Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra noteikumi Nr. 740 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2021., Nr. 218 https://www.vestnesis.lv/op/2021/218.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 741

Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 30. augusta noteikumos Nr. 588 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.2. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana"...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

10.11.2021., Nr. 218

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 740

Pieņemts: 09.11.2021.

OP numurs: 2021/218.5

2021/218.5
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 5 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 740

Rīgā 2021. gada 9. novembrī (prot. Nr. 74 18. §)

Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Piejūra" (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas parkā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu kompleksa, Latvijas īpaši aizsargājamo un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību.

3. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. regulējamā režīma zona;

3.2. dabas lieguma zona;

3.3. dabas parka zona;

3.4. neitrālā zona.

4. Dabas parka platība ir 4180 hektāru. Dabas parka funkcionālo zonu shēmas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi. Informatīvās zīmes paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas parku, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām:

8.1. kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību;

8.2. kuras veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

II. Vispārīgie aprobežojumi dabas parka teritorijā

9. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

10. Dabas parka teritorijā aizliegts:

10.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus;

10.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus;

10.3. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

10.4. meža atjaunošanā un ieaudzēšanā izmantot citzemju sugas;

10.5. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem;

10.6. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

10.7. ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu;

10.8. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju:

10.8.1. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;

10.8.2. mežā un gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);

10.9. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem, izņemot pagalmus, pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī gadījumus, ja ir Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zinātnisko pētījumu veikšanai;

10.10. pārvietoties ar kuģošanas līdzekļiem, tai skaitā ūdens motocikliem, izmantojot motoru, izņemot pārvietošanos Gaujā ar minimālo ātrumu un ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī izņemot gadījumus, ja ir Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zinātnisko pētījumu veikšanai;

10.11. novietot Gaujā un tās krastos kuģošanas līdzekļus ārpus tam speciāli paredzētām un ierīkotām vietām, izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar šo teritoriju uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī makšķerēšanu, ja laivu stāvēšanai upē novieto uz enkura;

10.12. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus (izņemot individuālos velotreniņbraucienus) un izmēģinājuma braucienus;

10.13. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

10.14. pārvietoties ar dzīvniekiem (piemēram, zirgiem) pa dabas parka teritoriju ārpus maršrutiem, kas norādīti šo noteikumu 1. pielikumā vai ierīkoti šo noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

10.15. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

10.16. uzstādīt vēja elektrostacijas;

10.17. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;

10.18. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai un ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

10.19. celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām publiski pieejamām atpūtas vietām, izņemot pagalmus un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

10.20. sējot vai stādot apmežot Eiropas Savienības nozīmes biotopu – ar lakstaugiem klātās pelēkās kāpas;

10.21. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot dabas parka apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzētas dabas parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei;

10.22. nosusināt purvus;

10.23. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;

10.24. atzarot mežaudzēs augošus kokus, izņemot koku atzarošanu skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un satiksmes drošībai uz valsts un pašvaldību ceļiem;

10.25. cirst dobumainus kokus;

10.26. meža zemēs cirst nokaltušus kokus, izņemot bīstamos kokus (kokus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), kuru diametrs ir lielāks par 25 centimetriem 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Nokaltušie un bīstamie koki pēc nociršanas atstājami mežaudzē;

10.27. izvākt meža zemēs kritušos kokus un kritalas vai to daļas, ja to diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem.

11. Dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

11.1. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu un peldvietu glābšanas torņus, atpūtas vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

11.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

11.3. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

11.4. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumus.

12. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, uguns, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

13. Īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai vai kvalitātes uzlabošanai kokus cērt citā cirtē, ievērojot šādus nosacījumus:

13.1. cirsmas atvērumu kopējā platība, kur mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, nedrīkst pārsniegt 0,2 hektārus, rēķinot uz mežaudzes hektāru;

13.2. cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums ārpus pieļautajiem atvērumiem nedrīkst samazināties zem minimālā šķērslaukuma skaitliskās vērtības, kas reizināta ar 0,8.

14. Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu citai cirtei meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, kā arī šo noteikumu 13. punktā minētajā gadījumā izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

15. Dabas parkā noteiktie mežsaimnieciskās darbības aizliegumi neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

16. Valsts aizsardzības kultūras piemineklī – Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksā Mangaļu pussalā – būvniecība atļauta ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstisku atļauju pēc atsevišķu objektu kultūrvēsturiskas izpētes un Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

III. Regulējamā režīma zona

17. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību un netraucētu to attīstību.

18. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

18.1. kājāmgājēju un velosipēdistu pārvietošanos, kā arī pārvietošanos ar dzīvniekiem (piemēram, zirgiem) pa šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem vai šo noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ierīkotajiem maršrutiem;

18.2. pārvietošanos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa autoceļiem, tai skaitā pārvietošanos valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai pa Lilastes ielu (zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 80520021826 un 80520022120);

18.3. ceļu uzturēšanu;

18.4. medības;

18.5. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

18.6. invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumu veikšanu;

18.7. īpašuma robežstigu ierīkošanu un kvartālstigu uzturēšanu;

18.8. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli;

18.9. vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšanu;

18.10. bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu, atstājot tos mežaudzē;

18.11. zemes lietošanas kategorijas maiņu šo noteikumu 18.12.3. un 18.12.4. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā, kā arī dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

18.12. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

18.12.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu veikšanu;

18.12.2. zinātniskās pētniecības darbus;

18.12.3. taku un maršrutu ierīkošanu, gājēju celiņu un veloceliņu būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu;

18.12.4. teritorijas apsaimniekošanai un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo ceļu atjaunošanu un pārbūvi, kas norādīti šo noteikumu 1. pielikumā;

18.12.5. zemes gabalu sadalīšanu infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai, kuru apbūves nosacījumi ir noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

IV. Dabas lieguma zona

19. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un īpaši aizsargājamus mežu, kāpu un purvu biotopus, kā arī īpaši aizsargājamas sugas un to dzīvotnes.

20. Dabas lieguma zonā aizliegts:

20.1. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 50 cilvēku, izņemot publiskus pasākumus un sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

20.2. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

20.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

20.4. cirst kokus galvenajā cirtē;

20.5. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

20.5.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

20.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

20.5.3. apšu un baltalkšņu audzēm – 30 gadus;

20.6. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 30. septembrim, izņemot:

20.6.1. meža ugunsdrošības pasākumus;

20.6.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;

20.6.3. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

20.7. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) pļavas un meža lauces;

20.8. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

20.9. pārvietoties ar motorlaivām un airu laivām, izmantojot motoru, Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā;

20.10. nodarboties ar zemūdens medībām Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā;

20.11. atrasties Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam, izņemot zinātnisko pētījumu un monitoringa veikšanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, kā arī teritorijas uzraudzības, valsts aizsardzības uzdevumu vai glābšanas un meklēšanas darbu veikšanu;

20.12. atjaunot mežu sējot vai stādot;

20.13. novietot brīvā dabā mākslas objektus (tai skaitā skulptūras) ārpus šo noteikumu 1. pielikumā norādītās teritorijas;

20.14. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

20.14.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu (tai skaitā ar zālāju noganīšanu saistīto būvju būvniecību);

20.14.2. valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo objektu būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos;

20.14.3. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurāciju, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

20.14.4. jaunu inženierbūvju (ceļu) izbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūvējamam zemesgabalam, ja nepastāv citas piekļūšanas iespējas, kā arī jaunu inženiertīklu pievadu izbūvi;

20.14.5. publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu (tai skaitā taku, gājēju celiņu, veloceliņu, stāvlaukumu, skatu platformu, skatu torņu un kuģošanas līdzekļu piestātņu) būvniecību;

20.14.6. teritorijas apsaimniekošanai nepieciešamo ceļu pārbūvi un būvniecību, kas norādīti šo noteikumu 1. pielikumā;

20.15. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

20.15.1. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi;

20.15.2. veikt zinātniskos pētījumus.

21. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai tad, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un par to ir saņemts Valsts meža dienesta pozitīvs sanitārais atzinums, kurā novērtēts meža sanitārais stāvoklis. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

22. Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

23. Valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai atļauts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa Lilastes ielu (zemes vienību kadastra apzīmējumi 80520021826 un 80520022120) līdz jūras krasta līnijai, šķērsojot zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 80520021698 un 80520021561.

24. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumā, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

24.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

24.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

V. Dabas parka zona

25. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu jūras piekrastei raksturīgos biotopus, sugas un ainavu, kā arī lai saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības sabiedrības izglītošanai un atpūtai.

26. Dabas parka zonā aizliegts:

26.1. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

26.2. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

26.2.1. veikt ceļu (arī sliežu ceļu) un citu inženierbūvju restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

26.2.2. brīvā dabā organizēt publiskus pasākumus, kā arī sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 50 cilvēku, izņemot publiskus pasākumus un sacensības, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

26.3. cirst kokus kailcirtē;

26.4. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus;

26.5. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 30. septembrim, izņemot:

26.5.1. meža ugunsdrošības pasākumus;

26.5.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, tos atstājot mežaudzē;

26.5.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

26.5.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

26.6. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

26.6.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanu (tai skaitā ar zālāju noganīšanu saistīto būvju būvniecību);

26.6.2. valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo objektu būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos;

26.6.3. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurāciju, atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

26.6.4. jaunu inženierbūvju izbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūvējamam zemesgabalam, ja nepastāv citas piekļūšanas iespējas, kā arī jaunu inženiertīklu pievadu izbūvi;

26.6.5. publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu (tai skaitā taku, gājēju celiņu, veloceliņu, stāvlaukumu, piebraucamo ceļu, skatu platformu, skatu un peldvietu glābšanas torņu, kempingu, kuģošanas līdzekļu piestātņu) būvniecību;

26.6.6. teritorijas apsaimniekošanai nepieciešamo šo noteikumu 1. pielikumā norādīto ceļu pārbūvi un būvniecību.

