada 31. augustam).

Dubultfinansējuma risks tiks novērsts MK noteikumos par investīcijas īstenošanu iekļaujot normu, ka SKF plāna ietvarā nevar ēkās atbalstīt izmaksas, kas jau ir īstenotas 1.2.1.3.i. investīcijas, 4.3.1.3. pasākuma vai 2.1.1.6. pasākuma ietvarā.

Projektu iesniegumu atlasi nodrošinās CFLA, kas to īstenos saskaņā ar MK noteikumos par investīcijas īstenošanu noteikto, t.sk. pārbaudīs, ka atbalsta saņēmējiem par identiskām izmaksām netiek piešķirts finansējums no citām ES programmām vai valsts atbalsta instrumentiem. Projekta iesniedzējs, autorizējoties ar kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli (eID, eParaksts vai eParaksts Mobile) KPVIS https://projekti.cfla.gov.lv/, iesniegs projekta iesniegumu. Savukārt KPVIS jau tiks iestrādāti dubultā finansējuma pārbaudes mehānismi pamatojoties uz pastāvīgi aktualizētu Demarkācijas matricu (pieejama FM uzturētajā tīmekļa vietnē esfondi.lv: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/demarkacija).

Apstiprinātajiem projektiem CFLA patstāvīgi atbilstoši tai deleģētajai kompetencei (gan kā sadarbības iestādei, gan kā projektu līgumslēdzējam) nodrošinās horizontālajos MK noteikumos, MK noteikumos par investīcijas īstenošanu, kā arī starpresoru vienošanās noteikto prasību izpildes uzraudzību un kontroli, t. sk. veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu, atbilstoši CFLA noteiktajām procedūrām pārbaudīs vai attiecīgajā projektā nav krāpšanas pārkāpumu un dubulta finansēšana.

Tādējādi atbalsta piešķiršanas un izlietojuma atbilstība tiks pārbaudīta gan projektu iesniegumu vērtēšanas posmā, gan ieviešanas gaitā, gan pēcuzraudzības periodā, saskaņā CFLA piemēroto metodoloģiju un iekšējās kontroles procedūrām. Tādējādi tiek nodrošināta rezultātu izsekojamība, uz rezultātiem vērsta pieeja, dubultfinansējuma un projektu rezultātu (mērķrādītāja) dubultuzskaites nepieļaušana.

Minētais risinājums ir proporcionāls, ekonomiski pamatots un vērsts uz savlaicīgu, mērķtiecīgu un efektīvu ieguldījumu īstenošanu, nodrošinot skaidru atbildību sadali un programmu savstarpēju nošķīrumu.

Papildus VARAM atbilstoši savai kompetencei izveidos VARAM iekšējās kontroles sistēmu, lai aizsargātu ES finanšu intereses un jo īpaši novērstu, atklātu, ziņotu un labotu krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus.

Nav attiecināms.

Paredzamās izmaksas noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu. Izmaksu aprēķinos ievēroti spēkā esošie normatīvie akti, tostarp Publisko iepirkumu likuma¹²⁴ un citu saistošo regulējumu prasības, nodrošinot to atbilstību tirgus situācijai, nepieciešamajam kvalitātes līmenim un projekta mērķu sasniegšanai.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.B.I2

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

01.01. 2026.

31.07. 2032.

59 170 000

0

0

1 775 100

11 834 000

11 834 000

17 751 000

15 975 900

Pasākumā pašvaldības būs institucionālais īstenotājs un darbosies tikai kā starpniekinstitūcija, jo pasākuma tiešie labuma guvēji ir mazaizsargātās mājsaimniecības, kuras saņem sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu vai dzīvo sociālajos mājokļos vai saņem mājokļu īres pakalpojumus pašvaldības īres ēkās. Pašvaldības kā ēku īpašnieki funkcionēs tikai kā atbalsta izpildes mehānisms, nevis gala atbalsta saņēmēji. Latvijas Republikas pašvaldības veiks pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu (piemēram, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, atelpas pakalpojumi u. tml.), sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.) un pašvaldības īpašuma īres ēku mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, renovāciju, un tādējādi investīcijas sniegs tiešu gala labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas definētas kā ievainojamas atbilstoši Regulas 2023/955 regulējumam, t.sk., kas saņēmušas sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu un izmitināšanu ēkās ar vissliktāko energosniegumu, tostarp īrniekiem sociālajos un īres mājokļos. Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS 2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, daļēji kompensējot tām par sociālo pakalpojumu saņemšanu ar izmitināšanu vai ar sociālo vai īres mājokļu lietošanu saistītos izdevumus.

Pasākums sniedz papildinošu atbalstu, plašāk palielina sākotnējo pasākumu vērienīgumu, ievērojot Fonda tvērumu, secīgi turpinot (pagarina īstenošanas periodu) esošos pasākumus vai investīcijas un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus. Investīcijas nacionālā finansējuma daļa tiks nodrošināta pašvaldību budžeta finansējuma ietvaros. Skaidrojam, ka VARAM ir veikusi izvērtējumu par plānotajiem pasākumiem un ieguldījumiem, kurus atbalsta citi ES fondi un citas ES programmas (īstenošanā esoši vai ieplānoti) un kuri rada vai varētu radīt pārklāšanās risku ar Fonda finansējumu. VARAM ar līdzīgām atbalstāmām darbībām, bet ar būtisku īstenošanas laika grafika nobīdi, ir identificējusi 1.2.1.3.i. investīciju, 3.1.1.4.i. investīciju, 3.1.1.7.i. investīciju, 4.3.1.3. pasākumu un 2.1.1.6. pasākumu. Vienlaikus uz SKF plāna īstenošanas brīdi provizoriskie nākotnē pieejamie publiskie finansējuma avoti SKF plāna izstrādes brīdi nav nosakāmi saistošās informācijas trūkuma dēļ.  

Ieviešot pasākumu, tiks izvērtēts, vai pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, un, gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus (piemēram, de minimis, Komisijas regula Nr.651/2014, EK Lēmums Nr. 2025/2630, u. tml.).

