Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Dabas aizsardzības pārvaldes 2021. gada 8. maija lēmums Nr. 3.15/2612/2021-N "Par papildu atļauju izsniegšanu kuģošanas līdzekļu izmantošanai Rāznas ezerā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.2021., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/op/2021/88.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta informācija

Par izmaiņām Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā

Vēl šajā numurā

10.05.2021., Nr. 88

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Dabas aizsardzības pārvalde

Veids: lēmums

Numurs: 3.15/2612/2021-N

Pieņemts: 08.05.2021.

OP numurs: 2021/88.4

2021/88.4
RĪKI

Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Dabas aizsardzības pārvaldes
Latgales reģionālās administrācijas lēmums Nr. 3.15/2612/2021-N

Rēzeknē 2021. gada 8. maijā

Par papildu atļauju izsniegšanu kuģošanas līdzekļu izmantošanai Rāznas ezerā

Dalībnieku viedokļi un argumenti:

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktā noteikto, ka no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) nav uzklausījusi dalībnieku viedokļus un argumentus, ievērojot to, ka dalībnieku loks ir individuāli nenoteiktu personu loks, kādēļ Pārvaldei ir jāizdod vispārīgais administratīvais akts.

Izvērtētā dokumentācija:

1. Žagars M., 2016. Pētījuma atskaite Rāznas ezeram, Vides risinājumu institūts, 61 lpp.

2. L. Vizules-Kahovska, Nepublicētie materiāli – Motorizētā ūdenstransporta ietekme, 4 lpp.

3. Projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana" 24.07., 26.07., 16.08.2018. Eiropas Savienības nozīmes ūdeņu biotopu inventarizācijas anketa Nr. 18VL008-48-1, 23 lpp.

4. Rēzeknes novada pašvaldības 2019. gada 28. novembra vēstule Nr. 4.11/2318 "Informācija par rūpnieciskās (komerciālās) zvejas limitiem Rāznas un Salāja ezeros", 3 lpp.

5. Rēzeknes novada pašvaldības 2020. gada 13. janvāra vēstule Nr. 4.2.1/89 "Par tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Rāznas ezerā", 2 lpp.

6. Pārvaldes 2021. gada 4. marta lēmums par zivju tīklu limitiem kuģošanas līdzekļu izmantošanai Rāznas ezerā Nr. 3.15/1260/2021-N, 3 lpp.

7. Rēzeknes novada pašvaldības elektroniskā vēstule ar 3 elektronisko failu pielikumiem, reģistrēta 11.03.2021. Nr. 1.6/1515/2021-S.

Faktu konstatējums un izvērtējums:

Izvērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus un zinātnisko pētījumu rezultātus, konstatēti šādi fakti:

1. Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 447 "Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 447) 8.2.3. un 8.2.4. apakšpunkts paredz, ka Rāznas ezerā aizliegts pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, izņemot ar Pārvaldes rakstisku atļauju:

- rūpnieciskās zvejas tiesību īstenošanai, uz noteiktajiem zivju tīklu metriem izmantojot vienu kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura jauda nepārsniedz 7,46 kW (10 ZS). Pārvalde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām katru gadu līdz 30. decembrim nosaka, uz cik zivju tīklu metriem izmantojams viens kuģošanas līdzeklis nākamajā kalendāra gadā;

- tūrisma pakalpojumu sniedzēja organizētu pārvietošanos pa Pārvaldes rakstiski saskaņotu maršrutu, izmantojot vienu kuģošanas līdzekli, ja minētajam tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir attiecīgajam ezeram pieguloša nekustamā īpašuma lietošanas tiesības. Pārvietošanās nav atļauta ar ūdens motocikliem. Pārvaldes rakstiskā atļauja ir derīga trīs kalendāra gadus no tās izsniegšanas dienas.

2. Noteikumu Nr. 447 8.1 punkts nosaka, ka Pārvalde šo noteikumu 8.2.3. un 8.2.4. apakšpunktā minēto kuģošanas līdzekļu izmantošanai vienā kalendāra gadā kopā izsniedz ne vairāk kā 21 rakstisku atļauju Rāznas ezerā. Ja izsniegts norādītais rakstisko atļauju skaits, Pārvaldei ir tiesības izsniegt papildu atļaujas, ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju par ezera ekoloģisko stāvokli un vietējo pašvaldību viedokli.

