Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek grozīti Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 204), nosakot regulējumu, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas (turpmāk – Komisija) funkcijas tiek nodotas Rīgas pilsētas būvvaldei (turpmāk – Būvvalde), un precizējot regulējumu, lai novērstu tiesību normu atšķirīgas interpretācijas iespējas to piemērošanas gaitā.

Tiek precizēts 6.3. apakšpunkts, aizstājot vārdu "vainagošanu" ar vārdiem "vainaga kopšanu".

Tiek precizēts 9.3. apakšpunkts, norādot nepieciešamos iesniedzamos grafiskos materiālus.

Tiek precizēts 9.5. apakšpunkts, norādot gadījumu, kad nav nepieciešams būveksperta slēdziens.

Tiek precizēts 13.1. apakšpunkts, nosakot, kādos gadījumos Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā var nerīkot koku ciršanas publisko apspriešanu.

Tiek redakcionāli precizēts 10., 12., 20., 22., 25., 28. punkts.

Tiek papildināts 32.1. apakšpunkts, nosakot, ka zaudējuma atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu jāmaksā arī tad, ja koks neprofesionālas pārstādīšanas dēļ pilnībā zaudējis augtspēju.

Tiek precizēts 33. punkts, nosakot, kādā kontā tiek ieskaitīta zaudējuma atlīdzība par koku ciršanu.

Tiek svītrota VI nodaļa, kurā noteikta lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 204 Komisijas funkcijas tiek nodotas Būvvaldei. Ņemot vērā, ka lēmums par koku ciršanu ir jāpieņem 10 darba dienu laikā, un, lai iekļautos termiņos un sagatavotu tiesisku un taisnīgu lēmumu, kā arī, lai optimizētu lēmuma pieņemšanas procesu un taupītu pašvaldības resursus, Komisijas funkcijas tiek nodotas Būvvaldei, jo līdz šim visas darbības, proti, objektu apsekošanu, lēmumu sagatavošanu, protokolu, izrakstu un pavadvēstuļu sagatavošanu veica Būvvalde.

Saistošo noteikumu Nr. 204 piemērošanas gaitā ir secināts, ka nepieciešams papildināt tiesisko regulējumu un precizēt atsevišķas tiesību normas.

Lai apzīmētu labai koku kopšanas praksei atbilstošu zaru zāģēšanu, lieto terminu "vainaga kopšana", savukārt termins "vainagošana" profesionālajā terminoloģijā nepastāv, to var sajaukt ar terminu "galotņošana", tādējādi redakcionāli precizēts 6.3. apakšpunkts.

Tiek atrunāts izņēmuma nosacījums par nepieciešamību iesniegt būveksperta slēdzienu, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību, izņemot, ja koka stumbra ārējā mala piezemes līmenī atrodas tuvāk par 50 centimetriem no ēkas fasādes. Šāds izņēmums noteikts, jo gadījumos, kad koks aug tuvāk par minēto attālumu, nav iespējams veikt skatrakumus, nebojājot koku, kā arī, konsultējoties ar būvniecības jomas speciālistiem, secināts, ka ir droši pieņemt, ka šādā attālumā no fasādes augošs koks var negatīvi ietekmēt ēkas tehnisko stāvokli.

Līdz šim Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā bija jārīko publiskā apspriešana par visiem ciršanai plānotajiem kokiem, izņemot gadījumus, kad tie vienlaikus gan atradās slēgtā teritorijā, gan bojāja ēku vai inženierkomunikācijas. Praksē tas reizēm noveda pie situācijas, ka pastāvēja tikai viens no minētajiem nosacījumiem, taču kokus vai nu apkārtējie iedzīvotāji nemaz neredzēja, jo tie atradās slēgtā teritorijā, vai arī to ciršana neizbēgami bija jāsaskaņo, jo tie nenovēršami bojāja ēku vai inženierkomunikācijas. Tādā veidā koku ciršanas ierosinātājam tiek radīti lieki izdevumi, kas saistīti ar formālas publiskās apspriešanas rīkošanu. Lai šādas situācijas novērstu, tiek paredzēts paplašināt gadījumus, kad Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā publiskā apspriešana nav rīkojama, izdalot minētos nosacījumus kā patstāvīgas vienības, kā arī papildus nosakot, ka publisko apspriešanu var nerīkot, ja cirst paredzētais koks ir dabas apstākļu ietekmes rezultātā būtiski bojāts vai ainaviski mazvērtīgs.

Ņemot vērā, ka ir grozīts Saistošo noteikumu Nr. 204 34. punkts (stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā), kas nosaka, ka zaudējuma atlīdzība 100 % apmērā iemaksājama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta kontā, nepieciešams precizēt Saistošo noteikumu Nr. 204 33. punktu.

Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr. 114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 130. punktā noteikts, ka Būvvaldes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram, bet Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, tādēļ Saistošajos noteikumos Nr. 204 tiek svītrota VI nodaļa.

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 16.04.2020. rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam", 8.2. sadaļas "Plānotie pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai" 9.9. apakšpunktā Rīgas domei uzdots veikt izmaiņas Saistošajos noteikumos Nr. 204, paredzot nosacījumu, ka jaunas apbūves teritorijas attīstītājam viena nocirstā koka vietā jāiestāda trīs jauni dižstādi. Atbilstoši minētajam Saistošie noteikumi Nr. 204 papildināti ar 7.¹ punktu, 9.6. apakšpunktu un 27.¹ punktu. Minētā pienākuma izpildē ir jāņem vērā, ka Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 2.26.¹ apakšpunkts definē jēdzienu "dižstāds", t. i., vismaz 3,5 m augsts stāds ar spēcīgu, sugai vai šķirnei raksturīgu izveidotu vainagu, ar labi attīstītu, koksnainu, dzīvu sakņu sistēmu, ar biezu smalko saknīšu tīklu, taisnu, nebojātu stumbru, kura diametrs ir vismaz 5 cm).

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

Konsultācijas ar privātpersonām nav veiktas.