Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē lēmumus par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā, kā arī lēmumus par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2018. gada 12. aprīļa lēmums Nr. 63 "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018.–2022.gadam apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.2018., Nr. 74 (6160) https://www.vestnesis.lv/op/2018/74.12

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta informācija

Par šķirņu uzturēšanas termiņa pagarināšanu Latvijas augu šķirņu katalogā

Vēl šajā numurā

13.04.2018., Nr. 74 (6160)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Veids: lēmums

Numurs: 63

Pieņemts: 12.04.2018.

OP numurs: 2018/74.12

2018/74.12
RĪKI

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.63

Rīgā 2018.gada 12.aprīlī

Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018.–2022.gadam apstiprināšanu

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta trešo daļu, Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6.pantu un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3.panta pirmo daļu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome)

nolemj:

1. Apstiprināt stratēģiju "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2018.–2022.gadam" šī lēmuma pielikumā noteiktajā redakcijā.

2. Lēmuma 1.punktā apstiprināto stratēģiju "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2018.–2022.gadam" publicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv) un Padomes mājaslapā internetā www.neplpadome.lv.

3. Par atbildīgo šī lēmuma izpildes kontrolē noteikt Padomes priekšsēdētāju Daci Ķezberi.

Pielikumā: Stratēģija "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija
2018.–2022.gadam".

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētāja D.Ķezbere

 

ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES
ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2018.–2022.GADAM

Izdota saskaņā ar Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta trešo daļu

Izmantoto saīsinājumu un terminu skaidrojums

3G (Third Generation) Trešās paaudzes mobilo sakaru sistēmas
4G (Fourth Generation) Ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas
5G (Fifth Generation) Piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas
700 MHz josla 694–790 MHz radiofrekvenču josla
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija
AVMPD Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (2010/13/ES)
Catch-up TV Audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma, kas noteiktu periodu pēc sākotnējās televīzijas programmu pārraides ļauj piekļūt attiecīgajam saturam
DAB (Digital Audio Broadcasting) Ciparu skaņas apraides sistēma
DAB+ Ciparu skaņas apraides sistēma ar uzlabotu skaņas kodējumu
Digitālo inovāciju revolūcija (digital disruption) Digitālo tehnoloģiju un inovatīvo biznesa modeļu ietekmēts process, kura rezultātā būtiski tiek izmainītas vērtības, kuras klients sagaida no noteiktām precēm, vai pakalpojumiem
DVB-T (Digital Video Broadcasting — Terrestrial) Zemes ciparu televīzijas apraides sistēma
EPG (electronic programme guide) Elektroniskais programmu ceļvedis – izvēlne vai lietotne ar īsu informāciju par programmu saturu un laiku
EPL Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
EPLL Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums
ES Eiropas Savienība
HDTV (High-definition television) Augstas izšķirtspējas televīzija
IP Interneta protokols
IPTV (Internet Protocol television) Televīzijas pakalpojums uz Interneta protokola pamata konkrētam lietotāju (abonentu) lokam
Konverģence Mediju, tostarp apraides un interneta pakāpeniska apvienošanās, platformu saplūšana
LR VSIA "Latvijas Radio"
LTV VSIA "Latvijas Televīzija"
Maksas televīzija (Pay TV) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nodrošināta piekļuve programmai par samaksu, parasti abonentmaksu
Bezmaksas televīzija Sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu nodrošināta piekļuve programmai lietotājiem bez maksas
Multivides straumēšana (media streaming) Digitālā audio un video satura piegāde ar nepārtrauktas datu plūsmas palīdzību, nodrošinot tā pieejamību abonenta iekārtā saņemšanas brīdī (bez nepieciešamības veikt iepriekšēju datu lejupielādi)
NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
OTT (Over the Top) Virspakalpojums, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālajam saturam uz atvērta interneta pamata
PPP (video on demand) Pakalpojums pēc pieprasījuma, nelineārs audiovizuāls pakalpojums vai tehnoloģija, kas ļauj skatītājiem redzēt televīzijas programmas vai filmas jebkurā brīvi izvēlētā laikā
SKP Sabiedriskā konsultatīvā padome
Sociālo tīklu platforma Tīmekļa vietne, kas lietotājiem nodrošina iespēju dalīties ar informāciju un savstarpēji mijiedarboties ar pašu radītu saturu
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija
Video koplietošanas platformas Tīmekļa vietne, kas ļauj lietotājiem augšupielādēt un kopīgot audiovizuālu saturu, padarot to pieejamu citiem platformas lietotājiem
Viedtelevīzija (smart TV) Televīzijas gala iekārta ar iebūvētu interneta funkcionalitāti
Wi-Fi Interneta bezvadu savienojums

Preambula

[1] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija regulē televīzijas un radio apraides, kā arī retranslācijas tiesību ieguves un organizēšanas jautājumus; zemes apraidē bez maksas gala lietotājiem izplatāmo programmu kritērijus; sabiedrisko elektronisko mediju darbības jautājumus; nosacījumus sabiedriskā pasūtījuma nodošanai citiem plašsaziņas līdzekļiem un prasības maksas zemes apraides televīzijas pakalpojumiem.

[2] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2018.–2022.gadam (turpmāk – Stratēģija) ievēro Latvijas Republikas Satversmi un normatīvos aktus, ņem vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2010/13/ES)1, kura tiek pārskatīta ar mērķi modernizēt audiovizuālo mediju pakalpojumu regulāciju Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Stratēģija ievēro Latvijai saistošos ES, Eiropas Padomes Ministru komitejas, ANO, UNESCO, citu starptautisku organizāciju tiesību aktus, ņem vērā konverģenci un elektronisko mediju nozares mijiedarbību ar telekomunikāciju jomu, izmaiņas 700 Mhz joslas regulējumā, konkurences vides attīstību, ģeopolitiskās norises un jaunu biznesa modeļu izplatību. Tā vērsta uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "LATVIJA 2030"2, Nacionālā attīstības plāna3 un Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam4 mērķu sasniegšanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Stratēģijas mērķis ir veicināt konkurenci elektronisko mediju tirgū.

[3] Stratēģiju ar normatīvajiem noteikumiem apstiprina NEPLP. Stratēģija ir ārējs normatīvs akts. Tā ietver elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares (turpmāk – nozares) un NEPLP darbības, attīstības, regulācijas un uzraudzības būtiskos elementus un ierobežojumus, nodrošinot pēctecību ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju līdz 2018.gadam.5

NEPLP mandāts, darbības virzieni, misija, funkcijas, vērtības

[4] NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses EPL jomā, uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Tā ir atvasināta publiska persona. ES direktīvas 2013/10/ES izpratnē NEPLP ir neatkarīgs regulators.

[5] NEPLP rūpējas par nacionālajām interesēm atbilstošu programmu politiku, veic nozares regulatora funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pilnvarojumam, īsteno uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma6 izpratnē, pilda sabiedrisko raidorganizāciju LTV un LR valsts kapitāla daļu turētāja un dalībnieku sapulces funkcijas. Tā nodrošina sabiedriskā pasūtījuma izstrādi sabiedriskajiem un komerciālajiem EPL, kā arī veic sabiedriskā pasūtījuma izpildes pārraudzību.

[6] NEPLP misija ir attīstīt, atbalstīt un uzraudzīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari Latvijā, radot priekšnoteikumus EPL, to sniegto pakalpojumu un atspoguļoto viedokļu daudzveidībai, atbilstoši sabiedrības dažādo grupu interesēm un vajadzībām, veicināt konkurenci nozares tirgū, sabiedriski nozīmīga, kvalitatīva satura veidošanu, saglabāšanu un pieejamību.

[7] Stratēģijas izstrādē NEPLP sadarbojas ar SKP, citām kompetentām institūcijām un ekspertiem.

[8] Īstenojot likumā noteiktās funkcijas, NEPLP vērtības ir:

• Neatkarība – darbojamies kā neatkarīgs regulators, kas pakļauts likumam un tiesībām;

• Profesionalitāte – darba pienākumu izpildi balstām zināšanās, pieredzē, pierādījumos un pētījumos;

• Atbildīgums – par Latvijas informatīvās telpas ilgtspēju, pārvaldību un resursiem;

• Atvērtība – esam atvērti sadarbībai un idejām, sadarbojamies ar nozari, sabiedrību, institūcijām, starptautiskām organizācijām un ekspertiem, esam atvērti radošām inovācijām un ierosmēm;

• Taisnīgums – esam taisnīgi normatīvo aktu piemērošanā, procedūrās, lēmumos un saskarsmē.

Stratēģijas mērķis un ieviešanas instrumenti

[9] Stratēģijas mērķis ir formulēt nozares prioritātes līdz 2022.gadam, svarīgākos uzdevumus un rezultatīvos rādītājus.

[10] Stratēģiju īsteno ar NEPLP piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem valsts budžeta programmā 47.resors "Radio un televīzija", veidojot sinerģiju ar citām publiskā finansējuma programmām, partnerorganizāciju un nozares tirgus dalībnieku resursiem. Valsts budžeta līdzekļu plānošanu un izlietojumu NEPLP veic, pamatojoties uz Stratēģijā noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem, saskaņā ar valsts budžeta likumu attiecīgajam periodam un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

[11] Administratīvās un uzraudzības procedūras EPL jomā veic atbilstoši likumiem, Stratēģijai un citiem normatīvajiem aktiem.

[12] Stratēģijas ieviešanai NEPLP apstiprina un periodiski atjaunina stratēģijas ieviešanas plānu, kurā nosaka veicamos pasākumus, termiņus un rezultātus.

Nozares raksturojums, attīstības iespējas un prognozes

[13] 2017.gada beigās Latvijas jurisdikcijā ir 67 televīzijas programmas, kas saņēmušas apraides atļauju, 41 kabeļoperators, kas ir saņēmis retranslācijas atļauju, no kuriem 12 operatori sniedz IPTV pakalpojumu. NEPLP elektroniskajā reģistrācijas sistēmā retranslācijai Latvijā ir reģistrētas 376 televīzijas programmas, saņemti un NEPLP datu bāzē reģistrēti 15 paziņojumi par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, no kuriem 3 ir OTT pakalpojumu sniedzēji:

1.tabula

TV apraides atļaujas
Sabiedriskās 2
Nacionālās 5
Reģionālās 22
Vietējās 5
Kabeļtelevīzijas (apraide savos tīklos) 9
Pārrobežu 24
KOPĀ 67
Pakalpojums pēc pieprasījuma
Saņemtie paziņojumi 15
Kabeļoperatori
Retranslācijas atļaujas 41
Reģistrētās programmas 376

[14] Auditorija Latvijā plaši izmanto lineāro televīziju (2017.gadā – lineārās TV mēneša reach 96,5% auditorijā 4+), skatīšanos ar nobīdi laikā šajā vecuma grupā vidēji mēnesī izmantojuši 29,1% iedzīvotāju. Saskaņā ar Kantar TNS globālo pētījumu PPP Latvijā vecuma grupā 16+ 2017.gadā laika posmā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam izmanto 23% iedzīvotāju). Pieaug audiovizuālā satura patēriņš televizoram alternatīvās ierīcēs – planšetēs, viedtelefonos un datoros. Tas ir saistīts ar straujo mobilā 4G tīkla, kas aizstāj 2G un 3G tīklu (2016.gadā 4G tīkls pieejams 91% mājsaimniecību) un optiskā interneta attīstību, kā arī Wi-Fi tehnoloģiju izplatību. Šis process atspoguļo un stimulē datu pārraides pakalpojumu pieprasījumu, kas, ieviešot 5G tīklu, nākotnē varētu turpināt pieaugt. 2016.gadā mobilo internetu lietoja 78 no 100 iedzīvotājiem.7 TV skatītāju procentuālais īpatsvars no iedzīvotāju skaita trīs gadu periodā saglabājas vienmērīgs, salīdzinot 2014.–2017.gada pirmos pusgadus, taču samazinās kopīgais TV skatītāju skaits. Vidēji dienā TV skatīšanai veltītais laiks ir sarucis visos TV pieslēgumu veidos. Ja 2014.gada pirmajā pusgadā vidēji dienā viens skatītājs TV skatīšanai veltīja 5 stundas un 13 minūtes, tad 2017.gada pirmajā pusgadā – 4 stundas un 30 minūtes. Vismazāk skatīšanās laiks ir sarucis starp zemes apraides TV, visvairāk – starp kabeļtelevīzijas skatītājiem. Samazinājusies Latvijā veidoto televīzijas kanālu pārraidīto ziņu skatīšanās laika daļa. Salīdzinoši lielāko skatīšanās laika daļu Latvijā veidoto ziņu pārraidēm velta zemes apraides televīzijas skatītāji (share 19,1% 2017.gada pirmajā pusgadā), bet mazāko – kabeļtelevīzijas skatītāji (share 7,7% 2017.gada pirmajā pusgadā).8

