Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumi Nr. 598 "Kārtība, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.2020., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/op/2020/188.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satversmes tiesas spriedums

Par Imigrācijas likuma 61. panta astotās daļas un 63. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

Vēl šajā numurā

29.09.2020., Nr. 188

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 598

Pieņemts: 22.09.2020.

OP numurs: 2020/188.4

2020/188.4
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 4 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 598

Rīgā 2020. gada 22. septembrī (prot. Nr. 55 2. §)

Kārtība, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā

Izdoti saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma
12. panta trešo daļu, 13. panta otrās daļas
3. punktu, ceturto un piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā, civilā eksperta dalības nosacījumus un dalības finansēšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā civilajam ekspertam pēc atgriešanās no starptautiskās misijas vai operācijas sedz sociālās rehabilitācijas izdevumus;

1.3. kārtību, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietis civilais eksperts, pildot amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā;

1.4. civilā eksperta apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību.

2. Civilā eksperta kandidatūru dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā izvirza šādas institūcijas (turpmāk – izvirzītājinstitūcija):

2.1. par nozari atbildīgā ministrija – valsts pārvaldes un tiesu varas pārstāvjus;

2.2. Ārlietu ministrija – Ārlietu ministrijas pārstāvjus, kā arī citas fiziskas personas;

2.3. cita valsts institūcija – attiecīgās institūcijas pārstāvjus.

II. Civilā eksperta nosūtīšana dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā

3. Civilais eksperts starptautiskajā misijā vai operācijā piedalās brīvprātīgi.

4. Civilo ekspertu dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā nosūta, ja viņš atbilst šādām prasībām:

4.1. civilais eksperts atbilstošā līmenī pārvalda dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā nepieciešamo svešvalodu;

4.2. ja nepieciešams, civilais eksperts var saņemt attiecīga līmeņa speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam un sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju;

4.3. civilā eksperta kvalifikācija atbilst amata prasībām dalībai konkrētā starptautiskajā misijā vai operācijā;

4.4. civilā eksperta veselības stāvoklis atbilst dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā. Veselības stāvokļa atbilstību apliecina ārsta izziņa.

5. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā izvirzītājinstitūcija sadarbībā ar Ārlietu ministriju sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par civilā eksperta dalību starptautiskajā misijā vai operācijā.

6. Ārlietu ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Ārlietu ministrijas vai šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētās izvirzītājinstitūcijas ieteiktā civilā eksperta dalību starptautiskajā misijā vai operācijā.

7. Ministru kabineta rīkojumā par civilā eksperta dalību starptautiskajā misijā vai operācijā norāda:

7.1. civilā eksperta vārdu un uzvārdu, amatpersonām – amatu (specialitāti) un institūciju, kurā tā pilda amata (darba, dienesta) pienākumus;

7.2. personas kodu Ministru kabineta rīkojumā ar ierobežotas pieejamības statusu;

7.3. civilā eksperta dalības laiku starptautiskajā misijā vai operācijā;

7.4. koeficientu (no 1 līdz 1,8) piemaksas aprēķināšanai par dalību starptautiskajā misijā vai operācijā. Koeficienta apmēru ierosina Ārlietu ministrija sadarbībā ar izvirzītājinstitūciju, ņemot vērā šādus kritērijus:

7.4.1. terorisma draudu iespēja;

7.4.2. bruņota vai cita veida konflikta izcelšanās iespēja;

7.4.3. ekoloģiskie apstākļi (piemēram, piesārņojuma līmenis, iespējamais radioaktīvais vai ķīmiskais piesārņojums, tehnogēno avāriju iespējamais risks);

7.4.4. attiecīgās starptautiskās misijas vai operācijas veids un veicamie pienākumi (piemēram, pārraudzība, atbalsta sniegšana, tiesībaizsardzības iestāžu funkciju pārņemšana);

7.4.5. dzīvošanas un uzturēšanās drošības apstākļi starptautiskās misijas vai operācijas laikā;

7.5. šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos izdevumus;

7.6. šo noteikumu 19. punktā minētos izdevumus, kuri apmaksājami, ņemot vērā šo noteikumu 16. punktā minētos nosacījumus;

7.7. civilā eksperta dalības starptautiskajā misijā vai operācijā izdevumu finansēšanas avotu.

