Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 166 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2022., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/op/2022/52.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 167

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 495 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

15.03.2022., Nr. 52

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 166

Pieņemts: 08.03.2022.

OP numurs: 2022/52.9

2022/52.9
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 3 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 166

Rīgā 2022. gada 8. martā (prot. Nr. 13 31. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 1. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 191. nr.; 2015, 254. nr.; 2017, 254. nr.; 2018, 191. nr.; 2019, 239. nr.; 2021, 23. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt ar 179. punktu šādā redakcijā:

"179. Ja uzsākta būvniecības administratīvā procesa ietvaros mainās būves grupa no augstākas būves grupas uz zemāku būves grupu, būvniecības iecerēm, kuru īstenošana turpinās, piemēro zemākai grupai atbilstošo būvniecības procesu. Šādu izmaiņu gadījumā būvniecības ierosinātājam ir tiesības pabeigt būvniecības procesu, nemainot būvniecības iesnieguma veidu un ar to turpmāk procesuāli saistītos paziņojumus un iesniedzamos dokumentus."

2. Papildināt ar 180. punktu šādā redakcijā:

"180. Būvniecības iecerēm, kas ierosinātas līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos attiecībā uz būves veida maiņu no ēkas uz inženierbūvi, piemēro normas, kas bija spēkā uz būvniecības ieceres ierosināšanas brīdi."

3. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (​pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 8. marta
noteikumiem Nr. 166

"1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 19. augusta
noteikumiem Nr. 500

Būvju iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi

1. Visas ar radiācijas drošību saistītās būves (kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti)) un būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir trešās grupas būves.

2. Ēkas, kas nav saistītas ar radiācijas drošību (kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti)), un ēkas ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas iedala šādi:

2.1. pirmās grupas ēkas:

2.1.1. vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas;

2.1.2. transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu līdz 20 kV un apbūves laukumu līdz 60 m2;

2.2. trešās grupas ēkas:

2.2.1. ēkas, kurām ir vairāk nekā seši virszemes stāvi;

2.2.2. ēkas, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs;

2.2.3. publiskas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 1000 m2;

2.2.4. rūpnieciskās ražošanas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, lielāku par 600 MJ/m2;

2.2.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 2000 m2;

2.2.6. noliktavas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, lielāku par 600 MJ/m2;

2.2.7. noliktavas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 2000 m2;

2.2.8. katlumājas ar siltuma jaudu, lielāku par 100 MW;

2.2.9. elektroenerģijas apgādes ēkas ar elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW;

2.2.10. transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu 110 kV vai augstāku;

2.3. otrās grupas ēkas ir ēkas, kuras nav minētas šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā.

3. Inženierbūves, kas nav saistītas ar radiācijas drošību (kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti)), un inženierbūves ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas iedala šādi:

3.1. pirmās grupas inženierbūves:

3.1.1. atsevišķi labiekārtojuma elementi;

3.1.2. avotu kaptāžas;

3.1.3. elektroapgādes ārējie inženiertīkli (tai skaitā transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas)) ar spriegumu līdz 20 kV;

3.1.4. elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli (tai skaitā transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas)) ar spriegumu līdz 20 kV;

3.1.5. dzelzceļa gājēju pārejas;

3.1.6. dzelzceļa tehnoloģiskās pārbrauktuves;

3.1.7. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV;

3.1.8. elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV;

3.1.9. elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli;

3.1.10. elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti līdz 10 m;

3.1.11. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu ceļi;

3.1.12. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu tilti ar garumu līdz 10 m;

3.1.13. gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa;

3.1.14. gāzapgādes sistēmas punktveida inženierbūves (iekārtas), ja tām nav ēkas pazīmju;

3.1.15. ūdens ieguves akas;

3.1.16. inženiertīklu pievadi;

3.1.17. kanalizācijas akas, komercuzskaites mēraparātu akas un šahtas;

3.1.18. kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm;

3.1.19. komersantu ceļi, kā arī pievienojumi esošajiem pašvaldību ielu tīkliem un valsts vietējiem autoceļiem;

3.1.20. laukumi ar segumu;

3.1.21. māju ceļi, kā arī pievienojumi esošajiem pašvaldību ielu tīkliem un valsts vietējiem autoceļiem;

3.1.22. masti, izņemot karoga mastus, līdz 10 m;

3.1.23. notekūdeņu attīrīšanas inženierbūves ar jaudu līdz 5 m3/diennaktī (ieskaitot);