[15] Latvijas jurisdikcijā ir 57 radio programmas, no kurām 35 raida valsts valodā, bet 22 raida svešvalodā, kas savus pakalpojumus nodrošina zemes apraidē un vairumā gadījumu ir pieejamas arī internetā:

2.tabula

Radio apraides atļaujas
Sabiedriskās 6
Nacionālās 7
Reģionālās 9
Vietējās 33
Pārrobežu 1
Retranslācija (BBC) 1
KOPĀ 57
Radio iedalījums pa valodām
Latviešu valodā 35
Svešvalodā 22

[16] Radio patēriņa kopējie rādītāji ir stabili, tajā turpina dominēt FM apraide, kam ir lielākā tirgus vara, ņemot vērā pārklājumu, pieejamību un auditorijas ieradumus. Kopumā 2017.gadā klausītājs radio vidēji dienā klausās 4,23 stundas. Ievērojamu un noturīgu FM klausītāju daļu veido autobraucēji un transporta pasažieri, kas saskaņā ar TNS Kantar prognozēm saglabās savu nozīmi visā periodā līdz 2022.gadam. Tradicionālā FM klausīšanās varētu būt sasniegusi augstāko iespējamo patēriņa līmeni un vidējā termiņā tās attīstība atkarīga ne tikai no Latvijas raidorganizāciju savstarpējās konkurences, bet arī no globālā mediju un tehnoloģiju tirgus. Attīstās radio patēriņš internetā un mūzikas straumēšanas servisi, kurus klausītāji lieto dažādās tehnoloģiskajās iekārtās un platformās. Saskaņā ar Kantar TNS datiem, 2017.gadā FM radio kopumā klausījās 94% iedzīvotāju, tajā skaitā automašīnās 73%, radio aparātos 46%, telefonos iebūvētā radio 7%, sabiedriskās vietās, tajā skaitā sabiedriskajā transportā, – 5% iedzīvotāju. Internetā radio klausās 33% iedzīvotāju, tajā skaitā datoros 25%, telefonos 9%, planšetdatoros 4% un televizoros – 2% iedzīvotāju. Dažādojas autobraucēju un sabiedriskā transporta pasažieru radio klausīšanai izmantotās ierīces un formas. Pēc Kantar TNS prognozēm, patēriņa rādītāji kopumā varētu nepieaugt vai pat nedaudz sarukt, tomēr izaugsmes potenciāls ir radio klausīšanai caur internetu mobilajos telefonos, telefonos iebūvētā radio, planšetdatoros un datoros. Pieaugošu konkurenci, īpaši plašpatēriņa (populārās) mūzikas radiostacijām, var radīt starptautiskās video koplietošanas platformas (spēcīgākās pozīcijas tirgū patlaban ir YouTube) un mūzikas straumēšanas servisi.9 Ņemot vērā jaunu tehnoloģiju radītās iespējas, 2017.gadā tehniski sekmīgi tika testēta ciparu radio DAB+ apraide Rīgas reģionā, kuru veica LVRTC kopā ar LR. Ņemot vērā nepietiekamu pieprasījumu pēc šādas tehnoloģijas, interneta attīstību, ieviešanai nepieciešamo investīciju apjomu un gala iekārtu nomaiņas izmaksas klausītājiem, netiek plānota ciparu apraides radio DAB, vai DAB+ tehnoloģiju ieviešana.

[17] Attīstoties internetam Latvijā, sabiedriskie un komerciālie elektroniskie plašsaziņas pakāpeniski aizvien plašāk piedāvā tajā savus pakalpojumus. Līdz ar televīzijas un radio programmu un raidījumu publicēšanu interneta vidē paralēli attīstās inovatīvas platformas, tajā skaitā integrēts sabiedrisko mediju projekts LSM.LV. Šis medijs ļauj internetā ērti izmantot sabiedriskās televīzijas un sabiedriskā radio saturu, kā arī piedāvā mediju lietotājiem alternatīvu saturu tam, kas pieejams komerciālajos interneta medijos.

[18] Tiesiskā regulējuma jomā Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kuras izmanto AVMPD paredzēto iespēju noteikt sīkāk izstrādātu vai stingrāku nacionālo regulējumu, nekā direktīvā, tai skaitā attiecībā uz alkohola, izložu un azartspēļu reklāmu, kā arī nepilngadīgu personu aizsardzību pret kaitīgu saturu. Ierobežojumi vērsti uz augstāka aizsardzības līmeņa nodrošināšanu iedzīvotājiem, taču vienlaikus tie samazina finanšu resursu veidošanas bāzi Latvijā veidotajām audiovizuālajām programmām, salīdzinot ar vairākām citām ES dalībvalstīm. Tā kā AVMPD darbojas pēc minimālā regulējuma principa, tad Latvijā noteiktie stingrākie ierobežojumi neskar no citām dalībvalstīm retranslētās pārrobežu televīzijas programmas, kas pakļautas savas izcelsmes valsts jurisdikcijai. Latvijā EPL jomā pastāv stingrāki ierobežojumi, nekā interneta medijiem. Tādējādi interneta medijiem ir konkurences priekšrocība. Turklāt nozares uzņēmumiem joprojām tiek piemērotas samērā sarežģītas un laikietilpīgas administratīvās procedūras, tās jāturpina uzlabot un vienkāršot.

[19] Nozares lielākie finansējuma avoti ir ieņēmumi no reklāmas tirgus, valsts budžeta finansējums, tajā skaitā sabiedriskā pasūtījuma līdzekļi sabiedriskajām raidorganizācijām un zemes bezmaksas apraidē esošajām komerciālajām raidorganizācijām, kā arī abonentu maksas, projektu finansējums, sponsoru līdzekļi, ziedojumi un citi avoti. Papildus sabiedriskajam pasūtījumam un Mediju atbalsta fonda programmām, sabiedriskie un komerciālie elektroniskie mediji piesaista finansējumu no valsts institūcijām, pašvaldībām, valstij un pašvaldībām piederošām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, gūstot to pasūtījumu, sponsorējumu, vai cita mērķfinansējuma veidā. Tā apmērs netiek statistiski apkopots.

[20] 2017.gadā valsts budžeta 47.programmā resoram "Radio un televīzija" nozares vajadzībām ir piešķirti pavisam kopā 26 257 449 euro. Sabiedriskajam pasūtījumam sabiedriskajās raidorganizācijās piešķirti 16 153 756 euro, bet sabiedriskajam pasūtījumam citās raidorganizācijās 1 789 215 euro. Latgales programmai tika piešķirti 71 144 euro. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam", 2018.gadā nozares vajadzībām valsts budžeta 47.programmā resoram "Radio un televīzija" piešķirti 25 524 153 euro, 2019.gadā ieplānoti 23 825 457 euro, 2020.gadā – 22 949 807 euro. Budžeta bāzes finansējums visā šajā laika posmā ir noturīgs, taču sarūk piešķirtā finansējuma kopapjoms. Mainīgo daļu veido atsevišķu pasākumu īstenošanai piešķirtais mērķa finansējums, tostarp Latvijas valsts simtgades atzīmēšanai, jaunās politikas iniciatīvām un sabiedrības saliedēšanas pasākumiem. Līdz ar to attiecīgajā laika posmā ir nepieciešama Latvijā veidotā elektronisko mediju satura samazināšanās riska vadība, nodrošinot kompensējošus pasākumus mediju pārvaldībā un budžeta izstrādē.

[21] Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas aprēķiniem, mediju reklāmas tirgus kopapjoms Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 2016.gadā sasniedza 77,6 miljonus euro, no tā radio un televīzijai kopā – 43 459 307 euro.10 Daļa no ieņēmumiem par televīzijai līdzīgiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma iekļaujas interneta reklāmas apjomā un nav atsevišķi aprēķināta. Tāpat nav veikti pētījumi par Latvijas reklāmdevēju finansējumu reklāmas izvietošanai ārvalstu medijos un interneta vietnēs. Noturīga tendence pēdējā desmitgadē ir reklāmas tirgus pieaugums interneta sektorā, kas konkurē ar tradicionālajiem TV un radio reklāmas formātiem. Paredzams, ka šāda tendence turpinās attīstīties.

[22] Reklāmas tirgus detalizēts sadalījums pa mediju veidiem atspoguļots 1.attēlā un 2.attēlā:11

1.attēls

Avots: Latvijas reklāmas asociācija

2.attēls

Avots: Latvijas reklāmas asociācija

[23] Svarīgākās izmaiņas nozarē 2017.gadā ir saistītas ar MTG grupas uzņēmumu pārdošanas procesa noslēgšanos, par īpašniekiem kļūstot ASV reģistrētajam privāto investīciju fondam Providence Equity Patners LLC. Tā rezultātā izveidots All Media Baltic un tajā ietilpstošais SIA "All Media Latvija". Īpašnieki 2017.gadā nomainījušies arī Avtoradio grupas uzņēmumiem. Radio programmai 1.Bussiness radio mainījies īpašnieks, apraides atļaujas nosacījumi un programmas nosaukums uz jaunu nosaukumu XOfm. Tirgū attīstītās telekomunikāciju jomas un elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas saplūšanas tendence, telekomunikāciju jomas uzņēmumiem aktīvāk pievēršoties audiovizuālo pakalpojumu jomai, t.sk. pakalpojumiem pēc pieprasījuma, catch-up TV, OTT pakalpojumiem, multivides straumēšanai un pakalpojumiem uz mobilo sakaru platformas, kā arī pašiem kļūstot par audiovizuālā satura veidotājiem. Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji kopā ar TV biežāk piedāvā abonentiem arī interneta pakalpojumus. Nacionālās raidorganizācijas atsevišķas programmas vai raidījumus izplata, izmantojot Latvijas tīmekļa vietnes, starptautiskās video koplietošanas un sociālo tīklu platformas. Vairākas nozares TV raidorganizācijas plāno tuvākajā vai vidējā termiņā pāriet uz HDTV standartu pašprodukcijas ražošanā.

[24] Šobrīd TV un radio zemes apraides infrastruktūru veido 28 LVRTC torņi un masti visā Latvijā, kā arī 5 citiem operatoriem piederoši torņi un masti. Radio un televīzijas raidošo tīklu, kas atrodas LVRTC pārziņā, sastāvā ir 22 radio un/vai televīzijas raidošās stacijas. No tām 19 raidošās stacijas ir izvietotas LVRTC piederošos objektos, bet 3 izvietotas objektos, kas pieder citiem elektronisko sakaru komersantiem. Turpina uzlaboties televīzijas zemes ciparu apraides (DVB-T) un analogās radio zemes apraides kvalitāte un teritoriālā pieejamība. DVB-T bezmaksas apraide ir pieejama visām iedzīvotāju kategorijām, pildot sociāli nozīmīgas funkcijas un veicinot sabiedrības drošību. Tomēr, lai pilnībā izmantotu televīzijas zemes apraides informatīvo potenciālu visā valsts teritorijā, nepieciešami vēl 5 apraides torņi un daļas raidītāju nomaiņa. Neraugoties uz ierobežotām interaktivitātes iespējām, viena no DVB-T piedāvātajām priekšrocībām ir stabila TV signāla nodrošināšana gan iedzīvotājiem, gan kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Tā nodrošina iespējas piedāvāt kvalitatīvus, ērtus un pieejamus TV pakalpojumus, piemēram, valodu izvēlni un EPG. Plānojot šīs platformas turpmāko attīstību, jāņem vērā, ka ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 700 MHz joslas turpmāko izmantošanu ES. Lēmums paredz ES dalībvalstīs no 2020.gada 30.jūnija 700 MHz joslu izmantot mobilo sakaru sistēmām.12 Valstīm atsevišķos gadījumos ir iespēja prasīt divu gadu pārejas periodu, ko izmanto arī Latvija. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plānu un modeli ciparu televīzijas zemes apraidei pēc 2021.gada.