8. Tiesiskās attiecības starp civilo ekspertu un šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto izvirzītājinstitūciju vai Ārlietu ministriju nosaka vienošanās, kas tiek noslēgta pēc civilā eksperta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā (turpmāk – vienošanās). Vienošanās nosaka civilā eksperta dalības nosacījumus starptautiskajā misijā vai operācijā, tajā skaitā tos izdevumus, kurus saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu sedz šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā izvirzītājinstitūcija vai Ārlietu ministrija.

9. Ārlietu ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 2.1. vai 2.3. apakšpunktā minēto izvirzītājinstitūciju pirms nosūtīšanas starptautiskajā misijā vai operācijā nodrošina civilā eksperta apmācību atbilstoši starptautiskās misijas vai operācijas un amata prasībām.

10. Civilā eksperta nepārtrauktas dalības laiks starptautiskajā misijā vai operācijā nav ilgāks par trim gadiem no pirmreizējās nosūtīšanas dienas. Ja civilais eksperts dalības laikā starptautiskajā misijā vai operācijā ir paaugstināts amatā, triju gadu termiņu skaita no dienas, kad civilais eksperts paaugstināts amatā, taču kopējais nepārtrauktas dalības laiks starptautiskajā misijā vai operācijā nepārsniedz sešus gadus.

11. Ministru kabinets ar atsevišķu rīkojumu var pagarināt civilā eksperta dalības laiku starptautiskajā misijā vai operācijā. Termiņu, uz kādu pagarina civilā eksperta dalības laiku starptautiskajā misijā vai operācijā, ierosina izvirzītājinstitūcija, vienojoties ar civilo ekspertu.

12. Civilo ekspertu var atkārtoti nosūtīt dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad civilais eksperts atgriezies no starptautiskās misijas vai operācijas.

III. Civilā eksperta atsaukšana

13. Civilo ekspertu no dalības starptautiskajā misijā vai operācijā atsauc Ministru kabinets pēc Ārlietu ministrijas vai izvirzītājinstitūcijas ierosinājuma šādos gadījumos:

13.1. civilais eksperts ar kompetentu iestāžu lēmumu ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto krimināllietā;

13.2. civilais eksperts ir izdarījis disciplinārpārkāpumu vai administratīvo pārkāpumu, kas nav savienojams ar turpmāko dalību starptautiskajā misijā vai operācijā;

13.3. civilā eksperta veselības stāvoklis neatbilst turpmākai dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā;

13.4. civilā eksperta atsaukšanu lūdz starptautiskās misijas vai operācijas vadība;

13.5. citu objektīvu apstākļu dēļ, kas nav savienojami ar civilā eksperta turpmāko dalību starptautiskajā misijā vai operācijā.

14. Civilais eksperts no turpmākās dalības starptautiskajā misijā vai operācijā var atteikties:

14.1. pēc paša vēlēšanās, par to brīdinot izvirzītājinstitūciju un Ārlietu ministriju vienu mēnesi iepriekš;

14.2. veselības stāvokļa dēļ;

14.3. citu objektīvu apstākļu dēļ, kas nav savienojami ar turpmāko dalību starptautiskajā misijā vai operācijā.

IV. Civilā eksperta finansēšana dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā

15. Izvirzītājinstitūcija sadarbībā ar Ārlietu ministriju vai Ārlietu ministrija kā izvirzītājinstitūcija, ņemot vērā starptautiskās misijas vai operācijas konkrētās pozīcijas amata aprakstu un kandidāta kvalifikāciju, nosaka civilā eksperta atbilstību vienam no trim amata līmeņiem:

15.1. taktiskais amata līmenis – administratīvi tehnisko un attiecīgās jomas eksperta pienākumu veikšana;

15.2. operacionālais amata līmenis – padomnieka, jaunākā un vidējā līmeņa vadītāja pienākumu veikšana;

15.3. stratēģiskais amata līmenis – augstākās amatpersonas un augstākā līmeņa vadītāja pienākumu veikšana.