Investīcijas "Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu māju atjaunošanai" mērķis ir nodrošināt centralizētu atbalstu mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesā, sniedzot konsultācijas, informēšanu un tehnisko palīdzību.

Lai nodrošinātu efektīvu, koordinētu un pieejamu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, investīcijas ietvaros tiek izveidota un stiprināta ALTUM funkcija. Tās uzdevums ir nodrošināt visaptverošu atbalstu mājsaimniecībām visos atjaunošanas procesa posmos – sākot no informēšanas un sagatavošanas līdz projektu īstenošanai un monitorēšanai. Sniedzot konsultācijas vienas pieturas aģentūras ietvaros tiek saprasts praktisks un organizatorisks atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas procesa sagatavošanai un īstenošanai. Tas var ietvert: informācijas sniegšanu par pieejamo atbalstu un nosacījumiem; iedzīvotāju konsultēšanu par energoefektivitātes risinājumiem; palīdzību dokumentācijas sagatavošanā; konsultācijas par tehniskajiem risinājumiem un projekta īstenošanas gaitu; atbalstu finansējuma piesaistes un pieteikumu sagatavošanas procesā;

Vienas pieturas aģentūras funkciju veiks ALTUM. Būtiski, ka atšķirībā no citām ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmām, šajā gadījumā atbalsta pretendentu noteikšana notiks dzīvokļu īpašnieku līmenī (esošajās programmās atbalsta noteikšana dzīvokļu īpašnieku līmenī ir nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos, ja dzīvokļa īpašnieks ir juridiska persona), izmantojot sistēmas, kas identificē enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības un mazaizsargātās iedzīvotāju grupas (EIKIS). Ir paredzamas papildus izmaksas, kas saistītas ar datu ieguvi un apstrādi, lai atbalstu sniegtu mērķēti tām iedzīvotāju grupām, kurām tas ir paredzēts.

Vienas pieturas aģentūras funkcijas ietver:

Informācijas un konsultāciju nodrošināšana – skaidra, saprotama informācija par pieejamo atbalstu, tehniskajiem risinājumiem, finansējuma nosacījumiem un atjaunošanas ieguvumiem;

○ konsultācijas par pieteikšanās procesu un atbalsta saņemšanas nosacījumiem tiks sniegtas telefoniski, e-pastos un klātienē¹²⁵;

○ sniegs atbalstu pieteikumu sagatavošanā un dokumentu pārskatīšanā, nodrošinot augstāku projektu kvalitāti;

○ tiks nodrošināta izpratne par efektīvākajiem veidiem, kā samazināt enerģijas patēriņu;

Identificēt un sākotnēji izvērtēt visas ēkas, kas atbilst programmai vai potenciāli varētu atbilst tās kritērijiem;

Informēt un iesaistīt iedzīvotājus, māju apsaimniekotājus, pašvaldības un citus iesaistītos, skaidrojot procesa posmus, prasības un pieejamo atbalstu;

Sadarbība ar pašvaldībām un citām institūcijām, lai identificētu potenciālos atbalsta saņēmējus un izstrādātu atlases kritērijus;

Nodrošināt atbalstu arī tiem projektiem, kas nevirzās līdz noslēguma posmam, bet prasa sākotnējo konsultēšanu, tehnisko skaidrojumu vai dokumentu pārskatīšanu.

Vienas pieturas aģentūras funkcijas nodrošina integrētu, efektīvu un mājsaimniecībām pieejamu pieeju ēku atjaunošanas procesa vadībā, īpaši nozīmīgi tas ir mazaizsargātajām mājsaimniecībām un sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām bieži ir ierobežotas zināšanas un resursi sarežģītu atjaunošanas projektu īstenošanai.

Vienas pieturas aģentūras funkcijas īstenošana nodrošina:

augstāku projektu sagatavošanas kvalitāti;

plašāku iedzīvotāju iesaisti atjaunošanas procesos;

efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu;

nozīmīgu ieguldījumu Fonda mērķu sasniegšanā Latvijā.

Investīcijas mērķis ir nodrošināt centralizētu bezmaksas atbalstu mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesā, sniedzot konsultācijas, informēšanu un tehnisko palīdzību.

Kopējais investīcijas apjoms 3 206 000 EUR.

Šī ir jauna investīcija, kas papildina Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)"¹²⁶ (turpmāk – 2.1.1.1. pasākums).

Investīcijas mērķa grupa ir mazaizsargātās un enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības, kurām nepieciešams gan informatīvs, gan tehnisks atbalsts kvalitatīvu projekta pieteikumu un dokumentācijas sagatavošanai, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunīgo energoresursu izmantošanas projektus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Detalizēta informācija par investīcijas mērķi, mērķgrupām un sagaidāmo ietekmi, tostarp ieguldījumu Fonda mērķu sasniegšanā, sociālās politikas aspektiem un atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā, ir sniegta SKF plāna investīcijas "(C1.A.I1.) Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājā" aprakstā

Apraksts par investīcijas īstenošanas mehānismu, tostarp dalībvalsts administratīvajām spējām un resursu plānošanu, ir sniegts SKF plāna investīcijas "(C1.A.I1.) Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājā" aprakstā.

Enerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības. 2023. gadā 37,3 % ģimeņu Latvijā bija viena vecāka ģimenes¹²⁷, kur bērnus audzina māte. Saskaņā ar EU-SILC datiem 15 % sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10 % vīriešu. viena vecāka mājsaimniecībās, 9 % sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2 % vīriešu ziņoja par to pašu problēmu.

Tiek plānots, ka 2027. gada IV ceturksnī stāsies spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu.

Investīcijas īstenošana noslēgsies līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Sniegtas 1050 konsultācijas. Konsultācijas sniegtas mājsaimniecībām vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārstāvjiem, lai ieviestu SKF plāna investīciju C1.A1.I1 "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās".