[241] Saskaņā ar VAS "Elektroniskie sakari" aprēķiniem, saglabājot esošo DVB-T sistēmu, pēc 2021.gada būs pieejami līdz četriem ciparu televīzijas raidošajiem tīkliem, kas bezmaksas zemes apraidē un maksas zemes apraidē kopā varētu nodrošināt piekļuvi līdz 44 standarta izšķirtspējas televīzijas programmām vai mazākam skaitam kvalitatīvākā HDTV standarta programmu. Arī televīzijas zemes apraides ietvaros varētu attīstīties HbbTV (platjoslas hibrīdās televīzijas apraides) pakalpojumi, kuri nodrošina viedtelevizorā vai citā gala ierīcē ar interneta iespēju, signāla integrētu uztveršanu no televīzijas apraides, interneta un citiem avotiem.

[242] Lai nodrošinātu televīzijas pamata pakalpojumu pieejamību visā teritorijā un visām iedzīvotāju grupām, tajā skaitā reģionu iedzīvotājiem un sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem, plānots izstrādāt centralizētu bezmaksas televīzijas zemes apraides pakalpojuma finansējuma modeli, kurā pasūtītāja funkciju veic viena valsts institūcija. Raidorganizāciju programmu iekļaušana bezmaksas televīzijas zemes apraidē plānojama uz laiku līdz 5 gadiem, rīkojot konkursu. Zemes bezmaksas televīzijas pamata uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi Latvijas sabiedriskās televīzijas un komerciālo televīziju programmu saturam, lai sniegtu kvalitatīvu un vispusīgu informāciju, izglītības, kultūras un izklaides iespējas, kā arī veicinātu sabiedrības saliedētību.

[243] DVB-T maksas apraide var nodrošināt programmu daudzveidību un plašākas izvēles iespējas. Ņemot vērā, ka pēc 700 MHz pārplānošanas sabiedriskajai televīzijai un bezmaksas zemes apraides programmu apraidei nebūs nepieciešama visa pieejamā frekvenču josla, saskaņā ar EPLL organizējams konkurss par maksas zemes televīzijas pakalpojuma sniedzēju. Maksas zemes televīzijas apraidei jānodrošina auditorijas daudzveidīgu informācijas, izglītības, kultūras, izklaides vajadzību un indivīdu interešu kvalitatīva apmierināšana.

[25] Konkurences vide nozarē kļūst atvērtāka un starptautiskāka. Globālie inovāciju uzņēmumi ne vien nodrošina lietotnes un pakalpojumus lietotāju satura publicēšanai, bet arī paši piedāvā saturu un satura izvietošanas pakalpojumus tradicionālajiem elektroniskajiem medijiem, tādējādi liekot valstīm pārdomāt atbalsta veidus nacionālajai mediju daudzveidībai un satura pieejamībai. Globalizējas kā lietotāju gala ierīču un ražošanas tehnoloģiju, tā arī satura izplatīšanas tirgus. Algoritmu, mākslīgā intelekta izmantošana un satura personalizācija maina veidus, kā saturs nonāk pie mediju lietotājiem, pakāpeniski pārveidojot sabiedrības uztveri un ieradumus. Kļūst aktuālas digitālajai ekonomikai un konverģences apstākļiem piemērotas nacionālo mediju un nacionālā (vietējā) mediju satura definīcijas, kas ļautu precīzāk izmantot valsts atbalsta instrumentus kultūras daudzveidības saglabāšanai vienotā digitālā tirgus ietvaros. Atvērtā ES tirgū izaicinājumus nacionālā (vietējā) televīzijas satura radīšanai un līdz ar to nacionālās kultūras daudzveidības saglabāšanai rada tendence retranslētajos TV kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu. Tādējādi samazinās Latvijas reklāmas tirgus kapacitāte ģenerēt resursus nacionālā (vietējā) televīzijas satura veidošanai. Nepieciešams AVMPD pārskatīšanas ietvaros vienoties par kompensējošu mehānismu, lai daļu ieņēmumu par retranslētajos ārvalstu kanālos ievietoto lokalizēto reklāmu būtu iespējams novirzīt vietējā satura stiprināšanai (valsts nodevas mehānisms vai īpaša retranslācijas atļauja).

[251] Pēdējos gados pieaug tendence, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk patērē citās valstīs veidoto audiovizuālo un audio programmu saturu. To veicina digitālo tehnoloģiju attīstība, ES vienotā audiovizuālā tirgus darbība, valodu barjeru mazināšanās, jaunie uzņēmējdarbības modeļi un citi faktori. Īpaši strauji Latvijā veidoto programmu īpatsvars kopējā patēriņā samazinājās 2008.–2010.gada ekonomiskās krīzes laikā. To ietekmēja ievērojamais vietējā reklāmas tirgus sarukums (2009.gadā samazinājums, salīdzinot ar 2008.gadu, TV par 40%, radio – 39%, bet 2010.gadā TV vēl par 1%, savukārt radio – par 19%), kā arī pārrobežu programmu tehnoloģiskās pieejamības palielināšanās. Latvijā veidoto televīzijas un radio programmu īpatsvars tirgū proporcionāli ievērojami samazinājās, līdz ar to kopumā saruka Latvijas nacionālā informatīvā telpa kā sabiedrībai kopīgs resurss, un šis process joprojām turpinās. Daļa Latvijas iedzīvotāju, t.sk. mazākumtautību iedzīvotāji, maz izmanto Latvijā veidoto televīzijas un radio saturu, kas rada atsvešināšanās risku un var ietekmēt sabiedrības saliedētību kopumā. Pārrobežu satura daudzveidība, plašā un ērtā pieejamība rada pieaugošu nepieciešamību investēt Latvijā ražotā satura kvalitātē, lai būtu iespējams nodrošināt auditorijas piesaisti un apmierinātību, kam pretējā gadījumā var būt tendence samazināties.

[26] Audiovizuālo pakalpojumu tirgu Latvijā negatīvi ietekmē nelegālu televīzijas pakalpojumu izplatība, kas saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas pētījumu "Nelegālās maksas televīzijas apraides apjoms Latvijā 2015"13 varētu skart vismaz 100 000 mājsaimniecību (apmēram 240 000 iedzīvotāju) no kopējām 747 000 mājsaimniecībām, kurās lieto televīzijas pieslēgumus. Saskaņā ar aplēsēm nelegālo pakalpojumu sniedzēji veido apgrozījumu vismaz 12 miljonu eiro gadā, no kura valstij netiek nomaksāti nodokļi. Šo preču un pakalpojumu sniedzēji – uzņēmumi – un to darbinieki darbojas ēnu ekonomikas zonā, radot negodīgu konkurenci un komercpraksi attiecībā pret legālajiem pakalpojumu sniedzējiem. Nepieciešams turpināt nelegālo audiovizuālo pakalpojumu ierobežošanu.

[27] Jauno biznesa modeļu un tehnoloģisko inovāciju straujā ienākšana stimulē digitālā tirgus attīstību, būtiski mainot mediju darbības vidi un vērtību ķēdi. Tā liek uzņēmumiem darboties daudzplatformu apstākļos un piemēroties auditorijas prasībām informācijas ātrumā, uztveramībā, informācijas meklēšanā, izmantošanā, pasniegšanā un personalizācijā. EPL tirgus dalībnieki konkurē sadrumstalotā un pārsātinātā informatīvajā telpā ar globālajiem inovāciju uzņēmumiem, sociālo tīklu platformām, interneta medijiem un medijiem līdzīgām institūcijām un starpniekinstitūcijām. Šo tendenci mēdz raksturot kā digitālo inovāciju revolūciju (digital disruption).

[28] Izaicinājumus nozarei un sabiedrībai kopumā rada neuzticamas informācijas un tā saucamo "viltus ziņu" (dezinformācijas) izplatība sabiedrības saziņā, kas aktualizē nepieciešamību stiprināt informatīvi uzticamu un redakcionāli atbildīgu elektronisko mediju vidi. Saskaņā ar "Standard Eurobarometr 88" pētījumu 2017.gadā rudenī Latvijas sabiedrībā radio uzticējās 60 no katriem 100 respondentiem, televīzijai – 59 no katriem 100 respondentiem. Eirozonas valstīs vidēji šie rādītāji bija attiecīgi 61 radio un 51 televīzijai. Gan radio, gan televīzijai sabiedrības uzticēšanās ir augstāka, nekā presei (41) un internetam (35).14 Lai nodrošinātu uzticēšanos ilgtermiņā, sabiedrībā jābūt pārliecībai par elektronisko mediju neatkarību, brīvību, augstiem žurnālistikas un ētikas standartiem, kas ir saistīti arī ar mediju lomu un atbildību sabiedrības medijpratības stiprināšanā. Tā ir būtiska, lai auditorija spētu kritiski izvērtēt un atpazīt uzticamus informācijas avotus, tādējādi veicinot to patēriņu, ilgtspēju un labo reputāciju. Latvija "Reportieri bez robežām" veidotajā preses brīvības indeksā 2016.gadā bija 28.vietā.15

[29] Nozares attīstību Latvijā ietekmē demogrāfiskās tendences, tajā skaitā zemie tautas ataudzes raksturlielumi, vecuma struktūra, migrācija, reģionālās attīstības nevienmērība, ienākumu nevienlīdzība, starptautiskās konkurences spiediens – tiešā konkurence starp mediju nozares uzņēmumiem un netiešā konkurence ar interneta platformām, kas konkurē par auditorijas pārdali.

[30] Nozares detalizēts raksturojums sniegts 2016.gada 8.novembrī Ministru kabinetā apstiprināto Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam pielikumā.16

Stratēģiskais redzējums, prioritātes, mērķi, rādītāji un uzdevumi

[31] NEPLP stratēģiskā vīzija ir moderni un spēcīgi sabiedriskie un komerciālie elektroniskie mediji attīstītā mediju un informācijas ekosistēmā, kas nodrošina kvalitatīvu, daudzveidīgu saturu, atspoguļojot un veidojot mūsu demokrātiju, mūsu vērtības un mūsu sabiedrību. Tās kodols un konkurētspējas pamats ir augstvērtīgs, uzticams, daudzveidīgs nacionālais un reģionālais saturs, kas sabiedrībai ir pieejams dažādās tehnoloģiskajās platformās un veidos.

[32] Nacionālie EPL Stratēģijas izpratnē ir Latvijas jurisdikcijā esošas raidorganizācijas un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji. Tie, ir redakcionāli atbildīgi EPL, kuru veidoto programmu un raidījumu saturs primāri ir adresēts Latvijas iedzīvotājiem valsts teritorijā vai Latvijas diasporai citu valstu teritorijā un kuri ir noteiktā kārtībā saņēmuši apraides atļauju, vai kuri Latvijā ir saņēmuši retranslācijas atļauju, paziņojuši par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu vai atbilst kādai citai no EPLL 3.pantā minētajām pazīmēm.

[33] Nacionālo mediju saturu un kvalitāti konverģētā informatīvajā vidē nodrošina vienota sabiedriskā medija modelis un attīstīta komerciālo raidorganizāciju sistēma. Valsts un sabiedrība veic pasākumus ar mērķi aizsargāt un vairot informācijas nesēju daudzveidību Latvijas teritorijā, tostarp, attīstot sabiedrisko raidorganizāciju pakalpojumus un veicinot nacionālā (vietējā) satura veidošanu atbilstoši UNESCO konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu 17, šai Stratēģijai un normatīvajiem aktiem.

[34] Nozares politikas pamatmērķis ir nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, kultūras, sociālās atmiņas saglabāšanu, attīstību un dokumentēšanu, sabiedriski nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību, netraucētas brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, radot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī un pasaulē notiekošajiem procesiem, sekmējot medijpratību un pilsonisko līdzdalību ar tiem saistītu lēmumu izstrādāšanā, kā arī nodrošinot nacionālās kultūras un viedokļu daudzveidības saglabāšanu.

[35] Stratēģijai ir četri prioritārie virzieni un tām atbilstoši mērķi:

1. Prioritārais virziens "Daudzveidīgs, kvalitatīvs nacionālais mediju saturs Latvijas iedzīvotājam un latviešiem pasaulē":

Šī prioritārā virziena stratēģiskais mērķis ir apmierināt iedzīvotāju vajadzības un intereses pēc nacionāli un reģionāli nozīmīgas informācijas par sabiedrību, valsti, aktuāliem notikumiem un norisēm, izglītības, kultūras un izklaides.