16. Izdevumus, kas saistīti ar civilā eksperta dalību starptautiskajā misijā vai operācijā, izvirzītājinstitūcija sedz no tai budžetā paredzētajiem līdzekļiem vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šo noteikumu 19. punktā minētos izdevumus sedz, ja saskaņā ar starptautiskās misijas vai operācijas finansēšanas noteikumiem izdevumu segšana ir Latvijas Republikas pienākums un starptautiskā misija vai operācija šos izdevumus neapmaksā. Ministru kabinets var lemt par šo noteikumu 19. punktā minēto izdevumu pilnīgu vai daļēju segšanu, ja saskaņā ar starptautiskās misijas vai operācijas finansēšanas noteikumiem izdevumu segšana nav Latvijas Republikas pienākums, tomēr šādā gadījumā nevar segt tos izdevumus, kurus civilajam ekspertam sedz starptautiskā organizācija vai valsts, kura vada starptautisko misiju vai operāciju.

17. Civilajam ekspertam, kas ir nodarbināts izvirzītājinstitūcijā vai tās padotības iestādē, dalības laikā starptautiskajā misijā vai operācijā tiek izmaksāta viņam noteiktā mēneša darba alga un saglabātas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas, kā arī darbavieta. Citām fiziskām personām, kuras kā civilie eksperti nosūtīti dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā, dalības laikā starptautiskajā misijā vai operācijā tiek izmaksāta mēneša darba alga vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

18. Civilais eksperts, piedaloties starptautiskajā misijā vai operācijā, papildus šo noteikumu 17. punktā minētajai mēneša darba algai saņem piemaksu, kuru aprēķina, šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajam amata līmenim noteiktās piemaksas apmēru reizinot ar šo noteikumu 7.4. apakšpunktā minēto koeficientu.

19. Ārlietu ministrija vai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā izvirzītājinstitūcija sedz šādus ar civilā eksperta dalību starptautiskajā misijā un operācijā saistītus izdevumus:

19.1. vīzas noformēšanas izdevumus;

19.2. dzīvības un veselības apdrošināšanas izdevumus, ja nepieciešams, krīzes rajonos paredzot segt izdevumus par augsta riska apdrošināšanu;

19.3. ceļa izdevumus līdz starptautiskās misijas vai operācijas norises vietai un pirmsmisijas apmācību vietai un atpakaļ, kā arī reizi kalendāra gadā ceļa izdevumus, dodoties atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties no Latvijas, ja ir iesniegti atbilstoši izdevumus attaisnojoši dokumenti. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē;

19.4. personīgo mantu transportēšanas izdevumus uz starptautiskās misijas vai operācijas norises vietu un atpakaļ;

19.5. izdevumus par aprīkojumu, kas nepieciešams civilā eksperta uzdevumu veikšanai starptautiskajā misijā vai operācijā;

19.6. izdevumus par vakcināciju pret tām slimībām, pret kurām nepieciešama vakcinācija teritorijā, kurā paredzēta starptautiskā misija vai operācija;

19.7. dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īri un izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Izdevumu apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, ievērojot šādus nosacījumus:

19.7.1. ja faktiskie izdevumi par dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īri un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, ir mazāki par noteikto izdevumu apmēru, civilajam ekspertam sedz faktiskos izdevumus;

19.7.2. ar dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus par māklera pakalpojumiem sedz saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot divu mēnešu īres izdevumu apmēru;

19.7.3. ar dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus par depozītu sedz saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot triju mēnešu īres izdevumu apmēru;

19.7.4. ja civilais eksperts nevar uzrādīt attaisnojuma dokumentus no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ, faktiskos izdevumus par dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īri vai citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, sedz, pamatojoties uz civilā eksperta iesniegumu, kuru apstiprina izvirzītājinstitūcijas vadītājs, bet nepārsniedzot šo noteikumu 2. pielikumā noteikto izdevumu apmēru;

19.8. citus ar civilā eksperta pienākumu pildīšanu starptautiskajā misijā vai operācijā saistītos faktiskos izdevumus saskaņā ar šos izdevumus apliecinošiem dokumentiem, ja pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas izvirzītājinstitūcijas vadītājs atzīst, ka izdevumi ir saistīti ar minēto pienākumu pildīšanu, un pieņem lēmumu par izdevumu atlīdzināšanu.

