Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 43 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.2021., Nr. 83B https://www.vestnesis.lv/op/2021/83B.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 05.05.2021.

Laidiena Nr. 84A, OP 2021/84A

Vēl šajā numurā

30.04.2021., Nr. 83B

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 43

Pieņemts: 28.04.2021.

OP numurs: 2021/83B.2

2021/83B.2
RĪKI

Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 43

Rīgā 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 19, 12. §)

Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 3. punktu,
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 8. panta pirmo daļu un
Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440
"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami
ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
8., 9. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ar Rīgas pilsētas pašvaldību (turpmāk – pašvaldība) tiek saskaņota:

1.1.1. jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšana vai izmaiņas reģistrētā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2. ielu tirdzniecība un saņemama atļauja:

1.1.2.1. ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2.2. ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2.3. ielu tirdzniecībai pasākuma laikā;

1.1.2.4. ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā;

1.1.2.5. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai;

1.1.2.6. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai;

1.1.2.7. ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā;

1.2. kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un saņemama ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;

1.3. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;

1.4. tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;

1.5. nosacījumus pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku;

1.6. gadījumus un nosacījumus, kad tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā;

1.7. administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu.

2. Noteikumos lietotie skaidrojumi:

2.1. tirdzniecības vietas platība ir visu tirdzniecības norisei nepieciešamo elementu kopas (tirdzniecības vietas specializētās iekārtas, galdi, letes u. tml., jumtiņš, saulessargs u. tml., soli, krēsli, kāpšļi, mantu glabāšanas kastes, atkritumu urnas) un tirgotāja aizņemamās platības (minimālā 0,6 m x 0,6 m) summārā projekcija uz zemes. Definējuma skaidrojums nav attiecināms uz ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;

2.2. ietves brīvais platums ir attālums uz ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas objekta (piemēram, saulessarga, jumtiņa vai transportlīdzekļa atvērto konstrukciju tālākās malas) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, koka apdobes malas, autostāvvietas drošības zonas robežas, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai;

2.3. piebrauktuves/iebrauktuves platums ir operatīvajam transportam paredzēts attālums uz brauktuves vai ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas objekta (piemēram, saulessarga vai jumtiņa) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai.

3. Ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā, tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, nepārsniedzot faktisko tirdzniecības nodrošināšanas izmaksu apjomu un sadalot to proporcionāli tirdzniecības dalībnieku skaitam, šādos gadījumos:

3.1. ja pasākuma, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, organizators ir pašvaldība;

3.2. ja par pasākuma rīkošanu, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, vai ielu tirdzniecības organizēšanu Ziemassvētku laikā ar pašvaldību tiek noslēgts sadarbības līgums, projekta finansēšanas līgums vai vienošanās par saistību izpildi;

3.3. ja pašvaldības īpašumā esošais nekustamais īpašums ir iznomāts ar apbūves tiesībām saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp ielu tirdzniecības vietu iekārtošanai un ielu tirdzniecības organizēšanai, un zemes nomas līguma termiņš nav mazāks par 10 gadiem.

4. Gadījumos, kad par ielu tirdzniecību ir jāmaksā pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, ielu tirdzniecības atļauja tiek izsniegta pēc minētās nodevas samaksāšanas. Ja ielu tirdzniecības atļauja nepieciešama ātrāk nekā piecu darba dienu laikā no maksājuma veikšanas datuma, jāuzrāda maksātāja bankas apstiprināts maksājuma dokuments.

5. Tirdzniecības dalībnieka, tirdzniecības organizatora vai 13. punktā minētā iesnieguma iesniedzēja – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) pašvaldība pārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajā Iedzīvotāju reģistrā ar nolūku pārliecināties par sniegto datu pareizību un attiecīgās personas esamību.

6. Tirdzniecības dalībnieka vai tirdzniecības organizatora – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) pašvaldība pārbauda Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajā informācijas sistēmā ar nolūku pārliecināties, vai persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti nenosaka personai pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību.

7. Tirdzniecības dalībnieka vai tirdzniecības organizatora – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) Rīgas pašvaldības policija pārbauda Iekšlietu ministrijas datubāzēs "Sodu reģistrs" un "Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma", lai pārbaudītu, vai ir bijuši sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumi.

8. Tirdzniecības dalībnieka organizatora – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) pašvaldība pārbauda Pārtikas un veterinārā dienesta reģistros ar nolūku pārliecināties, vai persona atbilst noteikumu 93.2.8.4. vai 93.6.11. apakšpunkta kritērijiem.

9. Noteikumos norādīto fizisko personu datus (vārds, uzvārds un personas kods) apstrādā:

9.1. Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Apkaimju iedzīvotāju centrs), lai noteikumos noteiktajos gadījumos reģistrētu iesniegumu un izskatītu jautājumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju;

9.2. Rīgas pilsētas būvvalde, lai noteikumos noteiktajos gadījumos saskaņotu tirdzniecības vietas izvietojumu, vizuālo risinājumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēru, kā arī nodrošinātu uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu attiecībā uz noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros;

9.3. Rīgas domes Satiksmes departaments, lai noteikumos noteiktajos gadījumos saskaņotu tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēru, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkano līniju robežās;

9.4. Rīgas pašvaldības policija, lai nodrošinātu uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu attiecībā uz noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros.

10. Noteikumu 1.1.1. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) glabā piecus gadus pēc iesnieguma izskatīšanas un jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanas vai izmaiņu reģistrētā ielu tirdzniecības vietā reģistrēšanas.

11. Noteikumu 1.1.2. un 1.2. apakšpunktā minētajos gadījumos pašvaldība personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) glabā vienu gadu pēc attiecīgā iesnieguma izskatīšanas un ielu tirdzniecības atļaujas izsniegšanas.

12. Ielu tirdzniecības organizators ir atbildīgs par tirdzniecības dalībnieka (fiziskas personas) personas datu iegūšanas un personas datu iesniegšanas pašvaldībā tiesiskumu, lai pašvaldība nodrošinātu atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai izsniegšanu un tirdzniecības dalībnieka iekļaušanu tirdzniecības dalībnieku sarakstā, kas dod tiesības tirdzniecības dalībniekam veikt tirdzniecību organizētajā ielu tirdzniecībā. Ielu tirdzniecības organizators informē tirdzniecības dalībnieku par tiesību aktos noteikto dalībnieka personas datu apstrādi šī pakalpojuma nodrošināšanā.

2. Kārtība, kādā pašvaldībā tiek saskaņota jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšana vai izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā

13. Lai saskaņotu jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanu vai veiktu izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā, Apkaimju iedzīvotāju centrā jāiesniedz iesniegums (1. pielikums) un iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādītie dokumenti.

14. Jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšana tiek saskaņota, ja tās izveidi akceptē:

14.1. Rīgas pilsētas būvvalde – par tirdzniecības vietas vizuālo risinājumu, izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem;

14.2. Rīgas domes Satiksmes departaments – par tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkanajās līnijās;

14.3. attiecīgās zemes īpašnieks vai valdītājs.

15. Izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā tiek izskatītas šajā nodaļā noteiktajā kārtībā atbilstoši izmaiņu saturam.

16. Pēc noteikumu 14. punktā minēto saskaņojumu saņemšanas jaunā ielu tirdzniecības vieta vai izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā tiek ietvertas Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā (turpmāk – saraksts).

17. Ja nav saņemti noteikumu 14. punktā minētie saskaņojumi, jauna ielu tirdzniecības vieta vai izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā sarakstā netiek ietvertas.

18. Reģistrētās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

18.1. jāparedz konkrētas Rīgas pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums;

18.2. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā vizuālo uztveri, nedrīkst izjaukt kultūrvēsturiskās vides tēlu, vērtību kopuma radīto noskaņu;

18.3. Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijās tirdzniecības aprīkojuma dizainā pieļaujams izmantot tikai:

18.3.1. augstvērtīgus, ilgmūžīgus un kvalitatīvus materiālus;

18.3.2. kvalitatīvi izpildītus nestandarta (t. sk. latviskajās tradīcijās veidotus) risinājumus;

18.3.3. pilsētvidē integrējamus, krāsu kontrastu neveidojošus klusinātus toņus vai monohromu kolorītu;

18.4. aizliegts izvietot tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām, ja tas pasliktina konkrētās pilsētvides individuālo identitāti;

18.5. aizliegts izvietot tirdzniecības vietu pie publisku ēku, t. sk. tirdzniecības centru, ieejām, pasliktinot konkrētās ēkas arhitektonisko kvalitāti vai konkrētās pilsētvides individuālo identitāti;

18.6. nedrīkst aizsegt gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;

18.7. aizliegts bojāt apstādījumus vai pilsētvides elementus;

18.8. aizliegts aizsegt skatlogus bez to īpašnieka piekrišanas, elektroniskās kartes apkalpošanas ierīces skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai, stacionārus reklāmas objektus, esošas tirdzniecības vietas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus;

18.9. jānodrošina vismaz 3,50 m piebrauktuves/iebrauktuves platums un brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;

18.10. tirdzniecības vieta nedrīkst traucēt gājēju plūsmu un satiksmi, t. sk. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,20 m Vecrīgā, ne mazāk kā 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un ne mazāk kā 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;

18.11. karsto uzkodu un bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās jāparedz atkritumu urnas;

18.12. tirdzniecības aprīkojumam jābūt mobilam, viegli pārvietojamam, nav pieļaujamas būves;

18.13. aizliegts izvietot teltis, noliktavas, nojumes ar nolaižamām sienām vai cita veida norobežojošas konstrukcijas (izņemot pludmales teritorijas);

18.14. nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

18.15. nav pieļaujama interjera (iekštelpu) mēbeļu izmantošana;