Sniegtas 2050 konsultācijas. Konsultācijas sniegtas mājsaimniecībām vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārstāvjiem, lai ieviestu SKF plāna investīciju C1.A1.I1 "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās".

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.D.I1.S1.2030Q3

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

Mērķrādītājs

Mājsaimniecības, kas saņēmušas konsultācijas

Skaits

0

1050

2030

III

C1.D.I1.S1.2032Q3

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

Mērķrādītājs

Mājsaimniecības, kas saņēmušas konsultācijas

Skaits

1050

2050

2032

III

Mērķrādītājs ļauj objektīvi novērtēt, cik plaši un intensīvi tiek nodrošināts atbalsts programmas mērķgrupām, kā arī sekmēt programmas pārredzamību un rezultātu uzraudzību.

Mērķrādītājs atspoguļo faktiskos atbalsta sniegšanas rezultātus.

Mērķrādītājs tiks mērīts, balstoties uz faktiskajiem datiem par sniegtajām konsultācijām un pieteikumu skaitu. Sniegto konsultāciju skaits tiks uzskaitīts atsevišķā reģistrā, kurā tiks fiksēta informācija par sniegtajām konsultācijām, to veidu, datumu un saņēmēju.

Mērķrādītājs tiek veidots uz jauna iniciatīvas pamata, līdz ar to bāzlīnija nosakāma kā 0. Sasniedzamais rādītājs – 2050.

Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2032. gada 31. jūlijam

Par investīcijas īstenošanas nosacījumu un atlases kritēriju izstrādi atbildīga ir EM.

Par investīcijas praktisko ieviešanu kā projekta īstenotāju plānots noteikt ALTUM, kas nodrošinās mērķrādītāja īstenošanu un sasniegšanu, kā arī informācijas sniegšanu par investīcijas īstenošanas progresu, tostarp sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem.

CFLA kā uzraugošās iestāde slēdz līgumu ar ALTUM par projekta īstenošanu un veic projekta uzraudzību, tai skaitā pārbauda atbilstību piemērojamām regulām, procedūrām, iepirkumiem un sasniegto mērķrādītāju pārbaudi un uzskaiti. Savukārt atbildīgā ministrija veic vienas pieturas aģentūras funkcionālu uzraudzību.

Par mērķrādītāja ziņošanu EK, balstoties uz CFLA un EM sniegto informāciju, atbildīga ir KEM kā vadošā iestāde.

Vienas pieturas aģentūras funkcijas izmaksu plāns aptver trīs izdevumu pozīcijas:

Centralizēts atbalsts iedzīvotājiem un daudzdzīvokļu māju atjaunošanas projektu iesniedzējiem;

Komunikācijas un sabiedrības informēšanas aktivitātes;

Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksu segšanai.

Kopējās plānotās investīcijas izmaksas – 3 206 000 EUR, kas pilnā apmērā paredzētas finansēšanai no SKF plāna.

Pozīcijā "Centralizēts atbalsts iedzīvotājiem un projektu iesniedzējiem" ietvertas:

Konsultācijas par atbalsta sniegšanu (telefoniski, e-pastos, klātienē);

Informatīvo materiālu izstrāde;

Palīdzība projektu pieteikumu daudzdzīvokļu māju atjaunošanai sagatavošanā;

Sadarbība ar energoauditoriem un tehniskajiem ekspertiem.

Ņemot vērā ALTUM līdzšinējo pieredzi energoefektivitātes programmu īstenošanā daudzdzīvokļu mājās¹²⁸, saskaņā ar CSP datiem patēriņa grupā "20.03 Pakalpojumi" cenu pieaugums 2026. gada februārī, salīdzinot ar 2017. gada martu, sasniedza 50,2 %. Dati salīdzināti ar periodu, kad ALTUM turpināja daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas īstenošanu atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumiem Nr. 160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi".

CSP dati norāda, ka pakalpojums, kura izmaksas 2017. gada martā bija 330 euro, 2026. gada februārī atbilst aptuveni 495,66 euro. Minētais pieaugums atspoguļo kopējo cenu kāpumu pakalpojumu sektorā.

Plānotais konsultāciju skaits – 2050.

Pozīcijā "Komunikācija un sabiedrības informēšana" ietvertas:

Informēšanas kampaņas;

Publicitātes pasākumi un digitālā komunikācija.

Balstoties uz ALTUM pieredzi, uzsākot jaunas atbalsta programmas īstenošanu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā, ir nepieciešamas 2–3 informatīvās kampaņas. Vēsturiskajā periodā (2016.–2019. gads) izmaksas vienai kampaņai bija aptuveni 60 000 EUR. Ņemot vērā izmaksu pieaugumu ~50% apmērā, plānotās izmaksas kampaņām varētu sasniegt aptuveni 265 450 EUR.

Pozīcijas "Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksu segšanai" ietvaros tiek atbalstītas šādas izmaksas:

• Tehniskās apsekošanas atzinums;

• Ēkas energosertifikāts;

• Ēkas pagaidu energosertifikāts;

• Ēkas energosertifikāta pārrēķins;

• Pārkaršanas riska izvērtējums;

• Ietaupījuma un pašpatēriņa aprēķins mikroģenerācijas enerģijas ražošanas tehnoloģiju uzstādīšanā;

• Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ;

• Būvprojekts vai paskaidrojuma raksts saskaņā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas vai vienkāršotās atjaunošanas nosacījumiem;

• Paziņojums par būvniecību vai būvvaldē akceptēts paskaidrojuma raksts inženierbūvēm saskaņā ar atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem;

• Kontroltāme;

• Mājas digitālās uzmērīšanas dokumentācija;

• Apkures katlu / apkures sistēmu akts;

• Energoefektivitātes dokumentācijas darba uzdevuma sagatavošana;

• Dzīvojamās mājas ēkas būvprojekta vai paskaidrojuma raksta darba uzdevuma sagatavošana.

Tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas tiek balstītas uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) energogranta programmas¹²⁹ pieredzi par vidējām tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām tipveida 32 dzīvokļu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.

Tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksu segšanai plānoti 1,9 milj. EUR. Minētais finansējums ir paredzēts vismaz 72 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku (katrā ēkā vidēji 60 dzīvokļi) atjaunošanas projektu sagatavošanai¹³⁰. Indikatīvais tehniskās palīdzības apmērs uz vienu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tiek plānots 26,7 tūkst. EUR apmērā. Finanšu līdzekļu pieejamības gadījumā tiks palielināts atbalstāmo projektu skaits.

Apkopojumu par investīcijas programmas izmaksām skatīt 9. tabulā.

9. tabula. Investīcijas izmaksas, EUR

Investīciju plānots īstenot līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Investīcijas kopējās izmaksas 3 206 000 EUR. Nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (801 500 EUR) tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.

Tiks nodrošināta demarkācija atbalstīto objektu līmenī attiecībā uz tehnisko atbalstu energoauditam un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, kas tiek sniegts ALTUM esošās atbalsta programmas ietvaros¹³¹.

Nav attiecināms.

Paredzamās izmaksas noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām programmām.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.D.I1

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

01.01. 2026.

31.07. 2032.

3 206 000

0

0

1 600 000

1 506 000

70 000

30 000

0

Investīcijas ietvaros paredzēts atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās ar zemu energosniegumu. Atbilstoši EK 2023. gada 23. oktobra ieteikumam 2023/2407 "Par enerģētisko nabadzību" šis ir viens no veidiem kā mazināt enerģētisko nabadzību. Līdz ar to investīcijas ietvaros ir paredzēts atbalstīt visas attiecīgās mājas mājsaimniecības, papildus sniedzot mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām.

Šī investīcija ir papildu ieguldījums, kas nerada dubultošanos ar esošo ES un valsts budžeta programmu finansētajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus. Tas risina konkrētu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas jautājumus, kā arī sniedz papildus atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām (uzlabo komforta līmeni un samazina komunālo maksājumu slogu).

Investīcijas ietvaros atbalstu paredzēts sniegt privātpersonām. Gadījumos, kad atbalsts tiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējam un tas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm, atbalsta piešķiršanā paredzēts piemērot de minimis atbalsta regulējuma nosacījumus.

Kārtas numurs

Pasākums/investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.A.I1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

01.01.2026.

31.07.2032.

123 794 000

0

0

18 656 000

39 900 000

39 900 000

25 338 000

0

C1.B.I1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

01.01.2026.

31.07.2032.

188 639 573

0

10 000 000

40 000 000

60 000 000

60 000 000

18 639 573

0

C1.B.I2

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

01.01.2026.

31.07.2032.

59 170 000

0

0

1 775 100

11 834 000

11 834 000

17 751 000

15 975 900

C1.D.I1

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

01.01.2026.

31.07.2032.

3 206 000

0

0

1 600 000

1 506 000

70 000

30 000

0

KOPĀ

374 809 573

0

10 000 000

62 031 100

113 240 000

111 804 000

61 758 573

15 975 900

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

374 809 573

281 107 180

0

93 702 393

25%

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.A.I1.1.2028Q1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu pieņemšanas izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2028

I

C1.A.I1.S1.2030Q4

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšana

Skaits

0

20

2030

IV

C1.A.I1.S1.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšana

Skaits

20

72

2032

III

C1.B.I1.1.2027Q2

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Atskaites punkts

Projekta iesnieguma atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

II

C1.B.I1.I6.2030Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

Ēku vienības

0

2737

2030

I

C1.B.I1.I6.2032Q3

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju

Ēku vienības

2317

10 948

2032

III

C1.B.I2.1.2027Q4

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

IV

C1.B.I2.I7.2030Q4

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

m²

0

1 000

2030

IV

C1.B.I2.I7.2032Q3

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

m²

1 000

39 000

2032

III

C1.D.I1.S1.2030Q3

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

Mērķrādītājs

Mājsaimniecības, kas saņēmušas konsultācijas

Skaits

0

1050

2030

III

C1.D.I1.S1.2032Q3

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

Mērķrādītājs

Mājsaimniecības, kas saņēmušas konsultācijas

Skaits

1050

2050

2032

III

Intervences apgabals: Ēku sektors

Mērķu, pasākumu un investīciju aprakstus skatīt SKF plāna 2.1.1.sadaļā.

Gadījumā, ja tiek piemērots Regulas 2023/955 10.panta 1.punkta 3.rindkopas nosacījums par Direktīvas 2003/87/EK 30.k. panta 1.punktā noteiktās atkāpes piemērošanu, tiks veikts lineāri proporcionāls finanšu pārrēķins atbilstoši Regulā 2023/955 noteiktajiem piešķīruma apmēriem, analizējot tā ietekmi uz katru investīciju, nodrošinot tā ietvaros sasniedzamo mērķrādītāju un rezultātu samazinājumus atbilstoši aktuālajai situācijai un risku analīzei. Informācija tabulā "Komponentes C1 pasākumu/investīciju atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiks" ir indikatīva un nepieciešamības gadījumā tiks precizēta.

Aplēstās kopējās izmaksas: 314 721 214 EUR, no kuriem

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 236 040 911 EUR.

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u.c.): 0 EUR.

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 78 680 303 EUR.

Kārtas numurs

Pasākums/investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.A.I1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

01.01.2026.

31.07.2032.

103 947 713

0

0

15 665 125

33 503 351

33 503 351

21 275 886

0

C1.B.I1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

01.01.2026.

31.07.2032.

158 397 437

0

8 396 830

33 587 319

50 380 978

50 380 978

15 651 332

0

C1.B.I2

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

01.01.2026.

31.07.2032.

49 684 040

0

0

1 490 521

9 936 808

9 936 808

14 905 212

13 414 691

C1.D.I1

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

01.01.2026.

31.07.2032.