27. Dabas parka zonā pēc kopšanas cirtes veikšanas mežaudzes pirmā stāva vidējais caurmērs nedrīkst kļūt mazāks par to caurmēru, kas reģistrēts Meža valsts reģistrā pirms cirtes veikšanas.

28. Dabas parka zonā aizliegts veikt sanitāro izlases cirti mežaudzēs ar valdošo koku sugu priedi, ja sauso koku, kritalu vai to daļu kopējais apjoms pirms ciršanas ir mazāks par 20 kubikmetriem uz mežaudzes hektāru, izņemot sanitāro cirti, lai novērstu egļu astoņzobu mizgraužu masveida savairošanās draudus.

29. Galvenās izlases cirtes cirsmas izvieto tā, lai cirsmas platība un tai piegulošo mežaudžu platība, kurā ir spēkā apliecinājums vai ir reģistrēts iesniegums koku ciršanai galvenajā izlases cirtē, kopā nepārsniedz sausieņu meža augšanas apstākļu tipos piecus hektārus un pārējos meža tipos divus hektārus un minimālais attālums starp cirsmām ir 90 metri. Cirsmai piegulošajā mežaudzē galvenā izlases cirte atļauta ne agrāk par 10 gadiem pēc izlases cirtes pabeigšanas. Ja vienā cirsmā tiek iekļautas gan sausieņu, gan citu tipu mežaudzes, maksimālā galvenās izlases cirtes cirsmas platība ir pieci hektāri un maksimālā citu tipu mežaudžu platība ir divi hektāri.

30. Lai veicinātu meža dažādošanos, atjaunošanos un atsegtu saules gaismu nākamās paaudzes kokiem, dabas parka zonā, veicot galveno izlases cirti priežu audzēs, mežaudzē veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,2 hektāriem. Mežaudzes kopējo šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma.

31. Lai saglabātu mitrās lapu koku ieplakas, aizliegts veikt galveno cirti lapu koku mežaudzēs uz slapjām minerālaugsnēm un slapjām kūdras augsnēm.

32. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumā, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

32.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

32.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

VI. Neitrālā zona

33. Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu apdzīvotu teritoriju funkcionēšanu un attīstību, kā arī valsts autoceļu un dzelzceļu uzturēšanu. Visā dabas parka teritorijā valsts autoceļi un dzelzceļi tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

34. Neitrālajā zonā ir spēkā šo noteikumu II nodaļā noteiktie ierobežojumi.

VII. Dabas pieminekļi

35. Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz dabas pieminekļiem – aizsargājamiem kokiem, vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

36. Aizsargājamo koku teritorijā aizliegts:

36.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētos gadījumus;

36.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētos gadījumus;

36.3. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

36.4. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

36.5. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

36.6. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētos gadījumus.

37. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, aizsargājamā koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tam piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.

38. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

38.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

38.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

38.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

39. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, tad koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

VIII. Noslēguma jautājums

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 14. marta noteikumus Nr. 204 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 47. nr.; 2011, 103. nr.; 2012, 184. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 9. novembra
noteikumiem Nr. 740

Dabas parka "Piejūra" funkcionālo zonu shēma

 

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 9. novembra
noteikumiem Nr. 740

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 9. novembra
noteikumiem Nr. 740

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.

p. k.

Nosaukums

latviešu valodā

Nosaukums

latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1.

Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2.

Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3.

Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4.

Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5.

Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6.

Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7.

Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

8.

Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

9.

Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

10.

Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

11.

Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

12.

Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

13.

Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

14.

Parastā apse Populus tremula

3,5

35

15.

Parastā egle Picea abies

3,0

37

16.

Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

17.

Parastā ieva Padus avium

1,7

22

18.

Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

19.

Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

20.

Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

21.

Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

22.

Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

23.

Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

24.

Šķetra Salix pentandra

1,6

22

25.

Trauslais vītols Salix fragilis

4,0

II. Citzemju sugas

26.

Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27.

Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28.

Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29.

Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30.

Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31.

Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

32.

Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

33.

Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

34.

Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

35.

Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36.

Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37.

Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

38.

Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

39.

Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

40.

Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

41.

Papele Populus spp.

5,0

35

42.

Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

43.

Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

44.

Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

45.

Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

46.

Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47.

Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48.

Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49.

Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50.

Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51.

Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52.

Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53.

Veimuta priede Pinus strobus

2,7

36

54.

Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32"

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!