18.16. pieļaujams tikai viegli pārvietojams, mobils ielu tirdzniecības aprīkojums ar jumtiņu un mobili saulessargi/lietussargi bez pārkarēm;

18.17. reklāma uz saulessargiem/lietussargiem nav atļauta;

18.18. visiem ielu tirdzniecības vietas elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

18.19. divu (un vairāk) vienkopus izvietotu tirdzniecības vietu dizaina risinājumiem jābūt stilistiski vienotiem;

18.20. rindā izvietotām tirdzniecības vietām jāizstrādā vienots dizaina risinājums;

18.21. ielu tirdzniecības vietām ir šādi ieteicamie izmēri:

18.21.1. tirdzniecības vietas platība – 1,50 m x 2 m;

18.21.2. tirdzniecības vietas platība saldējuma tirdzniecībai – 1 m x 1,50 m;

18.21.3. tirdzniecības vietas platība ziedu tirdzniecībai – 1,50 m x 3 m;

18.21.4. augstums tirdzniecības virsmai – 1 m, kopējai tirdzniecības iekārtai nepārsniedzot 1,30 m;

18.22. mehāniskā transportlīdzekļa, rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilera) vai tirdzniecībai aprīkota velosipēda, kas pārsniedz noteikumu 18.21. apakšpunktā noteiktos izmērus, izmantošana:

18.22.1. aizliegta ierīkotās peldvietās un pludmalē (no jūras piekrastes līdz kāpu zonai), izņemot tirdzniecībai aprīkotu velosipēdu;

18.22.2. atļauta (izņemot noteikumu 18.22.1. apakšpunktā noteiktās vietas), ja mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3500 kg, piekabes pilna masa nepārsniedz 1750 kg un mehāniskā transportlīdzekļa kopā ar piekabi pilna masa nepārsniedz 5250 kg, kā arī tiek izpildītas 18.1.–18.12. apakšpunktā noteiktās prasības.

19. Saskaņotās ielu tirdzniecības vietas tiek ietvertas sarakstā, kas tiek apstiprināts ar Apkaimju iedzīvotāja centra rīkojumu, un informācija par reģistrētajām ielu tirdzniecības vietām tiek publicēta pašvaldības portālā www.riga.lv.

20. Ielu tirdzniecības vieta tiek svītrota no saraksta, ja:

20.1. tirdzniecības veikšanai konkrētajā ielu tirdzniecības vietā nav izsniegta ielu tirdzniecības atļauja trīs gadus pēc kārtas;

20.2. saņemts atsaukums no zemes īpašnieka vai valdītāja;

20.3. saņemts noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktā minēto institūciju pieprasījums slēgt tirdzniecības vietu.

3. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama ielu tirdzniecība un tiek izsniegtas ielu tirdzniecības vai tirdzniecības organizēšanas atļaujas

3.1. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā

21. Atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā (2. pielikums) vai atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā (3. pielikums) tiek izsniegta, ja ielu tirdzniecības vieta ir saskaņota noteikumu 2. nodaļā noteiktajā kārtībā un plānotā tirdzniecība atbilst attiecīgās saskaņotās reģistrētās ielu tirdzniecības vietas darbības nosacījumiem.

22. Lai saņemtu noteikumu 21. punktā minēto atļauju, tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators Apkaimju iedzīvotāju centrā iesniedz iesniegumu (4. vai 5. pielikums) un iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādītos dokumentus.

23. Atļauju ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā izsniedz uz iesniegumā norādīto laika periodu kalendārā gada ietvaros vai ne ilgāk kā līdz nākamā gada februāra beigām, ja kopējais tirdzniecības periods nepārsniedz 12 mēnešus. Ja tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, pieteikties tirdzniecības atļaujai var ne ātrāk kā trīs mēnešus pirms plānotās tirdzniecības uzsākšanas dienas. Ja tirdzniecība plānota atsevišķās mēneša dienās, atļauju izdod uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem mēnešiem.

24. Ja tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, atļauja vienam tirdzniecības dalībniekam vienā adresē un vienā laikā tiek izsniegta uz vietu skaitu, kas nav lielāks par konkrētajā adresē esoša viena tirdzniecības galda vietu skaitu. Atļaujas uz papildu tirdzniecības vietām izsniedz gadījumos, ja uz kārtējā mēneša sākumu konkrētajā adresē ir brīvas tirdzniecības vietas.

25. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma saņemšanai Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedz projektu (dokumenti noformējami atbilstoši 6. pielikumā norādītajam paraugam) (iesniedzot klātienē, projekts jāiesniedz trijos eksemplāros), tā sastāvā iekļaujot:

25.1. aktuālu (atbilstoši dokumentu iesniegšanas gadam) ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (A4 formātā) bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

25.2. objekta novietni inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā atbilstošā mērogā (A4 formātā) ar izmēriem un piesaistēm, norādot ietves/brauktuves brīvo platumu;

25.3. detalizētu vietas iekārtojumu plānā mērogā 1:100 vai 1:50 (A4 formātā) ar izmēriem, piesaistēm un ietves/brauktuves brīvo platumu, kas saskaņots ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās. Jānorāda ietves taktilās virsmas, vadulas, velojoslas, apdobes, reklāmas objekti, ceļa zīmes, laternas, inženierkomunikāciju aprīkojums (t. sk. elektrības sadales skapji), labiekārtojuma elementi (augu konteineri, soliņi, velostatīvi u. tml.), kā arī tirdzniecības vietas platība;

25.4. detalizētu dizaina risinājumu, norādot izmērus, materiālu, krāsu un reklāmas izvietojumu;

25.5. aktuālu un plānam atbilstošu ielu tirdzniecības vietas krāsainu skici vai vizualizāciju vides kontekstā (jauniem risinājumiem), vai tās fotofiksāciju vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā);

25.6. ja tirdzniecība tiek veikta tikai no mehāniskā transportlīdzekļa un rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilera) bez papildu tirdzniecības vietas iekārtojuma ārpus transportlīdzekļa vai tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota, transportlīdzekļa/treilera izvietojumu plānā mērogā 1:100 vai 1:50 (A4 formātā) ar izmēriem un piesaistēm, uzrādot jumtiņa projekciju uz zemes, kā arī noteikumu 25.1. un 25.5. apakšpunktā minētos dokumentus (A4 formātā).

26. Rīgas pilsētas būvvalde saskaņo ielu tirdzniecības vietas risinājumu uz laiku līdz trijiem gadiem. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojums ir spēkā, ja netiek mainīts tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums, kā arī nemainās faktiskie un tiesiskie apstākļi.

27. Rīgas domes Satiksmes departaments saskaņo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu uz laiku līdz trijiem gadiem vai uz laiku līdz ielas, ielas elementu vai inženierkomunikāciju izbūves, pārbūves, atjaunošanas darbu veikšanai. Ielu tirdzniecības vietas izvietojums ir saskaņojams atkārtoti, ja pēc saskaņojuma saņemšanas:

27.1. tiek veiktas izmaiņas objekta novietnei būvju situācijas plānā;

27.2. tiek uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, velostatīvi u. c.) vai reklāmas objekti, kas izvietoti ielu tirdzniecības vietas aizņemamās teritorijas platībā vai blakus tai, vai ja šo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz ielu tirdzniecības vietas aizņemamās teritorijas platību.

28. Noteikumu 25. punktā minētais projekts nav jāsaskaņo:

28.1. ja ielu tirdzniecības vietas vizuālais risinājums, izvietojums, aizņemamās teritorijas platība un izmēri noteikumu 14.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ir saskaņoti vienam un tam pašam ielu tirdzniecības dalībniekam attiecīgā kalendārā gada vai gadalaika ietvaros;

28.2. ja pēc tam, kad beidzies Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma derīguma termiņš, nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, ja nav realizējušies noteikumu 27.1. un 27.2. apakšpunktā minētie nosacījumi un ielu tirdzniecības dalībnieks vēlas iekārtot ielu tirdzniecības vietu atbilstoši pēdējam Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotajam projektam; noteikumu 22. punktā minētajā iesniegumā jānorāda, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās ielu tirdzniecības vietas atbilstību pēdējam Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotajam projektam, un jāpievieno 25.1. un 25.5. apakšpunktā minētais dokuments;

28.3. ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem;

28.4. ja ielu tirdzniecības vietu iekārto atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes noteiktajam tipveida risinājumam, kas publicēts Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv.

29. Rīgas pilsētas būvvalde, saskaņojot izmaiņas ielu tirdzniecības vietas izvietojumam attiecīgā nekustamā īpašuma robežu ietvaros, aktualizē pieļaujamo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu iepriekš reģistrētajā vietā ar nosacījumu, ja ir saņemta attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišana.

30. Ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā jāņem vērā noteikumu 18. punktā ietvertās prasības.

31. Noteikumu 22. punktā noteiktajā kārtībā iesniegtais iesniegums uzskatāms par derīgu vienu gadu no dokumentu reģistrēšanas pašvaldībā noteikumu 32. punktā minētā lēmuma pieņemšanai, izņemot, ja kādam no iesniegumam pievienotajiem dokumentiem ir beidzies derīguma termiņš vai mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi.

32. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz noteikumu 21. punktā minēto atļauju atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņotās ielu tirdzniecības vietas izvietojuma plāna kopiju, izņemot, ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.2. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā

33. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesniegumu iesniegšanas veidiem:

33.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 35. punktā minēto dokumentu datnes;

33.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 34. punktā norādīto informāciju un uzrāda 35. punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

34. Iesnieguma sagatavošanai Apkaimju iedzīvotāju centram iesniedzama šāda informācija:

34.1. ielu tirdzniecības dalībnieks vai organizators (fiziskai personai norādāms vārds, uzvārds un personas kods (ja fiziskā persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību) vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību); juridiskai personai norādāms tās nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

34.2. pasākums un tā organizators;

34.3. ielu tirdzniecības norises vieta, datums un laiks;

34.4. ielu tirdzniecībā realizējamās preču grupas;

34.5. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – tirdzniecības vietu skaits;

34.6. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese).