2 692 024

0

0

1 343 493

1 264 563

58 778

25 190

0

KOPĀ

314 721 214

0

8 396 830

52 086 458

95 085 700

93 879 915

51 857 620

13 414 691

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

314 721 214

230 040 911

0

78 680 303

25%

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.A.I1.1.2028Q1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu pieņemšanas izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2028

I

C1.A.I1.S1.2030Q4

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšana

Skaits

0

20

2030

IV

C1.A.I1.S1.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšana

Skaits

20

72

2032

III

C1.B.I1.1.2027Q2

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Atskaites punkts

Projekta iesnieguma atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

II

C1.B.I1.I6.2030Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

Ēku vienības

0

2737

2030

I

C1.B.I1.I6.2032Q3

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju

Ēku vienības

2317

10 948

2032

III

C1.B.I2.1.2027Q4

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

IV

C1.B.I2.I7.2030Q4

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

m²

0

1 000

2030

IV

C1.B.I2.I7.2032Q3

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)

m²

1 000

39 000

2032

III

C1.D.I1.S1.2030Q3

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

Mērķrādītājs

Mājsaimniecības, kas saņēmušas konsultācijas

Skaits

0

1050

2030

III

C1.D.I1.S1.2032Q3

Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai

Mērķrādītājs

Mājsaimniecības, kas saņēmušas konsultācijas

Skaits

1050

2050

2032

III

Intervences apgabals: Autotransporta nozare

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Paredzamās kopējās izmaksas: 226 777 903 EUR, no kuriem

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 170 083 427 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītas pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. C.): 0 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 56 694 476 EUR.

Investīcijas mērķis ir vērsts uz transporta nabadzības mazināšanu. Tās ietvaros plānots atbalstīt aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanu mazaizsargātām un transporta nabadzībā esošām sabiedrības grupām – sociālo pakalpojumu¹³⁶ saņēmējiem, kuri nespēj vai kuriem ir grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai tiem nav piekļūstams transports vai ir ierobežotas iespējas tam piekļūt, lai attiecīgi saņemtu citus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, ņemot vērā pakalpojumu pieejamību, valsts un ģeogrāfisko kontekstu.

Latvijas sociālās politikas mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, veicināt personu pāreju no institucionālu uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu. Lai sasniegtu mērķi un mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, LM izstrādāja un MK 2021.gada 19.oktobrī pieņēma informatīvo ziņojumu¹³⁷ "Par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem". Atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajam tika izstrādāti un 2024.gada 4.decembrī Saeimā pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā¹³⁸ (turpmāk – SPSP likums). SPSP likuma grozījumi nosaka, ka katrā pašvaldībā ir obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi jeb minimālais sociālo pakalpojumu grozs un citus sociālos pakalpojumus pašvaldība varēs attīstīt tikai tad, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.

Minimālais sociālo pakalpojumu grozs ietver vairākus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, piemēram, aprūpi mājās, dienas aprūpes centra pakalpojumu, specializētās darbnīcas pakalpojumu u.c. Ievērojamai daļai personu, kurām šos pakalpojumus būtu nepieciešams saņemt, ir ierobežotas iespējas līdz tiem nokļūt vai tos saņemt mājās, jo tās lielākoties dzīvo transporta nabadzībai pakļautos reģionos, kā arī pieder pie mazaizsargātām mājsaimniecībām.

EK skaidri un konsekventi uzsver aprūpes mājas nozīmi kā vienu no centrālajiem elementiem ilgtspējīgas, pieejamas un kvalitatīvas ilgtermiņa aprūpes sistēmas ES līmenī. EK politikas dokumenti aicina dalībvalstis attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, nodrošinātu labāku izvēli un samazinātu atkarību no institūcijām. Piemēram, EK ieteikumā par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei (2022/C 476/01)¹³⁹ dalībvalstīm uzdots pastāvīgi saskaņot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu piedāvājumu ar iedzīvotāju faktisko aprūpes vajadzību apjomu. Īpašs uzsvars likts uz nepieciešamību attīstīt un/vai uzlabot aprūpi mājās, kā arī mazināt teritoriālās atšķirības šīs aprūpes pieejamībā un piekļuvē, jo īpaši lauku un mazapdzīvotās teritorijās.

Sociālo pakalpojumu saņēmēji Latvijā, kas bieži ir pensijas vecuma cilvēki, personas ar funkcionāliem traucējumiem, dažāda veida invaliditāti u.c., saskaras ar būtisku transporta nabadzības risku gan specializētā transporta nepieejamības dēļ, gan dažādu nepieciešamo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attāluma dēļ. Pat situācijās, kad tradicionālais sabiedriskais transports ir pieejams, tā izmantošana ir apgrūtināta vairāku transporta nabadzības dimensiju dēļ – proti, ārpus lielajām pilsētām un attālākos reģionos sabiedriskais transports kursē ievērojami retāk (to nav iespējams salāgot ar sociālā pakalpojuma darbības laiku vai tas konkrētajā maršrutā nav pieejams regulāri) vai vispār nav pieejams, līdz tuvākajai pieturai pašu spēkiem nav iespējams nokļūt, kā arī personas ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti nereti nevar izmantot sabiedrisko transportu, jo tas konkrētajā maršrutā nav piekļūstams. Latvijā aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju skaits pieaug, jo sabiedrība strauji noveco un arvien lielāka daļa cilvēku sasniedz vecumu, kurā būtiski palielinās hronisku slimību un funkcionālu traucējumu izplatība. Vienlaikus iedzīvotāji dod priekšroku dzīvei savā mājā, tāpēc aprūpes mājās pakalpojums kļūst par primāro izvēli, kas nodrošina gan drošību, gan neatkarību. Pieprasījumu ietekmē arī tas, ka ģimeņu iespējas nodrošināt neformālo aprūpi samazinās migrācijas, nodarbinātības intensitātes un mājsaimniecību struktūras pārmaiņu dēļ, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc profesionāla atbalsta. Šo faktoru kopums nozīmē, ka aprūpes mājās pakalpojuma pieprasījums ne tikai turpina pieaugt jau šodien, bet arī nākotnē būtiski palielināsies.