20. Šo noteikumu 19. punktā minētajām izmaksām ir kompensācijas raksturs, un saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par tām nav veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

V. Civilā eksperta sociālās rehabilitācijas izdevumu segšana

21. Civilā eksperta rehabilitācijas izdevumus sedz izvirzītājinstitūcija.

22. Civilais eksperts četru mēnešu laikā pēc atgriešanās no starptautiskās misijas vai operācijas var pieteikties rehabilitācijai, iesniedzot izvirzītājinstitūcijā attiecīgu iesniegumu.

23. Izvirzītājinstitūcija, civilais eksperts, kurš atgriezies no starptautiskās misijas vai operācijas, un Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) slēdz trīspusēju līgumu par rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu un izdevumu segšanu (turpmāk – līgums).

24. Līgumā norāda:

24.1. detalizētu rehabilitācijas plānu;

24.2. rehabilitācijas saņemšanas vietu, ilgumu un laiku;

24.3. rehabilitācijas izmaksas, kopējo līguma summu un samaksas termiņus;

24.4. līguma izbeigšanas noteikumus.

25. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja civilais eksperts neievēro aģentūras noteikto kārtību vai nepiedalās aģentūras izstrādātā rehabilitācijas plāna īstenošanā. Šādā gadījumā civilais eksperts atmaksā izvirzītājinstitūcijai rehabilitācijas izdevumus, ko tā samaksājusi aģentūrai. Izvirzītājinstitūcija saņemtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

VI. Nelaimes gadījumu izmeklēšana un uzskaite, apbedīšanas izdevumu apmērs un segšanas kārtība

26. Izvirzītājinstitūcija nelaimes gadījumus izmeklē un uzskaita, lai noskaidrotu un turpmāk novērstu nelaimes gadījuma cēloņus, dokumentāri noformētu notikušo nelaimes gadījumu un nodrošinātu cietušajam civilajam ekspertam vai, ja civilais eksperts gājis bojā, viņa apgādībā bijušām personām un mantiniekiem sociālās garantijas saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 13. panta otro daļu.

27. Nelaimes gadījumā cietušais civilais eksperts nekavējoties ziņo par nelaimes gadījumu izvirzītājinstitūcijai.

28. Nelaimes gadījumu izmeklē, ja:

28.1. civilajam ekspertam iestājusies tūlītēja darbnespēja;

28.2. civilajam ekspertam darbnespēja iestājusies ne vēlāk kā gada laikā no nelaimes gadījuma dienas;

28.3. civilais eksperts miris gada laikā pēc atgriešanās no dalības starptautiskajā misijā vai operācijā ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar amata pienākumu pildīšanu starptautiskajā misijā vai operācijā.

29. Izvirzītājinstitūcijas vadītājs triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu ar rīkojumu izveido izmeklēšanas komisiju ne mazāk kā trīs amatpersonu sastāvā. Nelaimes gadījumu izmeklē 60 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad izveidota izmeklēšanas komisija. Ja objektīvu iemeslu dēļ izmeklēšanas termiņu nav iespējams ievērot, izvirzītājinstitūcijas vadītājs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par 60 darbdienām.

30. Izmeklēšanas komisija:

30.1. pārbauda ārvalsts izsniegtos dokumentus, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu;

30.2. pārliecinās par dokumentu īstumu un nodrošina nepieciešamo dokumentu tulkojumu;

30.3. iegūst informāciju no starptautiskās misijas vai operācijas pārstāvjiem un, ja iespējams, no civilā eksperta;

30.4. izvērtē un, ja nepieciešams, iesaka izvirzītājinstitūcijai komandēt tās pārstāvi uz ārvalsti, kurā civilais eksperts pildījis amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā, lai noskaidrotu ar civilo ekspertu notikušā nelaimes gadījuma cēloņus un sekas;

30.5. izskata nelaimes gadījuma cēloņus un iesaka pasākumus to novēršanai;

30.6. iesniedz dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā izziņas sagatavošanai par civilā eksperta veselības bojājuma smaguma pakāpi;

30.7. veic ierakstu nelaimes gadījumos cietušo vai bojā gājušo civilo ekspertu žurnālā;

30.8. sastāda aktu un sniedz atzinumu par nelaimes gadījuma atbilstību Starptautiskās palīdzības likuma 13. pantā noteikto sociālo garantiju saņemšanai;

30.9. informē cietušo civilo ekspertu vai personu, kas pārstāv viņa intereses, par civilā eksperta tiesībām uz sociālajām garantijām.