3. Šī lēmuma pieņemšanas dienā ir secināms, ka ir izsniegtas visas Noteikumu Nr. 447 8.1 punktā norādītās atļaujas (21) un 24.03.2021. lēmumā "Par papildu atļauju izsniegšanu kuģošanas līdzekļu izmantošanai Rāznas ezerā" Nr. 3.15/1698/2021-N papildus noteiktās 3 atļaujas (kopā 24 atļaujas), no kurām 12 atļaujas ir izsniegtas Noteikumu Nr. 447 8.2.3. apakšpunktā paredzētajai kuģošanas līdzekļu izmantošanai un 12 atļaujas – Noteikumu Nr. 447 8.2.4. apakšpunktā paredzētajai kuģošanas līdzekļu izmantošanai Rāznas ezerā.

Savukārt Pārvaldē līdz šī lēmuma pieņemšanas dienai ir saņemti 5 iesniegumi Noteikumu Nr. 447 8.2.3. apakšpunktā paredzētajai kuģošanas līdzekļu izmantošanai, kuriem nav iespējams izsniegt pieprasītās atļaujas, jo ir sasniegts Noteikumu Nr. 447 8.1 punktā noteikto atļauju skaits.

4. Administratīvā procesa likuma 1. panta trešā daļa nosaka, ka administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Noteikumu Nr. 447 8.1 punktā noteiktais, ka Pārvaldei ir tiesības izsniegt papildu atļaujas, ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju par ezera ekoloģisko stāvokli un vietējo pašvaldību viedokli, norāda, ka Pārvalde var izdot administratīvo aktu, kurš ir uzskatāms par vispārīgo administratīvo aktu, jo tas adresēts nenoteiktam personu lokam, kuri var pretendēt uz Noteikumu Nr. 447 8.2.3. apakšpunktā un 8.2.4. apakšpunktā noteikto atļauju saņemšanu.

5. Noteikumu Nr. 447 4.1 punkts nosaka, ka Pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā minēto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nacionālā parka teritorijā. Saskaņā ar Rāznas ezerā veikto zinātnisko pētījumu rezultātiem, konstatēts, ka:

5.1. Attiecībā uz Rāznas ezera zivju resursiem (Žagars M., 2016. Pētījuma atskaite Rāznas ezeram, Vides risinājumu institūts, 61 lpp.) secināts, ka Rāznas ezera ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populācijas uzturēšanai. Rāznas ezera ihtiofauna kopumā vērtējama kā cilvēka ietekmēta. Zivju sabiedrības struktūru būtiski ietekmē rūpnieciskā zveja.

5.2. Attiecībā uz kopējo Rāznas ezera ekosistēmu ir vērtēta pārvietošanās ietekme ar motorizēto ūdens transportu (saldūdeņu ekspertes L. Vizules-Kahovskas nepublicētie materiāli – Motorizētā ūdenstransporta ietekme, 4 lpp., sertifikāta Nr. 127, biotopu grupa: stāvoši saldūdeņi, derīgs līdz 09.09.2022., sugu grupa: vaskulārie augi, biotopu grupa: tekoši saldūdeņi – derīgs līdz 09.05.2024.): Rāznas ezers atbilst īpaši aizsargājamam Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes biotopam 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju, 1. variantam – dzidrūdens ezeri. Ezeram ir optimāls aizaugums, kuru raksturo fragmentēta virsūdens augu josla un daudzveidīga peldlapu un iegrimušo augu josla. Eitrofi ezeri ir daudzveidīga zivju un ūdens bezmugurkaulnieku dzīvotne, kā arī nozīmīgas putnu ligzdošanas un barošanās vietas. Kā nozīmīgākie motorizētā ūdens transporta radītie faktori uz ezera ekosistēmu ir:

5.2.1. ūdens piesārņojums eļļas un degvielas noplūžu rezultātā, kas kā jebkurš piesārņojums negatīvi ietekmē ezera ekosistēmu. Nav pieļaujama nekāda piesārņojuma nokļūšana ezerā motorizētā ūdens transporta izmantošanas rezultātā;

5.2.2. ūdens saduļķošana – pārvietošanās ar motorizētā ūdens transportu samazina ūdens caurredzamību, ūdeni saduļķojot mehāniskas sakulšanas rezultātā, īpaši seklos ezeros (tai skaitā arī dziļo ezeru piekrastes daļā);

5.2.3. sedimentu resuspensija - motorizētā ūdens transporta izmantošana seklos ezerus un arī dziļo ezeru seklajās daļās veicina mehānisku gultnes uzduļķojumu, kā rezultātā notiek sedimentu resuspensija – gruntī izgulsnējušās barības vielas, piemēram, fosfors ieskalojas ūdenī un atgriežas barības vielu apritē, kas pazemina ezera ekoloģisko kvalitāti - pastiprina eitrofikāciju, veicina zilaļģu ziedēšanu, samazina ūdens caurredzamību;