Vienlaikus, turpmākajos gados, pieaugot izmaksām par degvielu un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim, sociālo pakalpojumu sniedzēji saskarsies ar būtiskiem izaicinājumiem sociālo pakalpojumu sniegšanā. Jau šobrīd administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, samazinoties pašvaldību skaitam no 199 līdz 42 pašvaldībām, attālums, kas sociālo pakalpojumu sniedzējam jāmēro līdz klientam mājās, ir ievērojami palielinājies. Piemēram, pēc sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas par vienas dienas klientu skaitu aprūpei mājās un nobrauktajiem kilometriem, secināms, ka vidēji pakalpojumu sniedzēji apkalpo no 6 līdz pat 9 personām dienā. Maršruts tiek rūpīgi plānots, bet nereti attālumi no viena klienta līdz otram ir ievērojami un sasniedz līdz pat 50 km, kas nozīmē, ka viens transportlīdzeklis dienā dažkārt mēro pat vairāk nekā 300 km.

Ņemot vērā minētos apstākļus, investīcijas ietvaros tiks nodrošināta bezemisiju transportlīdzekļu iegāde sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām Latvijas teritorijās, kurās transporta nabadzības indekss (mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvars % no kopējā mājsaimniecību skaita konkrētajā teritorijā/ iedzīvotāju skaits uz 1 km² novados un valstspilsētās) sastāda 1,5 un augstāku (indikatora aprakstu skatīt SKF plāna 1.4. sadaļā). Saskaņā ar SKF plānā veiktajiem aprēķiniem tās ir 26 no 42 Latvijas pašvaldībām, to skaitā neietilpst neviena no 7 valstspilsētu pašvaldībām.

Saskaņā ar valsts informācijas sistēmas "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" datiem, aprūpes mājās pakalpojumu sniedz 89 pakalpojumu sniedzēji visā valstī. Pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta gan pirmās nepieciešamības preču un produktu piegāde, gan speciālistu vai mobilās komandas nokļūšana pie mērķa grupas personām. Teritorijās ar augstu transporta nabadzības indeksu (1,5 un augstāks), kas ietver 26 pašvaldības Latvijā (skatīt 10.tabulu), kā potenciālie bezemisiju transportlīdzekļu saņēmēji, kas sniedz aprūpes mājās pakalpojumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, ir identificēts 31 pakalpojumu sniedzējs. No tiem 9 pašvaldībās pakalpojumu nodrošina pati pašvaldība, savukārt vairākās citās pašvaldībās pakalpojumu nodrošina 22 nevalstiskās organizācijas. Vienlaikus 4 pašvaldībās aprūpes mājās pakalpojums netiek nodrošināts.

10. tabula. Aprūpes mājās pakalpojums transporta nabadzībai pakļautajās teritorijās

(Avots: Pārskats par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2024. gadā, LM)

Investīcijas ietvaros ar bezemisiju transportlīdzekļu iegādi tiks nodrošināta aprūpes mājās pakalpojuma pieejamība personām, kuras dzīvo teritorijās ar augstu transporta nabadzības indeksu. Tas ļaus mazināt šo personu transporta nabadzību, jo īpaši ņemot vērā ierobežotās sabiedriskā transporta iespējas, tā piekļūstamību, un vienlaikus nodrošinās tām savlaicīgu, regulāru un kvalitatīvu sociālo aprūpi, uzlabojot dzīves kvalitāti, drošību un sociālo iekļaušanu, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar funkcionāliem traucējumiem, dažāda veida invaliditāti.

ETS2 izraisīto degvielas cenu pieaugums palielinās transporta izmaksas (skatīt 14. attēlu), kā rezultātā mazaizsargātām mājsaimniecībām kļūs vēl grūtāk piekļūt būtiskiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, t.sk. saņemt aprūpes mājās pakalpojumu. Īpaši tas skar transporta nabadzībai pakļautās iedzīvotāju grupas, kurām šie pakalpojumi ir kritiski nepieciešami un piešķirami atbilstoši SPSP likumā noteiktajai kārtībai. Vienlaikus paredzams, ka pieaugošais transporta izmaksu slogs negatīvi ietekmēs arī sociālo pakalpojumu sniedzēju spēju nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tostarp aprūpes mājās pakalpojumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī nodrošināt tām pamatvajadzības, piemēram, pirmās nepieciešamības preču un pārtikas piegādi. Šī investīcija palīdzēs mazināt minētās problēmas, jo tās ietvaros iegādātie bezemisiju transportlīdzekļi papildinās sociālo pakalpojumu sniedzēju transporta veiktspēju sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Līdz ar to aprūpes mājās pakalpojuma pieejamību teritorijās ar augstu transporta nabadzības indeksu nekavēs pieaugošais finansiālais slogs, ko radīs tradicionālās degvielas izmaksas.

Atšķirībā no investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" (APP), kas ir īpaši izstrādāta, lai risinātu mobilitātes problēmas lauku reģionu mājsaimniecībām, kurām nav piekļuves sabiedriskajam transportam ar mērķi nodrošināt savienojamību ar vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, šī investīcija ir plānota sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma – aprūpes mājās nodrošināšanai mazaizsargātām mājsaimniecībām dzīvesvietās.