35. Atļaujas ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

35.1. saskaņojums ar pasākuma organizatoru, izņemot gadījumus, kad pasākuma organizators un ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators ir viena un tā pati persona;

35.2. aktuāla ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā) (bez tirdzniecības vietas aprīkojuma);

35.3. aktuāla ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma skice, fotofiksācija vai tās vizualizācija vides kontekstā (A4 formātā);

35.4. ielu tirdzniecības norises vietas izvietojuma zemesgabalā shēma (A4 formātā) atbilstošā mērogā ar izmēriem un piesaistēm, norādot ietves un brauktuves brīvo platumu, kas saskaņota ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās;

35.5. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts un pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma valdītāju un apsaimniekotāju;

35.6. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – ar ielu tirdzniecības organizatora parakstu apliecināts ielu tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;

35.7. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;

35.8. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība no speciālām iekārtām ar karstajām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā.

36. Ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ņem vērā šādas prasības:

36.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

36.2. pieļaujams izvietot tikai ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam atbilstošu aprīkojumu;

36.3. visiem ielu tirdzniecības elementiem, kā arī, ja iespējams, blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām un atbilstošām pasākuma tematikai;

36.4. tirdzniecībai paredzētām speciālām iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves;

36.5. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus.

37. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz noteikumu 33. punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās ielu tirdzniecības vietas izvietojuma plāna un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

38. Ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām publiska pasākuma rīkošanai jāsaņem Rīgas pilsētas izpilddirektora atļauja vai saskaņojums, atļauja ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ir derīga, ja izsniegta atļauja vai saņemts saskaņojums publiska pasākuma rīkošanai.

3.3. Kārtība, kādā saņemama atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai

39. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ir tirdzniecība vienā vietā vai adresē ne ilgāk kā trīs dienas ar tirdzniecības norises starplaiku ne mazāku kā četras dienas (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 24 dienas, un tās izvietojums neatbilst saskaņotās reģistrētās ielu tirdzniecības vietas izvietojumam. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ar eglītēm var notikt decembrī un janvārī 24 dienas pēc kārtas, ja attiecīgajā vietā vai adresē nav reģistrēta ielu tirdzniecības vieta tirdzniecībai ar eglītēm; īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība var notikt, ja tiek realizētas pašu audzētas, pārstrādātas un ražotas pārtikas preces vai mājas apstākļos ražotas pārtikas preces, pašu izgatavoti amatniecības darinājumi (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 36 dienas, ja tās izvietojums neatbilst saskaņotās reģistrētās ielu tirdzniecības vietas izvietojumam.

40. Lai saņemtu atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:

40.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 42. punktā minēto dokumentu datnes;

40.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 41. punktā norādīto informāciju un uzrāda 42. punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

41. Iesnieguma sagatavošanai Apkaimju iedzīvotāju centram iesniedzama šāda informācija:

41.1. ielu tirdzniecības dalībnieks vai organizators (fiziskai personai norādāms vārds, uzvārds un personas kods (ja fiziskā persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību) vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību); juridiskai personai norādāms tās nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

41.2. ielu tirdzniecības norises vieta, datums un laiks;

41.3. ielu tirdzniecībā realizējamās preču grupas;

41.4. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – tirdzniecības vietu skaits;

41.5. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese).

42. Atļaujas īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai un atļaujas īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai saņemšanai nepieciešamie dokumenti (42.1., 42.2. un 42.4. apakšpunktā norādītie dokumenti noformējami atbilstoši 7. pielikumā norādītajam paraugam):

42.1. aktuāla (atbilstoši dokumentu iesniegšanas gadam) ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā) bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

42.2. aktuāla un plānam atbilstoša ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem), vai tās fotofiksācija vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā);

42.3. detalizēts ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50 (A4 formātā) ar izmēriem, piesaistēm, ietves/brauktuves brīvo platumu, kas saskaņots ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās, norādot tirdzniecības vietas platību;

42.4. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts un pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma valdītāju un apsaimniekotāju;

42.5. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – ar ielu tirdzniecības organizatora parakstu apliecināts tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;

42.6. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;

42.7. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība no speciālām iekārtām ar karstām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā.

43. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

43.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

43.2. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

43.3. aizliegts izvietot ielu tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām teritorijās starp ēku ielas fasādi un ielas sarkano līniju, izņemot, ja tiek realizētas pašu ražotas pārtikas preces vai pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

43.4. ja ielu tirdzniecība plānota tirdzniecības centra vai citas publiskas ēkas (turpmāk arī – publiska būve) autostāvvietā, iesniedzējam ir jāpievieno attiecīgās publiskās būves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sagatavota informācija par būvprojektā norādīto minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu, tirdzniecības telpu platību, darbinieku skaitu un faktisko autotransporta stāvvietu skaitu, norādot, ka pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo (autotransporta novietošanai izmantojamo) stāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo stāvvietu skaitu pie publiskas būves;

43.5. nedrīkst aizsegt ieejas ēkās, gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;

43.6. nedrīkst aizsegt stacionārus reklāmas objektus, pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu bez tā īpašnieka piekrišanas, informatīvas zīmes un satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus;

43.7. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus;

43.8. tirdzniecības vieta nedrīkst traucēt gājēju plūsmu un satiksmi, t. sk. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,20 m Vecrīgā, ne mazāk kā 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un ne mazāk kā 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;

43.9. jānodrošina ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju un iebrauktuvju platums vismaz 3,50 m un brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;

43.10. pieļaujams izvietot tikai ārtelpai, sezonai un vietai atbilstošu aprīkojumu;

43.11. visiem ielu tirdzniecības elementiem un blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām;

43.12. aizliegts ielu tirdzniecības vietās izvietot slēgtas teltis, noliktavas un citus līdzīgus objektus;

43.13. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves.

44. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz noteikumu 40. punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.4. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā

45. Ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā ir tirdzniecība, kas tiek veikta laikposmā no 19. novembra līdz 15. janvārim.

46. Ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā Esplanādē, Doma laukumā un Līvu laukumā tiek rīkots konkurss. Konkursu saskaņā ar konkursa nolikumu rīko Rīgas pilsētas izpilddirektors. Konkursa vērtēšanas komisija tiek apstiprināta ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu. Konkursa uzvarētājs iegūst tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā attiecīgajā vietā uz pieciem gadiem.

47. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā, ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:

47.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 49. punktā minēto dokumentu datnes;

47.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 48. punktā norādīto informāciju un uzrāda 49. punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

48. Iesnieguma sagatavošanai Apkaimju iedzīvotāju centram iesniedzama šāda informācija:

48.1. ielu tirdzniecības organizators (fiziskai personai norādāms vārds, uzvārds un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; juridiskai personai norādāms tās nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

48.2. ielu tirdzniecības norises vieta, datums un laiks;

48.3. ielu tirdzniecības vietu skaits;

48.4. ielu tirdzniecības organizatora kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese).

49. Atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

49.1. aktuāla (atbilstoši dokumentu iesniegšanas gadam) ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā) bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

49.2. aktuāla un plānam atbilstoša ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem), vai tās fotofiksācija vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā);

49.3. detalizēts ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50 (A4 formātā) ar izmēriem, piesaistēm, ietves/brauktuves brīvo platumu, kas saskaņots ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās, norādot tirdzniecības vietas platību (t. sk. žoga, vārtu/ieejas, egļu statīvu un tamlīdzīgu izvietojumu);

49.4. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts un pašvaldības īpašumā esoša nekustamā īpašuma valdītāju un apsaimniekotāju;

49.5. ar ielu tirdzniecības organizatora parakstu apliecināts ielu tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;

49.6. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;

49.7. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība no speciālām iekārtām ar karstajām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā.

50. Ielu tirdzniecības organizēšanas Ziemassvētku laikā vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

50.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

50.2. tirdzniecības vietu izvietojumam paredzēt vienotu telpisko kompozīciju;

50.3. pieļaujams tikai ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam atbilstošs aprīkojums;

50.4. visiem ielu tirdzniecības elementiem un blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām atbilstoši Ziemassvētku tematikai;

50.5. tirdzniecības vietu noformējumam jāparedz vienots Ziemassvētku rotājumu un apgaismojuma risinājums;

50.6. reklāmas izvietojumam jābūt saskanīgam ar apkārtējā vidē esošiem reklāmas objektiem;

50.7. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi un pilsētvides elementi;

50.8. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

50.9. ja ielu tirdzniecība plānota tirdzniecības centra vai citas publiskas ēkas autostāvvietā, iesniedzējam ir jāpievieno attiecīgās publiskās būves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sagatavota informācija par būvprojektā norādīto minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu, tirdzniecības telpu platību, darbinieku skaitu un faktisko autotransporta stāvvietu skaitu, norādot, ka pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo (autotransporta novietošanai izmantojamo) stāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo stāvvietu skaitu pie publiskas būves;

50.10. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus;

50.11. nedrīkst aizsegt stacionārus reklāmas objektus, esošas tirdzniecības vietas, skatlogus, informatīvas zīmes un satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus;

50.12. jānodrošina ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju un iebrauktuvju platums vismaz 3,50 m un brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;

50.13. nedrīkst aizsegt ieejas ēkās, gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus.

51. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz noteikumu 47. punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.5. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un saņemama ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai

52. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā ir saskaņojama, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem, kā arī teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.

53. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana publiskās vietās ir veicama atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 31. martam). Ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara/vasaras laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk nekā no 1. aprīļa, bet ne ātrāk kā no 1. marta, vai pagarināta līdz 30. novembrim, kas tiek apstiprināts ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu un publiskots pašvaldības portālā www.riga.lv.

54. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai piederošas, piekrītošas vai valdījumā esošas zemes bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole.

55. Piesaiste pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai pastāv gadījumā, kad pakalpojumu sniedzējs pastāvīgajā vietā, kurai ir publiskās funkcijas lietošanas veids, un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī pastāvīgo vietu un publiskā vietā plānoto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu nešķir zemesgabals, cita ēka vai teritorija, kas atrodas ielas sarkanajās līnijās.

56. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:

56.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 58. punktā minēto dokumentu datnes;

56.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 57. punktā norādīto informāciju un uzrāda 58. punktā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.

57. Iesnieguma sagatavošanai Apkaimju iedzīvotāju centrā iesniedzama šāda informācija:

57.1. ielu tirdzniecības dalībnieks (norādāms juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

57.2. ielu tirdzniecības norises vietas nosaukums vai adrese, kā arī pastāvīgās pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukums un adrese, ja ielu tirdzniecības vieta ir ar piesaisti pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai;

57.3. ielu tirdzniecības vietas aizņemamā platība;

57.4. ielu tirdzniecības vietas darbības sezona (pavasara/vasaras sezona vai rudens/ziemas sezona), darbības periods un darba laiks;

57.5. ielu tirdzniecības dalībnieka kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese).

58. Ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

58.1. Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņots projekts atbilstoši 60. un 62. punktā minētajiem nosacījumiem, izņemot 59. un 63. punktā minētos gadījumus;

58.2. noteikumu 59. punktā minētajā gadījumā – situācijas plāns vai zemes robežu plāns, kurā atbilstošā mērogā (A4 formātā) iezīmēta galdu un krēslu aizņemamā teritorija ar izmēriem;

58.3. pastāvīgās pakalpojumu sniegšanas vietas, pie kuras plānots iekārtot ielu tirdzniecības vietu, īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu kopijas;

58.4. saskaņojums ar nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts, pašvaldības īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju vai apsaimniekotāju;

58.5. saskaņojums ar ēkas vai ēkas nožogojuma īpašniekiem vai likumīgiem lietotājiem, kurus tieši ietekmē ielu tirdzniecības vieta;

58.6. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību (ja ielu tirdzniecības vieta ir bez piesaistes pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai);

58.7. apliecinājums, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību noteikumu 59. un 78. punktam (tikai noteikumu 59. punktā minētajos gadījumos).

59. Noteikumu 58.1. apakšpunktā minētais Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojums un šo noteikumu 64. punktā minētais Rīgas domes Satiksmes departamenta saskaņojums nav nepieciešams gadījumos, ja:

59.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vieta ir ar piesaisti pastāvīgai pakalpojumu sniegšanas vietai, kas atrodas ēkas pagrabstāvā vai ēkas pirmajā stāvā, un plānots izvietot tikai galdus, krēslus un gāzes sildītājus, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoša dizaina, krāsu risinājuma un kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojami, kā arī pavasara/vasaras sezonā brīvi stāvošas mobilas puķu kastes, kas izvietotas ne vairāk kā divās aizņemamās teritorijas malās ar vismaz 0,30 m savstarpējo attālumu un to augstums kopā ar augiem nepārsniedz 1,2 m virs ietves līmeņa, un rudens/ziemas sezonālos dekorējumus bez teritoriju norobežojošas funkcijas, augstumā nepārsniedzot 1,5 m virs ietves līmeņa (sildītājus, dekorējumus un puķu kastes pieļaujams izvietot tikai kopā ar galdiem un krēsliem);

59.2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietu iekārto atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes noteiktajam tipveida risinājumam, kas publicēts Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā.

60. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma saņemšanai Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedz projektu (iesniedzot klātienē, projekts jāiesniedz divos eksemplāros), kura sastāvā secīgi iekļautas un sanumurētas lapas:

60.1. titullapa;

60.2. satura rādītājs;

60.3. aktuāla (atbilstoši dokumentu iesniegšanas gadam) krāsaina fotofiksācija (A4 formātā) bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

60.4. objekta novietne inženiertīklu situācijas plānā vai zemes robežu plānā atbilstošā mērogā (A4 formātā) ar izmēriem un piesaistēm, norādot ietves un brauktuves brīvo platumu;

60.5. detalizēts vietas iekārtojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50 (A4/A3 formātā) ar izmēriem un piesaistēm, ietves un brauktuves brīvo platumu, kas saskaņots ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās. Jānorāda ietves taktilās virsmas, vadulas, gājēju pārejas, velojoslas, apdobes, reklāmas objekti, ceļa zīmes, laternas, inženierkomunikāciju aprīkojums (t. sk. elektrības sadales skapji), labiekārtojuma elementi (velostatīvi u. tml.), kā arī visi tirdzniecības vietā izvietošanai paredzētie elementi – markīzes un saulessargi/lietussargi (plāna projekcijā), mākslīgais grīdas segums, panduss, norobežojumi, puķu kastes, mēbeles, ēdienkartes stendi, sildītāji, apgaismojums u. tml.;

60.6. griezums mērogā 1:50 vai 1:100 (A4 formātā) ar augstuma atzīmēm, ja paredzēts mākslīgais grīdas segums, panduss, markīzes, saulessargi/lietussargi, norobežojumi, puķu kastes un citi elementi;

60.7. detalizēts dizaina risinājums markīzēm, saulessargiem/lietussargiem, norobežojumiem, puķu kastēm, mēbelēm, ēdienkartes stendiem, sildītājiem, apgaismojumam u. tml., norādot izmērus, materiālu, krāsu un reklāmas izvietojumu;

60.8. aktuāla un plānam atbilstoša ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem), vai tās fotofiksācija vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā);

60.9. mākslīgā grīdas seguma izbūves gadījumos noteikumu 78.1.4.1. apakšpunkta ievērošanai plānā jānorāda, kā tiek nodrošināta brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām (t. sk. ugunsdzēsības hidrantu akām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem.

61. Rīgas pilsētas būvvalde izvērtē tirdzniecības vietas risinājuma atbilstību noteikumu 69.–77. punkta prasībām un pieņem lēmumu saskaņot vai atteikt saskaņot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas projektu 10 darba dienu laikā (t. i., paātrinātā kārtībā), ja projekts Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegts no 1. novembra līdz 1. martam.

62. Rīgas pilsētas būvvalde saskaņo tirdzniecības vietas risinājumu uz laiku līdz trijiem gadiem. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojums ir spēkā, ja netiek mainīts tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums, kā arī nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi.

63. Pēc tam, kad beidzies Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma derīguma termiņš, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi un ielu tirdzniecības dalībnieks vēlas iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu atbilstoši pēdējam Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotajam projektam, tad iesniegumā norāda, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību pēdējam Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotajam projektam.

64. Rīgas domes Satiksmes departaments izvērtē tirdzniecības vietas risinājumu atbilstību noteikumu 78. punkta prasībām, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta tiek iekārtota teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās; gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta aizņem pašvaldības maksas autostāvvietas teritoriju, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietošana ir saskaņojama ar tās pilnvaroto apsaimniekotāju Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme".

65. Rīgas domes Satiksmes departaments saskaņo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu uz laiku līdz trijiem gadiem vai uz laiku līdz ielas, ielas elementu vai inženierkomunikāciju izbūves, pārbūves, atjaunošanas darbu veikšanai. Ielu tirdzniecības vietas izvietojums ir saskaņojams atkārtoti, ja pēc saskaņojuma saņemšanas:

65.1. tiek veiktas izmaiņas objekta novietnei būvju situācijas plānā;

65.2. tiek uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, velostatīvi u. c.) vai reklāmas objekti, kas izvietoti ielu tirdzniecības vietas saskaņotajā platībā vai blakus tai, vai ja šo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz tirdzniecības vietas saskaņoto platību.

66. Rīgas pilsētas būvvalde un Rīgas domes Satiksmes departaments var saskaņot ielu tirdzniecības vietas risinājumu vienlaikus pavasara/vasaras un rudens/ziemas sezonai, norādot, kādas izmaiņas jāveic rudens/ziemas sezonā.

67. Apkaimju iedzīvotāju centrs izskata noteikumu 56. punktā minēto iesniegumu un izsniedz ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma kopiju, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

68. Ja ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tiek izsniegta tirdzniecībai pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, tās darba laiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 22.00, izņemot Vecrīgas teritoriju.

69. Visām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām jānodrošina vides pieejamība, tostarp, ja tiek izvietots mākslīgais grīdas segums, jāparedz panduss ar slīpumu (augstuma un garuma attiecību) 1:12 un manevrēšanas laukums. Attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu atzinums vai saskaņojums var būt par pamatu vides pieejamības alternatīviem risinājumiem, vides pieejamības risinājumiem daļā vai atkāpēm no tiem.

70. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, apbūves aizsardzības teritorijām, pilsētbūvniecības pieminekļiem ar piesaisti pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara/vasaras sezonā izveidē ņem vērā šādas prasības:

70.1. jāparedz konkrētās Rīgas pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums;

70.2. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā vizuālo uztveri, nedrīkst izjaukt kultūrvēsturiskās vides tēlu un vērtību kopuma radīto noskaņu;

70.3. nedrīkst aizsegt stacionāru reklāmas un vides objektu, elektronisko kartes apkalpošanas un tamlīdzīgu ierīci, ieejas ēkā, uz fasādēm izvietotās informatīvās plāksnes (ielas nosaukuma, ēkas adreses numura, ugunsdzēsības hidrantu, ģeodēziskā tīkla punktu u. c. zīmes), inženierkomunikāciju aprīkojumu (elektrības sadales skapis u. tml.);

70.4. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi un pilsētvides elementi;

70.5. aizliegti zemas kvalitātes standarta risinājumi un zemas kvalitātes materiālu izmantošana, mēbelēm jāatbilst laba dizaina paraugam, visiem elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

70.6. aizliegtas būves un telpiski risinājumi, t. sk. slēgtas apkalpojošā personāla telpas, noliktavas, teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām, necaurredzami nožogojumi; jāveido maksimāli caurredzams risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

70.7. darbības vietā atļauts izvietot tikai apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām, nelielu apkalpojošā personāla leti servēšanas priekšmetu izvietošanai, brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus bez pārkarēm vai markīzes, vai pie fasādes stiprināmas markīzes, kā arī podestus, bāra leti atļauts izvietot tikai atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotam labiekārtojuma projektam vai būvprojektam, noteikumu 92.2. apakšpunktā minētajā gadījumā atļauts lietot leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai; letes dizaina risinājumam jābūt integrētam terases dizaina risinājumā, jāatbilst estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām;

70.8. visas teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai barjerām atļauts ar maksimālo augstumu (kopā ar augiem) līdz 1,20 m, divas sānu malas perpendikulāri ēkai atļauts norobežot ar caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem) norobežojumiem ar maksimālo augstumu līdz 1,50 m, augstumu mēra no ietves līmeņa atzīmes pie ēkas, norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

70.9. mākslīgā grīdas seguma izvietošana (maksimālais augstums 0,15 m) pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un nolūkā izlīdzināt ietves slīpumu pret brauktuvi;

70.10. markīzes un saulessarga/lietussarga apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, tās projekcija uz zemes nedrīkst pārsniegt vietas aizņemto platību uz zemes;

70.11. vietās bez reklāmas izvietošanas atļaujas saņemšanas pieļaujamas ne vairāk kā divas ēdienkartes terases teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus:

70.11.1. ēdienkarte ir brīvstāvoša vai stiprināta pie terases norobežojumiem (bet nepilda norobežojumu funkciju):

70.11.2. dizaina risinājums integrēts terases dizaina risinājumā, atbilst estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām;

70.11.3. maksimāli pieļaujamais izmērs nepārsniedz 0,6 m x 1,2 m;

70.11.4. izvietojums tiek saskaņots kopā ar terasi;

70.12. aizliegta ar pakalpojumu sniegšanas funkciju nodrošināšanu nesaistītu vai vides mērogam neatbilstošu reklāmu un vides dizaina objektu izvietošana;

70.13. aizliegta jebkādu vitrīnu, grilu, saldējamo iekārtu, brīvi stāvošu ledusskapju, interjera (iekštelpu) mēbeļu vai iekārtu izvietošana;

70.14. aizliegta pārvietojamo tualešu uzstādīšana.

71. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, apbūves aizsardzības teritorijās, pilsētbūvniecības pieminekļos ar piesaisti pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 70. punktā minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

71.1. nedrīkst traucēt attiecīgās teritorijas kopējā tēla uztveres iespēju, nedrīkst izmantot plēves materiālu un pārāk spilgtus – ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi izteikti kontrastējošu detaļu (saulessargu/lietussargu, markīžu, norobežojošo elementu, grīdas segumu, gaismas ķermeņu u. c.) krāsu toņus;

71.2. atļauti tikai pilsētvidē integrējami kvalitatīvi izpildīti augstvērtīga dizaina risinājumi;

71.3. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus bez pārkarēm un bez kontrastējošos toņos izvietotas reklāmas, markīzes vai pie fasādes stiprinātas markīzes, kā arī, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, kvalitatīvas jumta konstrukcijas;

71.4. noteikumu 70.8. apakšpunktā minētie sānu norobežojumi pieļaujami tikai no stikla;

71.5. mobilu bāru/virtuvi pieļaujams izvietot tikai ārpus terases teritorijas uz brauktuves, aizņemot tikai autostāvvietu daļu, un tirdzniecība var tikt veikta tikai no aprīkota mehāniskā transportlīdzekļa vai piekabes (treilera), ievērojot šādus nosacījumus:

71.5.1. tiek nodrošināts normatīvs ietves brīvais platums – 2 m (ietves brīvais platums ir attālums uz ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas objekta (piemēram, saulessarga, jumtiņa, transportlīdzekļa atvērto konstrukciju tālākās malas) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, koka apdobes malas, autostāvvietas drošības zonas robežas, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai);

71.5.2. tiek nodrošināta atbilstība estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām, kā arī pilsētvidē integrēts, krāsu kontrastu neveidojošs kolorīts.

72. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Vecrīgā ar piesaisti pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 70. punktā (izņemot noteikumu 70.5. apakšpunktu) un 71. punktā (izņemot 71.5. apakšpunktu) minētajām prasībām un papildus jāievēro:

72.1. teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām atļauts tikai gar divām malām ar maksimālo augstumu (kopā ar augiem) 1,50 m; stikla norobežojumiem jābūt caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem); augstumu mēra no ietves līmeņa atzīmes pie ēkas; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

72.2. mobilu bāru/virtuvi pieļaujams izvietot tikai ārpus terases teritorijas uz brauktuves, aizņemot tikai autostāvvietu daļu, un tirdzniecība var tikt veikta tikai no aprīkota mehāniskā transportlīdzekļa, ievērojot šādus nosacījumus:

72.2.1. tiek nodrošināts normatīvs ietves brīvais platums – 1,2 m (ietves brīvais platums ir attālums uz ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas objekta (piemēram, saulessarga, jumtiņa, transportlīdzekļa atvērto konstrukciju tālākās malas) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, koka apdobes malas, autostāvvietas drošības zonas robežas, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai);

72.2.2. tiek nodrošināta atbilstība estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām, kā arī pilsētvidē integrēts, krāsu kontrastu neveidojošs klusinātu toņu vai monohroms kolorīts.

73. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, apbūves aizsardzības teritorijām, pilsētbūvniecības pieminekļiem bez piesaistes pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 70.1., 70.4., 70.8., 70.10., 70.13. un 70.14. apakšpunktā minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

73.1. aizliegtas būves un telpiski risinājumi, t. sk. slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām (izņemot pludmales teritorijas), necaurredzami nožogojumi; jāveido maksimāli caurredzams risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

73.2. pieļaujama mākslīgā grīdas seguma izvietošana (maksimālais augstums 0,15 m);

73.3. atļauts teritorijas trīs malas norobežot ar dekoratīviem elementiem vai barjerām ar maksimālo augstumu 1,50 m; norobežojumiem jābūt caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem); augstumu mēra no seguma līmeņa; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

73.4. pieļaujams dizainiski kvalitatīvu, caurredzamu nolaižamo/paceļamo sienu, slēģu, žalūziju pielietojums bāra daļai laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 9.00;

73.5. jānodrošina sabiedriskā tualete, paredzot vienu vienību uz 60 apmeklētāju sēdvietām, slēdzot līgumu ar blakus esošu iestādi (ne tālāk par 50 m no darbības vietas) par tās sabiedrisko tualešu izmantošanu vai uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti; uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti, tā jānoformē atbilstoši vides estētiskajām prasībām, integrējot to kopējā dizaina risinājumā;

73.6. pieslēgšanās pie esošajiem komunikāciju tīkliem saskaņojama ar attiecīgo inženierkomunikāciju tīkla pārvaldītāju;

73.7. trauku mazgāšana pieļaujama tikai tad, ja darbības vieta pieslēgta pilsētas kanalizācijas tīklam.

74. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, apbūves aizsardzības teritorijās, pilsētbūvniecības pieminekļos bez piesaistes pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 73. punktā (izņemot noteikumu 73.2. un 73.3. apakšpunktu) minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

74.1. aizliegts veidot konstrukcijas ar monolītiem jumtiem, tie nedrīkst traucēt attiecīgās teritorijas kopējā tēla uztveres iespēju, nedrīkst izmantot plēves materiālu un pārāk spilgtus – ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi izteikti kontrastējošus detaļu (saulessargu/lietussargu, markīžu, norobežojošo elementu, grīdas segumu, gaismas ķermeņu u. c.) krāsu toņus;

74.2. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot tikai brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus bez pārkarēm; saulessarga/lietussarga apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, tā projekcija uz zemes nedrīkst pārsniegt vietas aizņemto platību uz zemes;

74.3. nojumju izvietošana pieļaujama tikai virs ēdienu servēšanai paredzētās letes/bāra;

74.4. teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām (neaplīmētām, neaizklātām, bez teksta un attēliem) atļauts, izvietojot norobežojumu divās malās ar maksimālo augstumu (kopā ar augiem) 1,50 m vai trijās malās ar maksimālo augstumu 1,20 m; augstumu mēra no seguma līmeņa; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

74.5. mākslīgais grīdas segums (maksimālais augstums 0,15 m) atļauts tikai saimniecības zonā; pārējā teritorijā mākslīgā grīdas seguma izvietošana pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un nolūkā izlīdzināt ietves slīpumu pret brauktuvi;

74.6. bāra lete nedrīkst būt augstāka par 1,50 m;

74.7. sagatavošanas un servēšanas iekārtas, tostarp vitrīnas un trauku mazgāšanas, saldējamās un citas iekārtas, nedrīkst pārsniegt bāra letes līmeni.

75. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ar piesaisti pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai rudens/ziemas sezonā jāatbilst noteikumu 70.14. apakšpunktā minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

75.1. darbības vietā drīkst izvietot tikai apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām un gāzes sildītājus;

75.2. vietas iekārtojums nedrīkst traucēt ielu un ietvju attīrīšanu no sniega un sniega izvešanu.

76. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana bez piesaistes pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai rudens/ziemas sezonā aizliegta:

76.1. ielu sarkanajās līnijās;

76.2. jūras piekrastē un publiskajos ūdeņos;

76.3. uz pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes.

77. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas bez piesaistes pastāvīgajai pakalpojumu sniegšanas vietai rudens/ziemas sezonā izveidei ņem vērā noteikumu 73. un 74. punktā minētās prasības.

78. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ielu sarkanajās līnijās jāatbilst šādiem nosacījumiem:

78.1. visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:

78.1.1. nedrīkst būt aizsegti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;

78.1.2. pie krustojuma izvietotās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas nedrīkst traucēt gājēju plūsmu, pasliktināt krustojuma pārredzamību un transportlīdzekļu braukšanu krustojumos;

78.1.3. jānodrošina ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju un iebrauktuvju platums vismaz 3,50 m, ja tas iespējams;

78.1.4. ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas konstrukcijas pamatnē ir grīda:

78.1.4.1. jābūt izbūvētai brīvai piekļuvei inženierkomunikāciju akām (t. sk. ugunsdzēsības hidrantu lūkām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;

78.1.4.2. jānodrošina brīva piekļuve sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai;

78.2. papildus šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minētajam ārpus Vecrīgas teritorijas:

78.2.1. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,50 m, bet Rīgas vēsturiskajā centrā – ne mazāk kā 2 m;

78.2.2. gājēju ielās brīvas ielas teritorijas platumam starp divām pretējās ielas pusēs izvietotām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ir jābūt ne mazākam kā 3,50 m;

78.2.3. iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu uz brauktuves ir atļauts, aizņemot tikai autostāvvietu daļu;

78.3. papildus šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minētajam Vecrīgas teritorijā:

78.3.1. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,20 m (vai esošais platums, ja ietve ir šaurāka), izņemot gājēju ielas;

78.3.2. jānodrošina, lai ielas teritorijas brīvais platums kopā ar braucamo daļu būtu ne mazāks kā 3,50 m, no kura ne mazāk kā 3 m jābūt braucamajai daļai. Gadījumā, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas tiek izvietotas divās pretējās ielas pusēs, ielas teritorijas brīvo platumu (3,50 m) nosaka, mērot no brauktuves ass līnijas 1,75 m uz katru pusi, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji nav vienojušies citādi. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vienošanās ir noslēdzama rakstveidā un iesniedzama pašvaldībā;

78.3.3. jānodrošina, lai ielās ar divvirzienu satiksmi (izņemot gājēju ielas) vienas vai vairāku (blakus vai pretējās ielas pusēs izvietotu) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu kopgarums nepārsniegtu 25 m un brīvais brauktuves garums aiz šīm, ne vairāk kā 25 m garumā izvietotajām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām (vienā vai pretējās ielas pusēs izvietotām), būtu ne mazāks kā 10 m. Minētā prasība neattiecas uz gadījumiem, kad brīvais brauktuves platums paliek ne mazāks kā 5,5 m;

78.3.4. ievērojot noteikumu 78.3.2. un 78.3.3. apakšpunktā minētos nosacījumus, nepieciešamības gadījumā jāuzstāda attiecīga ceļa zīme, aizliedzot transportlīdzekļu stāvēšanu pretī tirdzniecības vietai.

79. Gadījumā, ja noteikumu 78. punktā minēto prasību ievērošanai ir nepieciešama attiecīgajā teritorijā izvietoto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un/vai citu elementu pārvietošana, visas ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs.

80. Veicot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas risinājumu saskaņošanu:

80.1. Rīgas pilsētas būvvaldei, secinot, ka konkrētās vietas telpiskās iespējas rada šķēršļus noteikumu prasību ievērošanai, kā arī, ja paredzētais risinājums ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam un neskar trešo personu tiesības, ir tiesības atkāpties no noteikumu 70.–74. punktā noteiktajām prasībām;

80.2. Rīgas pilsētas būvvaldei un Rīgas domes Satiksmes departamentam, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturu, mērogu, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, inženiertīklu, apstādījumu, reklāmas un vides objektu un citu vidi veidojošu elementu izvietojumu, ir tiesības atkāpties no noteikumu 70.–78. punktā noteiktajām prasībām, paredzot atkāpes attiecībā uz norobežojošiem elementiem un to augstumu, kā arī uz citiem ierobežojošajiem kritērijiem, ja risinājums:

80.2.1. ir caurredzams (stikla elementi u. tml.);

80.2.2. atbilst estētiskas, kvalitatīvas un drošas pilsētvides prasībām;

80.2.3. netraucē un nepārveido saglabājamās kultūrvēsturiski vērtīgās apbūves vizuālo uztveri;

80.2.4. neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu un vērtību kopuma radīto noskaņu;

80.3. Rīgas domes Satiksmes departamentam, izvērtējot satiksmes intensitāti, teritorijas funkcionalitāti, teritorijā izvietotos satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, apstādījumus un citus elementus, ir tiesības atkāpties no noteikumu 78.2.1., 78.3.1. un 78.3.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām, paredzot mazāku brauktuvju vai ietvju brīvo platumu, kā arī no 78.3.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām, paredzot mazāku brauktuves garumu vai lielāku tirdzniecības vietas kopgarumu. Ja tiek noteikta atkāpe no noteikumu 78.2.1., 78.3.1. un 78.3.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām par brauktuvju un ietvju brīvo platumu, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas aprīkošanai ir izmantojamas viegli demontējamas konstrukcijas.

4. Tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumi kārtības nodrošināšanai

81. Tirdzniecības dalībnieks ir atbildīgs par:

81.1. tirdzniecības noteikumu ievērošanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu konkrētajā tirdzniecības vietā;

81.2. atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

81.3. saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

81.4. noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

81.5. saskaņotās tirdzniecības vietas vizuālā risinājuma ievērošanu;

81.6. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietā un 1,50 m rādiusā ap tirdzniecības vietu un noteikumos noteiktajos gadījumos atkritumu urnu izvietošanu;

81.7. speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, uzturēšanu kārtībā, tīrībā un bez bojājumiem, kā arī iekārtu un objektu, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, novākšanu;

81.8. ielu tirdzniecības vietu, tostarp saulessargu/lietussargu, demontāžu darba dienas beigās pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

81.9. tirdzniecības vietas atbrīvošanu pēc darba beigšanas no tirdzniecības dalībniekam piederoša inventāra, produkcijas, taras un sakopšanu;

81.10. atrašanos tirdzniecības vietā un tirdzniecības vietas darbību tirdzniecības atļaujā norādītajā tirdzniecības darbības laikā.

82. Tirdzniecības organizators tirdzniecības norises vietu izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju un dalībnieku skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

83. Tirdzniecības organizators ir atbildīgs par:

83.1. saskaņoto tirdzniecības vietu skaita, izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

83.2. noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

83.3. saskaņoto tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma nodrošināšanu;

83.4. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietās un noteikumos noteiktajos gadījumos atkritumu urnu izvietošanu;

83.5. atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

83.6. sabiedrisko tualešu nodrošināšanu tirdzniecības dalībniekiem;

83.7. tirdzniecības dalībnieku saraksta aktualizēšanu pašvaldībā;

83.8. tirdzniecības vietu aprīkojuma savlaicīgu demontāžu, beidzoties tirdzniecības atļaujas derīguma termiņam, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vietas saskaņotas Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām vai bāra letes atrašanās saskaņota būvprojekta vai teritorijas labiekārtojuma projekta ietvaros;

83.9. tirdzniecības vietu uzturēšanu kārtībā tirdzniecības laikā un to sakopšanu pēc darba beigšanas;

83.10. sabiedriskās kārtības un apmeklētāju drošības uzraudzības organizēšanu, kā arī par pretterorisma pasākumu organizēšanu un veikšanu tirdzniecības norises vietā (drošības barjeru uzstādīšanu) atbilstoši tiesībaizsardzības iestādes atzinumam, ievērojot par drošību un sabiedrisko kārtību atbildīgo tiesībaizsardzības iestāžu norādījumus.

84. Ja ir gan tirdzniecības dalībnieks, gan tirdzniecības organizators, par saskaņotās tirdzniecības vietas risinājuma ievērošanu ir atbildīgs tirdzniecības organizators.

85. Tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var:

85.1. tirdzniecības atļaujā norādītā persona;

85.2. tirdzniecības atļaujā norādītās fiziskās personas, kas nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, pilnvarots laulātais, vecāki, bērni, brāļi vai māsas, vecvecāki, mazbērni;

85.3. persona, kas ar tirdzniecības atļaujā norādīto personu atrodas darba tiesiskajās attiecībās.

86. Tirdzniecības dalībnieks vai organizators ir tiesīgs uzsākt ielu tirdzniecības vietas montāžas darbus:

86.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā ne ātrāk kā piecas dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām. Ja montāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, Rīgas domes Satiksmes departamentā jāsaņem atļauja Rīgas ielu un transporta būvju aizņemšanai;

86.2. reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma dienā, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

86.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne ātrāk kā publiska pasākuma atļaujā norādītajā montāžas jeb uzbūves laikā;

86.4. Ziemassvētku laikā, ievērojot noteikumu 45. punkta nosacījumus:

86.4.1. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros tiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne ātrāk kā publiska pasākuma atļaujā norādītajā montāžas jeb uzbūves laikā;

86.4.2. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros netiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne ātrāk kā 10 dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma.

87. Tirdzniecības dalībniekam vai organizatoram ielu tirdzniecības vietas demontāžas darbi jāveic:

87.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā ne vēlāk kā 10 dienas pēc pēdējās attiecīgajā gadā un sezonā izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņa izbeigšanās, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītu tirdzniecības vietu. Ja demontāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, Rīgas domes Satiksmes departamentā jāsaņem atļauja Rīgas ielu un transporta būvju aizņemšanai;

87.2. reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā ielu tirdzniecības atļaujā norādītā derīguma termiņa ietvaros, katru dienu pēc tirdzniecības norises laika beigām, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

87.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne vēlāk kā līdz publiska pasākuma atļaujā norādītajam demontāžas laikam;

87.4. Ziemassvētku laikā, ievērojot noteikumu 45. punkta nosacījumus:

87.4.1. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros tiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne vēlāk kā līdz publiska pasākuma atļaujā norādītajam demontāžas laikam;

87.4.2. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros netiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne vēlāk kā 10 dienas pēc ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa beigām.

