Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 117
Rīgā 2022. gada 9. februārī (prot. Nr. 46, 10. §)
Zemesgabala Remtes ielā 21 izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības
plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu
1. Saistošie noteikumi nosaka zemesgabala Remtes ielā 21 izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī grafisko daļu – funkcionālo zonējumu (2. pielikums), teritorijas attīstības priekšlikumu un satiksmes organizāciju (3. pielikums).
2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22782 izstrādātā zemesgabala Remtes ielā 21 lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.
Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis
1. pielikums
Rīgas domes 2022. gada 9. februāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 117
Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv
Zemesgabala Remtes ielā 21 lokālplānojums
Redakcija 1.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Prasības teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
Pielikumi
1. pielikums
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1. Saistošie noteikumi nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – zemesgabalā Remtes ielā 21 (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).
2. Funkcionālās zonas un atļautā izmantošana lokālplānojuma teritorijā tiek noteikta saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums" un ņemot vērā grafiskās daļas kartes "Attīstības iecere. Satiksmes organizācija" iekļautos principiālos risinājumus. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasības, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.
1.2. Definīcijas
3. Minimālā būvlaide – būvlaides veids, kur ēkas ielas fasādi nedrīkst izvietot tuvāk ielai par noteikto būvlaides līniju, bet ir atļauts to izvietot uz būvlaides vai ar atkāpi no noteiktās būvlaides līnijas.
4. Priekšpagalms – teritorija zemes vienībā starp ēkas galveno fasādi un ielas sarkano līniju, kura paredzēta zemes vienībā esošās galvenās ēkas vizuālās uztveres nodrošināšanai skatā no ielas. Priekšpagalms ir teritorija, ko veido galvenās ēkas fasādes projekcija 90 grādu leņķī pret ielas sarkano līniju.
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
Nenosaka
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
Nenosaka
2.3. Prasības teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai
5. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši risinājumam būvniecības ieceres dokumentācijā.
6. Inženiertehniskā sagatavošana ietvert šādus pasākumus:
6.1. esošo, neizmantojamo būvju un inženierkomunikāciju demontāžu saskaņā ar demontāžas projektu;
6.2. detalizēta vertikālā plānojuma sagatavošanu un zemes virsmas izmaiņas (planēšanu, uzbēršanu (ja nepieciešams) u. tml.) atbilstoši būvprojekta risinājumam;
6.3. inženierkomunikāciju un nepieciešamās satiksmes infrastruktūras izbūvi un ierīkošanu lokālplānojuma teritorijā un/vai tai piegulošajās ielās apbūves ieceres īstenošanas vajadzību apjomā.
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
7. Piekļuvi teritorijai funkcionālajā zonā JC77 organizē no Remtes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves.
8. Pieslēgumus pilsētas ielu tīklam un lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju precizē būvprojektēšanas ietvaros, ņemot vērā grafiskās daļas kartē "Attīstības iecere. Satiksmes organizācija" iekļautos principiālos risinājumus.
9. Autonovietņu skaitu un izvietojumu nosaka būves būvprojekta sastāvā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ievērojot nosacījumus, kas ietverti šo noteikumu pielikumā.
10. Ēkām un citām būvēm paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.
11. Gājēju un velosipēdu satiksmes risinājumu detalizē būvniecības ieceres dokumentācijā, nodrošinot drošu gājēju un velosipēdu satiksmes sasaisti ar apkārtējām teritorijām, tostarp sabiedriskā transporta pieturvietām.
12. Piebrauktuvju, autostāvlaukumu, velosipēdu un gājēju zonu segumu veidus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.
13. Velonovietnes izvieto pie objekta ieejas mezgliem tā, lai tiktu nodrošināta ērta piekļūšana no velosipēdu ceļiem, netraucējot gājēju pārvietošanos. Velonovietņu dizainu saskaņo ar citiem labiekārtojuma elementiem lokālplānojuma teritorijā.
14. Elektroskrējriteņiem/motorolleriem paredz novietnes ekvivalenti velonovietnēm, ārpus ietvēm un gājēju zonām, risinājumu precizējot būvprojektā.
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
15. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā.
16. Projektējot būves, veic teritorijā paredzēto objektu slodžu orientējošos aprēķinus un izstrādā objektu perspektīvās apgādes shēmas.
17. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu konkrētos risinājumus nosaka būvprojektā, ievērojot normatīvo aktu prasības un aktuālos institūciju tehniskos noteikumus.