Šī virziena ietvaros attīstīsim vienota sabiedriskā medija modeli un darbību digitālajā vidē, sabiedriskā medija līderību sociāli nozīmīgu ziņu satura un darba kārtības veidošanā; nostiprināsim kvalitātes vadību sabiedriskā pasūtījuma ietvaros; atbalstīsim nozīmīga audiovizuālā un audiālā mantojuma saglabāšanu un izmantošanu; stiprināsim kvalitatīva satura ražošanu duālas elektronisko mediju sistēmas (sabiedrisko un privāto mediju) ietvaros, ņemot vērā konverģenci un daudzplatformu tehnoloģiskās vides attīstību; attīstīsim saturu, kas stiprina saiti ar Latvijas diasporu un sabiedrības saliedētību.

Uzdevumi:

1.1. Attīstīt vienota sabiedriskā medija modeli saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu, koncentrējot resursus sabiedriskā medija attīstībai un uzturēšanai;

1.2. Sekmēt sabiedriskā medija darbību digitālajā vidē, t.sk. digitālās ziņu satura platformas attīstību uz LSM.LV bāzes;

1.3. Pilnveidot sabiedriskā pasūtījuma plānošanu un izvērtēšanu daudzplatformu vidē;

1.4. Radīt priekšnoteikumus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, ņemot vērā finanšu un budžeta kompensējošo pasākumu pieejamību;

1.5. Attīstīt sabiedriskā labuma sagaidāmā rezultāta izvērtēšanas (ex ante) praksi jaunajos pakalpojumu veidos un faktiski sasniegto rezultātu (ex post) izvērtējuma veikšanu esošajos sabiedrisko mediju darbības virzienos;

1.6. Stiprināt valsts valodas lietojumu un valodas vidi, tajā skaitā latgaliešu rakstu valodas ilgtspēju, kā arī lībiešu valodas iedzīvināšanu;

1.7. Veicināt viedokļu un ziņu plurālismu, ziņu objektivitāti, precizitāti un neitralitāti;

1.8. Attīstīt reģionālo, reģionu iedzīvotājiem un Latvijas diasporai adresētu saturu, kā unikālu konkurētspējas un sabiedrības saliedēšanas elementu;

1.9. Apzināt VSIA "Latvijas televīzija" un VSIA "Latvijas Radio" audiovizuālo un audio arhīvu mantojumu un veicināt kultūras un vēstures programmu saglabāšanu.

Rezultatīvie rādītāji:

Indekss Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība
2017.g.
Mērķa vērtība
2022.g.
A-1 Latvijā veidoto TV programmu konsolidētais patēriņš (share %) 46,6 % 47 %
A-2 Latvijā veidoto radio programmu vidējais klausīšanās ilgums (stundās) 4,3 4,2
A-3 LSM mēneša unikālo lietotāju skaits visās platformās kopā (PC, planšetes, mobilie tālruņi) 380 000 420 000
A-4 Novadu ziņu apjoms televīzijā (saražotais apjoms stundās) 40,1 43,3
A-5 Novadu ziņu vidējā televīzijas auditorija (reach kopā) 130 796 130 796
A-6 LTV un LR regulāro skatītāju un klausītāju satura apmierinātības indeksu vidējā vērtība 80,5 % 80

2. Prioritārais virziens "Konkurētspējīga, ilgtspējīga elektronisko mediju uzņēmējdarbības vide":

Prioritārā virziena "Konkurētspējīga, elektronisko mediju ilgtspējīgai darbībai piemērota uzņēmējdarbības vide" stratēģiskais mērķis radīt priekšnosacījumus, kas motivē elektronisko mediju uzņēmumus veikt uzņēmējdarbību Latvijas jurisdikcijā, samazina nelegālo audiovizuālo un audio pakalpojumu pastāvēšanas bāzi, veicina līdzvērtīgu konkurenci starp tehnoloģiskajām platformām un nodrošina labvēlīgu nozares vidi investīcijām, vienlaikus ņemot vērā Nacionālās drošības likuma 37.pantā18 paredzētos kontroles pasākumus.

Šā virziena ietvaros vienkāršosim administratīvās procedūras; sniegsim EPL metodisko atbalstu; uzlabosim e-pakalpojumu kvalitāti un pieejamību; veicināsim uzņēmumu konkurētspēju, tiecoties saglabāt daudzveidību; uzturēsim taisnīgu konkurences vidi; veicināsim nozares pašregulāciju un kopregulāciju; sadarbībā ar citām institūcijām veicināsim nelegālo audiovizuālo pakalpojumu ierobežošanu; stiprināsim valsts valodu informatīvajā telpā; ieviesīsim centralizētu bezmaksas zemes apraides pakalpojuma finansējuma modeli.

Uzdevumi:

2.1. Uzlabot administratīvā procesa efektivitāti apraides un retranslācijas atļauju pieprasījumu izskatīšanas un PPP paziņojumu pieņemšanas jomā;

2.2. Uzlabot komerciālo paziņojumu izvietošanas praksi un tās kontroli;

2.3. Ieviest centralizētu bezmaksas zemes apraides pakalpojuma finansējuma modeli;

2.4. Samazināt nelegālo TV pakalpojumu izplatību;

2.5. Uzlabot nozares uzraudzību un monitoringu, atbilstoši mainīgai mediju videi;

2.6. Nodrošināt faktos un pētījumos pamatotu lēmumu un rīcības plānošanu par EPL tirgus darbību;

2.7. Nodrošināt efektīvus pašregulācijas un kopregulācijas mehānismus AVMPD paredzētajās jomās (nozares uzņēmumu / nozares līmeņos).

Rezultatīvie rādītāji:

Indekss Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība
2017.g.
Mērķa vērtība
2022.g.
B-1 NEPLP ierosināto administratīvo pārkāpumu skaits 27 ≤ 27
B-2 Laiks administratīvo lietu izskatīšanai NEPLP (laiks dienās) 112 70
B-3 Nelegālo audiovizuālo pakalpojumu tirgus apjoms (mājsaimniecību skaits) 100 000 55 000

3. Prioritārais virziens "Dinamiski, uz attīstību un inovācijām vērsti mediji":

Prioritārā virziena "Dinamiski, uz attīstību un inovācijām vērsti mediji" stratēģiskais mērķis ir tehnoloģiski mūsdienīga, Latvijas apstākļiem piemērota mediju satura ražošanas un piegādes infrastruktūra, kas nodrošina auditorijas mainīgās vajadzības, respektējot paaudžu, reģionu un sociālo grupu intereses un ekonomiskās iespējas. Modernizācijas pasākumu rezultātā nedrīkst veidoties atsevišķu sociālu grupu informatīvā atstumtība un nepamatotas atšķirības starp reģioniem vai arī pārmērīga tirgus varas koncentrācija, kas nelabvēlīgi ietekmē konkurenci un mediju plurālismu.

Šā virziena ietvaros plānosim un virzīsim nozarei nepieciešamo modernizāciju un tehnoloģisko attīstību; veicināsim inovatīvu biznesa modeļu veidošanos un attīstību ar mērķi stiprināt Latvijas elektronisko mediju uzņēmumu izcilību un piemērotību iedzīvotāju vajadzībām pilsētās un laukos, ņemot vērā pakalpojumu kvalitātes, daudzveidības un informatīvās vides drošības aspektus.

Uzdevumi:

3.1. Plānot nozares attīstību kopsakarībā ar ES politiku 700 MHz joslā;

3.2. Izvērtēt nozares vajadzības televīzijas tehnoloģijas jomā un attīstības alternatīvas;

3.3. Izvērtēt nozares vajadzības radio tehnoloģijas jomā un attīstības alternatīvas;

3.4. Attīstīt pakalpojumus pēc pieprasījuma un citas aktuālas audiovizuālo un audio pakalpojumu formas uz slēgta abonentu tīkla pamata (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, IPTV) un atvērta tīkla (IP protokola pakalpojumi, OTT) pamata;

3.5. Veicināt satura izplatību mūsdienīgās formās (inovatīvi biznesa modeļi, sociālo tīklu platformas, blogi, mikroblogi, hibrīdās formas u.c. jaunās satura platformas);

3.6. Atbalstīt HDTV ieviešanu un TV pakalpojumu tehnoloģiskās kvalitātes uzlabošanu sabiedriskajā un komerciālajā televīzijā;

3.7. Bezmaksas DVB-T apraidē iekļaut kanālu (platformu), kuras primārā mērķauditorija ir Latvijas mazākumtautības;

3.8. Organizēt konkursu par maksas televīzijas pakalpojuma sniegšanu no 2022.gada 1.janvāra, sadarbojoties EPLL 72.panta trešajā daļā minētajām institūcijām.

Rezultatīvie rādītāji:

Indekss Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība
2017.g.
Mērķa vērtība
2022.g.
C-1 TV programmu skaits bezmaksas DVB-T apraidē 5 ≥ 6
C-2 Maksas televīzijas apraides tīklu skaits 6 ≥ 2
C-3 DVB-T iekļauto televīzijas programmu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā (% no iedzīvotāju kopskaita) 99,6 99,8
C-4 Nacionālo un reģionālo televīzijas programmu pieejamība daudzveidīgās platformās (platformu skaits, piemēram, DVB-T, IPTV, OTT, satelīttelevīzija, kabeļtelevīzija) 5 ≥ 5
C-5 Vismaz vienas LR sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotas programmas pieejamība radio zemes apraidē (% no teritorijas) 96,8 99,8
C-6 PPP skaits (paziņoto pakalpojumu kopīgais skaits) 15 25
C-7 Latvijas jurisdikcijā esošo EPL veidotās HDTV programmas (programmu skaits) - ≥ 4

4. Prioritārais virziens "Atbildīgi mediji, zinoša, iesaistīta un ieinteresēta auditorija":

Prioritārā virziena "Atbildīgi mediji, zinoša, iesaistīta un ieinteresēta auditorija" stratēģiskais mērķis ir nodrošināt nacionālo mediju ilgtspējīgu auditorijas bāzi, stiprinot atgriezenisko saiti, mediju atbildīgumu, attīstot mediju ētiku un žurnālistikas kultūru kā pamatu auditorijas uzticībai; veidot indivīdos prasmes un ieradumus izmantot redakcionāli un sociāli atbildīgu saturu, kas atspoguļo sabiedriski nozīmīgas tēmas, sniedz kvalitatīvas izglītības un izklaides iespējas. Auditorijas prasmes kritiski uztvert un izvērtēt mediju saturu un mērķus ir svarīgs pamats indivīda un visas sabiedrības drošumspējas stiprināšanā.

Šā virziena ietvaros analizēsim auditorijas vajadzības; stiprināsim sabiedrības uzticēšanos saturam un emocionālo piesaisti sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju zīmoliem; veicināsim atgriezenisko saiti, izveidosim elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda mehānismu; veicināsim raidorganizāciju aktīvu iesaisti mediju un informācijpratības uzlabošanā sabiedrībā un mediju vidē; uzlabosim EPL pieejamību personām ar īpašām vajadzībām un integratīvu iesaisti mediju saturā; stiprināsim mazākumtautību iekļaušanos nacionālajā informatīvajā telpā.

Uzdevumi:

4.1. Apzināt auditorijas vajadzības un veicināt mediju pielāgošanos auditorijas vajadzībām (mediji ir tur, kur ir to auditorija);

4.2. Veicināt mediju un informācijpratību sabiedrībā un mediju vidē;

4.3. Atbalstīt elektronisko plašsaziņas ombuda mehānisma izveidi;

4.4. Uzlabot piekļuvi mediju saturam personām ar īpašām vajadzībām un integratīvu pieeju;

4.5. Veidot ciešu saikni un dialoga attiecības ar sabiedrību;

4.6. Stiprināt mediju kritiku (pašvērtējums, ekspertu, sabiedrības viedokļi) un mediju ētiku;

4.7. Attīstīt gados jaunai auditorijai piemērotu saturu un formas.

Rezultatīvie rādītāji:

Indekss Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība
2017.g.
Mērķa vērtība
2022.g.
D-1 Sabiedrības uzticēšanās sabiedriskajai televīzijai (uzticas/daļēji uzticas no kopējā skaita) 72% 74%
D-2 Sabiedrības uzticēšanās sabiedriskajam radio (uzticas/daļēji uzticas no kopējā skaita) 82% 84%
D-3 Sabiedrības uzticēšanās TV (uzticas/daļēji uzticas no regulāro skatītāju skaita) 59 % 60 %
D-4 Sabiedrības uzticēšanās radio (uzticas/daļēji uzticas no regulāro klausītāju skaita) 60 % 61 %
D-5 Sabiedrības uzticēšanās LSM.LV (uzticas/daļēji uzticas no kopējā skaita) 56% 60%

Stratēģijas finansēšanas kārtība

[36] Stratēģijas mērķu un uzdevumu izpildei finansējumu plāno gadskārtējā likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā. Jaunajām prioritātēm un uzdevumiem NEPLP plāno finansējumu atbilstoši Stratēģijas mērķiem. Stratēģijas ieviešana neizslēdz iespēju piesaistīt mērķa finansējumu atbilstoši Ministru kabineta vai Saeimas lēmumiem, citu finansējumu no valsts un pašvaldību institūcijām un mērķprogrammām, starptautiskajiem partneriem un donoriem, sponsoru finansējumu, kā arī nozares institūciju ieguldīto finansējumu, tajā skaitā privāto finansējumu.