3.1.24. pazemes un virszemes tipa ugunsdzēsības hidranti;

3.1.25. rakti dīķi ar virsmas laukumu līdz 0,5 ha;

3.1.26. satiksmes organizācijas un kontroles (uzraudzības) inženierbūves;

3.1.27. siltumapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

3.1.28. sporta laukumi ar segumu;

3.1.29. līdz 6 m augsti stacionāri reklāmas un informācijas stendi;

3.1.30. līdz 10 m augsti torņi;

3.1.31. ūdensapgādes akas, komercuzskaites mēraparātu akas un šahtas;

3.1.32. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm;

3.1.33. ūdens ieguves urbumi;

3.1.34. vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 10 kW un masta augstumu līdz 10 m;

3.1.35. viena īpašuma meliorācijas sistēmas vai atsevišķas meliorācijas inženierbūves, tai skaitā grāvji;

3.1.36. žogi un mūri;

3.1.37. rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 m3, izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai;

3.2. trešās grupas inženierbūves:

3.2.1. apakšstacijas (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas) ar spriegumu 110 kV un augstāku ārpus norobežotām elektroietaišu teritorijām;

3.2.2. atklātie sporta laukumi ar tribīnēm, kurās paredzētas vairāk nekā 1000 sēdvietas;

3.2.3. baseini ar tribīnēm, kurās paredzētas vairāk nekā 1000 sēdvietas;

3.2.4. dūmeņi, garāki par 60 m;

3.2.5. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu 110 kV un augstāku;

3.2.6. enerģijas ražošanas inženierbūves:

3.2.6.1. ar siltuma jaudu, lielāku par 100 MW;

3.2.6.2. ar elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW, izņemot saules elektrostacijas; 

3.2.7. estrādes ar tribīnēm, kurās paredzētas vairāk nekā 1000 sēdvietas;

3.2.8. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu tilti ar laiduma garumu, lielāku par 10 m;

3.2.9. gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas ar darba spiedienu, lielāku par 1,6 MPa;

3.2.10. stacionāras piestātnes ūdenstecēs un ūdenstilpēs, ja ūdens dziļums lielāks par 6 m;

3.2.11. stacionāras piestātnes un krasta nostiprinājumi jūrā un ostās;

3.2.12. kanalizācijas ārējie inženiertīkli (spiedvadi) ar iekšējo diametru no 500 mm;

3.2.13. kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas inženierbūves ar jaudu, lielāku par 300 m3/diennaktī;

3.2.14. kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas inženierbūves ar jaudu, lielāku par 300 m3/diennaktī;

3.2.15. masti, arī karoga masti, augstāki par 100 m;

3.2.16. ūdensteču un ūdenstilpju krasta nostiprinājumi un krastmalas, ja ūdens dziļums lielāks par 6 m;

3.2.17. lidlauka skrejceļi;

3.2.18. maģistrālie naftas produktu cauruļvadi (izņemot gāzes cauruļvadus);

3.2.19. moli vai viļņlauži, kas aizsargā ostas iekšējo akvatoriju no atklātās jūras iedarbes;

3.2.20. pašteces kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru no 800 mm;

3.2.21. publiskās lietošanas dzelzceļi;

3.2.22. rūpnieciskās ražošanas inženierbūves (ieguves rūpniecības vai iežieguves inženierbūves, ķīmiskās ražošanas inženierbūves, smagās rūpniecības uzņēmumu inženierbūves), izņemot urbumus;

3.2.23. stabi, augstāki par 100 m;

3.2.24.  tilti ar laidumu no 10 m;

3.2.25. tilti ar garumu no 25 m;

3.2.26. torņi, augstāki par 100 m;

3.2.27. tuneļi;

3.2.28. ūdens noteces un līmeņa regulēšanas hidrotehniskās inženierbūves, ja aizsprosta augstums pārsniedz 10 m vai novadbūves caurvades spēja ir lielāka par 500 m3/s;

3.2.29. ūdens resursu izmantošanas hidrotehniskās inženierbūves, ja hidroelektrostacijas projektētā jauda ir no 1 MW un sūkņu stacijas ražīgums ir lielāks par 5 m3/s;

3.2.30. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru no 500 mm;

3.2.31. vēja elektrostacijas ar jaudu, lielāku par 20 kW;

3.2.32. rezervuāri šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu, lielāku par 5000 m3;

3.3. otrās grupas inženierbūves ir inženierbūves, kas nav minētas šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā."

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!