Lai stiprinātu ES būtiskāko nozaru (tostarp elektrotransportlīdzekļu nozares) konkurētspēju ES ekonomikas dekarbonizācijā, ES dalībvalstis tiek mudinātas savos SKF plānos ieviest kritērijus, kas saistīti ar ilgtspējīgām piegādes ķēdēm. Saskaņā ar EK 2025.gada 25.marta paziņojumu "Norādījumi par sociālajiem klimata plāniem" (C/2025/1597)¹⁴⁰, ES dalībvalstīm, uzsākot publiskā iepirkuma procedūras, ir jānodrošina, ka tās ņem vērā Neto nulles emisiju industrijas akta (Regula 2024/1735)¹⁴¹ 25. un 28. panta prasības. Attiecīgi, ja investīcijas ietvaros paredzēts piemērot publiskā iepirkuma procedūru jaunu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, tiks izvērtēta iespēja noteikt papildu publiskā iepirkuma atlases kritēriju – "oglekļa dioksīda emisiju kritērijs ražošanas un transportēšanas laikā". Kritērijs un tā aprēķināšanas modelis tiks pēc iespējas saskaņots ar EK un ES dalībvalstu izstrādāto metodiku (paredzēts apstiprināt 2027.gadā).

Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir esoša aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pilnveidošana.

Bezemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem kopējais nepieciešamais finansējums ir 4 800 000 EUR bez PVN, no kuriem 3 600 000 EUR ir Fonda daļa un 1 200 000 EUR nacionālā līdzfinansējuma daļa.

Investīcijas mērķis ir mazināt mazaizsargāto mājsaimniecību transporta nabadzību saistībā ar piekļuvi sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, t.sk. aprūpes mājās pakalpojumam, kur transportam ir izšķiroša nozīme pakalpojuma nodrošināšanā un saņemšanā. Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde ir paredzēta, lai sniegtu atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību tām mērķa grupām, kuras nepietiekamu finanšu līdzekļu un funkcionālo traucējumu dēļ nespēj pašas piekļūt dažādiem pamatpakalpojumiem.

Investīcija vērsta uz trūkumu novēršanu saistībā ar piekļuvi pakalpojumam tām mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām transporta nabadzības skartajās teritorijās, kuras, atbilstoši SPSP likumam saņem aprūpi mājās – pakalpojumus mājās pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Pamatā šī mērķa grupa ietver personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērnus ar invaliditāti, gan pilngadīgas personas darbspējas vecumā un pensijas vecuma personas) vai invaliditāti.

Labklājības ministrija izstrādās bezemisiju transportlīdzekļu iegādei nepieciešamos normatīvos aktus un atlases kritērijus investīcijas īstenošanai.

Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu un plaši pieejamu atbalstu, SKF plāna ietvaros tiks piešķirts finansējums valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem (pašvaldībām un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem), kas nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām transporta nabadzībai pakļautajās teritorijās.

Investīcijas ietvaros tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm. Investīcija veicinās nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, jo tās mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, kas atbilst SKF plānā noteiktajai teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību definīcijai un atbilstoši SPSP likumam ir tiesīgi saņemt aprūpes mājās pakalpojumu.

Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde paredzēta pakāpeniski laika periodā no 2027. gada līdz 2032. gadam.

Izsludināta projektu iesniegumu atlase bezemisiju transportlīdzekļu un uzlādes punktu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Spēkā stājies normatīvais regulējums par investīcijas īstenošanu. Normatīvajā regulējumā iekļauti atbalsta saņemšanas nosacījumi saskaņā ar SKF plāna 2.2.2.1.1. sadaļu un atbilstības nosacījumi DNSH kritērijiem, jo ​​īpaši EK paziņojuma C/2025/1596 2. pielikuma T3 darbības prasībām.

Iegādāti un sociālo pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantoti 30 bezemisiju transportlīdzekļi. Bezemisiju transportlīdzekļi tiek uzskatīti par iesaistītiem sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, kad ir uzstādīti un ekspluatācijā nodoti 10 uzlādes punkti.

Iegādāti un sociālo pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantoti 85 bezemisiju transportlīdzekļi. Bezemisiju transportlīdzekļi tiek uzskatīti par iesaistītiem sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, kad ir uzstādīti un ekspluatācijā nodoti 40 uzlādes punkti.

Kārtas numurs

Pasākuma/ investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.F.I1.1.2027Q4

Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Atskaites punkts

Projektu iesniegumu atlases izsludināšana

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

IV

C2.F.I1.S1.2030Q4

Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Mērķrādītājs

Sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīti bezemisiju transportlīdzekļi

skaits

0

30

2030

IV

C2.F.I1.S1.2032Q3

Atbalsts transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Mērķrādītājs

Sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīti bezemisiju transportlīdzekļi

skaits

30

85

2032

III

Izvēlētais atskaites punkts un mērķrādītāji ir tieši saistīti ar ieguldījumu praktisko ietekmi un sniedz kvantitatīvi izmērāmu informāciju par investīcijas rezultātiem. Tie ļauj skaidri noteikt progresu un nodrošina uzraudzības un atskaitīšanās iespējas atbilstoši ES prasībām. Izvēlētais atskaites punkts un mērķrādītāji ir saprotami, reālistiski un precīzi mērāmi.

Atskaites punkts mēra investīcijas īstenošanas uzsākšanu, apliecinot, ka ir uzsākta projektu iesniegumu atlase, tostarp publicēti atbalsta saņemšanas nosacījumi.

Ar mērķrādītājiem tiks mērīts iegādāto bezemisiju transportlīdzekļu skaits un, ja nepieciešams, arī iegādāto uzlādes punktu skaits. Mērķrādītāju izpildes dati tiks uzkrāti kumulatīvi, summējot katrā pārskata periodā sasniegto mērķrādītāju.

Atskaites punkta pienācīga izpilde tiek apliecināta ar SKF plāna īstenošanas iestādes (CFLA) oficiāli publicētu paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par projektu iesniegumu atlases uzsākšanu.

Mērķrādītāju pienācīga izpilde pamatojama ar konkrēto projektu datiem. Pēc bezemisijas transportlīdzekļu un, ja nepieciešams, uzlādes punktu iegādes finansējuma saņēmēji iesniegs apliecinošus dokumentus, kurus izvērtējot, nepieciešamības gadījumā CFLA organizēs pārbaudes projektu īstenošanas vietās, lai gūtu pārliecību par mērķrādītāju izpildi un iesniegto pamatojošo dokumentu ticamību.