[37] Katru gadu valsts budžeta izstrādes procesā Ministru kabineta noteiktajos termiņos NEPLP aktualizē Stratēģijai nepieciešamo budžeta bāzes finansējumu un finansējumu jaunajām prioritātēm.

Stratēģijas īstenošanas, uzraudzības, aktualizācijas, novērtēšanas, pārskatu sniegšanas process

[38] Stratēģijas īstenošana ir NEPLP, EPL un citu nozares institūciju uzdevums. Tā nosaka prioritāros virzienus, mērķus, uzdevumus, indikatorus un to mērķa vērtības 2022.gadam, kas kalpo par pamatu nozares budžeta plānošanai un vadībai, kā arī ietvaru cita publiskā finansējuma piesaistei un orientieri privātajam finansējumam.

[39] Būtiska loma Stratēģijas ieviešanas izvērtējumā būs SKP un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Līdz 2020.gada 1.jūnijam NEPLP izstrādās starpposma ieviešanas ziņojumu par Stratēģijas izpildi (turpmāk – starpposma ziņojums). Ziņojums kalpos par novērtējuma instrumentu un pamatu iespējamiem grozījumiem Stratēģijā.

[40] Stratēģijas ieviešana operatīvā līmenī tiks vadīta ar NEPLP gada darba plānu palīdzību. Katru gadu pēc likuma par valsts budžetu apstiprināšanas NEPLP aktualizēs Stratēģijai pieejamo resursu apjomu un gada plānā iekļaujamos uzdevumus. Informāciju par galveno uzdevumu izpildi NEPLP iekļaus publiskajā gada pārskatā.

[41] Stratēģijas ieviešanas gaitā NEPLP izvērtē nepieciešamību un sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektiem, lai īstenotu tai noteiktās kompetences ietvaros paredzētos uzdevumus.

[42] Starpposma ziņojuma izstrādē NEPLP iesaistīs neatkarīgu vērtētāju. Ziņojumā tiks ietverta informācija par:

‒ indikatoru faktiskajām vērtībām un īstenotajām aktivitātēm pārskata periodā;

‒ resursu izlietojumu apjomu;

‒ vērtējumu par iespējām sasniegt plānotās mērķa vērtības un, nepieciešamības gadījumā, ieteikumus grozīt indikatoru vērtības;

‒ vērtējumu par notikušajām izmaiņām vidē un tirgū, ja tās var būt par pamatu, lai veiktu korekcijas Stratēģijā;

‒ ieteikumus par nepieciešamiem grozījumiem Stratēģijā.

[43] Starpposma ziņojums tiks izskatīts SKP un ar to tiks iepazīstināta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

[44] Pēc Stratēģijas perioda beigām NEPLP izstrādās noslēguma ziņojumu par tās izpildi, mērķu, uzdevumu īstenošanu un indikatoru sasniegšanu.

Pielikumi:

1. Apraides tiesību piešķiršanas kārtība;

2. Eiropas audiovizuālo darbu uzskaites veidlapa;

3. Darbības pamatnosacījumu un paziņojuma par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu veidlapas;

4. Izplatīto radio programmu uzskaites žurnāla forma;

5. Kārtība, kādā izsniedz retranslācijas atļaujas un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķir tiesības retranslēt audiovizuālās programmas;

6. Kritēriji sabiedriskā pasūtījuma raidījumu/projektu novērtēšanai.


1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva [ES] Nr. 2010/13/ES (03.10.2010) Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 15.04.2010. Nr.95. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/ ?uri=CELEX:32010L0013&from=LV

2 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Latvijas Vēstnesis. 28.04.2009. Nr.65. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/191187

3 Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020.gadam. Latvijas Vēstnesis. 09.01.2013. Nr.6. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=253919

4 Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020.gadam. Latvijas Vēstnesis. 11.11.2016. Nr.221. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=286455

5 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija laika periodam līdz 2018.gadam. Latvijas Vēstnesis. 11.07.2012. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/268722-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-nozares-attistibas-nacionala-strategija-laika-periodam-lidz-2018-gadam

6 Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums. Latvijas Vēstnesis. 17.11.2004. Nr.183. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=96619

7 Eiropas Digitālā progresa ziņojums (EDPZ) 2017. Valsts profils. Latvija

8 TV skatīšanās tendences. TV auditorijas pētījuma rezultāti. 2014.01.01–2017.06.30. Kantar TNS

9 Radio patēriņš dažādās platformās un attīstības prognozes. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2017.gada decembris. Kantar TNS

10 Latvijas mediju reklāmas tirgus apkopojums par 2016.gadu. 2017.gada 27.marts. Latvijas Reklāmas asociācija

11 Latvijas mediju reklāmas tirgus apkopojums par 2016.gadu. 2017.gada 27.marts. Latvijas Reklāmas asociācija

12 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/899 (2017. gada 17. maijs) par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 25.05.2017. Nr.138. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/ LV/TXT/?uri=CELEX%3A32017D0899

13 Sauka. A., SSE Riga, BASE 2015 "Nelegālās maksas televīzijas apraides apjoms Latvijā 2015". Pieejams: http://www.parlegalusaturu.lv/media/TV_un_Internets_zinojums_FINAL.pdf

14 Standard Eurobarometer 88. Public opinion in the European Union. Fieldwork November 2017. Annex. Pieejams: http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments-/STANDARD/surveyKy/2143

15 Reporters without borders. 2017 World press freedom index. Pieejams: https://rsf.org/en/ranking

16 Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam. Latvijas Vēstnesis. 11.11.2016 Nr.221. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=286455

17 UNESCO konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. Latvijas Vēstnesis, 83 (3659), 24.05.2007., "Ziņotājs", 12, 28.06.2007. Pieejams https://likumi.lv/doc.php?id=157644

18 Nacionālās drošības likums. Latvijas Vēstnesis. 29.12.2000. Nr.473/476. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?-id=14011

 

APSTIPRINĀTS
Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2018.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.63

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares
attīstības nacionālās stratēģijas
2018.–2022.gadam
Pielikums Nr.1

Apraides tiesību piešķiršanas kārtība

Izdota, pamatojoties uz Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likuma 9.panta trešo daļu,
10.panta trešo daļu, 15., 18.pantu

I. Apraides tiesības

1. Apraides atļauja apliecina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības veidot un izplatīt programmu un nosaka tā saistības un pienākumus. Apraides atļauju izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – Padome).

2. Apraides atļauju Padome prioritāri piešķir tādiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas valoda pamatā ir latviešu un kuru programmas darbības pamatnosacījumi paredz lielākoties Latvijā veidota satura izplatīšanu.

3. Apraides tiesības piešķir uz privātpersonas1 iesnieguma pamata. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai nepieciešams radio frekvenču resurss, apraides tiesības piešķir konkursa kārtībā.

4. Apraides tiesības bez konkursa un termiņa ierobežojuma vispirms tiek piešķirtas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

5. Apraides atļaujas darbības termiņā nav maināma programmas valoda un formāts.

II. Apraides tiesību piešķiršana radio programmas veidošanai

6. Apraides tiesības tiek piešķirtas konkursa kārtībā saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022.gadam (turpmāk arī – Stratēģija).

7. Padome savā mājaslapā www.neplpadome.lv ievieto informāciju par brīviem frekvences piešķīrumiem, kurus tā paredz izmantot jaunu komerciālu vai nekomerciālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzsākšanai vai aptveršanas zonu palielināšanai.

8. Padome publicē informāciju par frekvences piešķīrumiem, pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" (turpmāk arī – VAS ES) sniegtajām ziņām.

9. Padome atsevišķi norāda tos frekvences piešķīrumus, par kuru lietošanu tiks rīkots konkurss par apraides tiesību piešķiršanu.

10. Gan privātpersona, gan elektroniskais plašsaziņas līdzeklis jebkurā laikā var vērsties Padomē ar iesniegumu, lūdzot izskatīt apraides tiesību piešķiršanas iespēju konkrētā ģeogrāfiskā vietā.

11. Pēc iesnieguma saņemšanas, Padome lūdz VAS ES informāciju par frekvences piešķīruma pieejamību vai jauna frekvences piešķīruma noteikšanas iespēju konkrētā ģeogrāfiskā vietā.

12. Pēc informācijas saņemšanas no VAS ES, pieteikums tiek virzīts Padomes sēdē.

13. Padome lemj par apraides tiesību piešķiršanas konkursa izsludināšanu, ja no VAS ES sniegtās informācijas izriet atbilstoša frekvences piešķīruma pieejamība.

i. Pamatprincipi, kas ievērojami frekvenču konkursa procedūras ietvaros

14. Konkursa izsludināšanas mērķi:

14.1. Nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu;

14.2. Radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanu, pamatojoties uz dažādības, augstas kvalitātes un profesionālisma principiem.

15. Pieņemot lēmumu par konkursa organizēšanu, Padome:

15.1. Vispusīgi izzina un izvērtē sabiedrības interesi par jaunas programmas pieejamību frekvences piešķīruma aptveršanas zonā, analizējot:

15.1.1. Frekvences piešķīruma aptveršanas zonā esošo programmu piedāvājumu;

15.1.2. Frekvences piešķīruma aptveršanas zonā esošo sociālo, ekonomisko un demogrāfisko situāciju.

15.2. Uz analīzes pamata tiek noteikti programmas veidošanas pamatkritēriji:

15.2.1. Valodas lietošanas noteikumi;

15.2.2. Programmas formāts;

15.2.3. Citi kritēriji, kas būtiski sabiedrībai konkrētajā teritorijā.

ii. Darbības pamatnosacījumos norādāmā informācija

16. Padome apstiprina privātpersonas/elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesniegtos darbības pamatnosacījumus. Padome pārbauda, vai norādītā informācija atbilst Stratēģijas, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk arī – EPLL), kā arī citu normatīvo aktu prasībām.

17. Padome nosaka šādus radio programmu formātus:

17.1. Informatīvs – būtisku daļu no nedēļas raidlaika veido ziņu un analītiskie raidījumi, aktuālo notikumu apskati, diskusiju, interviju, politisko aktualitāšu raidījumi. Informatīvā formāta ietvaros ir iespējama arī mūzikas atskaņošana, tomēr programma ir vērsta uz ziņu un citiem tekstuāliem raidījumiem;

17.2. Informatīvi muzikāls – programmu veido gan mūzika, gan ziņas, tekstuāli raidījumi, izklaidējoši un tematiski raidījumi, tomēr mūzikas atskaņošana veido būtisku raidlaika apjomu;

17.3. Muzikāls – lielāko daļu no nedēļas raidlaika veido mūzika. Muzikālā formāta ietvaros iespējami īsi ziņu izlaidumi, tomēr programma ir vērsta uz mūzikas atskaņošanu.

18. EPLL 33.panta otrā daļa nosaka elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākumu veidot vismaz 90% no radio programmas raidījumiem. EPLL pieļauj elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības radio programmā iekļaut raidījumus retranslācijas kārtībā vai izmantojot neatkarīgo producentu veidotos darbus līdz 10% no radio programmas raidījumiem.

18.1. Neatkarīgo producentu veidotie darbi tiek norādīti programmu uzskaites žurnālā, saskaņā ar Stratēģijas pielikumu Nr.4;

18.2. Retranslācijas tiesība izmantojama, iesniedzot rakstveidā Padomē šādu informāciju par retranslējamo programmas daļu vai raidījumu:

18.2.1. Retranslējamās programmas daļas vai raidījuma avots un konkrēta raidīšanas vieta un frekvence (t.sk., ārpus Latvijas esoša) vai interneta vietne;

18.2.2. Retranslējamās programmas daļas vai raidījuma sākotnējais izplatīšanas laiks un laiks, kurā minētā programmas daļa vai raidījums tiek izplatīts Latvijas teritorijā.

iii. Vienota tīkla izveide

19. Padome atbalsta vienam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izsniegto vairāku apraides atļauju, kuru ietvaros tiek veidota viena radio programma, apvienošanu.

