Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 11. maija noteikumi Nr. 292 "Dabas pieminekļa "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2021., Nr. 91 https://www.vestnesis.lv/op/2021/91.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 293

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. septembra noteikumos Nr. 633 "Zemes dzīļu izmantošanas kārtība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā"

Vēl šajā numurā

13.05.2021., Nr. 91

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 292

Pieņemts: 11.05.2021.

OP numurs: 2021/91.11

2021/91.11
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 3 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 292

Rīgā 2021. gada 11. maijā (prot. Nr. 40 24. §)

Dabas pieminekļa "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar
likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13. panta otro daļu,
14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas pieminekļa "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" (turpmāk – dabas piemineklis) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas pieminekļa apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas piemineklī esošos aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas piemineklis izveidots, lai nodrošinātu dendroloģisko stādījumu aizsardzību, kā arī sekmētu teritorijas dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos.

3. Dabas pieminekļa platība ir 47,2 hektāri.

4. Dabas pieminekļa robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas pieminekļa teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā un dendroloģisko stādījumu rekonstrukcijas projektā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas pieminekļa teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas pieminekli, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

7. Dendroloģisko stādījumu rekonstrukcijas projektu izstrādā pēc nosacījumu saņemšanas no Dabas aizsardzības pārvaldes, un tajā norāda paredzētās darbības, tai skaitā nocērtamos kokus. Dendroloģisko stādījumu rekonstrukcijas projektu apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

II. Aprobežojumi dabas pieminekļa teritorijā

9. Šajos noteikumos minētie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

10. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

10.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus;

10.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

10.3. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

10.4. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

10.5. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi nekomerciālām vajadzībām;

10.6. kurināt ugunskurus ārpus īpašnieka vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

10.7. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un valsts aizsardzības vajadzībām), izņemot pārvietošanos:

10.7.1. pa atbilstoši šo noteikumu 12.4. apakšpunktam dabas pieminekļa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem;

10.7.2. saistībā ar šo teritoriju apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedrības kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

10.8. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

10.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus;

10.10. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut zālājus virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no ceļa, grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

10.11. veikt mežsaimniecisko darbību un cirst kokus ārpus meža no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

10.11.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

10.11.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

10.11.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

10.11.4. dendroloģisko stādījumu kopšanu, tai skaitā mazvērtīgo sugu paaugas tīrīšanu;

10.11.5. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

10.11.6. kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;

10.12. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

10.13. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus. Aizliegums neattiecas uz bīstamo koku nociršanu.

11. Šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētajos gadījumos, kad pārvietošanās ir atļauta, mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm.

12. Dabas pieminekļa teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

12.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

12.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

12.3. ierīkot un veikt inženierbūvju, tai skaitā ceļu, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

12.4. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, atpūtas vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).

13. Lai nodrošinātu dendroloģisko stādījumu, parastās (vijīgās) efejas Hedera helix dzīvotņu, kā arī putniem un sikspārņiem piemērotu dzīvotņu saglabāšanos, šo noteikumu 2. pielikumā norādītajās teritorijās papildus jāievēro šādas prasības:

13.1. citzemju sugu kokaugu saglabāšanai nozīmīgajās teritorijās (Nr. I) atļauta koku ciršana, dendroloģisko stādījumu atjaunošana, kā arī zemes lietošanas kategorijas maiņa saskaņā ar dendroloģisko stādījumu rekonstrukcijas projektu, ja ir saņemts pozitīvs rakstisks dendrologa atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

13.2. kultūrvēsturiski un ekoloģiski nozīmīgajā teritorijā (Nr. II):

13.2.1. aizliegta galvenā cirte;

13.2.2. veicot koku ciršanu, saglabā vecākos un dobumainos kokus. Šī prasība neattiecas uz bīstamiem kokiem;

13.3. veicot koku ciršanu citzemju sugu kokaugu stādījumu teritorijās mežā (Nr. III), saglabā citzemju sugu kokaugus;

13.4. parastās (vijīgās) efejas Hedera helix dzīvotnes teritorijās (Nr. IV) kopšanas cirtē un galvenajā cirtē saglabā kokus ar parasto (vijīgo) efeju Hedera helix un koku grupu ap tiem, kas nodrošina efejai nepieciešamo daļējo noēnojumu.