88. Tirdzniecības organizatoram un tirdzniecības dalībniekam aizliegts:

88.1. bojāt apstādījumus vai pilsētvides elementus;

88.2. traucēt tuvumā esošo kultūras un izglītības iestāžu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;

88.3. aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;

88.4. traucēt piekļuvi ieejai/izejai ēkā, tostarp evakuācijas izejai;

88.5. traucēt ugunsdzēsības tehnikas uzstādīšanu un šļūteņu pieslēgšanu ugunsdzēsības hidrantu akām;

88.6. izvietot ar konkrētā tirdzniecības dalībnieka realizējamo produkciju nesaistītu reklāmu;

88.7. iekārtot un ekspluatēt ielu tirdzniecības vietu, kas nav iekārtota atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotam projektam vai 28.4. apakšpunktā un 59. punktā norādītajām prasībām;

88.8. iekārtot tirdzniecības vietu pirms ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas vai ielu tirdzniecības atļaujā norādītā termiņa;

88.9. atrasties ar preci tirdzniecības vietā bez ielu tirdzniecības atļaujas;

88.10. pārdot dzērienus stikla iepakojumā atvērtā vai izlejamā veidā pasākumu laikā, izņemot noteikumu 95.3. un 96.2. apakšpunktā minēto gadījumu.

89. Ielu tirdzniecības vietā jābūt:

89.1. tirdzniecības dalībnieka personu apliecinošam dokumentam vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtai izziņai, kas apliecina, ka personai ir izsniegts personu apliecinošs dokuments;

89.2. ielu tirdzniecības atļaujai;

89.3. Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotam tirdzniecības vietas projektam vai citai dokumentācijai, ja nav tirdzniecības vietas projekta;

89.4. tirdzniecības preču izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, izņemot gadījumus, ja tiek tirgotas savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi, svaigi zvejas produkti un medījumu gaļa nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos, kā arī lietotas personiskās mantas vai tiek sniegti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi;

89.5. noteikumu 85. punktā minētajos gadījumos pilnvarai vai darba tiesiskās attiecības apliecinošam dokumentam;

89.6. informācijai par ēdiena pasniegšanai patērētājam izmantoto vienreizējās lietošanas trauku (šķīvju, krūžu, glāžu, ēdamrīku u. tml.) cenu.

90. Tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram pēc Apkaimju iedzīvotāja centra direktora pilnvaroto amatpersonu, kā arī pēc kontrolējošo iestāžu amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda noteikumu 89. punktā norādītie dokumenti.

5. Tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas

91. Tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas tiek noteiktas atbilstoši ielu tirdzniecības veidam un vietām.

92. Ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atļauts tirgot pārtikas preces, kas domātas:

92.1. patērēšanai tirdzniecības vietā;

92.2. līdzņemšanai, izņemot alkoholiskos dzērienus.

93. Reģistrētajās ielu tirdzniecības vietās realizējamo preču grupu uzskaitījums:

93.1. Vecrīgas teritorijā, kuru ierobežo 11. novembra krastmala–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Aspazijas bulvāris–13. janvāra iela:

93.1.1. saldējums;

93.1.2. ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi;

93.1.3. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;

93.1.4. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;

93.1.5. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

93.1.6. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

93.1.7. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;

93.1.8. cukurvate no speciālām iekārtām;

93.2. Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot Vecrīgas teritoriju:

93.2.1. saldējums;

93.2.2. ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi;

93.2.3. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;

93.2.4. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;

93.2.5. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

93.2.6. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

93.2.7. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;

93.2.8. teritorijā, kas atrodas ārpus ielu sarkanajām līnijām, papildus 93.2.1.–93.2.7. apakšpunktā noteiktajām preču grupām:

93.2.8.1. pašu audzētu puķu un dārzeņu stādi, dēsti, sīpoli, gumi, ziemcietes un sēklas;

93.2.8.2. pašu audzēti (nelielos apjomos) augļu koku un ogulāju stādi, dekoratīvo koku un krūmu stādi;

93.2.8.3. savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi;

93.2.8.4. mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu ražota produkcija, kurai piešķirts zaļās karotītes sertifikāts, vai mājas apstākļos ražota pārtikas produkcija, t. sk. no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas:

93.2.8.4.1. pašu kūpinātas zivis;

93.2.8.4.2. pašu kūpināta gaļa;

93.2.8.4.3. augkopības pārtikas produkti;

93.2.8.4.4. lopkopības pārtikas produkti (izņemot svaigu gaļu un svaigas zivis);

93.2.8.4.5. biškopības produkti;

93.2.9. cukurvate no speciālām iekārtām;

93.3. kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" teritorijā:

93.3.1. saldējums;

93.3.2. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;

93.3.3. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;

93.3.4. augļi, dārzeņi, ogas;

93.3.5. sporta un atpūtas inventāra preces;

93.3.6. cukurvate no speciālām iekārtām;

93.4. pašvaldības apsaimniekojamās pludmales teritorijās un Lucavsalas atpūtas parkā:

93.4.1. saldējums;

93.4.2. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;

93.4.3. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;

93.4.4. sporta un atpūtas inventāra preces;

93.4.5. cukurvate no speciālām iekārtām;

93.5. tirdzniecības vietās pie kapiem:

93.5.1. grieztie ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi, puķu un dekoratīvo koku un krūmu stādi;

93.5.2. Lieldienu svētku laikā (četras dienas no piektdienas līdz pirmdienai), 18. novembrī (vienu dienu), Mirušo piemiņas dienā (divas dienas – sestdienā un svētdienā pirms Mirušo piemiņas dienas) papildus noteikumu 93.5.1. apakšpunktā minētajam – mākslīgie ziedi, kapu vāzes, sveces;

93.6. pārējā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:

93.6.1. saldējums;

93.6.2. ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi;

93.6.3. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;

93.6.4. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;

93.6.5. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

93.6.6. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

93.6.7. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;

93.6.8. pašu audzētu puķu un dārzeņu stādi, dēsti, sīpoli, gumi, ziemcietes un sēklas;

93.6.9. pašu audzēti (nelielos apjomos) augļu koku un ogulāju stādi, dekoratīvo koku un krūmu stādi;

93.6.10. savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi;

93.6.11. mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu ražota produkcija, kurai piešķirts zaļās karotītes sertifikāts, vai mājas apstākļos ražota pārtikas produkcija, t. sk. no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas:

93.6.11.1. pašu kūpinātas zivis;

93.6.11.2. pašu kūpināta gaļa;

93.6.11.3. augkopības pārtikas produkti;

93.6.11.4. lopkopības pārtikas produkti (izņemot svaigu gaļu un svaigas zivis);

93.6.11.5. biškopības produkti;

93.6.12. augļi, dārzeņi, ogas;

93.6.13. cukurvate no speciālām iekārtām.

94. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā atļauts realizēt pārtikas preces, noteikumu 93. punktā minētās preces un rūpnieciski ražotas preces, lietotas personiskās mantas, izņemot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām.

95. Ielu tirdzniecībā Ziemassvētku laikā papildus noteikumu 93. un 94. punktā minētajām precēm atļauts realizēt:

95.1. koncertu norises laikā mūzikas ierakstu audio un videomateriālus;

95.2. alkoholiskos dzērienus – gan rūpnieciski sagatavotus, gan tirdzniecības vietā sajauktus ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros spirta daudzums nepārsniedz 15 tilpuma procentus, patērēšanai tirdzniecības vietā, ja tas neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo:

95.2.1. tirdzniecības norises vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs – attiecībā uz teritorijas sakopšanu;

95.2.2. Rīgas pašvaldības policija – attiecībā uz sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu (saskaņojumu pieprasa Apkaimju iedzīvotāju centrs);

95.3. mazajā alkoholisko dzērienu darītavā ražotu vīnu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus stikla vai citā plīstošā iepakojumā, ja tas neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo noteikumu 95.2. apakšpunktā norādītās personas.

96. Ielu tirdzniecībā pasākuma laikā, ja pasākuma norisei saņemta Rīgas pilsētas izpilddirektora atļauja vai saskaņojums, papildus noteikumu 93., 94. punktā un 95.1. apakšpunktā minētajām precēm atļauts realizēt:

96.1. alkoholiskos dzērienus – gan rūpnieciski sagatavotus, gan tirdzniecības vietā sajauktus ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros spirta daudzums nepārsniedz 15 tilpuma procentus, patērēšanai pasākuma norises vietā, ja tas atbilst pasākuma saturam, neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo:

96.1.1. attiecīgā pasākuma organizators;

96.1.2. pasākuma norises vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs – attiecībā uz teritorijas sakopšanu;

96.1.3. Rīgas pašvaldības policija – attiecībā uz sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu (saskaņojumu pieprasa Apkaimju iedzīvotāju centrs);

96.2. mazajā alkoholisko dzērienu darītavā ražotu vīnu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus stikla vai citā plīstošā iepakojumā, ja tas atbilst pasākuma saturam, neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo noteikumu 96.1. apakšpunktā norādītās personas;

96.3. alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 15 tilpuma procentus, patērēšanai pasākuma norises vietā, ja pasākuma norises vieta tiek norobežota, pasākuma norises vietā tiek kontrolēts apmeklētāju skaits un ja to saskaņo 96.1. apakšpunktā norādītās personas.