19.1. Ja apraides atļaujās, pirms apvienošanās, ir noteikts pienākums par vietējās informācijas iekļaušanu, tad papildinātās apraides atļaujas ietvaros šis pienākums tiek saglabāts;

19.2. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim tiek papildināta viena no esošajām apraides atļaujām ar raidīšanas vietām, frekvencēm un aptveršanas zonām, kas norādītas citās apraides atļaujās. Papildināmo apraides atļauju izvēlas elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, savukārt pārējās apraides atļaujas tiek anulētas;

19.3. Papildināmajā apraides atļaujā tiek ievietotas visas elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidīšanas vietas, frekvences un aptveršanas zonas.

20. Vienota tīkla gadījumā jāievēro vienotas radio programmas veidošanas princips, kas ir kā pamatprincips, no kura paredzami izņēmumi:

20.1. Šī Stratēģijas pielikuma 19.1.punktā paredzētais pienākums iekļaut programmā vietējo informāciju;

20.2. Tādas informācijas iekļaušana programmā konkrētā raidīšanas frekvencē, kas noteiktā laika periodā, nepārsniedzot 7 dienas, tiek pārraidīta noteiktas aptveršanas zonas attiecīgās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Šāda informācija vienā raidīšanas frekvencē ir iekļaujama līdz 3 reizēm kalendārā gada ietvaros:

20.2.1. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, pirms iekļauj vietējas nozīmes informāciju savā radio programmā, par to paziņo rakstveidā Padomei vismaz 10 dienas pirms attiecīgajām izmaiņām radio programmā izplatīšanai konkrētā vietā un frekvencē. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis paziņojumā Padomei norāda:

20.2.1.1. Konkrētu raidīšanas vietu un frekvenci, kurā tiks izplatīta vietējās nozīmes informācija;

20.2.1.2. Konkrētu teritoriju, kurā varēs uztvert vietējās nozīmes informāciju (aptveršanas zonu);

20.2.1.3. Konkrētu laika periodu (līdz 7 dienām), kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplatīs vietējās nozīmes informāciju;

20.2.1.4. Vietējās nozīmes satura aprakstu.

20.2.2. Ja Padome nesaņems 20.2.1.punktā noteikto informāciju un konstatēs, ka vienota tīkla ietvaros elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro vienotas radio programmas veidošanas principu, Padome elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim var piemērot administratīvo atbildību.

iv. Īstermiņa apraides atļauju izsniegšana radio programmu veidošanai

21. Padome var atbalstīt radio programmas īstermiņa izplatīšanu konkrētā ģeogrāfiskā vietā un ierobežotā laika posmā.

22. Īstermiņa apraides atļauju izsniegšana paredzēta, lai atspoguļotu Latvijā notiekošos kultūras, izklaides, sporta vai citus sociālos pasākumus.

23. Padome var atļaut konkrētas radio programmas īstermiņa izplatīšanu, ja VAS ES sākotnēji novērtējis, ka tehniski šāda programmas izplatīšana ir iespējama. Pēc Padomes īstermiņa apraides atļaujas izsniegšanas VAS ES var atļaut atbilstoša raidītāja darbību konkrētajā vietā.

24. Iesniegums par īstermiņa apraides atļaujas saņemšanu iesniedzams Padomē ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pirms plānotās apraides uzsākšanas. Iesniegumam pievienojami aizpildīti darbības pamatnosacījumi "Īstermiņa apraides atļauja radio programmas veidošanai" – veidlapa pieejama Stratēģijas pielikumā Nr.3.

25. Īstermiņa apraides atļauja tiek izsniegta uz laiku līdz 7 (septiņām) dienām. Īstermiņa apraides atļauja ir derīga tikai uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa norādīto radio programmas izplatīšanas brīdi.

v. Radio programmas izplatīšana interneta platformā

26. Gan elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, gan privātpersonai ir tiesības paziņot Padomei par radio vai radio līdzīgas programmas izplatīšanu interneta platformā.

27. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai privātpersona sniedz Padomei 26.punktā minēto paziņojumu, tajā norādāma informācija, kāda sniedzama, paziņojot par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu2, izņemot informāciju par kataloga nosaukumu un formātu.

28. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš interneta platformas vietni norādījis apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu sadaļā, atkārtots paziņojums Padomē nav jāsniedz.

III. Apraides tiesību piešķiršana televīzijas programmas veidošanai

29. Apraides tiesības tiek piešķirtas3 uz privātpersonas iesnieguma pamata, kuru iesniedz Padomē. Iesniegumam pievienojami:

29.1. Programmas vai pakalpojumu izplatīšanu nodrošinošā elektronisko sakaru komersanta apliecinājums par programmas vai pakalpojumu izplatīšanas nodrošināšanu;

29.2. Darbības pamatnosacījumi saskaņā ar Stratēģijas pielikumu Nr.3;

29.3. Darbības attīstības plāns;

29.4. Dokuments/-i, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam. Šāds apliecinājums iesniedzams bankas izziņas formā;

29.5. Dokuments/-i, kas apliecina nodokļu parādu neesamību, t.sk., valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150,00 euro;

29.6. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

29.7. Citas ziņas, kuras privātpersona uzskata par svarīgām.

30. Jebkurš dokuments ir jāiesniedz valsts valodā. Iesniedzot svešvalodā sagatavotu dokumentu jāievēro:

30.1. Ja dokuments svešvalodā sagatavots ārpus Latvijas Republikas teritorijas, jāiesniedz svešvalodā sagatavotā dokumenta oriģināls vai notariāli apliecināts dokumenta atvasinājums (kopija) un šādam dokumentam ir pievienojams apliecināts tulkojums valsts valodā4;

30.2. Ja dokuments svešvalodā sagatavots Latvijas Republikas teritorijā un netiek iesniegts dokumenta oriģināls, jāsagatavo dokumenta apliecināts atvasinājums (kopija)5, kam pievienojams apliecināts tulkojums valsts valodā.

31. Padome nepiešķir apraides atļauju tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri nav samaksājuši naudas sodu, ko piemērojusi Padome administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.

32. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, Padome pieņem lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu.

33. Informācija par izsniegto apraides atļauju tiek ievietota Padomes mājaslapā www.neplpadome.lv.

i. Kritēriji elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā

34. Ja tīklā, kur notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, ir brīvas televīzijas programmu vietas, Padome, lai nodrošinātu kvalitatīvu un vispusīgu informāciju, izglītības, kultūras un izklaides iespējas, kā arī veicinātu sabiedrības saliedētību, sabiedriskā pasūtījuma ietvaros rīko elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem konkursu uz brīvajām televīzijas programmu vietām.

Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas tiek iekļauti bez maksas izplatāmo programmu sarakstā, kas tiek iekļauti galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā, jāatbilst šādiem kritērijiem:

34.1. veic apraidi galvenokārt valsts valodā;

34.2. darbības pamatnosacījumi paredz vismaz 51% no raidlaika Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijā, veidotu programmu saturu;

34.3. nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmēju:

34.3.1. kuram ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, uzsākta bankrota procedūra, kurš atrodas sanācijas vai mierizlīguma procesā, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

34.3.2. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla;

34.3.3. pieteikuma iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar pēdējo noslēgto finanšu gadu pārskatu un pēdējo pieejamo operatīvo bilanci uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir novērojamas grūtībās nonākuša komersanta pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, nodokļu parādi, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība;

34.3.4. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs saimnieciskās darbības veicēju līdz nespējai turpināt darbību.

IV. Apraides aptveršanas zonas palielināšana

35. Lemjot par apraides aptveršanas zonu palielināšanu reģionālajiem un nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, Padome ņem vērā aptveršanas zonas nepārtrauktību un ietekmi uz konkurenci.

36. Ja VAS ES apstiprina, ka ar pieejamo frekvenču resursu aptveršanas zonu nepārtrauktību nav iespējams nodrošināt un teritorijā starp aptveršanas zonām nav iespējams papildus frekvences piešķīrums, Padome var lemt par apraides aptveršanas zonas palielināšanu nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, neņemot vērā apraides tiesību piešķiršanas vispārējo kārtību.

37. Lemjot par programmu apraides aptveršanas zonu palielināšanu nacionālajiem vai reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, Padome vērtē tikai to elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieteikumus, kuri pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīti par būtiskiem EPLL pārkāpumiem vai par programmas darbības neatbilstību izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumiem, neatkarīgi no tā, vai Padomes lēmums ir pārsūdzēts.

38. Gadījumos, kad ir saņemti vairāki pieteikumi vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā vietā, Padome pieprasa informāciju no VAS ES par iespējām palielināt nacionālā vai reģionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas aptveršanas zonu visos iesniegtajos pieteikumos.

39. Ja, saskaņā ar VAS ES sniegto informāciju, nav iespējams palielināt visos iesniegtajos pieteikumos norādītās aptveršanas zonas, Padome lemj par konkursa rīkošanu.

V. Noslēguma noteikumi

40. Par jebkurām izmaiņām elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumos, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir jāinformē Padome:

40.1. Par izmaiņām rekvizītos (1.-3.darbības pamatnosacījumu sadaļa, pakalpojumiem pēc pieprasījuma – 1.-2.darbības pamatnosacījumu sadaļa) – 10 darba dienu laikā no izmaiņu veikšanas brīža;

40.2. Par izmaiņām programmā – vismaz 20 darba dienas pirms izmaiņu veikšanas, ja attiecīgo izmaiņu rezultātā tiek mainīta kāda no darbības pamatnosacījumu sadaļām, kas attiecināma uz programmas veidošanu (radio – 6.-8.darbības pamatnosacījumu sadaļa, televīzija – 7.-11.darbības pamatnosacījumu sadaļa, pakalpojumiem pēc pieprasījuma – 3.-7.darbības pamatnosacījumu sadaļa).

41. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis atbild Padomei par savlaicīgu informācijas iesniegšanu un tās patiesumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.5 panta septītajā daļā noteikto.


1 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 15.punkts: privātpersona – fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.

2 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 22.panta trešā, ceturtā daļa.

3 Skat. Apraides tiesību piešķiršanas kārtības 3.punktu.

4 Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā", 6.punkts.

5 Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība".

 

APSTIPRINĀTS
Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2018.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.63

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares
attīstības nacionālās stratēģijas
2018.–2022.gadam
Pielikums Nr.2

Eiropas audiovizuālo darbu1 uzskaites veidlapa

Programma Laika periods
(gads)

Kopējais Eiropas audiovizuālo darbu2 apjoms (procentos) no programmas raidlaika Eiropas audiovizuālo darbu apjoms (procentos) valsts valodā3 no kopējā Eiropas audiovizuālo darbu apjoma Neatkarīgo producentu veidoto Eiropas audiovizuālo darbu apjoms (procentos) no kopējā Eiropas audiovizuālo darbu apjoma Neatkarīgo producentu Eiropas audiovizuālo darbu apjoms (procentos), kas veidoti pēdējo 5 gadu laikā no kopējā neatkarīgo producentu veidoto Eiropas audiovizuālo darbu apjoma
           

1 Eiropas audiovizuālo darbu definīcija noteikta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 31.pantā.

2 Raidlaiks, kas paredzēts ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmai, televīzijas veikalam un televīzijas veikala skatlogam nav ieskaitāms Eiropas audiovizuālo darbu apjomā.

3 Televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

 

APSTIPRINĀTS
Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2018.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.63

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares
attīstības nacionālās stratēģijas
2018.–2022.gadam
Pielikums Nr.3

Darbības pamatnosacījumu un paziņojuma par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu veidlapas

RADIO

APSTIPRINĀTS
Ar Padomes ___.gada __._______ lēmumu Nr
.____

APRAIDES ATĻAUJAS Nr.__________ Pielikums Nr.___________
DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI

Nr.p.k. Sadaļa Informācija
1. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums1 un reģistrācijas numurs  
2. Juridiskā adrese, kontaktinformācija (telefona Nr., e-pasts), atbildīgā amatpersona  
3. Informācija par īpašniekiem  
4. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc darbības mērķa2 un aptveršanas zonas3  
5. Raidīšanas vieta (administratīvās vietas nosaukums) un frekvence4 (MHz), interneta vietne5  
6. Programmas nosaukums  
7. Programmas formāts6  
7.1. Mērķauditorija  
7.2. Ziņas (vietējās, lietišķās, sporta, laika) Vismaz/Līdz % nedēļas raidlaika
7.3. Neatkarīgo producentu veidotie raidījumi Līdz 10% nedēļas raidlaika
7.4. Retranslācija7 Līdz 10% nedēļas raidlaika
8. Valoda  
9. Cita svarīga informācija  

Saskaņā ar EPLL 24.panta trešo daļu – programmas formāts un valoda nav maināmi.