18. Ēkas un būves pieslēdz pilsētas centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojumā paredz dalīto sistēmu – sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens tīkla. Lietusūdeņu kanalizācijas sistēmu izbūvē ar aprēķinu, lai nodrošinātu lietusūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai lokālplānojuma teritorijā esošajos un tai piegulošajos zemesgabalos apbūves rezultātā netiktu paaugstināts gruntsūdens līmenis. Nodrošina no autostāvvietām savākto lietusūdeņu attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus).
19. Teritorijas siltumapgādi nodrošina, izmantojot elektroapgādes, siltumsūkņu vai tml. videi draudzīgu apkures veidu, risinājumu precizējot būvprojektā. Aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izmanto šķidro (dīzeļdegviela u. c.) vai cieto (malka, kūdra, briketes, granulas, ogles u. c.) kurināmo.
20. Būvniecības rezultātā aizliegts pasliktināt apkārt esošo zemesgabalu hidroloģisko stāvokli.
3.3. Prasības apbūvei
21. Ēkas un citas būves izvieto grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" attēlotajā Jauktas centra apbūves teritorijas JC apakšzonā JC77, ņemot vērā lokāplānojumā noteiktās būvlaides un apbūves līnijas. Grafiskajā daļā attēlotās būvlaides nosaka ēku minimālo attālumu no ielas sarkanās līnijas. Teritorijā starp sarkano līniju un būvlaidi ir atļauts izvietot autonovietnes, ievērojot šo noteikumu 30. punkta nosacījumus.
22. Apbūvi izvieto atbilstoši brīvstāvošu ēku plānojuma principam. Galveno ēku (iecerēto tirdzniecības centra būvapjomu) izvieto ar galveno fasādi pret Kārļa Umaņa gatvi.
23. Attālumus starp ēkām un būvēm paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņa un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, kā arī nodrošinot netraucētas piekļūšanas iespējas operatīvo dienestu transportam, tai skaitā ugunsdzēsības tehnikai. Konkrēto būvju izvietojumu nosaka būvprojektā.
24. Apbūves izvietojumu precizē būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā apbūves arhitektoniski telpiskās kompozīcijas, publiskās ārtelpas labiekārtojuma un satiksmes organizācijas pamatprincipus saskaņā ar grafiskās daļas karti "Teritorijas attīstības priekšlikums. Satiksmes organizācija".
25. Lokālplānojuma teritorijā nosaka priekšpagalmu pret Kārļa Ulmaņa gatvi. Priekšpagalmā ierīko stādījumus un labiekārtojumu, tostarp gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkām, kā arī ir atļauts izvietot autostāvvietas, nepārsniedzot 30 % no objektam plānotā autostāvvietu skaita, risinājumu precizējot būvprojektā.
26. Tirdzniecības/pakalpojumu objektu u.c. publisko objektu piegādes zonām paredz norobežojošas konstrukcijas vai iekļauj būvapjomā atbilstoši slēgtas piegādes zonas risinājumam. Risinājumu precizē būvprojektā.
27. Ēkas arhitektoniskie risinājumi jāparedz, ņemot vērā, ka tiem ir jābūt kā "pilsētas vārtiem", nodrošinot kvalitatīvu arhitektonisko risinājumu un būvprojekta izstrādes gaitā apskatot iespēju veidot arhitektoniski izteiksmīgu ēkas stūri, kas pavērsts pret Jaunmoku ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu.
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
28. Projektējot publiskas ēkas lokālplānojuma teritorijā, paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Lokālplānojuma teritorijas publisko objektu ierīkošanā un teritorijas labiekārtošanā ievēro universālā dizaina principus, nodrošinot plānoto pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamību arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
29. Labiekārtojuma elementu izvietojumu nosaka attiecīgā objekta būvprojektā. To vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē, kā arī saskaņā ar projektēto ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.
30. Prasības apstādījumiem un atsevišķi augošajiem kokiem:
30.1. lokālplānojuma teritoriju labiekārto, maksimāli saglabājot teritorijā esošos kokus un ierīkojot jaunus stādījumus. Teritorijas apzaļumošanas un labiekārtojuma risinājumiem ir jābūt savstarpēji saistītiem un kompozicionāli saskanīgiem ar ēku arhitektūru un apkārtējo teritorijas ainavu;
30.2. apstādījumus ierīko, izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošu koku un augu sugas. Ielas apstādījumos un autostāvvietu ar ietilpību vairāk par 50 autostāvvietām apzaļumošanā izmanto dižstādus (vismaz 3–4 reizes kokaudzētavā pārstādīts koka stāds ar simetrisku vainagu, vienmērīgi izretinātiem skeletzariem un vienu izteiktu galotni, tā stumbra apkārtmērs 1 m augstumā no sakņu kakla ir vismaz 16 cm, stumbrs taisns, bez bojājumiem, ar labi attīstītu sakņu sistēmu), dižstādu īpatsvaru u. c. prasības precizējot būvprojektā;
30.3. autostāvvietas no projektējamā velosipēdu un gājēju ceļa gar Kārļa Ulmaņa gatvi norobežo ar zemiem košumkrūmu stādījumiem, izteiksmīgiem graudzāļu u. tml. ielas telpai atbilstīgiem dekoratīviem stādījumiem; ielas frontē stāvvietas grupē pa piecām vietām, veidojot vizuāli nepārtrauktu un ritmisku koku stādījumu rindu;
30.4. veicot būvniecību, kravu transportēšanu vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt esošo saglabājamo koku sakņu sistēmas, stumbrus un vainagus.