6. Nosacījumi ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku

97. Rīgas pilsētas izpilddirektors vai Rīgas domes Satiksmes departaments atbilstoši savai kompetencei var pieprasīt, lai tirdzniecības veicējs pārtrauc darbību un atbrīvo konkrēto ielu tirdzniecības darbības vietu uz laiku, par to informējot Apkaimju iedzīvotāju centru, šādos gadījumos:

97.1. sakarā ar pilsētā veicamajiem neatliekamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ēkas fasādes remonts, ietves un ielas seguma remonts u. c.);

97.2. ja tas rada draudus apmeklētāju drošībai.

98. Rīgas pilsētas izpilddirektors vai Rīgas domes Satiksmes departaments atbilstoši savai kompetencei var dot uzdevumu Apkaimju iedzīvotāju centram apturēt uz laiku ielu tirdzniecības atļaujas darbību šādos gadījumos:

98.1. sakarā ar paredzētajiem publiskajiem pasākumiem, kurus akceptējis Rīgas pilsētas izpilddirektors;

98.2. ja tas nepieciešams pašvaldības projektu realizācijai.

99. Noteikumu 98. punktā minētajos gadījumos ielu tirdzniecības darbības vieta uz laiku var tikt pārcelta uz citu vietu vai ielu tirdzniecības atļaujas darbība tiek apturēta uz laiku, kamēr pastāv noteikumu 98. punktā minētie apstākļi.

100. Apkaimju iedzīvotāju centrs ielu tirdzniecības atļaujas darbību aptur uz laiku:

100.1. noteikumu 98. punktā minētajos gadījumos uz publiska pasākuma norises vai projekta realizācijas laiku;

100.2. ja tirdzniecības vieta nav iekārtota atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldē vai Rīgas domes Satiksmes departamentā saskaņotam projektam un/vai ja netiek ievēroti tirdzniecības atļaujas nosacījumi. Ja Apkaimju iedzīvotāju centra lēmumā norādītajā termiņā pārkāpums netiek novērsts, ielu tirdzniecības atļauju anulē.

101. Ja Apkaimju iedzīvotāju centram rodas pamatotas aizdomas par sniegtās informācijas patiesumu par realizējamo preču izcelsmi, Apkaimju iedzīvotāju centrs var apturēt ielu tirdzniecības vietas darbību uz laiku, lai pieprasītu un pārbaudītu informāciju par ielu tirdzniecībā realizējamām precēm un to izcelsmi.

7. Administratīvā atbildība un noteikumu izpildes kontrole

102. Par noteikumu prasību neievērošanu piemēro šādus administratīvos sodus:

102.1. par noteikumu 88.6. apakšpunkta prasību neievērošanu piemēro fiziskajām personām brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trīs līdz 280 naudas soda vienībām;

102.2. par noteikumu 81.3.–81.5. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no septiņām līdz 29 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 143 naudas soda vienībām;

102.3. par noteikumu 83.1.–83.3. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 280 naudas soda vienībām;

102.4. par noteikumu 86. vai 87. punkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 280 naudas soda vienībām;

102.5. par noteikumu 88.7. un 88.8. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz 15 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 143 naudas soda vienībām;

102.6. par noteikumu 81.6, 81.9., 83.4., 83.6., 83.9. un 83.10. apakšpunkta prasību neievērošanu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 29 līdz 280 naudas soda vienībām.

103. Par noteikumu 81.1., 81.2., 83.5., 88.2., 88.3., 88.9., 88.10. apakšpunkta, 85. un 89. punkta prasību neievērošanu atbildība paredzēta Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Administratīvā pārkāpuma procesu par šajā punktā minētajiem noteikumu pārkāpumiem veic Rīgas pašvaldības policija saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37. panta sesto daļu.

104. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu 81.3.–81.5., 83.1.–83.3. apakšpunktā, 86., 87. punktā, 88.7. un 88.8. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu veic Rīgas pilsētas būvvalde.

105. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu 81.6., 81.9., 83.4., 83.6., 83.9. un 83.10. apakšpunkta prasību neievērošanu veic Rīgas pašvaldības policija.

106. Rīgas pilsētas būvvalde, konstatējot noteikumu prasību neievērošanu, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam par pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas noteikumu izpildes nodrošināšanai.

8. Noslēguma jautājumi

107. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. maijā.

108. Noteikumu 20.1. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

109. Noteikumu 66. punkts, 71.5., 72.2. un 80.2. apakšpunkts ir spēkā līdz 2024. gada 31. martam.

110. Noteikumu 92.2. apakšpunkts ir spēkā, kamēr valstī spēkā ir regulējums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

111. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas, kas pašvaldībā ir saskaņotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir uzskatāmas par reģistrētām. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas projekts, kas iepriekš Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņots ar derīguma termiņu uz vairākiem gadiem, ir derīgs līdz Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma derīguma termiņa beigām, ja projektā nav jāveic izmaiņas atbilstoši Rīgas domes Satiksmes departamenta prasībām.

112. Noteikumu 87.1. apakšpunktā minētais nosacījums nav spēkā līdz 2023. gada 31. martam tām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām, kam jau ir izsniegtas ielu tirdzniecības atļaujas un par kurām nosūtīta e-pasta vēstule uz adresi riga@riga.lv, informējot pašvaldību par ielu tirdzniecības vietas darbības pārtraukšanu.

113. Atbilstoši noteikumu 46. punktā noteiktajam konkurss ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā uz vietām Esplanādē un Doma laukumā tiek rīkots par tirdzniecības organizēšanu, sākot no 2025. gada novembra; līdz 2024./2025. gada ziemai (ieskaitot) tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā Doma laukumā un Esplanādē ir 2019. gadā organizētā konkursa uzvarētājiem.

114. Pašvaldības izpilddirekciju uzsāktās administratīvās lietas ar 2021. gada 1. maiju pārņem Apkaimju iedzīvotāju centrs.

115. Administratīvā pārkāpuma procesu, kurā pašvaldības attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektora lēmums pieņemts līdz 2021. gada 1. maijam, līdz tā pabeigšanai nodrošina Rīgas pašvaldības policija.

116. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2016. gada 19. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 2016. gada 20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 233, 2018. gada 19. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 65, 2019. gada 28. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 82, 2019. gada 18. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 108, 2020. gada 20. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 7, 2020. gada 8. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 17, 2020. gada 17. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 46, 2020. gada 12. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 5, 2021. gada 31. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 32).

117. Atcelt Rīgas domes 2021. gada 31. marta saistošos noteikumus Nr. 40 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība".

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

1. pielikums
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 43

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

2. pielikums
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 43

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

3. pielikums
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 43

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

4. pielikums
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 43

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

5. pielikums
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 43

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

6. pielikums
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 43

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

7. pielikums
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 43

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

 

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 43 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība"

1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Ņemot vērā, ka Rīgas domes 2016. gada 19. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 198) veicamo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no šajos noteikumos ietverto normu apjoma, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. un 186. punktam ir sagatavota jaunu Rīgas domes saistošo noteikumu redakcija.

Jaunajā saistošo noteikumu saturā ietverti saistošo noteikumu Nr. 198 redakcijas papildinājumi jautājumos par personas datu aizsardzību, drošības pasākumu ievērošanu, vienkāršotāku tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, kā arī atviegloti nosacījumi atsevišķiem ielu tirdzniecības veidiem. Mainīts nosaukums ielu tirdzniecības veidam "pastāvīgā ielu tirdzniecība" uz "reģistrētā ielu tirdzniecība". Redakcionāli precizēts Rīgas pilsētas būvvaldei iesniedzamo dokumentu saturs, pieļaujamais tirdzniecības sortiments. Par vienu gadu pagarinātas 2019. gada konkursā iegūtās tiesības ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā uz vietām Esplanādē un Doma laukumā.

Veikti nepieciešamie grozījumi saistībā ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra izveidi, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra reorganizāciju un Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju likvidāciju.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Ievērojot Rīgas domes 2021. gada 20. janvāra lēmumu Nr. 343 "Par Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra izveidi, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra reorganizāciju un Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju likvidāciju", nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas saistībā ar tirdzniecības vietu saskaņošanas un atļauju izsniegšanas kārtību un administratīvo pārkāpumu izskatīšanu.

Saņemti ierosinājumi no Rīgas domes Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centra, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas pilsētas būvvaldes, Rīgas domes Satiksmes departamenta jautājumos par personas datu aizsardzību, drošības pasākumu ievērošanu, vienkāršotāku tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību.

Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem saistībā ar Covid-19 radītajām sekām, veicami papildinājumi, kas paredz uz laiku ieviest atvieglotus nosacījumus āra kafejnīcu darbībai un atļauju izsniegšanai, kā arī paredz 2019. gadā konkursā iegūto tiesību ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā uz vietām Esplanādē un Doma laukumā pagarināšanu par vienu gadu.

Saņemts Ekonomikas ministrijas aizrādījums par ielu tirdzniecības veida – pastāvīgā ielu tirdzniecība – nosaukuma pretrunīgumu saistībā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 2.1., 2.2. un 2.4. apakšpunktu.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Neietekmē.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Sniedz atbalstu uzņēmējiem saistībā ar Covid-19 radītajām sekām, samazina birokrātisko slogu, paplašina tirdzniecības veikšanas iespējas.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Samazina birokrātisko slogu reģistrētajā ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Informācija par izmaiņām nosūtīta Latvijas Tirgotāju asociācijai, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai, biedrībai "Latvijas mājražotāji", Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Pārtikas amatnieki", biedrībai "Latviešu tautas mākslas savienība", saņemti ierosinājumi paplašināt tirdzniecības iespējas īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā, iebildumi nav saņemti; saņemti ierosinājumi par tirdzniecības sortimenta papildināšanu no biedrības "Zemnieku saeima", kā arī no biedrības "Latvijas Bāru asociācija" par atvieglojumiem āra kafejnīcu darbībā. Saņemtie ierosinājumi ir ietverti saistošo noteikumu redakcijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!