31. Izmeklēšanas komisija aktā norāda civilā eksperta veselības bojājumu vai bojāejas cēlonisko sakarību ar tiešo pienākumu pildīšanu, veselības bojājumu smaguma pakāpi (smags, vidēji smags vai viegls), kā arī to, vai ir iestājusies pārejoša darbnespēja un vai civilajam ekspertam ir noteikta invaliditātes grupa.

32. Aktu sagatavo elektroniski vai papīra formā trijos eksemplāros (3. pielikums). Aktam pievieno ar nelaimes gadījumu saistītos dokumentus (piemēram, izvirzītājinstitūcijas lēmumu par izmeklēšanas komisijas izveidošanu, izziņu par veselības bojājuma pakāpi, cietušā civilā eksperta paskaidrojumus, dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījuma vietu).

33. Akts un citi ar nelaimes gadījumu saistītie dokumenti tiek reģistrēti izvirzītājinstitūcijā un glabāti tās arhīvā. Aktu, pievienojot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņu, izvirzītājinstitūcija izsniedz nelaimes gadījumā cietušajam civilajam ekspertam vai personai, kura pārstāv viņa intereses, vai personām, kuru tiesības skar izvirzītājinstitūcijas sagatavotais akts, un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

34. Ja pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas ir konstatēti jauni apstākļi, kas nebija zināmi akta sastādīšanas brīdī, bet kas var ietekmēt aktā konstatēto, izvirzītājinstitūcijas vadītājs uzdod izmeklēšanas komisijai 15 darbdienu laikā atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu vai izveido citu komisiju nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

35. Nelaimes gadījumā cietušais civilais eksperts vai persona, kura pārstāv viņa intereses, vai persona, kuras tiesības skar izvirzītājinstitūcijas sagatavotais akts, mēneša laikā pēc akta stāšanās spēkā ir tiesīga to apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu izvirzītājinstitūcijas vadītājam. Izvirzītājinstitūcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

36. Ja aktā secināts, ka civilais eksperts gājis bojā, pildot amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā, vai miris gada laikā pēc atgriešanās no dalības starptautiskajā misijā vai operācijā ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar amata pienākumu pildīšanu starptautiskajā misijā vai operācijā, civilā eksperta ģimenes locekļiem vai personai, kura uzņēmusies civilā eksperta apbedīšanu, kompensē šādus izdevumus par civilā eksperta apbedīšanu, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem:

36.1. zārka iegāde;

36.2. morga pakalpojumi;

36.3. maksa par apbedīšanas piederumiem;

36.4. maksa par vainagu un sēru lenti;

36.5. transporta pakalpojumu (katafalks, autobuss) izmaksas;

36.6. maksa par pakalpojumiem kapos;

36.7. maksa par bēru ceremoniju;

36.8. dokumentu noformēšanas izdevumi;

36.9. kremācijas pakalpojumi;

36.10. maksa par kapu apmalēm un kapu plāksnēm.

37. Maksimālais ar civilā eksperta apbedīšanu saistīto izdevumu apmērs, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ir 1138,30 euro.

38. Izdevumi kompensējami ne vēlāk kā gada laikā pēc apbedīšanas saskaņā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, summu pārskaitot uz personas norādīto kontu kredītiestādē mēneša laikā.