APSTIPRINĀTS
Ar Padomes ____.gada __.______ lēmumu Nr.___

Padomes priekšsēdētāja/s   Vārds, uzvārds

 

DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI ĪSTERMIŅA
RADIO PROGRAMMAS VEIDOŠANAI

APSTIPRINĀTS
Ar Padomes ___.gada __._______ lēmumu Nr
.____

APRAIDES ATĻAUJAS Nr.__________ Pielikums Nr.___________
DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI

Nr.p.k. Sadaļa Informācija
1. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums8 un reģistrācijas numurs  
2. Juridiskā adrese, kontaktinformācija (telefona Nr., e-pasts), atbildīgā amatpersona  
3. Informācija par īpašniekiem  
4. Raidīšanas vieta (administratīvās vietas nosaukums) un frekvence (MHz)  
5. Programmas nosaukums  
6. Pasākums, kas tiks atspoguļots/kura ietvaros tiek veidota programma  
7. Mērķauditorija  
8. Dienu skaits, norādot datumu no/līdz  
9. Valoda  

Saskaņā ar EPLL 24.panta trešo daļu – programmas formāts un valoda nav maināmi.

APSTIPRINĀTS
Ar Padomes ____.gada __.______ lēmumu Nr.___

Padomes priekšsēdētāja/s   Vārds, uzvārds

 

TELEVĪZIJA

APSTIPRINĀTS
Ar Padomes ___.gada __._______ lēmumu Nr
.____

APRAIDES ATĻAUJAS Nr.__________ Pielikums Nr.___________

DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI

Nr.p.k.

Sadaļa

Informācija

1. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums9 un reģistrācijas numurs  
2. Juridiskā adrese, kontaktinformācija (telefona Nr., e-pasts), atbildīgā amatpersona  
3. Informācija par īpašniekiem  
4. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc darbības mērķa10 un aptveršanas zonas11  
5. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc izplatīšanas veida12.  
6. Aptveršanas zona  
7. Programmas nosaukums  
8. Raidlaiks h/diennaktī
9. Saturiskā/tematiskā ievirze  
9.1. Mērķauditorija  
9.2. Ziņas (vietējās, lietišķās, sporta, laika) Vismaz/Līdz % nedēļas raidlaika
9.3. Latviešu valodā veidotie raidījumi Vismaz/Līdz % nedēļas raidlaika
9.4. Latvijā svešvalodās veidotie raidījumi Vismaz/Līdz % nedēļas raidlaika
9.5. Neatkarīgo producentu veidotie raidījumi Vismaz/Līdz % nedēļas raidlaika
9.6. Citu EPL veidoto raidījumu iekļaušana, to formāts, apjoms Vismaz/Līdz % nedēļas raidlaika
9.7. Retranslācija Vismaz/Līdz % nedēļas raidlaika
10. Eiropas audiovizuālie darbi Vismaz 51% nedēļas raidlaika
11. Valoda  
12. Cita svarīga informācija  

Saskaņā ar EPLL 24.panta trešo daļu – programmas formāts un valoda nav maināmi.

APSTIPRINĀTS
Ar Padomes ____.gada __.______ lēmumu Nr.___

Padomes priekšsēdētāja/s   Vārds, uzvārds

 

PAKALPOJUMI PĒC PIEPRASĪJUMA

PAZIŅOJUMS
par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu

DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI

Nr.p.k. Sadaļa Informācija
1. Pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēja nosaukums13 un reģistrācijas numurs/personas kods  
2. Juridiskā/dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (telefona Nr., e-pasts), atbildīgā amatpersona  
3. Kataloga nosaukums  
4. Pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēja iedalījums pēc darbības mērķa14  
5. Kataloga formāts15  
6. Elektronisko sakaru tīkls16, kurā pakalpojums tiek izplatīts, interneta vietne  
7. Citas svarīgas ziņas  

Iesniedzot šo paziņojumu, pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējs apņemas ievērot visas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības attiecībā uz kataloga veidošanas nosacījumiem.

       
      Datums
Iesniedzējs:      
  Paraksts   Paraksta atšifrējums

1 AS, SIA, IK, biedrība, personu apvienība, fiziskai personai – vārds, uzvārds.

2 Komerciāls, nekomerciāls, sabiedriskais.

3 Vietējais, reģionālais, nacionālais, pārrobežu.

4 Tīkla gadījumā – visu frekvenču uzskaitījums.

5 Interneta vietni norāda gadījumā, ja radio programma ir pieejama internetā.

6 Formāti definēti Stratēģijas pielikuma Nr.1 17.punktā.

7 Retranslācijas nosacījumi definēti Stratēģijas pielikuma Nr.1 18.2.punktā.

8 AS, SIA, IK, biedrība, personu apvienība, fiziskai personai – vārds, uzvārds.

9 AS, SIA, IK, biedrība, personu apvienība, fiziskai personai – vārds, uzvārds.

10 Komerciāls, nekomerciāls, sabiedriskais.

11 Vietējais, reģionālais, nacionālais, pārrobežu.

12 Zemes apraide, kabeļi, satelīts, internets u.c.

13 AS, SIA, IK, biedrība, personu apvienība, fiziskai personai – vārds, uzvārds.

14 Komerciāls, nekomerciāls, sabiedriskais.

15 Kataloga struktūra (žanri, alfabēta secība), satura veids.

16 Kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets.

 

APSTIPRINĀTS
Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2018.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.63

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares
attīstības nacionālās stratēģijas
2018.–2022.gadam
Pielikums Nr.4

  izplatīto radio programmu uzskaites žurnāls par  
(Programmas nosaukums)   (laika posms)
Nr.
p.k.
Dat. Progr.
nos.
Raid.
nos.
Raid.
laiks
(no-līdz)
Raid.
klasif.
Raidīj. ilgums minūtēs Audio un audio-vizuālie komerc. Paziņoj. Raidīj. valoda Autortiesību subjekti
Blakus tiesību subjekti
Raidīj. sponsori Raidījuma autors
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12.
                      12.1.
Pašu veidots raidījums (Oriģinālraidījums) (Atzīmēt ar "x")
12.2.
Neatkarīgā producenta (arī cita EPL) veidots raidījums (Norādīt producenta vai EPL nosaukumu)

Datums, Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa amatpersonas amata nosaukums, paraksts, paraksta atšifrējums

1. Numurs pēc kārtas

2. Datums

3. Programmas nosaukums

4. Raidījuma nosaukums

5. Raidījuma laiks (no-līdz)

6. Programmas raidījuma klasifikācija atbilstoši darbības pamatnosacījumiem

7. Raidījums ilgums minūtēs

8. Audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi minūtēs

9. Raidījuma valoda

10. Autortiesību un blakus tiesību subjekti

11. Raidījuma sponsori

12. Raidījuma autors

12.1. Pašu veidots raidījums (Oriģinālraidījums)

12.2. Neatkarīgā producenta vai cita EPL raidījumi

 

APSTIPRINĀTS
Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2018.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.63

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares
attīstības nacionālās stratēģijas
2018.–2022.gadam
Pielikums Nr.5

Kārtība, kādā izsniedz retranslācijas atļaujas un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķir tiesības retranslēt audio un audiovizuālās programmas

Izdota pamatojoties uz Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likuma 19.pantu

I. Retranslācijas atļaujas izsniegšana

1. Programmu retranslācijai publiskajos elektroniskajos sakaru tīklos nepieciešams saņemt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk arī – Padome) izsniegtu retranslācijas atļauju.

2. Retranslācijas atļaujas saņemšanai Padomē iesniedz:

2.1. Iesniegumu brīvā formā, valsts valodā, norādot – komersanta nosaukumu; juridisko un faktisko adresi; kontaktinformāciju ar komersantu (tālruņa numuru, e-pastu, kontaktpersonu); reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā; PVN maksātāja numuru (ja tāds ir piešķirts) vai norāda iemeslu, ja šāda numura nav; programmu izplatīšanas vietu; paredzamo abonentu skaitu; vispārējās atļaujas reģistrācijas numuru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā;

2.2. Dokumentu, par valsts nodevas samaksu;

2.3. Dokumenti noformējami saskaņā ar šīs Kārtības 9.punktā noteikto.

3. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, Padome pieņem lēmumu par retranslācijas atļaujas izsniegšanu, ievērojot šīs Kārtības 8.punktā noteikto.

4. Izsniegtā retranslācijas atļauja dod tiesības uzsākt audio un audiovizuālo programmu retranslāciju.

4.1. Retranslācijas atļauja nav nepieciešama tādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu (turpmāk arī – EPL) televīzijas programmu retranslācijai, kas noteiktas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta 6. un 6.1 daļā.

5. Informācija par izsniegto retranslācijas atļauju tiek ievietota Padomes mājas lapā www.neplpadome.lv.

II. Programmas pievienošana retranslējamo programmu sarakstam

6. Ja programmas īpašnieks vai īpašnieka pārstāvis vēlas pievienot programmu, kas nav iekļauta Padomes sagatavotajā Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā (turpmāk arī – Programmu saraksts), tad programmas īpašnieks, programmas īpašnieka pārstāvis vai EPL iesniedz Padomē:

6.1. Iesniegumu brīvā formā, valsts valodā, norādot – programmas nosaukumu; programmas īpašnieku, programmas īpašnieka pārstāvi Latvijas Republikā (ja tāds ir), licences izsniedzēja valsti un iestādi, programmas tematisko ievirzi, programmas valodu/as, programmas izšķirtspējas standartu (standarta izšķirtspēja – SD, augsta izšķirtspēja – HD u.c.); programmas aktuālo logotipu.

6.2. Papildus iesniegumam pievieno programmas apraides atļauju (licenci), dokumentus, kas apliecina programmas īpašnieka un programmas īpašnieka pārstāvja (ja tāds ir)/vai EPL vienošanos par programmas izplatīšanu Latvijas Republikā (līguma izraksts); dokumentus, kas apliecina tiesības veikt programmas retranslāciju Latvijas Republikā.

7. Pēc dokumentu saņemšanas, Padome tos izskata Padomes sēdē, un par pieņemto lēmumu informē programmas īpašnieku vai īpašnieka pārstāvi.

8. Gadījumā, ja, izskatot šīs Kārtības 2. un 6.punktā norādītos dokumentus, ir nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Padome var pagarināt administratīvā akta izdošanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma nosacījumiem, par to informējot komersantu, programmas īpašnieku vai īpašnieka pārstāvi.

9. Šīs Kārtības 2. un 6.punktā noteiktie dokumenti jānoformē atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.916). Svešvalodā sagatavotie dokumenti jāiesniedz valsts valodā atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā".

9.1. Ja dokuments svešvalodā sagatavots ārpus Latvijas Republikas teritorijas, jāiesniedz svešvalodā sagatavotā dokumenta oriģināls vai notariāli apliecināts dokumenta atvasinājums un šādam dokumentam pievienojams apliecināts tulkojums valsts valodā;

9.2. Ja dokuments svešvalodā sagatavots Latvijas Republikas teritorijā, šāda dokumenta atvasinājumam nav nepieciešams notariāls apliecinājums, bet tas jāsagatavo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.916, kam pievienojams apliecināts tulkojums valsts valodā;

9.3. Ņemot vērā līgumos ietverto konfidenciālo informāciju, komersants var iesniegt dokumenta izrakstu līguma oriģinālajā valodā, tajā norādot šādu informāciju – līguma slēdzēja puses, līguma termiņš, līguma slēdzēja pušu tiesības, tajā skaitā tiesību nodošana trešajām personām, līguma darbības teritorija, programmas izplatīšanas veids (platforma), apliecinājums, ka programmā ir ievērotas autortiesības un blakustiesības. Šāda dokumenta izraksta tulkojums apliecināms saskaņā ar šīs Kārtības 9.1. un 9.2. punktā noteikto.