Mērķrādītāji tiek noteikti uz jaunas iniciatīvas bāzes, un iepriekšējo datu bāzlīnija netiek izmantota.

Sasniedzamais līmenis (mērķis): 85 bezemisiju transportlīdzekļu un, ja nepieciešams, 85 uzlādes punktu iegāde.

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2027. gada 4. ceturksnim.

Mērķrādītājs ar sasniedzamo vērtību "30 iegādāti bezemisiju transportlīdzekļi" tiks sasniegts līdz 2030. gada 4. ceturksnim.

Mērķrādītājs ar sasniedzamo vērtību (kumulatīvi) "85 iegādāti bezemisiju transportlīdzekļi" tiks sasniegts līdz 2032. gada 3. ceturksnim.

Par investīcijas īstenošanas nosacījumu un atlases kritēriju izstrādi atbildīga ir LM.

Par atskaites punkta īstenošanu un sasniegšanu ir atbildīga LM sadarbībā ar CFLA.

Par investīcijas praktisko ieviešanu – kā projektu īstenotājus plānots atlasīt sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas nodrošinās mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī informācijas sniegšanu par investīcijas īstenošanas progresu, tostarp sasniegtajiem mērķrādītājiem.

CFLA kā līgumu slēdzējs ar projektu īstenotājiem nodrošinās investīcijas projektu izpildes uzraudzību. Atbilstoši starp LM un CFLA noslēgtajai starpresoru vienošanās, LM un CFLA nodrošinās atskaites punkta un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību un novērtēšanu. LM sekos līdzi investīcijas, t.sk. atskaites punkta un mērķrādītāju izpildes progresam, nepieciešamības gadījumā rosinās grozījumus SKF plānā un investīcijas īstenošanas noteikumos.

Par atskaites punkta un mērķrādītāju ziņošanu EK, balstoties uz CFLA un LM sniegto informāciju, atbildīga ir KEM kā vadošā iestāde.

Lai identificētu pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu investīcijas tvēruma teritorijā mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, tika analizēti Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību pašvaldībās 2024. gadā par teritorijām, kurās transporta nabadzības indekss (mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvars % no kopējā mājsaimniecību skaita konkrētajā teritorijā/ iedzīvotāju skaits uz 1 km² novados un valstspilsētās) ir 1,5 un augstāks. Aprēķini bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un uzlādes punktu izveides izmaksām pamatoti ar tirgus izpētēm.

Investīcijas ievaros plānots sniegt atbalstu 85 bezemisiju M1 klases vieglo pasažieru transportlīdzekļu iegādei, ņemot vērā šādu aprēķinu:

Bezemisiju M1 klases vieglā pasažieru transportlīdzekļa iegādes izmaksas ir 52 124 EUR/gab¹⁴⁵ bez PVN. ¹⁴⁶Papildus bezemisiju transportlīdzekļa izmaksām, pakalpojuma sniedzēji var plānot izdevumus OCTA, KASKO, ziemas riepu komplektam, kā arī, ja nepieciešams, parastas jaudas uzlādes punktu (22 kW vai mazāku¹⁴⁷) iegādei un uzstādīšanai. Gadījumā, ja būs nepieciešams uzlādes punkts ātrākai bezemisiju transportlīdzekļu uzlādei, sociālo pakalpojumu sniedzēji varēs to paredzēt, vienlaikus izvēloties arī mazākas jaudas uzlādes punktu, ja tas konkrētajā situācijā ir piemērotāks. Ja uzlādes punktu faktiskais skaits būs mazāks nekā sākotnēji plānots (<85), ietaupītais finansējums tiks novirzīts papildu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei. Attiecīgi, kopējās maksimālās viena bezemisiju transportlīdzekļa izmaksas kopā ar papildus minētajām izmaksām veidotu indikatīvi 56 470 EUR/gab bez PVN. Līdz ar to, provizoriski kopējās maksimālās viena bezemisiju transportlīdzekļa izmaksas kopā ar papildus minētajām izmaksām veidotu indikatīvi 56 470 EUR/gab bez PVN.

Sociālo pakalpojumu sniedzēji pēc projektu īstenošanas no saviem līdzekļiem nodrošinās iegādāto bezemisiju transportlīdzekļu un uzlādes punktu apkopi un uzturēšanu.

Tiek paredzēta pakāpeniska investīcijas īstenošana, ieguldot noteiktu finansējuma apjomu attiecīgā laika periodā:

2027. gadā tiek paredzēta projekta iesnieguma atlase;

no 2028. gada līdz 2030. gada 4. ceturksnim paredzēta 30 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde;

no 2031. gada līdz 2032. gada 3. ceturksnim paredzēta 55 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde (t.i., kumulatīvi investīcijas ietvaros – 85 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde).

Nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (1 200 000 EUR) tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.

Investīcijas kopējās izmaksas – 4 800 000 EUR bez PVN.

Nav paredzēts finansējums no citiem ES instrumentiem saistībā ar šo investīciju.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.1. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana"¹⁴⁸ ietvaros tiek atbalstīta aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transporta līdzekļa iegāde un aprīkošana, lai nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem – darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām). Šāds atbalsts plānots aprūpējamām personām, kuru dzīvesvietā nav infrastruktūras mūsdienīgai personīgās higiēnas nodrošināšanai, ēdiena gatavošanai un mājvietas uzkopšanai; lai nokļūtu cilvēka dzīvesvietā un nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojumu, ir nepieciešams speciāli pielāgots transportlīdzeklis ar autonomās strāvas ģeneratoru, dušu ar silto un auksto ūdeni, tualeti, gāzes plīti, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu.

Atšķirībā no minētā pasākuma, SKF plāna investīcijas ietvaros plānots atbalstu sniegt tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina aprūpes mājas pakalpojumu sniegšanu mazaizsargātām mērķa grupas personām transporta nabadzības skartajās teritorijās un nodrošina pakalpojuma sniegšanu personas mājoklī bez specializēti pielāgota transportlīdzekļa.