39. Izvirzītājinstitūcija veic uzskaiti nelaimes gadījumos cietušo vai bojā gājušo civilo ekspertu žurnālā (4. pielikums) un glabā to saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

40. Izdevumus, kas saistīti ar civilā eksperta apbedīšanu, izvirzītājinstitūcija sedz no tai budžetā paredzētajiem līdzekļiem vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

VII. Noslēguma jautājums

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 18. augusta noteikumus Nr. 522 "Civilā eksperta sociālās rehabilitācijas izdevumu segšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 160. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 598

Civilajam ekspertam atbilstoši amata līmenim noteiktais piemaksas apmērs

Nr. p. k. Amata līmenis Piemaksas apmērs
(euro gadā)
1. Taktiskais amata līmenis 19 778
2. Operacionālais amata līmenis 23 193
3. Stratēģiskais amata līmenis 30 023

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 598

Izdevumu kompensācijas apmērs par dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īri un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

1. Noteikt šādu izdevumu kompensācijas apmēru par dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īri un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu:

Nr. p. k. Amata līmenis Izdevumu kompensācijas apmērs (euro gadā)
1.1. Taktiskais amata līmenis 11 895,21
1.2. Operacionālais amata līmenis 15 793,88
1.3. Stratēģiskais amata līmenis 23 633,90

2. Ja faktiskie izdevumi pārsniedz šā pielikuma 1. punktā minēto apmēru, Ministru kabinets var palielināt izdevumu kompensācijas apmēru par dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īri un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 598

Akts Nr.______
par nelaimes gadījumu, kurā, pildot amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā, cietis civilais eksperts

1. Komisija:
1.1. vadītājs
(vārds, uzvārds un amats)
1.2. komisijas locekļi:
1.2.1.
(vārds, uzvārds un amats)
1.2.2.
(vārds, uzvārds un amats)
1.2.3.
(vārds, uzvārds un amats)
saskaņā ar 20___.gada ___.
(amatpersona, kas izdevusi rīkojumu, un rīkojuma numurs)

no 20__.gada __.________ līdz 20__.gada __._________ izvērtēja nelaimes gadījumu, kurā, piedaloties starptautiskā misijā vai operācijā, cietis/gājis bojā (nevajadzīgo izsvītrot) civilais eksperts (turpmāk – nelaimes gadījums), un sastādīja šo aktu.

2. Civilais eksperts, kurš cietis nelaimes gadījumā vai gājis bojā:
2.1. vārds, uzvārds
2.2. personas kods
2.3. dzīvesvietas adrese
2.4. starptautiskā misija vai operācija, kurā noticis nelaimes gadījums:
2.4.1. nosaukums
2.4.2. valsts
2.4.3. starptautiskā organizācija, kas vada starptautisko misiju vai operāciju, misijas vai operācijas komandieris
2.4.4. civilā eksperta amats
3. Nelaimes gadījuma vieta, apstākļi, notikušā apraksts:  
3.1. nelaimes gadījums noticis 20____ .gada ____. _______________ plkst._____________
3.2. adrese  
3.3. nelaimes gadījuma apstākļu apraksts
   
3.4. civilais eksperts nelaimes gadījumā guvis veselības bojājumu (norādīt smaguma pakāpi) vai gājis bojā (vajadzīgo ierakstīt)  
  (smaga, vidēji smaga, viegla, gājis bojā)
 
3.5. nelaimes gadījuma cēloņi
4. Iespējamie pasākumi nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai un to izpildes termiņš
5. Komisijas atzinums par nelaimes gadījuma cēloņu saistību ar tiešo amata pienākumu pildīšanu

6. Pievienoto izvērtēšanas materiālu saraksts:

6.1.

6.2.

6.3.

...

7. Akts sastādīts 20___.gada ____.____________ _________ eksemplāros.

8. Aktu var apstrīdēt mēneša laikā, vēršoties pie institūcijas vadītāja. Institūcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komisijas vadītājs  
  (amats, vārds, uzvārds un paraksts)
Komisijas locekļi  
  (amats, vārds, uzvārds un paraksts)
 
  (amats, vārds, uzvārds un paraksts)
   
  (amats, vārds, uzvārds un paraksts)

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 598

Nelaimes gadījumos cietušo vai bojā gājušo civilo ekspertu žurnāls

Nr. p. k. Akta sastādīšanas datums Civilā eksperta vārds, uzvārds un personas kods Starptautiskās misijas vai operācijas nosaukums Īss nelaimes gadījuma un tā cēloņu apraksts Nelaimes gadījuma sekas
1.          
2.          
...          

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!