III. Elektroniskā reģistrācijas sistēma

10. Padome izveido un uztur elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē audio un audiovizuālās programmas, elektronisko reģistrācijas sistēmu (turpmāk – Reģistrācijas sistēma).

11. Reģistrācijas sistēmas ietvaros, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.pantu, tiek noteiktas tiesības EPL retranslēt audio un audiovizuālās programmas, ciktāl to neparedz Kārtības 4.punkts.

12. Sistēma nodrošina vienlīdzīgus un nediskriminējošus audio un audiovizuālo programmu retranslācijas noteikumus visiem EPL.

13. Reģistrācijas sistēma sastāv no divām daļām:

13.1. EPL reģistrs, kuri retranslē audio un audiovizuālās programmas (turpmāk – Reģistrs), kurā tiek ievadīta (norādīta) sekojoša informācija:

13.1.1. EPL nosaukums;

13.1.2. Reģistrācijas numurs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, PVN maksātāja numurs;

13.1.3. EPL kontaktinformācija (juridiskā un faktiskā adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, kontaktpersona);

13.1.4. Informācija par pakalpojuma sniegšanas vietu/ām;

13.1.5. Retranslācijas atļaujas numurs;

13.1.6. Aptuvenais abonentu skaits;

13.1.7. Konkrētā EPL retranslējamo programmu saraksts, norādot aktuālo programmas logotipu;

13.1.8. Katras retranslējamās programmas pārstāvis vai īpašnieks, ar kuru ir noslēgts līgums par tiesībām retranslēt programmu (elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izvēlas no piedāvātās izvēlnes);

13.1.9. Noslēgtā līguma termiņš starp EPL un retranslējamās programmas pārstāvi vai īpašnieku, par tiesībām retranslēt programmu;

13.1.10. Valoda/as, kurā/ās programma ir pieejama;

13.1.11. Cita informācija (piemēram, tiek norādīti komersanti, kuru elektronisko sakaru tīkli tiek izmantoti retranslācijas pakalpojuma sniegšanai).

13.2. Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksts, kurā tiek ievadīta sekojoša informācija:

13.2.1. Audio vai audiovizuālās programmas nosaukums (programmas nosaukums norādāms latīņu burtiem. Gadījumā, ja oriģinālais nosaukums nav veidots no latīņu burtiem, tad Programmu sarakstā tiek iekļauts arī nosaukums oriģinālvalodā) un aktuālais programmas logotips;

13.2.2. Licences (atļaujas) izsniedzējs un izsniegšanas valsts;

13.2.3. Licences (atļaujas) saņēmējs;

13.2.4. Audio vai audiovizuālās programmas tematiskā ievirze;

13.2.5. Audio vai audiovizuālās programmas valoda/as.

IV. Informācijas ievietošana un izmaiņu veikšana elektroniskajā reģistrēšanas sistēmā

14. Šīs kārtības 14.1.1., 14.1.2., 14.1.5., 14.2.1., 14.2.2., 14.2.3., 14.2.4. un 14.2.5.punktā norādīto informāciju Reģistrācijas sistēmā ievieto un attiecīgi, pēc EPL, kurš retranslē audio un audiovizuālās programmas, lūguma, veic Padome.

15. Šīs kārtības 14.1.3., 14.1.4., 14.1.6., 14.1.7., 14.1.8., 14.1.9., 14.1.10, 14.1.11.punktā norādīto informāciju Reģistrācijas sistēmā ievieto un nepieciešamības gadījumā veic izmaiņas EPL.

16. Izsniedzot retranslācijas atļauju, Padome piešķir EPL paroli piekļuvei Reģistrācijas sistēmas sadaļai – Reģistrs.

17. Paroli piešķir katram EPL individuālai lietošanai. Parole nodrošina piekļuvi informācijai par konkrēto EPL.

18. Saņemot paroli, EPL to nomaina, izveidojot sarežģītu burtu un/vai ciparu kombināciju. EPL ir pienākums nodrošināt lietotāja noteiktās paroles saglabāšanu un slepenību. Ja lietotāja parole ir kļuvusi zināma trešajai personai, EPL nekavējoties jāpieslēdzas Reģistrācijas sistēmai un jānomaina parole.

19. Pēc paroles nomainīšanas, EPL sadaļā Reģistrs ievieto šīs kārtības 14.1.3., 14.1.4., 14.1.6., 14.1.7., 14.1.8., 14.1.9., 14.1.10., 14.1.11 punktā norādīto informāciju.

20. Iesniegtā informācija dod tiesības retranslēt tikai tās programmas, kas ir atzīmētas Programmu sarakstā.

21. Ja EPL vēlas izdarīt grozījumus Programmu sarakstā:

21.1. Pievienojot jaunas programmas no esošā Programmu saraksta;

21.2. Izslēdzot programmas no esošā Programmu saraksta;

21.3. Izdarot izmaiņas attiecībā uz retranslējamās programmas īpašnieka pārstāvi;

21.4. Izdarot izmaiņas attiecībā uz programmas valodu;

21.5. Mainot EPL nosaukumu, adresi, tālruņa numuru vai e-pastu, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā, izmantojot tam piešķirto lietotāja paroli, EPL izdara izmaiņas sadaļā Reģistrs. Informācija par EPL veiktajām izmaiņām reģistrācijas sistēmā tiek saņemta vienu reizi dienā uz Padomes e-pasta adresi: registrs@neplpadome.lv. Iesniegtās izmaiņas stājas spēkā ar nākamo dienu pēc tās iesniegšanas Reģistrācijas sistēmā.

22. Regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā līdz nākošā gada 1.janvārim, EPL iesniedz sadaļā Reģistrācijas sistēma šīs kārtības 14.1.punktā noteikto aktuālo informāciju. Padomes atbildīgais darbinieks laicīgi paziņo EPL par nepieciešamību aktualizēt informāciju.

23. Visas EPL iesniegtās izmaiņas Reģistrācijas sistēmā tiek izdrukātas un reģistrētas Padomes lietvedībā.

V. Noslēguma noteikumi

24. EPL atbild par Padomei sniegtās informācijas patiesumu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.5 panta septītajā daļā noteikto. Padome, veicot EPL monitoringu vai citas nepieciešamās darbības to uzraudzības nolūkā, vadās pēc EPL iesniegtās informācijas Reģistrācijas sistēmā.

25. EPL ir pienākums paziņot Padomei par problēmām, kas radušās Reģistrācijas sistēmā tās izmantošanas gaitā, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli uz elektroniskā pasta adresi – neplpadome@neplpadome.lv vai zvanot uz tālruņa numuru – 67221848.

26. Padome nosaka, ka tiem EPL, kuriem līdz 2016.gada 23.novembrim ir izsniegtas retranslācijas atļaujas, pēc piekļuves paroles saņemšanas, līdz 2016.gada 31.decembrim ir jāuzsāk darbība un jāveic aktuālās informācijas ievietošana sadaļā Reģistrācijas sistēma un turpmāk nepieciešamie grozījumi jāveic atbilstoši šīs Kārtības nosacījumiem.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri Padome uzskata par aktuālu un vadās pēc EPL iesniegtās informācijas Reģistrācijas sistēmā.

 

APSTIPRINĀTS
Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2018.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.63

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares
attīstības nacionālās stratēģijas
2018.–2022.gadam
Pielikums Nr.6

Kritēriji sabiedriskā pasūtījuma raidījumu/projektu novērtēšanai

1. UNIVERSĀLIE KRITĒRIJI

Kritēriji Recenzenta vērtējums
Atbilstība sabiedriskā pasūtījuma prioritātēm un NEPLP apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam  
Atbilstība raidījuma/ filmas/ sižeta/ teksta mērķim  
Vērtējums, vai saturs veicinājis izmaiņas sabiedrībā un valsts pārvaldē  
Satura rezonanse sociālajos tīklos  
Auditorijas attieksme pret konkrēto produktu  
Satura ietekme (mērāma pēc citējamības)  
Pieejamība dažādās satura izplatīšanas platformās  
Sasniegtās mērķauditorijas profils (ja ir pieejami dati)  
Satura mērķauditorijas kvantitatīvais vērtējums (mediju auditorijas pētījuma aģentūru dati, ja ir pieejami)  

2. SPECIĀLIE KRITĒRIJI

2.1. Kritēriji satura audio formātā novērtēšanai

Kritēriji Recenzenta vērtējums
MENEDŽMENTA KRITĒRIJI
Redaktora darba kvalitāte  
Interaktivitātes izmantošana  
Producēšanas darba kvalitāte  
FORMAS KRITĒRIJI
Atbilstība formātam  
Scenārija dramaturģijas kvalitāte  
Vēstījuma dinamika (tās atbilstība mērķim, scenārijam, formātam)  
Režijas kvalitāte  
Operatoru darba kvalitāte  
Tehnisko risinājumu kvalitāte  
SATURA KRITĒRIJI
Satura vērtība un oriģinalitāte  
Raidījuma/ sižeta/ saturiskā kvalitāte  
Autora/-u zināšanas un kompetence  
Valodas lietojuma kvalitāte  
VADĪTĀJI: PROFESIONĀLĀS ĪPAŠĪBAS/AKTIVITĀTES
Personas profesionālās darbības oriģinalitāte  
Prasme uzrunāt ieinteresēt, piesaistīt auditorijas uzmanību  
Spēja reaģēt neordinārās situācijās  
Spēja nodrošināt stabilu profesionālo kvalitāti  
Līdzdalība satura komunikācijā  
VADĪTĀJI: PROFESIONĀLĀS IEMAŅAS
Prasme vadīt intervijas, sarunas, diskusijas  
Improvizācijas prasme  
Prasme strādāt tiešraidē (ja attiecas)  
Zināšanas un kompetence  
Iepriekšējās sagatavotības līmenis  

2.2. Kritēriji satura audiovizuālajā formātā novērtēšanai

Kritēriji Recenzenta vērtējums
MENEDŽMENTA KRITĒRIJI
Redaktora darba kvalitāte  
Interaktivitātes izmantošana  
Producēšanas darba kvalitāte  
FORMAS KRITĒRIJI
Atbilstība formātam  
Scenārija dramaturģijas kvalitāte  
Vēstījuma dinamika (tās atbilstība mērķim, scenārijam, formātam)  
Vizuālā materiāla atbilstība tematam, žanram un formātam  
Grafiskā noformējuma oriģinalitāte un kvalitāte  
Režijas kvalitāte  
Operatoru darba kvalitāte  
Tehnisko risinājumu kvalitāte  
Studijas iekārtojums, tā piemērotība formātam  
SATURA KRITĒRIJI
Satura vērtība un oriģinalitāte  
Satura oriģinalitāte  
Raidījuma/ filmas/ sižeta/ saturiskā kvalitāte  
Autora/-u zināšanas un kompetence  
Valodas lietojuma, tostarp subtitru (ja attiecas) kvalitāte  
VADĪTĀJI: PROFESIONĀLĀS ĪPAŠĪBAS/AKTIVITĀTES
Personas profesionālās darbības oriģinalitāte  
Prasme uzrunāt ieinteresēt, piesaistīt auditorijas uzmanību  
Spēja reaģēt neordinārās situācijās  
Spēja nodrošināt stabilu profesionālo kvalitāti  
Līdzdalība satura komunikācijā  
VADĪTĀJI: PROFESIONĀLĀS IEMAŅAS
Prasme vadīt intervijas, sarunas, diskusijas  
Ķermeņa valodas prasme  
Improvizācijas prasme  
Prasme strādāt tiešraidē (ja attiecas)  
Zināšanas un kompetence  
Iepriekšējās sagatavotības līmenis  

2.3. Kritēriji satura teksta formātā novērtēšanai

Kritēriji Recenzenta vērtējums
MENEDŽMENTA KRITĒRIJI
Redaktora darba kvalitāte  
Interaktivitātes izmantošana  
FORMAS KRITĒRIJI
Atbilstība formātam  
Teksta uzbūves kvalitāte  
Teksta virsrakstu kvalitāte un oriģinalitāte  
Vēstījuma dinamika (tās atbilstība mērķim, scenārijam, formātam)  
Vizuālā materiāla atbilstība tematam, žanram un formātam  
Grafiskā noformējuma oriģinalitāte un kvalitāte  
Tehnisko risinājumu kvalitāte  
SATURA KRITĒRIJI
Satura vērtība un oriģinalitāte  
Teksta saturiskā kvalitāte  
Autora/-u zināšanas un kompetence  
Valodas lietojuma kvalitāte  

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!