5.2.4. krasta zonas erozija - pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu izraisa lokālu ūdens saviļņošanos, kas pastiprina krasta eroziju – notiek krasta izskalošanās, augsnes materiāla nokļūšana ūdenī. Krasta izskalošanās var novest pie ūdens saduļķošanās, ūdens faunas dzīves vides platību kvalitātes pazemināšanās, sauszemes teritoriju degradēšanās. Radītie viļņi ir atkarīgi no motora jaudas un braukšanas ātruma, taču var sasniegt pat 40–50 cm, kas ir vienlīdzīgi ar vētras radītiem viļņiem;

5.2.5. ietekme uz ūdensaugiem – Rāznas ezerā ir sastopamas 40 augu sugas, tai skaitā vaskulārie augi, mieturaļģes un ūdenssūnas. 7 no ezerā sastopamajām sugām – Callitriche hermaphroditica, Nitella flexilis vel opaca, Zanichellia palustris, Scolochloa festucacea, Eleocharis acicularis, Nuphar pumila, Najas flexilis, ir retas un īpaši aizsargājamas sugas, ezerā kopumā konstatētas 17 šo sugu atradnes. Augu joslas maksimālais sastopamības dziļums ir mainīgs, tas svārstās no 2–6 m, vidējais sastopamības dziļums ir 4 m. Pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu var ietekmēt ūdensaugus gan tiešā viedā – mehāniski, gan samazinot ūdens caurredzamību. Griežoties propelleriem vai rodoties stiprai ūdens plūsmai, negatīvi ietekmē ūdensaugus tos nogriežot un fragmentējot to audzes. Savukārt pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu izraisītā viļņošanās negatīvi ietekmē tos ūdensaugus, kuriem ir trausla sakņu sistēma, kas noved pie pakāpeniskas to audžu iznīcināšanas. Motorizētā ūdens transporta izmantošana seklos ezerus un arī dziļo ezeru seklajās daļās iznīcina arī peldaugu un iegrimušo augu sakņu sistēmas, saglabājot tikai virsūdens augu audzes;

5.2.6. traucējumi zivīm – zivis veido nozīmīgu ezera ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas zivis no 15 sugām. Dominējošās sugas ir asaris, plaudis un rauda, sastopama arī līdaka, zandarts, līnis, ķīsis, rudulis, vīķe, plicis, repsis, grundulis, ausleja, parastais akmeņgrauzis, ezera salaka. Zivju resursi ir nozīmīgi arī cilvēku patēriņam. Rāznas ezers ir viens no Latvijas zivsaimnieciski nozīmīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrību ietekmē ūdens kvalitāte, ūdens duļķainība, piesārņojums. Tāpat kā ūdensaugus, arī zivis motorizētais ūdens transports var ietekmēt mehāniski, tās var iet bojā tieša kontakta rezultātā, griežoties propelleriem, gan samazinoties ezera kvalitātei. Motorizētā ūdens transporta izmantošana var ietekmēt arī nārsta un barošanās procesus, jo piekrastes seklūdens daļas (augiem bagātas, seklas un siltas) ir gan zivju nārsta vietas, gan ir nozīmīgas zivju mazuļu uzturēšanās vietas;

5.2.7. traucējumi putniem – ūdensputni veido nozīmīgu ezera ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas sekojošas putnu sugas – zivju gārnis (Ardea cinerea), lielais baltais gārnis (Ardea alba), melnais zīriņš (Chlidonias niger), baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus), upes zīriņš (Sterna hirundo). Uz ezera salām sastopama lielā zīlīte (Parus major) un dziedātājstrazds (Turdus philomelos). No īpaši aizsargājamām sugām vai ES Putnu direktīvas I pielikuma sugām sastopams lielais dumpis (Botaurus stellaris), zivju ērglis (Pandion haliaetus) un jūras ērglis (Haliaeetus albicilla). Putniem specifiskas dzīvotnes ir niedrāji, kurus apdzīvo vairākas putnu sugas – tai skaitā lielais dumpis. Rāznas ezers ir atzīta par lielajam dumpim trešo labāko ligzdošanas vietu Latvijā Lielākās niedru audzes sastopamas Rāznas ezerā sastopamas Dukstagala līcī, kā arī Rēzeknes upes iztekas rajonā, pie Strodiem un Tilīšiem. Motorizētā ūdens transporta rezultātā radusies pastiprināta viļņu darbība var radīt traucējumus putnu ligzdām, troksnis var negatīvi ietekmēt ligzdošanu – putni var pamest savas ligzdas ar olām, tās atstājot par barību plēsējiem;

5.2.8. troksnis, kas traucē citiem ūdens resursu lietotājiem – jebkuram ezeram ir liela rekreācijas vērtība, tas tiek izmantots peldēšanai, laivošanai, makšķerēšanai, dabas tūrismam utml. Pārvietošanās ar motorizētais ūdens transports var negatīvi ietekmēt atpūtniekus un piekrastes zemju īpašniekus, kam troksnis var traucēt. Līdz ar to nepieciešams motorizētā ūdens transporta lietošanu ezerā saskaņot ar citām sabiedrības grupām.