14. Dabas pieminekļa teritorijā saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

III. Aizsargājamie koki un dižakmeņi

15. Šīs nodaļas prasības attiecas uz:

15.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

15.2. aizsargājamiem dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru vai vairāk) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).

16. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

16.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība. Aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

16.2. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana atbilstoši dendrologa vai kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

16.3. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

16.4. mainīt aizsargājamā koka vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

16.5. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

16.6. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija. Aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

17. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts pozitīvs rakstisks dendrologa atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

17.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

17.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

17.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas (arī sociāla vai ekonomiska rakstura) intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

18. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbru un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabā koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

19. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, pēc dendrologa pozitīva atzinuma saņemšanas atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.

20. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz aizsargājamiem dižakmeņiem vai citādi tos bojāt un pārvietot.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 11. maija
noteikumiem Nr. 292

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas pieminekļa apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 11. maija
noteikumiem Nr. 292

Dabas pieminekļa "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" teritorijas, kurās noteiktas papildu prasības koku ciršanai

1. Teritorijām, kurās noteiktas papildu prasības koku ciršanai, robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālo ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Šā pielikuma 1. punktā minēto teritoriju robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 11. maija
noteikumiem Nr. 292

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr. p. k. Nosaukums latviešu valodā Nosaukums latīņu valodā Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) Augstums (metros)
I. Vietējās sugas
1. Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa) 3,0 33
2. Baltalksnis Alnus incana 1,6 25
3. Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea 1,9 22
4. Eiropas segliņš Euonymus europaeus 1,0 6
5. Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens 1,5 32
6. Melnalksnis Alnus glutinosa 2,5 30
7. Meža ābele Malus sylvestris 1,5 14
8. Meža bumbiere Pyrus pyraster 1,5 13
9. Parastais kadiķis Juniperus communis 0,8 11
10. Parastais osis Fraxinus excelsior 3,5 34
11. Parastais ozols Quercus robur 4,0 32
12. Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 1,5 21
13. Parastais skābardis Carpinus betulus 1,5 20
14. Parastā apse Populus tremula 3,5 35
15. Parastā egle Picea abies 3,0 37
16. Parastā goba Ulmus glabra 4,0 28
17. Parastā ieva Padus avium 1,7 22
18. Parastā (ogu) īve Taxus baccata 0,6 8
19. Parastā kļava Acer platanoides 3,5 27
20. Parastā liepa Tilia cordata 3,5 33
21. Parastā priede Pinus sylvestris 2,5 38
22. Parastā vīksna Ulmus laevis 4,0 30
23. Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba) 3,0 32
24. Šķetra Salix pentandra 1,6 22
25. Trauslais vītols Salix fragilis 4,0
II. Citzemju sugas
26. Baltais vītols Salix alba 4,5 20
27. Baltā robīnija Robinia pseudoacacia 1,9 20
28. Balzama baltegle Abies balsamea 1,5 24
29. Eiropas baltegle Abies alba 2,7 32
30. Eiropas ciedrupriede Pinus cembra 1,6 22
31. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica 3,8 30
32. Eiropas lapegle Larix decidua 3,2 39
33. Holandes liepa Tilia x europaea 2,8 26
34. Kalnu kļava Acer pseudoplatanus 2,2 20
35. Krimas liepa Tilia x euchlora 1,9 20
36. Lauku kļava Acer campestre 1,5 18
37. Lēdebūra lapegle Larix ledebourii 3,0 34
38. Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica 1,6 18
39. Melnā priede Pinus nigra 1,9 23
40. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii 2,4 30
41. Papele Populus spp. 5,0 35
42. Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum 3,0 23
43. Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea 2,8 20
44. Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica 2,0 23
45. Platlapu liepa Tilia platyphyllos 3,1 27
46. Rietumu tūja Thuja occidentalis 1,5 16
47. Saldais ķirsis Cerasus avium 1,6 12
48. Sarkanais ozols Quercus rubra 1,9 27
49. Sarkstošais vītols Salix x rubens 3,1 25
50. Sibīrijas baltegle Abies sibirica 1,8 30
51. Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica 1,9 22
52. Sudraba kļava Acer saccharinum 3,2 26
53. Veimuta priede Pinus strobus 2,7 36
54. Vienkrāsas baltegle Abies concolor 1,7 32

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!