31. Būvprojektēšanas stadijā detalizē publiskās ārtelpas un teritorijas ainavu arhitektūras risinājumus – perimetriālo teritorijas apzaļumošanu un labiekārtota skvēra izveidi Jaunmoku ielas un Kārļa Ulmaņa gatves stūrī.
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
32. Gar lokālplānojuma teritorijas robežu, kas robežojas ar zemes vienībām, uz kurām ir dzīvojamā apbūve, nodrošina apstādījumu buferzonu ar platību, kas nav mazāka par 4 m, divpakāpju apstādījumu izveidei, dzīvojamās apbūves aizsardzībai pret varbūtējām trokšņa, putekļu u. c. tamlīdzīga veida ietekmi. Apstādījumu joslas platumu un apstādījumu risinājumu precizē būvprojektā, ņemot vērā konkrētās apbūves ieceres specifiku/iespējamo ietekmi.
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
Nenosaka
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
Nenosaka
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
Nenosaka
4.4. Publiskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC77)
4.5.1.1. Pamatinformācija
33. Jauktas centra apbūves teritorijas (JC) apakšzona JC77 ir funkcionālā zona teritorijā, starp Remtes ielu, Jaunmoku ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi, kas plānota publisko objektu apbūvei un izmantošanai.
4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
34. Biroju ēku apbūve (12001).
35. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
36. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
37. Sporta būvju apbūve (12005).
38. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.
4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
39. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ar transporta apkalpojošo infrastruktūru saistīta apbūve: būves transporta satiksmes nodrošināšanai, tostarp garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti u. tml.
4.5.1.4. Apbūves parametri
Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunizv. zemes gabala platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
40. | Biroju ēku apbūve | 1 | līdz 220 | līdz 6 | 10 | ||
41. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 1 | līdz 220 | līdz 14 | 10 | ||
42. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 1 | līdz 220 | līdz 6 | 10 | ||
43. | Sporta būvju apbūve | 1 | līdz 220 | līdz 14 | 10 | ||
44. | Transporta apkalpojošā infrastruktūra | 1 | līdz 4 | 10 | |||
1. Nenosaka |
4.5.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR38)
4.7.1.1. Pamatinformācija
45. Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) apakšzona TR38 ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī teritorijas attīstībai nepieciešamo teritorijas inženiertehnisko apgādi.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
46. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
47. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.7.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.7.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
Nenosaka
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
Nenosaka
4.10. Mežu teritorija
Nenosaka
4.11. Lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
4.12. Ūdeņu teritorija
Nenosaka
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
Nenosaka
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
Nenosaka
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
Nenosaka
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
Nenosaka
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
Nenosaka
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
Nenosaka
5.8. Degradēta teritorija
Nenosaka
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība
48. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un principiālajiem risinājumiem. Ēku un būvju būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā.
49. Pirms būvniecības procesa uzsākšanas lokālplānojuma teritorijā veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.3. apakšnodaļā noteikto.
50. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā.
51. Apbūves ieceres īstenošanai nepieciešamos satiksmes infrastruktūras pārkārtojumus Remtes ielā, Jaunmoku ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē nodrošina pirms vai vienlaikus plānotā tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekta izbūvi, risinājumus precizējot būvprojektā, t. sk.,
51.1. pieslēgumu Kārļa Ulmaņa gatvei ar vietējo satiksmes brauktuvi, tostarp gar brauktuvi paredzot gājēju un velosipēdu ceļu;
51.2. pieslēgumu Remtes ielai, ietverot Remtes ielas un Jaunmoku ielas krustojuma pārbūvi, krustojumu aprīkojot ar luksoforu un pieslēgumam lokālplānojuma teritorijai nodrošinot visus braukšanas virzienus;
51.3. Jaunmoku ielā lokālplānojuma teritorijas pusē izbūvējot ietvi.
7. Citi nosacījumi/prasības
52. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un Ministru kabineta noteikumu prasībām.
53. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam un saskaņā ar būvprojektu un izpildmērījumiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis
Pielikumi
1. pielikums.