5.3. Atbilstoši projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana" 24.07., 26.07., 16.08.2018. ES nozīmes ūdeņu biotopu inventarizācijas anketai Nr. 18VL008-48-1, Rāznas ezerā konstatētā biotopa Eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju (biotopa kods 3150_1) kvalitāte norādīta kā vidēja. Kvalitātes vērtējums pamatots ar ilgstošu ūdens ziedēšanu veģetācijas periodā un salīdzinoši daudz pavediena zaļaļģu piekrastes platībā. Lai uzlabotu biotopa kvalitāti, kā veicamie pasākumi norādīta biogēnu ieplūdes samazināšana no meliorācijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

5.4. Izvērtējot iepriekš minētos pētījumu rezultātus, secināms, ka gan rūpnieciskās zvejas veikšana, gan pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu kopumā zvejas veikšanai un tūrisma pakalpojumu sniegšanai rada dažādu veidu ietekmes uz Rāznas ezera ekosistēmu, tāpēc pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu arī turpmāk ir jāierobežo, lai radītā ietekme neatstātu negatīvu iespaidu uz Rāznas ezera kopējo stāvokli. Vienlaikus secināms, ka motorizētā ūdens transporta izmantošana Rāznas ezerā nav norādīta kā būtiskākais ezera biotopa kvalitāti ietekmējošais faktors, tādēļ, ievērojot lielo personu loku, kas vēlas pretendēt uz atļauju izsniegšanu, ir pieļaujams Noteikumu Nr. 447 8.1 punktā norādītais atļauju skaita palielinājums.

6. Rēzeknes novada pašvaldības 2019. gada 28. novembra vēstulē Nr. 4.11/2318 "Informācija par rūpnieciskās (komerciālās) zvejas limitiem Rāznas un Salāja ezeros" sniegta informācija par 30 komersantiem, kam piešķirti rūpnieciskās zvejas limiti Rāznas ezerā 2020. gadam, kas atbilst limitu sadalījumam arī 2021. gadam. Vēstulē izteikts aicinājums katram komersantam izsniegt atļauju izmantot vienu kuģošanas līdzekli vai mehānisko transportlīdzekli (mopēdu) uz piešķirtajiem rūpnieciskās zvejas tīklu/murdu limitiem. No minētajā vēstulē norādītajiem 30 komersantiem 13 komersanti līdz šī lēmuma pieņemšanai nav vērsušies Pārvaldē, lai saņemtu atļauju pārvietoties ar kuģošanas līdzekli rūpnieciskās zvejas veikšanai Rāznas ezerā.

8. Rēzeknes novada pašvaldības elektroniskajā vēstulē (reģistrēta 11.03.2021. Nr. 1.6/1515/2021-S) norādīts, ka tā atbalsta papildu atļauju izsniegšanu 2021. gadā kuģošanas līdzekļu izmantošanai Rāznas ezerā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un Administratīvā procesa likuma 1. panta trešo daļu, 55. panta 2. punktu, 57., 65. un 66. pantu, Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 447 "Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 4.1, 8.1 punktu, 8.2.3. un 8.2.4. apakšpunktu, Pārvalde nolemj:

– izsniegt 2021. gadā papildu sešas atļaujas pārvietoties Rāznas ezerā ar kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju.

Piemērotās tiesību normas:

1. Administratīvā procesa likuma 1. panta trešā daļa, 5., 6., 7., 8., 11., 12., 13., 15. pants, 55. panta 2. punkts, 57. pants, 60. panta pirmā daļa, 62. panta otrās daļas 3.punkts, 64. panta pirmā daļa, 65., 66. un 67. pants.

2. Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 447 "Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 4.1, 8.1 punkts, 8.2.3. un 8.2.4. apakšpunkts.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, 79. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" 13. punktu, šo lēmumu var apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, sūdzību iesniedzot Baznīcas ielā 7, Siguldā, LV-2150, e-pasts: pasts@daba.gov.lv.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo un otro daļu lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas tiek paziņots adresātam. Ņemot vērā, ka šī administratīvā akta adresāts ir individuāli nenoteiktu adresātu loks, saskaņā ar Paziņošanas likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktu, otro un piekto daļu, šis administratīvais akts uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas – publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Latgales reģionālās administrācijas direktore A. Zeize

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!